Pirmā etapa starpatskaite
|
|
|
|---|
Pirmā etapa starpatskaite |
||
par pētījumu programmas |
||
Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programma 2016.-2021. gadam |
||
darba uzdevumu izpildi |
||
Līguma Nr. |
3. 5.5-5.1-000z-101-16-31 |
|
Ziņojuma Nr. |
2016_02 |
|
Ziņojuma veids |
Etapa starpatskaite |
|
Izpildes termiņš |
02.09.2016 - 01.12.2016 |
|
Izpildītājs |
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ’’Silava’’ |
|
Projekta vadītājs |
|
|
|
X. Xxxxxxx |
|
Kopsavilkums
Pētījumu programmas mērķis ir nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot augsnes ielabošanas praksi Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem. Pētījumu programma strukturēta 7 darba uzdevumos (aktivitātēs):
koksnes pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā tehnisko risinājumu, saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi vērtējums;
slāpekli saturošu augsnes ielabošanas līdzekļu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza briestaudzēs;
dažādu slāpekļa augsnes ielabošanas līdzekļu devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, paredzot atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanu;
slāpekļa un koksnes pelnu ieneses saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte meliorētajos mežos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs;
ātraudzīgo un introducēto koku sugu papildus krājas pieauguma novērtējums, ienesot augsnē slāpekli saturošus augsnes ielabošanas līdzekļus un koksnes pelnus;
augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums;
pētījumu programmas rezultātu publicitātes nodrošināšana un darbs ar sabiedrību.
2016. gada 2. pusē turpināta izmēģinājumu objektu ierīkošana visās projekta aktivitātēs. Kopumā izmēģinājumu objektu ierīkošanai izraudzītas mežaudzes 221 ha platībā (Tab. 1), tajā skaitā visvairāk objektu ierīkots egles un priedes audzēs (kopā 182 ha). Aptuveni puse izmēģinājumu objektu apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži” (LVM), otru pusi – aģentūra “Meža pētīšanas stacija” (MPS, Tab. 2). Izmēģinājumu objekti izvietoti galvenokārt Latvijas centrālajā daļā (Att. 1). Koksnes pelnu ienese uzsākta 2016. gada rudenī sadarbībā ar AS “Graanul invest” un SIA “Fortum Latvia”. Pelnu ienesi nodrošināja MPS un SIA “Laflora”, ar ko noslēgts līgums par pelnu izkliedēšanas pakalpojumu LVM apsaimniekotajos mežos. Sakarā ar augsnes nestspējas pasliktināšanos, pelnu izkliedēšana ir uz laiku pārtraukta un to plānots atsākt, tiklīdz braukšanas apstākļi mežaudzēs uzlabosies. Slāpekļa ienese plānota 2017. gada vasarā, veicot augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanu vienlaicīgi visos objektos. 2016. gadā ierīkota ietekmes uz vidi novērtēšanas infrastruktūra platībās, kur koksnes pelni izkliedēti 2013. gadā, kā arī ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtēšanas objektos, kuros sākot ar 2017. gada janvāri novērojumus veiks SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un LU Bioloģijas institūta speciālisti.
Tab. 1: Izmēģinājumiem izraudzīto audžu kopsavilkums (platība, ha)
Darba uzdevuma grupa |
Bērzs |
Egle |
Priede |
Papele |
Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
|
|
19 |
|
|
19 |
|
3 |
4 |
8 |
|
15 |
|
9 |
13 |
30 |
|
53 |
|
19 |
16 |
11 |
|
46 |
|
5 |
14 |
13 |
3 |
35 |
|
|
11 |
27 |
|
39 |
|
|
15 |
|
|
15 |
Kopā |
36 |
93 |
89 |
3 |
221 |
Tab. 2: Pētījumu objektu apsaimniekotāji (platības sadalījums, ha)
Darba uzdevuma grupa |
AS “Latvijas valsts meži” |
Aģentūra “Meža pētīšanas stacija” |
|---|---|---|
1 |
18,5 |
- |
2 |
- |
14,9 |
3 |
1,3 |
51,4 |
4 |
36,6 |
9,7 |
5 |
16,4 |
18,6 |
6 |
24,2 |
14,4 |
7 |
15,3 |
- |
Kopā |
112,3 |
109 |
Att. 1: Izpētes objektu izvietojums.
Pētījums tiek veikts pēc AS “Latvijas valsts meži” pasūtījuma. Pētījumu īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” (LVMI Silava) sadarbojoties ar aģentūru “Meža pētīšanas stacija”. Empīrisko datu ieguvi, analīzi un ziņojuma sagatavošanu nodrošināja LVMI Silava darbinieki X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxxxxxx, Z. A. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx. Kartogrāfiskā materiāla sagatavošanai izmantota programma Quantum GIS, dokumenti un aprēķini sagatavoti, izmantojot Libreoffice programmu paketi.
Summary
The aim of the research program is to maximize economic effect of the forest fertilization practice in Latvian forestry, and to create positive and responsible attitude towards the improvement of the tree growth conditions. The research program is structured in 7 work packages:
evaluation of technical solutions for application of wood ash in order to improve tree growth, increase economic effect and reduce potential negative environmental impact;
investigation of the economic effect and environmental impact of application of nitrogen containing fertilizers in mature coniferous and birch stands;
investigation of the economic effect and environmental impact of different dosages of nitrogen fertilizer in young and middle-aged coniferous and birch stands, considering repeated input of the fertilizers;
investigation of the economic effect and environmental impact of application of mixture of nitrogen and wood ash in drained middle-aged coniferous and birch stands;
evaluation of additional increment of fast-growing and introduced tree species due to application of nitrogen and wood ash containing fertilizers;
evaluation of impact of forest fertilization on water ecological quality;
dissemination of the research results and work with society.
In the second half of 2016 we continued to set up experimental sites in all project activities. In total for setting up trial objects forest stands with an area of 221 ha (Tab. 3) were processed, from which most of objects were set up in spruce and pine stands (182 ha in total). About a half of the objects is managed by Joint Stock Company “Latvia’s Sate Forests” (LSF), the other half – by agency “Forest research station” (FRS, Tab. 4). Trial objects are located mostly in the central part of Latvia (Fig. 2). Wood ash spreading was started in autumn 2016 in a collaboration with Joint Stock Company “Graanul invest” and “Fortum Latvia” ltd. Ash application was provided by FRS and “Laflora” ltd that has been contracted for ash spreading in forests managed by LSF. Due to deterioration of soil bearing conditions, wood ash spreading is temporarily suspended and it is planned to resume as soon as driving conditions will improve. Nitrogen input is planned in summer 2017 by applying fertilizers in all objects. In 2016 infrastructure of environmental impact assessment was established in areas, where wood ash was spread in 2013, as well as in objects established for water ecological quality assessment, where from January 2017 observations will be carried out by SIA “Latvian Environmental, Geological and Meteorological Centre” and specialists from LU Institute of Biotechnology.
Tab. 3: Overview of stands selected for trials (area, ha)
Working task group |
Birch |
Spruce |
Pine |
Poplar |
Total |
|---|---|---|---|---|---|
|
|
19 |
|
|
19 |
|
3 |
4 |
8 |
|
15 |
|
9 |
13 |
30 |
|
53 |
|
19 |
16 |
11 |
|
46 |
|
5 |
14 |
13 |
3 |
35 |
|
|
11 |
27 |
|
39 |
|
|
15 |
|
|
15 |
Total |
36 |
93 |
89 |
3 |
221 |
Tab. 4: Management of research objects (area, ha)
Working task group |
Joint Stock Company “Latvia State Forests” |
Agency “Forest research station” |
|---|---|---|
1 |
18,5 |
|
2 |
|
14,9 |
3 |
1,3 |
51,4 |
4 |
36,6 |
9,7 |
5 |
16,4 |
18,6 |
6 |
24,2 |
14,4 |
7 |
15,3 |
|
Total |
112,3 |
109 |
Fig. 2: Distribution of experimental sites.
The study is carried out at the request of Joint Stock Company “Latvia’s State Forests”. Research is being conducted by Latvian State Forest Research Institute “Silava” (XXXXX Xxxxxx) in a collaboration with agency “Forest research station”. Empirical data collection, analysis and preparation of the report were provided by XXXXX Xxxxxx employees X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxx, X. Xxxxxxxxxx, Z. A. Xxxxxxxx, X. Xxxxxxx. Quantum GIS software package was used for preparation of cartographic material. Documents and calculations were prepared with Libreoffice program package.
Saturs
Darba uzdevumu izpildes gaita 2016. gada 2. pusgadā 14
Komplekss ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums (VI. darba uzdevums) 26
Publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi (VII. darba uzdevums) 27
Plānotie darbi 2017. gada 1. pusgadā 29
Priekšlikumi pētījumu programmas paplašināšanai 32
Sasaiste ar citiem pētījumiem 36
1. Pielikums: Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu ierīkošanas metodes 39
2. Pielikums: Zemsedzes veģetācijas raksturošanas metodika 41
3. Pielikums: Augsnes un lapotnes paraugu ievākšanas un analīžu metodes 44
Organisko un minerālo augsnes horizontu atdalīšana 48
Paraugu ievākšana augsnes tilpumsvara noteikšanai 49
Augsnes paraugu skaits un lielums 50
Augsnes paraugu sagatavošana 50
D < 2 mm frakcijas atsijāšana 50
Granulometriskā sastāva noteikšana 51
Organiskās vielas noārdīšana 53
Šķīstošo sāļu un ģipša atdalīšana 53
Paraugošanas pipetes kalibrēšana 54
Dispersēšanas aģenta kalibrēšana 54
Rupjo piemaisījumu noteikšana 58
Karbonātu satura noteikšana 60
Organiskā oglekļa noteikšana 62
Karaļūdens izvilkuma analīzes (P, Ca, K, Mg, Mn, Cu, Pb, Cd, Zn, Al, Fe, Cr, Ni, S, Hg, Na) 66
Karaļūdens izvilkuma pagatavošana 67
Elementu noteikšana (P, Ca, K, Mg, Mn, Cu, Pb, Cd, Zn, Al, Fe, Cr, Ni, S, Hg, Na) 67
Elektrovadītspējas noteikšana 69
Kopējās sārmainības noteikšana 70
Krāsu reaģenta “1” pagatavošana 72
Krāsu reaģenta “2” pagatavošana 73
Amonija jonu standartšķīduma (ρN = 1 mg L-1) pagatavošana 73
Absorbējošā savienojuma veidošanās 73
Spektrofotometriskie mērījumi 74
Nitrātjonu standartšķīduma (ρ(NO3-)= 100 mg L-1) pagatavošana 75
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās un spektrofotometriskie mērījumi, kalibrēšana 76
Askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) pagatavošana 78
Skābā molibdāta I šķīduma pagatavošana 78
Fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošana 78
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās 79
Spektrofotometriskie mērījumi 79
Askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) pagatavošana 81
Skābā molibdāta II šķīduma pagatavošana 81
Kālija peroksidisulfāta šķīduma pagatavošana 82
Fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošana 82
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās 82
Spektrofotometriskie mērījumi 82
Multistandartu pagatavošana 84
Atomu absorbcijas spektrofotometra kalibrēšana un noteikšana 85
Salicilskābes/sērskābes maisījuma pagatavošana 86
35% nātrija hidroksīda (NaOH) šķīduma pagatavošana 87
Katalizatora maisījuma pagatavošana 87
Amonija jonu tvaika destilācija 87
Destilāta titrēšana līdz šķīduma pH 4,7 87
TC standartšķīduma (1000 mg C L-1) pagatavošana 89
IC standartšķīduma (1000 mg C L-1) pagatavošana 90
TN standartšķīduma (1000 mg N L-1) pagatavošana 90
N standartšķīduma (1000 mg N L-1) pagatavošana sistēmas pārbaudei 90
2% fosforskēbes (H3PO4) šķīduma pagatavošana 90
TOC/TN analizatora kalibrēšana un darbības 90
4. Pielikums: Lapu laukuma indeksa noteikšanas metodika 91
5. Pielikums: Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu centra koordinātes un taksācijas rādītāji 93
6. Pielikums: Veģetācijas apraksti 112
7. Pielikums: SIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” darba uzdevums 139
8. Pielikums: LU Bioloģijas institūta darba uzdevums 144
9. Pielikums: Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu prognozējamā ietekme uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem 149
Minerālmēslu pielietošana mežā 153
Koksnes pelnu izmantošana mežā 157
Meža resursu monitoringa dati 160
Augsnes ielabošanas līdzekļi 162
Krājas papildpieauguma novērtējums 164
Izmaksu un ieņēmumu analīze 164
Ietekmes uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu novērtējums 165
Ietekmes uz klimata izmaiņām novērtējums 166
Meža resursu monitoringa datu analīze 168
Augsnes ielabošanas pasākumu ekonomiskais efekts 168
Ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu 169
Ietekme uz klimata izmaiņām 170
Valsts meža reģistra datu analīze 172
Augsnes ielabošanas pasākumu ekonomiskais efekts 173
Ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu 174
Ietekme uz klimata izmaiņām 174
10. Pielikums: Koksnes pelnu izkliedēšanas un izmaksu darba ražīguma novērtējums 182
11. Pielikums: Vadlīnijas koksnes pelnu apstrādei un izmantošanai mežsaimniecībā 189
Kāpēc mežam nepieciešami pelni? 191
Kādu labumu pelnu izmantošana mežā dod klimatam? 192
Kā pelnu atgriešana mežā samazina deponēto atkritumu daudzumu? 193
Kādi riski saistīti ar koksnes pelnu izmantošanu mežā 194
Klasifikācija pēc izmantotā kurināmā 199
Klasifikācijā pēc apkures katla veida 201
Sausu un samitrinātu pelnu savākšana 202
Pelnu kvalitātes novērtēšana 204
Nesadegušā materiāla saturs 205
Biogēno elementu un mikroelementu koncentrācijas pelnos 205
Poliaromātiskie ogļūdeņraži 206
Pašsacietēšana un sijāšana 208
Pēcapstrādes kvalitātes kontrole 211
Gatavā pelnu produkta deklarēšana 211
Pelnu izkliedēšanas plānošana un darbu izpilde 212
Pelnu izkliedēšanas organizēšana 212
Pelnu devas noteikšana barības vielu atgriešanai vidē 213
Pelnu devas meža augsnes ielabošanai 214
Pelnu izkliedēšana uz minerālaugsnēm 215
Pelnu izkliedēšana uz organiskām augsnēm 216
Pelnu izkliedēšanas metodes 217
Pelnu izkliedēšana ar traktoru 218
Pelnu izkliedēšana ar helikopteru 219
Augsnes bagātināšana ar slāpekli 219
Pelnu izmantošanas regulējumi 223
Latvijas nacionālais FSC (Forest Stewardship Council) standarts 223
Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) 223
Woodmark Vispārējais standarts 224
FSC meža apsaimniekošanas starptautiskais standarts 224
Mežu sertifikācija Zviedrijā un Somijā 225
AS “Latvijas valsts meži” iekšējās kārtības noteikumi 226
12. Pielikums: Publikācija par pelnu izmantošanu žurnālā Agrotops 228
Attēli
Att. 1: Izpētes objektu izvietojums. 3
Fig. 2: Distribution of experimental sites. 5
Att. 3: Izpētes objekta parcelu izvietojuma skice. 26
Att. 4: Mēslošanas objekta tehnoloģiskā shēma. 41
Att. 5: Veģetācijas uzskaites parauglaukumu izvietojuma shēma vietās, kur augsnes ielabošanas līdzekļi izkliedēti slejās. 44
Att. 6: Veģetācijas uzskaites parauglaukumu izvietojuma shēma vietās, kur augsnes ielabošanas līdzekļi izkliedēti kvadrātveida parauglaukumos. 44
Att. 7 Augsnes mehāniskās sastāva klases. 58
Att. 8: Demonstrējumu objekts kūdreņu mežos Aģes upes krastā. 144
Att. 9: Rezerves demonstrējumu objekts sausieņu mežos Rūsiņupītes krastā. 144
Att. 10: Demonstrējumu objekts sausieņu mežos Misas upes krastā. 148
Att. 11: Demonstrējumu objekts kūdreņu mežos Aģes upes krastā. 148
Att. 12: Rezerves demonstrējumu objekts sausieņu mežos Rūsiņupītes krastā. 149
Att. 13: Mēslojuma ietekme uz oglekļa piesaisti kokaugu biomasā un augsnē egļu audzēs (Sathre et al., 2010). 155
Att. 14: Meža mēslošanas tehniskais risinājums Zviedrijā. 156
Att. 15: Meža mēslošana Zviedrijā18. 157
Att. 16: Meža mēslošana Somijā (Ylitalo, 2012). 157
Att. 17: Mežā izmantojamais N mēslojums. 158
Att. 18: Minerālmēslojuma izkliedēšanai piemēroto platību izvietojums AS “Latvijas valsts meži” reģionos. 162
Att. 19: Pelnu izkliedēšanai piemēroto platību izvietojums AS “Latvijas valsts meži” reģionos. 163
Att. 20: Minerālmēslojuma izkliedēšanas tehnika. 164
Att. 21: Pelnu izkliedēšanas tehnika. 165
Att. 22: Neapstrādāti (kreisajā pusē) un cietināti pelni pirms sijāšanas. 165
Att. 23: Iekšzemes kopprodukta prognoze. 167
Att. 24: Augsnes ielabošanas pasākumu ietekme uz SEG emisijām meža zemēs. 172
Att. 25: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē pirmajos 10 gados pēc projekta uzsākšanas. 173
Att. 26: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē 11.-50. gadā pēc projekta uzsākšanas. 173
Att. 27: Uzkrājošās naudas plūsmas aprēķins. 175
Att. 28: Augsnes ielabošanas pasākumu ietekme uz SEG emisijām meža zemēs. 176
Att. 29: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē pirmajos 10 gados pēc projekta uzsākšanas. 177
Att. 30: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē 11.-50. gadā pēc projekta uzsākšanas. 177
Att. 31: Traktors Valtra 6350 ar modulāro pelnu kliedēšanas piekabi. 185
Att. 32: Pelnu izkliedētājs (LR Patentu valdes patents Nr. 15075). 185
Att. 33: Traktors Valtra P191 ar Amazone minerālmēslu izkliedētāju. 185
Att. 34: Darba laika sadalījums pelnu izkliedē ar modulāro piekabi. 187
Att. 35: Darba laika sadalījums pelnu izkliedē ar minerālmēslu izkliedētāju Amazone. 188
Att. 36: Mežizstrādes sadalījums valdošo sugu griezumā. 197
Att. 37: Latvijā saražoto koksnes pelnu sadalījums frakcijās. 200
Att. 38: Latvijā izstrādāts pelnu izkliedētājs ar kravnesību līdz 5 tonnas. 219
Tabulas
Tab. 1: Izmēģinājumiem izraudzīto audžu kopsavilkums (platība, ha) 2
Tab. 2: Pētījumu objektu apsaimniekotāji (platības sadalījums, ha) 3
Tab. 3: Overview of stands selected for trials (area, ha) 4
Tab. 4: Management of research objects (area, ha) 5
Tab. 5: 2016. gada darba uzdevumu un rezultātu kopsavilkums 14
Tab. 6: Koksnes pelnu izmantošanas izmēģinājumu objekti, kas ierīkoti 2014. gadā 17
Tab. 7: Papildus atlasē izraudzītie objekti koksnes pelnu ienešanai bojātās egļu audzēs 18
Tab. 8: 2016. gadā uzmērītās audzes augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu izmēģinājumiem 18
Tab. 9: 2016. gadā uzmērītās audzes atkārtotas augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu izmēģinājumiem 19
Tab. 10: Mežaudzes, kurās 2015. gadā ienests slāpekļa mēslojums 20
Tab. 11: 2016. gadā uzmērītās audzes augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu un koksnes pelniem izmēģinājumiem 22
Tab. 12: 2016. gadā uzmērītās audzes augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu un koksnes pelniem izmēģinājumiem 23
Tab. 13: Parceles, kur izvietoti augsnes ielabošanas pasākumu parauglaukumi 24
Tab. 14: 2016. gadā izraudzītās audzes augsnes kompleksai mēslojuma izmantošanas ietekmes izpētei 26
Tab. 15: 2016. gadā izraudzītās audzes augsnes kompleksai mēslojuma izmantošanas ietekmes izpēte 27
Tab. 16: 2017. gadā pētījuma ietvaros plānotās darbības 30
Tab. 17: 2017. gadā pētījuma ietvaros sagaidāmie rezultāti 31
Tab. 18: Priekšlikumi pētījumu programmas paplašināšanai 32
Tab. 19 Organisko un minerālvielu horizontu atšķirības 48
Tab. 20 Paraugu ievākšanas dziļumi 49
Tab. 21 Minerālaugsnes blīvuma pārrēķinu koeficienti 49
Tab. 22 Paraugošanas laiks un dziļums mehāniskā sastāva noteikšanai 55
Tab. 23 Karbonātu noteikšanai nepieciešamā parauga daudzuma novērtēšana 61
Tab. 24: Karsēšanas režīmi 65
Tab. 25: Standartšķīdumu tilpumi kalibrēšanai 74
Tab. 26: Paraugu tilpumi un koncentrācijas 79
Tab. 27: AAS kalibrēšanas multistandartu pagatavošana 84
Tab. 28: AAS darba pamatparametri (iestatījumi) 85
Tab. 29: Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu centra koordinātes 94
Tab. 30: Galvenie taksācijas rādītāji ilglaicīgo novērojumu parauglaukumos 101
Tab. 31: Veģetācijas projektīvais segums 2016. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos – koku un krūmu stāvs (vidējie rādītāji audzē) 113
Tab. 32: Veģetācijas projektīvais segums 2016. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos – sūnas un ķērpji (vidējie rādītāji audzē) 115
Tab. 33: Veģetācijas projektīvais segums 2016. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos – lakstaugi (vidējie rādītāji audzē) 118
Tab. 34: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 000-000-00, 000-000-00, 000-000-0 un 000-000-00 120
Tab. 35: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 12-147-1 un 00-000-00 126
Tab. 36: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 00-000-00 130
Tab. 37: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 12-79-16 un 12-87-9 133
Tab. 38: Ietekmes uz noteces ūdeņu un dziļo gruntsūdeņu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām novērtēšanas darba apjoma kopsavilkums 141
Tab. 39: Ietekmes uz bioloģisko ūdens ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas darba apjoma kopsavilkums 146
Tab. 40: Ekstensīvās un optimizētās augsnes ielabošanas prakses salīdzinājums (Hedwall et al., 2014) 153
Tab. 41: Izmaksas 1500 tonnu pašsacietējušo pelnu saražošanai (Xxxxxxxxx, 2013) 157
Tab. 42: Izmaksas 1500 tonnu pelnu granulu saražošanai (Xxxxxxxxx, 2013) 158
Tab. 43: Izmaksas 1500 tonnu pelnu granulu saražošanai ar nelielas jaudas iekārtu (Xxxxxxxxx, 2013) 158
Tab. 44: Slāpekļa mēslojuma izmantošanai piemērotās platības 161
Tab. 45: Pelnu izmantošanai piemērotās platības 162
Tab. 46: Kokmateriālu iznākums galvenajā cirtē atbilstoši valdošajai sugai (Xxxxxxx et al., 2013) 165
Tab. 47: Pieņēmumi koksnes produktu iznākuma novērtēšanai 166
Tab. 48: SEG emisiju faktori aizstāšanas efekta novērtēšanai 167
Tab. 49: Pelnu izkliedes mašīnu sastāvu tehniskie parametri 184
Tab. 50: Pirmās grupas audžu taksācijas rādītāji 185
Tab. 51: Otrās grupas audžu taksācijas rādītāji 185
Tab. 52: Izmēģinājumos izmantoto pelnu īpašības 185
Tab. 53: Biogēno elementu ikgadējā iznese dažādu sugu koksnes materiāliem un koksnes atliekām 196
Tab. 54: Minimālais barības vielu saturs koksnes pelnos atbilstoši „Rekomendācijām koksnes kurināmā apstrādei un kompensējošajai mēslošanai” 197
Tab. 55: Maksimālais potenciāli kaitīgo elementu saturs pelnos no „Rekomendācijām koksnes kurināmā apstrādei un kompensējošajai mēslošanai”Zviedrijā36 197
Tab. 56: Maksimālais pieļaujamais potenciāli kaitīgo elementu saturs pelnos Somijā 198
Tab. 57: Pelnu ķīmiskais sastāvs lielākajās siltumapgādes sistēmās Latvijā 198
Tab. 58: Rekomendētās pelnu devas pēc barības vielu līdzsvarošanas metodes 213
Tab. 59: Rekomendēta pelnu deva pēc standartizācijas metodes. No „Rekomendācijas koksnes kurināmā iegūšanai no meža un papildmēslošanai” 214
Tab. 60: Barības vielu un smago metālu saturs Somijas koksnes un kūdras pelnos salīdzinājumā ar Zviedrijā noteiktajām vielu koncentrāciju rekomendācijām 214
Darba uzdevumu izpildes gaita 2016. gada 2. pusgadā
Darba uzdevumu izpildes un laika grafika izmaiņu kopsavilkums dots Tab. 5. Tabulā nav ietverta informācija, kas jau sniegta 1. starpziņojumā. Turpmākajās nodaļās sniegts detalizēts pētījuma īstenošanas gaitas apraksts darba uzdevumu un aktivitāšu griezumā.
Tab. 5: 2016. gada darba uzdevumu un rezultātu kopsavilkums
Darba uzdevums |
Darbība |
Progress |
Izmaiņas grafikā un to iemesli |
|---|---|---|---|
I. Koksnes pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā tehnisko risinājumu, saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi vērtējums |
|||
Izmēģinājumu objektu ierīkošana empīrisku datu ieguvei par pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā saimniecisko izdevīgumu un ietekmi uz vidi |
Mežaudžu atlase, audžu taksācijas rādītāju noteikšana un papildus izmēģinājumu veikšana apstrādātu pelnu izkliedēšanas darba ražīguma noteikšanai (platība – līdz 20 ha). Izmēģinājumos plānots izmantot 3 dažādas pelnu devas. Pārskata sagatavošana par pelnu izkliedēšanas kvalitāti un izmaksām. |
Pabeigta papildus objektu atlase un paraugu ievākšana LVM apsaimniekotajos mežos. Pelnu izkliedēšana pabeigta visās MPS platībās, kā arī izpētes objektos, kur pelnu izkliedēšanu veic ar rokām noteikta lieluma parauglaukumos. Darba ražīguma izmēģinājumi ir pabeigti un sagatavots pārskats par izmēģinājumu rezultātiem (10. pielikums). |
Pelnu izkliedēšana LVM apsaimniekotajos mežos uz laiku pārtraukta sakarā ar augsnes nestspējas pasliktināšanos (izmēģinājumu objekti ierīkoti kūdreņos). Pelnu izkliedēšanu plānots atsākt tiklīdz uzlabosies laika apstākļi (sasals augsnes virskārta). Ja augsnes virskārta nepaspēs sasalt pirms sniega segas izveidošanās, pelnu izkliedēšanu vajadzēs pārcelt uz 2017. gadu. |
Ietekmes uz vidi novērtēšanas infrastruktūras izveidošana un vides monitorings ar pelniem apstrādātajās mežaudzēs un kontroles platībās |
Izmēģinājumu objekti Ks un Dm meža tipos, katrā 3 dažādas augsnes ielabošanas līdzekļu devas + kontrole; katra varianta kopējā platība 1 audzē 0,4 ha, kopējā pētījumu objektu platība – 3,2 ha. Vides parametru izmaiņu uzskaitei katrā variantā uzstādīs 3 lizimetru pārus (30 cm un 60 cm dziļumā), kopā 48 lizimetri un 24 nokrišņu savācējus. Turpmākajos 5 gados (sākot ar 2016. gadu) abos objektos sekos barības vielu apritei, x.xx. konduktivitāte, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturam caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī, novērtējot dažādu pelnu devu ietekmi uz barības ievu iznesi |
Darbi pabeigti saskaņā ar plānu |
Papildus izmaiņas nav nepieciešamas |
II. Slāpekļa saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza briestaudzēs |
|||
Izmēģinājumu objektu ierīkošana empīrisku datu ieguvei |
Mežaudžu atlase, audžu taksācijas rādītāju noteikšana, augsnes un skuju paraugu ievākšana un analīzes (N, P, K, C, Ca, Mg, pH, augsnes blīvums un granulometriskais sastāvs), veģetācijas raksturojums; augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumu marķēšana, 150 kg ha-1 izkliedēšana izmēģinājumu objektos 6 ha platībā. |
Izmēģinājumu objekti MPS un LVM platībās ierīkoti, augsnes un augu materiāla paraugi ievākti un turpinās to analīzes. Iegādāts augsnes ielabošanas pasākumiem nepieciešamais slāpekļa minerālmēslojuma daudzums. Zinātniskajos mežos ierīkotajiem objektiem nepieciešamo mēslojumu iegādājās MPS, bet LVM apsaimniekotajos mežos ierīkotajiem izpētes objektiem – LVMI Silava. Augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana plānota 2017. gada jūnijā. |
Papildus izmaiņas nav nepieciešamas |
Slāpekļa saimnieciskās un vides ietekmes briestaudzēs analīze un rekomendāciju izstrādāšana |
Pārskats par augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanas kvalitāti un izmaksām |
- |
Sakarā ar mēslojuma izkliedēšanas pārcelšanu uz 2017. gada jūniju, arī pārskatu plānots sagatavot 2017. gada 1. pusgadā |
III. Dažādu slāpekļa augsnes ielabošanas līdzekļu devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, paredzot atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanu |
|||
Izmēģinājumu objektu ierīkošana empīrisku datu ieguvei |
Mežaudžu atlase, audžu taksācijas rādītāju noteikšana, augsnes un skuju paraugu ievākšana un analīzes (N, P, K, C, Ca, Mg, pH, augsnes blīvums un granulometriskais sastāvs), veģetācijas raksturojums; augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumu marķēšana |
Ierīkoti izmēģinājumu objekti MPS un LVM apsaimniekotajos mežos, tajā skaitā ierīkoti ilglaicīgo novērojumu parauglaukumi, ievākti augsnes un augu materiāla paraugi un turpinās to analīzes. |
Sakarā ar papildus izpētes objektu atlasi, augsnes un skuju analīzes varēs pabeigt 2017. gada vidū. Pētījuma izpildes grafiku kopumā tas neietekmēs. |
Pārskats par atlasītajiem izmēģinājumu objektiem |
Sagatavots pārskats par taksācijas rādītājiem izmēģinājuma objektos un veģetācijas raksturojums un lapu laukuma indekss |
||
IV. Kombinētā slāpekļa un koksnes pelnu augsnes ielabošanas līdzekļu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte susinātajos meža tipos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs |
|||
Izmēģinājumu objektu ierīkošana empīrisku datu ieguvei |
Mežaudžu atlase, audžu taksācijas rādītāju noteikšana, augsnes un skuju paraugu ievākšana un analīzes (N, P, K, C, Ca, Mg, pH, augsnes blīvums un granulometriskais sastāvs), veģetācijas raksturojums; augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumu marķēšana |
Ierīkoti izmēģinājumu objekti LVM un MPS apsaimniekotajos mežos, ievākti augsnes un augu materiāla paraugi un turpinās to analīzes. |
Augsnes un augu materiāla analīzes no papildus atlasītajām audzēm varēs pabeigt 2017. gada 1. pusgadā. |
Pārskats par atlasītajiem izmēģinājumu objektiem |
Pārskats par taksācijas rādītājiem izmēģinājumu objektos sagatavots; augsnes un augu materiāla analīžu rezultāti pilnībā būs gatavi 2017. gada 1. pusē. |
||
V. Ātraudzīgo un perspektīvo introducēto koku sugu papildus krājas pieauguma novērtējums, veicot augsnes ielabošanu ar slāpekli un koksnes pelniem |
|||
Izmēģinājumu objektu ierīkošana empīrisku datu ieguvei |
Mežaudžu atlase, audžu taksācijas rādītāju noteikšana, augsnes un skuju paraugu ievākšana un analīzes (N, P, K, C, Ca, Mg, pH, augsnes blīvums un granulometriskais sastāvs), veģetācijas raksturojums; augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumu marķēšana |
Izmēģinājumu objektu atlase pabeigta, mežaudžu taksācijas rādītāji ilglaicīgo novērojumu parauglaukumos noteikti, kā arī pabeigts veģetācijas raksturojums ievākto augsnes un skuju paraugu analīzes plānots pabeigt 2017. gadā |
Papildus izmaiņas darba grafikā nav nepieciešamas |
Pārskats par atlasītajiem izmēģinājumu objektiem |
Pārskats par taksācijas rādītājiem sagatavots. |
- |
|
VI. Komplekss ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums |
|||
Izmēģinājumu objektu ierīkošana empīrisku datu ieguvei |
Mežaudžu atlase, audžu taksācijas rādītāju noteikšana, augsnes un skuju paraugu ievākšana un analīzes (N, P, K, C, Ca, Mg, pH, augsnes blīvums un granulometriskais sastāvs), veģetācijas raksturojums; augšanas apstākļu uzlabošanas nogabalu marķēšana |
Pabeigta mežaudžu taksācijas rādītāju noteikšana un ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu ierīkošana visos objektos, sagatavots veģetācijas apraksts un ievākti augsnes un lapotnes paraugi. Noslēgts pakalpojumu līgums par darbu izpildi ar SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un LU Bioloģijas institūtu. Līgumdarbu darba uzdevumi pievienoti 7. un 8. pielikumā. |
Vienā no modeļteritorijām, kas paredzēta bioloģisko parametru noteikšanai (Att. 10), 2017. gadā plānota kopšanas cirte, tāpēc visus mežaudžu un augsnes parametrus šajā teritorijā varēs noteikt 2017. gadā pēc kokmateriālu izvešanas |
Ietekmes uz meža vidi novērtēšanas infrastruktūras izveidošana un vides monitorings |
Izmēģinājumu objekti dažādos meža tipos, kontroles un augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumi. Vides parametru izmaiņu uzskaitei katrā variantā uzstādīs 3 lizimetru pārus, kopā 72 lizimetri un 36 nokrišņu savācējus. Turpmākajos 5 gados (sākot ar 2016. gadu) visos objektos sekos barības vielu apritei, x.xx. konduktivitāte, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturam caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī, novērtējot augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmi uz barības vielu iznesi, skuju ķīmiskās analīzes |
Vides monitoringa infrastruktūra ierīkota kūdreņu modeļ-teritorijā (Att. 11), kur 2016. gada oktobrī ievākti pirmie ūdens paraugi. Novembrī paraugu vākšana pārtraukta, lai novērstu iespējamos lizimetru bojājumus, pazeminoties gaisa temperatūrai. Vides monitoringa infrastruktūra ierīkota arī rezerves sausieņu modeļ-teritorijā (Att. 12), kur pirmie ūdens paraugi arī ievākti 2016. gada oktobrī. Ūdens paraugu ievākšanu plānots atsākt 2017. gada martā vai aprīlī, atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem |
Papildus izmaiņas darba grafikā nav nepieciešamas |
Bioloģisko ekoloģiskās kvalitātes kritēriju monitorings |
Fitobentosa sezonāla (3x gadā) paraugu ievākšana pētījuma teritorijā, paraugu pirmapstrāde, sugu sastāva un biomasas noteikšana; datu analīze un informācijas sagatavošana tehniskajam ziņojumam. Makrofītu apsekojums, sugu sastāva un sastopamības novērtēšana; datu analīze, indeksu aprēķināšana un informācijas sagatavošana tehniskajam ziņojumam. Zoobentosa paraugu sezonāla (2x gadā) ievākšana pētījuma teritorijā; paraugu pirmapstrāde, sugu sastāva un biomasas noteikšana; datu analīze un informācijas sagatavošana tehniskajam ziņojumam |
Noslēgts pakalpojumu līgums par darbu izpildi ar LU Bioloģijas institūtu. Līgumdarbu darba uzdevumi pievienoti 8. pielikumā. Lauka darbu izpildi plānots uzsākt 2017. gada martā. |
Papildus izmaiņas darba grafikā nav nepieciešamas |
Ķīmisko ekoloģiskās kvalitātes kritēriju monitorings |
Pētījumu infrastruktūras ierīkošana (12 gruntsūdeņu akas), automātiskās plūsmas mērīšanas stacijas ierīkošana sausieņu modeļ-teritorijā. Atkārtoti ūdens caurplūdes mērījumi (sausieņos), ūdens temperatūras un ķīmisko kvalitātes rādītāju noteikšana upes ūdenī (krāsainība, temperatūra, pH, izšķīdušais skābeklis, N, P, K, DOC) un gruntsūdens akās (pH, N, P, K, DOC) reizi mēnesī. Izkliedes datu modelēšana. |
Noslēgts pakalpojumu līgums par darbu izpildi ar SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 7. pielikumā. Lauka darbus plānots uzsākt 2017. gada janvārī |
|
VII. Publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi |
|||
Brošūru izdošana par koku augšanas apstākļu uzlabošanu un koksnes pelnu atgriešanu meža ekosistēmās |
Brošūra par pelnu izmantošanu koku augšanas apstākļu uzlabošanai (Koksnes pelnu atgriešana mežā – tehniskie risinājumi, saimnieciskais efekts un ietekme uz vidi) |
Brošūras par pelnu izmantošanu projekts sagatavots un patreiz ir saskaņošanas stadijā. Dokumenta jaunākā versija pievienota 11. pielikumā. |
Izmaiņas darba grafikā nav nepieciešamas |
Ziņojums par koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu prognozējamo ietekmi uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem |
Sagatavots ziņojums par meža augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu prognozējamo ietekmi uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem |
Sagatavots ziņojums par meža augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu prognozējamo ietekmi uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem. Dokuments pievienots 9. pielikumā. Papildus darba izpildes metodikā paredzētajam novērtējumam atbilstoši Meža resursu monitoringa datiem veikts vērtējums, izmantojot meža fonda datus, kuros nošķirotas mežaudzes, kurās saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve. |
Izmaiņas darba grafikā nav nepieciešamas |
Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu ierīkošanas metodika pievienota 1. pielikumā, zemsedzes veģetācijas raksturošanas metodika - 2. pielikumā, augsnes un lapotnes paraugu ievākšanas un analīžu metodika - 3. pielikumā, bet lapu laukuma indeksa noteikšanas metodika - 4. pielikumā. Visu 2016. gadā ierīkoto izmēģinājumu objektu (ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu) centra koordinātes un taksācijas rādītāju kopsavilkums dots 5. pielikumā (Tab. 29 un 30).
Koksnes pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā tehnisko risinājumu, saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi vērtējums (I. darba uzdevums)
Pētījuma laikā Viesītes apkārtnē ierīkoto izmēģinājumu objektu raksturojums dots Tab. 6. Kopējā izmēģinājumu objektu platība 18,3 ha. Šajās platībās 2016. gadā uzstādīti lizimetri (48 gab.) un nokrišņu savācēji (24 gab.) pelnu izmantošanas ietekmes uz biogēno elementu apriti monitoringam. Pirmās paraugu sērijas ievāktas 2015. gada oktobrī.
Tab. 6: Koksnes pelnu izmantošanas izmēģinājumu objekti, kas ierīkoti 2014. gadā
Nogabala atslēga |
Platība, ha |
Kadastra numurs |
Apsaimniekotājs |
Valdošā suga |
Meža tips |
Sugu sastāvs |
Šķērslaukums, m2 ha-1 |
Vecums, gados |
Caurmērs, cm |
Augstums, m |
Krāja, m3 ha-1 |
Izcelsme |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
70-03-07-301-228-5 |
5,9 |
56350100067 |
LVM |
3 |
Dm |
8E1Le1P 46 |
24 |
46 |
17 |
15 |
209 |
M |
70-03-07-301-209-13 |
5,7 |
56350100067 |
LVM |
3 |
Kp |
10E 46 |
28 |
46 |
17 |
15 |
232 |
M |
70-03-07-301-221-15 |
4,6 |
56350090099 |
LVM |
3 |
Dm |
7E2Le1P 46 |
24 |
46 |
17 |
15 |
211 |
M |
70-03-07-301-231-10 |
2,1 |
56350090099 |
LVM |
3 |
Kp |
9E1B 41 |
32 |
41 |
15 |
13 |
240 |
M |
Darba ražīguma izmēģinājumi ar minerālmēslu kliedētāju un modulāro piekabi veikti mežaudzēs ar kodu 000-000-00, 000-000-00, 000-000-0, 000-000-00, 000-000-0, 000-000-00, 000-00-00 un 000-000-00 (kopējā platība 28,4 ha, mežaudžu taksācijas rādītāji pievienoti 5. pielikumā). Izmēģinājumos konstatēts, ka, izmantojot neapstrādātus pelnus, pelnu izkliedēšanas kvalitāte pasliktinās un faktiski izkliedētā materiāla daudzums ir grūtāk prognozējams, tāpēc praksē koku augšanas apstākļu uzlabošanai izmantojami tikai pašcietināti, presēti vai granulēti pelni. Minerālmēslu izkliedētājs uzrāda labākus darba ražīguma rādītājus, ir manevrētspējīgāks un tam nav nepieciešams traktors ar frontālo iekrāvēju pelnu iepildīšanai, tomēr modulārā piekabe ar kustīgo grīdu un lielāku tilpumu ir piemērotāka apstrādātu pelnu izkliedēšanai, jo vienlaicīgi ieved mežā līdz 5 reizes lielāku pelnu apjomu un nodrošina vienmērīgāku pelnu izkliedēšanu. Minerālmēslu kliedētāja padeves mehānisms ir paredzēts granulētam un viendabīgam materiālam. Lai kliedētu pelnus ar šo agregātu, nodrošināma materiāla maisīšana visā tvertnes tilpumā un lielākas padeves lūkas. Būtiskākie pelnu izkliedes piekabes trūkumi ir zemais klīrenss (novērsts izmēģinājumu gaitā), garā sakabe, apgrūtināta caurgājamība (aizmugurējam tandēmam nav piedziņas mehānisma) un hidromanipulatora neesamība. Izmantojot modulāro izkliedēšanas piekabi un traktoru ar frontālo iekrāvēju pelnu iepildīšanai, pelnu izkliedēšanas izmaksas ir 88 EUR ha-1, bet, izmantojot Amazone izkliedētāju ar hidraulisko pacēlāju, 41 EUR ha-1. Būtisku izmaksu samazinājumu var panākt, aprīkojot modulāro izkliedēšanas piekabi velkošo traktoru ar hidromanipulatoru uz trīspunktu piekares un nelielu ekskavatora kausu. Izmēģinājumu atskaite pievienota 10. pielikumā.
Rekomendācijas pelnu izmantošanai mežaudzēs apkopotas “Vadlīnijās koksnes pelnu apstrādei un izmantošanai mežsaimniecībā” (11. pielikums).
2016. gada rudenī ierīkoti papildus izmēģinājumu objekti egļu bruņuts bojātās audzēs ar būtiski pasliktinātiem pieauguma rādītājiem pēc 2010. gada (taksācijas rādītāju kopsavilkums dots Tab. 7, taksācijas rādītāju kopsavilkums parauglaukumu griezumā dots 5. pielikumā, Tab. 29 un Tab. 30; kopējā izmēģinājumu objektu platība 15,3 ha). Šajās platībās 2016. gada oktobrī uzsākta pelnu izkliedēšana (pabeigta objektos Nr. 000-000-00 un 000-000-0, mēslojuma deva 3 un 6 tonnas ha-1). Ropažu apkārtnē esošajās audzēs (objekti Nr. 000-000-0 un 409-537-8) pelnu izkliedēšanu neizdevās uzsākt, jo tehnikas remonta laikā piegādātie samitrinātie pelni sasala. Pelnu izkliedēšanu šajos objektos varēs turpināt 2017. gadā. Iespējams, ka pirms pelnu izkliedēšanas tos nāksies sadrupināt būvgružu smalcinātājā.
Tab. 7: Papildus atlasē izraudzītie objekti koksnes pelnu ienešanai bojātās egļu audzēs
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Stumbra biomasa, tonnas ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
000-000-0 |
7 |
39 |
As |
E |
1,8 |
665 |
23,6 |
22,3 |
22,9 |
31 |
37 |
346 |
000-000-0 |
7 |
45 |
Dm |
E |
7,2 |
543 |
24,3 |
23,9 |
24,6 |
27 |
25 |
323 |
000-000-00 |
7 |
45 |
Dm |
E |
5,4 |
807 |
13,5 |
13,6 |
15,4 |
13 |
14 |
106 |
000-000-0 |
7 |
42 |
As |
E |
0,9 |
790 |
16,5 |
17,3 |
18,7 |
19 |
50 |
180 |
Visos izmēģinājumu objektos veikts veģetācijas raksturojums ilglaicīgajos novērojumu parauglaukumos. 2014. gadā ierīkotajās eksperimentālajās platībās sagatavotais zemsedzes veģetācijas apraksts dots 6. pielikumā (Tab. 34), un tas raksturo situāciju pirms pelnu izkliedēšanas; savukārt 2016. gadā ierīkotajos ilglaicīgo novērojumu parauglaukumos sagatavotie zemsedzes raksturojumi apkopoti tā paša pielikuma Tab. 31, 32 un 33.
Slāpekļa saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza briestaudzēs (II. darba uzdevums)
Slāpekļa mēslojuma saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi raksturošanai izraudzītas 7 audzes 14,9 ha platībā. Visas audzes atrodas MPS apsaimniekotajos mežos, taču papildus slāpekļa izkliedēšanas izmēģinājumus plānots ierīkot arī LVM apsaimniekotajos mežos kompleksas augsnes ielabošanas pasākumu ietekmes uz ūdeņiem novērtēšanas aktivitātes ietvaros (7. pielikuma Att. 10).
Mežaudžu taksācijas rādītāju kopsavilkums dots Tab. 8, ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu taksācijas rādītāju kopsavilkums dots 5. pielikumā, Tab. 29 un Tab. 30.
Tab. 8: 2016. gadā uzmērītās audzes augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu izmēģinājumiem
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Stumbra biomasa, tonnas ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
11-106-8 |
2 |
87 |
Ln |
P |
3,6 |
825 |
17,8 |
17,1 |
24,7 |
27 |
18 |
312 |
11-125-5 |
2 |
70 |
Dm |
B |
1,6 |
800 |
19,5 |
19,8 |
26,5 |
28 |
80 |
331 |
11-174-6 |
2 |
80 |
Dm |
E |
1,3 |
690 |
18,5 |
17,9 |
19,9 |
21 |
58 |
207 |
00-000-00 |
2 |
72 |
Dm |
E |
3,1 |
770 |
23,0 |
23,4 |
25,0 |
34 |
36 |
426 |
21-10-1 |
2 |
79 |
Dm |
P |
1,9 |
507 |
24,4 |
24,8 |
30,9 |
28 |
69 |
380 |
21-4-25 |
2 |
79 |
Dm |
P |
2,2 |
710 |
20,9 |
19,5 |
28,3 |
33 |
29 |
421 |
21-60-7 |
2 |
69 |
Dm |
B |
1,2 |
650 |
19,8 |
20,5 |
26,3 |
24 |
84 |
287 |
Zemsedzes raksturojuma kopsavilkums nogabalu griezumā dots 6. pielikuma Tab. 31, 32 un 33.
Izpētes objektos xxxx xxxx tipā konstatēts daudz lānam raksturīgo sīkkrūmu: Vaccinium myrtillus un Vaccinium vitis-idaea. Atklātākās vietās konstatētas Cladonia rangiferina un Cladonia stellaris ķērpju sugas. Cladonia ģints ķērpju sastopamība liecina par sausiem augšanas apstākļiem biotopā. Sūnu stāvā konstatētas lānam tipiskas sugas, galvenokārt Pleurozium schreberi un Hylocomium splendens. Konstatēts arī nedaudz Latvijas teritorijā salīdzinoši reti sastopamās Ptilidiumcrista-castrensis sugas sūnas.
Parauglaukumos damakšņa meža tipā konstatēts, ka sūnu stāvā dominējošās sugas ir galvenokārt Hylocomium splendens un Pleurozium schreberi (platībās, kur valdošā koku suga ir Pinus sylvestris). Sastopamas arī mitriem augšanas apstākļiem raksturīgas sugas, piemēram, Plagiomnium affine un Rhodobryium roseum, kas norāda uz mikroieplakām. Konstatēti arī Cladonia ģints ķērpji, kas liecina par izteiktu sausumu atsevišķās vietās. Graudzāļu un sīkkrūmu sastopamība atbilst tipiskam sausu damakšņu raksturojumam.
Arī damakšņos, kur valdošā suga ir egle, sūnu stāvu veido damaksnim tipiskās Hylocomium splendens un Pleurozium schreberi sūnu sugas. Konstatētas skujkoku mežiem raksturīgās Dicranum ģints un Plagiochila asplenioides sugas. Sīkkrūmu un lakstaugu stāvā sastopamās Oxalis acetosella un Vaccinium myrtillus sugas liecina par nabadzīgu augsni ar skābu pH. Par to, ka egļu damaksnī ir mitrāks, liecina tur augošie Cyperaceae dzimtas augi.
Damaksnī, kur valdošā suga ir bērzs, sugu sastāvs liecina par pastāvīgi mitriem augšanas apstākļiem. Tas pamatojams ar tur konstatētiem Juncaceae dzimtas augiem. Sūnu stāvā konstatēta liela sugu daudzveidība - 11 sugas, kas ir vairāk, nekā citos apskatītajos meža tipos. To starpā ir arī lapu koku mežiem un mitrām augtenēm raksturīgā Pseudoscleropodium purum. Dominē kalcifilā Rhytidiadelphus triquetrus. Vairākos ierīkotajos veģetācijas uzskaites parauglaukumos sūnu stāvā to projektīvais segums neveido 100 %, jo ir atsegta augsne un trūdvielas, kur uzskaites veikšanas brīdī nekas neaug.
Izmēģinājumos 2017. gadā izmantosim amonija nitrātu (NH4NO3), kas satur vismaz 30 % slāpekļa (N) tīrvielas. Paredzētā deva ir 150 kg N ha-1. Izmēģinājumam nepieciešamais mēslojums jau ir iegādāts, un augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanu plānots veikt 2017. gada jūnijā.
Dažādu slāpekļa devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, paredzot atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanu (III darba uzdevums)
Dažādu slāpekļa mēslojuma devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi raksturošanai izraudzītas 20 audzes 52,7 ha platībā. Visas audzes atrodas MPS apsaimniekotajos mežos, taču izmēģinājumu objekti bērza audzē ierīkoti LVM apsaimniekotajos mežos. Mežaudžu taksācijas rādītāju kopsavilkums dots Tab. 9, ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu taksācijas rādītāju kopsavilkums dots 5. pielikumā, Tab. 29 un Tab. 30.
Tab. 9: 2016. gadā uzmērītās audzes atkārtotas augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu izmēģinājumiem
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Stumbra biomasa, tonnas ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
00-000-00 |
3 |
35 |
Ln |
P |
3,0 |
1020 |
15,8 |
15,4 |
16,3 |
22 |
24 |
174 |
11-18-5 |
3 |
41 |
Dm |
E |
2,1 |
885 |
19,4 |
19,5 |
20,5 |
28 |
30 |
287 |
11-210-5 |
3 |
72 |
Ln |
P |
2,8 |
487 |
24,4 |
24,0 |
25,0 |
24 |
37 |
276 |
00-000-00 |
3 |
36 |
Dm |
P |
1,1 |
330 |
21,8 |
19,6 |
19,8 |
13 |
102 |
117 |
11-59-17 |
3 |
47 |
Dm |
P |
1,0 |
620 |
21,4 |
21,7 |
21,9 |
23 |
100 |
235 |
11-61-13 |
3 |
39 |
Dm |
P |
1,8 |
505 |
17,2 |
15,3 |
15,7 |
13 |
40 |
96 |
11-64-3 |
3 |
37 |
Ln |
P |
2,4 |
720 |
15,9 |
15,2 |
15,4 |
15 |
37 |
114 |
12-196-7 |
3 |
46 |
Dm |
E |
3,3 |
633 |
18,3 |
17,6 |
18,9 |
18 |
19 |
173 |
00-000-00 |
3 |
33 |
Dm |
E |
2,0 |
1005 |
15,3 |
16,2 |
16,4 |
19 |
23 |
169 |
21-10-4 |
3 |
45 |
Dm |
P |
4,5 |
757 |
14,8 |
15,7 |
17,5 |
14 |
21 |
123 |
21-34-2 |
3 |
34 |
Dm |
P |
1,8 |
650 |
17,1 |
17,6 |
18,4 |
15 |
40 |
137 |
21-49-14 |
3 |
20 |
Dms |
B |
1,8 |
1020 |
13,3 |
17,0 |
17,7 |
15 |
34 |
126 |
24-11-4 |
3 |
65 |
Dm |
P |
5,6 |
628 |
23,4 |
20,1 |
21,0 |
29 |
27 |
280 |
24-22-12 |
3 |
47 |
Dms |
B |
6,0 |
650 |
15,0 |
16,4 |
17,9 |
13 |
18 |
104 |
31-30-12 |
3 |
38 |
Ln |
P |
2,5 |
985 |
16,9 |
16,6 |
19,0 |
25 |
38 |
228 |
31-87-13 |
3 |
52 |
Ln |
P |
3,0 |
717 |
22,0 |
21,7 |
21,8 |
28 |
34 |
285 |
31-89-1 |
3 |
50 |
Dm |
E |
2,5 |
690 |
18,4 |
19,7 |
20,6 |
20 |
29 |
208 |
31-89-25 |
3 |
59 |
Dm |
P |
0,7 |
740 |
21,8 |
22,1 |
22,9 |
29 |
97 |
311 |
31-91-29 |
3 |
42 |
Dm |
E |
3,5 |
665 |
19,0 |
18,4 |
19,6 |
20 |
29 |
198 |
000-000-00 |
3 |
39 |
Ln |
B |
1,3 |
670 |
15,6 |
20,5 |
21,0 |
13 |
80 |
130 |
Visos izmēģinājumu objektos 2017. gada vasarā (jūnijs – jūlijs) plānota augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana, izmantojot 100 un 150 kg ha-1 NH4NO3-N devu.
Ietekmes uz vidi novērojumu aprīkojums (lizimetri un nokrišņu savācēji) uzstādīti objektos Nr. 11-210-5, 11-18-5 un 21-49-14.
Izstrādājot pētījumu programmu, 2015. gadā 4 jaunaudzēs MPS apsaimniekotajos mežos ierīkoti augsnes ielabošanas izmēģinājumi 4 jaunaudzēs (Tab. 10), kur pielietota 120 kg N ha-1 deva. Kopējā izmēģinājumu platība ir 19,8 ha, tajā skaitā puse ir egļu audzes un otra puse – priedes audzes. Slāpekļa mēslojums ienests 20 x 20 m lielās parcelās, kuras atdala 20 m plata buferjosla. Tikpat plata buferjosla ievērota gar mežaudžu robežu. Visos parauglaukumos pirms minerālmēslu izkliedēšanas un nākošajā sezonā veikts veģetācijas raksturojums, ievākti augsnes un skuju paraugi, aprobējot pētījumu programmas lauka darbu metodiku. Šajos objektos veiksim ietekmes uz gruntsūdeņu kvalitāti novērojumus, nodrošinot par 1 gadu garāku novērojumu laika rindu skujkoku audzēs.
Tab. 10: Mežaudzes, kurās 2015. gadā ienests slāpekļa mēslojums
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Stumbra biomasa, tonnas ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
00-000-00 |
6 |
30 |
Ks |
E |
2,7 |
823 |
15,4 |
16,2 |
17,9 |
17 |
11 |
154 |
11-147-1 |
6 |
34 |
As |
E |
7,0 |
769 |
17,1 |
17,3 |
18,8 |
19 |
10 |
186 |
00-000-00 |
6 |
21 |
Vr |
E |
1,6 |
2471 |
11,3 |
12,7 |
14,5 |
27 |
25 |
219 |
12-87-9 |
6 |
28 |
Mr |
P |
3,1 |
758 |
16,0 |
16,8 |
17,7 |
16 |
8 |
135 |
Veģetācijas uzskaites parauglaukumos konstatēts, ka objektos xxxx xxxx tipā dominējošās sūnu sugas ir Pleurozium schreberi un Hylocomium splendens. Vienīgi šajā no pētītajiem meža tipiem pamežā konstatēta tāda suga, kā Tilia cordata. Kopumā ierīkotajos veģetācijas uzskaites parauglaukumos dominē graudzāles, lakstaugi, sīkkrūmi un krūmi. Vecākajās audzēs ir vairāk graudzāļu un skrajāks pamežs, kā arī tajās sastopama Plagiomnium affine, kas norāda uz ilgstoši mitriem augšanas apstākļiem.
Parauglaukumos jaunaudzēs damakšņa meža tipā ir daudz sakritušu zaru un kopšanas cirtēs nogāztu koku. Konstatēts nedaudz Padus avium sugas krūmu, kas nav tipiski damaksnim. Vairāk sastopami Frangula alnus sugas krūmi, kas atbilst damakšņa pameža raksturojumam. Lakstaugu stāvu veido galvenokārt graudzāles (īpaši Luzula pilosa) un Vaccinium vitis-idaea. Konstatēts arī vidēji daudz citu lakstaugu un arī Rubus idaeus sugas krūmi, kas damaksnim nav raksturīgi. Sūnu stāvā salīdzinoši liela sugu daudzveidība (10 sugas). Dominē Pleurozium schreberi un Hylocomium splendens. Mikroieplakās konstatētas pastāvīgi slapjiem apstākļiem raksturīgās Sphagnum girgensohnii sugas sūnas. Par mitrumu liecina arī diezgan bieži konstatētā Plagiomnium affine. Sūnu stāvā sūnu segums visos parauglaukumos neveido 100 %, jo daudz trūdvielu atsegumu, kur nekas neaug.
Parauglaukumos damakšņa meža tipā briestaudzēs sūnu stāvā salīdzinoši liela sugu daudzveidība (10 sugas). Dominē Hylocomium splendens, Pleurozium schreberi un Calliergonella cuspidata. Pamežā Betula pendula, Padus avium un Frangula alnus, kas ir tipiski egļu damaksnim. Zemsedzi damaksnī raksturo tur sastopamās graudzāles un citi lakstaugi, kuriem ierīkotajos veģetācijas uzskaites parauglaukumos ir lielāks projektīvais segums, nekā citos pētītajos meža tipos. Jaunākās audzes atšķiras ar to, ka tajā izteikti mitrāki augšanas apstākļi, par ko liecina tur konstatētās Sphangnum ģints sugas, kā arī Cyperaceae ģints augi, sūnu stāvā dominē Calliergonella cuspidata. Sūnu segums biežāk neveido 100 %, jo daudz trūdvielu un atsegtas augsnes, kur nekas neaug.
Bērzu audzēs pamežā Quercus robur, Salix sp., salīdzinoši ļoti daudz Padus avium. Lakstaugu stāvā dominē graudzāles un citi lakstaugi (daudz Cirsium oleraceum, kas liecina par pārmitriem augšanas apstākļiem un augsnes glejošanos). Par pārlieku mitrumu liecina arī parauglaukumos konstatētie Cyperaceae un Juncacae dzimtu augi. Sūnu stāvā dominē mitrām vietām raksturīgās sugas: Plagiomnium affine, Calliergonella cuspidata un Calliergon cordifolium. Lielākoties sūnu stāvā segums neveido 100 %, jo daudz trūdvielu un atsegtas augsnes, kur uzskaites veikšanas brīdī nekas neaug.
Slāpekļa un koksnes pelnu izmantošanas saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte susinātajos meža tipos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs (IV. darba uzdevums)
Slāpekļa un koksnes pelnu mēslojuma saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi raksturošanai izraudzītas 14 audzes 46,3 ha platībā. Lielākā daļa audžu atrodas LVM apsaimniekotajos mežos. Mežaudžu taksācijas rādītāju kopsavilkums dots Tab. 11, ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu taksācijas rādītāju kopsavilkums dots 5. pielikumā, Tab. 29 un Tab. 30.
Pelnu izkliedēšana MPS apsaimniekotajos mežos pabeigta 2016. gada oktobrī, deva 3 tonnas ha-1. Slāpekļa minerālmēslojuma (deva 100 kg N ha-1, NH4NO3)1 izkliedēšanu veiksim 2017. gada jūnijā – jūlijā, lai nodrošinātu maksimālo efektu. Pelnu izkliedēšana veikta ar minerālmēslu izkliedētāju un modulāro piekabi. Daļa rezultātu iekļauti ziņojumā par pelnu izkliedēšanas darba ražīgumu (10. pielikums) un rekomendācijās pelnu izmantošanai (11. pielikums).
Tab. 11: 2016. gadā uzmērītās audzes augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu un koksnes pelniem izmēģinājumiem
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Stumbra biomasa, tonnas ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
11-134-8 |
4 |
50 |
Ks |
E |
3,2 |
713 |
21,1 |
22,1 |
23,6 |
26 |
22 |
314 |
00-000-00 |
4 |
51 |
Kp |
E |
0,9 |
640 |
20,8 |
21,1 |
21,5 |
23 |
68 |
243 |
21-32-13 |
4 |
34 |
As |
B |
2,1 |
875 |
15,6 |
17,0 |
19,6 |
19 |
32 |
182 |
21-53-7 |
4 |
38 |
As |
B |
1,4 |
870 |
12,9 |
16,4 |
17,9 |
12 |
60 |
102 |
00-000-00 |
4 |
33 |
Ks |
B |
2,1 |
875 |
13,8 |
17,3 |
18,4 |
14 |
35 |
121 |
000-000-0 |
4 |
24 |
Kp |
B |
9,2 |
1415 |
9,7 |
13,4 |
14,2 |
11 |
11 |
79 |
000-00-00 |
4 |
54 |
Km |
P |
2,6 |
575 |
23,4 |
22,4 |
23,2 |
26 |
54 |
282 |
608-29-4 |
4 |
60 |
Am |
P |
5,0 |
588 |
24,0 |
23,9 |
25,3 |
28 |
27 |
333 |
608-44-4 |
4 |
61 |
Am |
P |
1,0 |
490 |
21,8 |
20,1 |
20,7 |
19 |
94 |
188 |
608-44-8 |
4 |
55 |
Km |
P |
2,5 |
547 |
24,3 |
23,6 |
23,8 |
26 |
37 |
292 |
609-18-1 |
4 |
53 |
Ks |
E |
6,3 |
362 |
25,4 |
20,0 |
21,0 |
19 |
16 |
187 |
000-00-00 |
4 |
33 |
As |
E |
3,7 |
450 |
22,6 |
17,6 |
18,1 |
19 |
23 |
159 |
000-00-00 |
4 |
31 |
As |
E |
2,0 |
675 |
19,2 |
17,8 |
18,1 |
20 |
29 |
181 |
000-00-00 |
4 |
29 |
As |
B |
4,3 |
535 |
15,6 |
17,5 |
18,9 |
12 |
19 |
103 |
LVM apsaimniekotajās platībās pelnu izkliedēšana pārtraukta sakarā ar laika apstākļu pasliktināšanos un pieaugošo augsnes bojājumu risku. Pelnu izkliedēšanu plānots atsākt pēc laika apstākļu uzlabošanās – augsnei sasalstot, saglabājoties kailsalam, vai arī izkalst, attiecīgi, reālākais pelnu izkliedēšanas atsākšanas laiks ir 2017. gada janvāris vai jūlijs, vienlaicīgi ar minerālmēslu izkliedēšanu.
Ietekmes uz vidi novērojumu aprīkojums (lizimetri un nokrišņu savācēji) uzstādīti objektos Nr. 21-32-13, 000-00-00 un 608-44-8. Projekta budžetā nav paredzēta lizimetru un nokrišņu savācēju iegāde LVM apsaimniekotajās audzēs, tāpēc objektos Nr. 000-00-00 un 608-29-4 izmantoti lizimetri un nokrišņu savācēji, kas pirms tam izmantoti ERAF projektā “Ātraudzīgo koku sugu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas metožu izpēte un iegūstamās koksnes piemērotības novērtējums koksnes granulu ražošanai” (Nr. 2013/0049/2DP/2.1.1.1.0/13/APIA/VIAA/031).
Veicot zemsedzes veģetācijas raksturojumu āreņos, konstatēts, ka sūnu stāvā sugu sastāvs atšķiras atkarībā no meža tipā valdošās koku sugas. Audzēs, kur dominē Pinus sylvestris, sastopamas sausiem augšanas apstākļiem raksturīgās sūnas: Pleurozium schreberi un Hylocomium splendens. Bērzu audzē dominē Plagiomnium affine, kas liecina par pastāvīgu pārlieku mitrumu, un ir vairāk atsegtu trūdvielu, kur uzskaites veikšanas brīdī nekas neaug. Egļu audzēs arī dominē Plagiomnium affine, bet salīdzinoši lielāks projektīvais segums ir arī Hylocomium splendens un Pleurozium schreberi sūnu sugām. Uz trupošas koksnes konstatēta arī skābam substrātam raksturīgā suga Aulacomnium androgynum. Priežu audzēs netika konstatēta par pastāvīgu mitrumu liecinošā sūnu suga Calliergonella cuspidata. Egļu audzēs, atšķirībā no priežu un bērzu audzēm, nav sastopami sīkkrūmi, tomēr tur ir vairākas ārenim raksturīgās pameža sugas: Viburnum opulus, Frangula alnus, Sorbus aucuparia un Betula pendula. Priežu un bērzu audzēs ir daudz sīkkrūmu.
Kūdreņos priežu audzēs dominē Pleurozium schreberi un Hylocomium splendens; egļu audzēs dominē Plagiomnium affine, bet bērzu audzēs – Calliergonella cuspidata. Bērzu audzēs vienā no ierīkotajiem veģetācijas uzskaites parauglaukumiem konstatēta Latvijā salīdzinoši reti sastopamā sūnu suga Ptilidium crista-castrensis, kur tās projektīvais segums ir pat 90 %. Visos veģetācijas uzskaites parauglaukumos konstatētas Sphagnum ģints sugas un Cyperaceae dzimtas augi, kas norāda uz pārlieku mitrumu. Priežu audzēs ir būtiski vairāk sīkkrūmu.
Ātraudzīgo un introducēto koku sugu papildus krājas pieauguma novērtējums, veicot augšanas apstākļu uzlabošanu ar slāpekli un koksnes pelniem (V. darba uzdevums)
Kopējā 2016. gadā apsekoto mežaudžu platība ir 189 ha, tajā skaitā 103 ha priedes audzes, 33 ha egļu audzes un 53 ha bērza, papeles un klinškalnu priedes audzes. Izvērtējot augsnes ielabošanas pasākumu iespējamo pozitīvo ietekmi un eksperimentālo platību dizainu, izmēģinājumiem izraudzīti 6 nogabali 35 ha platībā (Tab. 12), kur ierīkoti 44 augsnes ielabošanas pasākumu ietekmes ilglaicīgo novērojumu parauglaukumi (taksācijas rādītāju kopsavilkums dots 5. pielikumā, Tab. 29 un Tab. 30).
Tab. 12: 2016. gadā uzmērītās audzes augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu un koksnes pelniem izmēģinājumiem
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Stumbra biomasa, tonnas ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
00-000-00 |
5 |
32 |
As |
E |
14,0 |
910 |
19,2 |
16,4 |
16,4 |
27 |
10 |
219 |
00-000-00 |
5 |
44 |
Dm |
P |
4,6 |
370 |
22,9 |
21,7 |
22,8 |
16 |
35 |
169 |
000-00-00 |
5 |
21 |
Mr |
P |
2,9 |
1647 |
9,4 |
8,5 |
9,0 |
12 |
15 |
63 |
000-000-00 |
5 |
35 |
Mr |
Xx |
3,3 |
1470 |
13,4 |
13,3 |
13,7 |
22 |
25 |
146 |
000-000-00 |
5 |
128 |
Ln |
P |
5,4 |
375 |
33,0 |
33,6 |
34,2 |
33 |
76 |
510 |
000-000-0 |
5 |
0 |
Dm |
B |
4,8 |
295 |
27,7 |
27,9 |
28,9 |
19 |
23 |
245 |
Katrā izmēģinājumiem izraudzītajā audzē ierīkoti kvadrātveida parauglaukumi (30 x 30 m), kuros 2017. gadā ar rokām ienesīsim augsnes ielabošanas līdzekļus (150 kg N ha-1). Kontroles mērījumiem ierīkosim līdzvērtīgu skaitu apļveida parauglaukumu.
Papildus izmēģinājumiem izraudzīts 16,5 ha liels apmežojums uz velēnu podzolētās glejotās (Gleysols) augsnes pamatnes, kurā salīdzināsim dažādu koku sugu un to stādīšanas biezību reakciju uz augsnes ielabošanas pasākumiem. Parceles, kur izvietoti augsnes ielabošanas parauglaukumi, uzskaitītas Tab. 13. Parcelu izvietojuma skice dota Att. 3. Šajās parcelēs ievākti augsnes paraugi, bet nav plānota lapu laukuma indeksa mērīšana un lapotnes paraugu ievākšana, jo kociņi vēl ir salīdzinoši nelieli un lapu paraugu ievākšana parauglaukumos var būtiski ietekmēt to augšanas gaitu.
Tab. 13: Parceles, kur izvietoti augsnes ielabošanas pasākumu parauglaukumi
Parcele |
Suga |
Stādīšanas attālums, m |
Koku augstums 2016. gadā, cm |
|---|---|---|---|
5 |
melnalksnis |
3x3 |
223 |
7 |
kārpainais bērzs |
3x3 |
190 |
18 |
melnalksnis |
4x4 |
236 |
20 |
kārpainais bērzs |
4x4 |
207 |
22 |
melnalksnis |
4x4 |
259 |
24 |
melnalksnis |
4x4 |
224 |
25 |
kārpainais bērzs |
4x4 |
142 |
55 |
kārpainais bērzs |
2x2 |
233 |
56 |
kārpainais bērzs |
1X1,25 |
230 |
57 |
kārpainais bērzs |
5x4 |
177 |
58 |
kārpainais bērzs |
3x3,3 |
178 |
67 |
hibrīdā apse |
3x3,3 |
85 |
79 |
hibrīdais alksnis |
2,5X2 |
196 |
19a |
hibrīdā apse |
4x4 |
124 |
19b |
hibrīdais alksnis |
4x4 |
176 |
21a |
hibrīdā apse |
4x4 |
123 |
21b |
hibrīdā apse |
4x4 |
241 |
26a |
melnalksnis |
2x2 |
182 |
26b |
hibrīdā apse |
2x2 |
151 |
26c |
baltalksnis |
2x2 |
118 |
27b |
melnalksnis |
2x2 |
121 |
27c |
kārpainais bērzs |
2x2 |
134 |
6a |
saldais ķirsis |
3x3 |
120 |
6b |
hibrīdā apse |
3x3 |
105 |
8a |
saldais ķirsis |
3x3 |
125 |
8b |
hibrīdā apse |
3x3 |
171 |
Ķeipenes objektā (Att. 3) plānots izkliedēt 100 kg N ha-1 un 3 tonnām sausnas atbilstošu pelnu devu2, novērtējot šāda starta mēslojuma iespējamo ietekmi uz kokaudžu attīstību turpmākajos gados, atkarībā no stādīšanas shēmas. Lēmums par slāpekļa un koksnes pelnu ienesi pieņemts, izvērtējot augsnes analīžu rezultātus – lielākajā daļā parauglaukumu augsnē ir niecīgi fosfora krājumi.
Att. 3: Izpētes objekta parcelu izvietojuma skice.
Komplekss ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums (VI. darba uzdevums)
Kopējā 2016. gadā izmēģinājumiem izraudzīto mežaudžu platība ir 59,5 ha, tajā skaitā 19,7 ha priedes audzes Rūsiņupītes krastā (Att. 9), kur sadarbībā ar SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) uzsākta ietekmes uz ūdens ekoloģisko kvalitāti infrastruktūras ierīkošana; 33,2 ha priedes audzes Misas upes krastā (Att. 10), kas saglabāts, kā rezerves objekts gadījumam, ja Rūsiņupītē nevarēs veikt bioloģisko kvalitātes kritēriju novērtēšanu, un 6,6 ha priedes audzes šaurlapju kūdrenī pelnu ietekmes novērtēšanai. Valsts meža fonda dati par pētījumu objektiem apkopoti Tab. 14, kur ierīkoti 14 augsnes ielabošanas pasākumu ietekmes ilglaicīgo novērojumu parauglaukumi3 (taksācijas rādītāju kopsavilkums dots 5. pielikumā, Tab. 29 un Tab. 30). Audžu raksturojuma kopsavilkums dots Tab. 15.
Tab. 14: 2016. gadā izraudzītās audzes augsnes kompleksai mēslojuma izmantošanas ietekmes izpētei4
Objekta veids |
Nogabala atslēga |
Platība, ha |
Kadastra numurs |
Apsaimniekotājs |
Valdošā suga |
Meža tips |
Šķērslaukums, m2 ha-1 |
Vecums, gados |
Caurmērs, cm |
Augstums, m |
Krāja, m3 ha-1 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Sausienis II (Rūsiņupītes objekts) |
69-23-07-508-231-28 |
1,3 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
27 |
65 |
25 |
24 |
297 |
69-23-07-508-231-30 |
0,6 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
25 |
65 |
24 |
23 |
265 |
|
69-23-07-508-230-34 |
1,9 |
40940010003 |
LVM |
P |
Mr |
23 |
58 |
20 |
20 |
219 |
|
69-23-07-508-231-26 |
1,1 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
24 |
59 |
24 |
23 |
255 |
|
69-23-07-508-230-36 |
2,2 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
17 |
54 |
18 |
18 |
150 |
|
69-23-07-508-230-35 |
2,1 |
40940010003 |
LVM |
P |
Mr |
22 |
64 |
20 |
20 |
209 |
|
69-23-07-508-230-39 |
3,2 |
40940010003 |
LVM |
P |
Mr |
21 |
53 |
18 |
18 |
185 |
|
69-23-07-508-230-37 |
0,4 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
24 |
67 |
21 |
20 |
228 |
|
69-23-07-508-231-27 |
0,8 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
31 |
71 |
26 |
25 |
308 |
|
69-23-07-508-231-29 |
1 |
40940010003 |
LVM |
P |
Dm |
27 |
79 |
30 |
29 |
310 |
|
69-23-07-508-231-25 |
3 |
40940010003 |
LVM |
P |
Ln |
20 |
50 |
19 |
19 |
183 |
|
Sausienis I (Misas objekts) |
69-23-07-508-326-4 |
2,1 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
29 |
79 |
27 |
25 |
331 |
69-23-07-508-326-10 |
5,1 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
30 |
82 |
28 |
26 |
354 |
|
69-23-07-508-326-25 |
0,2 |
40940040034 |
LVM |
P |
Dm |
4 |
84 |
26 |
28 |
25 |
|
69-23-07-508-326-31 |
0,3 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
31 |
106 |
32 |
30 |
412 |
|
69-23-07-508-326-28 |
0,5 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
29 |
82 |
27 |
25 |
331 |
|
69-23-07-508-326-5 |
3 |
40940040034 |
LVM |
P |
Dm |
25 |
84 |
29 |
27 |
304 |
|
69-23-07-508-326-2 |
2,7 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
32 |
83 |
28 |
26 |
378 |
|
69-23-07-508-326-30 |
1 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
30 |
82 |
28 |
26 |
354 |
|
69-23-07-508-326-27 |
0,6 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
29 |
90 |
28 |
26 |
342 |
|
69-23-07-508-326-7 |
2,9 |
40940040034 |
LVM |
P |
Dm |
36 |
101 |
31 |
29 |
464 |
|
69-23-07-508-326-9 |
1,7 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
28 |
90 |
28 |
26 |
330 |
|
69-23-07-508-326-8 |
2,3 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
32 |
83 |
29 |
27 |
389 |
|
69-23-07-508-326-25 |
1,1 |
40940040034 |
LVM |
P |
Dm |
27 |
84 |
30 |
28 |
339 |
|
69-23-07-508-326-18 |
1,8 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
30 |
81 |
28 |
26 |
354 |
|
69-23-07-508-326-33 |
1,3 |
40940040034 |
LVM |
P |
Dm |
31 |
86 |
29 |
27 |
377 |
|
69-23-07-508-326-17 |
2 |
40940040034 |
LVM |
P |
Dm |
31 |
86 |
29 |
27 |
377 |
|
69-23-07-508-326-20 |
2,3 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
31 |
106 |
32 |
30 |
412 |
|
69-23-07-508-326-36 |
1 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
30 |
81 |
28 |
26 |
354 |
|
69-23-07-508-326-3 |
2,8 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
32 |
91 |
28 |
26 |
378 |
|
69-23-07-508-326-24 |
0,6 |
40940040034 |
LVM |
P |
Ln |
19 |
126 |
34 |
27 |
231 |
|
Kūdrenis |
74-07-405-421-3 |
6,6 |
66760060038 |
LVM |
P |
Ks |
27 |
86 |
25 |
18 |
238 |
Tab. 15: 2016. gadā izraudzītās audzes augsnes kompleksai mēslojuma izmantošanas ietekmes izpēte
Objekts |
Darba uzdevums |
Audzes vecums |
Meža tips |
Valdošā suga |
Platība, ha |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
D, cm |
H, m |
H vald., m |
G, m² ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
000-000-0 |
6 |
89 |
Ks |
P |
6,6 |
510 |
24,3 |
22,1 |
22,7 |
25 |
259 |
508-230, 2315 |
6 |
0 |
Ln, Mr, Dm |
P |
17,6 |
760 |
20,2 |
20,0 |
21,4 |
27 |
271 |
Bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes kritēriju vērtēšanai piesaistīti ārēji pakalpojumu sniedzēji. Līgums par bioloģisko kvalitātes kritēriju vērtēšanu noslēgts ar LU Bioloģijas Institūtu. Darba uzdevums pievienots 8. pielikumā. Iepirkumā par fizikāli-ķīmisko parametru noteikšanu noslēgts līgums ar LVĢMC. Darba uzdevums pievienots 7. pielikumā. Mērījumu uzsākšana plānota 2017. gada 2. janvārī. LVMI Silava paralēli veiks vides parametru izmaiņu uzskaiti mežaudzē, katrā izmēģinājumu variantā uzstādot lizimetrus un nokrišņu savācējus (kopā šajā aktivitātē uzstādīti 72 lizimetri un 36 nokrišņu savācēji). Turpmākajos 5 gados visos objektos sekosim barības vielu apritei, x.xx. noteiksim konduktivitāti, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturu caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī, novērtējot augsnes ielabošanas pasākumu ietekmi uz barības vielu iznesi, kā arī veiksim skuju ķīmiskā sastāva analīzes.
Minerālmēslu ienese (deva 150 kg N ha-1) plānota abās sausieņu modeļ-teritorijās 2017. gada jūlijā, lai nodrošinātu bioloģisko ūdens kvalitātes kritēriju noteikšanai nepieciešamos apstākļus arī sausākās vasarās. Pelnu ienešana plānota 2017. gada septembrī – oktobrī.
Publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi (VII. darba uzdevums)
Aktivitātes ietvaros 2016. gadā sagatavota brošūra par pelnu izmantošanu koku augšanas apstākļu uzlabošanai, kas pēc saskaņošanas būs pieejama LVMI Silava un projekta interneta vietnē digitālā formātā. Vadlīnijas pievienotas arī šī ziņojuma 11. pielikumā.
Pētījuma ietvaros sagatavots ziņojums par koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu prognozējamo ietekmi uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem. Pētījumā secināts, ka slāpekļa minerālmēslu izmantošanai valsts mežos piemēroti 217 tūkst. ha mežaudžu, bet koksnes pelnu izmantošanai – 239 tūkst. ha mežaudžu, kuru apsaimniekošanas mērķis ir koksnes ieguve. Augsnes ielabošanas pasākumiem ik gadus patērējamais slāpekļa minerālmēslojums ir vidēji 1,0 tūkst. tonna, bet vidējais ikgadējais koksnes pelnu patēriņš valsts mežos var sasniegt 14,3 tūkst. tonnas.
Krājas papildpieaugums, ienesot slāpekļa minerālmēslojumu katru gadu 2,4 tūkst. ha platībā, 10. gadā ir 32 tūkst. m3. Izmantojot koksnes pelnus katru gadu 2,9 tūkst. ha platībā, krājas papildpieaugums 10. gadā ir 39 tūkst. m3. Papildus saražotais biokurināmais, sākot ar 11. gadu, atbilst 230 tūkst. m3 vai 57 GWh gadā primārās enerģijas izteiksmē.
Ikgadējās izmaksas slāpekļa minerālmēslojuma izkliedēšanai 2,4 tūkst. ha platībā ir 393 tūkst. €, bet pelnu izmantošanas izmaksas 2,9 tūkst. ha platībā ir 344 tūkst. €. Ikgadējās mežizstrādes papildus izmaksas ir 1848 tūkst. €. Ieņēmumi, pārdodot saražotos apaļos kokmateriālus, patreizējās cenās ir 4107 tūkst. € gadā. Slāpekļa minerālmēslojuma un pelnu izmantošana ik gadus 5,3 tūkst. ha platībā valsts mežos radītu 14 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošas darba vietas, neskaitot administrācijā un izpētē nodarbinātos.
Projekta ietekme uz iekšzemes kopproduktu sasniedz maksimumu (2,1 milj. € gadā) 11. gadā pēc projekta uzsākšanas. Projekta īstenošanas radītais sabiedriskais ieguvums nodokļu ieņēmumu veidā šajā laikā pieaug līdz 0,6 milj. € gadā. Augsnes ielabošanas pasākumi, ko ik gadus īsteno 5,3 tūkst. ha platībā, 10. gadā radītu 10,2 milj. € līdzvērtīgu CO2 piesaisti. Papildus neto CO2 piesaistes vērtība, kas veidojas, pateicoties augsnes ielabošanas pasākumiem, ir 156 € ha-1. Atskaites teksts pievienots 9. pielikumā.
2016. gadā sagatavota publikācija žurnālam Agro Tops par pelnu izkliedēšanas tehniku (Skagale, 2016)6, kā arī sagatavots televīzijas sižets par pelnu izkliedēšanu LTV7 raidījumā “Nedēļas apskats”7. Projekta informācijas, tajā skaitā iegūto datu un nodevumu, publicēšanai izveidota mājas lapa – xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xxx/xxxx/xxxxxxxxxxxxx/.
Plānotie darbi 2017. gada 1. pusgadā
Darba uzdevuma “Koksnes pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā tehnisko risinājumu, saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi vērtējums” īstenošanai projekta 3. posmā 2017. gada 1. pusē atsāksim gruntsūdens un nokrišņu ūdens paraugu ievākšanu un analīzes 12. lpp. Tab. 6 uzskaitītajās audzēs. Mašinizētu pelnu izkliedēšanu ar modulāro piekabi – pelnu izkliedētāju veiksim Objektos Nr. 000-000-0 un 000-000-0. Līgums par pelnu izkliedēšanu noslēgts ar SIA “Laflora”. Plānotais pelnu izmantošanas apjoms – 7,2 tonnas. Izmēģinājumos izmantosim jau piegādātos pelnus no Latgran Jēkabpils granulu rūpnīcas. 2017. gada 1. pusgadā plānots pabeigt visas augsnes un skuju analīzes no augsnes ielabošanas pasākumu parauglaukumiem. Ūdens analīzes no lizimetriem un nokrišņu savācējiem plānots pabeigt ar pus gada nobīdi, ņemot vērā LVĢMC un LVMI Silava laboratoriju noslodzi.
Darba uzdevuma “Slāpekļa saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza briestaudzēs” īstenošanai 2017. gada 1. pusē izkliedēsim slāpekļa mēslojumu objektos Nr. 21-10-1, 21-4-25, 11-106-8, 11-174-6, 11-125-5, 21-60-7 un 000-000-00 (Tab. 8). Kopā aptuveni 7 ha platībā plānots izkliedēt 3,5 tonnas amonija nitrāta. Komplekso ietekmes uz ūdens ekoloģisko kvalitāti novērojumu rezerves objektā Misas upes krastā (135. lpp, Att. 10) izkliedēsim vēl aptuveni 6 tonnas amonija nitrāta (12 ha platībā), lai nodrošinātu iespēju novērtēt ietekmi uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti gadījumā, ja Rūsiņupīte vasarā izkalst. Izmēģinājumu veikšanai nepieciešamais minerālmēslojums ir iegādāts (LVMI Silava iegādājās minerālmēslojumu izmēģinājumu veikšanai LVM mežos, bet MPS iegādājās minerālmēslojumu pašu apsaimniekotajām platībām) Līdz 2017. gada septembrim plānots pabeigt augsnes un augu analīzes no visiem izmēģinājumu objektiem. Šajā darba uzdevumā nav paredzēta lizimetru un nokrišņu savācēju uzstādīšana un ūdeņu kvalitātes monitorings. Izmēģinājumu objektā Misas upes krastā 2017. gada augustā plānots veikt lapu laukuma indeksa noteikšanu. Šī parametra noteikšana jāveic veģetācijas sezonas beigās, tāpēc to nevar veikt ātrāk. 2016. gadā lapu laukuma indeksa noteikšana nebija iespējama, jo objektā plānota kopšanas cirte.
Darba uzdevuma “Dažādu slāpekļa devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, paredzot atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanu” īstenošanai 2017. gada 1. pusē veicamie darbi ir 2016. gadā ievākto augsnes un lapotnes paraugu analīzes, mēslojuma izkliedēšana un augsnes ūdeņu kvalitātes monitorings (objektos Nr. 11-210-5, 11-18-5 un 21-49-14). Augsnes ūdens monitoringu plānots uzsākt 2017. gada martā. Izmēģinājumu objektos kopumā plānots izkliedēt līdz 13 tonnas amonija nitrāta, tajā skaitā 8 tonnas platībās, kur pielietojamā mēslojuma deva atbilst 150 kg N ha-1 un 5 tonnas platībās, kur mēslojuma deva atbilst 100 kg N ha-1. Kopējā platība, kur paredzēta augsnes ielabošanas līdzekļu ienešana, ir 30 ha. Faktisko amonija nitrāta patēriņu noteiks laika apstākļi izmēģinājumu laikā. Reljefa pazeminājumos minerālmēslojuma izkliedēšana var būt apgrūtināta, tāpēc kopējā platība, kur izkliedēts minerālmēslojums, var būt mazāka par plānoto.
Darba uzdevuma “Slāpekļa un koksnes pelnu izmantošanas saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte susinātajos meža tipos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs” īstenošanai 2017. gada 1. pusē plānots veikt pelnu izkliedēšanu LVM apsaimniekotajās mežaudzēs (Tab. 11), kas izraudzītas un apsekotas 2016. gada 2. pusē. Kopējā platība, kur plānots izkliedēt pelnus, ir 18 ha, plānotais pelnu apjoms – 55 tonnas. Par pelnu izkliedēšanu noslēgts līgums ar SIA “Laflora”. Arī slāpekļa minerālmēslojuma izkliedēšanu plānots veikt 2017. gada vasarā. Kopējais izmēģinājumiem nepieciešamā amonija nitrāta daudzums ir 7 tonnas. Zinātniskajos mežos izkliedējamo mēslojumu iegādāsies MPS, bet valsts mežiem nepieciešamo mēslojumu iegādāsies LVMI Silava. Augsnes un nokrišņu ūdeņu monitoringu plānots uzsākt 2017. gada martā objektos Nr. 21-32-13, 000-00-00 un 608-29-4.
Darba uzdevuma “Ātraudzīgo un introducēto koku sugu papildus krājas pieauguma novērtējums, veicot augšanas apstākļu uzlabošanu ar slāpekli un koksnes pelniem” īstenošanai 2017. gada 1. pusē izkliedēsim minerālmēslojumu (amonija nitrātu, deva 120-150 kg ha-1) 2016. gadā iezīmētajos ilglaicīgo novērojumu parauglaukumos. Līdz 2017. gada augustam plānots pabeigt augsnes un augu materiāla analīzes objektos, kas ierīkoti 2016. gada nogalē, aizvietojot izmēģinājumiem nepiemērotās platības.
Darba uzdevumā “Komplekss ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums” 2017. gada 1. pusē plānots uzsākt ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes bioloģisko kritēriju mērījumus un iegūt informāciju, kas raksturo biogēno elementu iznesi un ūdeņu bioloģisko kvalitāti pirms augsnes ielabošanas pasākumu ieviešanas. Novērojumus plānots veikt Aģes un Rūsiņupītes objektos, attiecīgi, Att. 8 un Att. 9, kur jau uzstādīti lizimetri un nokrišņu savācēji. Darba uzdevuma izpildes ietvaros LVMI Silava organizēs minerālmēslu un koksnes pelnu izkliedēšanu, kā arī reizi 2 nedēļās ievāks ūdens paraugus lizimetros un no nokrišņu savācējiem. Pēc tam šajos paraugos noteiks konduktivitāti, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturu. Augsnes un skuju analīzes no Rūsiņupītes un Aģes upes objektiem plānots pabeigt 2017. gada augustā, bet Misas objektā – 2017. gada novembrī, ja nebūs aizkavēšanās ar plānoto kopšanas cirti.
Aktivitātes “Publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi” ietvaros 2017. gadā plānots aktualizēt brošūru par pelnu izmantošanu koku augšanas apstākļu uzlabošanai, uzsākt 1‑2 īstermiņa zinātniskās misijas, veikt socioloģisko aptauju par augsnes ielabošanas pasākumiem mežā, kā arī sagatavot 1 televīzijas, 1 radio sižetu un 1 rakstu populārajā presē par meža augšanas apstākļu uzlabošanai aktuāliem jautājumiem.
Projekta mājas lapā (xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xxx/xxxx/xxxxxxxxxxxxx/) plānots sagatavot informāciju par pētnieciskajiem darba uzdevumiem. Īstermiņa zinātnisko misiju uzsaukumus plānots publicēt LVMI Silava un AS “Latvijas valsts meži” interneta vietnēs.
Kopsavilkums par visām 2017. gadā plānotajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem dots Tab. 16 un Tab. 17.
Tab. 16: 2017. gadā pētījuma ietvaros plānotās darbības
Darba uzdevums |
Plānotās darbības |
|---|---|
Ātraudzīgo un perspektīvo introducēto koku sugu papildus krājas pieauguma novērtējums, veicot augsnes ielabošanu ar slāpekli un koksnes pelniem |
Augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana – 100-150 kg ha-minerālmēslu vai 3 tonnas ha¯¹ pelnu izkliedēšana izmēģinājumu objektos. |
Dažādu slāpekļa augsnes ielabošanas līdzekļu devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, paredzot atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanu |
Augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana – 100-150 kg ha-1 izkliedēšana izmēģinājumu objektos 48 ha platībā, tajā skaitā kontrole. |
Izmēģinājumu objekti Ln (priede) un Dm (egle, bērzs) meža tipos 20-40 gadus vecās audzēs, kontroles un augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumi (2 augsnes ielabošanas līdzekļu devas). Vides parametru izmaiņu uzskaitei katrā variantā uzstādīs 3 lizimetru pārus, kopā 72 lizimetri un 36 nokrišņu savācējus. Turpmākajos 5 gados visos objektos sekos barības vielu apritei, x.xx. konduktivitāte, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturam caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī, novērtējot augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmi uz barības ievu iznesi |
|
Koksnes pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā tehnisko risinājumu, saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi vērtējums |
Augsnes ūdens un nokrišņu kvalitatīvo rādītāju monitorings, veicot paraugu ievākšanu ik pēc 2 nedēļām un analīzes reizi mēnesī (konduktivitāte, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturs caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī), skuju ķīmiskās analīzes. |
Kombinētā slāpekļa un koksnes pelnu augsnes ielabošanas līdzekļu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte meliorētajos meža tipos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs |
Augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana – 100 kg ha-minerālmēslu un 3 tonnas ha¯¹ pelnu izkliedēšana izmēģinājumu objektos 36 ha platībā, tajā skaitā kontrole un 2016. gadā apstrādātās platības. |
Izmēģinājumu objekti Ln (priede) un Dm (egle, bērzs) meža tipos 20-40 gadus vecās audzēs, kontroles un augšanas apstākļu uzlabošanas parauglaukumi (2 augsnes ielabošanas līdzekļu devas). Vides parametru izmaiņu uzskaitei katrā variantā uzstādīs 3 lizimetru pārus, kopā 72 lizimetri un 36 nokrišņu savācējus. Turpmākajos 5 gados visos objektos sekos barības vielu apritei, x.xx. konduktivitāte, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturam caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī, novērtējot augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmi uz barības ievu iznesi. |
|
Komplekss ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums |
Augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana (150 kg ha-1 N minerālmēslu, 3 tonnas ha-1 pelnu vai līdzvērtīga P un K minerālaugsnes ielabošanas līdzekļu) izkliedēšana izmēģinājumu objektos. |
Augsnes ūdens un nokrišņu kvalitatīvo rādītāju monitorings, veicot paraugu ievākšanu ik pēc 2 nedēļām un analīzes reizi mēnesī (konduktivitāte, N, P, K, Ca, Mg, pH un DOC saturs caur vainagam izplūstošajā nokrišņu ūdenī un augsnes ūdenī). |
|
Fitobentosa sezonāla (3x gadā) paraugu ievākšana pētījuma teritorijā, paraugu pirmapstrāde, sugu sastāva un biomasas noteikšana; datu analīze un informācijas sagatavošana tehniskajam ziņojumam. Makrofītu apsekojums, sugu sastāva un sastopamības novērtēšana; datu analīze, indeksu aprēķināšana un informācijas sagatavošana tehniskajam ziņojumam. Zoobentosa paraugu sezonāla (2x gadā) ievākšana pētījuma teritorijā; paraugu pirmapstrāde, sugu sastāva un biomasas noteikšana; datu analīze un informācijas sagatavošana tehniskajam ziņojumam (nodrošina LU Bioloģijas institūts). |
|
Pētījumu infrastruktūras ierīkošana (12 gruntsūdeņu akas), automātiskās plūsmas mērīšanas stacijas ierīkošana sausieņu modeļ-teritorijā. Atkārtoti ūdens caurplūdes mērījumi (sausieņos), ūdens temperatūras un ķīmisko kvalitātes rādītāju noteikšana upes ūdenī (krāsainība, temperatūra, pH, izšķīdušais skābeklis, N, P, K, DOC) un gruntsūdens akās (pH, N, P, K, DOC) reizi mēnesī. Izkliedes datu modelēšana (nodrošina LVĢMC). |
|
Publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi |
Zinātniskas konferences organizēšana. |
Semināra organizēšana Latvijas mežzinātnes dienu ietvaros, informatīvo materiālu publicēšana pētījumu programmas mājas lapā. |
|
Tehnikas demonstrējuma organizēšana Mežzinātnes dienu vai citu sabiedrisku aktivitāšu ietvaros. |
Tab. 17: 2017. gadā pētījuma ietvaros sagaidāmie rezultāti
Darba uzdevums |
Sagaidāmais rezultāts |
|---|---|
Slāpekļa saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza briestaudzēs |
Skuju analīžu rezultātu kopsavilkums |
Ātraudzīgo un perspektīvo introducēto koku sugu papildus krājas pieauguma novērtējums, veicot augsnes ielabošanu ar slāpekli un koksnes pelniem |
Apkopojums par darba ražīgumu, veicot augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanu ar rokām, parauglaukumu shēmas |
Dažādu slāpekļa augsnes ielabošanas līdzekļu devu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte skujkoku un bērza jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, paredzot atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanu |
Pārskats par augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanas kvalitāti un izmaksām. |
Koksnes pelnu pielietošanas koku augšanas apstākļu uzlabošanā tehnisko risinājumu, saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi vērtējums |
Aktualizētas vadlīnijas pelnu apstrādei, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai meža augšanas apstākļu uzlabošanā, tajā skaitā vienādojumu kopas pelnu mehanizētas izkliedēšanas izmaksu novērtēšanai. |
Kombinētā slāpekļa un koksnes pelnu augsnes ielabošanas līdzekļu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte meliorētajos meža tipos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs |
Pārskats par augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanas kvalitāti un izmaksām. |
Komplekss ietekmes uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti novērtējums |
Starpziņojums (LVĢMC un LU Bioloģijas institūts) un analīžu rezultāti |
Publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi |
Katru gadu organizētas 2 īstermiņa zinātniskās misijas |
Konferences materiāli |
|
Sagatavota socioloģiskā aptauja |
|
Vadlīnijas koksnes pelnu izmantošanai sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” speciālistiem |
Priekšlikumi pētījumu programmas paplašināšanai
Pētījumā veiktā jaunākās zinātniskās literatūras analīze un pelnu izkliedēšanas izmēģinājumu rezultāti parāda vairākus virzienus, kur iespējama vai pat nepieciešama turpmākā pētījumu programmas paplašināšana, lai nodrošinātu maksimālu saimniecisko efektu un mazinātu augsnes ielabošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz vidi.
Pētījumu programmas paplašināšanas priekšlikumu kopsavilkums dots Tab. 18, bet plašāks raksturojums dots turpmākajās rindkopās.
Tab. 18: Priekšlikumi pētījumu programmas paplašināšanai
Darba uzdevums |
Sagaidāmais rezultāts un tā pielietošanas iespējas |
Veicamās darbības |
Prognozētais finansējuma apjoms |
Iespējamie finansējuma avoti un sadarbības partneri |
|---|---|---|---|---|
Pelnu apstrādes tehnoloģiju aprobācija un tehnisko noteikumu izstrādāšana mežā izmantojamo pelnu apstrādei |
Prasības mežā izmantojamo koksnes pelnu kvalitātei un tehniskās prasības pelnu apstrādei |
|
320000 €, tajā skaitā izmēģinājumu ierīkošana |
Eiropas Reģionālās Attīstības fonda lietišķo pētījumu programma; Kompetences centru programma, sadarbības partneris - LLU |
Koksnes pelnu ietekmes uz krājas papildpieaugumu novērtējums jaunaudzēs uz auglīgām minerālaugsnēm |
Vērtējums par pelnu izmantošanas lietderīgumu jaunaudzēs uz auglīgām minerālaugsnēm un izpētes objekti ilglaicīgu ietekmes uz vidi un krājas papildpieaugumu pētījumu veikšanai |
zemsedzes veģetācijas izmaiņu novērtēšana katru 2 gadu vismaz 10 gadu laikā; augstuma pieauguma, koku veselības stāvokļa un bojājumu monitorings katru 2 gadu vismaz 10 gadu laikā; augsnes, zemsegas, nedzīvās koksnes un dzīvās biomasas raksturojums visos izmēģinājumu objektos; oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtējums augsnē, zemsegā un nedzīvajā koksnē;
|
260000 € |
Eiropas Reģionālās Attīstības fonda lietišķo pētījumu programma, LIFE+ Vides apakšprogramma, sadarbības partneris – Tartu universitāte |
Koksnes pelnu un slāpekļa mēslojuma ietekmes uz krājas papildpieaugumu novērtējums briestaudzēs uz auglīgām minerālaugsnēm |
Vērtējums par pelnu vai koksnes pelnu un slāpekļa mēslojuma izmantošanas lietderīgumu briestaudzēs uz auglīgām minerālaugsnēm un izpētes objekti ilglaicīgu ietekmes uz vidi un krājas papildpieaugumu pētījumu veikšanai |
|
310000 € |
|
Augsnes ielabošanas pasākumu pielietošanas iespēju novērtējums jaunaudzēs, kur veikta koku atzarošana |
Vērtējums par slāpekļa mēslojuma izmantošanas lietderīgumu jaunaudzēs, kur veikta koku atzarošana, un izpētes objekti ilglaicīgu ietekmes uz vidi, krājas papildpieaugumu un koksnes kvalitāti pētījumu veikšanai |
|
120000 € |
Eiropas Reģionālās Attīstības fonda lietišķo pētījumu programma |
Pelnu izkliedēšanas izmēģinājumi apstiprina, ka obligāts priekšnosacījums pelnu ienešanai mežā ir to apstrāde, veicot pašcietināšanu vai arī izmantojot pelnu presēšanas vai granulēšanas tehnoloģijas. Neapstrādātu pelnu ienešana mežā rada tehniskas grūtības vai arī palielina apdraudējumus nodarbināto veselībai un videi, neatkarīgi no pielietotās izkliedēšanas iekārtas, tāpēc 2017. gadā ir jāieplāno pelnu apstrādāšanas izmēģinājumi, sadarbojoties ar pelnu ražotājiem, kas izmanto kustīgo ārdu un verdošā slāņa tehnoloģijas, kā arī jāizvērtē pelnu granulēšanas pakalpojuma attīstīšanas iespējas, gatavojot augsnes ielabošanas līdzekļus valsts mežiem un citiem potenciālajiem patērētājiem. Latvijā nav pieejamas pelnu granulēšanas vai presēšanas iekārtas, tāpēc lietderīgi veikt pašcietināšanas izmēģinājumus, lai noskaidrotu optimālo ūdens un pelnu attiecību, atkarībā no sārmzemju metālu koncentrācijas un citām pelnu īpašībām. Tāpat ir jānoskaidro pelnu drupināšanas tehnisko risinājumu pieejamība Latvijas reģionos. Pelnu granulēšanas un presēšanas tehnoloģiju novērtēšanai lietderīgi organizēt projekta grupas pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju vai Zviedriju, kur šīs tehnoloģijas pielieto praksē. Ņemot vērā, ka Latvijā visvairāk pieejami kustīgo ārdu katlos saražotie pelni, izmēģinājumos un ražotņu apmeklējumu laikā lielākā uzmanība jāpievērš tieši šādās iekārtās saražotiem pelniem. Pētījums par pelnu apstrādes tehnoloģijām nepieciešams arī tāpēc, lai definētu kvalitātes prasības mežā izmantojamajam materiālam. Šīs atskaites 11. pielikumā pievienotās rekomendācijas ir balstītas uz zviedru un somu pieredzi, apstrādājot verdošā slāņa katlos saražotus pelnus. Latvijā situācija var būt pavisam citāda un pelnu ražotāji var saskarties ar negaidītām grūtībām, veicot pelnu apstrādi.
Koksnes pelni meža atjaunošanā auglīgajos meža tipos (Ap, Vr, Gr, Grs, Vrs) izrādījies efektīvs risinājums Zviedrijā, kur pelnus ienes mežā, lai kompensētu mežizstrādē iznestās barības vielas. Saskaņā ar zviedru pētījumu rezultātiem koksnes pelni arī auglīgajos meža tipos palielina koku augstuma pieaugumu jaunaudzēs, nedaudz samazina kopšanas izmaksas (pirmajos gados palēninot zemsedzes attīstību) un var aizkavēt atsevišķu kaitēkļu izplatīšanos. Izmēģinājumu objekti auglīgajos meža tipos Zviedrijas centrālajā daļā ierīkoti pirms dažiem gadiem, un iegūtie rezultāti nav viennozīmīgi, tomēr, ņemot vērā abpusējo izdevīgumu (labāki augšanas rādītāji un iespēja būtiski palielināt pelnu izmantošanas apjomu mežā), zviedru mežzinātnieki uzskata šo par perspektīvu meža apsaimniekošanas prakses pilnveidošanas virzienu. Arī Latvijā pelnu izmantošana auglīgajos meža tipos ļautu būtiski palielināt pelnu patēriņu mežā, tajā skaitā optimizētu pelnu izkliedēšanas tehnikas noslodzi (pavasarī un rudenī sausieņos ar optimālu grunts nestspēju, bet vasarā – kūdreņos, āreņos un slapjaiņos). Tomēr, lai novērtētu, vai pelnu izkliedēšana jaunaudzēs palielinās koku pieaugumu un pie kādiem nosacījumiem šāda darbība ir ekonomiski izdevīga, jāierīko izmēģinājumu objekti empīrisku datu ievākšanai. Arī šim izmēģinājumam obligāts priekšnosacījums ir efektīvas pelnu apstrādes tehnoloģijas ieviešana. Izmēģinājumi veicami skujkoku un lapkoku mežos.
Balstoties uz Zviedrijā veiktu pētījumu rezultātiem, identificēts vēl viens potenciāli saimnieciski izdevīgs risinājums koksnes pelnu izmantošanai mežā auglīgos meža tipos, kas papildina pētījumu programmas darba uzdevumu “Kombinētā slāpekļa un koksnes pelnu augsnes ielabošanas līdzekļu saimnieciskā efekta un ietekmes uz vidi izpēte meliorētajos meža tipos vidēja vecuma skujkoku un bērza audzēs”. Zviedrijas mežzinātnes institūta Skogforsk pētījumos konstatēts, ka pelni ar vai bez slāpekļa minerālmēslojuma piedevām uzlabo augšanas gaitu skujkoku briestaudzēs uz auglīgām minerālaugsnēm. Paplašinot Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programmu, arī Latvijas apstākļos lietderīgi ierīkot augsnes ielabošanas (koksnes pelni un pelnu un N minerālmēslojuma maisījums) izmēģinājumu objektus auglīgos meža tipos briestaudzēs, kur galvenā cirte plānota pēc 10-20 gadiem. Šāds risinājums, ja tas izrādītos labvēlīgs arī uz krājas papildpieauguma veidošanos, būtiski palielinātu koksnes pelnu izmantošanas iespējas mežā un ļautu palielināt pelnu izmantošanas ekonomisko efektivitāti, veicot izkliedēšanu mežaudzēs uz augsnēm ar labu grunts nestspēju.
Viens no meža apsaimniekošanas pasākumiem, kura mērķis ir palielināt mežaudžu vērtību, ir atzarošana. Atzarošanas apvienošana ar meža augsnes ielabošanu, veicot atkārtotu minerālmēslojuma ienesi ik pēc 10 gadiem vai pēc katras kopšanas cirtes, ļauj būtiski saīsināt apriti un palielināt kopšanas un galvenajā cirtē zāģējamo koku dimensijas. Empīrisku datu ieguve par mēslojuma iedarbību platībās, kur jau veikta atzarošana (skujkoku un bērza audzēs), ļautu novērtēt šādas mežsaimniecības prakses perspektīvas platībās, kur jau veikta atzarošana un palīdzētu pieņemt lēmumu par atzarošanas pielietošanu nākotnē, ja augsnes ielabošanas līdzekļu pielietošana būtiski uzlabotu atzarošanas ekonomiskā efekta prognozi.
Sasaiste ar citiem pētījumiem
2016. gadā uzsākts Meža nozare kompetences centra pētījums “Metodes koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu plānošanai un kvalitātes kontrolei”. Pētījuma mērķis ir izstrādāt rīkus koku augšanas apstākļu uzlabošanas (KAAU) pasākumu plānošanai (piemērotu mežaudžu identificēšanai, augsnes ielabošanas līdzekļu veida un devu novērtēšanai, kā arī papildus veicamo darbību raksturošanai), kvalitātes kontroles rīkus un tehnisko risinājumu augu barības vielu nogādāšanai mežā.
Pētījuma daļa, kas saistīta ar KAAU pasākumu īstenošanai piemēroto platību identificēšanu, balstās uz šādiem pamatprincipiem:
KAAU pasākumi īstenojami platībās, kur biogēno elementu pieejamība ir noteicošais faktors, kas ierobežo krājas papildpieauguma veidošanos;
KAAU pasākumu īstenošana ir tehniski iespējama (nogāzes slīpums nepārsniedz tehnikas kustībai kritiskās vērtības, audze ir sasniedzama, KAAU pasākumu īstenošana nerada palielinātu negatīvās ietekmes uz vidi risku);
minerālvielu ieneses pozitīvo efektu nenomāks citi faktori (ierobežota augšanas telpa vai pārmērīgs mitruma saturs).
Pētījuma darba uzdevumi:
tehniskā risinājuma un rekomendāciju izstrādāšana minerālmēslu un koksnes pelnu ienešanai mežā;
empīrisko datu ieguve algoritmu izstrādāšanai LiDAR datu analīzei & KAAU pasākumiem piemēroto teritoriju identificēšanai;
algoritmu izstrādāšana LiDAR pārmitro vietu identificēšanai;
plānošanas rīka prototipa izstrādāšana LiDAR datu analīzei un papildus darbībām mežaudzēs, kur plānoti KAAU pasākumi;
ekonomiskās analīzes algoritmu izstrādāšana KAAU pasākumu saimnieciskās atdeves novērtēšanai un lēmuma pieņemšanas atbalstam par šo pasākumu īstenošanu;
kvalitātes kontroles instrumentu izstrādāšana minerālmēslojuma un koksnes pelnu ieneses monitoringam.
Darba uzdevumā, kas skar tehnisko risinājumu un rekomendācijas, plānots izstrādāt Latvijas patenta pieteikumu tehniskajam risinājumam un darba metodei augsnes ielabošanas līdzekļu ienešanai mežā, izmantojot mazgabarīta tehniku. Izstrādes pamats – LVMI Silava patentētā koksnes pelnu izkliedēšanas iekārta (patenta Nr. LV 15075 B), kurai plānoti vairāki uzlabojumi:
starprāmis ātrai mašīnas transformēšanai par pievedējtraktoru lauka apstākļos;
atvieglota konstrukcija lietderīgās kravas palielināšanai;
aprīkojums ātrai pelnu izkliedētāja montēšanai uz piekabes;
pilnveidots izkliedēšanas mehānisms.
Papildus ieguvumi, izmantojot mazgabarīta tehniku, ir iespēja vienlaicīgi veikt slimo koku nozāģēšanu un izvešanu, grāvju tīrīšanu, ievalku veidošanu, izmantojot ekskavatora kausu. Pelnu izkliedētāju plānots pielāgots Vimek 610 pievedējtraktoram vai Vimek BioCombi harvarderam, kas, nomainot kausu pret griezējgalvu, var veikt arī mežizstrādes operācijas. Lai izmantotu pelnu izkliedētāju ar Vimek traktoru, galvenās prioritātes ir konstrukcijas atvieglošana un iekārtas darbībai nepieciešamās jaudas samazināšana.
Empīriskos datus mežaudžu taksācijas rādītāju datu kopas sagatavošanai augšanas apstākļu raksturošanai plānots iegūt meža tipos, kas pēc noklusējuma vairāk piemēroti KAAU pasākumiem (Ln, Mr, Dm, Mrs, Dms, Am, As, Kv, Km, Ks, Kp), tajā skaitā maksimāli izmantojot Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programmā ierīkotos parauglaukumus. Taksācijas rādītāju noteikšanai atlasīsim skujkoku mežaudzes, kas atbilst KAAU pasākumu mērķa vecuma grupām (10-15 gadi pirms galvenās cirtes, mežaudzes, kur plānota 1. krājas kopšanas cirte un audzes, kurās 1. krājas kopšanas cirte veikta pēdējo 5 gadu laikā). Katrā vecuma, meža tipu un sugu grupā atlasīsim 5 audzes, kurām ir pieejami augstas izšķirtspējas LiDAR dati. Pirms lauka darbu veikšanas izveidosim pārmitro vietu kartes, kā arī veiksim koku augstuma analīzi, sadalot audzi sektoros pēc mitruma režīma un koku augstuma. Atbilstoši sektoru izvietojumam izveidosim parauglaukumu tīklu, kur noteiksim koku taksācijas rādītājus un veiksim augsnes analīzes (N, P, K, pH, mitrums). Parauglaukumu uzmērīšanas laikā noteiksim gruntsūdens dziļumu.
Algoritmus LiDAR un Sentinel II datu analīzei izstrādāsim, izmantojot sadarbībā ar SLU un LVM iegūto pētījumu rezultātus. Ņemot vērā specifiskos mitruma režīmu ietekmējošos faktorus Baltijas valstīs, pārmitro vietu identificēšanas vienādojumu validēšanai izmantosim augstas izšķirtspējas satelītattēlus (Sentinel II), kas palīdz raksturot mitruma režīmu. Sentinel II satelītattēlus izmantosim arī mežaudžu barošanās režīma raksturošanai, nosakot krāsu spektra un barības vielu pieejamības sakarības vietās, kur augšanu neietekmē nelabvēlīgs mitruma režīms. Datu kopas palielināšanai izmantosim taksācijas rādītājus MRM laukumos (valdošās sugas, pieauguma, biezības un Sentinel II krāsu spektra sakarības).
Koku augšanas apstākļu plānošanas rīka prototipu veidosim, kā metodes aprakstu un aprēķiniem nepieciešamo darbības datu kopu. Sagaidāmais rezultāts ir atbalsta sistēmas rīka prototips, kuru testēsim mežaudzēs, kur iegūti empīriskie dati algoritmu izstrādāšanai, tajā skaitā audzēs, kur augsnes ielabošanas pasākumi veikti koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programmas ietvaros.
KAAU pasākumu plānošanas sistēmas prototips uzrādīs:
vietas, kur veicami augsnes ielabošanas pasākumi, nošķirot N un koksnes pelnu ienesei piemērotās vietas;
vietas, kur augsnes ielabošanas pasākumi apvienojami ar krājas kopšana cirti;
vietas, kur augsnes ielabošanas pasākumi apvienojami ar mikro-meliorācijas pasākumiem;
sagaidāmo krājas papildpieaugumu.
Ekonomiskās analīzes algoritmu izveidošanai izmantosim “Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programmas” un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Koksnes pelnu apstrādes un izmantošanas meža mēslošanā tehniskā un metodiskā risinājuma izstrādāšana” ietvaros sagatavotie pieņēmumus ieņēmumu un izdevumu novērtēšanai, veicot KAAU pasākumus. Mikro-meliorācijas pasākumu izmaksas un sagaidāmos ieguvumus novērtēsim, balstoties uz zinātnisko pētījumu datiem par atjaunojošās meliorācijas (remedial drainage) ietekmi uz koku augšanas gaitu un Latvijas meža īpašnieku pieredzi ievalku veidošanā mežaudzēs uz pārmitrām augsnēm. Ekonomiskā analīze novērtē investīcijas, ietekmi uz apaļo kokmateriālu iznākumu, ietekmi uz CO2 piesaisti visās oglekļa krātuvēs, tajā skaitā augsnē un koksnes produktos. Kopšanas ciršu ietekmes novērtēšanai izmantosim LVM un Meža attīstības fonda projektos8 LVMI Silava izstrādātos augšanas gaitas modeļus.
Kvalitātes kontroles sistēmas aprakstā izmantosim LVMI Silava meža augsnes sagatavošanas kvalitātes monitoringa iestrādnes, izmantojot tehnikas GPS sekošanas datus un pētījuma ietvaros adaptējamus tehniskos risinājumus ienesto barības vielu daudzuma noteikšanai9. Augsnes ielabošanas līdzekļu faktiskās devas noteikšanai izmantosim tehnikas mērinstrumentu datus vai manuāli ievadītu informāciju par patērēto materiālu, ekstrapolējot tos uz tehnikas pārvietošanās maršrutu.
Projekta publicitātes pasākumi:
informācija par projekta rezultātiem un to pielietošanu LVMI Silava interneta vietnē;
divas zinātniskas publikācijas izdevumos, kas indeksēti Scopus, Web of Science vai ekvivalentā datubāzē;
pētījuma rezultātu prezentēšana vismaz 1 starptautiskā konferencē;
brošūra ar projekta rezultātiem un norādījumiem to pielietošanai;
mūžizglītības mācību kurss meža īpašniekiem un citiem interesentiem (sadarbībā ar MKPC);
semināru visām projekta mērķa grupām par galvenajiem projekta rezultātiem un to praktiskas pielietošanas iespējām;
lekcija vidusskolēniem LVM īstenotās aktivitātes “Bioekonomika” ietvaros;
sadarbība ar “Mamma daba” pedagogu tālākizglītības programmas ietvaros.
1. Pielikums: Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu ierīkošanas metodes
Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu ierīkošana
Pirms audžu taksācijas rādītāju noteikšanas, uzmērīti tehnoloģisko koridoru garumi un sleju platumi, kas saglabājušies pēc krājas kopšanas cirtes. Katrā objektā ierīkoti divi 500 m2 apļveida parauglaukumi uz ha. Parauglaukumi izvietoti uz audzes diagonāles ik pēc slejas, paredzot, ka mēslos katru otro koridoru pāri (Att. 4).
Att. 4: Mēslošanas objekta tehnoloģiskā shēma.
Parauglaukumos visiem kokiem izmērīti diametri un noteikta suga. Katrai sugai uzmērīti vismaz 12 koku augstumi, pārstāvot visas caurmēra pakāpes. Parauglaukumos augsnes paraugi ņemti divos atkārtojumos – Z un D virzienos. Vienā zondējumā ņemti četri paraugi (0-10 cm, 10-20 cm, 20-40 un 40-80 cm dziļumā, kā arī zemsega).
Lapu un skuju paraugi ievākti atbilstoši ICP Forest metodikai – International Co-operative Programme on Assessment and Monitoring of Air Pollution Effects on Forests (Xxxxxx & Xxxxx, 2013). Kā paraugkoki izvēlēti tikai valdaudzes koki, kuri vienmērīgi izvietoti pa visu parauglaukumu. Lapu paraugi ievākti augustā, savukārt skuju paraugus iespējams vākt visu rudeni un pat ziemā. Ja audzē ir tikai 2 parauglaukumi, lapojuma paraugi ievākti no pieciem kokiem katra parauglaukuma ietvaros. Ja audzē ir 4 un vairāk parauglaukumi, paraugi ievākti no 3 kokiem viena parauglaukuma ietvaros. Svarīgi ir ievākt gaismā augušas skujas un lapas, tādēļ paraugi ņemti no vainaga augšējās trešdaļas dienvidu pusē. Ķīmisko analīžu veikšanai ievākti 20-30 g lapu vai skuju no katra koka, kas iepakoti polietilēna maisiņos un nogādāti uz aukstumkameru glabāšanai 4 0 C temperatūrā.
2. Pielikums: Zemsedzes veģetācijas raksturošanas metodika
Zemsedzes veģetācijas raksturošana izmēģinājumu un kontroles platībās
Zemsedzes veģetācijas aprakstam (sūnu un ķērpju, graudzāļu un lakstaugu, ka arī puskrūmu un krūmu stāva seguma noteikšanai) izmanto meža veselības stāvokļa monitoringa programmas (ICP Forests10) metodes, ko Eiropas mežu veselības stāvokļa raksturošanai jau 30 gadus izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu. Veģetācijas raksturošanas metodiku11 pastāvīgi aktualizē Eiropas valstu zinātniskās institūcijas. LVMI Silava speciālisti katru gadu piedalās starptautiskajos treniņos, kuros izdiskutē izmaiņas vienotajā metodikā un ar praktiskiem piemēriem harmonizē ekspertu vērtējumu dažādās specifiskās situācijās.
Līdzšinējos pētījumos par biogēno elementu vai kaļķošanas materiāla ieneses ietekmi uz veģetācijas botānisko sastāvu konstatēts, ka pēc augsnes ielabošanas pasākumu īstenošanas mainās attiecība starp dažādu sugu graudzāļu un lakstaugu, kā arī sūnu izplatību, un novērotas. Atsevišķos pētījumos konstatētas būtiskas izmaiņas sūnu sugu sastāvā12.
Veģetācijas aprakstā atspoguļo galveno veģetācijas slāni veidojošo komponenšu projektīvo segumu:
sūnas un ķērpji (moss layer, i.e. terricolous bryophytes and terricolous lichens) identificējot dominējošās sugas;
lakstaugu stāvs (herb layer, including all non-ligneous, and ligneous only if ≤ 0.5m height), including eventual seedling, and browsed trees) atsevišķi nosaka graudzāļu, grīšļu, lakstaugu projekciju, neidentificējot sugas, un mētru – sīkkrūmu, kā arī dzīvnieku nokosto kociņu un jauno sējeņu projekciju, ja to augstums mazāks par 0,5m;
krūmu stāvs (shrub layer consisting of ligneous and all climbers, > 0.5 m height);
koku stāvs (tree layer consisting of ligneous and all climbers, > 5 m height).
Aprakstu sagatavo katrā izmēģinājumu objektā (kontroles platībās un laukumos, kur plānota vai jau veikta augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšana) 24 m2 platībā, ko veido regulārā tīklā izvietoti trīs 1 m2 lieli uzskaites dubultlaukumi (Att. 5). Vietās, kur augsnes ielabošanas līdzekļi izkliedēti taisnstūrveida parauglaukumos, veģetācijas uzskaites laukumi izkliedēti parauglaukumā vienādmalu trīsstūru veidā (Att. 6), kura pamatnes orientētas vienā virzienā perpendikulāri parauglaukuma malai. Veģetācijas uzskaites laukumi novietoti vismaz 5 m no izmēģinājumu objekta malas vai vismaz 25 m attālumā no mežaudzes malas.
Att. 5: Veģetācijas uzskaites parauglaukumu izvietojuma shēma vietās, kur augsnes ielabošanas līdzekļi izkliedēti slejās.
Att. 6: Veģetācijas uzskaites parauglaukumu izvietojuma shēma vietās, kur augsnes ielabošanas līdzekļi izkliedēti kvadrātveida parauglaukumos13.
3. Pielikums: Augsnes un lapotnes paraugu ievākšanas un analīžu metodes
Saturs
Organisko un minerālo augsnes horizontu atdalīšana 45
Paraugu ievākšana augsnes tilpumsvara noteikšanai 46
Augsnes paraugu skaits un lielums 47
Augsnes paraugu sagatavošana 47
D < 2 mm frakcijas atsijāšana 47
Granulometriskā sastāva noteikšana 48
Organiskās vielas noārdīšana 50
Šķīstošo sāļu un ģipša atdalīšana 50
Paraugošanas pipetes kalibrēšana 51
Dispersēšanas aģenta kalibrēšana 51
Rupjo piemaisījumu noteikšana 55
Karbonātu satura noteikšana 57
Organiskā oglekļa noteikšana 58
Karaļūdens izvilkuma analīzes (P, Ca, K, Mg, Mn, Xx, Pb, Cd, Zn, Al, Fe, Cr, Ni, S, Hg, Na) 62
Karaļūdens izvilkuma pagatavošana 62
Elementu noteikšana (P, Ca, K, Mg, Mn, Cu, Pb, Cd, Zn, Al, Fe, Cr, Ni, S, Hg, Na) 63
Elektrovadītspējas noteikšana 64
Kopējās sārmainības noteikšana 65
Krāsu reaģenta “1” pagatavošana 68
Krāsu reaģenta “2” pagatavošana 68
Amonija jonu standartšķīduma (ρN = 1 mg L-1) pagatavošana 68
Absorbējošā savienojuma veidošanās 69
Spektrofotometriskie mērījumi 69
Nitrātjonu standartšķīduma (ρ(NO3-)= 100 mg L-1) pagatavošana 70
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās un spektrofotometriskie mērījumi, kalibrēšana 71
Askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) pagatavošana 73
Skābā molibdāta I šķīduma pagatavošana 73
Fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošana 73
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās 74
Spektrofotometriskie mērījumi 74
Askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) pagatavošana 76
Skābā molibdāta II šķīduma pagatavošana 76
Kālija peroksidisulfāta šķīduma pagatavošana 76
Fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošana 76
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās 77
Spektrofotometriskie mērījumi 77
Multistandartu pagatavošana 79
Atomu absorbcijas spektrofotometra kalibrēšana un noteikšana 79
Salicilskābes/sērskābes maisījuma pagatavošana 81
35% nātrija hidroksīda (NaOH) šķīduma pagatavošana 81
Katalizatora maisījuma pagatavošana 81
Amonija jonu tvaika destilācija 81
Destilāta titrēšana līdz šķīduma pH 4,7 81
TC standartšķīduma (1000 mg C L-1) pagatavošana 83
IC standartšķīduma (1000 mg C L-1) pagatavošana 84
TN standartšķīduma (1000 mg N L-1) pagatavošana 84
N standartšķīduma (1000 mg N L-1) pagatavošana sistēmas pārbaudei 84
Augsnes paraugu ievākšana
Paraugošanas vietas izvēle
Paraugošanas vietām jāatrodas parauglaukuma teritorijā, bet tikai tādā gadījumā, ja paraugus ievāc no urbumiem. Nav ieteicams ievākt paraugus tuvāk par 1 m no koku stumbriem un dzīvnieku alām, kā arī izgāztu koku vietās. Paraugošanas vieta jāatzīmē, lai izvairītos no atkārtotas paraugu ievākšanas šajā pašā teritorijā.
Organisko un minerālo augsnes horizontu atdalīšana
Organisko un minerālo horizontu atdalīšanu var veikt uz lauka vai arī laboratorijas apstākļos, atlasot organiskās atliekas no minerālaugsnes slāņa. Organiskās augsnes kritēriji parādīti Tab. 19.
Tab. 19 Organisko un minerālvielu horizontu atšķirības
Horizonts |
Raksturojums |
|---|---|
Organiskie horizonti |
Sastāv no organiskās vielas, kas akumulējas uz augsnes virskārtas mitros vai sausos klimatiskos apstākļos. Minerālās frakcijas piemaisījums ir nenozīmīgs un būtiski neietekmē augsnes īpašības. Kritēriji:
|
H - slānis |
Sastāv galvenokārt no organiskās vielas, kas veidojusies nesadalījušos vai daļēji sadalījušos augu atlieku akumulācijas rezultātā uz augsnes virskārtas, kas var atrasties arī zem ūdens līmeņa. Visi H horizonti ilgstoši ir piesātināti ar ūdeni vai arī bija piesātināti ar ūdeni un tagad ir nosusināti mākslīgi. H horizonts var atrasties uz augsnes virskārtas vai arī jebkurā dziļumā, ja augsne ir aprakta. |
Minerālaugsnes paraugošana
Vietas izvēle
Minerālaugsni ieteicams ievākt tajā pašā vietā, kur ievākti organisko horizontu paraugi – minerālaugsnes paraugus ņem pēc organiskā slāņa novākšanas.
Paraugu ievākšana
Paraugu ievākšanu veic noteiktos dziļumos. Minerālaugsnes slāņa virskārta atbilst 0 cm. Minerālaugsnes paraugu nosaukumus veido šādi “Mij”. kur “i” ir augšējā parauga ievākšanas dziļuma robeža un “j” – apakšējā dziļuma robeža, piemēram M01 ir paraugs, kas ievākts 0-10 cm dziļumā. Paraugošanas dziļumi parādīti Tab. 20.
Tab. 20 Paraugu ievākšanas dziļumi
Nosaukums |
Parauga ievākšanas dziļums |
|---|---|
M01 |
0-10 cm |
M12 |
10-20 cm |
M24 |
20-40 cm |
M48 |
40-80 cm |
Paraugu ievākšana augsnes tilpumsvara noteikšanai
Augsnes tilpumsvara noteikšanai augsnes paraugu ievākšana veicama atsevišķi no ķīmisko analīžu veikšanai nepieciešamajiem paraugiem. Katrā parauglaukumā minerālaugsnes virskārtā ar cilindru ievācami vismaz 3 paraugi ar vismaz 100 cm3 katrs. Augsnes tilpumsvaru var aprēķināt arī, zinot organiskās vielas, smilts un māla saturu augsnē, atbilstoši Tab. 21 dotajiem pārrēķinu koeficientiem.
Aprēķinu formula:
kur,
BD – augsnes tilpumsvars, kg m-3;
OM% - organiskās vielas saturs, %;
MBD – minerālās daļas tilpumsvars, atbilstoši Tab. 21 (parasti pieņem 1,33 kg m-3)
Tab. 21 Minerālaugsnes blīvuma pārrēķinu koeficienti
Frakcijas |
Smiltis, % |
||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
10 |
20 |
30 |
40 |
50 |
60 |
70 |
80 |
90 |
100 |
||
Māls, % |
10 |
1,4 |
1,2 |
1,25 |
1,27 |
1,4 |
1,52 |
1,58 |
1,69 |
1,65 |
1,53 |
20 |
1,4 |
1,25 |
1,35 |
1,45 |
1,53 |
1,6 |
1,67 |
1,72 |
|
|
|
30 |
1,4 |
1,3 |
1,4 |
1,5 |
1,57 |
1,63 |
1,68 |
|
|
|
|
40 |
1,4 |
1,35 |
1,44 |
1,55 |
1,61 |
1,68 |
|
|
|
|
|
50 |
1,4 |
1,35 |
1,44 |
1,53 |
1,62 |
|
|
|
|
|
|
Augsnes paraugu skaits un lielums
Vidējā parauga veidošanai jāņem vismaz 5 paraugi (ja augsnes urbja D = 8 cm). Lielāka paraugu skaita izvēle atkarīga no parauglaukuma neviendabīguma. Analīzes jāveic 1 vidējam paraugam. Paraugiem, ko ņem vidējā parauga veidošanai, jābūt ar vienādu svaru.
Paraugu lielums
Parauga lielumam jābūt pietiekošam, lai veiktu visu nepieciešamo parametru analīzes un, ja nepieciešams, veiktu atkārtotas analīzes. Pēc analīžu veikšanas paraugs jāuzglabā paraugu arhīvā. Rekomendējamais parauga lielums ir 500 g dabiski mitras augsnes.
Augsnes paraugu sagatavošana
Metodes numurs |
ISO 11464 |
Metode izmantojama |
Organiskajai un minerālaugsnei |
Princips
Savāktos augsnes paraugus (ieteicams ne mazākus par 0,5 kg dabiski mitras augsnes) ved uz laboratoriju tūlīt pēc ievākšanas un žāvē līdz gaissausam stāvoklim 40 oC temperatūrā. Pēc tam paraugus var uzglabāt ilgstoši līdz analīžu veikšanai.
No augsnes paraugiem jāizvāc visas dzīvās saknes, kā arī jāatsijā organiskās un neorganiskās daļiņas, kuru D ir lielāks pa 2 mm. Pirms sijāšanas paraugi jāsadrupina un jānosver rupjo piemaisījumu daudzuma noteikšanai.
Augsnes analīzēm izmanto tikai frakciju, kuras D ir mazāks pa 2 mm. Tām analīzēm, kurām nepieciešams sasmalcināts materiāls, augsni maļ tieši pirms analīžu veikšanas.
Augsnes paraugus pēc izžāvēšanas uzglabā istabas temperatūrā, pēc iespējas samazinot mitruma un gaisa temperatūras svārstības. Paraugus jāpasargā no tiešas saules gaismas iedarbības.
Procedūra
Paraugu kaltēšana
Minerālaugsnes paraugu ieber traukā ne vairāk kā 15 mm slānī. Kaltē visu paraugu 40 oC temperatūrā līdz masas zudums nav lielāks par 5% 24 stundās. Lielākos augsnes agregātus (D > 15 mm) sadrupina, lai paātrinātu kalšanu.
D < 2 mm frakcijas atsijāšana
No augsnes izlasa akmeņus un ar sietu atsijā rupjākos piemaisījumus (D > 2 mm). Atsevišķi nosver augsnes smalko un rupjo piemaisījumu frakciju. Sasmalcina, bet ne samaļ augsnes smalko frakciju. Homogenizē augsnes smalko frakciju.
Malšana
Atsevišķām analīzēm paraugi jāsamaļ. Tāpēc ņem pietiekošu daudzumu augsnes, samaļ augsnes dzirnavās un sijā caur 150 µm vai citu sietu, atbilstoši analīžu metodikas prasībām
Mitruma satura noteikšana
Metodes numurs |
ISO 11465 |
Metode izmantojama |
Organiskajai un minerālaugsnei |
Princips
Augsnes analīžu rezultāti pārrēķināmi uz absolūtu augsni, tāpēc mitruma saturu gaissausā augsnē nosaka pirms analīžu veikšanas.
Procedūra
10-15 g augsnes smalkās frakcijas (D < 2 mm) ieber sverglāzītē ar zināmu svaru un nosver uz analītiskajiem svariem. Minerālaugsnes paraugus, iepriekš noņemot sverglāzītes vāciņu, liek žāvēšanas skapī un kaltē līdz nemainīgai masai 105 oC temperatūrā. Organiskās augsnes žāvē līdz nemainīgai masai 50 oC temperatūrā
Sverglāzītes ar sausu augsni izņem no žāvēšanas skapja, uzliek vāciņus, atdzesē eksikatorā un nosver uz analītiskajiem svariem.
Aprēķini
Aprēķina mitruma
daudzumu:
,
kur
M – absolūtais mitruma saturs augsnē, %;
A – sverglāzītes un gaissausas augsnes svars, g;
B – sverglāzītes un absolūti sausas augsnes svars, g;
C – sverglāzītes svars, g.
Mitruma pārrēķinu koeficientu vai nepieciešamā parauga daudzuma koeficientu aprēķina:
,
kur
Km – mitruma koeficients.
Granulometriskā sastāva noteikšana
Metodes numurs |
ISO 11277 |
Metode izmantojama |
Minerālaugsnei |
Princips
Augsnes minerālās frakcijas sadalīšana mehāniskā sastāva frakcijās un šo frakciju procentuālā sadalījuma noteikšana. Mehānisko sastāvu nosaka smalkajai (D < 2 mm) augsnes frakcijai. Vissvarīgākais šīs analīzes etaps ir paraugu apstrāde, lai izšķīdinātu visus augsnes agregātus. Apstrādes laikā cementējošās vielas, tādas kā organiskā viela, sāļi, dzelzs oksīds un kalcija karbonāts tiek aizvākti no analizējamās augsnes. Pēc sajaukšanas ar disperģējošo aģentu, smiltis (63 μm – 2 mm) atdala no māla daļiņām, skalojot augsni caur sietu (63 μm). Māla (D < 2 μm) un putekļu (D 2-63 μm) frakciju nosaka ar pipetēšanas metodi (sedimentējot).
Iekārtas
Paraugošanas pipete (10-50 ml), kas nostiprināta statīvā;
Telpa ar pastāvīgu temperatūru vai apsildāma ūdens vanna pastāvīgas temperatūras nodrošināšanai (20-30 oC ± 0,5 OC);
Stikla sedimentācijas cilindri (D 50 mm, H 350 mm) ar labi saskatāmu 500 ml tilpuma atzīmi;
Stikla spieķīši paraugu sajaukšanai;
Sverglāzītes ar zināmu svaru (precizitāte 0,0001 g);
Mehāniskais maisītājs (30-60 apgr.min.);
Sieti (2 mm – 63 μm);
Analītiskie svari (precizitāte 0,0001 g);
Žāvēšanas skapis;
Stikla piltuve, kurā var ievietot 63 μm sietu;
Skalošanas pudele;
Eksikators;
650 ml mērglāze ar vāku, 100 ml mērcilindrs, 25 ml pipete;
Elektriskā plītiņa;
Konduktometrs (precizitāte 0,1 dS/m).
Reaģenti
Ūdeņraža peroksīds (H2O2), 30% pēc tilpuma;
Dispersēšanas aģents: 3,3% nātrija heksametafosfāts un 0,7% sodas šķīdums;
33 g nātrija heksametafosfāta (NaPO3)6 un 7 g sodas (Na2CO3) izšķīdina ūdenī 1 l mērkolbā un uzpilda līdz atzīmei. Abas ķimikālijas pirms šķīduma pagatavošanas žāvē 12 stundas 105 oC temperatūrā. Šķīdums ir nestabils un nav uzglabājams ilgāk par 1 mēnesi,
Pretsaputošanās aģents: octan-2-ol, etanols vai metanols;
Kalcija hlorīda (CaCl2) šķīdums, 1 mol/l;
Sālsskābes (HCl) šķīdums, 1 mol/l.
Procedūra
Paraugs
Atkarībā no augsnes tipa ņem 10 g (māla augsnes) līdz 30 g (smilts augsnes) augsnes paraugus (frakcija D < 2 mm). Paraugus ieber 650 ml stikla kolbā.
Organiskās vielas noārdīšana
Paraugiem pielej 30 ml ūdens, ļauj augsnei samirkt un pielej 30 ml 30% H2O2, nepieciešamības gadījumā pievienojot dažus pilienus pretsaputošanas aģenta. Kolbu pārklāj un atstāj uz 12 stundām. Nākošajā dienā kolbu liek uz elektriskās krāsniņas un uzkarsē. Lai novērstu saputošanos pievieno pretsaputošanas aģentu un regulāri saskalo kolbu saturu. Nepieciešamības gadījumā, lai paraugi neizkalstu, pievieno vēl ūdeni.
Panāk, ka suspensija vienmērīgi vārās. Vārīšanu turpina, kamēr vairs nenotiek ar H2O2 sadalīšanos saistītā burbuļošana. Ja augsnes paraugā vēl redzamas organiskās vielas pazīmes, kolbu atdzesē un apstrādi ar ūdeņraža peroksīdu atkārto.
Ja augsnes separēšanai izmanto centrifūgu, augsnes suspensijas tilpumu palielina līdz 150-200 ml, pievienojot ūdeni. Centrifigēšanu turpina līdz iegūst dzidru centrifugātu (ieteicams 15 min. ar minimālo RCF 400 g). Centrifugātu atdala dekantējot.
Ja nevar izmantot centrifūgu, augsnes suspensijai pievieno 25 ml 1 mol/l CaCl2 šķīdumu, sakrata un uzpilda ar ūdeni līdz 250 ml. Suspensiju atstāj nogulsnēties līdz augšējais ūdens slānis ir pilnīgi dzidrs. Tad šķidro frakciju atdala dekantējot. Tad pievieno vēl 250 ml ūdens un atkārto mazgāšanu līdz augsnē vairs nav redzamas tumšas daļēji sadalījušās organiskās atliekas. Pirms nākošā parauga apstrādes etapa nosaka suspensijas konduktivitāti.
Šķīstošo sāļu un ģipša atdalīšana
Pēc organiskās vielas noārdīšanas suspensiju papildina ar ūdeni, lai panāktu attiecību augsne : ūdens 1:4 – 1:6 pēc tilpuma. Suspensiju liek kratītāja un maisa aptuveni 1 stundu. Centrifugē līdz iegūst dzidru centrifugātu un mēra tā konduktivitāti. Ja konduktivitāte >0,4 dS/m14, tas nozīmē, ka paraugā vēl arvien ir daudz ģipša un citu šķīstošo sāļu un jāveic parauga mazgāšana. Centrifugātu nolej, bet paraugam pievieno 250 ml ūdens un skalo 1 stundu. Centrifugē un atkārtoti mēra konduktivitāti. Skalošanu atkārto līdz konduktivitāte ir < 0,4 dS/m.
Karbonātu atdalīšana
Šis apstrādes etaps atšķiras atkarībā no karbonātu klātbūtnes augsnē:
karbonātiskās augsnēs pHH2O > 6,8;
nekarbonātiskās augsnēs pHH2O < 6,8.
Augsnēs, kur karbonātu saturs pārsniedz 2% pēc masas, iepriekšējos etapos apstrādātai augsnei pievieno 4 ml 1 mol/l HCl uz katru karbonātu procentu + 25 ml HCl papildus. Tilpumu palielina līdz aptuveni 250 ml un augsnes suspensiju ievieto ūdens vannā 80 oC temperatūrā uz 15 min., regulāri sakratot suspensiju. Pēc sildīšanas augsnes suspensiju atstāj uz nakti. Ja nākošajā dienā suspensija ir dzidra, to dekantē. Mazgāšanu ar ūdeni un dekantēšanu atkārto, līdz suspensijas konduktivitāte ir < 0,4 dS/m.
Ja karbonātu saturs ir mazāks par 2%, augsnei pievieno tikai 25 ml 1mol/l HCl. Ieteicams tajā pat laikā pievienot 20 ml 1 mol/l CaCl2. Turpmākās darbības ir tādas pat kā stipri karbonātiskās augsnēs.
Dispersija
Augsnei pievieno 150-200 ml ūdens, sakrata līdz iegūst viendabīgu suspensiju un ar pipeti pievieno 25 ml suspendēšanas aģenta. Kolbu liek kratītājā un krata 18 stundas.
Sijāšana ar 63 μm sietu
Nostiprina 63 μm sietu piltuvē, ko ievieto 500 ml sedimentācijas cilindros. Izlej augsnes suspensiju uz sieta. Mazgā sietu un trauku, kur atradās augsne ar skalošanas pudeli, līdz ūdens ir dzidrs. Tilpumam sedimentācijas traukā jābūt mazākam par 500 ml.
Noņem sietu no piltuves un ieskalo augsni sverglāzītē. Skalojot sietu tīra ar stikla spieķīti, lai visas augsnes daļiņas nonāktu sverglāzītē.
Sverglāzīti žāvē 105 oC temperatūrā līdz nemainīgam svaram un nosver uz analītiskajiem svariem ar precizitāti 0,0001g.
Piltuvi noskalo ar ūdeni un uzpilda tilpumu sedimentācijas cilindrā līdz 500 ml ar ūdeni.
Kalibrēšana
Paraugošanas pipetes kalibrēšana
Sausu un tīru pipeti izskalo ar ūdeni. Iesūc pipetē ūdeni, noslēdz un nosver, tad ūdeni izlaiž ārā un atkal nosver. Atkārto šo procedūru 3 reizes un aprēķina vidējo tilpumu ar precizitāti 0,05 ml.
Dispersēšanas aģenta kalibrēšana
Iepilda vienā no sedimentēšanas traukiem 25 ml dispersēšanas aģenta, uzpilda ar ūdeni līdz 500 ml un sajauc. Novieto cilindru nemainīgā temperatūrā uz 1 stundu. Starp 2 paraugošanas reizēm paņem ar pipeti 25-50 ml kontroles šķīduma no šī trauka, izžāvē un nosver uz analītiskajiem svariem piemaisījumu daudzuma noteikšanai. Atkārto šo procedūru katru reizi, kad tiek pagatavots jauns dispersēšanas aģents.
Sedimentācija
Novieto sedimentācijas cilindru konstantā temperatūrā. Sakrata vismaz 30 reizes/min. 2 minūtes. Novieto cilindru nekustīgi nemainīgā temperatūrā un ieslēdz taimeri. Apmēram 15 sek. pirms parauga ņemšanas iegremdē pipeti ar aizvērtu galu cilindra centrā līdz tā ir nepieciešamajā dziļumā. Iegremdēšanu pabeidz 10 sek laikā, pēc iespējas mazāk saduļķojot suspensiju. Atver pipetes galu un iesūc nepieciešamo tilpumu parauga. Pipetei aizspiež galu, uzmanīgi izvelk no cilindra, noskalo, tā, lai uz tās nepaliktu augsnes daļiņas un izlej sverglāzītē. Pipeti izskalo ar ūdeni suspensijas atliekas ieskalojot sverglāzītē. Paraugošanai jāaizņem ne vairāk kā 10 sek.
Sverglāzīti žāvē 105 oC temperatūrā līdz nemainīgam svaram un pēc atdzesēšanas eksikatorā nosver uz analītiskajiem svariem ar precizitāti 0,0001g.
Pipeti nosusina no ārpuses un ņem nākošo paraugu (nākošā frakcija < 2 μm šajā pašā paraugā), veicot tādu pašu procedūru kā iepriekšējā reizē. Paraugošanas laiks atkarībā no vides temperatūras dažādām frakcijām parādīts Tab. 22.
Tab. 22 Paraugošanas laiks un dziļums mehāniskā sastāva noteikšanai
Temperatūra (°C) |
Laiks (pēc uzduļķošanas) paraugošanas uzsākšanai |
|
|---|---|---|
Frakcija: < 63 µm Paraugošanas dziļums: 200 mm ± 1 mm |
Frakcija: < 2 µm Paraugošanas dziļums: 100 mm ± 1 mm |
|
20 |
56 s |
7 st 44 min 16 s |
21 |
54 s |
7 st 34 min 04 s |
22 |
53 s |
7 st 23 min 53 s |
23 |
52 s |
7 st 13 min 13 s |
24 |
51 s |
7 st 03 min 02 s |
25 |
49 s |
6 st 52 min 50 s |
26 |
48 s |
6 st 44 min 02 s |
27 |
47 s |
6 st 35 min 42 s |
28 |
46 s |
6 st 26 min 53 s |
29 |
45 s |
6 st 18 min 33 s |
30 |
44 s |
6 st 09 min 45 s |
Daļiņu grimšanas ātrumu dažādās temperatūrās var aprēķināt ar Stoksa formulu:
,
kur
V – daļiņu grimšanas ātrums, cm/sek;
r – daļiņu rādiuss, cm;
d1 – augsnes daļiņu īpatnējā masa;
d2 – šķidruma īpatnējā masa;
n – šķidruma viskozitāte dotajā temperatūrā;
g – smaguma spēka radītais paātrinājums, 981 cm/sek.
Aprēķini
Frakcijas < 63 µm
Aprēķina sausnas daudzumu katrā pipetēšanas reizē, pārrēķinot
uz 500 ml tilpumu:
,
kur
mfx – sausnas masa suspensijā 500 ml, g;
msx – pipetēšanā iegūtā materiāla masa, g;
Vc – pipetes kalibrēšanas tilpums, ml.
Abas frakcijas satur dispersēšanas aģentu, tāpēc nepieciešama rezultātu korekcija. Sausnas saturu md 500 ml kontroles šķīduma ar dispersēšanas aģentu aprēķina:
,
kur
mr – xxxxxxx xxxx, x;
Vc – pipetes kalibrēšanas tilpums, ml.
Aprēķina galīgo frakciju daudzumu:
un
Frakcija 63 μm – 2 mm
Frakciju sadalījums
Aprēķinu metodē pieņemts, ka parauga masa ir frakciju masas summa, nevis sākotnējā parauga masa. Summējot frakciju masu, aprēķināto parauga masu apzīmē ar mt.
Katras frakcijas proporcionālo saturu aprēķina:
Pārskats
Pārskatā raksta katras frakcijas procentuālo saturu ar precizitāti viena zīme aiz komata absolūti sausā augsnē bez organiskās vielas un karbonātiem, kas tiek izskaloti paraugu sagatavošanas laikā.
USDA-FAO augsnes struktūras klasifikācija balstīta uz USDA-FAO augsnes struktūras trīsstūri (FAO, 1990a) (skat. Att. 7).
Att. 7 Augsnes mehāniskās sastāva klases.
Augsnes blīvuma noteikšana
Metodes numurs |
ISO 11272 |
Metode izmantojama |
Minerālaugsnei |
Princips
Augsnes blīvums ir attiecība starp absolūti sausas augsnes svaru un svaigi ievākta parauga ar nesajauktu struktūru tilpumu.
Augsnes tilpuma noteikšanai var izmantot dažādas metodes, sākot no vienkāršām – zināma tilpuma paraugu ievākšana, žāvēšana un svēršana, līdz gamma radiometrijas metodēm. Ieteicamākā metode ir lietot tilpuma paraugu ievākšanai zināma tilpuma tērauda cilindrus (100 cm3 vai 400 cm3), ko iespiež augsnē vertikāli vai horizontāli. Lielāka tilpuma paraugu ņemšana samazina kļūdas iespējas, bet tam nepieciešams smagāks tehniskais nodrošinājums. Šī metode nav pielietojama, ja augsnē ir daudz sakņu, akmeņu, tā ir ļoti sausa vai cieta. Šādos apstākļos ieteicams pielietot citu metodi – augsnē horizontālajā plaknē izrok bedrīti, ko piepilda ar zināma blīvuma materiālu, piemēram smiltīm vai ūdeni, bet no bedrītes izrakto augsni savāc, izžāvē un nosver.
Iekārtas
Paraugošanas iekārtas – plāna metāla cilindri ar tilpumu 100 vai 400 cm3;
Analītiskie svari (precizitāte 0,0001 g);
Žāvēšanas skapis;
Eksikators.
Procedūra
Augsnes cilindru horizontāli vai vertikāli iespiež augsnē, nemainot spiediena virzienu un neizmanot augsnes struktūru. Uzmanīgi izvelk augsnes cilindru un tā saturu un uzmanīgi apgriež lieko augsni abos cilindra galos ar nazi vai asu lāpstiņu. Paraugu pārvieto paraugu turētājā un laboratorijā žāvē līdz nemainīgai masai 105 oC temperatūrā (vismaz 48 stundas). Pēc tam paraugus atdzesē eksikatorā un nosver tūlīt pēc izņemšanas no eksikatora.
Akmeņainās vai granšainās augsnēs rok bedrīti, ko piepilda ar ūdeni vai smiltīm (nosakot izmantoto tilpumu), bet izrakto augsni žāvē, sver un rēķina blīvumu atbilstoši izmantoto smilšu vai ūdens tilpumam.
Aprēķini
Ne – granšainās augsnēs
Aprēķina augsnes blīvumu
(BDs) daudzumu:
Granšainās augsnēs
Granšainās augsnēs augsnes smalkās frakcijas (D < 2 mm) blīvumu (BDfs) aprēķina:
Ja rēķina kopējo augsnes blīvumu (BDs), augsnes smalkās frakcijas blīvumu var aprēķināt, izmantojot rupjās frakcijas tilpumu:
,
kur
BDs – augsnes blīvums, kg/m3;
BDcf – rupjās frakcijas blīvums, (vidēji 2650 kg/m3);
BDfs – augsnes smalkās frakcijas blīvums, kg/m3;
cf (tilp.%) - rupjās frakcijas procentuālais daudzums pēc tilpuma.
Rupjo piemaisījumu noteikšana
Metodes numurs |
ISO 11272 |
Metode izmantojama |
Minerālaugsnei |
Princips
Rupjo augsnes piemaisījumu daudzumu var novērtēt laboratorijā, bet parasti to dara augsnes profila raksturojuma laikā.
Rupjā frakcija tiek atdalīta augsnes paraugu sagatavošanas laikā. Rupjo piemaisījumu daudzumu (procentuālo svara attiecību) nosaka, sverot atlikumus, kas paliek pēc sijāšanas ar 2 mm sietu, pirms tam tos izskalojot un izžāvējot.
Procedūra
Lauka apstākļos
“Somu metode” jeb “metāla stieņa metode”. Oļu (D 2-20 cm) un akmeņu (D > 20 cm) daudzumu augsnes virskārtā (0-30 cm) nosaka, izdurot metāla stieni caur augsnes organiskajiem horizontiem pēc iespējas dziļāk augsnes minerālajos horizontos (30 cm + organiskie horizonti) un nosaka, cik dziļi var iebāzt stieni. Augsnes organiskā slāņa biezumu nosaka tajās pašās vietās un atskaita no stieņa ieduršanas dziļuma. Parasti stienis atduras pret oļiem, kuru D > 2 cm.
Akmeņainību pārbauda noteiktos attālumos visā parauglaukuma teritorijā – vidēji 20 dūrieni, minimāli 15 dūrieni.
Laboratorijas apstākļos
Nav nepieciešamas papildus darbības, izmanto datus, kas iegūti augsnes parauga sagatavošanas laikā.
Aprēķini
Lauka apstākļos
Laboratorijas apstākļos
Rupjo piemaisījumu daudzumu cf (svara %) nosaka, sverot atlikumus, kas paliek pāri pēc sijāšanas ar 2 mm sietu, mazgāšanas un žāvēšanas:
Lai svaru pārrēķinātu uz tilpumu, jānosaka augsnes smalkās frakcijas un rupjo piemaisījumu blīvumu:
,
kur
BDs – augsnes blīvums, kg/m3;
BDcf – rupjās frakcijas blīvums, (vidēji 2650 kg/m3);
cf svara % - rupjās frakcijas procentuālais daudzums pēc svara;
cf tilp.% - rupjās frakcijas procentuālais daudzums pēc tilpuma.
Augsnes pH noteikšana
Metodes numurs |
ISO 10390 |
Metode izmantojama |
Organiskajiem horizontiem un minerālaugsnei |
Princips
Augsnes pH nosaka potenciometriski augsnes – ekstraģenta suspensijā (tilpuma attiecība 1:5). Kā ekstraģentu izmanto 0,01 mol/l CaCl2 šķīdumu vai destilētu ūdeni.
Iekārtas
Kratītājs;
pH metrs ar piemērotu elektrodu;
Termometrs (precizitāte 1 oC);
Pudele (vismaz 50 ml) ar korķi.
Karote vai lāpstiņa.
Reaģenti
Ūdens;
Kalcija hlorīda (CaCl2) šķīdums, 0,01 mol/l;
šķīduma pagatavošanai 1,47 g CaCl2x2H2O izšķīdina 1 l ūdens,
pH buferšķīdumi.
Procedūra
Suspensijas pagatavošana
Ņem vismaz 5 ml gaissausa augsnes parauga (frakcija D < 2 mm) un ieber pudelē vai kolbā. Pielej 5 reizes lielāku tilpumu CaCl2 šķīduma vai ūdens. Suspensiju sajauc un gaida 2 stundas.
pH metra kalibrēšana
pH metru kalibrē atbilstoši iekārtas ražotāja rekomendācijām, izmantojot buferšķīdumus (pH 4 un 7).
pH noteikšana
Sagatavo pH metru darbam atbilstoši iekārtas ražotāja rekomendācijām. Nosaka suspensijas temperatūru un buferšķīduma temperatūru (tā nedrīkst atšķirties vairāk par 1 oC). Saskalo suspensiju tieši pirms pH noteikšanas. Nosaka pH suspensijā pirms augsnes daļiņas paspējušas nosēsties. pH nolasa pēc tam, kad iekārtas rādījums ir nostabilizējies.
Karbonātu satura noteikšana
Metodes numurs |
ISO 10693 |
Metode izmantojama |
Organiskajiem horizontiem un minerālaugsnei |
Princips
Augsnes paraugu apstrādā ar stipru skābi. Ogļskābās gāzes daudzumu, kas veidojas, karbonātiem reaģējot ar skābi, nosaka ar kalcimetru. Nolasījumu salīdzina ar gāzes daudzumu, kas veidojas, apstrādājot tīru kalcija hlorīdu.
Iekārtas
Kalcimetrs;
Analītiskie svari (precizitāte 0,0001g);
Paraugu apstrādes kolbas (150 ml);
Trauks skābes ievietošanai kolbā;
Palielināmais stikls.
Reaģenti
Destilēts ūdens;
Sālsskābe (HCl), 4 mol/l;
340 ml konc. HCl (p=1,19 g/ml) uzpilda līdz 1000 ml ar ūdeni,
Kalcija karbonāts (CaCO3).
Procedūra
Sagatavošanās
Karbonātu noteikšanai ņemamā parauga apjomu nosaka karbonātu daudzums augsnē, ko novērtē pirms analīzes veikšanas, uzlejot nelielam augsnes paraugam HCl, 4 mol/l. Karbonātu aptuveno daudzumu raksturo burbuļošanas intensitāte un ilgums (skat. Tab. 23). Karbonātus nosaka augsnes smalkajā frakcijā (D < 2 mm).
Tab. 23 Karbonātu noteikšanai nepieciešamā parauga daudzuma novērtēšana
Burbuļošanas intensitāte |
Karbonātu saturs, g/kg |
Testēšanas parauga masa, g |
|---|---|---|
Nav vai minimāla |
< 20 |
10 |
Izteikta, bet īslaicīga |
20-80 |
5 |
Izteikta un ilgstoša |
80-160 |
2,5 |
Ļoti izteikta un ilglaicīga |
> 160 |
≤115 |
Noteikšana
Augsnes paraugu ieber kolbā un pievieno 20 ml ūdens. Ievieto kolbā trauku ar 7 ml HCl. Pievieno kolbu kalcimetram. Uzsilda kolbu ar roku.
Uzmanīgi pielej HCl augsnei, sašķiebjot kolbu. Gāze, kas veidosies, reaģējot HCl un karbonātiem, samazinās ūdens līmeni kalcimetra labās puses caurulē un paaugstinās kreisās puses caurulē. Sakrata reakcijas kolbu 5 min. un pārliecinās, ka ūdens līmenis kalcimetrā vairs nemainās. Ja ūdens līmenis turpina mainīties, kolbu turpina kratīt, bet ne ilgāk par 1 stundu. Pēc kratīšanas pabeigšanas, novienādo ūdens līmeni abās kalcimetra caurulēs un nolasa gāzes daudzumu kalibrētā caurulē ar precizitāti 0,1 ml.
Kalibrēšana
Paraugu un kontroles analīze jāveic vienlaicīgi nemainīgā temperatūrā un gaisa spiedienā. Nosver 2 reizes 0,200 g līdz 0,400 g CaCO3, ieber analīzes kolbās un abiem pievieno 20 ml ūdens. Aklās analīzes veikšanai kolbā ielej tikai 20 ml ūdens.
Aprēķini
,
kur
w (CaCO3) – karbonātu daudzums gaissausā augsnē, g/kg;
m1 – testēšanas parauga masa, g;
m2 – vidējā standarta masa, g;
V1 – CO2 tilpums, ko saražoja paraugs, ml;
V2 – vidējais CO2 daudzums, ko saražoja standarts, ml;
V3 – tilpuma izmaiņas aklajā analīzē, ml (var būt negatīvs).
Organiskā oglekļa noteikšana
Metodes numurs |
ISO 10694 |
Metode izmantojama |
Organiskajiem horizontiem un minerālaugsnei |
Princips
Augsnē esošo oglekli oksidē līdz oglekļa dioksīdam (CO2), karsējot 1371 oC temperatūrā skābekli saturošas un ogļskābo gāzi nesaturošas gāzes plūsmā. Izdalītā CO2 daudzumu nosaka infrasarkanā starojuma noteikšanas iekārtā.
Kad augsne ir uzkarsēta līdz 1371 oC, visi tajā esošie karbonāti sadalās par CO2 un metālu oksīdiem.
Kopējo organisko oglekli var noteikt tieši vai netieši. Tiešas noteikšanas pamatā ir karbonātu atdalīšana no augsnes pirms analīzēm, to apstrādājot ar sālsskābi. Netiešas noteikšanas pamatā ir kopējā un karbonātu oglekļa noteikšana – starpība ir organiskais ogleklis.
Iekārtas
Kopējā oglekļa noteikšanas iekārta (sadedzināšanas temperatūra vismaz 1371 oC) LECO CR-12 Carbon Determinator;
Tīģeļi paraugu sadedzināšanai.
Reaģenti
Sadedzināšanas gāze (O2) – atbilstoši iekārtas tehniskajām prasībām;
Kalibrēšanas standarti (12% C).
Procedūra
Kalibrēšanas standarts
Kalibrēšanai izmanto LECO C kalibrēšanas standartu ar 12% C saturu.
Iekārtas kalibrēšana
Iekārtu kalibrē atbilstoši iekārtas rekomendācijām.
Oglekļa noteikšana
Kopējā oglekļa noteikšanai nepieciešams 0,35-1g gaissausas augsnes (smalkā augsnes frakcija (< 2 mm);
Sadedzināšanas temperatūra 1371 oC, minimālais analīzes laiks 50 sek.;
Pirms analīžu veikšanas iekārtu kalibrē un veic tukšo analīzi bez parauga;
Gaissausu augsnes paraugu ieber tīģelī un sadedzina atbilstoši LECO CR-12 iekārtas lietošanas instrukcijām;
Reģistrē iekārtas nolasījumu - C saturu %.
Tieša oglekļa noteikšana
Zināmam daudzumam gaissausas augsnes, iepriekš to nosverot, pievieno pietiekoši lielu daudzumu 4 mol/l HCl. Gaida 4 stundas un tīģeli žāvē 16 stundas 60-70 oC temperatūrā. Analīzei nepieciešamais augsnes daudzums atkarīgs no paredzamā oglekļa satura un izmantojamās iekārtas. Veic analīzi atbilstoši iekārtas ražotāja rekomendācijām.
Netieša oglekļa noteikšana
Analīžu procedūra ir tāda pati, kā tiešas noteikšanas gadījumā, tikai augsnei nav jāpievieno HCl.
Aprēķini
Tieša oglekļa noteikšana
Organiskā oglekļa saturu gaissausā augsnē aprēķina:
,
kur
WCo – organiskais ogleklis gaissausā augsnē, g/kg;
m1 – testēšanas parauga masa, g;
m2 – izdalītā CO2 masa, g;
0,2727 – pārrēķinu koeficients no CO2 uz C.
Netieša oglekļa noteikšana
Kopējo oglekļa saturu gaissausā augsnē aprēķina:
,
kur
WCt – kopējais ogleklis gaissausā augsnē, g/kg;
m1 – testēšanas parauga masa, g;
m2 – izdalītā CO2 masa, g;
0,2727 – pārrēķinu koeficients no CO2 uz C.
Organiskā oglekļa saturu aprēķina, atskaitot karbonātu oglekļa saturu augsnē, kas iegūts iepriekš:
,
kur
WCo – organiskais ogleklis gaissausā augsnē, g/kg;
WCt – kopējais ogleklis gaissausā augsnē, g/kg;
0,12 – pārrēķinu koeficients;
WCaCO3 – karbonātu saturs gaissausā augsnē, g/kg;
0,2727 – pārrēķinu koeficients no CO2 uz C.
Kopējā slāpekļa noteikšana
Metodes numurs |
ISO 11261 |
Metode izmantojama |
Organiskajiem horizontiem un minerālaugsnei |
Princips
Kopējā slāpekļa (tajā skaitā amonija, nitrātu, nitrītu un organiskais slāpeklis) noteikšanai izmanto modificētu Kjeldāla metodi, ar to atšķirību, ka selēna vietā kā katalizatoru izmanto titāna oksīdu.
Iekārtas
Mineralizācijas mēģenes (50 ml);
Mineralizācijas iekārta;
Destilācijas aparāts;
Birete (intervāli 0,001 ml vai mazāki).
Reaģenti
Salicilskābes / sērskābes maisījums – 25 g salicilskābes izšķīdina 1l koncentrētas sērskābes (p=1,84 g/cm3);
Kālija sulfāta katalizatora maisījums – samaļ un vienmērīgi sajauc ar šādas vielas;
200 g kālija sulfāta,
6 g vara (II) sulfāta pentahidrāta,
6 g titāna dioksīda ar anatāza kristālisko struktūru,
Nātrija tiosulfāta pentahidrāts – nātrija tiosulfāta pentahidrāta kristālus samaļ līdz pulverveida struktūrai un sijā caur 0,25 mm sietu;
Nātrija hidroksīds (NaOH), 10 mol/l;
Borskābes šķīdums p(H3BO3)=20 g/l;
Indikators – izšķīdina 0,1 g bromkrezolzaļā un 0,02 g metilsarkanā 100 ml etanola;
sērskābe – c(H+)=0,01 mol/l.
Procedūra
Ieber gaissausus augsnes paraugus mineralizācijas mēģenēs. Parauga lielums no 0,2 g (paredzamais N saturs aptuveni 0,5 %) līdz 1 g (paredzamais N saturs aptuveni 0,1 %).
Pievieno 4 ml salicilskābes / sērskābes maisījuma un sakrata mēģeni līdz skābe vienmērīgi sajaucas ar augsni. Atstāj izvilkumus uz vairākām stundām (uz nakti).
Caur sausu piltuvi pievieno 0,5 g nātrija tiosulfāta maisījuma un karsē mineralizācijas iekārtā, līdz beidzas putošana.
Atdzesē mēģenes un pievieno 1,1 g katalizatora, uzkarsē līdz šķīdums traukā kļūst caurspīdīgs.
Vāra izvilkumu līdz 5 stundas (parasti pietiek ar 2 stundām) tā, lai sērskābes tvaiki kondensējas līdz aptuveni 1/3 no mēģenes augstuma. Temperatūra nevar pārsniegt 400 oC. Karsēšanas režīmi viesiem mineralizācijas etapiem parādīti Tab. 24.
Atstāj mēģeni atdzesēties un tad, lēni maisot, pievieno aptuveni 20 ml ūdens. Tad sakrata mēģeni, lai visas neizšķīdušās daļiņas nonāktu suspensijā un pārskalo saturu destilācijas iekārtā. Lai pārliecinātos, ka viss izvilkums pārliets, mēģeni 3 reizes izskalo ar ūdeni.
Destilācijas kolbā ielej 50 ml borskābes šķīduma un novieto to zem destilācijas aparāta kondensatora. Pārliecinās, ka kondensatora gals ir iegremdēts šķīdumā.
Destilācijas aparāta piltuvē ielej 20 ml nātrija hidroksīda un sārmu lēni pilina destilācijas kamerā.
Izdestilē aptuveni 40 ml kondensāta un noskalo kondensatora galu.
Pievieno destilātam dažus pilienus indikatora un titrē ar sērskābi līdz nemainīgi violetai krāsai vai izmanto potenciometrisko titrēšanu līdz pH 4,7.
Materiāls |
1. cikls |
2. cikls |
3. cikls |
|---|---|---|---|
Augsne |
125 / 30 |
270 / 30 |
400 / 120 |
Aprēķini
Kopējo slāpekļa saturu aprēķina:
,
kur
Wn – kopējā slāpekļa saturs absolūti sausā augsnē, g/kg;
V1 – titrēšanā patērētā sērskābe, ml;
V0 – aklās analīzes titrēšanā patērētā sērskābe, ml;
C(H+) - H+ koncentrācija titrēšanai izmantotajā sērskābē, mol/l;
Mn – Slāpekļa molmasa = 14 g/mol;
m - gaissausa augsnes parauga masa, g
WH2O – ūdens daudzums augsnē, izejot no absolūti sausas augsnes svēruma, masas %.
Karaļūdens izvilkuma analīzes (P, Ca, K, Mg, Mn, Cu, Pb, Cd, Zn, Al, Fe, Cr, Ni, S, Hg, Na)
Metodes numurs |
ISO 11466 |
Metode izmantojama |
Organiskajiem horizontiem un minerālaugsnei |
Princips
Izžāvētu augsnes paraugu apstrādā ar sālsskābes un sērskābes maisījumu 16 stundas istabas temperatūrā, tad vāra 2 stundas. Tad ekstraktu dzidrina un uzpilda ar slāpekļskābi. Elementus nosaka ar spektrometrijas metodi.
Iekārtas
Analītiskie svari (precizitāte 0,001 g);
Eksikators (2 l);
Mineralizācijas mēģenes (250 ml);
Dzesēšanas iekārta;
absorbcijas trauks, kas satur 15 ml slāpekļskābes (0,5 mol/l - pagatavo 43,69 ml izsmīdinot 1 l) (nepieciešams tikai dzīvsudraba noteikšanai);
Slīpētas stikla lodītes vai burbuļošanas novēršanas granulas;
Mineralizācijas iekārta ar regulējamu temperatūru;
Piltuve (D aptuveni 110 mm);
Mērkolba (100 ml);
Filtrpapīrs (D 150 mm, poru izmērs 8 µm);
Atomu absorbcijas spektrometrs (AAS), Liesmas fotometrs (FES).
Reaģenti
Ūdens
Sālsskābe (HCl), 12 mol/l, p=1,19 g/ml;
slāpekļskābe (HNO3), 15,8 mol/l, p=1,42 g/ml;
slāpekļskābe (HNO3), 0,5 mol/l.
Procedūra
Paraugs
Nosver 3,00016 g gaissausu augsnes paraugu (daļiņu izmērs D < 2 mm vai < 150 µm) ar zināmu mitruma saturu un ieber 250 ml mineralizācijas kolbā vai mēģenē.
Karaļūdens izvilkuma pagatavošana
Paraugu samitrina ar 0,5 līdz 1 ml ūdens, tad maisot pievieno 21 ml sālsskābes un 7 ml slāpekļskābes (15,8 mol/l). Lai izvairītos no putošanas skābes var pievienot pa pilienam. Mineralizācijas kolbai pievieno dzesētāju un absorbēšanas iekārtu, tad atstāj uz 16 stundām istabas temperatūrā. Šajā laikā notiek lēna organiskās vielas oksidācija.
Pielietā karaļūdens daudzums ir pietiekošs, lai oksidētu aptuveni 0,5 g organiskā oglekļa. Ja paraugā ir vairāk par 0,5 g organiskā oglekļa, rīkojas sekojoši. Ļauj augsnei reaģēt ar pirmo karaļūdens porciju, tad pievieno slāpekļskābi (15,8 mol/l) – 1 ml uz katriem 0,1 g organiskā oglekļa virs sākotnēji oksidētajiem 0,5 g. Nedrīkst vienā reizē pievienot vairāk par 10 ml slāpekļskābes, bet jāļauj, lai notiek organiskās vielas reakcija ar pievienoto slāpekļskābi un tikai tad jāturpina slāpekļskābes pievienošana.
Lēni paaugstina suspensijas temperatūru līdz viršanai un karsē šādā temperatūrā 2 stundas, neļaujot, lai kondensāts paceltos augstāk par 1/3 no mineralizācijas kolbas augstuma. Pēc tam paraugus atdzesē.
Atstāj paraugus tik ilgi, kamēr visas suspensijā esošās augsnes daļiņas ir nosēdušās. Pārlej mineralizācijas kolbā absorbēšanas trauka saturu un vairākas reizes pārskalo absorbēšanas trauku ar slāpekļskābi (0,5 mol/l). Dekantē ekstraktu uz filtrpapīra, kas ievietots piltuvē, un savāc filtrātu 100 ml mērkolbās. Pārskalo mineralizācijas kolbu tā, lai visas neizšķīdušās daļiņas nonāktu uz filtrpapīra. Savāc visu filtrātu un kolbas uzpilda līdz atzīmei ar slāpekļskābi (0,5 mol/l).
Elementu noteikšana (P, Ca, K, Mg, Mn, Cu, Pb, Cd, Zn, Al, Fe, Cr, Ni, S, Hg, Na)
Elementu koncentrāciju nosaka spektrometriski atbilstoši iekārtas ražotāja rekomendācijām. Cd,Cr, Cu, Pb, Mn, Ni un Zn noteikšanai var izmantot ISO 11047 metodi.
Ūdens analīzes
pH noteikšana
Metodika |
LVS ISO 10523 (2002) |
Metodes princips |
Elektrometrija |
Darbības lauks |
Visu veidu ūdens paraugiem pH noteikšanas robežās no pH3 līdz pH 10 |
Princips
pH ir ūdeņraža jonu aktivitātes skaitliskās vērtības negatīvais logaritms, izteikts molos litrā. Jonu savstarpējās mijiedarbības dēļ ūdeņraža jonu aktivitāte ir nedaudz mazāka par to koncentrāciju.
Daudzu veidu ūdens paraugos pH vērtības mērījumiem ir liela nozīme. Lielas un mazas pH vērtības ir tieši vai netieši toksiskas ūdenī dzīvojošiem organismiem. Tas ir galvenais parametrs, pēc kura vērtē ūdens vides korozīvās īpašības. Tam ir svarīga nozīme arī ūdens attīrīšanas procesu efektīvā vadībā un kontrolē, svina šķīdības kontrolē dzeramajā ūdenī, kā arī notekūdeņu bioloģiskajā attīrīšanā un notekūdeņu izplūdē.
Šo rādītāju nosaka ar dažādām metodēm, sākot ar vienkāršām, izmantojot indikātorpapīru, un beidzot sarežģītām, lietojot dažādus pH metrus. Visas pH noteikšanas metodes kopā var iedalīt divās grupās – kolorimetriskās un elektrometriskās metodes.
Kolorimetriskajām metodēs izmanto indikātorus, kuru krāsa mainās atkarībā no pH vērtības. Šo metožu precizitāte ir ierobežota, un tās dod apmierinošus rezultātus tikai lauka analīzēs.
Elektrometriskās metodes pamatā ir elektrodzinējspēka mērījumi elektroķīmiskā šūnā, kura sastāv no analizējamā parauga, stikla elektroda un salīdzināšanas (references) elektroda, kas ir apvienoti vienā kombinētā elektrodā. Lietojot šo metodi, mērījumu standartnovirze ir ΔpH = 0,05 vai mazāka. Ja paraugā jonu spēks ir mazs, t.i., tā elektrovadītspēja ir mazāka par 5 μS cm-1, jāizmanto speciālas analītiskās iekārtas un metodes.
Iekārtas, trauki
pH-metrs ar temperatūras kompensācijas ierīci un taisnes slīpuma koeficienta korekciju milivoltos pret pH vērtību;
Kombinētais stikla un salīdzināšanas elektrods;
Vārglāze vai paraugu pudele ar plakanu dibenu, tilpums 100 mL.
Reaģenti
Standarta buferšķīdums pH 4,00±0,02;
Standarta buferšķīdums pH 7,00±0,02;
Kālija hlorīda šķīdums elektroda uzglabāšanai, 3 mol L-1 (224 g L-1);
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Ūdens paraugu pH var ātri mainīties tajos notiekošo ķīmisko, fizikālo vai bioloģisko procesu rezultātā. Šā iemesla dēļ pH jānosaka iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 6 h laikā pēc parauga ņemšanas. Ja īpašos gadījumos tas nav iespējams vai nav nepieciešams, analīzi veic ne vēlāk kā 24 h laikā pēc parauga ņemšanas. Jānovērš parauga temperatūras svārstības un gāzu apmaiņa ar atmosfēru. Paraugam analīzes brīdī jābūt istabas temperatūrā.
Darba gaita
Atbilstoši ražotāja norādījumiem veic pH-metra kalibrēšanu, izmantojot standarta buferšķīdumus ar pH 4,00±0,02 un 7,00±0,02.
Elektrodu noskalo ar ūdeni un iemērc paraugā (minimālais parauga tilpums ir 50 mL). Šķīdumu ap elektrodu viegli samaisa, un nekustinot nolasa pH vērtību ar divām decimālzīmēm, kad iestājusies pH stabilizācija. Tiek rekomendēts nogaidīt vismaz 1 minūti līdz pH mērījuma stabilizācijai, bet parasti pH mērījuma stabilizācija iestājas 5-10 minūšu laikā. Ja mērījuma stabilizācija neiestājas 10 minūšu laikā, ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāda elektroda problēma. Katram ūdens paraugam analīzi veic vismaz 2 atkārtojumos. Pēc darba beigšanas elektrods tiek rūpīgi noskalots ar dejonizētu ūdeni un ievietots 3 M KCl šķīdumā uzglabāšanai.
Elektrovadītspējas noteikšana
Metodika |
LVS EN 27888:1993 (1999) |
Metodes princips |
Tiešā elektrovadītspējas mērīšana |
Darbības lauks |
Visu veidu ūdens paraugiem |
Metodes detektēšanas robeža |
0,25 μS cm-1 |
Princips
Precīzākais un operatīvākais ūdens sāļainības rādītājs ir elektrovadītspēja. Ūdens parauga elektrovadītspēja ir atkarīga no jonu koncentrācijas, vielas dabas, kā arī no šķīduma temperatūras un viskozitātes. Dabas ūdeņos un arī dzeramajā ūdenī elektrovadītspējas vērtību ietekmē nātrija un kālija jonu, kā arī sulfātjonu un hlorīdjonu daudzums. Ūdens paraugu elektrovadītspēja tiek mērīta tieši, izmantojot atbilstošu instrumentu - konduktometru.
Iekārtas, trauki
Konduktometrs ar temperatūras kompensācijas ierīci, konduktivitātes elektrods;
Vārglāze vai paraugu pudele ar plakanu dibenu, tilpums 100 mL.
Reaģenti
Konduktivitātes standartšķīdums, γ25 84 μS cm-1;
Dejonizēts ūdens, γ25<0,1 μS cm-1.
Paraugs
Ūdens paraugu elektrovadītspēja var mainīties tajos notiekošo ķīmisko, fizikālo vai bioloģisko procesu rezultātā. Šā iemesla dēļ elektrovadītspēja jānosaka iespējami drīz pēc paraugu ņemšanas. Paraugus jāuzglabā polietilēna pudelēs, vēlams tumsā 4 ºC temperatūrā. Jānovērš parauga temperatūras svārstības un gāzu apmaiņa ar atmosfēru. Paraugam analīzes brīdī jābūt istabas temperatūrā.
Darba gaita
Atbilstoši ražotāja norādījumiem veic konduktometra kalibrēšanu, izmantojot konduktivitātes standartšķīdumu, kura elektrovadītspēja 25 ºC temperatūrā ir 84 μS cm-1.
Konduktometra Jenway 470 kalibrēšanas darba gaita:
ieslēdz konduktometru, elektrodu ievieto dejonizētā ūdenī un atstāj uz ~ 30 min;
elektrodu ievieto konduktivitātes standartšķīdumā (84 μS cm-1), nospiež pogu “Cal”, sagaida konduktivitātes rādītāja stabilizēšanos, atkārtoti nospiež pogu “Cal”;
elektrodu noskalo ar dejonizētu ūdeni.
Elektrodu iemērc paraugā (minimālais parauga tilpums ir 50 mL). Šķīdumu ap elektrodu viegli samaisa, un nekustinot nolasa elektrovadītspējas vērtību, kad iestājusies stabilizācija. Pēc darba beigšanas elektrods tiek rūpīgi noskalots ar dejonizētu ūdeni. Katram ūdens paraugam analīzi veic vismaz 2 atkārtojumos.
Kopējās sārmainības noteikšana
Metodika |
LVS EN ISO 9963-1:1995 (1999) |
Metodes princips |
Potenciometriska titrimetrija |
Darbības lauks |
Visu veidu ūdens paraugiem |
Metodes detektēšanas robeža |
|
Princips
Sārmainība ir kopējais hidroksīdjonu, hidrogēnkarbonātu un karbonātjonu daudzums analizējamā ūdens paraugā. Hidrogēnkarbonātjoni kopā ar oglekļa dioksīdu veido karbonātsistēmu. Tā ir viena no svarīgākajām sistēmām ūdenī:
CO2 + H2O → H2CO3 → H+ + HCO3- → H+ + CO2-
Sārmainība raksturo ūdens spēju neitralizēt skābes, tajā pašā laikā neizraisot pH pazemināšanos, t.i., sārmainība raksturo ūdens buferkapacitāti. Sārmainību nosakošie joni reaģē ar skābēm, un titrēšanā patērētais skābes (0,1 M vai 0,02 M HCl) daudzums nosaka ūdens sārmainību. Titrējot notiek šādas reakcijas:
OH- + H3O+ → 2H2O
HCO3- + H3O+ → CO2↑ + 2H2O
CO3- + 2H3O+ → CO2↑ + 2H2O
Metodes pamatā ir ūdens parauga potenciometriska titrēšana ar skābes šķīdumu līdz noteiktam beigu punktam (pH 4,50±0,05).
Iekārtas, trauki
Potenciometriskais titrators ar kombinēto stikla elektrodu, temperatūras kompensācijas ierīci un magnētisko maisītāju;
Mora pipete, 100 mL;
Vārglāze, 300 mL;
Reaģenti
Standarta buferšķīdums pH 4,00±0,02;
Standarta buferšķīdums pH 7,00±0,02;
Kālija hlorīda šķīdums elektroda uzglabāšanai, 3 mol L-1 (224 g L-1);
Sālsskābes šķīdums, 0,1 M, pagatavots no fiksanāla;
Sālsskābes šķīdums, 0,02 M, pagatavots no fiksanāla;
Dejonizēts ūdens, γ25<0,1 μS cm-1.
Paraugs
Kopējā sārmainība jānosaka iespējami drīz pēc paraugu ņemšanas. Paraugus jāuzglabā polietilēna vai borsilikāta pudelēs 4 ºC temperatūrā. Paraugam analīzes brīdī jābūt istabas (18-24 ºC) temperatūrā.
Darba gaita
Atbilstoši ražotāja norādījumiem veic potenciometriskā titratora kalibrēšanu, izmantojot standarta buferšķīdumus ar pH 4,00±0,02 un 7,00±0,02. Kalibrēšanas laikā standarta buferšķīdumi tiek maisīti, izmantojot magnētisko maisītāju.
Ar Mora pipeti mēra 100 mL analizējamā parauga un pārnes 300 mL vārglāzē. Šķīdumu maisot titrē ar 0,1 M vai 0,02 M HCl šķīdumu līdz šķīduma pH ir 4,50±0,05. Nolasa patērētās HCl šķīduma tilpumu ar precizitāti 0,001 mL. Nokrišņu ūdens paraugu titrēšanai tiek izmantots 0,02 M HCl šķīdums, augsnes ūdens paraugu titrēšanai tiek izmantots 0,1 M HCl šķīdums. Pēc darba beigšanas elektrods tiek rūpīgi noskalots ar dejonizētu ūdeni. Katram ūdens paraugam analīzi veic vismaz 2 atkārtojumos.
Aprēķini
Kopējo sārmainību aprēķina:
,
kur
AT – kopējā sārmainība, mmol L-1;
c(HCl) – HCl šķīduma koncentrācija, mol L-1;
V1 – titrēšanā patērētā HCl šķīduma tilpums, mL;
V2 – analīzei ņemtā ūdens parauga tilpums, mL.
Amonija jonu noteikšana
Metodika |
LVS ISO 7150/1:1984 (1998) |
Metodes princips |
Spektrofotometrija |
Darbības lauks |
Vairumam neapstrādātu ūdeņu un notekūdeņu, kas nav pārāk krāsaini un sāļi |
Metodes noteikšanas robeža |
0,003-0,008 mg L-1 |
Princips
Zilā savienojuma, kas veidojas, reaģējot amonija joniem ar salicilāt– un hipohlorītjoniem nātrija nitrozopentaciānoferāta (III) (nātrija nitroprusīda) klātbūtnē, spektrofotometriski mērījumi pie 655 nm.
Hipohlorītjonus iegūst in situ N,N'-dihlor-1,3,5-triazīn-2,4,6 (1H, 3H, 5H)-triona nātrija sāls sārmainas hidrolīzes rezultātā. Hloramīna reakcija ar nātrija salicilātu notiek nātrija nitroprusīda klātbūtnē pie pH 12,6. Rezultātā kvantitatīvi tiek noteikti visi paraugā esošie hloramīni. Nātrija citrātu pievieno, lai maskētu katjonu, īpaši kalcija un magnija jonu, traucējošo iedarbību.
Iekārtas, trauki
Spektrofotometrs, kas piemērots mērīšanai pie viļņu garuma 655 nm;
Kivete ar 10 mm optiskā ceļa garumu;
Termostatējama ūdens vanna, kas piemērota darbam 25±1 °C temperatūrā;
Pipetors;
Automātiskā pipete, 5 mL;
Mērkolbas, 500 mL;
Xxxxxxxxx, 50 mL;
Mērpipetes vai Mora pipetes, 2 mL, 10 mL, 20 mL, 40 mL.
Reaģenti
Nātrija salicilāts (C7H6O3Na), 65,0±0,5 g;
Nātrija citrāta dihidrāts (C6H5O7Na3.2H2O), 65,0±0,5 g;
Nātrija nitrozopentaciānoferāta (III) dihidrāts ([Fe(CN)5NO]Na2.2H2O), 0,485±0,002 g;
Nātrija hidroksīds (NaOH), 16,00±0,05 g;
Nātrija dihlorizocianurāta dihidrāts (C3N3O3Cl2Na.2H2O), 1,00±0,01 g;
Amonija jonu standartšķīdums, ρNH4+ = 1000 mg L-1;
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Paraugi jāņem polietilēna vai stikla traukos. Tie jāanalizē, cik ātri vien iespējams vai jāuzglabā 2 līdz 5 °C temperatūrā līdz analīzei. Paraugus var konservēt, paskābinot ar sērskābi līdz pH<2, ja tiek novērota paskābinātā parauga piesārņošana ar atmosfērā esošo amonjaku.
Darba gaita
Krāsu reaģenta “1” pagatavošana
65,0±0,5 g nātrija salicilāta (C7H6O3Na) un 65,0±0,5 g nātrija citrāta dihidrāta (C6H5O7Na3.2H2O) izšķīdina dejonizētā ūdenī 500 mL mērkolbā. Pievieno tik daudz ūdens, lai kopējais šķīduma tilpums būtu apmēram 425 mL un tad pievieno 0,485±0,002 g nātrija nitrozopentaciānoferāta (III) dihidrāta ([Fe(CN)5NO]Na2.2H2O). To izšķīdina un atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
Uzglabājot brūnas krāsas stikla traukā, šis reaģents ir stabils vismaz 2 nedēļas.
Krāsu reaģenta “2” pagatavošana
500 mL mērkolbā 16,00±0,05 g nātrija hidroksīda (NaOH) izšķīdina 250 mL dejonizēta ūdens. Šķīdumu atdzesē līdz istabas temperatūrai un šķīdumam pievieno 1,00±0,01 g nātrija dihlorizocianurāta dihidrāta (C3N3O3Cl2Na.2H2O). To izšķīdina un šķīdumu atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
Uzglabājot brūnas krāsas stikla traukā, šis reaģents ir stabils vismaz 2 nedēļas.
Amonija jonu standartšķīduma (ρN = 1 mg L-1) pagatavošana
1,29 mL amonija jonu standartšķīduma (ρNH4+ = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 1000 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
500 mL amonija jonu standartšķīduma (ρN = 1 mg L-1) pagatavošanai 0,64 mL amonija jonu standartšķīduma (ρNH4+ = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 500 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
250 mL amonija jonu standartšķīduma (ρN = 1 mg L-1) pagatavošanai 0,32 mL amonija jonu standartšķīduma (ρNH4+ = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 250 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
1 mL šī standartšķīduma satur 1 μg amonija jonu slāpekļa.
Testējamā parauga daļa
Maksimālais testējamā parauga daļas tilpums ir 40 mL, kuru var izmantot amonija jonu slāpekļa koncentrācijas noteikšanai līdz ρN = 1 mg L-1. Lielākām amonija jonu slāpekļa koncentrācijām var izmantot mazākus testējamā parauga daļas tilpumus. Ja paraugs satur suspendētās vielas, tas iepriekš jānostādina vai jāfiltrē caur stikla šķiedras filtru.
Testējamā parauga daļu ar pipeti ielej 50 mL mērkolbā un, ja nepieciešams, ar ūdeni atšķaida līdz 40±1 mL.
PIEZĪME: Vēlams lai testējamā parauga absorbcijas nolasījums ir kalibrēšanas grafika robežās.
PIEZĪME: Testējamā parauga analīzi veic vismaz 2 atkārtojumos.
Absorbējošā savienojuma veidošanās
Pievieno 4,00±0,05 mL krāsu reaģenta “1” un labi samaisa. Tad pievieno 4,00±0,05 mL krāsu reaģenta “2” un labi samaisa.
PIEZĪME: Pēc šīs pievienošanas šķīduma pH jābūt 12,6±0,1. Parauga pārāk liels skābums vai sārmainība var izraisīt novirzi.
Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei. Rūpīgi sakrata kolbu un ievieto ūdens vannā, uzturot 25±1 °C temperatūru vismaz 60 minūtes.
Spektrofotometriskie mērījumi
Ne agrāk kā pēc 60 minūtēm kolbas izņem no ūdens vannas un mēra šķīduma absorbciju pie viļņu garuma ar maksimālo absorbciju 655 nm kivetē ar piemērotu optiskā ceļa garumu (10 mm) attiecībā pret dejonizētu ūdeni.
Lai mērījumus varētu veikt attiecībā pret dejonizētu ūdeni, jāveic spektrofotometra “0 punkta” kalibrācija ar “tukšo” paraugu. Sagatavo “tukšo” paraugu - testējamā parauga vietā ņem 40 mL dejonizēta ūdens un veic darbības absorbējošā savienojuma veidošanai kā aprakstīts iepriekš. Sagatavotu “tukšo” paraugu ielej kivetē ar 10 mm optiskā ceļa garumu, ievieto spektrofotometrā. Kad iestājusies absorbcijas vērtības stabilizācija, nospiež spektrofotometra pogu “CAL”. Spektrofotometra displejā parādās absorbcijas vērtība “0,000”. Līdz ar to spektrofotometrs ir sagatavots kalibrēšanas grafika paraugu un testējamo paraugu absorbcijas mērījumiem attiecībā pret dejonizētu ūdeni.
Kalibrēšana
Deviņās 50 mL mērkolbās ar pipeti ielej Tab. 25 norādītos amonija jonu slāpekļa standartšķīduma (ρN = 1 mg L-1) tilpumus. Ja nepieciešams pievieno ūdeni, lai iegūtu tilpumu 40±1 mL. Absorbējošā savienojuma veidošanās un spektrofotometrisko mērījumu darba gaita aprakstīta iepriekš.
Tab. 25: Standartšķīdumu tilpumi kalibrēšanai
Standartšķīduma tilpums, mL |
Amonija jonu slāpekļa masa, μg |
|---|---|
0,0017 |
0 |
2,00 |
2 |
4,00 |
4 |
6,00 |
6 |
8,00 |
8 |
10,00 |
10 |
20,00 |
20 |
30,00 |
30 |
40,00 |
40 |
Absorbcijas vērtības atkarību no amonija jonu slāpekļa masas, mN, attēlo grafiski. Šim grafikam vajadzētu būt lineāram un tam jāiet caur nulles punktu.
Aprēķini
Amonija jonu slāpekļa masas koncentrāciju aprēķina pēc vienādojuma:
,
kur
ρN – amonija jonu slāpekļa masas koncentrācija, mg L-1;
mN – amonija jonu slāpekļa masa, kas noteikta, izmantojot kalibrēšanas grafiku, μg;
V – analīzei ņemtā testējamā parauga daļas tilpums, mL.
Nitrātjonu noteikšana
Metodika |
Macherey-nagel Visocolor ECO Nitrate |
Metodes princips |
Spektrofotometrija |
Darbības lauks |
Vairumam neapstrādātu ūdeņu, kas nav pārāk krāsaini vai sāļi |
Rekomendētais mērīšanas diapazons |
1-120 mg NO3- L-1 |
Metodes noteikšanas robeža |
|
Princips
Nitrātjoni tiek reducēti par nitrītjoniem skābā vidē. Nitrītjoniem reaģējot ar atbilstošiem aromātiskajiem amīniem, veidojas oranži dzeltens azo- savienojums. Metodes pamatā ir šī kompleksa absorbcijas mērīšana, lai noteiktu esošo nitrātjonu koncentrāciju.
Iekārtas, trauki
Spektrofotometrs, kas piemērots mērīšanai pie viļņu garuma 470 nm;
Kivete ar 40 mm optiskā ceļa garumu;
Pipetors;
Mēģenes, 20 mL, mēģeņu turētājs;
Mērkolbas, 1000 mL;
Xxxxxxxxx, 50 mL;
Mora pipetes, 10 mL, 100 mL;
Mērpipetes, 1 mL; 5 mL; 10 mL.
Reaģenti
Macherey-nagel Visocolor ECO reaģents NO3-1;
Macherey-nagel Visocolor ECO reaģents NO3-2;
Nitrātjonu standartšķīdums, ρNO3- = 1000 mg L-1;
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Ja paraugs satur suspendētas daļiņas, pirms analīžu veikšanas paraugs tiek filtrēts caur stikla šķiedras membrānas filtru ar aptuveno poru izmēru 0,45 μm.
Analīzes laikā testējamā parauga temperatūrai jābūt 18-30 °C temperatūrā.
Darba gaita
Nitrātjonu standartšķīduma (ρ(NO3-)= 100 mg L-1) pagatavošana
100,0 mL nitrātjonu standartšķīduma (ρNO3-=1000 mg L-1) ar Mora pipeti pārnes 1000 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
Testējamā parauga daļa
Testējamā parauga daļas tilpums ir 10 mL. Ja testējamā parauga absorbcijas nolasījums pārsniedz maksimālo absorbcijas nolasījumu kalibrēšanas grafikā, paraugs tiek atšķaidīts pēc vajadzības. Atšķaidīšanas faktors tiek atzīmēts protokolā un ņemts vērā veicot aprēķinus.
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās un spektrofotometriskie mērījumi, kalibrēšana
Darba gaita:
ieslēdz spektrofotometru, ieregulē viļņu garumu 470 nm;
ar mērpipeti 50 mL mērkolbās ielej 0,5 mL, 1,0 mL, 2,0 mL, 3,0 mL, 5,0 mL, 10,0 mL, 20,0 mL un 30,0 mL nitrātjonu standartšķīduma (ρNO3-=100 mg L-1) un atšķaida līdz 50 mL mērkolbas atzīmei. Šo kalibrēšanas šķīdumu absorbcijas mērījumi tiks izmantoti kalibrēšanas grafika konstruēšanai;
veic spektrofotometra “0 punkta” kalibrāciju ar “tukšo” paraugu (dejonizēts ūdens + Macherey-nagel Visocolor ECO reaģenti). Sagatavo “tukšo” paraugu - ņem 10 mL dejonizēta ūdens, pievieno 10 pilienus Macherey-nagel Visocolor ECO reaģenta NO3-1, paraugu samaisa. Pievieno 2 Macherey-nagel Visocolor ECO karotītes reaģenta NO3-2, paraugu sakrata. Pēc 5 min “tukšo” paraugu ielej kivetē ar 40 mm optiskā ceļa garumu, ievieto spektrofotometrā. Kad iestājusies absorbcijas vērtības stabilizācija, nospiež spektrofotometra pogu “CAL”. Spektrofotometra displejā parādās absorbcijas vērtība “0,000”. Līdz ar to spektrofotometrs ir sagatavots kalibrēšanas šķīdumu absorbcijas mērījumiem attiecībā pret “tukšo” paraugu;
ņem 10 mL no katra sagatavotā kalibrēšanas šķīduma un pārnes mēģenēs, pievieno Macherey-nagel Visocolor ECO reaģentus absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanai kā aprakstīts iepriekš un veic spektrofotometriskos mērījumus pret “tukšo” paraugu pie viļņu garuma 470 nm. Absorbcijas nolasījumus atzīmē protokolā;
veic spektrofotometra “0 punkta” kalibrāciju ar dejonizētu ūdeni. Dejonizētu ūdeni ielej kivetē ar 40 mm optiskā ceļa garumu, ievieto spektrofotometrā. Kad iestājusies absorbcijas vērtības stabilizācija, nospiež spektrofotometra pogu “CAL”. Spektrofotometra displejā parādās absorbcijas vērtība “0,000”. Līdz ar to spektrofotometrs ir sagatavots paraugu absorbcijas mērījumiem attiecībā pret dejonizētu ūdeni;
ar Mora pipeti 10 mL testējamā parauga ielej mēģenē (mēģenes tilpums ~ 20 mL). Veic parauga absorbcijas mērījumu pie 470 nm viļņu garuma attiecībā pret dejonizētu ūdeni. Pēc absorbcijas mērījuma veikšanas, testējamo paraugu rūpīgi pārnes atpakaļ mēģenē. Absorbcijas nolasījumus atzīmē protokolā;
veic spektrofotometra “0 punkta” kalibrāciju ar “tukšo” paraugu (dejonizēts ūdens + Macherey-nagel Visocolor ECO reaģenti). Sagatavo “tukšo” paraugu - ņem 10 mL dejonizēta ūdens, pievieno 10 pilienus Macherey-nagel Visocolor ECO reaģenta NO3-1, paraugu samaisa. Pievieno 2 Macherey-nagel Visocolor ECO karotītes reaģenta NO3-2, paraugu sakrata. Pēc 5 min “tukšo” paraugu ielej kivetē ar 40 mm optiskā ceļa garumu, ievieto spektrofotometrā. Kad iestājusies absorbcijas vērtības stabilizācija, nospiež spektrofotometra pogu “CAL”. Spektrofotometra displejā parādās absorbcijas vērtība “0,000”. Līdz ar to spektrofotometrs ir sagatavots testējamo paraugu absorbcijas mērījumiem attiecībā pret “tukšo” paraugu;
testējamiem paraugam pievieno 10 pilienus Macherey-nagel Visocolor ECO reaģenta NO3-1, paraugu samaisa. Pievieno 2 Macherey-nagel Visocolor ECO karotītes reaģenta NO3-2, paraugu sakrata. Pēc 5 min veic absorbcijas mērījums pret “tukšo” paraugu. Absorbcijas nolasījumus atzīmē protokolā.
Nitrātjonu saturu (kā y-asi) kalibrēšanas šķīdumos atkarībā no absorbcijas (kā x-asi) vērtības attēlo grafiski. Absorbcijas un nitrātjonu koncentrācijas attiecība ir lineāra.
Aprēķini
Nitrātjonu koncentrāciju aprēķina pēc vienādojuma:
,
kur
ρ(NO3-) – nitrātu masas koncentrācija paraugā, mg L-1;
Aparaugs – testējamā parauga daļas absorbcijas nolasījums pret “tukšo” paraugu pēc absorbējošā savienojuma (krāsas) veidojošo reaģentu pievienošanas;
Atukšais paraugs – testējamā parauga daļas absorbcijas nolasījums pret dejonizētu ūdeni pirms absorbējošā savienojuma (krāsas) veidojošo reaģentu pievienošanas;
a – kalibrēšanas taisnes slīpuma koeficients;
b – kalibrēšanas taisnes vienādojuma brīvais loceklis (y vērtība pie nosacījuma, ka x=0);
f – atšķaidīšanas faktors.
Fosfātjonu noteikšana
Metodika |
LVS EN ISO 6878 (2005) |
Metodes princips |
Spektrofotometrija |
Darbības lauks |
Visu veidu ūdeņiem |
Metodes noteikšanas robeža |
|
Princips
Ortofosfātjonu reakcija ar skābes šķīdumu, kas satur molibdāta un antimona jonus, veidojot antimona fosformolibdāta kompleksu.
Kompleksa reducēšana ar askorbīnskābi, veidojot spēcīgi krāsotu molibdēnzilā kompleksu. Šī kompleksa absorbcijas mērīšana, lai noteiktu esošo ortofosfātjonu koncentrāciju.
Iekārtas, trauki
Spektrofotometrs, kas piemērots mērīšanai pie viļņu garuma 880 nm;
Kivete ar 10 mm optiskā ceļa garumu;
Pipetors;
Automātiskā pipete, 5 mL;
Mērkolbas, 1000 mL;
Mērkolbas, 500 mL;
Mērkolbas, 100 mL;
Xxxxxxxxx, 50 mL;
Mērpipetes vai Mora pipetes, 2 mL, 10 mL, 20 mL, 40 mL.
Reaģenti
Sērskābe (H2SO4), koncentrēta, ρ = 1,84 g mL-1, 75±1 mL;
Askorbīnskābe (C6H8O6), 10,0±0,5 g;
Amonija heptamolibdāta tetrahidrāts ((NH4)6Mo7O24.4H2O), 6,5±0,1 g;
Antimona kālija tartrāta hemihidrāts (K(SbO)C4H4O6.1/2H2O), 0,175±0,025 g;
Fosfātjonu standartšķīdums, ρPO43- = 1000 mg L-1;
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Laboratorijas paraugus ņem polietilēna, polivinilhlorīda vai, vislabāk, stikla pudelēs. Ja paraugs satur suspendētas daļiņas, pirms analīžu veikšanas paraugs tiek filtrēts caur stikla šķiedras membrānas filtru ar aptuveno poru izmēru 0,45 μm.
Darba gaita
Askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) pagatavošana
10,0±0,5 g askorbīnskābes (C6H8O6) izšķīdina 100 mL dejonizēta ūdens. Šķīdums stabils 2 nedēļas, ja to glabā ledusskapī tumša stikla pudelē, un to var izmantot tik ilgi, kamēr tas saglabājas bezkrāsains.
Skābā molibdāta I šķīduma pagatavošana
1000 mL mērkolbā ielej 75±1 mL dejonizēta ūdens. Nepārtraukti maisot un dzesējot, uzmanīgi pievieno 75±1 mL koncentrētas sērskābes, ρ =1,84 g mL-1. Labi samaisa un šķīdumam ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai.
50 mL dejonizēta ūdens izšķīdina 6,5±0,1 g amonija heptamolibdāta tetrahidrāts ((NH4)6Mo7O24.4H2O).
50 mL dejonizēta ūdens izšķīdina 0,175±0,025 g antimona kālija tartrāta hemihidrāts (K(SbO)C4H4O6.1/2H2O).
Nepārtraukti maisot, molibdāta šķīdumu pievieno iepriekš pagatavotam sērskābes šķīdumam. Pēc tam pievieno tartrāta šķīdumu un labi samaisa.
PIEZĪME: Reaģents ir stabils ne mazāk kā 2 mēnešus, uzglabājot tumša stikla pudelē.
Fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošana
6,13 mL fosfātjonu standartšķīduma (ρPO43- = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 1000 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
500 mL fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošanai 3,07 mL fosfātjonu standartšķīduma (ρPO43- = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 500 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
1 mL šī standartšķīduma satur 2 μg P.
Testējamā parauga daļa
Testējamā parauga daļas tilpumu ņem ne lielāku par 40 mL. Maksimālais tilpums ir piemērots fosfātjonu koncentrāciju noteikšanai līdz ρP = 0,8 mg L-1, ja lieto kiveti ar 10 mm optiskā ceļa garumu.
Mazākas testējamā parauga daļas jālieto atbilstoši lielākām fosfātjonu koncentrācijām kā parādīts Tab. 26. Līdzīgi mazas fosfātjonu koncentrācijas iespējams noteikt, mērot absorbciju kivetēs ar 40 mm vai 50 mm optiskā ceļa garumu.
Tab. 26: Paraugu tilpumi un koncentrācijas
Fosfātjonu koncentrācija, mg L-1 |
Testējamā parauga daļas tilpums, mL |
Kivetes optiskā ceļa garums, mm |
|---|---|---|
0,0-0,8 |
40,0 |
10 |
0,0-1,6 |
20,0 |
10 |
0,0-3,2 |
10,0 |
10 |
0,0-6,4 |
5,0 |
10 |
0,0-0,2 |
40,0 |
40 vai 50 |
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās
Noteikta tilpuma testējamā parauga daļu ar pipeti iepilda 50 mL mērkolbā un, ja nepieciešams, atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz 40±2 mL. Protokolā atzīmē testējamā parauga tilpumu, kas ņemts analīzei.
Maisot katrai kolbai pievieno 1 mL askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) un 2 mL skābā molibdāta I šķīduma. Uzpilda ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei un labi samaisa.
Spektrofotometriskie mērījumi
Katra kalibrēšanas grafika un testējamā parauga šķīduma absorbciju, lietojot spektrofotometru, mēra laika periodā starp 10 min un 30 min pēc absorbējošā savienojuma (krāsas) veidojošo reaģentu pievienošanas pie 880 nm viļņu garuma attiecībā pret dejonizētu ūdeni. Absorbcijas nolasījumu atzīmē protokolā.
Lai mērījumus varētu veikt attiecībā pret dejonizētu ūdeni, jāveic spektrofotometra “0 punkta” kalibrācija ar “tukšo” paraugu. Sagatavo “tukšo” paraugu - testējamā parauga vietā ņem 40 mL dejonizēta ūdens un veic darbības absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanai kā aprakstīts iepriekš. Sagatavotu “tukšo” paraugu ielej kivetē ar 10 mm optiskā ceļa garumu, ievieto spektrofotometrā. Kad iestājusies absorbcijas vērtības stabilizācija, nospiež spektrofotometra pogu “CAL”. Spektrofotometra displejā parādās absorbcijas vērtība “0,000”. Līdz ar to spektrofotometrs ir sagatavots kalibrēšanas grafika paraugu un testējamo paraugu absorbcijas mērījumiem attiecībā pret dejonizētu ūdeni.
Kalibrēšana
Ar mērpipeti 50 mL mērkolbās ielej atbilstošus tilpumus fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1), piemēram, 1,0 mL; 2,0 mL; 3,0 mL; 4,0 mL; 5,0 mL; 6,0 mL; 7,0 mL; 8,0 mL; 9,0 mL un 10,0 mL. Atšķaida ar ūdeni līdz apmēram 40 mL. Šie šķīdumi atbilst fosfātjonu koncentrācijām no ρP = 0,04 mg L-1 līdz 0,4 mg L-1. Absorbējošā savienojuma veidošanās un spektrofotometrisko mērījumu darba gaita aprakstīta iepriekš.
Absorbcijas (kā y-asi) vērtību atkarībā no fosfora satura (kā x-asi) kalibrēšanas šķīdumos, fosfora miligrami litrā, attēlo grafiski. Absorbcijas un koncentrācijas attiecība ir lineāra. Nosaka taisnes slīpumu.
Aprēķini
Fosfātjonu koncentrāciju aprēķina pēc vienādojuma:
,
kur
ρP – fosfātjonu fosfora masas koncentrācija, mg L-1;
A – testējamā parauga daļas absorbcijas nolasījums;
Vmax – mērkolbas tilpums (50 mL), mL;
f – kalibrēšanas taisnes slīpuma koeficients, L mg-1;
VS – analīzei ņemtā testējamā parauga daļas tilpums, mL.
Kopējā fosfora noteikšana
Metodika |
LVS EN ISO 6878 (2005) |
Metodes princips |
Spektrofotometrija |
Darbības lauks |
Visu veidu ūdeņiem |
Metodes noteikšanas robeža |
|
Princips
Ortofosfātjonu reakcija ar skābes šķīdumu, kas satur molibdāta un antimona jonus, veidojot antimona fosformolibdāta kompleksu.
Kompleksa reducēšana ar askorbīnskābi, veidojot spēcīgi krāsotu molibdēnzilā kompleksu. Šī kompleksa absorbcijas mērīšana, lai noteiktu esošo ortofosfātjonu koncentrāciju.
Polifosfātjonus un dažus organiskos fosfora savienojumus nosaka, tos pārvēršot ar molibdātu reaģētspējīgā ortofosfātjonu formā, kura veidojas hidrolīzē ar sērskābi.
Daudzus organiskos fosfora savienojumus pārvērš ortofosfātjonu formā, mineralizējot ar persulfātu. Mineralizāciju ar slāpekļskābi un sērskābi lieto tad, ja nepieciešama spēcīgāka apstrāde.
Iekārtas, trauki
Spektrofotometrs, kas piemērots mērīšanai pie viļņu garuma 880 nm;
Kivete ar 10 mm optiskā ceļa garumu;
Pipetors;
Automātiskā pipete, 5 mL;
Mērkolbas, 1000 mL;
Mērkolbas, 500 mL;
Mērkolbas, 100 mL;
Xxxxxxxxx, 50 mL;
Koniskās kolbas, 50 mL;
Mērpipetes vai Mora pipetes, 2 mL, 10 mL, 20 mL, 40 mL.
Reaģenti
Sērskābes (H2SO4), koncentrēta, ρ = 1,84 g mL-1, 57±1 mL;
Askorbīnskābe (C6H8O6), 10,0±0,5 g;
Amonija heptamolibdāta tetrahidrāts ((NH4)6Mo7O24.4H2O), 6,5±0,1 g;
Antimona kālija tartrāta hemihidrāts (K(SbO)C4H4O6.1/2H2O), 0,175±0,025 g;
Kālija peroksidisulfāts (K2S2O8), 5,0±0,1 g;
Fosfātjonu standartšķīdums, ρPO43- = 1000 mg L-1;
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Laboratorijas paraugus ņem polietilēna, polivinilhlorīda vai, vislabāk, stikla pudelēs. Paraugu līdz analīzei glabā vēsā tumšā vietā. Ja paraugs satur suspendētas daļiņas, pirms analīžu veikšanas paraugs tiek filtrēts caur stikla šķiedras membrānas filtru ar aptuveno poru izmēru 0,45 μm.
Darba gaita
Askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) pagatavošana
10,0±0,5 g askorbīnskābes (C6H8O6) izšķīdina 100 mL dejonizēta ūdens.
PIEZĪME: Šķīdums stabils 2 nedēļas, ja to glabā ledusskapī tumša stikla pudelē, un to var izmantot tik ilgi, kamēr tas saglabājas bezkrāsains.
Skābā molibdāta II šķīduma pagatavošana
Ielej 92±1 mL dejonizēta ūdens 1000 mL mērkolbā. Nepārtraukti maisot un dzesējot, uzmanīgi pievieno 57±1 mL koncentrētas sērskābes, ρ =1,84 g mL-1. Labi samaisa un šķīdumam ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai.
50 mL dejonizēta ūdens izšķīdina 6,5±0,1 g amonija heptamolibdāta tetrahidrāts ((NH4)6Mo7O24.4H2O).
50 mL dejonizēta ūdens izšķīdina 0,175±0,025 g antimona kālija tartrāta hemihidrāts (K(SbO)C4H4O6.1/2H2O).
Nepārtraukti maisot, molibdāta šķīdumu pievieno iepriekš pagatavotajam sērskābes šķīdumam. Pēc tam pievieno tartrāta šķīdumu un labi samaisa.
PIEZĪME: Reaģents ir stabils ne mazāk kā 2 mēnešus, uzglabājot tumša stikla pudelē.
Kālija peroksidisulfāta šķīduma pagatavošana
5,0±0,1 g kālija peroksidisulfāta (K2S2O8) pievieno 100±5 mL dejonizēta ūdens, maisot izšķīdina.
PIEZĪME: Šķīdums ir stabils vismaz 2 nedēļas, ja pārsātināto šķīdumu uzglabā tumšā borsilikātu stikla pudelē un aizsargā no tiešas saules iedarbības.
Fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošana
6,1324 mL fosfātjonu standartšķīduma (ρPO43- = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 1000 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
500 mL fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1) pagatavošanai 3,0662 mL fosfātjonu standartšķīduma (ρPO43- = 1000 mg L-1) ar pipeti pārnes 500 mL mērkolbā. Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei.
1 mL šī standartšķīduma satur 2 μg P.
Testējamā parauga daļa
Testējamo paraugu līdz maksimāli pieļaujamiem 40 mL ar pipeti pārnes 50 mL koniskā kolbā. Protokolā atzīmē testējamā parauga tilpumu, kas ņemts analīzei. Nepieciešamības gadījumā testējamā parauga daļu atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz 40±2 mL. Pievieno 4 mL peroksidisulfāta šķīduma un aptuveni 30 min uzmanīgi karsē. Karsēšanas laikā uz koniskām kolbām ir uzliktas atbilstoša izmēra piltuves kondensāta uztveršanai. Periodiski pievieno nepieciešamo ūdens daudzumu, lai tilpums paliktu robežās no 25 mL līdz 35 mL. Atdzesē, šķīduma pH jābūt robežās no 3 līdz 10. Šķīdumu pārnes 50 mL mērkolbā, atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz 40±2 mL.
PIEZĪME: Vēlams lai testējamā parauga absorbcijas nolasījums ir kalibrēšanas grafika robežās.
PIEZĪME: Testējamā parauga analīzi veic vismaz 2 atkārtojumos.
Absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanās
Maisot katrai 50 mL mērkolbai pievieno 1 mL askorbīnskābes šķīduma (ρ = 100 g L-1) un pēc 30 s 2 mL skābā molibdāta II šķīduma. Uzpilda ar dejonizētu ūdeni līdz atzīmei un labi samaisa.
Spektrofotometriskie mērījumi
Katra kalibrēšanas grafika un testējamā parauga šķīduma absorbciju, lietojot spektrofotometru, mēra laika periodā starp 10 min un 30 min pēc absorbējošā savienojuma (krāsas) veidojošo reaģentu pievienošanas pie 880 nm viļņu garuma attiecībā pret dejonizētu ūdeni. Absorbcijas nolasījumu atzīmē protokolā.
Lai mērījumus varētu veikt attiecībā pret dejonizētu ūdeni, jāveic spektrofotometra “0 punkta” kalibrācija ar “tukšo” paraugu. Sagatavo “tukšo” paraugu - testējamā parauga vietā ņem 40 mL dejonizēta ūdens un veic visas darbības parauga apstrādei ar peroksidisulfāta šķīdumu un absorbējošā savienojuma (krāsas) veidošanai kā aprakstīts iepriekš. Sagatavotu “tukšo” paraugu ielej kivetē ar 10 mm optiskā ceļa garumu, ievieto spektrofotometrā. Kad iestājusies absorbcijas vērtības stabilizācija, nospiež spektrofotometra pogu “CAL”. Spektrofotometra displejā parādās absorbcijas vērtība “0,000”. Līdz ar to spektrofotometrs ir sagatavots kalibrēšanas grafika paraugu un testējamo paraugu absorbcijas mērījumiem attiecībā pret dejonizētu ūdeni.
Kalibrēšana
Ar mērpipeti 50 mL koniskās kolbās pārnes atbilstošus tilpumus fosfātjonu standartšķīduma (ρP = 2 mg L-1), piemēram, 1,0 mL; 2,0 mL; 3,0 mL; 4,0 mL; 5,0 mL; 6,0 mL; 7,0 mL; 8,0 mL; 9,0 mL un 10,0 mL. Atšķaida ar ūdeni līdz apmēram 40±2 mL. Šie šķīdumi atbilst fosfātjonu koncentrācijām no ρP = 0,04 mg L-1 līdz 0,4 mg L-1. Tālākās darbības veic kā aprakstīts sadaļā “Testējamā parauga daļa”, sākot no “Pievieno 4 mL peroksidisulfāta šķīduma un aptuveni 30 min uzmanīgi karsē”.
Absorbcijas (kā y-asi) vērtību atkarībā no fosfora satura (kā x-asi) kalibrēšanas šķīdumos, fosfora miligrami litrā, attēlo grafiski. Absorbcijas un koncentrācijas attiecība ir lineāra. Nosaka taisnes slīpumu.
Aprēķini
Kopējā fosfora koncentrāciju aprēķina pēc vienādojuma:
,
kur
ρP – kopējā fosfora masas koncentrācija, mg L-1;
A – testējamā parauga daļas absorbcijas nolasījums;
Vmax – mērkolbas tilpums (50 mL), mL;
f – kalibrēšanas taisnes slīpuma koeficients, L mg-1;
VS – analīzei ņemtā testējamā parauga daļas tilpums, mL.
K, Ca, Mg, Na noteikšana
Metodika |
LVS EN ISO 7980 (2000) LVS ISO 9964-3:2000 (2000) |
Metodes princips |
Liesmas atomu absorbcijas spektrofotometrija |
Darbības lauks |
Izšķīdušo metālu satura noteikšana visu veidu ūdeņos |
Metodes noteikšanas robeža |
- |
Princips
Liesmas atomabsorbcija ir ir viena no visizplatītākajām analīzes metodēm. Tā ir relatīvi lēta un vienkārša ekspluatācijā. Ar to var noteikt elementu daudzumu līdz dažiem mg L-1 un mazāku. Taču atomabsorbciometrijas metodes trūkums ir tas, ka tā ir vienelementa analīzes metode un katram elementam ir nepieciešama atsevišķa lampa kā starojuma avots. Kā atomizātoru liesmas atomabsorbciometrijas metodē izmanto liesmu, ko veido deggāze un oksidējošā gāze.
Parasti praksē izmanto liesmu, kur oksidējošā gāze ir gaiss un deggāze – acetilēns. Maksimālā temperatūra, ko var sasniegt ar šādu liesmu ir 2400 oC. Lai paaugstinātu temperatūru līdz 3200 oC, gaisa vietā izmanto slāpekļa(I) oksīdu (N2O), kas gan jūtami sadārdzina analīzes izmaksas.
Izšķīdušais kalcijs, magnijs un nātrijs tiek noteikts atomabsorbcijas mērīšanas režīmā, bet izšķīdušais kālijs – emisijas mērīšanas režīmā.
Iekārtas, trauki
Atomu absorbcijas spektrofotometrs (AAS), kas apgādāts ar attiecīgo metālu dobām katoda lampām, kompresoru un gaisa sausinātāju;
Mērkolba, 1000 mL;
Mērpipetes vai Mora pipetes, 1 mL, 2 mL, 5 mL;
Mēģeņu statīvs ar mēģenēm, 20 mL.
Reaģenti
Acetilēns (C2H2), 10-20 L (16-20 darba h);
Kālija jonu standartšķīdums, 1000 mg L-1;
Kalcija jonu standartšķīdums, 1000 mg L-1;
Nātrija jonu standartšķīdums, 1000 mg L-1;
Magnija jonu standartšķīdums, 1000 mg L-1;
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Paraugus ņem polietilēna vai polipropilēna pudelēs. Paraugi jāanalizē iespējami drīz pēc paraugu ņemšanas.
Ja paraugus uzglabā ilgāku laiku, tie iespējami drīz jāpaskābina ar 8 mL sālsskābi (HCl) uz 1000 mL parauga, lai samazinātu parauga pH vērtību un novērstu kalcija karbonāta izgulsnēšanos.
Ja paraugs satur suspendētas daļiņas, pirms analīžu veikšanas paraugs tiek filtrēts caur stikla šķiedras membrānas filtru ar aptuveno poru izmēru 0,45 μm, lai novērst izsmidzinātāja un degļa sistēmas aizsērēšanu.
Darba gaita
Multistandartu pagatavošana
Atomu absorbcijas spektrofotometra kalibrēšanas multistandarti tiek pagatavoti atbilstoši Tab. 27. Multistandarti tiek uzglabāti 1000 mL polietilēna pudelēs.
Tab. 27: AAS kalibrēšanas multistandartu pagatavošana
Elementu koncentrācijas multistandartā |
1000 mL multistandarta pagatavošanai ņemtais attiecīgā elementa standartšķīduma (1000 mg L-1) tilpums, mL |
|||
|---|---|---|---|---|
K |
Ca |
Mg |
Na |
|
1 mg L-1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 mg L-1 |
2 |
2 |
2 |
2 |
3 mg L-1 |
3 |
3 |
3 |
3 |
4 mg L-1 |
4 |
4 |
4 |
4 |
Testējamā parauga daļa
Lai veiktu K, Ca, Na un Mg testēšanu 2 atkārtojumos ir nepieciešami ~50 mL testējamā parauga. Ja attiecīgo elementu masas koncentrācijas testējamā paraugā pārsniedz maksimālo elementu koncentrāciju kalibrēšanas multistandartā, paraugu atšķaida ar dejonizētu ūdenī pēc vajadzības. Atšķaidīšanas faktoru atzīmē protokolā un tas tiek ņemts vērā veicot aprēķinus.
Sagatavotos testējamos paraugus salej 20 mL mēģenēs, kas ievietotas mēģeņu statīvā.
Atomu absorbcijas spektrofotometra kalibrēšana un noteikšana
Atomu absorbcijas spektrofotometra kalibrēšana tiek veikta atbilstoši ražotāja rekomendācijām un Tab. 28 norādītajiem AAS darba pamatparametriem (iestatījumiem).
Tab. 28: AAS darba pamatparametri (iestatījumi)
Elements |
Mērīšanas režīms |
Viļņa garums, nm |
Optimālais nosakāmo koncentrāciju intervāls, mg L-1 |
Slit, mm |
Gaisa plūsma, L min-1 |
Acetilēna plūsma, L min-1 |
Kalibrēšanas grafika funkcija |
Linearitātes robeža, mg L-1 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ca |
Absorbcijas |
422,67 |
3-50 |
2,7/0,6 |
10 |
3,02 |
Nelineāra, caur 0 punkta |
5,0 |
Mg |
Absorbcijas |
285,21 |
0,9-5 |
2,7/1,05 |
10 |
2,5 |
Nelineāra, caur 0 punkta |
0,50 |
K |
Emisijas |
766,49 |
- |
1,8/0,6 |
10 |
2,5 |
Nelineāra, caur 0 punkta |
- |
Na |
Absorbcijas |
589,00 |
- |
1,8/0,6 |
10 |
2,5 |
Nelineāra, caur 0 punkta |
1,0 |
Aprēķini
Metālu koncentrācijas testējamos paraugos aprēķina pēc vienādojuma:
,
kur
ρMe – attiecīgā metāla masas koncentrācija, mg L-1;
A – nolasījums no atomu absorbcijas spektrofotometra, mg L-1;
f – atšķaidīšanas faktors.
Kopējā slāpekļa noteikšana
Metodika |
LVS ISO 11261 (2002) |
Metodes princips |
Modificēta Kjeldāla metode |
Darbības lauks |
Neapstrādātiem visa veida ūdens paraugiem |
Metodes noteikšanas robeža |
|
Princips
Kopējais slāpeklis (amonija jonu N, nitrātjonu N, nitrītjonu N un organisko savienojumu N) tiek noteikts izmantojot modificētu Kjeldāla metodi. Slāpekli, kas saistīts ar N–N saitēm, N–O saitēm un dažos heterocikliskos savienojumos (īpaši piridīnā), nosaka tikai daļēji. Metodes pamatā ir paraugu mineralizēšana mineralizācijas iekārtā, selēna vietā par katalizatoru lieto titāna dioksīdu (TiO2), jo tas ir ekotoksiski mazāk bīstams kā selēns.
Paraugi tiek apstrādāti ar koncentrētas sērskābes un salicilskābes maisījumu. Sērskābe noārda organisko matēriju un slāpekli pārveido amonija jonu veidā. Nitrātjoni un nitrītjoni sākotnēji izveido saiti ar salicilskābi, bet pēc tam izveidojies savienojums tiek reducēts ar nātrija tiosulfātu. Mineralizācija tiek paātrināta lietojot katalizatoru, kas sastāv no kālija sulfāta, vara (II) sulfāta un titāna dioksīda. NH4+ kvantitatīvi tiek noteikts izmantojot amonjaka tvaika destilāciju borskābē un titrēšanas metodi:
NH3 + H3BO3 → NH4+ + H2BO3-
H+ + H2BO3- → H3BO3.
Iekārtas, trauki
Kjeldāla mineralizācijas iekārta, kas aprīkota ar mineralizācijas mēģenēm (tilpums 250 mL);
Tvaika destilators;
Potenciometriskais titrators, kas aprīkots ar magnētisko maisītāju un stikla kombinēto elektrodu;
Automātiskā pipete, 5 mL;
Koniskās kolbas, 250 mL;
Mērkolba, 1000 mL;
Vārglāze, 2000 mL.
Reaģenti
Salicilskābe (C6H4(COOH)(OH)), 25 g;
Sērskābe (H2SO4), koncentrēta, ρ = 1,84 g cm-3, 1000 mL;
Sērskābes šķīdums (H2SO4), 0,01 M, pagatavots no fiksanāla;
Kālija sulfāts (K2SO4), 200 g;
Vara (II) sulfāta pentahidrāts (CuSO4.5H2O), 6 g;
Titāna dioksīda (TiO2), 6 g;
Nātrija tiosulfāta pentanhidrāts (Na2S2O3.5H2O);
Nātrija hidroksīda (NaOH) šķīdums, 35%;
Borskābes šķīdums (H3BO3), ρ= 20 g L-1;
Standarta buferšķīdums pH 4,00±0,02;
Standarta buferšķīdums pH 7,00±0,02;
Dejonizēts ūdens.
Darba gaita
Salicilskābes/sērskābes maisījuma pagatavošana
Vienā litrā koncentrētas sērskābes (H2SO4; ρ = 1,84 g cm-3) izšķīdina 25 g salicilskābes (C6H4(COOH)(OH)). Gatavojot skābju maisījumu stingri jāievēro darba drošības noteikumi.
35% nātrija hidroksīda (NaOH) šķīduma pagatavošana
1300±5 mL dejonizēta ūdens izšķīdina 700±5 g nātrija hidroksīda (NaOH).
Katalizatora maisījuma pagatavošana
Rūpīgi sajauc 200 g kālija sulfāta (K2SO4), 6 g vara (II) sulfāta pentahidrāts (CuSO4.5H2O) un 6 g titāna dioksīda (TiO2).
Parauga mineralizācija
Ar Mora pipeti 10 mL neapstrādāta ūdens parauga ievieto mineralizācijas kolbās. Ja paraugs satur lielu daudzumu suspendētās daļiņas, paraugu ņem ar cilindru. Pievieno 4,0 mL koncentrētas sērskābes un salicilskābes maisījumu (pagatavošana aprakstīta iepriekš) un kolbu saskalina. Maisījumam ļauj stāvēt dažas stundas. Pievieno 0,5 g nātrija tiosufāta pentahidrātu un maisījumu mineralizācijas iekārtā karsē 30 minūtes 125 oC temperatūrā. Kolbu atdzesē, pievieno 1,1 g katalizatoru maisījuma (pagatavošana aprakstīta iepriekš) un maisījumu mineralizācijas iekārtā karsē 30 minūtes 270 oC temperatūrā un 120 minūtes 400 oC temperatūrā.
Amonija jonu tvaika destilācija
Kad pabeigta mineralizācija, kolbai ļauj atdzist, un, lēnām sakratot, pielej apmēram 20 mL dejonizēta ūdens. Kolbu saskalina, lai visi nešķīstošie materiāli veidotu suspensiju, un pārnes kolbu destilācijas aparātā. 250 mL koniskajā kolbā ielej 25,0 mL borskābes šķīdumu (ρ = 20,0 g L-1) un kolbu novieto zem destilācijas aparāta dzesētāja tā, lai dzesētāja gals būtu iemērkts borskābes šķīdumā. Mineralizācijas kolbā ielej 20,0 mL 35% nātrija hidroksīdu un pārdestilē apmēram 100 mL kondensāta, noskalo dzesinātāja galu. Pievieno dejonizētu ūdeni, lai kopējais destilāta tilpums ir 150 mL.
Destilāta titrēšana līdz šķīduma pH 4,7
Atbilstoši ražotāja norādījumiem veic potenciometriskā titratora kalibrēšanu, izmantojot standarta buferšķīdumus ar pH 4,00±0,02 un 7,00±0,02.
Destilātu titrē ar 0,01 M sērskābi līdz šķīduma pH 4,7. Titrēšanā patērētās sērskābes tilpumu pieraksta protokolā.
PIEZĪME: Paralēli testējamiem paraugiem tiek veikta “tukšā” analīze, kur testējamā parauga vietā ņem 10 mL dejonizēta ūdens.
Aprēķini
Kopējo slāpekļa masas koncentrāciju aprēķina:
,
kur
Wn – kopējā slāpekļa masas koncentrācija, mg L-1;
V1 – titrēšanā patērētais sērskābes tilpums, mL;
V0 – “tukšās” analīzes titrēšanā patērētais sērskābes tilpums, mL;
c(H+) - H+ koncentrācija titrēšanai izmantotajā sērskābē, 0,02 mol L-1;
MN – slāpekļa molmasa, 14 g mol-1;
V2 – analīzei ņemtais testējamā parauga tilpums, mL.
Kopējā slāpekļa (TN), kopējā oglekļa (TC), organiskā oglekļa (TOC), neorganiskā oglekļa (IC) un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšana
Metodika |
LVS EN ISO 10304-1:2009 LVS EN 12260 (2004) LVS EN 1484:2000 (2000) |
Metodes princips |
Katalītiskā sadedzināšana, infrasarkanā detektēšana |
Darbības lauks |
Visa veida ūdens paraugiem |
Metodes noteikšanas robeža |
|
Princips
TC/TN metodes princips
Ūdens paraugs tiek injicēts reaktorā, kurā ir augsta temperatūra. Reaktorā 750-950 ˚C temperatūrā gan organiskais, gan neorganiskais ogleklis tiek oksidēts par gāzveida oglekļa dioksīdu (CO2). Tikmēr ķīmiski saistītais slāpeklis tiek pārveidots par slāpekļa oksīdu (NO). Katalizators, kas atrodas reaktorā, katalizē pilnīgu oksidācijas reakciju. Ar sintētiskā gaisa plūsmu oksidācijas galaprodukti tiek transportēti uz detektoru. Skābeklis, kas ir nepieciešams reakcijai, tiek ņemts no sintētiskā gaisa plūsmas. Pirmkārt reakcijas galaprodukti tiek novirzīti uz infrasarkano (IR) detektoru, kur CO2 tiek detektēts. Oglekļa dioksīds tiek mērīts pie 4,2 μm viļņu garuma ar NDIR detektēšanu. Pēc tam produkti tiek transportēti uz slāpekļa detektoru, kur NO tiek detektēts. Hemiluminiscences detektorā reakcijas kamerā parauga gāze tiek sajaukta ar ozonu, kā rezultātā rodas aktivēts slāpeklis NO2*.
NO + O3 → NO2* + O2 + hv
Nestabilais NO2* izstaro gaismu, kas tiek mērīta ar fotopavairotāju (PMT). Elektroniskais signāls no PMT tiek pastiprināts un transportēts uz kontrolētu datoru aprēķināšanai.
IC metodes princips
Ūdens paraugs tiek injicēts IC reaktorā. Reaktorā skābā vidē istabas temperatūrā viss neorganiskais ogleklis tiek oksidēts par gāzveida CO2. Ar sintētiskā gaisa plūsmu CO2 tiek transportēts uz IR detektoru noteikšanai.
TOC metodes princips
Kopējā organiskā oglekļa saturs tiek aprēķināts kā starpība starp kopējo un neorganisko oglekli.
Definīcijas
Kopējais slāpeklis (TN) - organiski un neorganiski saistītā slāpekļa summa paraugā.
Kopējais ogleklis (TC) – organiski un neorganiski saistītā oglekļa summa, kuru satur paraugs, ieskaitot, elementāro oglekli. TC = TOC+IC.
Neorganiskais ogleklis (IC) – summārais oglekļa saturs ūdenī, kas sastāv no kopējā izšķīdušā oglekļa dioksīda, karbonātu un bikarbonātu satura. Neorganiskais ogleklis pēc parauga paskābināšanas tiek pārvērsts par oglekļa dioksīdu. IC = TC-TOC.
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) – summārais organiski saistītā oglekļa saturs ūdenī izšķīdušajās un suspendētajās vielās. Organiskais ogleklis pēc oksidācijas tiek pārvērsts par oglekļa dioksīdu. TOC = TC – IC.
Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) – summārais organiski saistītā oglekļa saturs ūdenī, kas filtrēts caur membrānu filtru ar poru izmēru 0,45 μm. DOC = TC – IC.
Iekārtas, trauki
TOC/TN analizators, kas aprīkots ar autosampleri un N detektoru.
Celulozes nitrāta membrānas filtrs, poru izmērs 0,45 μm;
Analītiskie svari, precizitāte 0,0001 g;
Mērkolba, 1000 mL;
Xxxxxxxxxxx, 25 mL.
Reaģenti
Sintētiskais gaiss, kas nesatur CO2, spiediens 2-3 bar (200-300 kPa), minimālā plūsma 200 mL min-1, patēriņš ± 12 L h-1 pie 300 kPa;
Kālija hidrogenftalāts (C8H5KO4), 2,128 g;
Nātrija karbonāts (Na2CO3), 4,418 g;
Nātrija hidrogenkarbonāts (NaHCO3), 3,500 g;
Amonija sulfāts ((NH4)2SO4), 4,717 g;
Kālija nitrāts (KNO3), 7,219 g;
Nikotīnskābe (C6H5NO2), 8,793 g;
Fosforskābe (H3PO4), 85%;
Dejonizēts ūdens.
Paraugs
Jānodrošina, lai ņemtie paraugi būtu reprezentatīvi, un paraugi netiktu piesārņoti. Paraugus ņem piemērotos stikla vai plastmasas traukos, kurus iespējams blīvi noslēgt. Paraugus analizē pēc iespējas drīz pēc paraugu ņemšanas, uzglabā 4±2 °C temperatūrā ne ilgāk kā 8 dienas.
Lai paraugos noteiktu DOC saturu, paraugi pirms analīžu veikšanas tiek filtrēti caur celulozes nitrāta membrānas filtru (poru izmērs 0,45 μm).
Darba gaita
TC standartšķīduma (1000 mg C L-1) pagatavošana
1000 mL mērkolbā 2,128 g kālija hidrogenftalāta (C8H5KO4) izšķīdina 800 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Mērkolbu uzpilda līdz 1000 mL atzīmei. 1,00 mL šķīduma ir 1,00 mg oglekļa. Standarts ir stabils 4 nedēļas 4 oC temperatūrā.
IC standartšķīduma (1000 mg C L-1) pagatavošana
1000 mL mērkolbā 4,418 g nātrija karbonātu (Na2CO3) un 3,500 g nātrija hidrogenkarbonātu (NaHCO3) izšķīdina 800 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Mērkolbu uzpilda līdz 1000 mL atzīmei. 1,00 mL šķīduma ir 1,00 mg oglekļa. Standarts ir stabils 4 nedēļas 4 oC temperatūrā.
TN standartšķīduma (1000 mg N L-1) pagatavošana
1000 mL mērkolbā 4,717 g amonija sulfāta ((NH4)2SO4) izšķīdina 800 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Šķīdumu uzpilda līdz 1000 mL atzīmei.
1000 mL mērkolbā 7,219 g kālija nitrāta (KNO3) izšķīdina 800 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Mērkolbu uzpilda līdz 1000 mL atzīmei.
Ekvivalentus tilpumus no abiem šķīdumiem sajauc kopā un kārtīgi samaisa.
N standartšķīduma (1000 mg N L-1) pagatavošana sistēmas pārbaudei
1000 mL mērkolbā 8,793 g nikotīnskābes (C6H5NO2) izšķīdina 800 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Mērkolbu uzpilda līdz 1000 mL atzīmei.
2% fosforskēbes (H3PO4) šķīduma pagatavošana
23,5 mL 85% H3PO4 šķīdina 1000 mL destilēta vai dejonizēta ūdens un kārtīgi samaisa.
TOC/TN analizatora kalibrēšana un darbības
TOC/TN kalibrēšana un darbības tiek veiktas atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Testēšanas paraugu analīze tiek veiktas divos atkārtojumos.
4. Pielikums: Lapu laukuma indeksa noteikšanas metodika
Lapu laukuma indeksa noteikšana
Lapu laukuma indeksa mērījumi veikti vasaras otrajā pusē un rudenī, izmantojot LI-COR mērierīci LAI-2200C. Ierīce sastāv no diviem sensoriem un vadības konsoles. Ar vienu sensoru katru piekto sekundi tiek uzņemti radiācijas mērījumi audzei tuvākajā izcirtumā vai klajumā (A jeb virs veģetācijas mērījumi), savukārt ar otru sensoru mērījumi veikti parauglaukumos zem koku vainagiem (B mērījumi) 1.5 m augstumā no zemes virsmas 10 atkārtojumos. Abos gadījumos pirms mērījumu veikšanas sensors tiek iestādīts horizontālā līmenī, izmantojot līmeņrādi Veicot mērījumus, izmantots pilnais sensora lēcas atvērums (360o), lai pēc iespējas iekļautu visus parauglaukumā esošo koku vainagus. Gadījumos, kad tiešie saules stari apspīd sensoru, veikti papildus 4A mērījumi (viens mērījums ar staru filtru tiešajā saules gaismā, viens ar filtru noēnojumā, viens bez filtra noēnojumā un viens bez filtra saules gaismā). Iegūtie mērījumi integrēti FV2200 datorprogrammā un aprēķinātas lapu laukuma indeksa vidējās vērtības katram parauglaukumam.
Lapu laukuma indekss ir augu asimilācijas virsmas laukuma attiecība pret kopējo veģetācijas noklāto laukuma vienību, kas netieši raksturo veģetācijas (šajā gadījumā koku) produktivitātes potenciālu un veselības stāvokli (Pokorný & Stojnič, 2012). Efektīvais lapu laukuma indekss (LLI) aprēķināts, izmantojot FV2200 datorprogrammas tuvāko pēc laika virs vainagu mērījumu metodi (time-closest above-canopy method). Visas LLI vērtības pārrēķinātas, izslēdzot sensora ārējā gredzena mērījumus (68o), lai mazinātu kļūdas kas varētu rasties blakusesošu izcirtumu, lielāku klajumu un stumbru dēļ (Xxxxxxx & Xxxxxxx, 2012; Xxxxxxx & Xxxxx). Gadījumos, kad tiešie saules stari spīdēja uz sensoru, veikta gaismas izkliedes korekcija (scattering correction). Skuju koku audzēm datorprogrammā iegūtās vērtības pareizinātas ar korekcijas koeficientu 1.7 (Xxxxxxx & Xxxxx).
5. Pielikums: Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu centra koordinātes un taksācijas rādītāji
Tab. 29: Ilglaicīgo novērojumu parauglaukumu centra koordinātes
Kv. apg. |
Kv. |
Nogabals |
Parauglaukuma Nr. |
Audzes kods |
Parauglaukuma kods |
Koordinātes |
|
|---|---|---|---|---|---|---|---|
X |
Y |
||||||
609 |
29 |
33 |
1 |
609-29-33 |
609-29-33-1 |
481702 |
300729 |
609 |
29 |
33 |
2 |
609-29-33 |
609-29-33-2 |
481702 |
300729 |
609 |
29 |
33 |
3 |
609-29-33 |
609-29-33-3 |
481702 |
300729 |
609 |
29 |
33 |
4 |
609-29-33 |
609-29-33-4 |
481702 |
300729 |
609 |
29 |
33 |
5 |
609-29-33 |
609-29-33-5 |
481702 |
300729 |
609 |
29 |
33 |
6 |
609-29-33 |
609-29-33-6 |
481702 |
300729 |
609 |
30 |
27 |
1 |
609-30-27 |
609-30-27-1 |
482312 |
300726 |
609 |
30 |
27 |
2 |
609-30-27 |
609-30-27-2 |
482312 |
300726 |
609 |
30 |
27 |
3 |
609-30-27 |
609-30-27-3 |
482312 |
300726 |
609 |
30 |
27 |
4 |
609-30-27 |
609-30-27-4 |
482312 |
300726 |
609 |
18 |
1 |
1 |
609-18-1 |
609-18-1-1 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
2 |
609-18-1 |
609-18-1-2 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
3 |
609-18-1 |
609-18-1-3 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
4 |
609-18-1 |
609-18-1-4 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
5 |
609-18-1 |
609-18-1-5 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
6 |
609-18-1 |
609-18-1-6 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
7 |
609-18-1 |
609-18-1-7 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
8 |
609-18-1 |
609-18-1-8 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
9 |
609-18-1 |
609-18-1-9 |
481098 |
301845 |
609 |
18 |
1 |
10 |
609-18-1 |
609-18-1-10 |
481098 |
301845 |
608 |
19 |
21 |
1 |
608-19-21 |
608-19-21-1 |
468242 |
295244 |
608 |
19 |
21 |
2 |
608-19-21 |
608-19-21-2 |
468242 |
295244 |
608 |
19 |
21 |
3 |
608-19-21 |
608-19-21-3 |
468242 |
295244 |
608 |
19 |
21 |
4 |
608-19-21 |
608-19-21-4 |
468242 |
295244 |
608 |
44 |
4 |
1 |
608-44-4 |
608-44-4-1 |
468853 |
295239 |
608 |
44 |
4 |
2 |
608-44-4 |
608-44-4-2 |
468853 |
295239 |
608 |
108 |
4 |
1 |
608-108-4 |
608-108-4-1 |
468803 |
288561 |
608 |
108 |
4 |
2 |
608-108-4 |
608-108-4-2 |
468803 |
288561 |
608 |
108 |
4 |
3 |
608-108-4 |
608-108-4-3 |
468191 |
288565 |
608 |
108 |
4 |
4 |
608-108-4 |
608-108-4-4 |
468803 |
288561 |
608 |
108 |
4 |
5 |
608-108-4 |
608-108-4-5 |
468191 |
288565 |
608 |
108 |
4 |
6 |
608-108-4 |
608-108-4-6 |
468191 |
288565 |
608 |
108 |
4 |
7 |
608-108-4 |
608-108-4-7 |
468191 |
288565 |
608 |
108 |
4 |
8 |
608-108-4 |
608-108-4-8 |
468191 |
288565 |
608 |
29 |
4 |
1 |
608-29-4 |
608-29-4-1 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
2 |
608-29-4 |
608-29-4-2 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
3 |
608-29-4 |
608-29-4-3 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
4 |
608-29-4 |
608-29-4-4 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
5 |
608-29-4 |
608-29-4-5 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
6 |
608-29-4 |
608-29-4-6 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
7 |
608-29-4 |
608-29-4-7 |
468853 |
295239 |
608 |
29 |
4 |
8 |
608-29-4 |
608-29-4-8 |
468853 |
295239 |
608 |
44 |
8 |
1 |
608-44-8 |
608-44-8-1 |
468853 |
295239 |
608 |
44 |
8 |
2 |
608-44-8 |
608-44-8-2 |
468853 |
295239 |
608 |
44 |
8 |
3 |
608-44-8 |
608-44-8-3 |
468844 |
294126 |
608 |
44 |
8 |
4 |
608-44-8 |
608-44-8-4 |
468844 |
294126 |
608 |
44 |
8 |
5 |
608-44-8 |
608-44-8-5 |
469455 |
294122 |
608 |
44 |
8 |
6 |
608-44-8 |
608-44-8-6 |
468844 |
294126 |
609 |
34 |
24 |
1 |
609-34-24 |
609-34-24-1 |
478362 |
298677 |
609 |
34 |
24 |
2 |
609-34-24 |
609-34-24-2 |
478223 |
298659 |
609 |
34 |
24 |
3 |
609-34-24 |
609-34-24-3 |
478291 |
298743 |
609 |
34 |
24 |
4 |
609-34-24 |
609-34-24-4 |
478234 |
298777 |
609 |
34 |
24 |
5 |
609-34-24 |
609-34-24-5 |
478241 |
298719 |
609 |
34 |
24 |
6 |
609-34-24 |
609-34-24-6 |
478208 |
298753 |
609 |
34 |
24 |
7 |
609-34-24 |
609-34-24-7 |
478203 |
298830 |
609 |
34 |
24 |
8 |
609-34-24 |
609-34-24-8 |
478161 |
298865 |
31 |
165 |
20 |
1 |
31-165-20 |
31-165-20-1 |
621766 |
351177 |
31 |
165 |
20 |
2 |
31-165-20 |
31-165-20-2 |
621737 |
351077 |
31 |
165 |
20 |
3 |
31-165-20 |
31-165-20-3 |
621801 |
351111 |
31 |
165 |
20 |
4 |
31-165-20 |
31-165-20-4 |
621809 |
351162 |
21 |
53 |
7 |
1 |
21-53-7 |
21-53-7-1 |
490632 |
285563 |
21 |
53 |
7 |
2 |
21-53-7 |
21-53-7-2 |
490597 |
285612 |
21 |
32 |
13 |
1 |
21-32-13 |
21-32-13-1 |
484496 |
286296 |
21 |
32 |
13 |
2 |
21-32-13 |
21-32-13-2 |
484448 |
286295 |
21 |
32 |
13 |
3 |
21-32-13 |
21-32-13-3 |
484494 |
286354 |
21 |
32 |
13 |
4 |
21-32-13 |
21-32-13-4 |
484451 |
286357 |
11 |
134 |
8 |
1 |
11-134-8 |
11-134-8-1 |
615089 |
284571 |
11 |
134 |
8 |
2 |
11-134-8 |
11-134-8-2 |
615141 |
284577 |
11 |
134 |
8 |
3 |
11-134-8 |
11-134-8-3 |
615188 |
284603 |
11 |
134 |
8 |
4 |
11-134-8 |
11-134-8-4 |
615052 |
284626 |
11 |
134 |
8 |
5 |
11-134-8 |
11-134-8-5 |
615175 |
284675 |
11 |
134 |
8 |
6 |
11-134-8 |
11-134-8-6 |
615070 |
284680 |
11 |
187 |
16 |
1 |
11-187-16 |
11-187-16-1 |
616138 |
282595 |
11 |
187 |
16 |
2 |
11-187-16 |
11-187-16-2 |
616176 |
282650 |
503 |
300 |
12 |
1 |
503-300-12 |
503-300-12-1 |
597360 |
285121 |
503 |
300 |
12 |
2 |
503-300-12 |
503-300-12-2 |
597360 |
285121 |
503 |
300 |
12 |
3 |
503-300-12 |
503-300-12-3 |
597360 |
285121 |
503 |
300 |
12 |
4 |
503-300-12 |
503-300-12-4 |
597360 |
285121 |
503 |
300 |
12 |
5 |
503-300-12 |
503-300-12-5 |
596748 |
285107 |
503 |
300 |
12 |
6 |
503-300-12 |
503-300-12-6 |
596748 |
285107 |
503 |
312 |
1 |
1 |
503-312-1 |
503-312-1-1 |
596748 |
285107 |
503 |
312 |
1 |
2 |
503-312-1 |
503-312-1-2 |
596748 |
285107 |
409 |
537 |
4 |
1 |
409-537-4 |
409-537-4-1 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
4 |
2 |
409-537-4 |
409-537-4-2 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
4 |
3 |
409-537-4 |
409-537-4-3 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
4 |
4 |
409-537-4 |
409-537-4-4 |
537663 |
317557 |
409 |
537 |
8 |
1 |
409-537-8 |
409-537-8-1 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
8 |
2 |
409-537-8 |
409-537-8-2 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
8 |
3 |
409-537-8 |
409-537-8-3 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
8 |
4 |
409-537-8 |
409-537-8-4 |
537673 |
316444 |
409 |
537 |
8 |
5 |
409-537-8 |
409-537-8-5 |
- |
- |
409 |
537 |
8 |
6 |
409-537-8 |
409-537-8-6 |
537673 |
316444 |
21 |
10 |
1 |
1 |
21-10-1 |
21-10-1-1 |
482872 |
288480 |
21 |
10 |
1 |
2 |
21-10-1 |
21-10-1-2 |
482872 |
288480 |
21 |
10 |
1 |
3 |
21-10-1 |
21-10-1-3 |
482872 |
288480 |
21 |
4 |
25 |
1 |
21-4-25 |
21-4-25-1 |
483484 |
288477 |
21 |
4 |
25 |
2 |
21-4-25 |
21-4-25-2 |
483484 |
288477 |
21 |
4 |
25 |
3 |
21-4-25 |
21-4-25-3 |
483399 |
288705 |
21 |
4 |
25 |
4 |
21-4-25 |
21-4-25-4 |
483380 |
288486 |
21 |
4 |
25 |
5 |
21-4-25 |
21-4-25-5 |
483371 |
288597 |
21 |
4 |
25 |
6 |
21-4-25 |
21-4-25-6 |
483355 |
288686 |
11 |
125 |
5 |
1 |
11-125-5 |
11-125-5-1 |
611775 |
283931 |
11 |
125 |
5 |
2 |
11-125-5 |
11-125-5-2 |
611854 |
283972 |
11 |
174 |
6 |
1 |
11-174-6 |
11-174-6-1 |
616851 |
283450 |
11 |
174 |
6 |
2 |
11-174-6 |
11-174-6-2 |
616857 |
283508 |
11 |
106 |
8 |
1 |
11-106-8 |
11-106-8-1 |
612449 |
286259 |
11 |
106 |
8 |
2 |
11-106-8 |
11-106-8-2 |
612413 |
286213 |
11 |
106 |
8 |
3 |
11-106-8 |
11-106-8-3 |
612399 |
286269 |
11 |
106 |
8 |
4 |
11-106-8 |
11-106-8-4 |
612363 |
286252 |
11 |
106 |
8 |
5 |
11-106-8 |
11-106-8-5 |
612384 |
286200 |
11 |
106 |
8 |
6 |
11-106-8 |
11-106-8-6 |
612339 |
286206 |
11 |
106 |
8 |
7 |
11-106-8 |
11-106-8-7 |
612287 |
286235 |
11 |
106 |
8 |
8 |
11-106-8 |
11-106-8-8 |
612265 |
286169 |
21 |
60 |
7 |
1 |
21-60-7 |
21-60-7-1 |
978750 |
570016 |
21 |
60 |
7 |
2 |
21-60-7 |
21-60-7-2 |
978684 |
569902 |
12 |
208 |
16 |
1 |
12-208-16 |
12-208-16-1 |
622322 |
347906 |
12 |
208 |
16 |
2 |
12-208-16 |
12-208-16-2 |
622298 |
347838 |
12 |
208 |
16 |
3 |
12-208-16 |
12-208-16-3 |
622321 |
347777 |
12 |
208 |
16 |
4 |
12-208-16 |
12-208-16-4 |
622326 |
347657 |
405 |
421 |
3 |
1 |
405-421-3 |
405-421-3-1 |
5723992 |
2435688 |
405 |
421 |
3 |
2 |
405-421-3 |
405-421-3-2 |
5723966 |
2435647 |
405 |
421 |
3 |
3 |
405-421-3 |
405-421-3-3 |
5723939 |
2435599 |
405 |
421 |
3 |
4 |
405-421-3 |
405-421-3-4 |
5723906 |
2435526 |
405 |
421 |
3 |
5 |
405-421-3 |
405-421-3-5 |
5723881 |
2435443 |
405 |
421 |
3 |
6 |
405-421-3 |
405-421-3-6 |
5723887 |
2435400 |
11 |
129 |
18 |
1N |
00-000-00 |
11-129-18-1N |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
2K |
00-000-00 |
11-129-18-2K |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
3K |
00-000-00 |
11-129-18-3K |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
4N |
00-000-00 |
11-129-18-4N |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
5N |
00-000-00 |
11-129-18-5N |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
6N |
00-000-00 |
11-129-18-6N |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
7K |
00-000-00 |
11-129-18-7K |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
8N |
00-000-00 |
11-129-18-8N |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
9N |
00-000-00 |
11-129-18-9N |
613309 |
284408 |
11 |
129 |
18 |
10K |
00-000-00 |
11-129-18-10K |
613309 |
284408 |
11 |
147 |
1 |
1N |
11-147-1 |
11-147-1-1N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
2K |
11-147-1 |
11-147-1-2K |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
3N |
11-147-1 |
11-147-1-3N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
4N |
11-147-1 |
11-147-1-4N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
5K |
11-147-1 |
11-147-1-5K |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
6N |
11-147-1 |
11-147-1-6N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
7K |
11-147-1 |
11-147-1-7K |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
8N |
11-147-1 |
11-147-1-8N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
9N |
11-147-1 |
11-147-1-9N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
10K |
11-147-1 |
11-147-1-10K |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
11N |
11-147-1 |
11-147-1-11N |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
12K |
11-147-1 |
11-147-1-12K |
612113 |
283262 |
11 |
147 |
1 |
13N |
11-147-1 |
11-147-1-13N |
612113 |
283262 |
12 |
87 |
9 |
1N |
12-87-9 |
12-87-9-1N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
2K |
12-87-9 |
12-87-9-2K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
3N |
12-87-9 |
12-87-9-3N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
4N |
12-87-9 |
12-87-9-4N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
5K |
12-87-9 |
12-87-9-5K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
6N |
12-87-9 |
12-87-9-6N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
7K |
12-87-9 |
12-87-9-7K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
8N |
12-87-9 |
12-87-9-8N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
9N |
12-87-9 |
12-87-9-9N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
10K |
12-87-9 |
12-87-9-10K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
11N |
12-87-9 |
12-87-9-11N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
12K |
12-87-9 |
12-87-9-12K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
13K |
12-87-9 |
12-87-9-13K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
14N |
12-87-9 |
12-87-9-14N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
15K |
12-87-9 |
12-87-9-15K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
16N |
12-87-9 |
12-87-9-16N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
17N |
12-87-9 |
12-87-9-17N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
18K |
12-87-9 |
12-87-9-18K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
19N |
12-87-9 |
12-87-9-19N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
20K |
12-87-9 |
12-87-9-20K |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
21N |
12-87-9 |
12-87-9-21N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
22N |
12-87-9 |
12-87-9-22N |
611995 |
287714 |
12 |
87 |
9 |
23N |
12-87-9 |
12-87-9-23N |
611995 |
287714 |
11 |
279 |
18 |
1K |
00-000-00 |
11-279-18-1K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
1N |
00-000-00 |
11-279-18-1N |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
2N |
00-000-00 |
11-279-18-2N |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
2K |
00-000-00 |
11-279-18-2K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
3K |
00-000-00 |
11-279-18-3K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
3N |
00-000-00 |
11-279-18-3N |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
4N |
00-000-00 |
11-279-18-4N |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
4K |
00-000-00 |
11-279-18-4K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
5K |
00-000-00 |
11-279-18-5K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
5N |
00-000-00 |
11-279-18-5N |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
6N |
00-000-00 |
11-279-18-6N |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
6K |
00-000-00 |
11-279-18-6K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
7K |
00-000-00 |
11-279-18-7K |
623270 |
279120 |
11 |
279 |
18 |
7N |
00-000-00 |
11-279-18-7N |
623270 |
279120 |
12 |
196 |
7 |
1 |
12-196-7 |
12-196-7-1 |
621122 |
350035 |
12 |
196 |
7 |
2 |
12-196-7 |
12-196-7-2 |
621137 |
349950 |
12 |
196 |
7 |
3 |
12-196-7 |
12-196-7-3 |
621074 |
349920 |
12 |
196 |
7 |
4 |
12-196-7 |
12-196-7-4 |
621093 |
349838 |
12 |
196 |
7 |
5 |
12-196-7 |
12-196-7-5 |
621052 |
349813 |
12 |
196 |
7 |
6 |
12-196-7 |
12-196-7-6 |
621093 |
349782 |
11 |
61 |
13 |
1 |
11-61-13 |
11-61-13-1 |
623546 |
285403 |
11 |
61 |
13 |
2 |
11-61-13 |
11-61-13-2 |
623598 |
285429 |
11 |
61 |
13 |
3 |
11-61-13 |
11-61-13-3 |
623649 |
285411 |
11 |
61 |
13 |
4 |
11-61-13 |
11-61-13-4 |
623579 |
285379 |
11 |
18 |
5 |
1 |
11-18-5 |
11-18-5-1 |
615040 |
289661 |
11 |
18 |
5 |
2 |
11-18-5 |
11-18-5-2 |
614998 |
289659 |
11 |
18 |
5 |
3 |
11-18-5 |
11-18-5-3 |
614940 |
289688 |
11 |
18 |
5 |
4 |
11-18-5 |
11-18-5-4 |
614882 |
289723 |
11 |
64 |
3 |
1 |
11-64-3 |
11-64-3-1 |
623664 |
284935 |
11 |
64 |
3 |
2 |
11-64-3 |
11-64-3-2 |
623626 |
284893 |
11 |
64 |
3 |
3 |
11-64-3 |
11-64-3-3 |
623591 |
284862 |
11 |
64 |
3 |
4 |
11-64-3 |
11-64-3-4 |
623555 |
284824 |
11 |
232 |
22 |
1 |
11-232-22 |
11-232-22-1 |
619729 |
281198 |
11 |
232 |
22 |
2 |
11-232-22 |
11-232-22-2 |
619722 |
281154 |
11 |
59 |
17 |
1 |
11-59-17 |
11-59-17-1 |
622962 |
284679 |
11 |
59 |
17 |
2 |
11-59-17 |
11-59-17-2 |
623012 |
284694 |
31 |
89 |
25 |
1 |
31-89-25 |
31-89-25-1 |
619259 |
354361 |
31 |
89 |
25 |
2 |
31-89-25 |
31-89-25-2 |
619270 |
354457 |
31 |
30 |
12 |
1 |
31-30-12 |
31-30-12-1 |
621615 |
358633 |
31 |
30 |
12 |
2 |
31-30-12 |
31-30-12-2 |
621589 |
358586 |
31 |
30 |
12 |
3 |
31-30-12 |
31-30-12-3 |
621553 |
358543 |
31 |
30 |
12 |
4 |
31-30-12 |
31-30-12-4 |
621512 |
358521 |
31 |
91 |
29 |
1 |
31-91-29 |
31-91-29-1 |
619647 |
354675 |
31 |
91 |
29 |
2 |
31-91-29 |
31-91-29-2 |
619691 |
354757 |
31 |
91 |
29 |
3 |
31-91-29 |
31-91-29-3 |
619719 |
354798 |
31 |
91 |
29 |
4 |
31-91-29 |
31-91-29-4 |
619754 |
354820 |
11 |
210 |
5 |
1 |
11-210-5 |
11-210-5-1 |
621890 |
283739 |
11 |
210 |
5 |
2 |
11-210-5 |
11-210-5-2 |
621942 |
283691 |
11 |
210 |
5 |
3 |
11-210-5 |
11-210-5-3 |
621968 |
283635 |
11 |
210 |
5 |
4 |
11-210-5 |
11-210-5-4 |
621900 |
283646 |
11 |
210 |
5 |
5 |
11-210-5 |
11-210-5-5 |
621886 |
283583 |
11 |
210 |
5 |
6 |
11-210-5 |
11-210-5-6 |
621989 |
283591 |
508 |
230, 231 |
0 |
1 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-1 |
5639915 |
2430880 |
508 |
230, 231 |
0 |
2 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-2 |
5639920 |
2430877 |
508 |
230, 231 |
0 |
3 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-3 |
5640019 |
2430936 |
508 |
230, 231 |
0 |
4 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-4 |
5640050 |
2430973 |
508 |
230, 231 |
0 |
5 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-5 |
- |
- |
508 |
230, 231 |
0 |
6 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-6 |
5639991 |
2431140 |
508 |
230, 231 |
0 |
7 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-7 |
5640039 |
2431239 |
508 |
230, 231 |
0 |
8 |
508-230, 231-0 |
508-230, 231-0-8 |
5640091 |
2431366 |
11 |
125 |
10 |
1 |
11-125-10 |
11-125-10-1 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
2 |
11-125-10 |
11-125-10-2 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
3 |
11-125-10 |
11-125-10-3 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
4 |
11-125-10 |
11-125-10-4 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
5 |
11-125-10 |
11-125-10-5 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
6 |
11-125-10 |
11-125-10-6 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
7 |
11-125-10 |
11-125-10-7 |
612113 |
283262 |
11 |
125 |
10 |
8 |
11-125-10 |
11-125-10-8 |
612084 |
284375 |
11 |
125 |
10 |
9 |
11-125-10 |
11-125-10-9 |
612084 |
284375 |
11 |
125 |
10 |
10 |
11-125-10 |
00-000-00-00 |
612084 |
284375 |
11 |
125 |
10 |
11 |
11-125-10 |
00-000-00-00 |
612084 |
284375 |
11 |
125 |
10 |
12 |
11-125-10 |
00-000-00-00 |
612084 |
284375 |
11 |
224 |
17 |
1 |
11-224-17 |
11-224-17-1 |
620071 |
281718 |
11 |
224 |
17 |
2 |
11-224-17 |
11-224-17-2 |
620084 |
281757 |
11 |
224 |
17 |
3 |
11-224-17 |
11-224-17-3 |
620092 |
281807 |
11 |
224 |
17 |
4 |
11-224-17 |
11-224-17-4 |
620020 |
281708 |
11 |
224 |
17 |
5 |
11-224-17 |
11-224-17-5 |
620030 |
281761 |
11 |
224 |
17 |
6 |
11-224-17 |
11-224-17-6 |
620044 |
281813 |
21 |
49 |
14 |
1 |
21-49-14 |
21-49-14-1 |
485307 |
285131 |
21 |
49 |
14 |
2 |
21-49-14 |
21-49-14-2 |
485307 |
285131 |
21 |
49 |
14 |
3 |
21-49-14 |
21-49-14-3 |
485307 |
285131 |
21 |
49 |
14 |
4 |
21-49-14 |
21-49-14-4 |
485307 |
285131 |
31 |
89 |
1 |
1 |
31-89-1 |
31-89-1-1 |
618635 |
354725 |
31 |
89 |
1 |
2 |
31-89-1 |
31-89-1-2 |
618635 |
354725 |
31 |
89 |
1 |
3 |
31-89-1 |
31-89-1-3 |
618635 |
354725 |
31 |
89 |
1 |
4 |
31-89-1 |
31-89-1-4 |
618635 |
354725 |
503 |
481 |
11 |
1 |
503-481-11 |
503-481-11-1 |
611530 |
282133 |
503 |
481 |
11 |
2 |
503-481-11 |
503-481-11-2 |
611530 |
282133 |
508 |
196 |
14 |
1 |
508-196-14 |
508-196-14-1 |
528183 |
281860 |
508 |
196 |
14 |
2 |
508-196-14 |
508-196-14-2 |
528183 |
281860 |
508 |
196 |
14 |
3 |
508-196-14 |
508-196-14-3 |
528176 |
282974 |
508 |
196 |
14 |
4 |
508-196-14 |
508-196-14-4 |
528183 |
281860 |
24 |
11 |
4 |
1 |
24-11-4 |
24-11-4-1 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
2 |
24-11-4 |
24-11-4-2 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
3 |
24-11-4 |
24-11-4-3 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
4 |
24-11-4 |
24-11-4-4 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
5 |
24-11-4 |
24-11-4-5 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
6 |
24-11-4 |
24-11-4-6 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
7 |
24-11-4 |
24-11-4-7 |
320765 |
233210 |
24 |
11 |
4 |
8 |
24-11-4 |
24-11-4-8 |
320718 |
232098 |
24 |
22 |
12 |
1 |
24-22-12 |
24-22-12-1 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
2 |
24-22-12 |
24-22-12-2 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
3 |
24-22-12 |
24-22-12-3 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
4 |
24-22-12 |
24-22-12-4 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
5 |
24-22-12 |
24-22-12-5 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
6 |
24-22-12 |
24-22-12-6 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
7 |
24-22-12 |
24-22-12-7 |
321912 |
230934 |
24 |
22 |
12 |
8 |
24-22-12 |
24-22-12-8 |
321292 |
230960 |
12 |
209 |
10 |
1 |
12-209-10 |
12-209-10-1 |
622446 |
348153 |
12 |
209 |
10 |
2 |
12-209-10 |
12-209-10-2 |
622446 |
348153 |
12 |
209 |
10 |
3 |
12-209-10 |
12-209-10-3 |
622446 |
348153 |
12 |
209 |
10 |
4 |
12-209-10 |
12-209-10-4 |
622446 |
348153 |
11 |
127 |
10 |
1 |
11-127-10 |
11-127-10-1 |
611471 |
284359 |
11 |
127 |
10 |
2 |
11-127-10 |
11-127-10-2 |
611471 |
284359 |
11 |
127 |
10 |
3 |
11-127-10 |
11-127-10-3 |
611471 |
284359 |
11 |
127 |
10 |
4 |
11-127-10 |
11-127-10-4 |
611471 |
284359 |
11 |
127 |
10 |
5 |
11-127-10 |
11-127-10-5 |
611471 |
284359 |
11 |
127 |
10 |
6 |
11-127-10 |
11-127-10-6 |
611471 |
284359 |
21 |
10 |
4 |
1 |
21-10-4 |
21-10-4-1 |
482851 |
288352 |
21 |
10 |
4 |
2 |
21-10-4 |
21-10-4-2 |
482830 |
288303 |
21 |
10 |
4 |
3 |
21-10-4 |
21-10-4-3 |
482820 |
288263 |
21 |
10 |
4 |
4 |
21-10-4 |
21-10-4-4 |
482845 |
288187 |
21 |
10 |
4 |
5 |
21-10-4 |
21-10-4-5 |
482840 |
288141 |
21 |
10 |
4 |
6 |
21-10-4 |
21-10-4-6 |
482850 |
288087 |
21 |
34 |
2 |
1 |
21-34-2 |
21-34-2-1 |
485503 |
286671 |
21 |
34 |
2 |
2 |
21-34-2 |
21-34-2-2 |
485538 |
286624 |
21 |
34 |
2 |
3 |
21-34-2 |
21-34-2-3 |
485565 |
286610 |
21 |
34 |
2 |
4 |
21-34-2 |
21-34-2-4 |
485610 |
286617 |
905 |
359 |
1 |
1 |
905-359-1 |
905-359-1-1 |
544469 |
376973 |
905 |
359 |
1 |
2 |
905-359-1 |
905-359-1-2 |
544518 |
376960 |
905 |
359 |
1 |
3 |
905-359-1 |
905-359-1-3 |
544561 |
376955 |
905 |
359 |
1 |
4 |
905-359-1 |
905-359-1-4 |
544587 |
376991 |
905 |
359 |
1 |
5 |
905-359-1 |
905-359-1-5 |
544539 |
377007 |
905 |
359 |
1 |
6 |
905-359-1 |
905-359-1-6 |
544498 |
377012 |
905 |
359 |
1 |
7 |
905-359-1 |
905-359-1-7 |
544514 |
377051 |
905 |
359 |
1 |
8 |
905-359-1 |
905-359-1-8 |
544538 |
377093 |
905 |
359 |
1 |
9 |
905-359-1 |
905-359-1-9 |
544577 |
377087 |
905 |
359 |
1 |
10 |
905-359-1 |
905-359-1-10 |
544623 |
377075 |
905 |
359 |
1 |
11 |
905-359-1 |
905-359-1-11 |
544672 |
377060 |
905 |
359 |
1 |
12 |
905-359-1 |
905-359-1-12 |
544717 |
377046 |
506 |
30 |
12 |
1 |
506-30-12 |
506-30-12-1 |
562925 |
271140 |
506 |
30 |
12 |
2 |
506-30-12 |
506-30-12-2 |
562916 |
271191 |
506 |
30 |
12 |
3 |
506-30-12 |
506-30-12-3 |
562917 |
271233 |
506 |
30 |
12 |
4 |
506-30-12 |
506-30-12-4 |
562897 |
271113 |
506 |
30 |
12 |
5 |
506-30-12 |
506-30-12-5 |
562882 |
271169 |
506 |
30 |
12 |
6 |
506-30-12 |
506-30-12-6 |
562866 |
271215 |
604 |
281 |
19 |
1 |
604-281-19 |
604-281-19-1 |
506977 |
288980 |
604 |
281 |
19 |
2 |
604-281-19 |
604-281-19-2 |
506937 |
288960 |
604 |
281 |
19 |
3 |
604-281-19 |
604-281-19-3 |
506983 |
288917 |
604 |
281 |
19 |
4 |
604-281-19 |
604-281-19-4 |
506954 |
288878 |
Tab. 30: Galvenie taksācijas rādītāji ilglaicīgo novērojumu parauglaukumos
PL ID |
Darba uzdevums |
Valdošā suga |
Lapu laukuma indekss |
Vidējā koka D, cm |
Vidējā koka H, m |
Vidējā valdaudzes koka, H, m |
Koku skaits, gab. ha¯¹ |
G, m² ha¯¹ |
Krāja, m³ ha¯¹ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
11-106-8-1 |
2 |
P |
4,56 |
20,0 |
19,2 |
24,5 |
860 |
33 |
373 |
11-106-8-2 |
2 |
P |
2,68 |
19,6 |
19,5 |
24,1 |
880 |
31 |
352 |
11-106-8-3 |
2 |
P |
1,39 |
13,6 |
12,5 |
24,7 |
880 |
20 |
228 |
11-106-8-4 |
2 |
P |
2,38 |
17,9 |
16,7 |
25,2 |
980 |
34 |
405 |
11-106-8-5 |
2 |
P |
2,63 |
15,2 |
14,5 |
25,2 |
660 |
18 |
202 |
11-106-8-6 |
2 |
P |
3,23 |
16,0 |
15,3 |
25,4 |
820 |
24 |
267 |
11-106-8-7 |
2 |
P |
4,35 |
20,0 |
19,4 |
23,8 |
780 |
29 |
332 |
11-106-8-8 |
2 |
P |
3,11 |
19,9 |
19,2 |
25,4 |
740 |
29 |
338 |
11-125-10-1 |
5 |
E |
6,86 |
19,3 |
16,4 |
16,5 |
1140 |
34 |
278 |
00-000-00-00 |
5 |
E |
2,93 |
19,1 |
16,3 |
16,3 |
800 |
23 |
189 |
00-000-00-00 |
5 |
E |
3,71 |
18,6 |
16,2 |
16,3 |
1140 |
32 |
260 |
00-000-00-00 |
5 |
E |
4,01 |
19,1 |
16,3 |
16,4 |
1020 |
30 |
241 |
11-125-10-2 |
5 |
E |
6,12 |
21,5 |
17,0 |
17,0 |
620 |
23 |
185 |
11-125-10-3 |
5 |
E |
2,71 |
17,4 |
15,9 |
15,9 |
940 |
23 |
184 |
11-125-10-4 |
5 |
E |
4,26 |
19,0 |
16,3 |
16,3 |
1040 |
30 |
244 |
11-125-10-5 |
5 |
E |
3,17 |
21,0 |
16,9 |
16,9 |
820 |
29 |
233 |
11-125-10-6 |
5 |
E |
3,01 |
21,3 |
16,9 |
16,9 |
620 |
22 |
183 |
11-125-10-7 |
5 |
E |
4,9 |
19,2 |
16,4 |
16,4 |
1020 |
30 |
244 |
11-125-10-8 |
5 |
E |
3,31 |
18,0 |
16,0 |
16,0 |
860 |
22 |
179 |
11-125-10-9 |
5 |
E |
3,87 |
18,8 |
16,2 |
16,6 |
900 |
26 |
212 |
11-125-5-1 |
2 |
B |
8,02 |
18,0 |
17,9 |
27,0 |
780 |
26 |
304 |
11-125-5-2 |
2 |
B |
3,73 |
20,9 |
21,5 |
26,1 |
820 |
31 |
358 |
11-127-10-1 |
3 |
P |
2,05 |
15,4 |
15,1 |
16,2 |
940 |
19 |
150 |
11-127-10-2 |
3 |
P |
1,76 |
15,1 |
15,1 |
16,0 |
1140 |
22 |
172 |
11-127-10-3 |
3 |
P |
2,5 |
16,5 |
15,6 |
16,5 |
1020 |
25 |
200 |
11-127-10-4 |
3 |
P |
3,42 |
16,1 |
15,7 |
16,4 |
880 |
19 |
154 |
11-127-10-5 |
3 |
P |
2,78 |
15,3 |
15,2 |
16,1 |
1160 |
23 |
186 |
11-127-10-6 |
3 |
P |
2,43 |
16,2 |
15,4 |
16,8 |
980 |
22 |
182 |
11-129-18-1 |
6 |
E |
2,46 |
13,2 |
14,7 |
16,7 |
900 |
13 |
111 |
00-000-00-00 |
6 |
E |
2,4 |
18,7 |
18,5 |
18,7 |
650 |
18 |
181 |
11-129-18-2 |
6 |
E |
2,67 |
15,5 |
16,4 |
17,4 |
650 |
13 |
120 |
11-129-18-3 |
6 |
E |
2,22 |
14,1 |
15,5 |
16,7 |
750 |
12 |
108 |
11-129-18-4 |
6 |
E |
2,61 |
10,4 |
12,0 |
15,7 |
1075 |
10 |
74 |
11-129-18-5 |
6 |
E |
2,15 |
13,5 |
14,9 |
16,8 |
1025 |
16 |
136 |
11-129-18-6 |
6 |
E |
4,26 |
20,4 |
19,5 |
19,8 |
625 |
21 |
213 |
11-129-18-7 |
6 |
E |
3,91 |
16,7 |
17,3 |
17,9 |
1150 |
26 |
247 |
11-129-18-8 |
6 |
E |
4,2 |
18,1 |
18,1 |
18,6 |
800 |
22 |
210 |
11-129-18-9 |
6 |
E |
1,93 |
17,5 |
17,8 |
18,1 |
600 |
15 |
143 |
11-134-8-1 |
4 |
E |
2,73 |
22,4 |
23,4 |
23,6 |
700 |
28 |
344 |
11-134-8-2 |
4 |
E |
3,04 |
18,4 |
20,3 |
22,1 |
880 |
24 |
266 |
11-134-8-3 |
4 |
E |
2,89 |
23,6 |
23,9 |
24,0 |
620 |
28 |
339 |
11-134-8-4 |
4 |
E |
3,36 |
20,6 |
21,7 |
23,2 |
700 |
25 |
289 |
11-134-8-5 |
4 |
E |
3,01 |
23,8 |
24,0 |
24,4 |
760 |
35 |
430 |
11-134-8-6 |
4 |
E |
2,67 |
18,5 |
19,7 |
23,5 |
620 |
19 |
215 |
11-147-1-1 |
6 |
E |
2,41 |
16,9 |
17,2 |
18,6 |
825 |
20 |
197 |
11-147-1-10 |
6 |
E |
2,35 |
16,2 |
16,6 |
18,7 |
750 |
17 |
161 |
11-147-1-11 |
6 |
E |
2,35 |
20,3 |
18,6 |
20,9 |
550 |
21 |
224 |
11-147-1-12 |
6 |
E |
2,71 |
16,5 |
17,0 |
18,5 |
700 |
16 |
152 |
11-147-1-13 |
6 |
E |
2,24 |
17,7 |
17,8 |
18,8 |
675 |
18 |
172 |
11-147-1-2 |
6 |
E |
3,26 |
17,0 |
17,4 |
18,5 |
950 |
23 |
219 |
11-147-1-3 |
6 |
B |
3,23 |
15,4 |
16,0 |
18,5 |
800 |
17 |
151 |
11-147-1-4 |
6 |
E |
2,87 |
19,4 |
18,8 |
19,6 |
675 |
21 |
211 |
11-147-1-5 |
6 |
E |
2,67 |
17,3 |
17,6 |
18,3 |
900 |
22 |
212 |
11-147-1-6 |
6 |
E |
2,84 |
16,3 |
16,5 |
19,2 |
775 |
19 |
186 |
11-147-1-7 |
6 |
E |
3,27 |
17,0 |
17,5 |
18,4 |
825 |
20 |
186 |
11-147-1-8 |
6 |
E |
3,44 |
16,5 |
17,1 |
18,5 |
950 |
21 |
200 |
11-147-1-9 |
6 |
E |
3,47 |
17,6 |
17,9 |
18,5 |
625 |
16 |
150 |
11-174-6-1 |
2 |
E |
2,87 |
18,4 |
17,6 |
20,2 |
720 |
22 |
217 |
11-174-6-2 |
2 |
E |
3,01 |
18,6 |
18,1 |
19,5 |
660 |
20 |
196 |
11-18-5-1 |
3 |
E |
3,01 |
15,9 |
17,4 |
19,2 |
820 |
17 |
168 |
11-18-5-2 |
3 |
E |
2,78 |
19,1 |
19,5 |
20,1 |
1100 |
33 |
336 |
11-18-5-3 |
3 |
E |
3,99 |
19,7 |
19,7 |
20,4 |
820 |
26 |
269 |
11-18-5-4 |
3 |
E |
3,46 |
23,2 |
21,4 |
21,8 |
800 |
35 |
377 |
11-187-16-1 |
4 |
E |
2,29 |
20,3 |
20,7 |
21,5 |
600 |
20 |
214 |
11-187-16-2 |
4 |
E |
2,79 |
21,3 |
21,4 |
21,5 |
680 |
25 |
272 |
11-210-5-1 |
3 |
P |
1,74 |
25,9 |
24,5 |
25,8 |
320 |
18 |
214 |
11-210-5-2 |
3 |
P |
2,11 |
23,1 |
22,5 |
25,2 |
500 |
23 |
268 |
11-210-5-3 |
3 |
P |
2,48 |
25,6 |
25,1 |
25,1 |
460 |
24 |
282 |
11-210-5-4 |
3 |
P |
3,22 |
25,2 |
24,0 |
25,1 |
400 |
21 |
233 |
11-210-5-5 |
3 |
P |
2,82 |
23,9 |
24,3 |
24,8 |
700 |
32 |
370 |
11-210-5-6 |
3 |
P |
2,43 |
23,7 |
23,8 |
24,7 |
540 |
25 |
286 |
11-224-17-1 |
5 |
P |
1,3 |
24,1 |
22,8 |
22,8 |
300 |
14 |
149 |
11-224-17-2 |
5 |
P |
1,39 |
21,4 |
19,7 |
23,1 |
480 |
20 |
205 |
11-224-17-3 |
5 |
P |
1,64 |
22,0 |
22,1 |
22,4 |
520 |
21 |
215 |
11-224-17-4 |
5 |
P |
1,04 |
22,5 |
21,6 |
22,4 |
280 |
11 |
118 |
11-224-17-5 |
5 |
P |
1,2 |
25,6 |
23,1 |
23,1 |
280 |
15 |
157 |
11-224-17-6 |
5 |
P |
1,6 |
23,5 |
21,7 |
23,0 |
360 |
16 |
171 |
11-232-22-1 |
3 |
P |
1,29 |
21,3 |
19,4 |
19,7 |
400 |
15 |
135 |
11-232-22-2 |
3 |
P |
0,93 |
22,5 |
19,9 |
19,9 |
260 |
11 |
100 |
11-279-18-1 |
6 |
E |
4,76 |
11,9 |
13,5 |
14,4 |
2050 |
24 |
193 |
11-279-18-2 |
6 |
E |
3,81 |
12,6 |
14,2 |
14,5 |
1450 |
19 |
158 |
11-279-18-3 |
6 |
E |
5,47 |
11,9 |
13,2 |
14,9 |
2750 |
34 |
283 |
11-279-18-4 |
6 |
E |
6,03 |
11,7 |
13,3 |
14,5 |
2700 |
31 |
257 |
11-279-18-5 |
6 |
E |
8,56 |
10,8 |
12,2 |
14,5 |
2700 |
26 |
205 |
11-279-18-6 |
6 |
E |
5,97 |
9,9 |
11,1 |
14,3 |
4000 |
35 |
267 |
11-279-18-7 |
6 |
E |
6,55 |
12,3 |
13,8 |
14,7 |
1650 |
21 |
171 |
11-59-17-1 |
3 |
P |
1,58 |
21,3 |
21,5 |
21,9 |
580 |
21 |
216 |
11-59-17-2 |
3 |
P |
1,89 |
21,5 |
21,9 |
22,0 |
660 |
25 |
253 |
11-61-13-1 |
3 |
P |
1,62 |
18,2 |
15,5 |
15,9 |
500 |
14 |
107 |
11-61-13-2 |
3 |
P |
1,23 |
16,2 |
14,9 |
15,5 |
560 |
12 |
93 |
11-61-13-3 |
3 |
P |
1,38 |
17,2 |
15,6 |
15,7 |
420 |
10 |
81 |
11-61-13-4 |
3 |
P |
1,53 |
17,4 |
15,3 |
15,8 |
540 |
14 |
104 |
11-64-3-1 |
3 |
P |
1,96 |
18,4 |
15,9 |
15,9 |
580 |
16 |
124 |
11-64-3-2 |
3 |
P |
1,9 |
15,3 |
15,0 |
15,2 |
920 |
17 |
131 |
11-64-3-3 |
3 |
P |
1,51 |
15,3 |
15,0 |
15,2 |
560 |
11 |
82 |
11-64-3-4 |
3 |
P |
1,73 |
15,3 |
15,0 |
15,2 |
820 |
16 |
119 |
12-196-7-1 |
3 |
E |
3,22 |
17,4 |
17,1 |
18,0 |
680 |
17 |
160 |
12-196-7-2 |
3 |
E |
4,01 |
17,7 |
17,1 |
18,6 |
680 |
18 |
166 |
12-196-7-3 |
3 |
E |
3,72 |
21,1 |
18,9 |
20,0 |
480 |
18 |
178 |
12-196-7-4 |
3 |
E |
3,7 |
20,1 |
18,8 |
19,2 |
580 |
19 |
189 |
12-196-7-5 |
3 |
E |
3,53 |
18,0 |
17,8 |
18,9 |
620 |
17 |
165 |
12-196-7-6 |
3 |
E |
3,6 |
16,9 |
16,5 |
18,8 |
760 |
19 |
180 |
12-208-16-1 |
2 |
E |
4,57 |
24,2 |
24,2 |
25,1 |
760 |
37 |
460 |
12-208-16-2 |
2 |
E |
4,15 |
22,4 |
23,2 |
24,5 |
940 |
39 |
479 |
12-208-16-3 |
2 |
E |
2,91 |
22,0 |
22,6 |
25,2 |
860 |
36 |
448 |
12-208-16-4 |
2 |
E |
3,82 |
24,0 |
24,1 |
25,7 |
520 |
25 |
317 |
12-209-10-1 |
3 |
E |
3,89 |
15,7 |
16,3 |
16,5 |
1040 |
21 |
184 |
12-209-10-2 |
3 |
E |
3,75 |
14,4 |
15,8 |
16,2 |
1140 |
19 |
168 |
12-209-10-3 |
3 |
E |
2,4 |
15,4 |
16,3 |
16,4 |
960 |
18 |
161 |
12-209-10-4 |
3 |
E |
3,9 |
16,1 |
16,6 |
16,7 |
880 |
18 |
166 |
12-87-9-1 |
6 |
P |
1,93 |
16,4 |
17,0 |
17,9 |
925 |
21 |
180 |
12-87-9-10 |
6 |
P |
2,05 |
15,6 |
16,5 |
17,8 |
825 |
17 |
141 |
12-87-9-11 |
6 |
P |
1,76 |
14,7 |
15,9 |
17,3 |
950 |
17 |
136 |
12-87-9-12 |
6 |
P |
1,8 |
15,7 |
16,5 |
18,0 |
800 |
16 |
141 |
12-87-9-13 |
6 |
P |
1,82 |
16,1 |
16,9 |
17,7 |
725 |
15 |
132 |
12-87-9-14 |
6 |
P |
1,55 |
15,4 |
16,5 |
17,1 |
575 |
11 |
91 |
12-87-9-15 |
6 |
P |
0,84 |
15,0 |
16,2 |
17,1 |
700 |
13 |
104 |
12-87-9-16 |
6 |
P |
1,7 |
15,8 |
16,7 |
17,7 |
800 |
16 |
137 |
12-87-9-17 |
6 |
P |
2,14 |
16,0 |
16,7 |
17,8 |
750 |
16 |
137 |
12-87-9-18 |
6 |
P |
2,81 |
16,9 |
17,3 |
18,4 |
625 |
15 |
133 |
12-87-9-19 |
6 |
P |
2,76 |
17,0 |
17,5 |
18,5 |
675 |
16 |
142 |
12-87-9-2 |
6 |
P |
1,76 |
17,0 |
17,5 |
18,0 |
900 |
21 |
184 |
12-87-9-20 |
6 |
P |
3,26 |
17,7 |
17,9 |
18,2 |
650 |
16 |
147 |
12-87-9-21 |
6 |
P |
1,13 |
16,6 |
17,3 |
17,8 |
650 |
14 |
125 |
12-87-9-22 |
6 |
P |
2,22 |
16,4 |
16,9 |
18,9 |
625 |
14 |
123 |
12-87-9-23 |
6 |
P |
2,72 |
15,4 |
16,5 |
17,0 |
900 |
17 |
143 |
12-87-9-3 |
6 |
P |
2,34 |
14,7 |
15,9 |
17,4 |
850 |
15 |
122 |
12-87-9-4 |
6 |
P |
1,5 |
15,9 |
16,8 |
17,3 |
675 |
14 |
114 |
12-87-9-5 |
6 |
P |
1,96 |
17,0 |
17,6 |
18,1 |
600 |
14 |
121 |
12-87-9-6 |
6 |
P |
3,06 |
16,2 |
17,0 |
17,7 |
825 |
18 |
150 |
12-87-9-7 |
6 |
P |
3,15 |
15,1 |
16,2 |
17,2 |
825 |
15 |
128 |
12-87-9-8 |
6 |
P |
1,89 |
15,8 |
16,8 |
17,2 |
825 |
16 |
138 |
12-87-9-9 |
6 |
P |
2,06 |
16,1 |
16,8 |
17,9 |
750 |
16 |
138 |
21-10-1-1 |
2 |
P |
7,82 |
28,8 |
28,0 |
31,1 |
500 |
36 |
501 |
21-10-1-2 |
2 |
P |
5,34 |
26,3 |
26,8 |
31,3 |
400 |
24 |
332 |
21-10-1-3 |
2 |
P |
3,7 |
19,6 |
20,9 |
30,4 |
620 |
23 |
306 |
21-10-4-1 |
3 |
P |
7,04 |
18,9 |
18,6 |
19,3 |
620 |
18 |
170 |
21-10-4-2 |
3 |
P |
3,36 |
17,8 |
18,0 |
18,6 |
720 |
19 |
169 |
21-10-4-3 |
3 |
P |
3,86 |
16,0 |
16,7 |
18,0 |
560 |
12 |
103 |
21-10-4-4 |
3 |
E |
5,68 |
12,5 |
14,0 |
15,7 |
1000 |
13 |
107 |
21-10-4-5 |
3 |
P |
3,26 |
13,6 |
14,8 |
16,4 |
800 |
12 |
99 |
21-10-4-6 |
3 |
P |
3,43 |
12,5 |
13,9 |
16,7 |
840 |
11 |
88 |
21-32-13-1 |
4 |
E |
3,36 |
16,0 |
17,5 |
18,9 |
840 |
20 |
188 |
21-32-13-2 |
4 |
B |
2,98 |
15,3 |
16,9 |
20,4 |
920 |
20 |
191 |
21-32-13-3 |
4 |
E |
3,42 |
18,0 |
17,7 |
19,7 |
840 |
23 |
216 |
21-32-13-4 |
4 |
B |
1,91 |
13,4 |
16,1 |
19,3 |
900 |
15 |
132 |
21-34-2-1 |
3 |
P |
2,48 |
16,6 |
17,2 |
18,5 |
820 |
19 |
163 |
21-34-2-2 |
3 |
P |
1,82 |
17,6 |
17,9 |
18,7 |
580 |
15 |
129 |
21-34-2-3 |
3 |
P |
1,57 |
16,3 |
17,1 |
17,7 |
620 |
13 |
114 |
21-34-2-4 |
3 |
P |
2,17 |
18,1 |
18,3 |
18,6 |
580 |
15 |
140 |
21-4-25-1 |
2 |
P |
5,27 |
29,0 |
25,6 |
28,4 |
420 |
31 |
410 |
21-4-25-2 |
2 |
P |
5,98 |
18,0 |
16,6 |
28,3 |
880 |
33 |
415 |
21-4-25-3 |
2 |
P |
8,76 |
17,4 |
15,8 |
29,9 |
920 |
33 |
418 |
21-4-25-4 |
2 |
P |
4,86 |
18,4 |
16,8 |
26,7 |
840 |
32 |
396 |
21-4-25-5 |
2 |
P |
9,82 |
25,7 |
25,4 |
28,8 |
620 |
36 |
465 |
21-4-25-6 |
2 |
P |
9,46 |
23,9 |
22,7 |
28,1 |
580 |
32 |
420 |
21-49-14-1 |
3 |
B |
3,56 |
13,6 |
17,2 |
17,9 |
840 |
13 |
111 |
21-49-14-2 |
3 |
B |
5,68 |
13,4 |
16,9 |
17,7 |
840 |
13 |
107 |
21-49-14-3 |
3 |
B |
4,54 |
13,3 |
16,8 |
18,0 |
1140 |
17 |
146 |
21-49-14-4 |
3 |
B |
3,44 |
12,9 |
16,9 |
17,4 |
1260 |
17 |
142 |
21-53-7-1 |
4 |
B |
2,6 |
13,1 |
16,1 |
17,1 |
680 |
10 |
78 |
21-53-7-2 |
4 |
B |
2,67 |
12,9 |
16,6 |
18,3 |
1060 |
15 |
125 |
21-60-7-1 |
2 |
B |
3,23 |
21,6 |
21,9 |
26,6 |
600 |
25 |
303 |
21-60-7-2 |
2 |
B |
2,27 |
18,2 |
19,4 |
26,0 |
700 |
23 |
270 |
24-11-4-1 |
3 |
P |
8,28 |
25,3 |
21,4 |
21,5 |
640 |
34 |
342 |
24-11-4-2 |
3 |
P |
4,39 |
22,5 |
20,1 |
20,7 |
700 |
29 |
284 |
24-11-4-3 |
3 |
P |
7,48 |
25,5 |
20,8 |
21,5 |
420 |
23 |
225 |
24-11-4-4 |
3 |
P |
4,19 |
23,1 |
20,2 |
20,7 |
520 |
23 |
223 |
24-11-4-5 |
3 |
P |
7,88 |
24,9 |
20,7 |
21,3 |
580 |
29 |
292 |
24-11-4-6 |
3 |
P |
7,18 |
21,4 |
19,1 |
20,6 |
820 |
32 |
304 |
24-11-4-7 |
3 |
P |
6,27 |
22,5 |
19,1 |
20,9 |
660 |
29 |
277 |
24-11-4-8 |
3 |
P |
3,83 |
23,2 |
19,9 |
20,9 |
680 |
30 |
295 |
24-22-12-1 |
3 |
B |
5,44 |
14,6 |
16,8 |
17,7 |
740 |
13 |
108 |
24-22-12-2 |
3 |
B |
2,57 |
13,7 |
15,0 |
18,0 |
520 |
9 |
71 |
24-22-12-3 |
3 |
B |
4,29 |
16,6 |
17,9 |
18,5 |
540 |
12 |
105 |
24-22-12-4 |
3 |
B |
6,22 |
16,5 |
16,9 |
18,0 |
740 |
17 |
145 |
24-22-12-5 |
3 |
B |
2,31 |
16,0 |
16,9 |
18,9 |
580 |
13 |
111 |
24-22-12-6 |
3 |
B |
3,28 |
13,0 |
15,6 |
17,4 |
720 |
11 |
86 |
24-22-12-7 |
3 |
B |
2,35 |
14,9 |
15,5 |
17,6 |
740 |
14 |
113 |
24-22-12-8 |
3 |
B |
4,52 |
15,2 |
16,8 |
17,5 |
620 |
12 |
96 |
31-165-20-1 |
4 |
B |
1,96 |
13,4 |
16,3 |
18,6 |
900 |
14 |
122 |
31-165-20-2 |
4 |
B |
1,35 |
15,1 |
18,1 |
19,1 |
700 |
13 |
117 |
31-165-20-3 |
4 |
B |
2,46 |
12,6 |
17,0 |
17,5 |
1020 |
13 |
111 |
31-165-20-4 |
4 |
B |
1,82 |
14,5 |
18,2 |
18,5 |
880 |
15 |
135 |
31-30-12-1 |
3 |
P |
2,76 |
18,7 |
17,4 |
19,4 |
940 |
29 |
266 |
31-30-12-2 |
3 |
P |
2,25 |
16,6 |
16,7 |
18,7 |
1080 |
26 |
238 |
31-30-12-3 |
3 |
P |
2,48 |
16,2 |
17,0 |
18,7 |
1120 |
26 |
229 |
31-30-12-4 |
3 |
P |
2,72 |
16,3 |
15,0 |
19,2 |
800 |
20 |
180 |
31-87-13-1 |
3 |
P |
5,07 |
21,8 |
22,1 |
22,1 |
580 |
22 |
231 |
31-87-13-2 |
3 |
P |
3,99 |
22,1 |
21,3 |
21,7 |
680 |
27 |
267 |
31-87-13-3 |
3 |
P |
6,85 |
22,1 |
21,7 |
21,7 |
700 |
28 |
283 |
31-87-13-4 |
3 |
P |
4,02 |
23,4 |
22,1 |
22,2 |
700 |
31 |
317 |
31-87-13-5 |
3 |
P |
5,5 |
22,2 |
21,7 |
21,9 |
640 |
26 |
261 |
31-87-13-6 |
3 |
P |
7,43 |
20,8 |
21,3 |
21,4 |
1000 |
35 |
351 |
31-89-1-1 |
3 |
E |
2,47 |
19,2 |
20,2 |
20,5 |
680 |
21 |
222 |
31-89-1-2 |
3 |
E |
2,65 |
17,2 |
19,0 |
20,3 |
840 |
21 |
216 |
31-89-1-3 |
3 |
E |
2,39 |
19,4 |
20,1 |
21,2 |
700 |
22 |
238 |
31-89-1-4 |
3 |
E |
2,14 |
18,2 |
19,8 |
20,6 |
540 |
15 |
156 |
31-89-25-1 |
3 |
P |
4,91 |
22,4 |
22,6 |
22,9 |
760 |
31 |
331 |
31-89-25-2 |
3 |
P |
4,69 |
21,2 |
21,6 |
22,9 |
720 |
27 |
292 |
31-91-29-1 |
3 |
E |
4,89 |
18,3 |
18,2 |
19,2 |
700 |
19 |
185 |
31-91-29-2 |
3 |
E |
7,26 |
21,7 |
19,5 |
20,5 |
460 |
18 |
188 |
31-91-29-3 |
3 |
E |
3,08 |
17,0 |
17,2 |
19,0 |
760 |
18 |
174 |
31-91-29-4 |
3 |
E |
3,13 |
20,2 |
19,1 |
19,9 |
740 |
25 |
244 |
405-421-3-1 |
6 |
P |
6,59 |
24,4 |
22,5 |
22,5 |
500 |
24 |
250 |
405-421-3-2 |
6 |
P |
7,41 |
24,0 |
22,5 |
22,5 |
480 |
22 |
230 |
405-421-3-3 |
6 |
P |
5,66 |
25,2 |
22,7 |
22,7 |
500 |
25 |
268 |
405-421-3-4 |
6 |
P |
6,76 |
23,6 |
21,5 |
22,6 |
540 |
25 |
261 |
405-421-3-5 |
6 |
P |
7,95 |
25,4 |
21,8 |
23,1 |
500 |
27 |
286 |
405-421-3-6 |
6 |
P |
7,8 |
23,5 |
21,9 |
22,6 |
540 |
25 |
256 |
409-537-4-1 |
7 |
E |
4,09 |
24,1 |
22,3 |
23,4 |
600 |
30 |
335 |
409-537-4-2 |
7 |
E |
4,75 |
22,8 |
22,1 |
22,5 |
660 |
28 |
313 |
409-537-4-3 |
7 |
E |
4,53 |
23,4 |
22,3 |
23,1 |
620 |
29 |
324 |
409-537-4-4 |
7 |
E |
2,67 |
23,9 |
22,6 |
22,8 |
780 |
37 |
413 |
409-537-8-1 |
7 |
E |
5,26 |
23,6 |
23,6 |
24,3 |
480 |
22 |
266 |
409-537-8-2 |
7 |
E |
5,95 |
22,3 |
23,3 |
24,2 |
800 |
33 |
398 |
409-537-8-3 |
7 |
E |
5,99 |
24,1 |
23,8 |
24,2 |
580 |
28 |
335 |
409-537-8-4 |
7 |
E |
3,67 |
23,4 |
23,4 |
24,5 |
500 |
22 |
270 |
409-537-8-5 |
7 |
E |
4,39 |
26,7 |
24,7 |
25,0 |
460 |
27 |
336 |
409-537-8-6 |
7 |
E |
1,54 |
27,3 |
25,1 |
25,5 |
440 |
27 |
331 |
503-300-12-1 |
7 |
E |
2,37 |
12,7 |
13,1 |
14,6 |
880 |
12 |
98 |
503-300-12-2 |
7 |
E |
4,69 |
13,4 |
13,7 |
14,9 |
700 |
11 |
88 |
503-300-12-3 |
7 |
E |
2,44 |
9,9 |
10,6 |
13,8 |
900 |
8 |
55 |
503-300-12-4 |
7 |
E |
2,09 |
16,4 |
15,5 |
16,9 |
920 |
21 |
185 |
503-300-12-5 |
7 |
E |
2,59 |
14,0 |
14,1 |
15,6 |
820 |
14 |
113 |
503-300-12-6 |
7 |
E |
2,83 |
15,1 |
14,8 |
15,2 |
620 |
12 |
96 |
503-312-1-1 |
7 |
E |
2,8 |
17,5 |
17,7 |
19,0 |
680 |
18 |
171 |
503-312-1-2 |
7 |
E |
1,75 |
15,9 |
16,9 |
18,5 |
900 |
20 |
190 |
503-481-11-1 |
3 |
B |
3,77 |
15,7 |
20,6 |
21,1 |
860 |
17 |
169 |
503-481-11-2 |
3 |
B |
4,57 |
15,4 |
20,5 |
20,9 |
480 |
9 |
90 |
506-30-32-1 |
5 |
P |
2,21 |
9,7 |
8,6 |
9,1 |
1300 |
10 |
53 |
506-30-32-2 |
5 |
P |
2,82 |
8,9 |
8,4 |
8,9 |
2040 |
14 |
70 |
506-30-32-3 |
5 |
P |
2,12 |
8,8 |
8,3 |
8,7 |
2040 |
13 |
67 |
506-30-32-4 |
5 |
P |
2,85 |
10,4 |
8,8 |
9,4 |
1240 |
12 |
61 |
506-30-32-5 |
5 |
P |
1,91 |
9,8 |
8,7 |
9,1 |
1480 |
12 |
62 |
506-30-32-6 |
5 |
P |
2,34 |
9,1 |
8,4 |
8,9 |
1780 |
13 |
64 |
508-196-14-1 |
5 |
Pc |
6,26 |
13,7 |
13,4 |
13,6 |
1340 |
20 |
136 |
508-196-14-2 |
5 |
Pc |
5,63 |
13,7 |
13,3 |
13,9 |
1320 |
21 |
140 |
508-196-14-3 |
5 |
Pc |
8,97 |
13,9 |
13,4 |
14,0 |
1660 |
26 |
179 |
508-196-14-4 |
5 |
Pc |
4,85 |
12,3 |
12,9 |
13,4 |
1560 |
20 |
130 |
508-230, 231-0-1 |
6 |
P |
6,38 |
19,8 |
19,9 |
21,0 |
660 |
22 |
215 |
508-230, 231-0-2 |
6 |
P |
8,29 |
21,7 |
21,3 |
21,8 |
700 |
28 |
285 |
508-230, 231-0-3 |
6 |
P |
4,64 |
18,6 |
19,5 |
20,8 |
1040 |
30 |
296 |
508-230, 231-0-4 |
6 |
P |
6,12 |
20,8 |
19,8 |
21,6 |
820 |
30 |
302 |
508-230, 231-0-5 |
6 |
P |
6,22 |
19,9 |
19,4 |
21,0 |
520 |
18 |
171 |
508-230, 231-0-6 |
6 |
P |
4,9 |
18,9 |
19,8 |
20,6 |
780 |
23 |
227 |
508-230, 231-0-7 |
6 |
P |
5,11 |
20,1 |
20,3 |
21,0 |
720 |
24 |
242 |
508-230, 231-0-8 |
6 |
P |
10,94 |
22,2 |
19,8 |
23,8 |
840 |
39 |
433 |
604-281-19-1 |
5 |
P |
9,14 |
32,8 |
33,3 |
34,7 |
380 |
33 |
504 |
604-281-19-2 |
5 |
P |
10,16 |
33,9 |
34,1 |
34,1 |
380 |
35 |
543 |
604-281-19-3 |
5 |
P |
3,81 |
33,4 |
33,8 |
34,2 |
360 |
33 |
512 |
604-281-19-4 |
5 |
P |
5,68 |
31,8 |
33,0 |
33,8 |
380 |
31 |
482 |
608-108-4-1 |
4 |
B |
2,69 |
10,3 |
14,5 |
14,7 |
1440 |
13 |
94 |
608-108-4-2 |
4 |
B |
4,44 |
9,0 |
12,9 |
13,7 |
1280 |
9 |
59 |
608-108-4-3 |
4 |
B |
2,12 |
8,9 |
13,6 |
14,2 |
1540 |
10 |
72 |
608-108-4-4 |
4 |
B |
3,95 |
9,2 |
12,7 |
13,8 |
1480 |
11 |
74 |
608-108-4-5 |
4 |
B |
2,32 |
10,3 |
13,1 |
14,4 |
1240 |
11 |
78 |
608-108-4-6 |
4 |
B |
4,93 |
10,2 |
13,2 |
14,1 |
1360 |
12 |
85 |
608-108-4-7 |
4 |
B |
3,69 |
8,7 |
12,9 |
13,9 |
1540 |
10 |
69 |
608-108-4-8 |
4 |
B |
2,31 |
10,8 |
14,3 |
14,7 |
1440 |
14 |
104 |
608-19-21-1 |
4 |
P |
1,97 |
23,3 |
21,9 |
23,4 |
580 |
27 |
293 |
608-19-21-2 |
4 |
P |
2,06 |
23,1 |
22,8 |
22,9 |
580 |
25 |
266 |
608-19-21-3 |
4 |
P |
2,57 |
24,8 |
23,3 |
23,3 |
540 |
27 |
288 |
608-19-21-4 |
4 |
P |
2,64 |
22,4 |
21,9 |
23,1 |
600 |
26 |
281 |
608-29-4-1 |
4 |
P |
2,48 |
24,7 |
24,7 |
25,4 |
500 |
25 |
300 |
608-29-4-2 |
4 |
P |
2,49 |
25,0 |
24,0 |
25,4 |
600 |
32 |
371 |
608-29-4-3 |
4 |
P |
1,35 |
22,2 |
23,0 |
24,8 |
540 |
23 |
262 |
608-29-4-4 |
4 |
P |
2,46 |
21,6 |
22,0 |
25,2 |
700 |
29 |
331 |
608-29-4-5 |
4 |
P |
2,82 |
23,7 |
24,2 |
25,3 |
560 |
26 |
299 |
608-29-4-6 |
4 |
P |
2,53 |
23,3 |
23,9 |
24,7 |
680 |
30 |
344 |
608-29-4-7 |
4 |
P |
2,36 |
26,1 |
25,3 |
25,6 |
540 |
30 |
352 |
608-29-4-8 |
4 |
P |
2,72 |
26,0 |
24,4 |
26,2 |
580 |
33 |
403 |
608-44-4-1 |
4 |
P |
2,75 |
22,4 |
20,5 |
21,0 |
500 |
21 |
206 |
608-44-4-2 |
4 |
P |
3,61 |
21,2 |
19,7 |
20,3 |
480 |
18 |
170 |
608-44-8-1 |
4 |
P |
8,32 |
27,2 |
24,8 |
24,8 |
480 |
29 |
331 |
608-44-8-2 |
4 |
P |
3,5 |
26,5 |
24,1 |
24,1 |
460 |
26 |
294 |
608-44-8-3 |
4 |
P |
3,96 |
23,5 |
23,3 |
23,5 |
520 |
23 |
251 |
608-44-8-4 |
4 |
P |
7,12 |
22,4 |
22,9 |
23,3 |
720 |
30 |
326 |
608-44-8-5 |
4 |
P |
5,38 |
23,6 |
23,4 |
23,5 |
580 |
26 |
286 |
608-44-8-6 |
4 |
P |
7,59 |
24,0 |
23,5 |
23,5 |
520 |
24 |
263 |
609-18-1-1 |
4 |
E |
7,85 |
28,7 |
21,3 |
21,7 |
460 |
31 |
309 |
609-18-1-10 |
4 |
E |
2,18 |
26,4 |
20,3 |
21,4 |
240 |
14 |
132 |
609-18-1-2 |
4 |
E |
5,66 |
28,3 |
21,3 |
21,5 |
400 |
26 |
258 |
609-18-1-3 |
4 |
E |
6,44 |
26,0 |
20,2 |
20,7 |
320 |
18 |
171 |
609-18-1-4 |
4 |
E |
4,09 |
24,0 |
19,4 |
20,7 |
320 |
15 |
144 |
609-18-1-5 |
4 |
E |
6,51 |
25,1 |
20,0 |
20,7 |
340 |
18 |
168 |
609-18-1-6 |
4 |
E |
3,21 |
24,1 |
19,6 |
21,0 |
440 |
21 |
205 |
609-18-1-7 |
4 |
E |
4,91 |
23,3 |
19,3 |
20,2 |
380 |
17 |
160 |
609-18-1-8 |
4 |
E |
6,62 |
26,3 |
19,6 |
21,9 |
280 |
17 |
163 |
609-18-1-9 |
4 |
E |
3,14 |
21,9 |
18,8 |
19,8 |
440 |
17 |
158 |
609-29-33-1 |
4 |
E |
5,56 |
21,4 |
16,9 |
17,8 |
540 |
20 |
167 |
609-29-33-2 |
4 |
E |
7,04 |
22,2 |
17,6 |
17,9 |
440 |
18 |
149 |
609-29-33-3 |
4 |
E |
6,9 |
23,6 |
18,1 |
18,2 |
440 |
20 |
168 |
609-29-33-4 |
4 |
E |
3,17 |
22,1 |
17,5 |
18,1 |
500 |
20 |
171 |
609-29-33-5 |
4 |
E |
4,36 |
22,2 |
17,4 |
17,9 |
420 |
17 |
144 |
609-29-33-6 |
4 |
E |
5,75 |
24,7 |
17,9 |
18,6 |
360 |
19 |
157 |
609-30-27-1 |
4 |
E |
3,33 |
19,3 |
18,0 |
18,0 |
680 |
20 |
183 |
609-30-27-2 |
4 |
E |
5,82 |
19,0 |
17,8 |
18,1 |
620 |
18 |
163 |
609-30-27-3 |
4 |
E |
7,35 |
19,4 |
17,9 |
18,2 |
660 |
20 |
181 |
609-30-27-4 |
4 |
E |
7,14 |
19,1 |
17,8 |
18,2 |
740 |
22 |
199 |
609-34-24-1 |
4 |
B |
2,27 |
16,5 |
18,4 |
19,1 |
560 |
13 |
114 |
609-34-24-2 |
4 |
B |
2,5 |
14,0 |
16,0 |
19,1 |
560 |
11 |
94 |
609-34-24-3 |
4 |
B |
1,9 |
14,0 |
17,1 |
17,9 |
520 |
9 |
74 |
609-34-24-4 |
4 |
B |
1,71 |
17,6 |
18,7 |
19,2 |
320 |
8 |
73 |
609-34-24-5 |
4 |
B |
2,23 |
17,1 |
17,8 |
19,1 |
500 |
14 |
122 |
609-34-24-6 |
4 |
B |
2,2 |
16,4 |
17,3 |
19,3 |
480 |
12 |
103 |
609-34-24-7 |
4 |
B |
1,94 |
15,1 |
17,1 |
18,4 |
640 |
13 |
114 |
609-34-24-8 |
4 |
B |
1,78 |
15,4 |
18,2 |
19,2 |
700 |
14 |
127 |
905-359-1-1 |
5 |
B |
8,57 |
26,7 |
26,8 |
29,2 |
400 |
25 |
322 |
905-359-1-10 |
5 |
B |
2,82 |
28,2 |
27,8 |
28,8 |
160 |
11 |
140 |
905-359-1-11 |
5 |
B |
2,8 |
28,7 |
28,3 |
28,3 |
220 |
15 |
188 |
905-359-1-12 |
5 |
B |
5,92 |
28,2 |
28,8 |
29,0 |
300 |
19 |
251 |
905-359-1-2 |
5 |
B |
8,18 |
27,1 |
27,8 |
28,2 |
400 |
24 |
307 |
905-359-1-3 |
5 |
B |
2,88 |
26,0 |
26,7 |
28,2 |
320 |
18 |
228 |
905-359-1-4 |
5 |
B |
7,4 |
25,9 |
27,3 |
28,0 |
400 |
22 |
278 |
905-359-1-5 |
5 |
B |
3 |
28,5 |
28,1 |
29,4 |
240 |
16 |
221 |
905-359-1-6 |
5 |
B |
5,7 |
31,8 |
30,0 |
30,0 |
240 |
20 |
271 |
905-359-1-7 |
5 |
B |
2,43 |
30,2 |
29,2 |
29,8 |
220 |
16 |
216 |
905-359-1-8 |
5 |
B |
3,07 |
26,5 |
27,2 |
29,7 |
320 |
19 |
254 |
905-359-1-9 |
5 |
B |
4,68 |
28,1 |
28,6 |
28,9 |
320 |
21 |
270 |
6. Pielikums: Veģetācijas apraksti
Tab. 31: Veģetācijas projektīvais segums 2016. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos – koku un krūmu stāvs (vidējie rādītāji audzē)
Atslēga |
Betula pendula <0,5 m |
Betula pubescens <0,5 m |
Frangula alnus <0,5 m |
Juniperus communis <0.5 m |
Padus avium <0,5 m |
Picea abies <0,5 m |
Pinus sylvestris <0,5 m |
Quercus robur <0,5 m |
Salix sp. <0,5 m |
Sorbus aucuparia <0.5 m |
Tilia cordata <0,5 m |
Betula pendula >0,5 m |
Frangula alnus >0,5 m |
Juniperus communis >0.5 m |
Padus avium >0.5 m |
Picea abies >0,5 m |
Pinus sylvestris >0,5 m |
Salix sp. >0,5 m |
Sorbus aucuparia >0,5 m |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
11-134-8 |
0,16 |
0,02 |
0,1 |
0 |
0 |
0,36 |
0,02 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0,04 |
0,12 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
11-18-5 |
0,03 |
0 |
0,01 |
0 |
0,02 |
0,1 |
0,04 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0,01 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0,01 |
0,05 |
00-000-00 |
0,02 |
0,11 |
0,05 |
0 |
0 |
0,13 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0,02 |
0 |
0,05 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
11-210-5 |
0,05 |
0,02 |
0,01 |
0,03 |
0 |
0,05 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,04 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0,17 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0,02 |
0,26 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0,03 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0,07 |
00-000-00 |
0,08 |
0,06 |
0,12 |
0 |
0,01 |
0,14 |
0,01 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,01 |
0,07 |
11-59-17 |
0,07 |
0,01 |
0,15 |
0 |
0,02 |
0,13 |
0,02 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0,02 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0,02 |
11-61-13 |
0,05 |
0,09 |
0,07 |
0 |
0 |
0,13 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
11-64-3 |
0,04 |
0,01 |
0 |
0,03 |
0 |
0,03 |
0,11 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-32-13 |
0,05 |
0 |
0,1 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0,01 |
0,14 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0,01 |
21-34-2 |
0,05 |
0,03 |
0,13 |
0 |
0,01 |
0,1 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,01 |
0 |
21-34-4 |
0,08 |
0,01 |
0,02 |
0 |
0 |
0,14 |
0,02 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0,02 |
0,09 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
0,01 |
21-53-7 |
0,15 |
0,01 |
0,11 |
0 |
0 |
0,07 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,1 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
0,03 |
24-11-4 |
0,18 |
0,05 |
0,07 |
0 |
0,02 |
0,2 |
0,04 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0,05 |
24-22-12 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,24 |
0,3 |
0 |
0,08 |
0,16 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,19 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0 |
31-30-12 |
0,04 |
0,01 |
0,03 |
0,04 |
0 |
0,07 |
0,09 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,01 |
0,05 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
31-87-13 |
0,09 |
0,01 |
0,03 |
0 |
0 |
0,2 |
0,05 |
0,01 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0,01 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
31-89-1 |
0,16 |
0 |
0,12 |
0 |
0,01 |
0,25 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0,02 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,01 |
0,07 |
31-89-25 |
0,07 |
0 |
0,17 |
0 |
0,01 |
0,03 |
0,01 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0,01 |
0 |
31-91-29 |
0,01 |
0,07 |
0,23 |
0 |
0,02 |
0,25 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0,03 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
000-000-0 |
0,15 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0,15 |
0,59 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-000-0 |
0,1 |
0,01 |
0,07 |
0 |
0 |
0,25 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
000-000-0 |
0,13 |
0,05 |
0,19 |
0 |
0,01 |
0,23 |
0,04 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,01 |
0,04 |
000-000-00 |
0,02 |
0,03 |
0,17 |
0 |
0,02 |
0,03 |
0,01 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0,06 |
000-000-00 |
0,02 |
0 |
0,03 |
0,05 |
0 |
0,2 |
0,06 |
0,03 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,04 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0,02 |
0,02 |
0,02 |
0,04 |
0 |
0,15 |
0,04 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-000-00 |
0,07 |
0,02 |
0,01 |
0,04 |
0 |
0,05 |
0,05 |
0,01 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,03 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
508-230 |
0,01 |
0,01 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0,12 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,05 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-000-00 |
0,08 |
0 |
0,02 |
0,03 |
0 |
0 |
0,16 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0,03 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-000-0 |
0,01 |
0,16 |
0,09 |
0 |
0 |
0,03 |
0,09 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0,04 |
0 |
0,02 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
608-44-4 |
0,1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,11 |
0,5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,29 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,05 |
0,08 |
608-44-8 |
0,06 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0,08 |
1,43 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0,2 |
0,02 |
0,09 |
0 |
0 |
0,69 |
0,02 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,01 |
0,15 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0,02 |
000-000-0 |
0,01 |
0,05 |
0,23 |
0 |
0,01 |
0,19 |
0,03 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0,07 |
11-106-8 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0,08 |
0,04 |
0,08 |
0 |
0 |
0,63 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
11-125-5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0,13 |
0,03 |
0,03 |
0 |
0 |
0,3 |
0 |
0,07 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
11-174-6 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
11-210-5 |
0 |
0 |
0,04 |
0,08 |
0 |
0 |
0,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
12-196-7 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,29 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,25 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
21-10-1 |
0,67 |
0,33 |
0,08 |
0 |
0 |
0,17 |
0,17 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,17 |
21-10-4 |
0 |
0 |
0,33 |
0 |
0,13 |
0,08 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,13 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0,04 |
0 |
21-4-25 |
0 |
0,08 |
0,42 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-49-14 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,13 |
0,21 |
0 |
0,04 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,58 |
0,13 |
0,04 |
0 |
0 |
21-60-7 |
0 |
0 |
0,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0,13 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0,08 |
0 |
0,08 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0,08 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0,08 |
0,79 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
608-29-4 |
0,17 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0,5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,29 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0,04 |
609-18-1 |
0,04 |
0,17 |
0,13 |
0 |
0 |
0,17 |
0,17 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0,25 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0,58 |
0,04 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
000-00-00 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,17 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
Tab. 32: Veģetācijas projektīvais segums 2016. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos – sūnas un ķērpji (vidējie rādītāji audzē)
Atslēga |
Abietinella abietina |
Atrichium angustatum |
Atrichium undulatum |
Aulacomnium androgynum |
Brachythecium rutabulum |
Caliergonella fissa |
Calliergon cordifolium |
Calliergon cordifolium (AUGSNE ) |
Calliergonella cuspidata |
Climacium dendroides |
Dicranum majus |
Dicranum polysetum |
Dicranum scoparium |
Hylocomium splendens |
Lopocholea heterophylla |
Oxyrrhynchium hians |
Plagiochila aspelniodes |
Plagiomnium cuspidatum |
Plagiomnium ellpiticum |
Plagiomnium undullatum |
Plagiumnium affine |
Pleurozium schreberi |
Polytrichum commune |
Polytrichum juniperinum |
Rhytidiadelphus squarrosus |
Rhytidiadelphus triquetrus |
Rhodobryum roseum |
Sphagnum angustifolium |
Sphagnum girgensohnii |
Sphagnum squarrosum |
Cladonia coniocraea |
Cladonia stellaris |
Cladoniqa rangiferina |
Pseudoscleropodium purum |
Ptilium crista-castrensis |
Cirriphyllum piliferum |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
11-134-8 |
0 |
0,29 |
0 |
0,04 |
0,58 |
0,14 |
0 |
0 |
16,02 |
0,35 |
0,52 |
0,85 |
0,36 |
4,42 |
0,23 |
0,24 |
0 |
1,39 |
0,11 |
0,73 |
3,68 |
10,21 |
0,02 |
0,63 |
4,62 |
1,81 |
5,43 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
4,02 |
0,03 |
0 |
11-18-5 |
0,28 |
0 |
0,14 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0,33 |
0,06 |
1,27 |
0,44 |
1,14 |
40,81 |
0 |
0 |
0,3 |
0,02 |
0 |
0,15 |
8,91 |
22,95 |
0,12 |
0,15 |
0,13 |
0,58 |
0,82 |
0,07 |
1,29 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2,61 |
1,04 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,58 |
36,48 |
0,23 |
0,1 |
1,03 |
0 |
0,62 |
0 |
0,39 |
0 |
0,17 |
0,27 |
0 |
9,42 |
7,83 |
0,06 |
0,06 |
1,6 |
1,67 |
1,02 |
0,05 |
0,18 |
2,53 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,13 |
11-210-5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,11 |
4,19 |
0,13 |
33,15 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,07 |
42,1 |
0 |
0,3 |
1,71 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,18 |
4,82 |
0 |
0,97 |
0 |
00-000-00 |
0,37 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0,1 |
0 |
0,59 |
0,14 |
4,05 |
0,49 |
1,44 |
72,2 |
0 |
0 |
0,62 |
0,01 |
0 |
0,23 |
1,71 |
15,14 |
2,05 |
0,34 |
0,41 |
5,93 |
1,15 |
0,08 |
0,49 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0,23 |
0,88 |
0 |
00-000-00 |
0,4 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0,06 |
0 |
0,34 |
0,03 |
3,43 |
2,45 |
0,31 |
27,31 |
0 |
0 |
0,35 |
0 |
0 |
0,24 |
8,49 |
13,13 |
0,25 |
0,03 |
1 |
6,07 |
0,79 |
0,09 |
0,39 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
5,77 |
1,27 |
0 |
11-59-17 |
0,17 |
0 |
0,13 |
0 |
0 |
0 |
0,11 |
0 |
0,39 |
0,04 |
2,05 |
2,22 |
0,06 |
65,09 |
0 |
0 |
0,7 |
0,04 |
0 |
0,17 |
1,68 |
35,82 |
1,52 |
0,14 |
0,18 |
4,81 |
0,29 |
0,07 |
1,42 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
3,51 |
0,46 |
0 |
11-61-13 |
0,24 |
0 |
0,07 |
0 |
0 |
0 |
0,14 |
0 |
0,24 |
0,13 |
1,96 |
3,58 |
1,3 |
10,12 |
0 |
0 |
0,3 |
0,05 |
0 |
0,09 |
3,53 |
6,3 |
0,41 |
0,19 |
0,18 |
1,81 |
2,31 |
0,03 |
0,89 |
0 |
0 |
0 |
0 |
6,42 |
0,2 |
0 |
11-64-3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,16 |
14,87 |
0,03 |
27,34 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
3,98 |
0 |
0,15 |
1,44 |
1,3 |
0,33 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,34 |
2,51 |
0,45 |
0,79 |
0 |
21-32-13 |
0 |
0,34 |
0 |
0,07 |
1,26 |
0,02 |
0 |
0 |
4,54 |
0,66 |
0,75 |
0,14 |
0,04 |
5,67 |
0,05 |
0,25 |
0 |
2,46 |
0,17 |
0,39 |
8,23 |
1,39 |
0,26 |
0,35 |
2,85 |
0,47 |
4,35 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
0 |
0 |
1,56 |
0 |
0 |
21-34-2 |
0,4 |
0 |
0,43 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0,33 |
0,04 |
1,73 |
2,58 |
0,12 |
19,81 |
0 |
0 |
0,2 |
0,02 |
0 |
0,27 |
8,48 |
26,64 |
2,1 |
0,33 |
0,92 |
0,76 |
2,22 |
0,01 |
0,29 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
8,73 |
0,77 |
0 |
21-34-4 |
0 |
0,32 |
0 |
0,11 |
0,27 |
0,27 |
0 |
0 |
11,54 |
0,07 |
0,06 |
0,07 |
0,56 |
4,31 |
0,21 |
0,06 |
0 |
0,99 |
0,7 |
0,41 |
9,15 |
4,65 |
0,37 |
0,88 |
1,81 |
3,04 |
4,09 |
0 |
0 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0,29 |
0,02 |
0 |
21-53-7 |
0 |
0,06 |
0 |
0,04 |
0,81 |
0,25 |
0 |
0 |
16,84 |
0,32 |
0,48 |
0,29 |
0,23 |
1,09 |
0,03 |
0,03 |
0 |
1,33 |
0,13 |
0,37 |
4,46 |
5,15 |
0,29 |
0,85 |
5,48 |
1,01 |
2,32 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
1,79 |
0,02 |
0 |
24-11-4 |
0,51 |
0 |
0,33 |
0 |
0 |
0 |
0,09 |
0 |
0,03 |
0,1 |
2,32 |
0,97 |
1,13 |
48,05 |
0 |
0 |
0,65 |
0,03 |
0 |
0,15 |
1,95 |
18,15 |
1,96 |
0,07 |
0,31 |
6,22 |
0,72 |
0,07 |
1,13 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
8,24 |
0,9 |
0 |
24-22-12 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,75 |
0 |
7,56 |
0 |
3,81 |
0,03 |
0 |
0 |
0 |
0,05 |
0 |
1,2 |
0 |
0 |
0,12 |
1,74 |
6,83 |
0 |
0,3 |
0 |
0 |
0,28 |
0,19 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
4,69 |
0 |
0,78 |
31-30-12 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,35 |
2,07 |
0,06 |
19,47 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,05 |
1,67 |
0 |
0,54 |
1,21 |
1,9 |
0,3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,19 |
4,28 |
0,83 |
0,68 |
0 |
31-87-13 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,05 |
4,61 |
0,06 |
66,02 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,09 |
56,66 |
0 |
0,48 |
0,8 |
1,03 |
0,13 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,06 |
2,1 |
1,89 |
0,9 |
0 |
31-89-1 |
0,5 |
0 |
0,27 |
0 |
0 |
0 |
0,17 |
0 |
0,18 |
0,14 |
2,67 |
2,88 |
1,36 |
23,02 |
0 |
0 |
0,69 |
0,04 |
0 |
0,28 |
0,23 |
27,27 |
1,28 |
0,09 |
0,47 |
3,27 |
0,8 |
0,08 |
1,63 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
7,77 |
0,44 |
0 |
31-89-25 |
0,09 |
0 |
0,38 |
0 |
0 |
0 |
0,12 |
0 |
0,41 |
0,07 |
2,57 |
0,88 |
1,45 |
68,27 |
0 |
0 |
0,66 |
0,04 |
0 |
0,02 |
1,48 |
17,68 |
0,59 |
0,07 |
0,4 |
3,59 |
1,7 |
0,03 |
2,12 |
0 |
0,02 |
0 |
0 |
0 |
0,19 |
0 |
31-91-29 |
0,11 |
0 |
0,22 |
0 |
0 |
0 |
0,07 |
0 |
0,12 |
0,01 |
0,13 |
0,05 |
1,15 |
28,9 |
0 |
0 |
0,64 |
0,04 |
0 |
0,21 |
2,83 |
16,9 |
0,49 |
0,16 |
0,02 |
1,46 |
2,05 |
0,1 |
0,07 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
6,53 |
0,73 |
0 |
000-000-0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,22 |
0 |
0 |
5,65 |
0 |
10,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
8,1 |
0 |
0 |
6,73 |
0 |
0 |
0 |
0,35 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
6,99 |
0 |
000-000-0 |
0 |
0,2 |
0 |
0,05 |
0,67 |
0,05 |
0 |
0 |
6,16 |
0,21 |
0,93 |
0,08 |
0,14 |
0,74 |
0,14 |
0,24 |
0 |
2,37 |
0,09 |
1,14 |
8,72 |
1,46 |
0,34 |
0,39 |
5,41 |
2,03 |
0,18 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
3,04 |
0,01 |
0 |
000-000-0 |
0,33 |
0 |
0,37 |
0 |
0 |
0 |
0,18 |
0 |
0,09 |
0,02 |
0,18 |
2,46 |
0,55 |
66,28 |
0 |
0 |
0,7 |
0,04 |
0 |
0,01 |
0,23 |
18,38 |
0,61 |
0,1 |
0,41 |
5,25 |
2,22 |
0,09 |
0,07 |
0 |
0 |
0 |
0 |
8,74 |
0,89 |
0 |
000-000-00 |
0,12 |
0 |
0,51 |
0 |
0 |
0 |
0,12 |
0 |
0,44 |
0,04 |
1,18 |
1,37 |
1 |
67,51 |
0 |
0 |
0,71 |
0,01 |
0 |
0,25 |
3,71 |
35,1 |
2,06 |
0,07 |
0,95 |
3,42 |
2 |
0,01 |
2,09 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
7,79 |
0,08 |
0 |
000-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,18 |
5,17 |
0,04 |
2,37 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
53,73 |
0 |
0,76 |
1,82 |
1,57 |
0,43 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,1 |
2,58 |
0,88 |
1,19 |
0 |
000-00-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,41 |
3,69 |
0,01 |
56,75 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,07 |
29,84 |
0 |
0,38 |
2,77 |
0,25 |
0,43 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,31 |
0,59 |
0,26 |
0,25 |
0 |
000-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,03 |
9,66 |
0,07 |
73,01 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,11 |
22,44 |
0 |
0,68 |
0,95 |
1,45 |
0,33 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,33 |
3,94 |
0,94 |
0,8 |
0 |
508-230 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,16 |
16,06 |
0,01 |
28,38 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
47,79 |
0 |
0,62 |
0,88 |
1,17 |
0,11 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,35 |
1,45 |
1,59 |
0,27 |
0 |
000-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,18 |
0,69 |
0,01 |
45,57 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,1 |
11,19 |
0 |
0,33 |
2,38 |
0,72 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,13 |
4,48 |
0,17 |
0,1 |
0 |
000-000-0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,07 |
14,17 |
0,34 |
1,02 |
1,22 |
0 |
0,44 |
0 |
0,63 |
0 |
0,59 |
0,59 |
0 |
1,3 |
6,93 |
0,02 |
0,03 |
0,02 |
29,31 |
1,14 |
1,13 |
0,11 |
1,92 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,16 |
608-44-4 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,11 |
0 |
0,39 |
1,81 |
0 |
32,59 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21,84 |
0 |
0,06 |
0,8 |
0 |
0 |
0 |
1,36 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
9,49 |
0 |
608-44-8 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,22 |
0 |
0 |
16,78 |
0 |
43,31 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
64,77 |
0 |
0 |
17,01 |
0 |
0 |
0 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
6,78 |
0 |
000-00-00 |
0 |
0,07 |
0 |
0,05 |
0,32 |
0,19 |
0 |
0 |
20,06 |
0,28 |
0,87 |
1,42 |
0,27 |
1,46 |
0,01 |
0,01 |
0 |
3,18 |
0,71 |
0,68 |
19,41 |
17,61 |
0,22 |
0,19 |
1,02 |
0,72 |
0,41 |
0 |
0 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
1,86 |
0 |
0 |
000-000-0 |
0,38 |
0 |
0,32 |
0 |
0 |
0 |
0,14 |
0 |
0,59 |
0,1 |
3,54 |
1,42 |
0,64 |
55,3 |
0 |
0 |
0,65 |
0,04 |
0 |
0,14 |
2,06 |
23,78 |
0,65 |
0,26 |
0,15 |
6,14 |
1,36 |
0,01 |
0,5 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
4,23 |
0,66 |
0 |
11-106-8 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,13 |
11,25 |
0 |
49,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
18,96 |
0 |
0 |
1,88 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,83 |
8,54 |
0 |
0,21 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
3,33 |
0 |
0 |
0 |
20,21 |
0 |
1,42 |
0,83 |
0 |
5,17 |
0 |
0 |
0 |
4,46 |
1,04 |
2,5 |
28,58 |
4,46 |
0 |
1,46 |
0 |
2,5 |
6,83 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
6,25 |
0,04 |
0 |
11-125-5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2,5 |
3,5 |
0 |
19,33 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
7,58 |
18,75 |
0 |
0,42 |
0,42 |
0,42 |
3,75 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
13,75 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,83 |
13,4 |
0 |
10,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,17 |
44,57 |
0 |
1 |
0 |
3,17 |
0,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2,93 |
0,17 |
0 |
11-174-6 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,25 |
0 |
84,58 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
3,75 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
6,25 |
0 |
11-210-5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,71 |
0,13 |
60,96 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
27,5 |
0 |
0,21 |
2,63 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,46 |
0 |
12-196-7 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
0 |
5,04 |
0 |
0 |
40,29 |
0 |
0 |
0,42 |
0 |
0 |
0 |
2,5 |
38,83 |
0 |
0 |
0 |
0,33 |
1,33 |
0 |
3,54 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,04 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
6,25 |
2,5 |
0 |
71,67 |
0 |
0 |
2,92 |
0 |
0 |
0 |
0 |
14,58 |
0 |
0 |
0 |
0,83 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
0,63 |
0,21 |
3,96 |
5,83 |
46,46 |
0 |
0 |
0 |
0,21 |
0 |
0 |
0,21 |
26,58 |
0,42 |
0,29 |
0,21 |
4,58 |
0,21 |
0,63 |
1,46 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-10-1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,58 |
1,5 |
1 |
44,33 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
4,42 |
17,5 |
2,83 |
0 |
0,17 |
2,5 |
0,83 |
0 |
1,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-10-4 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
2,75 |
3,17 |
0 |
13,79 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
4,38 |
23,54 |
5,21 |
0,83 |
0,42 |
0 |
0 |
0 |
3,33 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-4-25 |
2,75 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,92 |
0,33 |
0,33 |
31,83 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
8,83 |
17,25 |
1,42 |
0 |
3,33 |
0,08 |
3,67 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-49-14 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
0 |
6,58 |
0 |
2,79 |
0,33 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
0 |
1,04 |
0 |
0 |
0,21 |
1,29 |
4,5 |
0 |
0,42 |
0 |
0 |
0,63 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
4,79 |
0 |
1,13 |
21-60-7 |
0 |
0 |
2,5 |
0 |
0 |
0 |
0,83 |
0 |
2,08 |
0 |
1,67 |
0 |
0 |
7,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,25 |
17,27 |
3,33 |
0 |
0 |
0 |
20,83 |
1,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
25 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
36,04 |
0 |
0,21 |
0,29 |
0 |
1,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2,08 |
2 |
0 |
0,21 |
2,5 |
0,42 |
1,67 |
1,46 |
0,21 |
2,71 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
0 |
0 |
8,96 |
0 |
22,13 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
43,21 |
0 |
0 |
10 |
0 |
0 |
0 |
0,5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
5 |
0 |
608-29-4 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,63 |
0 |
0,21 |
2,79 |
0 |
64,79 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
18,67 |
0 |
0,21 |
1,67 |
0 |
0 |
0 |
1,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
5 |
0 |
609-18-1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
7,71 |
0,42 |
0,92 |
1,42 |
0 |
2,79 |
0 |
0,83 |
0 |
1,25 |
1,08 |
0 |
30,71 |
6,5 |
0,17 |
0 |
0,21 |
34,08 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,21 |
000-00-00 |
0 |
0,21 |
0 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
10,33 |
0 |
0 |
1,5 |
1,46 |
8,13 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
0,21 |
0,58 |
16,21 |
25,83 |
0,63 |
0 |
11,17 |
2,33 |
1,79 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0,21 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0 |
0,42 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
0 |
0 |
6,75 |
1,13 |
0 |
0 |
0 |
0,21 |
0,42 |
0,42 |
0 |
0 |
0 |
0 |
11,13 |
1,54 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,38 |
0 |
0 |
Tab. 33: Veģetācijas projektīvais segums 2016. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos – lakstaugi (vidējie rādītāji audzē)
Atslēga |
Calluna vulgaris |
Citi lakstaugi |
Ledum palustre |
Vaccinium myrtillus |
Vaccinuim vitis - idaea |
Vacinium uliginosum |
Viburnum opulus |
Poaceae (Graudzāles) |
Cyperaceae (Grīšļi) |
Equisetaceae (Kosas) |
Juncaceae (Doņi) |
Rubus idaeus |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
11-134-8 |
0 |
18,19 |
0 |
1,1 |
0,35 |
0 |
0,01 |
23,97 |
0,72 |
0 |
0 |
0,48 |
11-18-5 |
0,06 |
1,64 |
0 |
7,15 |
1,13 |
0 |
0 |
18,56 |
0,04 |
0 |
0,16 |
0,28 |
00-000-00 |
0 |
5,61 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
7,21 |
5,51 |
0 |
0 |
0,97 |
11-210-5 |
0,01 |
0,91 |
0 |
4,25 |
9,67 |
0 |
0 |
2,08 |
0 |
0 |
0 |
0,29 |
00-000-00 |
0,07 |
0,31 |
0 |
10,06 |
0,54 |
0 |
0 |
4,5 |
0,08 |
0 |
0,06 |
0,07 |
00-000-00 |
0,05 |
9,26 |
0 |
11,67 |
0,05 |
0 |
0 |
18,35 |
0,09 |
0 |
0,15 |
0,14 |
11-59-17 |
0 |
2,24 |
0 |
9,37 |
0,7 |
0 |
0 |
18,85 |
0,07 |
0 |
0,01 |
0,02 |
11-61-13 |
0,01 |
3,44 |
0 |
2,99 |
2,07 |
0 |
0 |
10,97 |
0,09 |
0 |
0,11 |
0,12 |
11-64-3 |
0,29 |
2,61 |
0 |
2,15 |
6,61 |
0 |
0 |
4,16 |
0 |
0 |
0 |
0,43 |
21-32-13 |
0 |
16,22 |
0 |
2,26 |
0,07 |
0 |
0,01 |
35,16 |
0,33 |
0 |
0 |
1,52 |
21-34-2 |
0,06 |
1,07 |
0 |
1,7 |
0,49 |
0 |
0 |
1,31 |
0,02 |
0 |
0,05 |
0,06 |
21-34-4 |
0 |
5,66 |
0 |
0,36 |
0,39 |
0 |
0 |
27,39 |
1,24 |
0 |
0 |
0,31 |
21-53-7 |
0 |
1,96 |
0 |
1,1 |
0,3 |
0 |
0,01 |
19,96 |
0 |
0 |
0 |
0,58 |
24-11-4 |
0,06 |
8,74 |
0 |
4,47 |
0,98 |
0 |
0 |
10,78 |
0,07 |
0 |
0,16 |
0,02 |
24-22-12 |
0 |
19,85 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
3,74 |
0,24 |
0,09 |
1,12 |
0,15 |
31-30-12 |
0,52 |
4,12 |
0 |
6,09 |
4,25 |
0 |
0 |
3,35 |
0 |
0 |
0 |
0,44 |
31-87-13 |
0,28 |
1,95 |
0 |
4,74 |
3,62 |
0 |
0 |
3,78 |
0 |
0 |
0 |
0,33 |
31-89-1 |
0,01 |
9,9 |
0 |
12,6 |
0,6 |
0 |
0 |
11,91 |
0,06 |
0 |
0,07 |
0,14 |
31-89-25 |
0,01 |
9,49 |
0 |
5,65 |
0,72 |
0 |
0 |
13,52 |
0,09 |
0 |
0,1 |
0,32 |
31-91-29 |
0,01 |
0,99 |
0 |
3,71 |
0,6 |
0 |
0 |
16,62 |
0,04 |
0 |
0,11 |
0,3 |
000-000-0 |
0,72 |
0,92 |
2,1 |
7,57 |
14,85 |
1,82 |
0 |
0,16 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-000-0 |
0 |
2,14 |
0 |
2,43 |
0,17 |
0 |
0 |
37,94 |
0,08 |
0 |
0 |
1,14 |
000-000-0 |
0,02 |
4,03 |
0 |
3,35 |
1,99 |
0 |
0 |
13,82 |
0,08 |
0 |
0,07 |
0,01 |
000-000-00 |
0,07 |
8,93 |
0 |
1,88 |
0,21 |
0 |
0 |
11,53 |
0,02 |
0 |
0,13 |
0,04 |
000-000-00 |
0,46 |
2,06 |
0 |
5,53 |
0,47 |
0 |
0 |
1,78 |
0 |
0 |
0 |
0,18 |
000-00-00 |
0,47 |
2,18 |
0 |
4,54 |
7,86 |
0 |
0 |
10,87 |
0 |
0 |
0 |
0,27 |
000-000-00 |
0,14 |
0,47 |
0 |
6,23 |
3,86 |
0 |
0 |
1,34 |
0 |
0 |
0 |
0,23 |
508-230 |
0,2 |
3,7 |
0 |
6,35 |
6,7 |
0 |
0 |
6,2 |
0 |
0 |
0 |
0,29 |
000-000-00 |
0,65 |
3,36 |
0 |
1,51 |
3,47 |
0 |
0 |
0,44 |
0 |
0 |
0 |
0,05 |
000-000-0 |
0 |
32,53 |
0 |
0,12 |
0 |
0 |
0 |
4,19 |
7,67 |
0 |
0 |
0,37 |
608-44-4 |
0,74 |
4,31 |
0,07 |
1,82 |
22,08 |
0,63 |
0 |
23,95 |
0 |
0 |
0 |
0,78 |
608-44-8 |
0,78 |
0,7 |
5,21 |
2,05 |
12,88 |
1,03 |
0 |
0,01 |
0 |
0 |
0 |
0,1 |
000-00-00 |
0 |
5,51 |
0 |
1,49 |
0,1 |
0 |
0,02 |
12,1 |
1,54 |
0 |
0 |
0,35 |
000-000-0 |
0,03 |
6,73 |
0 |
3,31 |
0,35 |
0 |
0 |
5,95 |
0,05 |
0 |
0,03 |
0,04 |
11-106-8 |
0,54 |
0,08 |
0 |
4,38 |
8,46 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
5,58 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,17 |
11-125-5 |
0 |
5,08 |
0 |
0,42 |
0,83 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0,1 |
7,1 |
0 |
1,73 |
4,23 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,83 |
11-174-6 |
0 |
0,08 |
0 |
3,67 |
2,83 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
11-210-5 |
0,54 |
0,17 |
0 |
4,25 |
9,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
12-196-7 |
0 |
4,29 |
0 |
3,33 |
1,17 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,75 |
00-000-00 |
0 |
2,5 |
0 |
31,25 |
1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
00-000-00 |
0 |
0 |
0 |
2,92 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-10-1 |
0,33 |
5,5 |
0 |
2,08 |
0,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,25 |
21-10-4 |
0 |
5,17 |
0 |
2,33 |
3,71 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,42 |
21-4-25 |
0 |
18,58 |
0 |
6,67 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21-49-14 |
0 |
10,83 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,13 |
21-60-7 |
0 |
13,83 |
0 |
13,58 |
0,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
00-000-00 |
0 |
17,63 |
0 |
0,21 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
000-00-00 |
0,46 |
1,38 |
5,5 |
4,08 |
24,29 |
1,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,08 |
608-29-4 |
0,58 |
4,33 |
0,04 |
19,46 |
12,88 |
0,79 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,83 |
609-18-1 |
0 |
23,25 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,96 |
000-00-00 |
0 |
11,96 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0,04 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
000-00-00 |
0 |
11,96 |
0 |
4,58 |
0,71 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1,13 |
Tab. 34: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 000-000-00, 000-000-00, 000-000-0 un 000-000-00
Augu stāvs |
Nosaukums |
000-000-00 |
000-000-00 |
000-000-0 |
000-000-00 |
|||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
latviski |
latīniski |
1P |
2P |
3K |
4K |
vidēji |
31K |
32P |
33P |
34K |
vidēji |
1P |
2K |
vidēji |
41P |
42P |
43K |
44K |
vidēji |
|
Koki |
Lapegle |
Larix spp. |
|
|
|
|
|
|
|
11,8 |
|
2,95 |
|
17 |
8,5 |
|
|
|
|
|
Parastā egle |
Picea abies (L.) X.Xxxxx. |
38 |
33,6 |
34 |
24,2 |
32,45 |
14 |
61,6 |
28,4 |
37 |
35,25 |
36,6 |
21,8 |
29,2 |
36,6 |
41 |
12,2 |
65,6 |
38,85 |
|
Krūmi |
Āra bērzs |
Betula pendula Roth |
0,1 |
|
|
|
0,03 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ciršanas atliekas |
(empty) |
3 |
1 |
|
1,4 |
1,35 |
|
10 |
|
|
2,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lēdzerkste |
Cirsium oleraceum (L.) Scop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā nātre |
Urtica dioica L. |
|
1 |
4 |
|
1,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža avene |
Rubus idaeus L. |
8,02 |
9 |
1,4 |
0,82 |
4,81 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,6 |
|
|
0,4 |
0,25 |
|
Ozolīšu saulkrēsliņš |
Thalictrum aquilegifolium L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā apse |
Populus tremula L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā egle |
Picea abies (L.) X.Xxxxx. |
0,04 |
|
|
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 |
|
|
4 |
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 |
4 |
5 |
|
0,6 |
|
|
0,15 |
|
Parastais krūklis |
Frangula alnus Mill. |
|
|
|
|
|
1 |
|
4,6 |
|
1,4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais ozols |
Quercus robur L. |
0,04 |
|
|
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,6 |
|
|
|
0,15 |
|
Parastais sausserdis |
Lonicera xylosteum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,8 |
0,2 |
|
Salix |
Salix spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sarkanais plūškoks |
Sambucus racemosa L. |
|
|
10 |
|
2,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Skarene |
Poa spp. |
|
|
|
0,2 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lakstaugi |
Alpu raganzālīte |
Circaea alpina L. |
0,2 |
0,02 |
0,1 |
0,22 |
0,14 |
|
|
|
|
|
|
|
|
4 |
0,6 |
|
3,2 |
1,95 |
Ārstniecības pienene |
Taraxacum officinale X.X.Xxxx. s.l. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
Āstniecības baldriāns |
Valeriana officinalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Auzene |
Festuca spp. |
|
|
|
0,04 |
0,01 |
0,2 |
|
0,22 |
|
0,11 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Baltā madara |
Galium album Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,04 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bērzs |
Betula spp. |
0,12 |
0,22 |
|
|
0,09 |
|
|
|
0,2 |
0,05 |
|
0,22 |
0,11 |
|
0,2 |
|
|
0,05 |
|
Birztalas xxxxxxxx |
Xxxxxxxx chamaedrys L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1,02 |
|
0,51 |
|
|
0,2 |
|
0,05 |
|
Birztalas virza |
Stellaria nemorum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
Brūklene |
Vaccinium vitis-idaea L. |
|
|
|
|
|
0,42 |
0,1 |
0,2 |
0,02 |
0,19 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Četrlapu čūskoga |
Paris quadrifolia L. |
|
|
0,2 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzgadīgā kaņepene |
Mercurialis perennis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,6 |
0,15 |
|
|
|
2,6 |
0,62 |
0,02 |
11 |
3,56 |
|
Divlapu žagatiņa |
Maianthemum bifolium (L.) X.X.Xxxxxxx |
0,1 |
|
0,22 |
|
0,08 |
|
|
|
0,04 |
0,01 |
0,6 |
0,8 |
0,7 |
|
0,62 |
0,1 |
0,4 |
0,28 |
|
Divšķautņu asinszāle |
Hypericum perforatum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dzeloņainā ozolpaparde |
Dryopteris carthusiana (Vill.) X.X.Xxxxx |
0,62 |
|
0,4 |
|
0,26 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,6 |
0,22 |
1 |
|
0,46 |
|
Dzeltenā zeltgalvīte |
Solidago virgaurea L. |
0,2 |
|
|
|
0,05 |
|
|
0,2 |
0,42 |
0,16 |
|
1 |
0,5 |
|
|
|
|
|
|
Dzeltenā zeltnātrīte |
Galeobdolon luteum Huds. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6,02 |
27 |
16,51 |
|
|
1,02 |
|
0,26 |
|
Eiropas septiņstarīte |
Trientalis europaea L. |
0,12 |
0,02 |
|
|
0,04 |
|
|
0,04 |
0,42 |
0,12 |
0,4 |
0,2 |
0,3 |
|
0,22 |
|
|
0,06 |
|
Grīslis |
Carex spp. |
|
|
0,02 |
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kazroze |
Epilobium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
0,1 |
|
|
0,03 |
|
Klinšu kaulene |
Rubus saxatilis L. |
0,12 |
|
|
|
0,03 |
|
|
|
1,6 |
0,4 |
1 |
|
0,5 |
|
|
|
|
|
|
Kodīgā xxxxxxx |
Xxxxxxxxxx acris L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Laimes palēcīte |
Orthilia secunda (L.) House |
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
0,2 |
0,06 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā nātre |
Urtica dioica L. |
0,06 |
2 |
3,2 |
3,2 |
2,12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
1,2 |
4 |
|
2,6 |
1,95 |
|
Mellene |
Vaccinium myrtillus L. |
0,02 |
|
|
|
0,01 |
5,02 |
10,52 |
5,4 |
2 |
5,74 |
|
1 |
0,5 |
|
|
|
|
|
|
Meža avene |
Rubus idaeus L. |
1,3 |
3,8 |
1,8 |
14 |
5,23 |
|
|
|
|
|
1,02 |
0,2 |
0,61 |
8,4 |
4,2 |
1 |
3,8 |
4,35 |
|
Meža kosa |
Equisetum sylvaticum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
0,01 |
|
0,2 |
0,1 |
|
|
|
|
|
|
Meža neaizmirstule |
Myosotis sylvatica Ehrh. ex Hoffm. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža sprigane |
Impatiens noli-tangere L. |
|
|
10,42 |
8,22 |
4,66 |
|
|
|
|
|
|
|
|
12 |
3,2 |
10,2 |
26 |
12,85 |
|
Meža zaķskābene |
Oxalis acetosella L. |
3,4 |
0,2 |
26 |
37 |
16,65 |
|
|
|
|
|
2,82 |
55 |
28,91 |
37 |
40 |
24 |
71 |
43 |
|
Meža zemene |
Fragaria vesca L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,04 |
0,01 |
0,2 |
|
0,1 |
|
|
|
|
|
|
Meža zirdzene |
Angelica sylvestris L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Milzu smilga |
Agrostis gigantea Xxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mūru mežsalāts |
Xxxxxxx xxxxxxx (L.) Dumort. |
0,22 |
3,4 |
1,7 |
0,42 |
1,44 |
|
|
|
|
|
3,2 |
2,6 |
2,9 |
0,5 |
|
0,2 |
0,22 |
0,23 |
|
Niedru ciesa |
Calamagrostis arundinacea (L.) Xxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
20,2 |
5,05 |
|
1 |
0,5 |
|
|
|
|
|
|
Nokarenā ēnsmilga |
Milium effusum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,1 |
|
|
|
0,03 |
|
Nokarenā pumpursmilga |
Melica nutans L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā egle |
Picea abies (L.) X.Xxxxx. |
0,04 |
0,04 |
0,04 |
0,02 |
0,04 |
0,24 |
|
0,02 |
0,1 |
0,09 |
0,04 |
0,06 |
0,05 |
0,06 |
1,22 |
0,02 |
0,12 |
0,36 |
|
Parastā ērgļpaparde |
Pteridium aquilinium (L.) Kuhn |
|
|
|
|
|
|
|
14 |
|
3,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā kreimene |
Convallaria majalis L. |
|
2 |
|
|
0,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
5,4 |
1,6 |
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā sievpaparde |
Athyrium filix-femina (L.) Xxxx |
0,2 |
1,8 |
2,6 |
0,82 |
1,36 |
0,2 |
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā ūdensvirza |
Myosoton aquaticum (L.) Moench |
0,92 |
2,4 |
|
|
0,83 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā vībotne |
Artemisia vulgaris L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais aklis |
Galeopsis tetrahit L. |
|
|
0,3 |
0,22 |
0,13 |
|
|
|
|
|
|
0,2 |
0,1 |
|
|
|
|
|
|
Parastais krūklis |
Frangula alnus Mill. |
0,06 |
|
|
|
0,02 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais osis |
Fraxinus excelsior L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais ozols |
Quercus robur L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,4 |
1 |
0,7 |
|
0,2 |
0,2 |
|
0,1 |
|
Pavasara dedestiņa |
Lathyrus vernus (L.) Bernh. |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pļavas spulgnaglene |
Coronaria flos-cuculi (L.) X.Xxxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Podagras gārsa |
Aegopodium podagraria L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
1,62 |
0,41 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pūkainā zemzālīte |
Luzula pilosa (L.) Willd. |
0,6 |
0,4 |
0,22 |
|
0,31 |
4 |
0,32 |
1,14 |
0,6 |
1,52 |
1,6 |
1,4 |
1,5 |
1,2 |
0,8 |
0,22 |
|
0,56 |
|
Puķu sprigane |
Impatiens glandulifera Royle |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Purva cietpiene |
Crepis paludosa (L.) Moench |
|
0,2 |
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rivina vijolīte |
Viola riviniana Rchb. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
Skarene |
Poa spp. |
|
|
|
|
|
|
0,2 |
|
|
0,05 |
1,1 |
0,3 |
0,7 |
|
|
|
|
|
|
Skarene 1 |
Poa spp. |
|
|
1,2 |
|
0,3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Skarene 2 |
Poa spp. |
|
14,2 |
|
|
3,55 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Stāvais retējs |
Potentilla erecta (L.) Raeusch. |
|
|
|
0,02 |
0,01 |
|
|
|
0,04 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šaurlapu ceļteka |
Plantago lanceolata L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,6 |
0,15 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šaurlapu ugunspuķe |
Chamaenerion angustifolium (L.) Scop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zāļlapu virza |
Stellaria graminea L. |
|
|
0,2 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
1,42 |
|
0,22 |
0,1 |
0,44 |
|
Zemteka |
Veronica officinalis L. |
|
|
1 |
0,02 |
0,26 |
|
|
0,2 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
0,02 |
|
0,01 |
|
Ziemeļu madara |
Galium boreale L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zilā vizbulīte |
Hepatica nobilis Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
1,2 |
0,3 |
0,4 |
3 |
1,7 |
|
|
|
|
|
|
Sūnas |
Dumbra skrajlape |
Plagiomnium ellipticum (Brid.) T. Kop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3,6 |
2 |
2,8 |
12 |
8,4 |
18 |
5 |
10,85 |
Kadiķu dzegužlins |
Polytrichum juniperinum Hedw. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā greizkausīte |
Plagiochila asplenioides (L.) Dumort. |
18 |
5,6 |
47 |
12,02 |
20,66 |
|
|
|
|
|
10,6 |
29 |
19,8 |
10,4 |
20 |
39 |
49 |
29,6 |
|
Lielā spuraine |
Rhytidiadelphus triquetrus (Hedw.) Warnst. |
3,1 |
3,6 |
4 |
|
2,68 |
|
|
|
0,4 |
0,1 |
0,44 |
|
0,22 |
|
|
|
|
|
|
Nemanāmā knābīte |
Oxyrrhynchium hians (Hedw.) Loeske |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
31 |
3 |
7,2 |
3,4 |
11,15 |
|
Parastā kociņsūna |
Climacium dendroides (Hedw.) Web.&Mohr. |
|
|
|
0,04 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā rožgalvīte |
Rhodobryum roseum (Hedw.) Limpr. |
6 |
0,02 |
0,1 |
0,02 |
1,54 |
|
|
|
|
|
0,34 |
0,2 |
0,27 |
0,62 |
2 |
0,22 |
1,6 |
1,11 |
|
Parastā spuraine |
Rhytidiadelphus squarrosus (Hedw.) Warnst. |
|
|
2 |
|
0,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā ūsaine |
Cirriphyllum piliferum (Hedw.) Grout |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
|
|
|
0,25 |
|
Sausienes skrajlape |
Plagiomnium affine (Funck) Kop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,8 |
0,2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sfagni |
Sphagnum spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Slotiņu divzobe |
Dicranum scoparium Hedw. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
Spīdīgā stāvaine |
Hylocomium splendens (Hedw.) Schimp. |
17 |
16,4 |
12,4 |
7,2 |
13,25 |
26,42 |
3,4 |
41,2 |
47 |
29,51 |
7,02 |
4,4 |
5,71 |
2 |
20,2 |
0,4 |
|
5,65 |
|
Šrēbera rūsaine |
Pleurozium schreberi (Brid.) Mitt. |
5,8 |
6,2 |
2,4 |
10,6 |
6,25 |
32,4 |
32,2 |
9,4 |
18,02 |
23,01 |
2,82 |
0,62 |
1,72 |
|
4,4 |
|
1 |
1,35 |
|
Viļņainā divzobe |
Dicranum polysetum Sw. |
0,4 |
1,02 |
0,4 |
|
0,46 |
5,4 |
0,62 |
3,4 |
|
2,36 |
|
|
|
|
0,6 |
|
|
0,15 |
|
Viļņainā skrajlape |
Plagiomnium undulatum (Hedw.) T. Kop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tab. 35: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 12-147-1 un 00-000-00
Augu stāvs |
Nosaukums |
12-147-1 |
00-000-00 |
|||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latviski |
Latīniski |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
vidēji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
|
Krūmi |
Āra bērzs |
Betula pendula Roth |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ciršanas atliekas |
Tilia cordata Mill. |
1,25 |
6,25 |
8,75 |
1,25 |
1,25 |
2 |
36,25 |
20 |
8,75 |
6,25 |
22,5 |
12,5 |
13,75 |
10,83 |
|
|
|
2,5 |
|
|
|
15 |
|
23,75 |
|
Kārkli |
Salix spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā liepa |
Tilia cordata Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lakstaugi |
Āra bērzs |
Betula pendula Roth |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārstniecības baldriāns |
Valeriana officinalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bebrukārkliņš |
Solanum dulcamara L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
Brūklene |
Vaccinium vitis-idaea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
Ciesa |
Calamagrostis spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3,75 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divlapu žagatiņa |
Maianthemum bifolium (L.) X.X.Xxxxxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divšķautņu asinszāle |
Hypericum perforatum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,55 |
|
|
|
|
|
Dzeloņainā ozolpaparde |
Dryopteris carthusiana (Vill.) X.X.Xxxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2,5 |
0,25 |
|
Dzeltenā zeltnātrīte |
Galeobdolon luteum Huds. |
0,25 |
|
0,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,06 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Efeju sētložņa |
Glechoma hederacea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
Eiropas septiņstarīte |
Trientalis europaea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
Gada staipeknis |
Lycopodium annotinum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Graudzāles |
Gramineae |
1,75 |
|
|
1,55 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
8 |
4 |
0,3 |
0,05 |
|
|
0,5 |
|
|
Grīslis |
Carex spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klinšu kaulene |
Rubus saxatilis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Krustaine |
Senecio spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā nātre |
Urtica dioica L. |
|
|
0,3 |
0,3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
1,5 |
|
|
Lielā strutene |
Chelidonium majus L. |
|
|
|
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,08 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ložņu retējs |
Xxxxxxxxxx reptans X. |
|
|
1,75 |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
0,22 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
Madara |
Galium spp. |
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
0,05 |
0,05 |
|
|
0,05 |
|
|
0,25 |
|
|
Mauraga |
Hieracium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazā skābene |
Rumex acetosella L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mellene |
Vaccinium myrtillus L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,5 |
9 |
0,1 |
|
|
|
|
|
|
Meža avene |
Rubus idaeus L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
0,05 |
|
|
Meža dedestiņa |
Lathyrus sylvestris L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža kosa |
Equisetum sylvaticum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zaķskābene |
Oxalis acetosella L. |
|
|
|
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
|
|
|
|
|
|
10 |
6 |
0,25 |
|
Meža zemene |
Fragaria vesca L. |
0,5 |
|
12,5 |
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
1,02 |
|
|
0,05 |
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
Mūru mežsalāts |
Xxxxxxx xxxxxxx (L.) Dumort. |
|
|
|
1,55 |
0,75 |
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
0,2 |
|
|
|
|
|
|
0,3 |
|
|
0,05 |
|
Panātre |
Lamium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
0 |
|
|
|
|
|
0,05 |
|
0,05 |
|
|
|
Parastā apse |
Populus tremula L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā egle |
Picea abies (L.) X.Xxxxx. |
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
0,1 |
0,05 |
|
0,05 |
0,02 |
|
|
|
|
|
0,1 |
0,05 |
|
0,05 |
|
|
Parastā ērgļpaparde |
Pteridium aquilinium (L.) Kuhn |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā kreimene |
Convallaria majalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā sievpaparde |
Athyrium filix-femina (L.) Xxxx |
0,25 |
|
|
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,04 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais krūklis |
Frangula alnus Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,3 |
|
|
0,25 |
|
|
Parastais ozols |
Quercus robur L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,5 |
|
0,25 |
|
0,06 |
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pļavas bitene |
Geum rivale L. |
|
|
2 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pļavas nārbulis |
Melampyrum pratense L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pūkainā zemzālīte |
Luzula pilosa (L.) Willd. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Purva cietpiene |
Crepis paludosa (L.) Moench |
|
0,05 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,01 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Xxxx xxxxxx |
Calluna vulgaris (L.) Hull |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vijolīte |
Viola spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
0,1 |
|
|
0,1 |
|
|
|
|
|
Vīķis |
Vicia spp. |
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
Virza |
Stellaria spp. |
0,05 |
|
0,05 |
0,1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zemteka |
Veronica officinalis L. |
6 |
|
|
1,5 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
0,58 |
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
0,55 |
|
|
Sūnas |
Dažādlapu sekstīte |
Lophocolea heterophylla (Schrad.) Dum. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divzobe |
Dicranum spp. |
0,25 |
|
0,05 |
|
|
0,5 |
|
|
|
|
|
|
1 |
0,14 |
|
3,5 |
10 |
|
|
1 |
1,5 |
|
12,5 |
0,25 |
|
Dumbra skrajlape |
Plagiomnium ellipticum (Brid.) T. Kop. |
5 |
|
|
12,5 |
0,25 |
0,55 |
|
|
1,05 |
|
|
|
2,25 |
1,66 |
|
|
|
|
|
10 |
6 |
5 |
17,5 |
5 |
|
Lielā greizkausīte |
Plagiochila asplenioides (L.) Dumort. |
1,5 |
|
|
3,5 |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,46 |
|
|
|
|
|
10 |
|
|
|
|
|
Lielā spuraine |
Rhytidiadelphus triquetrus (Hedw.) Warnst. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
0,5 |
|
|
|
|
|
12,5 |
|
|
Nemanāmā knābīte |
Oxyrrhynchium hians (Hedw.) Loeske |
0,25 |
|
0,5 |
|
0,25 |
|
|
0,3 |
|
|
|
|
|
0,1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā kociņsūna |
Climacium dendroides (Hedw.) F. Weber & X. Xxxx |
|
|
5,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā rožgalvīte |
Rhodobryum roseum (Hedw.) Limpr. |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
11,5 |
2,5 |
|
|
10 |
0,25 |
2 |
|
|
|
Parastā spuraine |
Rhytidiadelphus squarrosus (Hedw.) Warnst. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā straussūna |
Ptilium crista-castrensis (Hedw.) DeNot. |
0,05 |
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
12,5 |
0,97 |
|
|
11 |
40 |
12,5 |
|
|
|
|
|
|
Parastā ūsaine |
Cirriphyllum piliferum (Hedw.) Grout |
0,05 |
|
|
0,25 |
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais dzegužlins |
Polytrichum commune Hedw. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Platlapu knābīte |
Eurhynchium angustirete (Broth.) T.J. Kop. |
|
|
|
5 |
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
0,62 |
|
|
|
|
|
|
2,5 |
|
|
|
|
Purva krokvācelīte |
Aulacomnium palustre (Xxxxxx) Schwägrichen |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
2,5 |
5 |
|
|
|
|
|
Sausienes skrajlape |
Plagiomnium affine (Funck) Kop. |
|
0,25 |
|
22,5 |
|
0,5 |
4,25 |
2,5 |
|
|
|
|
2,5 |
2,5 |
|
1,5 |
|
|
|
|
10 |
0,5 |
|
|
|
Sfagni |
Sphagnum spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Spīdīgā stāvaine |
Hylocomium splendens (Hedw.) Schimp. |
27,5 |
|
0,25 |
0,25 |
|
|
0,25 |
|
|
|
|
|
0,55 |
2,22 |
52,5 |
0,5 |
52,5 |
57,5 |
22,5 |
11 |
|
|
|
0,05 |
|
Sprogainā slaidlape |
Homalothecium sericeum (Hedw.) Schimp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,3 |
1 |
|
|
|
0,1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Struplapu īsvācelīte |
Brachythecium rutabulum (Hedw.) Schimp. |
|
|
10 |
|
20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
2,31 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šrēbera rūsaine |
Pleurozium schreberi (Brid.) Mitt. |
3 |
|
0,75 |
1 |
|
10 |
|
|
|
|
|
|
6 |
1,6 |
16,5 |
4,5 |
5 |
2,5 |
35 |
47,5 |
|
1 |
22,5 |
0,75 |
|
Tab. 36: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 00-000-00
Augu stāvs |
Nosaukums |
00-000-00 |
||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
latviski |
latīniski |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
vidēji |
|
Krūmi |
Āra bērzs |
Betula pendula Roth |
|
|
|
|
|
1,25 |
|
0,18 |
Ciršanas atliekas |
Tilia cordata Mill. |
8,75 |
|
10,63 |
10 |
|
|
|
4,2 |
|
Kārkli |
Salix spp. |
1,25 |
|
|
1,25 |
|
|
|
0,36 |
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā liepa |
Tilia cordata Mill. |
6,25 |
|
|
|
|
|
|
0,89 |
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
0,5 |
|
|
0,07 |
|
Lakstaugi |
Āra bērzs |
Betula pendula Xxxx |
0,03 |
|
0,13 |
0,13 |
|
0,13 |
|
0,06 |
Ārstniecības baldriāns |
Valeriana officinalis L. |
|
|
0,05 |
|
|
|
|
0,01 |
|
Bebrukārkliņš |
Solanum dulcamara X. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Xxxxxxxx |
Vaccinium vitis-idaea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ciesa |
Calamagrostis spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divlapu žagatiņa |
Maianthemum bifolium (L.) X.X.Xxxxxxx |
0,05 |
0,03 |
2 |
0,13 |
0,28 |
0,28 |
0,15 |
0,41 |
|
Divšķautņu asinszāle |
Hypericum perforatum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dzeloņainā ozolpaparde |
Dryopteris carthusiana (Vill.) X.X.Xxxxx |
|
0,25 |
0,15 |
0,88 |
|
0,28 |
0,03 |
0,23 |
|
Dzeltenā zeltnātrīte |
Galeobdolon luteum Huds. |
|
|
|
|
|
|
0,03 |
0 |
|
Efeju sētložņa |
Glechoma hederacea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Eiropas septiņstarīte |
Trientalis europaea L. |
|
|
0,13 |
|
0,05 |
|
|
0,03 |
|
Gada staipeknis |
Lycopodium annotinum L. |
|
|
|
|
0,13 |
|
|
0,02 |
|
Graudzāles |
Gramineae |
0,53 |
0,65 |
6,5 |
1,38 |
5,25 |
1,38 |
1 |
2,38 |
|
Grīslis |
Carex spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klinšu kaulene |
Rubus saxatilis L. |
0,03 |
|
0,4 |
|
|
0,38 |
|
0,11 |
|
Krustaine |
Senecio spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā nātre |
Urtica dioica L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā strutene |
Chelidonium majus L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ložņu retējs |
Xxxxxxxxxx reptans X. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Xxxxxx |
Galium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mauraga |
Hieracium spp. |
|
|
0,15 |
|
|
|
|
0,02 |
|
Mazā skābene |
Rumex acetosella L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mellene |
Vaccinium myrtillus L. |
|
|
|
1,28 |
0,75 |
0,53 |
|
0,36 |
|
Meža avene |
Rubus idaeus L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža dedestiņa |
Lathyrus sylvestris L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža kosa |
Equisetum sylvaticum L. |
|
|
|
|
|
|
0,25 |
0,04 |
|
Meža zaķskābene |
Oxalis acetosella L. |
0,25 |
|
|
|
0,3 |
|
0,15 |
0,1 |
|
Meža zemene |
Fragaria vesca L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mūru mežsalāts |
Xxxxxxx xxxxxxx (L.) Dumort. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Panātre |
Lamium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā apse |
Populus tremula L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā egle |
Picea abies (L.) X.Xxxxx. |
|
|
|
|
0,03 |
|
|
0 |
|
Parastā ērgļpaparde |
Pteridium aquilinium (L.) Xxxx |
|
|
|
|
15,5 |
|
|
2,21 |
|
Parastā kreimene |
Convallaria majalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
0,38 |
0,05 |
|
Parastā sievpaparde |
Athyrium filix-femina (L.) Xxxx |
0,15 |
|
|
|
|
|
|
0,02 |
|
Parastais krūklis |
Frangula alnus Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais ozols |
Quercus robur L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
0,38 |
|
0,13 |
0,07 |
|
Pļavas bitene |
Geum rivale L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pļavas nārbulis |
Melampyrum pratense L. |
|
|
0,05 |
|
|
|
0,03 |
0,01 |
|
Pūkainā zemzālīte |
Luzula pilosa (L.) Willd. |
0,05 |
0,13 |
0,15 |
|
|
|
0,4 |
0,1 |
|
Purva cietpiene |
Crepis paludosa (L.) Moench |
|
|
|
|
|
0,03 |
|
0 |
|
Xxxx xxxxxx |
Calluna vulgaris (L.) Hull |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vijolīte |
Viola spp. |
|
|
|
|
0,03 |
0,25 |
|
0,04 |
|
Vīķis |
Vicia spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Virza |
Stellaria spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zemteka |
Veronica officinalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sūnas |
Dažādlapu sekstīte |
Lophocolea heterophylla (Schrad.) Dum. |
|
3,25 |
|
|
0,5 |
|
|
0,54 |
Divzobe |
Dicranum spp. |
|
0,75 |
1,88 |
1,13 |
4,5 |
1,5 |
0,75 |
1,5 |
|
Dumbra skrajlape |
Plagiomnium ellipticum (Brid.) T. Kop. |
|
|
1 |
|
|
0,63 |
3,75 |
0,77 |
|
Lielā greizkausīte |
Plagiochila asplenioides (L.) Dumort. |
2 |
|
2,25 |
0,5 |
1,13 |
0,25 |
2,75 |
1,27 |
|
Lielā spuraine |
Rhytidiadelphus triquetrus (Hedw.) Warnst. |
0,13 |
|
0,13 |
1 |
2,5 |
6,63 |
|
1,48 |
|
Nemanāmā knābīte |
Oxyrrhynchium hians (Hedw.) Loeske |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā kociņsūna |
Climacium dendroides (Hedw.) F. Weber & X. Xxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā rožgalvīte |
Rhodobryum roseum (Hedw.) Limpr. |
0,63 |
0,25 |
|
|
0,13 |
0,03 |
|
0,15 |
|
Parastā spuraine |
Rhytidiadelphus squarrosus (Hedw.) Warnst. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā straussūna |
Ptilium crista-castrensis (Hedw.) DeNot. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā ūsaine |
Cirriphyllum piliferum (Hedw.) Grout |
|
|
|
|
|
|
15 |
2,14 |
|
Parastais dzegužlins |
Polytrichum commune Hedw. |
|
4,25 |
|
2,13 |
0,5 |
0,05 |
1,88 |
1,26 |
|
Platlapu knābīte |
Eurhynchium angustirete (Broth.) T.J. Kop. |
19,5 |
19,25 |
24,25 |
4,25 |
10,25 |
17,5 |
7,5 |
14,64 |
|
Purva krokvācelīte |
Aulacomnium palustre (Xxxxxx) Schwägrichen |
|
|
0,13 |
|
|
|
|
0,02 |
|
Sausienes skrajlape |
Plagiomnium affine (Funck) Kop. |
|
|
|
|
|
0,75 |
|
0,11 |
|
Sfagni |
Sphagnum spp. |
|
7,5 |
0,5 |
6,38 |
1 |
|
|
2,2 |
|
Spīdīgā stāvaine |
Hylocomium splendens (Hedw.) Schimp. |
0,25 |
3,03 |
1,13 |
3,75 |
2,88 |
8,25 |
0,53 |
2,83 |
|
Sprogainā slaidlape |
Homalothecium sericeum (Hedw.) Schimp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Struplapu īsvācelīte |
Brachythecium rutabulum (Hedw.) Schimp. |
|
0,5 |
|
|
|
|
|
0,07 |
|
Šrēbera rūsaine |
Pleurozium schreberi (Brid.) Mitt. |
|
4,5 |
8,25 |
0,75 |
3,75 |
3 |
17,5 |
5,39 |
|
Tab. 37: Veģetācijas projektīvais segums (%) objektos Nr. 12-79-16 un 12-87-9
Augu stāvs |
Nosaukums |
12-79-16 un 12-87-9 |
|||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latviski |
Latīniski |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
vidēji |
|
Krūmi |
Āra bērzs |
Betula pendula Roth |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
|
|
|
|
|
0,05 |
Ciršanas atliekas |
Tilia cordata Mill. |
5 |
2,5 |
11,25 |
26,25 |
7,5 |
|
2,5 |
3,75 |
0,75 |
|
2 |
1,25 |
1,5 |
3,25 |
|
2,5 |
|
10 |
10 |
0,5 |
2,5 |
0,75 |
4,26 |
|
Kārkli |
Salix spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā liepa |
Tilia cordata Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Āra bērzs |
Betula pendula Roth |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2,5 |
|
|
|
0,11 |
|
Lakstaugi |
Ārstniecības baldriāns |
Valeriana officinalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bebrukārkliņš |
Solanum dulcamara X. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Xxxxxxxx |
Vaccinium vitis-idaea L. |
0,05 |
|
1,5 |
|
|
|
|
0,25 |
0,75 |
0,75 |
|
|
6 |
0,05 |
9 |
2,5 |
1 |
|
8 |
0,5 |
2 |
1,5 |
1,54 |
|
Ciesa |
Calamagrostis spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divlapu žagatiņa |
Maianthemum bifolium (L.) X.X.Xxxxxxx |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divšķautņu asinszāle |
Hypericum perforatum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dzeloņainā ozolpaparde |
Dryopteris carthusiana (Vill.) X.X.Xxxxx |
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,01 |
|
Dzeltenā zeltnātrīte |
Galeobdolon luteum Huds. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Efeju sētložņa |
Glechoma hederacea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Eiropas septiņstarīte |
Trientalis europaea L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada staipeknis |
Lycopodium annotinum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Graudzāles |
Gramineae |
17,5 |
|
|
|
|
7 |
0,25 |
|
|
1 |
0,05 |
4,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1,38 |
|
Grīslis |
Carex spp. |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Klinšu kaulene |
Rubus saxatilis L. |
|
|
|
|
|
4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,18 |
|
Krustaine |
Senecio spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,5 |
|
|
0,02 |
|
Lielā nātre |
Urtica dioica L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā strutene |
Chelidonium majus L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ložņu retējs |
Xxxxxxxxxx reptans X. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Xxxxxx |
Galium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mauraga |
Hieracium spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazā skābene |
Rumex acetosella L. |
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Mellene |
Vaccinium myrtillus L. |
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
|
37,5 |
|
|
|
|
0,5 |
0,5 |
|
10,25 |
|
|
3 |
1 |
2,41 |
|
Meža avene |
Rubus idaeus L. |
1,55 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,07 |
|
Meža dedestiņa |
Lathyrus sylvestris L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža kosa |
Equisetum sylvaticum L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zaķskābene |
Oxalis acetosella L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zemene |
Fragaria vesca L. |
0,05 |
|
|
|
|
1,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,07 |
|
Mūru mežsalāts |
Xxxxxxx xxxxxxx (L.) Dumort. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Panātre |
Lamium spp. |
|
|
|
|
|
0,3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,01 |
|
Parastā apse |
Populus tremula L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā egle |
Picea abies (L.) X.Xxxxx. |
|
|
|
|
0,5 |
|
|
|
1 |
0,25 |
|
0,25 |
0,25 |
|
0,25 |
|
|
0,05 |
|
0,25 |
|
|
0,13 |
|
Parastā ērgļpaparde |
Pteridium aquilinium (L.) Kuhn |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā kreimene |
Convallaria majalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā lazda |
Corylus avellana L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā sievpaparde |
Athyrium filix-femina (L.) Roth |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais krūklis |
Frangula alnus Mill. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastais ozols |
Quercus robur L. |
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,01 |
|
Parastais pīlādzis |
Sorbus aucuparia L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
|
|
|
|
|
|
0,01 |
|
Pļavas bitene |
Geum rivale L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pļavas nārbulis |
Melampyrum pratense L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pūkainā zemzālīte |
Luzula pilosa (L.) Willd. |
|
0,75 |
|
|
|
|
|
|
|
0,75 |
|
0,25 |
0,5 |
0,5 |
|
|
0,25 |
0,25 |
0,25 |
|
0,75 |
0,25 |
0,2 |
|
Purva cietpiene |
Crepis paludosa (L.) Moench |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Xxxx xxxxxx |
Calluna vulgaris (L.) Hull |
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,05 |
|
|
0 |
|
Vijolīte |
Viola spp. |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Vīķis |
Vicia spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Virza |
Stellaria spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zemteka |
Veronica officinalis L. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,25 |
|
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3,5 |
0,17 |
|
Sūnas |
Dažādlapu sekstīte |
Lophocolea heterophylla (Schrad.) Dum. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Divzobe |
Dicranum spp. |
3,5 |
2 |
2,5 |
6 |
2,5 |
1,5 |
3 |
3 |
2 |
11 |
2 |
1,5 |
3 |
3 |
5 |
15 |
30 |
2 |
0,25 |
0,5 |
0,5 |
|
4,53 |
|
Dumbra skrajlape |
Plagiomnium ellipticum (Brid.) T. Kop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā greizkausīte |
Plagiochila asplenioides (L.) Dumort. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielā spuraine |
Rhytidiadelphus triquetrus (Hedw.) Warnst. |
|
1,5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,07 |
|
Nemanāmā knābīte |
Oxyrrhynchium hians (Hedw.) Loeske |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā kociņsūna |
Climacium dendroides (Hedw.) F. Weber & X. Xxxx |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Parastā rožgalvīte |
Rhodobryum roseum (Hedw.) Limpr. |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Parastā spuraine |
Rhytidiadelphus squarrosus (Hedw.) Warnst. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parastā straussūna |
Ptilium crista-castrensis (Hedw.) DeNot. |
14 |
|
|
|
|
|
0,5 |
|
1 |
|
|
|
|
2,5 |
|
|
|
|
|
7,5 |
|
|
1,16 |
|
Parastā ūsaine |
Cirriphyllum piliferum (Hedw.) Grout |
5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,23 |
|
Parastais dzegužlins |
Polytrichum commune Hedw. |
|
|
|
0,25 |
0,05 |
0,5 |
0,75 |
0,5 |
0,25 |
|
0,25 |
|
|
|
0,25 |
|
0,25 |
0,75 |
|
0,5 |
|
|
0,2 |
|
Platlapu knābīte |
Eurhynchium angustirete (Broth.) T.J. Kop. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0,27 |
|
Purva krokvācelīte |
Aulacomnium palustre (Xxxxxx) Schwägrichen |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 |
|
|
|
|
0,5 |
0,25 |
|
0,58 |
|
Sausienes skrajlape |
Plagiomnium affine (Funck) Kop. |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0 |
|
Sfagni |
Sphagnum spp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Spīdīgā stāvaine |
Hylocomium splendens (Hedw.) Schimp. |
|
11,5 |
2,5 |
1 |
|
22,5 |
34 |
3,5 |
42,5 |
11 |
4,5 |
|
0,5 |
12,5 |
23,5 |
5,5 |
1,5 |
45 |
11 |
40 |
42,5 |
95 |
18,64 |
|
Sprogainā slaidlape |
Homalothecium sericeum (Hedw.) Schimp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Struplapu īsvācelīte |
Brachythecium rutabulum (Hedw.) Schimp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šrēbera rūsaine |
Pleurozium schreberi (Brid.) Mitt. |
5,5 |
5,25 |
40 |
5 |
1,5 |
17,5 |
36 |
50 |
5 |
26 |
20 |
35 |
8,5 |
42,5 |
1 |
45 |
11 |
32,5 |
12,5 |
2 |
15 |
1,5 |
19,01 |
|
7. Pielikums: SIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” darba uzdevums
Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu ietekmes uz noteces ūdeņu un dziļo gruntsūdeņu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām novērtējums
Darba uzdevums
Novērtēt koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu ietekmi uz noteces ūdeņu un dziļo gruntsūdeņu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, tajā skaitā ūdens krāsainību, temperatūru, izšķīdušā skābekļa daudzumu, pH un biogēno elementu koncentrāciju 2 demonstrējumu objektos (to kartes atrodamas pielikumā), kā arī modelēt augsnes ielabošanas līdzekļu (koksnes pelnu) izkliedi, atkarībā no vēja virziena un ātruma, nokrišņiem, izmantojamo materiālu blīvuma, īpatnējās masas un patēriņa.
Demonstrējumu objekti
Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu ietekmi uz noteces ūdeņu un dziļo gruntsūdeņu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām jānovērtē iepriekš izraudzītos un ierīkotos demonstrējumu objektos kūdreņu un sausieņu meža tipos. Demonstrējumu objektu izvēli un ierīkošanu nodrošina LVMI Silava.
Demonstrējumu objekts kūdreņu mežu masīvā atrodas Rietumvidzemes reģiona 405. kv. apgabala 421. kvartālā (Att. 8) AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā kūdreņu meža masīvā Aģes upes krastā. Demonstrējumu objekts sausieņu mežu masīvā atrodas Rūsiņupītes krastā Vidusdaugavas reģiona 508. kv. apgabala 230. un 231. kvartālā (Att. 9).
Augsnes ielabošanas pasākumus plānots veikt 2017. gada rudenī. Kūdreņu demonstrējumu objektā paredzēts izkliedēt apstrādātus (samitrinātus) koksnes pelnus. Materiāla deva – 5 tonnas ha-1, pārrēķinot uz sausni. Sausieņu demonstrējumu objektā paredzēts izkliedēt 150 kg N ha-1 slāpekļa mēslojumu (500 kg NH4NO3 ha-1). Katrā demonstrējumu objektā apstrādājamā platība – līdz 10 ha.
Darba metodes
Sausieņu demonstrējumu objektā dabiskās ūdensteces ūdeņu ķīmisko un fizikālo īpašību parametru uzskaiti veic Misā vai Rūsiņupītē (atkarībā no pētījumiem izraudzītā demonstrējumu objekta) pirms un pēc ietekmes (minerālmēslojuma ieneses) zonas. Sausieņu demonstrējumu objektā veic caurplūdes uzskaiti pirms un pēc ietekmes zonas, lai novērtētu ūdens apjomu, kas izplūst caur demonstrējumu objektu. Ūdens fizikālos parametrus mēra uz lauka; ūdens ķīmiskos parametrus novērtē laboratoriski. Nosakāmie parametri: krāsainība (atbilstoši LVS EN ISO 7887:2012 standartam), pH (atbilstoši LVS ISO 10523:2009 standartam), izšķīdušais skābeklis (atbilstoši LVS EN ISO 5814:2013 standartam), N (atbilstoši LVS ENV 12260:2003 L standartam), P (atbilstoši LVS EN ISO 6878:2005 A/L standartam), K (atbilstoši LVS ISO 9964-3:2000 L standartam), DOC (atbilstoši LVS EN 1484:2000 standartam), caurplūde un ūdens temperatūra. Uzskaitītie ūdens fizikālo un ķīmisko īpašību parametri, izņemot DOC, nosakāmi 2 reizes mēnesī. DOC jānosaka 1 reizi mēnesī apvienotam attiecīgā mēneša paraugam.
Kūdreņu demonstrējumu objektā ūdeņu ķīmisko un fizikālo īpašību parametru uzskaiti veiks vietā, kur apvienojas visas augsnes ielabošanas pasākumu ietekmētās noteces šajā demonstrējumu objektā. Iegūtie dati norādīs uz barības vielu ieneses un izskalošanās likumsakarībām meliorētos mežos uz organiskām augsnēm. Augsnes ūdens ķīmiskās sastāva izmaiņas, izmantojot augsnes lizimetrus un nokrišņu savācējus, izmēģinājumu gaitā novērtēs LVMI Silava.
Ūdens fizikālos parametrus nosaka uz lauka; ūdens ķīmiskos parametrus novērtē laboratoriski. Nosakāmie parametri: krāsainība (atbilstoši LVS EN ISO 7887:2012 standartam), pH (atbilstoši LVS ISO 10523:2009 standartam), izšķīdušais skābeklis (atbilstoši LVS EN ISO 5814:2013 standartam), N (atbilstoši LVS ENV 12260:2003 L standartam), P (atbilstoši LVS EN ISO 6878:2005 A/L standartam), K (atbilstoši LVS ISO 9964-3:2000 L standartam), DOC (atbilstoši LVS EN 1484:2000 standartam), caurplūde un ūdens temperatūra. Uzskaitītie ūdens fizikālo un ķīmisko īpašību parametri nosakāmi 2 reizes mēnesī.
Sausieņu demonstrējumu objektā upes aizsargjoslā jāierīko gruntsūdeņu akas (12 gab., aku dziļums atbilstoši gruntsūdeņu dziļumam). Sešas gruntsūdeņu akas izvieto mežaudzēs, kur izkliedēts minerālmēslojums (3 audzes, 2 akas katrā audzē) un 6 akas audzēs, kur mēslojums nav izmantots. Akas izvieto vienādos attālumos starp aizsargjoslas robežu un upi. Gruntsūdeņos reizi mēnesī jānosaka biogēno elementu (N, P, K) koncentrāciju, pH un DOC, kā arī jāveic gruntsūdens līmeņa monitorings. Analīžu metodes: pH atbilstoši LVS ISO 10523:2009 standartam, N atbilstoši LVS ENV 12260:2003 L standartam, P atbilstoši LVS EN ISO 6878:2005 A/L standartam, K atbilstoši LVS ISO 9964-3:2000 L standartam un DOC atbilstoši LVS EN 1484:2000 standartam.
Ūdens ķīmisko un fizikālo kritēriju novērojumus jāveic 1 sezonu pirms augsnes ielabošanas pasākumu veikšanas un jāturpina 2 sezonas pēc pasākumu veikšanas, t.i. novērojumus uzsāk 2016. gada rudenī vai 2017. gada pavasarī un turpina 36 mēnešus.
Projekta noslēgumā jāsagatavo pārskats par paveikto darbu. Katra kalendārā gada noslēgumā jāiesniedz starpziņojums par paveiktajiem darbiem. Pārskats un starpziņojumi jāiesniedz rediģējamā (LVS ISO/IEC 26300:2009 /TC 1:2011 standartam atbilstošā) digitālā formātā un tiem jāpievieno projekta ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti.
Plānotais darba apjoms 1. izmēģinājumu grupā dots Tab. 38.
Tab. 38: Ietekmes uz noteces ūdeņu un dziļo gruntsūdeņu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām novērtēšanas darba apjoma kopsavilkums
Pakalpojums |
Mērvienība |
Vienību skaits |
|---|---|---|
Analīzes sausieņu demonstrējumu objektā (pirms un pēc ietekmes zonas, dabiskajā ūdenstecē): |
||
Paraugu ievākšana |
reizes mēn.¯¹ |
2 |
krāsainība |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
temperatūra |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
pH |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
izšķīdušais skābeklis |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
N |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
P |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
K |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
DOC (parametrs nosakāms vismaz reizi mēnesī) |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
Q un temperatūras mērīšana dabiskajā ūdenstecē pirms un pēc ietekmes zonas |
gab. mēn.¯¹ |
4 |
Analīzes kūdreņu demonstrējumu objektā (grāvja iztekā) |
||
Paraugu ievākšana |
reizes mēn.¯¹ |
2 |
krāsainība |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
temperatūra |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
pH |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
izšķīdušais skābeklis |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
N |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
P |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
K |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
XXX |
xxx. xxx.¯¹ |
2 |
Q un temperatūras mērīšana dabiskajā ūdenstecē pirms un pēc ietekmes zonas |
gab. mēn.¯¹ |
2 |
Gruntsūdens līmeņa un fizikāli ķīmisko parametru noteikšana augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmes zonā sausieņu demonstrējumu objektā (gruntsūdens līmeņa un fizikāli ķīmisko parametru noteikšana 3 audzēs un kontrolei 3 audzēs sausieņu demonstrējumu objektā): |
||
Urbumu ierīkošana |
gab. |
12 |
Gruntsūdens līmeņa noteikšana un paraugošana |
reizes mēn.¯¹ |
1 |
pH |
gab. mēn.¯¹ |
12 |
N |
gab. mēn.¯¹ |
12 |
P |
gab. mēn.¯¹ |
12 |
K |
gab. mēn.¯¹ |
12 |
XXX |
xxx. xxx.¯¹ |
12 |
Kamerālie darbi: |
||
Augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedes datu modelēšana (uz Google Maps vai ekvivalenta kartogrāfiskā materiāla pamatnes, atkarībā no vēja virziens un ātruma, nokrišņiem, izmantojamo materiālu blīvuma un īpatnējās masas, materiālu patēriņa un sedimentēšanās ātruma) un projekta noslēguma pārskata sagatavošana |
||
Projekta nodevumi:
starpziņojumi par projekta izpildes gaitu, kas iesniedzami reizi gadā kopā ar veikto analīžu un mērījumu rezultātiem;
pārskats par cieto daļiņu izkliedes datu modelēšanas rezultātiem, tajā skaitā aprēķinu metodika un augsnes ielabošanas līdzekļu ieneses mežā uzlabošanas iespēju novērtējums;
projekta noslēguma pārskats, tajā skaitā fizikāli ķīmisko parametru analīžu rezultāti un augsnes ielabošanas pasākumu ietekmes uz gruntsūdeņu un virsūdens fizikāli ķīmiskajiem parametriem novērtējums, kas ietver biogēno elementu (N, P, K) ieneses ūdenī, kā arī pH, DOC un citu pētījumā noteikto parametru izmaiņu vērtējumu.
Att. 8: Demonstrējumu objekts kūdreņu mežos Aģes upes krastā.
Att. 9: Rezerves demonstrējumu objekts sausieņu mežos Rūsiņupītes krastā.
8. Pielikums: LU Bioloģijas institūta darba uzdevums
Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu ietekmes uz bioloģiskajiem ūdens ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem novērtējums
Darba uzdevums
Novērtēt koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu ietekmi uz bioloģiskajiem ūdens ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem, tajā skaitā fitobentosa sugu sastāvu, sastopamību un biomasu, makrofītu sugu sastāvu un sastopamību, kā arī zoobentosa sugu sastāvu un sastopamību 2 demonstrējumu objektos (to kartes atrodamas pielikumā).
Demonstrējumu objekti
Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu ietekmi uz bioloģiskajiem ūdens ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem jānovērtē iepriekš izraudzītos un ierīkotos demonstrējumu objektos kūdreņu un sausieņu meža tipos. Demonstrējumu objektu izvēli un ierīkošanu nodrošina LVMI Silava.
Demonstrējumu objekts kūdreņu mežu masīvā atrodas Rietumvidzemes reģiona 405. kv. apgabala 421. kvartālā (Att. 11) AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā kūdreņu meža masīvā Aģes upes krastā. Demonstrējumu objekts sausieņu mežu masīvā atrodas Vidusdaugavas reģiona 508. kv. apgabala 326. kvartālā (Att. 10) Misas upes krastā. Ņemot vērā iespējamo augsnes ielabošanas darbu aizkavēšanos, kas saistīta ar 2017. gadā sausieņu demonstrējumu objektā veicamo mežizstrādi, 1 km attālumā no Misas upes krastā esošā objekta ierīkots rezerves demonstrējumu objekts Rūsiņupītes krastā Vidusdaugavas reģiona 508. kv. apgabala 230. un 231. kvartālā (Att. 12).
Augsnes ielabošanas pasākumus plānots veikt 2017. gada rudenī. Kūdreņu demonstrējumu objektā paredzēts izkliedēt apstrādātus (samitrinātus) koksnes pelnus. Materiāla deva – 5 tonnas ha-1, pārrēķinot uz sausni. Sausieņu demonstrējumu objektā paredzēts izkliedēt 150 kg N ha-1 slāpekļa mēslojumu (500 kg NH4NO3 ha-1). Katrā demonstrējumu objektā apstrādājamā platība – līdz 10 ha.
Darba metodes
Bioloģisko ūdens ekoloģiskās kvalitātes kritēriju izpēte ietver fitobentosa sugu sastāva, sastopamības un biomasas uzskaiti, makrofītu sugu sastāva un sastopamības izpēti, kā arī zoobentosa sugu sastāva un sastopamības izpēti 2 demonstrējumu objektos noteces ūdeņus uztverošajās ūdenstecēs. Darbā izmantojamas zinātniski aprobētas metodes (Xxxxxx et al., 2011; Xxxxx 1998; Xxxxxx et al. 2004; Xxxxx, Xxxxxxxx 2007; Xxxxxxx et al. 2006; Xxxxxxx et al. 2006; Xxxxxxxxxxxx et al., 2010).
Fona līmeņa novērtējumu jāveic 1 sezonu pirms augsnes ielabošanas pasākumu veikšanas un jāturpina 3 sezonas pēc pasākumu veikšanas.
Empīrisko datu ieguvei sausieņu demonstrējumu objektā jāizvēlas 2 līdzīgus upju (Aģe kūdreņu objektā un Misa vai Rūsiņupīte sausieņu demonstrējumu objektā) posmus pirms un pēc ietekmes zonas. Meliorēto mežu demonstrējumu objektā novērojumiem izvēlas upes posmus pirms un pēc meliorācijas sistēmas ietekas. Plānotais darba apjoms dots Tab. 39.
Projekta noslēgumā jāsagatavo pārskats par paveikto darbu. Katra kalendārā gada noslēgumā jāiesniedz starpziņojums par paveiktajiem darbiem. Pārskats un starpziņojumi jāiesniedz rediģējamā (LVS ISO/IEC 26300:2009 /TC 1:2011 standartam atbilstošā) digitālā formātā un tiem jāpievieno projekta ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti.
Tab. 39: Ietekmes uz bioloģisko ūdens ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas darba apjoma kopsavilkums
Darba uzdevums |
Mērvienība |
Vienību skaits |
|---|---|---|
Fitobentosa uzskaite (2 demonstrējumu objektos, augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmētā un neietekmētā ūdensteces posmā): |
||
Fitobentosa sezonāla paraugu ievākšana pētījuma teritorijā |
reizes gadā |
3 |
Fitobentosa paraugu pirmapstrāde, sugu sastāva un biomasas noteikšana |
reizes gadā |
3 |
Datu analīze un informācijas sagatavošana starpziņojumam |
reizes gadā |
1 |
Makrofīti (2 demonstrējumu objektos, augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmētā un neietekmētā ūdensteces posmā): |
||
Makrofītu apsekojums, sugu sastāva un sastopamības novērtēšana |
reizes gadā |
1 |
Datu analīze, indeksu aprēķināšana un informācijas sagatavošana starpziņojumam |
reizes gadā |
1 |
Zoobentoss: |
||
Zoobentosa paraugu sezonāla (2x gadā) ievākšana pētījuma teritorijā |
reizes gadā |
2 |
Zoobentosa paraugu pirmapstrāde, sugu sastāva un biomasas noteikšana |
reizes gadā |
2 |
Datu analīze un informācijas sagatavošana starpziņojumam |
reizes gadā |
1 |
Projekta nodevumi:
starpziņojumi par projekta izpildes gaitu, kas iesniedzami reizi gadā kopā ar veikto analīžu rezultātiem;
projekta noslēguma pārskats, tajā skaitā mērījumu un uzskaites rezultātu kopsavilkums un augsnes ielabošanas pasākumu ietekmes uz virszemes ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes bioloģiskajiem kritērijiem un priekšlikumi potenciālā negatīvā efekta mazināšanai;
pētījuma ietvaros veikto mērījumu un uzskaišu rezultāti, nepieciešamības gadījumā norādot izmaiņas, salīdzinot ar starpziņojumos ietverto informāciju;
zinātniska publikācija par projekta rezultātiem iesniegta publicēšanai anonīmi recenzējamā zinātniskā izdevumā, kas indeksēts Scopus vai Web of Science datubāzēs;
projekta rezultātu prezentācija starptautiskā zinātniskā konferencē.
Att. 10: Demonstrējumu objekts sausieņu mežos Misas upes krastā.
Att. 11: Demonstrējumu objekts kūdreņu mežos Aģes upes krastā.
Att. 12: Rezerves demonstrējumu objekts sausieņu mežos Rūsiņupītes krastā.
Literatūra
Xxxxxx, F. C., Xxxx, M. J., Xxxxxxxx, M. T. 2011. Choosing the best method for stream bioassessment using macrophyte communities: Indices and predictive models. Ecological Indicators 11: 379 – 388.
Xxxxx X. 1998. Use of the trophic diatom index to monitor eutrophication in rivers, Water research, 32: 236-242
Hering D., Xxxx O., Xxxxxx X., Xxxxxxxxxxx P.F.M. 2004. Overview and application of the AQEM assessment system. Hydrobiologia, 516 (1), 1-20.
Xxxxx X.X., Xxxxxxxx X.X. (eds.). 2007. Methods in Stream Ecology (2nd ed.). London: Academic Press, 877 x.
Xxxxxxx R.K., Xxxxxx D., Xxxxx M.T., Xxxxxx R.T. 2006. Detection of ecological change using multiple organism groups: metrics and uncertainty. Hydrobiologia, 566: 115-137.
Xxxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxxx X. 2006. Biological quality metrics: their variability and appropriate scale for assessing streams. Hydrobiologia, 566, 153-172.
Xxxxxxxxxxxx, X., Xxxxxxxx, X., Xxxxx, X., Xxxxx, T. 2010. Metodyka badán terenowych makrofitów na potrzeby rutynowego monitoringu rzek [Macrophyte survey manual for the purpose of river monitoring]. Bogucki Wydawnictwo Naukowe, Poznan.
9. Pielikums: Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu prognozējamā ietekme uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem
Kopsavilkums
Izpētes mērķis ir novērtēt augsnes ielabošanas (slāpekļa minerālmēslojuma un koksnes pelnu izkliedēšanas mežā briestaudzēs) potenciālo ietekmi uz krājas papildpieaugumu valsts mežos, kā arī noteikt šādas meža apsaimniekošanas prakses ietekmi uz meža apsaimniekotāja izdevumu un ieņēmumu struktūru, saimnieciskās darbības ekonomisko efektivitāti un ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas potenciālu.
Darbā izmantoti 2013. gada pētījumā “Meža mēslošanas ietekme uz kokaudžu vērtības pieaugumu” izstrādātās krājas papildpieauguma prognozes un saimnieciskās analīzes rīki, kā arī Nacionālajā siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas ziņojumā izmantotie pieņēmumi un aprēķinu metodes koksnes produktu, kokaugu biomasas un augsnes radītās oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes raksturošanai. Slāpekļa minerālmēslojuma radīto slāpekļa oksīda (N2O) tiešo un netiešo emisiju raksturošanai izmantotas starpvalstu klimata izmaiņu padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijas SEG emisiju uzskaitei lauksaimniecības un zemes izmantošanas sektorā.
Pētījumā secināts, ka ekstensīvās metodes, kas paredz slāpekļa minerālmēslojuma vai koksnes pelnu iestrādi pirms galvenās cirtes, nodrošina būtiski lielāku ekonomisko efektu, nekā meža apsaimniekošanas cikla optimizācija, sākot no jaunaudžu vecuma atkārtoti iestrādājot augšanas apstākļiem un barības vielu patēriņam pielāgotas mēslojuma devas. Optimizēto metožu ieviešanai praksē vēl ir jāpārstrādā konvencionālās meža apsaimniekošanas sistēmas, bet ekstensīvās metodes plaši pielieto meža apsaimniekošanā visās Ziemeļvalstīs kopš pagājušā gadsimta 70-ajiem gadiem. Arī Latvijā pagājušā gadsimta 70-ajos un 80-ajos gados slāpekļa un komplekso minerālmēslojumu izmantoja aptuveni 100 tūkst. ha platībā, paredzot nākotnē vidēji gada laikā izkliedēt slāpekļa minerālmēslojumu 8 tūkst. ha platībā.
Ekstensīviem augsnes ielabošanas pasākumiem, izmantojot slāpekļa minerālmēslus, valsts mežos piemēroti 217 tūkst. ha mežaudžu, bet koksnes pelnu izmantošanai – 239 tūkst. ha mežaudžu, kuru apsaimniekošanas mērķis ir koksnes ieguve. Augsnes ielabošanas pasākumiem ik gadus patērējamais slāpekļa minerālmēslojums ir 1,0 tūkst. tonna (0,4 % no lauksaimniecībā izmantojamā daudzuma). Ikgadējais koksnes pelnu patēriņš valsts mežos var sasniegt 14,3 tūkst. tonnas.
Krājas papildpieaugums, ienesot slāpekļa minerālmēslojumu katru gadu 2,4 tūkst. ha platībā, 10. gadā sasniedz 32 tūkst. m3, bet 10 gadu kumulatīvais krājas papildpieaugums ir 159 tūkst. m3. Izmantojot koksnes pelnus katru gadu 2,9 tūkst. ha platībā, krājas papildpieaugums 10. gadā sasniedz 39 tūkst. m3, bet kumulatīvais krājas papildpieaugums ir 194 tūkst. m3. Papildus saražotais biokurināmais, sākot ar 11. gadu, atbilst 230 tūkst. m3 vai 57 GWh gadā primārās enerģijas izteiksmē.
Ikgadējās izmaksas slāpekļa minerālmēslojuma izkliedēšanai 2,4 tūkst. ha platībā ir 393 tūkst. €, bet pelnu izmantošanas izmaksas 2,9 tūkst. ha platībā ir 344 tūkst. €. Ikgadējās mežizstrādes papildus izmaksas ir 1848 tūkst. €. Ieņēmumi, pārdodot saražotos apaļos kokmateriālus, patreizējās cenās ir 4107 tūkst. € gadā. Slāpekļa minerālmēslu izmantošanas projekta ieguldījumu iekšējās atdeves koeficients 20. gadā pēc projekta uzsākšanas ir 11 %, bet pelnu izmantošanas ieguldījumu iekšējās atdeves koeficients – 13 %. Slāpekļa minerālmēslojuma un pelnu izmantošana ik gadus 5,3 tūkst. ha platībā valsts mežos radītu 14 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošas darba vietas, neskaitot administrācijā un izpētē nodarbinātos.
Projekta ietekme uz iekšzemes kopproduktu sasniedz maksimumu (2,1 milj. € gadā) 11. gadā pēc projekta uzsākšanas. Projekta īstenošanas radītais sabiedriskais ieguvums nodokļu ieņēmumu veidā šajā laikā pieaug līdz 0,6 milj. € gadā.
Kumulatīvais oglekļa uzkrājuma pieaugums, ko 10 gadu laikā rada ik gadus 5,3 tūkst. ha platībā īstenoti augsnes ielabošanas pasākumi, atbilst 108 tūkst. CO2 ekv., tajā skaitā biokurināmā aizstāšanas efekts. Augsnes ielabošanas pasākumi, ko ik gadus īsteno 5,3 tūkst. ha platībā, radītu 10,2 milj. € līdzvērtīgu CO2 piesaisti 10. gadā pēc šādas mežsaimniecības prakses uzsākšanas. Papildus neto CO2 piesaistes vērtība, kas veidojas, pateicoties augsnes ielabošanas pasākumiem, ir 156 € ha-1.
Neiekļaujot augsnes ielabošanas pasākumiem piemēroto audžu atlasē saimnieciskās izmantošanas mērķi kā kritēriju, slāpekļa mēslojuma izkliedēšanai piemērotā platība pieaugtu aptuveni 2 reizes, bet pelnu izmantošanai piemērotā platība – gandrīz 4 reizes. Jāņem vērā, ka maksimālā augsnes ielabošanas potenciāla novērtēšanai izmantoti Meža resursu monitoringa dati, kas var būtiski ietekmēt aprēķinu rezultātu, mainot dažādu meža tipu izplatības proporciju.
Pētījums izstrādāts AS “Latvijas valsts meži” izpētes programmas ietvaros Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” speciālistiem. Datu ieguvi, analīzi un ziņojuma sagatavošanu nodrošināja LVMI Silava darbinieki un LLU eksperti X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxxxx, X. Xxxxxxx, X. Xxxxxx.
Saturs
Minerālmēslu pielietošana mežā 141
Koksnes pelnu izmantošana mežā 145
Meža resursu monitoringa dati 148
Augsnes ielabošanas līdzekļi 151
Krājas papildpieauguma novērtējums 152
Izmaksu un ieņēmumu analīze 153
Ietekmes uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu novērtējums 154
Ietekmes uz klimata izmaiņām novērtējums 154
Meža resursu monitoringa datu analīze 157
Augsnes ielabošanas pasākumu ekonomiskais efekts 157
Ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu 158
Ietekme uz klimata izmaiņām 159
Valsts meža reģistra datu analīze 161
Augsnes ielabošanas pasākumu ekonomiskais efekts 162
Ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu 163
Ievads
Pētījuma ietvaros vērtēta koksnes pelnu un minerālmēslu izmantošanas meža augsnes ielabošanai saimnieciskā atdeve, tajā skaitā prognozējamais ekonomiskais efekts, ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu.
Minerālmēslu pielietošana mežā
Augsnes ielabošanas līdzekļu pielietošanas ekonomisko efektu nosaka mēslojuma un tā izkliedēšanas izmaksas, krājas papildpieaugums, kā arī laika intervāls starp augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanu un mežizstrādi attiecīgajā platībā. Ziemeļvalstīs augsnes ielabošanas pasākumus parasti veic skujkoku briestaudzēs, ienesot amonija nitrātu (deva 150 kg ha−1). Nereti minerālmēslojuma ienesi atkārto līdz 3 reizes aprites laikā, izmantojot mēslojumu 10 gadus pirms plānotās mežizstrādes. Šādu augsnes ielabošanas praksi sauc arī par ekstensīvo meža mēslošanu, kam raksturīgs relatīvi neliels krājas papildpieaugums (10-20 m3 ha−1 10 gadu laikā). Pateicoties mazām izmaksām, ekstensīvās meža mēslošanas projektu ieguldījumu iekšējās atdeves koeficients parasti pārsniedz 15 %. Labu ekonomisko rādītāju galvenais iemesls ir apaļo kokmateriālu caurmēra pieaugums, kas pārceļ tos augstākā kvalitātes klasē un nodrošina būtiski lielākus ienākumus, pārdodot kokmateriālus.
Pēdējās desmitgadēs Ziemeļvalstīs pakāpeniski ievieš jaunu praksi – optimizēta augsnes ielabošana, kas paredz kompleksu mēslošanas līdzekļu izmantošanu, sākot no jaunaudžu vecuma. Nepieciešamās devas izvērtē, balstoties uz lapu un skuju ķīmiskā sastāva analīzēm. Optimizētās augsnes ielabošanas gadījumā minerālmēslus 1. reizi izkliedē, kokiem sasniedzot 2-4 m augstumu, un atkārto katru 2. gadu līdz vainagu slēgumam. Pēc koku vainagu saslēgšanās mēslojumu iestrādā ik pēc 7-10 gadiem. Optimizētā augsnes ielabošana ļauj saīsināt skujkoku rotācijas periodu par 10-30 gadiem Zviedrijas dienviddaļā un par 30‑60 gadiem Zviedrijas ziemeļos. Šāda augsnes ielabošanas prakse rada būtiski mazāku ieguldījumu iekšējo atdevi, nekā ekstensīvā augsnes ielabošana sakarā ar lielajiem ieguldījumiem rotācijas perioda sākumā. Ekstensīvās un optimizētās augsnes ielabošanas prakses režīma salīdzinājums dots Tab. 40. Optimizētās augsnes ielabošanas efekta grafiskajā atspoguļojumā Att. 13 redzams, ka kontroles audzē 250 gadu laikā izaug 2 koku paaudzes, bet, atkārtoti pielietojot minerālmēslojumu – 3 paaudzes. Bez tam katrā apritē ir būtiski lielāka koksnes krāja, kas pozitīvi ietekmē arī nedzīvās koksnes un augsnes oglekļa uzkrājumu.
Tab. 40: Ekstensīvās un optimizētās augsnes ielabošanas prakses salīdzinājums (Hedwall et al., 2014)
Bio-ekonomiskais rādītājs |
Ekstensīva augsnes ielabošana |
Optimizēta augsnes ielabošana |
|---|---|---|
Ieguldījumu iekšējā atdeve |
Liela |
Vidēja |
Kokmateriālu iznākuma pieaugums |
Vidējs |
Liels |
Ietekme uz celma naudas maksājumu apjomu |
Pozitīva |
Negatīva |
Ietekme uz rotācijas perioda ilgumu |
Nebūtiska |
Būtiska (līdz 2 reizes īsāka aprite) |
Ieguldījumu atmaksāšanās periods / pakļautība riskiem |
Īss / neliela |
Vidējs / liela |
Elastīgums attiecībā pret esošajām meža apsaimniekošanas sistēmām |
Liels |
Mazs |
Zināšanas par ietekmi uz koksnes pieaugumu |
Ļoti labas (Ziemeļvalstis, Latvija u.c.) |
Pietiekamas (Zviedrija) |
Zināšanas par ietekmi uz nākošās rotācijas apsaimniekošanu |
Nav attiecināmas |
Nepietiekamas |
Potenciālais nozīmīgums pārstrādes rūpniecībā |
Vidējs |
Liels |
Att. 13: Mēslojuma ietekme uz oglekļa piesaisti kokaugu biomasā un augsnē egļu audzēs (Sathre et al., 2010).
Augsnes ielabošanas pasākumu ietekmei uz krājas pieaugumu raksturīga liela nenoteiktība, jo meži ir pakļauti vairākiem abiotiskiem un biotiskiem riskiem, kas var ievērojami samazināt vai palielināt krājas papildpieaugumu. Piemēram, vējš vai īslaicīga hidroloģiskā režīma pasliktināšanās var mazināt gan krājas pieaugumu, gan arī palielināt dabisko atmirumu, kā rezultātā zaudējumi var pārsniegt prognozējamos papildus ieņēmumus.
Neatkarīgi no augsnes ielabošanas prakses tipa, papildus nenoteiktības elements ir meža apsaimniekošanas režīms pēc augsnes ielabošanas pasākumu ieviešanas. Galvenie riska faktori, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ir meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, dabisko ūdens noteces ceļu nosprostošana, ierīkojot kokmateriālu pievešanas ceļus citās audzēs un mežizstrādes atlikšana. Pirmie 2 faktori mazina krājas papildpieaugumu, bet 3. faktors mazina augsnes ielabošanas ieguldījumu atdevi. Plānojot ieņēmumus atbilstoši kokmateriālu cenu prognozei, var būtiski pārvērtēt sagaidāmos ieņēmumus vai projekta ekonomisko efektu, ja mežizstrādi veic laikā, kad kokmateriālu cenas ir mazākas, nekā prognozēs, vai arī mežizstrādi atliek, lai sagaidītu izdevīgāku cenu līmeni. Ekstensīvo augsnes ielabošanu var viegli integrēt konvencionālajās meža apsaimniekošanas sistēmās; savukārt optimizētās augsnes ielabošanas pasākumiem ir jāizstrādā jaunas meža apsaimniekošanas sistēmas, ko pielietot mežaudzēs pēc koku vainagu saslēgšanās.
Augsnes ielabošanas pasākumi briestaudzēs 10 gadus pirms plānotās galvenās cirtes bija ierasta mežsaimniecības prakse arī Latvijā pagājušā gadsimta 70-ajos gados un 80-to gadu sākumā. Meža augsnes ielabošanas pasākumus 1. reizi veica 1968. gadā, kad minerālmēslus izkliedēja 4 audzēs, bet nākamajos gados izmēģinājumu objektu skaits Mežu pētīšana stacijā “Kalsnava” pieauga līdz 35 audzēm (Kāposts, 1981). Jau 1971. gadā meža augsnes ielabošanas pasākumi kļuva par mežsaimniecības prakses sastāvdaļu; slāpekļa mēslojums 1971. gadā izmantots 1650 ha platībā, bet 1976. gadā – jau 6100 ha platībā. Mēslojamo mežaudžu platību valsts mežos plānoja palielināt līdz 8000 ha gadā (Капостс & Сацениекс, 1977). Laika posmā no 1981. līdz 1985. gadam slāpekļa un komplekso mēslojumu plānoja izmantot 65 000 ha platībā. Faktiski pēc 1980. gada minerālmēslojums izmantots 62 252 ha platībā.
Minerālmēslojuma izkliedēšanai mežā Latvijā izmantoja mazo aviāciju (AN-2 lidmašīnas), kas sākumā apkalpoja teritoriju 50 km rādiusā ap lidlauku, bet vēlāk – 10 km rādiusā ap lidlauku. Mēslojuma izkliedēšanas izmaksas tajā laikā bija 50 rubļi ha-1, tajā skaitā mēslojuma cena – ap 30 rubļiem (Капостс & Сацениекс, 1977). Pēc 1989. gadā meža mēslošanu oficiāli pārtrauca sakarā ar aviācijas pakalpojumu izmaksu pieaugumu (Špalte, 1991).
Salīdzinājumam, Zviedrijā pagājušā gadsimta 70jos gados lidmašīnas izmantotas minerālmēslu izkliedēšanai 53-71 % gadījumu, bet kopā ar helikopteriem aviāciju izmantoja vairāk nekā 90 % gadījumu. Laika gaitā samazinājās lidmašīnu izmantošanas īpatsvars, bet helikopteri 2000. gadā izmantoti nedaudz vairāk kā 40 % gadījumu. Lidmašīnas un helikopterus Zviedrijā pakāpeniski aizstāj traktortehnika, kas 1999. gadā kļuva par dominējošo minerālmēslu izkliedēšanas tehnisko risinājumu (Att. 14).
Saskaņā ar Zviedrijas meža aģentūras datiem 1980. gadā meža mēslošana notika gandrīz 170 tūkst. ha platībā, bet turpmākajos gados strauji samazinājās, nokrītot līdz vidēji 20 tūkst. ha gadā. Meža mēslošanas apjoms pieauga pēc 2004. gada, sasniedzot 52 tūkst. ha 2011. gadā. Minerālmēslojumu izmanto galvenokārt uz minerālaugsnēm (Att. 15).
Att. 14: Meža mēslošanas tehniskais risinājums Zviedrijā18.
Att. 15: Meža mēslošana Zviedrijā18.
Somijā meža mēslošanas uzplaukuma laiks bija pagājušā gadsimta 70. gadi, kad ik gadu mēslotā platība pietuvojās 250 tūkst. ha. Pagājušā gadsimta 80. gados meža mēslošana samazinājās līdz aptuveni 90 tūkst. ha gadā, bet 90. gadu sākumā ekonomiskās krīzes rezultātā nokritās gandrīz līdz nullei, tāpat kā Latvijā šajā laikā. Pēdējos gados meža mēslošanu Somijā veic vidēji 50 tūkst. ha platībā ik gadu (Att. 16, Ylitalo, 2012).
Att. 16: Meža mēslošana Somijā (Ylitalo, 2012).
Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas ziņojumiem, kuros ietver informāciju par meža mēslošanas radītajām emisijām, slāpekli (N) saturoša minerālmēslu ienese mežā (izņemot plantācijas) notiek Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Kopā šajās valstīs 2010. gadā izmantotas 16 tūkst. tonnas N mēslojuma, lielākoties Zviedrijā (Att. 17).
Att. 17: Mežā izmantojamais N mēslojums19.
Koksnes pelnu izmantošana mežā
Koksnes pelnu izmantošanas augsnes ielabošanai mežā ekonomiskais efekts ir vairāk pētīts biokurināmā sadedzināšanas atkritumproduktu pārstrādes un utilizācijas kontekstā, vērtējot izmaksu samazinājumu, izmantojot pelnus mežā, salīdzinājumā ar deponēšanu vai citiem, mazāk izplatītiem pelnu izmantošanas paņēmieniem. Faktiski pelnu izmantošanas ekonomiskās analīzes galvenais jautājums ir par to, kādas izmaksas jāsedz pelnu ražotājam un kādas – meža īpašniekam. Būtisku ietekmi uz koksnes pelnu izmantošanas ekonomisko atdevi rada koksnes pelnu apstrādes paņēmiens, kas Ziemeļvalstīs kļuvis par obligātu starpposmu pirms pelnu izmantošanas mežsaimniecībā. Xxxxxxxxx et al. 2013. gada pētījumā skaidroja, kurš koksnes pelnu pārstrādes veids – pašsacietēšana vai granulēšana – ir ekonomiski visizdevīgākais. Moskogen koģenerācijas staciju Kalmārā izraudzījās, kā šī pētījuma modeli. Pētnieki aprēķināja izmaksas 1500 tonnām pašsacietējušu pelnu un granulām 6 mēnešu periodā. Ražošanas izmaksas pašsacietējušu pelnu ražošanai 6 mēnešu laikā Moskogen koģenerācijas stacijā ietver nomas maksu 1300 m2 lielam laukumam ar cietu seguma, frontālajam iekrāvējam (105 € h-1), smalcināšanas un sijāšanas aprīkojumam un administratīvās izmaksas (Tab. 41).
Tab. 41: Izmaksas 1500 tonnu pašsacietējušo pelnu saražošanai (Xxxxxxxxx, 2013)
Izmaksu veids |
Pašsacietējušie pelni ( € tonna-1 sausnas) |
|---|---|
Laukuma izmaksas |
2,3 |
Pelnu kaudzes kontrole sacietēšanas procesa laikā |
3,5 |
Smalcināšana un sijāšana |
5,8 |
Administratīvās izmaksas |
5,8 |
Transporta izmaksas līdz izmantošanas vietai (28 km) |
17,4 |
Pelnu savākšanas un pirmapstrādes cikls |
6,6 |
Granulu ražošanas izmaksas iekārtai, kas stundā saražo 5-10 tonnas granulu, ietver mazāka laukuma (375 m2) nomas izmaksas, iekārtas iegādi un uzturēšanu, darbības un administratīvās izmaksas (Tab. 42).
Tab. 42: Izmaksas 1500 tonnu pelnu granulu saražošanai (Xxxxxxxxx, 2013)
Izmaksu veids |
Pelnu granulas (€ tonna-1 sausnas) |
|---|---|
Laukuma izmaksas |
0,6 |
Aprīkojums |
2 |
Darbības izmaksas |
2,3 |
Administrācijas maksa |
5,8 |
Granulu ražošanas izmaksas ar Eirich iekārtu, kas stundā saražo 2 tonnas granulu, ietver 375 m2 liela laukuma nomu, aprīkojuma iegādi un uzturēšanu (dozēšanas sistēma ar svariem, maisītāji, izsmidzinātāji un kontroles sistēmas), darbības izmaksas un administrācijas izmaksas (Tab. 43).
Tab. 43: Izmaksas 1500 tonnu pelnu granulu saražošanai ar nelielas jaudas iekārtu (Xxxxxxxxx, 2013)
Izmaksu veids |
Pelnu granulas (€ tonna-1 sausnas) |
|---|---|
Laukuma izmaksas |
0,6 |
Aprīkojums |
11,7 |
Darbības izmaksas |
2,3 |
Administratīvās izmaksas |
5,8 |
Neatkarīgi no apstrādes paņēmiena, koksnes pelnu pārstrādes produkti jānogādā mežā. Lai transportētu pašsacietējušos pelnus, nepieciešams vislielākais pārvadājumu skaits, bet vismazākās transporta izmaksas tas ir granulu pārvadāšanai. Trīssimt tonnas pašsacietējošo pelnu piegādei jāveic 37,5 reisi, bet, ražojot granulas, nepieciešamo reisu skaits ir 27. Pārvadājot granulas, samazinās transporta izmaksas un ar pelnu pārvadāšanu saistītais degvielas patēriņš.
Pētījuma autori secinājuši, ka granulētu pelnu izmantošana ir par 27 % lētāka, nekā pašsacietējušu pelnu piegāde meža īpašniekiem (Xxxxxxxxx et al. 2013). Praksē gan izmanto galvenokārt pelnu pašsacietēšanas tehnoloģiju, kas ir vienkārša un viegli organizējama.
Pelnu utilizācijas vides un ekonomiskie aspekti pētīti arī Somijas Dienvidaustrumu daļā. Pētījumā secināts, ka sodrēju (fly ash) un smago koksnes pelnu frakcijas (bottom ash) izmantošana meža augsnes ielabošanai ir visizdevīgākais pelnu utilizācijas paņēmiens, kas palielina prognozēto meža apsaimniekošanas NPV (neto pašreizējo vērtību) par 58 %. Lielais pieaugums saistīts ar minerālmēslojuma pieprasījuma samazinājumu, aizstājot to ar koksnes pelniem (21 % samazinājums), kā arī samazinātu minerālmēslojuma un kaļķošanas materiāla izmantošanu mežā (Deviatkin et al., 2016).
Xxxxx Xxxxxxxx maģistra darba pētījuma mērķis bija analizēt ieinteresēto pušu viedokli par ārējiem apstākļiem, izmantojot pelnus meža mēslošanai. Koksnes pelnu izmantošanu mežā visvairāk sekmē atkritumu deponēšanas nodevas, kas attiecas arī uz koksnes pelnu izbēršanu poligonos. Pētījumā aptaujāja pelnu ražotājus, pakalpojumu sniedzējus un iekārtu ražotājus, valdība institūcijas, meža pētniecības organizācijas, neatkarīgās vides organizācijas, kā arī meža īpašniekus un to organizācijas. Lielākā daļa no ražotājiem norādīja, ka ir maksājuši starpniekiem par pelnu pieņemšanu, lai izvairītos no deponēšanas izmaksām. Daļa intervēto kritizēja pelnu mēslojumu, jo tas nav homogēns un tajā ir neliela barības vielu koncentrācija, tāpēc pielietojamās devas ir vairākas reizes lielākas nekā minerālmēslu devas. Augsnes ielabošanai nepieciešamā koksnes pelnu deva ir 3-5 tonnas ha-1, tādēļ loģistikas izmaksas ir būtiski lielākas nekā minerālmēslojumam, kura deva ir par kārtu mazāka. Somijā pelnu transportēšana atmaksājas 50-200 km rādiusā ap katlumāju vai koģenerācijas staciju, t.i., pelnu izmantošana mežā izmaksā lētāk nekā deponēšana poligonā. Tāpēc daļa intervēto uzskatīja, ka koksnes pelnu izmaksas ir pārāk liekas, salīdzinot ar ķīmisko mēslojumu. Aizstāvot pelnu izmantošanu mežā, dažādu ieinteresēto pušu pārstāvji uzsvēra, ka šis materiāls ir vietējas izcelsmes, atjaunojams un viegli pielietojams (Xxxxxxxx, 2015). Somijā un Zviedrijā veikto pētījumu rezultāti norāda uz to, ka pelnu izmantošanu mežā var motivēt tikai abpusējs izdevīgums, t.i., pelnu ražotājs nepalielina savas izmaksas pelnu apsaimniekošanai, bet meža īpašnieks saņem materiālu bez maksas un pelnu ražotājs vismaz daļēji kompensē arī pelnu izkliedēšanas izmaksas. Neatkarīgi no sadarbības scenārija, pelnu ražotājam jānodrošina apstrādāts materiāls (cietināti pelni, kurā metālu oksīdi un hidroksīdi izreaģējuši ar gaisu un transformējušies karbonātos un ir atsijāta vai granulēta putekļu frakcija, kā arī noteikts minimālais barības vielu saturs). Sadarbības scenāriju nosaka pelnu deponēšanas nodevas – jo lielākas izmaksas pelnu transportēšanai un deponēšanai, jo atvērtāki sadarbībai kļūst pelnu ražotāji.
Zviedrijā un Somijā augsnes ielabošanai saskaņā ar ekspertu vērtējumu izmanto aptuveni 30 % koksnes pelnu. Zviedrijā pelnus izmanto galvenokārt uz minerālaugsnēm, tajā skaitā meža kultūrās pēc galvenās cirtes; turpretim, Somijā pelnus izmanto lielākoties meliorētās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs, kur pelni kompensē kālija un fosfora trūkumu. Attiecīgi, Somijā pelnus vairāk izmanto vidēja vecuma audzēs un briestaudzēs. Latvijā par koksnes pelnu izmantošanu vairāk rakstīja līdz 1940. gadam, aicinot lauksaimniekus un mežsaimniekus aizstāt minerālmēslus un kaļķi ar koksnes pelniem (Kl, 01 1937). Taču pēc 1940. gadā šis jautājums tika nolikts malā un par pelnu izmantošanu atcerējās tikai pēc neatkarības atgūšanas, vairākkārtīgi pieaugot biomasas izmantošanas apjomam siltumapgādē. Latvijas klimatiskajos apstākļos koksnes pelni izmantojami meliorētos mežos uz organiskām vai minerālām augsnēm, kur periodiski izpaužas kālija un fosfora trūkums un pelnu ienese var nodrošināt būtisku krājas papildpieaugumu (Xxxxxxx, 2012.05.15; Xxxxxxx et al., 2012; Xxxxxxx et al., 2015).
Metodes
Platību atlase
Meža resursu monitoringa dati
Pētījumā izmantoti Meža resursu monitoringa (MRM) II cikla dati. Minerālmēslojuma ienesei atlasīti MRM parauglaukumi un to sektori II‑IV bonitātes priedes, egles un bērza audzes valsts mežos mētrāja, lāna, damakšņa, slapjā mētrāja un slapjā damakšņa meža tipos, neatkarīgi no to vecuma un novietojuma. Kopējā šādu MRM parauglaukumu platība atbilst 430 tūkst. ha, tajā skaitā 295 tūkst. ha priedes, 89 tūkst. ha egles un 45 tūkst. ha bērza audzēs. Izdalot katras sugas mežaudžu kopplatību ar galvenās cirtes vecumu (priedei 101, eglei 81 un bērzam 71 gads), iegūta vidējā ikgadējā slāpekļa mēslojuma ienesei piemēroto audžu platība – 4,7 tūkst. ha, tajā skaitā 2,9 tūkst. ha priedes audzes, 1,1 tūkst ha egles un 0,6 tūkst. ha bērza audzes.
Koksnes pelnu izmantošanai piemēroto audžu atlasei izmantota līdzīga pieeja – priedes, egles un bērza audzes mētru, šaurlapju un platlapju āreņu un kūdreņu meža tipos, neatkarīgi no bonitātes. Bonitātes faktors šajā gadījumā nav ņemts vērā, jo kālija un fosfora trūkums meliorētās platībās visbiežāk izpaužas vidējā vai briestaudžu vecumā, neatkarīgi no koku augšanas gaitas jaunībā. Kopējā koksnes pelnu izmantošanai piemēroto mežaudžu platība valsts mežos ir 883 tūkst. ha, tajā skaitā 300 tūkst. ha priedes audzes, 305 tūkst. ha egles un 278 tūkst. ha bērza audzes. Vidējā ikgadējā koksnes pelnu ienesei piemēroto audžu platība – 10,7 tūkst. ha, tajā skaitā 3,0 tūkst. ha priedes audzes, 3,8 tūkst ha egles un 3,9 tūkst. ha bērza audzes.
Kopējā vidējā ikgadējā augsnes ielabošanas pasākumiem piemērotā mežaudžu platība valsts mežos ir 15,3 tūkst. ha.
Valsts meža reģistra dati
Lai novērtētu saimnieciskās darbības ierobežojumu iespējamo ietekmi uz koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu pielietošanu, veikta minerālmēslojuma un koksnes pelnu pielietošanai piemēroto platību atlase Valsts meža reģistra datu bāzē (AS “Latvijas valsts meži” uzturētā nogabalu ģeodatubāze), papildus atlasot poligonus, kuros saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve (64 % no mežaudžu kopplatības), t.i., no atlases izslēgtas visas mežaudzes ar brīvprātīgiem vai normatīvos noteiktiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tajā skaitā audzes kurās nav noteikts saimnieciskās izmantošanas mērķis un audzes, kurās plānota koksnes ieguve un dabas aizsardzības mērķu īstenošana (17 % no mežaudžu kopplatības).
Kopējā slāpekļa mēslojuma pielietošanai piemērotā platība atbilstoši šai atlasei ir 217 tūkst. ha (par 50 % mazāk nekā atbilstoši atlasei MRM datos, Tab. 44). Lielākā daļa no atlasītajiem nogabaliem ir priežu audzes. Pieņemot, ka aprites ilgums priedei, eglei un bērzam ir, attiecīgi, 101, 81 un 71 gads, vidēji gada laikā mēslojumu var izmantot 1,5 tūkst. ha platībā priedes audzēs, 0,6 tūkst. ha egles un 0,3 tūkst. ha bērza audzēs, kopā 2,4 tūkst. ha platībā gadā. Vidējā nogabala platība ir 1,6 ha. Saīsinot vidējo aprites ilgumu, ik gadus proporcionāli pieaugs augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem piemēroto audžu platība.
Slāpekļa mēslojuma pielietošanai piemērotās platības koncentrētas Latvijas rietumos un gar Daugavas kreiso krastu. Salīdzinoši mazāk augsnes ielabošanas pasākumiem piemēroto platību ir Zemgales, Dienvidlatgales un Ziemeļlatgales reģionos (Att. 18).
Tab. 44: Slāpekļa mēslojuma izmantošanai piemērotās platības
Valdošā suga |
Xxxxxxx |
Xxxx |
Xxxxxxxxx |
Slapjais mētrājs |
Slapjais damaksnis |
Kopā |
|---|---|---|---|---|---|---|
Priede |
35 753 |
58 955 |
17 395 |
17 869 |
17 016 |
146 988 |
Egle |
57 |
708 |
33 759 |
301 |
11 762 |
46 587 |
Bērzs |
169 |
559 |
10 846 |
516 |
10 961 |
23 051 |
Kopā |
35 978 |
60 222 |
62 001 |
18 686 |
39 739 |
216 625 |
Att. 18: Minerālmēslojuma izkliedēšanai piemēroto platību izvietojums AS “Latvijas valsts meži” reģionos.
Veicot papildus atlasi pēc mežaudžu saimnieciskās izmantošanas mērķa koksnes pelnu izmantošanai piemērotajās platībās, konstatēts, ka šādu audžu kopplatība ir 239 tūkst. ha (27 % no platības, kas noteikta atbilstoši MRM datiem), tajā skaitā 91 tūkst. ha kūdreņos (Tab. 45). Atbilstoši pieņēmumiem par vidējo aprites ilgumu, pelnu izkliedēšana vidēji gada laikā veicama 0,9 tūkst. ha platībā priežu audzēs, 0,8 tūkst. ha egļu un 1,2 tūkst. ha platībā bērza audzēs. Kopējā vidēji ik gadus pelnu izmantošanai piemērotā platība ir 2,9 tūkst. ha. Vidējā nogabala platība ir 1,5 ha.
Pelnu pielietošanai piemērotās platības salīdzinoši vienmērīgi izvietotas visos reģionos, izņemot Dienvidlatgali. Salīdzinoši vairāk augsnes ielabošanas pasākumiem piemēroto platību ir Vidusdaugavas un Ziemeļkurzemes reģionos (Att. 19).
Tab. 45: Pelnu izmantošanai piemērotās platības
Valdošā suga |
Mētru ārenis |
Šaurlapju ārenis |
Platlapju ārenis |
Mētru kūdrenis |
Šaurlapju kūdrenis |
Platlapju kūdrenis |
Kopā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
Priede |
25 310 |
36 467 |
291 |
10 893 |
20 801 |
228 |
93 990 |
Egle |
670 |
28 216 |
15 387 |
335 |
10 679 |
7 259 |
62 544 |
Bērzs |
624 |
19 638 |
22 040 |
1 576 |
17 717 |
21 065 |
82 659 |
Kopā |
26 604 |
84 321 |
37 718 |
12 803 |
49 196 |
28 552 |
239 193 |
Att. 19: Pelnu izkliedēšanai piemēroto platību izvietojums AS “Latvijas valsts meži” reģionos.
Plānojot koksnes pelnu izmantošanu, šāda pieeja (izvēlēties tikai tos nogabalus, kuros meža apsaimniekošanas mērķis ir koksnes ieguve), ne vienmēr būs pareiza, jo pelnu izmantošanas primārais mērķis kūdreņos un āreņos ir atjaunot ierobežotās barības vielu, it īpaši P un K rezerves, lai nepasliktinātos mežaudžu augšanas gaita un veselības stāvoklis. Pelnu izmantošana mežaudzēs, kur viens no saimnieciskās darbības mērķiem ir vides aizsardzība, jāplāno atbilstoši ietekmes uz vidi un zemsedzes veģetācijas augiem monitoringa rezultātiem, ko iegūsim Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programmā 2016.-2021. gadam. Ņemot vērā zināšanu trūkumu, pagaidām šīs platības nav iekļautas sociāli-ekonomiskā novērtējumā.
Augsnes ielabošanas līdzekļi
Aprēķinos pieņemts, ka sausieņu un slapjaiņu mežos izmanto amonija nitrātu (N saturs 34 %), mēslojuma deva ir 150 kg N ha-1, vienā reizē iestrādājami 436 kg ha-1 minerālmēslu, mēslojuma cena ir 289 € tonnā un minerālmēslojumu izkliedē 10 gadus pirms galvenās cirtes. Mēslojuma izkliedēšanai paredzēts izmantot lauksaimniecības traktoru ar uzkarināmu minerālmēslu izkliedētāju ar vismaz 500 kg kravnesību (Att. 20).
Att. 20: Minerālmēslojuma izkliedēšanas tehnika20.
Pelnu deva āreņos un slapjaiņos atbilst 5 tonnām ha-1. Neatkarīgi no mitruma satura un pelnu sastāva, ar šādu devu var ienest vismaz 2 tonnas ha-1 sausnas, kas nodrošina vēlamo krājas papildpieaugumu. Pelnu izkliedēšanai plānots izmantot izkliedētāju ar kustīgo grīdu uz pievedējtraktora piekabes vai puspiekabes bāzes (Att. 20). Mežā izmantojami tikai apstrādāti un sijāti pelni, t.i. pelni, kas sajaukti ar ūdeni un kuros metālu oksīdi un hidroksīdi pārvērtušies karbonātos, bet putekļveida daļiņas ir sacementējušās, veidojot granšainu struktūru (Att. 22).
Att. 21: Pelnu izkliedēšanas tehnika21.
|
|
Att. 22: Neapstrādāti (kreisajā pusē) un cietināti pelni pirms sijāšanas22.
Krājas papildpieauguma novērtējums
Krājas papildpieaugums platībās, kur ienests slāpekļa minerālmēslojums, novērtēts atbilstoši Latvijā un Ziemeļvalstīs veiktu pētījumu rezultātiem – 10 kg nodrošina vidēji 1 m3 krājas papildpieauguma, attiecīgi, ienesot 150 kg N ha-1, un paredzēts papildus iegūt 15 m3 ha-1 koksnes. Mēslojuma iedarbības ilgums ir 10 gadi.
Krājas papildpieaugums platībās, kur ienesti koksnes pelni, novērtēts atbilstoši Latvijā veiktu pētījumu rezultātiem, pieņemot, ka 5 tonnas pelnu nodrošina vismaz 15 m3 ha-1 krājas papildpieaugumu. Šāds vērtējums balstās uz 4 gadus ilgu novērojumu rezultātiem šaurlapju kūdrenī un šaurlapju ārenī, kur ienestas 2 tonnas ha-1 koksnes pelnu sausnas, tāpēc faktiskais koksnes pelnu radītais efekts var būt ievērojami lielāks. Pieņemtais koksnes pelnu iedarbības ilgums ir 10 gadi, atbilstoši nelielu pelnu devu iedarbības pētījumu rezultātiem.
Izmaksu un ieņēmumu analīze
Minerālmēslojuma un koksnes izmantošanas izmaksās ietverta materiālu piegāde, izkliedēšana un mežizstrāde. Minerālmēslojuma izkliedēšanas izmaksas pieņemtas 38 € ha-1, pelnu izkliedēšanas izmaksas – 120 € ha-1, piegādes izmaksas – 0,75 € km, vidējais kravas lielums – 20 tonnas. Mežizstrādes izmaksas pieņemtas 45 % no ieņēmumiem, pārdodot kokmateriālus, atbilstoši AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ekspertu aprēķiniem.
Kokmateriālu iznākuma un vidējās cenas aprēķiniem izmantoti LVM ekspertu 2013. gadā sagatavotie dati (Tab. 46). Biokurināmā (šķeldu) cena pieņemta 9 € ber. m-3. Papildus ieņēmumi, gatavojot biokurināmo no mežizstrādes atliekām rēķināti platībām, kur izmanto slāpekļa mēslojumu.
Tab. 46: Kokmateriālu iznākums galvenajā cirtē atbilstoši valdošajai sugai (Xxxxxxx et al., 2013)
Kokmateriālu iznākums galvenajā cirtē |
Priežu audzes |
Egļu audzes |
Bērza audzes |
Kokmateriālu vidējā cena, € m-3 |
|---|---|---|---|---|
skuju koku zāģbaļķi |
75% |
51% |
23% |
61 |
lapu koku zāģbaļķi |
- |
4% |
9% |
41 |
bērza finierkluči |
2% |
8% |
20% |
55 |
papīrmalka |
18% |
29% |
39% |
35 |
malka |
4% |
8% |
10% |
24 |
Mežaudžu sadalījums LVM reģionos pieņemts atbilstoši faktiskajam atlasīto mežaudžu izvietojumam. Mēslojuma piegādes attālums pieņemts atbilstoši vidējiem kokmateriālu piegādes attālumiem attiecīgajā reģionā.
Finanšu analīze veikta 20 gadus ilgam investīciju projektam, kā arī 50 gadus ilgam projektam, novērtējot ilglaicīgu kumulatīvo efektu, ko rada augsnes ielabošanas pasākumi.
Piesaistes vienību vērtība pieņemta 20 € CO2 tonnā-1 atbilstoši Eiropas Komisijas klimata politikas ietekmes novērtējuma ziņojumā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā izmantotajiem pieņēmumiem stāvoklim pēc 2020. gada (Commission staff working document Impact assessment accompanying the document Proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council on the inclusion of greenhouse gas emissions and removals from land use, land use change and forestry into the 2030 climate and energy framework and amending regulation no 525/2013 of the European Parliament and the Council on a mechanism for monitoring and reporting greenhouse gas emissions and other information relevant to climate change, 20.07.2016). Potenciālie ieņēmumi, iegūstot papildus piesaistes vienības, nav ņemti vērā ekonomiskajā analīzē, jo pagaidām nav noteikts juridiskais mehānisms šo vienību izmantošanai pēc 2020. gada. Visticamāk, ka papildus iegūtās piesaistes vienības vajadzēs izmantot, lai sasniegtu meža apsaimniekošanas references līmeni, kas nosaka ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas mērķus meža apsaimniekošanai.
Ietekmes uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu novērtējums
Slāpekļa minerālmēslojuma izkliedēšanas laiks pieņemts 1,1 stunda ha-1, atbilstoši modelētiem datiem par kustības ātrumu, apstrādājamās joslas platumu un darba laika patēriņu sagatavošanās darbiem. Pelnu izkliedēšanas darba laika patēriņš atbilstoši izmēģinājumu rezultātiem un ņemot vērā sagatavošanās darbus, ir 1,6 stundas ha-1. Kokmateriālu transporta darba ražīgumā izmantoti LVMI Silava 2008. gadā sadarbībā ar SIA “Vides projekti” veiktā pētījuma rezultāti – 1 m3 piegādei vidēji patērējamas 0,2 stundas darba laika (Xxxxxxxxx et al., 2009). Pilnas slodzes ekvivalents (nesakaitot atvaļinājumu un iespējamo darba nespēju) aprēķinos pieņemts 1584 stundas gadā. Papildus darba laika patēriņš koksnes pelnu piegādei aprēķinos nav ņemts vērā, jo pelnu transportēšana notiek, neatkarīgi no galamērķa.
Projekta sociāli-ekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību vērtēta, izmantojot pievienotās vērtības metodi. Aprēķinos iekļauts nolietojums, darba samaksa un peļņa. Nodokļu slogs pieņemts 30 % atbilstoši vidējam rādītājam Latvijā. Valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums pieņemts atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomisko rādītāju prognozēm23, paredzot lineāru iekšzemes kopprodukta pieaugumu nākotnē (Att. 23). 2017. gads pieņemts kā projekta uzsākšanas gads.
Att. 23: Iekšzemes kopprodukta prognoze.
Ietekmes uz klimata izmaiņām novērtējums
Augsnes ielabošanas pasākumiem ir tieša un netieša ietekme uz klimata izmaiņām. Pielietojot slāpekļa mēslojumu, veidojas slāpekļa oksīda (N2O) emisijas, bet krājas papildpieaugums nodrošina oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti dzīvajā un nedzīvajā biomasā, kā arī augsnē. Netiešs ieguldījums negatīvās ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanā ir biokurināmā ražošana, kas nodrošina aizstāšanas efektu rūpniecības un enerģētikas sektorā.
Krājas papildpieauguma pārrēķinam biomasas un oglekļa uzkrājuma izmaiņu vienībās izmantoti LVMI Silava 2011.-2015. gada pētījumu rezultāti, kas integrēti arī nacionālajā siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas ziņojumā (Muiznieks et al., 2015; Xxxxxxx et al., 2016; Xxxxxxx et al., 2016). References krāja pieņemta atbilstoši vidējiem rādītājiem galvenās cirtes vecumā.
N2O emisiju aprēķināšanai izmantoti Starpvalstu klimata izmaiņu padomes vadlīniju noklusētie emisiju faktori, kas raksturo tiešās un netiešās N2O emisijas, atkarībā no izmantotā mēslojuma daudzuma (Eggleston et al., 2006). Oglekļa uzkrājuma izmaiņu raksturošanai augsnē un nedzīvajā koksnē izmantots Yasso modelis, kas adaptēts Latvijas apstākļiem (Xxxxxxx et al., 2014).
Koksnes produktu radītās CO2 piesaistes raksturošanai izmantota SEG inventarizācijas ziņojuma metodika (Xxxxxxx et al., 2016). Pārrēķinam no kokmateriālu veidiem uz koksnes produktiem izmantoti Tab. 47 dotie pieņēmumi.
Tab. 47: Pieņēmumi koksnes produktu iznākuma novērtēšanai
Produkta kods |
Nosaukums |
Sausās koksnes blīvums g cm¯³ |
Gg C 1000 m¯³ |
Iznākums |
Iznākums |
|---|---|---|---|---|---|
5.C |
Sawnwood -Coniferous |
0,45 |
0,23 |
40,81% |
No skujkoku zāģbaļķiem |
0.XX |
Sawnwood - Non-Coniferous |
0,56 |
0,28 |
15,78% |
No lapkoku zāģbaļķiem |
6 1 |
Veneer sheets |
0,51 |
0,25 |
0,37% |
No lapkoku zāģbaļķiem un finiera |
6 2 |
Plywood |
0,54 |
0,27 |
7,50% |
No lapkoku zāģbaļķiem un finiera |
6 3 |
PARTICLE BOARD (including OSB) |
0,6 |
0,27 |
3,30% |
No visiem zāģbaļķiem un finiera |
6.4.1 |
HARDBOARD |
0,79 |
0,34 |
0,11% |
No visiem zāģbaļķiem un finiera |
6.4.2 |
MDF (MEDIUM DENSITY) |
0,69 |
0,3 |
0,00% |
No visiem zāģbaļķiem un finiera |
6.4.x |
Fibreboard compressed |
0,74 |
0,32 |
0,04% |
No visiem zāģbaļķiem un finiera |
6.4.3 |
INSULATING BOARD |
0,16 |
0,08 |
0,00% |
No visiem zāģbaļķiem un finiera |
Biokurināmā radītā aizstāšanas efekta novērtēšanai izmantota metodika, kas izstrādāta AS “Latvijas valsts meži” finansēta pētījuma “Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) kūdras ražošanas un piegāžu procesā” ietvaros 2013. gadā (Xxxxxxx, 2013). Aprēķins veikts, pieņemot, ka aizstājamais biokurināmais ir dabasgāze. SEG emisiju aprēķinu koeficienti doti Tab. 48. Biokurināmā radītā aizstāšanas efekta aprēķinos ietverta malka, kā arī mežizstrādes atliekas platībās, kur izmantots slāpekļa mēslojums. Mežizstrādes atlieku iznākuma aprēķinā pieņemts, ka vainaga un atlikumu frakcija ir 30 % no stumbra krājas, bet ražošanas zudumi (mežā atstātie zari) ir 40 % no vainaga un atlikumu kopējā apjoma. Vidējais biokurināmā papildus ieguvums, vācot mežizstrādes atliekas, ir 6,8 ber. m3 ha-1.
Tab. 48: SEG emisiju faktori aizstāšanas efekta novērtēšanai
Rādītājs |
Mērvienība |
Dabasgāze |
Biomasa |
|---|---|---|---|
Oglekļa saturs biomasā |
kg tonnā-1 |
- |
527 |
Siltumspēja |
MWh m-3 |
0,01 |
4,90 |
Katla lietderības koeficients |
- |
0,85 |
0,80 |
CO₂ emisiju faktors |
tonnas CO₂ MWh¯¹ |
0,1984470124 |
- |
N₂O emisiju faktors |
tonnas N₂O MWh¯¹ |
0,0000003625 |
0,0000144026 |
CH₄ emisiju faktors |
tonnas CH₄ MWh¯¹ |
0,0000036027 |
0,0001080028 |
Ražošanas zudumi |
- |
- |
0,1029 |
Rezultāti
Meža resursu monitoringa datu analīze
Meža resursu monitoringa dati izmantoti, lai novērtētu maksimālo koku augšanas apstākļu uzlabošanas potenciālu valsts mežos atbilstoši faktiskajiem augšanas apstākļiem (bonitātei, valdošajai sugai un meža tipam), kā arī neņemot vērā saimnieciskās darbības ierobežojumus.
Krājas papildpieaugums
Augsnes ielabošanas pasākumi uzlabo koku pieauguma rādītājus, sākot ar 1. gadu pēc mēslojuma iestrādes. Platībās, kur izkliedējams slāpekļa mēslojums, prognozējamais krājas papildpieaugums ir 6,9 tūkst. m3 1. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 10. gadā tas sasniedz maksimumu – 70 tūkst. m3 gadā. Kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc projekta uzsākšanas platībās, kur izmantojams minerālmēslojums, ir 314 tūkst. m3. Turpmākajos gados nav prognozēta ikgadējā vai kumulatīvā krājas papildpieauguma palielināšanās, jo, sākot ar 11. gadu no projekta uzsākšanas, plānota mežizstrāde platībās, kur minerālmēslojums izkliedēts vismaz pirms 10 gadiem. Vidēji gada laikā papildus iegūstami 70 tūkst. m3 koksnes, tajā skaitā 43,6 tūkst. m3 skujkoku zāģbaļķu, 1,7 tūkst. m3 lapkoku zāģbaļķu, 4 tūkst. m3 bērza finierkluču, 16,6 tūkst. m3 papīrmalkas, 4,1 tūkst. m3 malkas, kā arī 31,5 tūkst. ber. m3 biokurināmā no mežizstrādes atliekām.
Platībās, kur izmantoti koksnes pelni, prognozējamais krājas papildpieaugums ir 16,0 tūkst. m3 1. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 10. gadā – 160 tūkst. m3 gadā. Kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc projekta uzsākšanas platībās, kur izmantojami koksnes pelni, ir 719 tūkst. m3. Sākot ar 11. gadu no projekta uzsākšanas, plānota mežizstrāde platībās, kur pelni izkliedēti vismaz pirms 10 gadiem. Vidēji gada laikā papildus iegūstami 159,8 tūkst. m3 koksnes, tajā skaitā 75,7 tūkst. m3 skujkoku zāģbaļķu, 7,5 tūkst. m3 lapkoku zāģbaļķu, 16,7 tūkst. m3 bērza finierkluču, 47,5 tūkst. m3 papīrmalkas un 12,4 tūkst. m3 malkas.
Kopējais prognozējamais krājas papildpieaugums ar slāpekļa mēslojumu un koksnes pelniem apstrādātajās platībās ir 22,9 tūkst. m3 1. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 10. gadā – 230 tūkst. m3 gadā. Kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc projekta uzsākšanas ir 1033 tūkst. m3. Sākot ar 11. gadu no projekta uzsākšanas, vidēji gada laikā papildus iegūstami 230 tūkst. m3 koksnes. Papildus ik gadus iegūstamā biokurināmā daudzums atbilst 167 GWh primārās enerģijas.
Augsnes ielabošanas pasākumu ekonomiskais efekts
Vidējās ikgadējās izmaksas slāpekļa mēslojuma izmantošanai mežā ir 777 tūkst. € (167 € ha-1), tajā skaitā 587 tūkst. € mēslojuma iegādei. Ik gadus koku augšanas apstākļu uzlabošanai patērējamas 2,2 tūkst. tonnas amonija nitrāta (1 % no lauksaimniecībā patērējamā slāpekļa mēslojuma). Vidējās ikgadējās izmaksas koksnes pelnu izkliedēšanai mežā ir 1278 tūkst. € (120 € ha-1). Izmaksu aprēķinā iekļauta tikai pelnu izkliedēšana, jo pelnu transportēšana notiek neatkarīgi no izmantošanas veida, un transporta izmaksas jau iekļautas pelnu utilizācijas cenā. Vidējās ikgadējās izmaksas slāpekļa mēslojuma un pelnu izmatošanai kopā ir 2055 tūkst. € (vidēji 134 € ha-1).
Ik gadus koku augšanas apstākļu uzlabošanai nepieciešamas 53 tūkst. tonnas koksnes pelnu. Tas nozīmē, ka valsts meži var patērēt visus Latvijas centralizētās siltumapgādes sistēmās saražotos koksnes pelnus, kā arī ievest pelnus no ārzemēm, atgriežot Latvijas mežos ar eksportētajiem kokmateriāliem un biokurināmo izvestās barības vielas. Ņemot vērā, ka atkritumu deponēšanas nodevas Rietumvalstīs ir būtiski lielākas nekā Latvijā, pelnu atgriešana var būt izdevīgs risinājums gan meža īpašniekam, gan kurināmā patērētājam.
Vidējās ikgadējās papildus mežizstrādes izmaksas platībās, kur izmantots slāpekļa mēslojums, ir 1776 tūkst. € gadā (25,4 € m-3); ieņēmumi, pārdodot kokmateriālus un biokurināmo – 3947 tūkst. € gadā. Savukārt, platībās, kur izmantoti koksnes pelni, prognozētās papildus izmaksas mežizstrādei ir 3532 tūkst. € gadā, bet ieņēmumi, pārdodot kokmateriālus un malku – 7848 tūkst. € gadā. Kopējās mežizstrādes papildus izmaksas, tajā skaitā kokmateriālu un biokurināmā piegāde no platībām, kur veikti augsnes ielabošanas pasākumi, ir vidēji 5308 tūkst. € gadā. Prognozētie bruto ieņēmumi, pārdodot kokmateriālus un biokurināmo, patreizējās cenās ir vidēji 11795 tūkst. € gadā.
Īstenojot augsnes ielabošanas pasākumus, kā investīciju projektu, kurā pirmajos 10 gados notiek augsnes ielabošanas pasākumi, bet turpmākajos 10 gados mežizstrāde iepriekš mēslotajās platībās, slāpekļa mēslojuma pielietošanas gadījumā iekšējās atdeves koeficients sasniedz pozitīvu vērtību (3 %) 15. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 20. gadā iekšējās atdeves koeficients ir 11 %. Pielietojot 4,24 % diskonta likmi, ieguldījumu patreizējā neto vērtība 15. gadā pēc projekta uzsākšanas ir 619 tūkst. €, bet 20. gadā pēc projekta uzsākšanas – 4822 tūkst. €. Ikgadējā naudas plūsmas vērtība 20 gadu ilgam aprēķinu periodam platībās, kur izmantots slāpekļa mēslojums, ir 627 tūkst. €. Izmantojot augsnes ielabošanai koksnes pelnus, iekšējās atdeves koeficients sasniedz pozitīvu vērtību 13. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 20. gadā iekšējās atdeves koeficients ir 13 %. Ar 4,24 % diskonta likmi, ieguldījumu patreizējā neto vērtība 15. gadā pēc projekta uzsākšanas ir 3200 tūkst. €, bet 20. gadā pēc projekta uzsākšanas – 11557 tūkst. €. Ikgadējā naudas plūsmas vērtība 20 gadu ilgam aprēķinu periodam platībās, kur izmantoti koksnes pelni, ir 1367 tūkst. €.
Ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu
Augsnes ielabošanas pasākumu īstenošana mežā rada jaunas darba vietas siltumapgādes un koģenerācijas stacijās, veicot pelnu apstrādi, minerālmēslojuma un koksnes pelnu izkliedēšanu, kā arī papildus darba laika patēriņu mežizstrādē. Ietekmes uz nodarbinātību aprēķinā ietverts darba laika patēriņš augsnes ielabošanas līdzekļu izkliedēšanai un mežizstrādei, tajā skaitā papildus darba laika patēriņš mežizstrādē vērtēts kokmateriālu pievešanai un ceļu transportam.
Slāpekļa mēslojuma izkliedēšana nodrošina 3 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošas darba vietas, bet mežizstrāde platībās, kur izmantots slāpekļa mēslojums – 9 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošu darba vietu skaitu. Pelnu izmantošana mežā plānotajā apjomā radītu 11 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošas darba vietas, bet mežizstrāde šajās platībās – 20 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošu darba vietu skaitu. Kopumā augsnes ielabošanas pasākumi radītu vismaz 43 pilnas slodzes darba vietas, neskaitot procesa administrēšanai, vadībai un izpētei nepieciešamo darba vietu skaitu. Ņemot vērā meža augsnes ielabošanas pasākumu augsto pievienoto vērtību, paredzams, ka būtiski pieaugs izpētei un tehnoloģiju attīstībai novirzīto līdzekļu apjoms, lai no ekstensīvu augsnes ielabošanas pasākumu pielietošanas pārietu uz optimizētām meža apsaimniekošanas sistēmām, kas ļauj būtiski saīsināt aprites ilgumu un no platības vienības iegūt līdz 2 reizes vairāk koksnes produktu.
Projekta ietekme uz iekšzemes kopproduktu pirmajos 10 gados pēc tā uzsākšanas ir vidēji 845 tūkst. € gadā, bet, sākot ar 11. gadu pēc projekta uzsākšanas, tā ietekme uz iekšzemes kopproduktu pieaug līdz 11,7 milj. € gadā. Sabiedriskais ieguvums (nodokļu ieņēmumi) projekta īstenošanas rezultātā pieaugs par 253 tūkst. € gadā pirmajos 10 gados pēc projekta uzsākšanas un par 3,5 milj. € gadā, sākot ar 11. gadu pēc projekta uzsākšanas.
Ietekme uz klimata izmaiņām
Meža augsnes ielabošana ar minerālmēsliem vai koksnes pelniem ir viens no efektīvākajiem pasākumiem saimnieciskās darbības ietekmes uz klimata mazināšanas, kas, līdzīgi meža meliorācijai, dod efektu tūlīt pēc pasākumu ieviešanas un nodrošina ilgstošu kumulatīvo efektu visās meža oglekļa krātuvēs. Lielāku ieguldījumu ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanā var panākt, ieviešot optimizētās koku augšanas apstākļu uzlabošanas sistēmas, kas ļauj saīsināt meža aprites ilgumu, vienlaicīgi būtiski palielinot koksnes produktu iznākumu un samazinot slāpekļa ienesi 1 m3 krājas papildpieauguma iegūšanai. Ekstensīvās koku augšanas apstākļu uzlabošanas sistēmas rada mazāku kumulatīvo SEG emisiju samazināšanas efektu meža aprites laikā, taču īstermiņā (10 gadu laikā) iegūstamais efekts būtiski pārsniedz optimizēto sistēmu iespējas.
Slāpekļa mēslojuma un koksnes pelnu pielietošana, pakāpeniski palielinot platību, kurā izmantoti augsnes ielabošanas līdzekļi, nodrošina maksimālo SEG emisiju samazināšanas efektu 10. gadā, kad neto CO2 piesaiste sasniedz 320 tūkst. tonnas CO2 ekv. gadā, tajā skaitā biokurināmā aizstāšanas efekts. Turpmākajos gados, uzsākot mežizstrādi agrāk mēslotajās platībās, ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas efekts pakāpeniski sarūk, jo CO2 piesaisti dzīvajā biomasā daļēji kompensē nedzīvās koksnes (mežizstrādes atlieku un pazemes biomasas), kā arī koksnes produktu un biokurināmā oksidēšanās radītās CO2 emisijas. Att. 24 parādītas neto SEG emisijas, tajā skaitā fosilā kurināmā aizstāšanas efekts, ko rada augsnes ielabošanas pasākumi, izmantojot slāpekļa mēslojumu un koksnes pelnus. Ja fosilā kurināmā aizstāšanas efektu (vidēji 38 tūkst. tonnas CO2 ekv. gadā) neņem vērā, tad neto SEG emisiju samazinājums 11.-50. gadā pēc projekta uzsākšanas pakāpeniski nokritīsies no 89 tūkst. tonnām CO2 ekv. gadā līdz 61 tūkst. tonnām CO2 ekv. gadā.
Vērtējot mežizstrādes šķietami negatīvo lomu ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanā (CO2 piesaistes kritums 11. gadā pēc projekta uzsākšanas), jāņem vērā, ka mežizstrāde nodrošina līdzekļus, kas nepieciešami augsnes ielabošanas pasākumu turpināšanai, tāpēc, ja nenotiktu mežizstrāde, krājas papildpieaugums un ar to saistītā CO2 piesaiste pakāpeniski samazinātos un drīz vien pietuvotos nullei. Lai nodrošinātu pastāvīgi augošu ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas efektu, platībās, kur pielietoti ekstensīvi augsnes ielabošanas pasākumi, pēc meža atjaunošanas jāievieš optimizētas augsnes ielabošanas sistēmas, nodrošinot būtiski lielāku CO2 piesaisti gan jaunaudžu, gan vidēja vecuma un briestaudžu vecumā.
Att. 24: Augsnes ielabošanas pasākumu ietekme uz SEG emisijām meža zemēs.
CO2 piesaisti dažādās oglekļa krātuvēs jeb piesaistes vienības var izteikt arī monetārā izteiksmē. Eiropas Komisijas (EK) sagatavotajā klimata politikas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības ietekmes novērtējuma dokumentā pieņemtā piesaistes vienības vērtība 2020.-2030. gadā ir 20 € CO2 tonnā. Pagaidām ir grūti prognozēt, cik reālistisks, optimistisks vai pesimistisks ir šāds pieņēmums, jo nav noteiktas ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas saistības meža apsaimniekošanai, t.i., nav apstiprināts meža apsaimniekošanas references līmenis, kas noteiks, kurām Eiropas valstīm un cik lielā mērā būs nepieciešamas papildus piesaistes vienības saistību izpildei. Piesaistes vienību piedāvājuma un pieprasījuma attiecība noteiks to faktisko vērtību 2026. un 2031. gados, kad vērtēs valstu sasniegumus klimata politikas īstenošanā.
Pārrēķinot uz EK prognozēto piesaistes vienību vērtību, augsnes ielabošanas pasākumi 10. gadā pēc projekta uzsākšanas nodrošinās neto CO2 piesaisti, kas atbilst 6,4 milj. € gadā (Att. 25), bet turpmākajos gados tā pakāpeniski samazināsies no 2,5 milj. € līdz 2,0 milj. € gadā (Att. 26). Divdesmitajā gadā pēc projekta uzsākšanas potenciālais ieguvums piesaistes vienību izteiksmē būs aptuveni 50 % no neto ieņēmumiem, pārdodot kokmateriālus un biokurināmo. Ja augsnes ielabošanas pasākumus sāk īstenot 2017. gadā, 2031. gadā piesaistes vienību potenciālā vērtība, kas uzkrāta 2020.-2030. gados būs 36,4 milj. €.
SEG emisiju samazinājums, ko rada projekta īstenošana, 2030. gadā30 atbilstu 32 % no neto CO2 piesaistes meža zemēs, atbilstoši 2015. gadā izstrādātajām prognozēm. Projekta īstenošana var sniegt būtisku ieguldījumu valsts ietekmes uz klimata maiņām mērķu sasniegšanai.
Att. 25: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē pirmajos 10 gados pēc projekta uzsākšanas.
Att. 26: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē 11.-50. gadā pēc projekta uzsākšanas.
Valsts meža reģistra datu analīze
Meža reģistra dati izmantoti, lai izveidotu piesardzīgu prognozi par koku augšanas apstākļu uzlabošanai piemērotajām platībām, kas ietver saimnieciskās darbības ierobežojumus. Aprēķinā iekļautas tikai tās platības, kur saimnieciskās izmantošanas mērķis ir koksnes ieguve.
Krājas papildpieaugums
Platībās, kur izkliedējams slāpekļa mēslojums, prognozējamais krājas papildpieaugums ir 3,5 tūkst. m3 1. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 10. gadā tas sasniedz maksimumu – 32 tūkst. m3 gadā. Kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc projekta uzsākšanas platībās, kur izmantojams minerālmēslojums, ir 159 tūkst. m3. Vidēji gada laikā papildus iegūstami 35 tūkst. m3 koksnes, tajā skaitā 21,9 tūkst. m3 skujkoku zāģbaļķu, 0,9 tūkst. m3 lapkoku zāģbaļķu, 2,0 tūkst. m3 bērza finierkluču, 8,4 tūkst. m3 papīrmalkas, 2,1 tūkst. m3 malkas, kā arī 15,9 tūkst. ber. m3 biokurināmā no mežizstrādes atliekām.
Platībās, kur izmantoti koksnes pelni, prognozējamais krājas papildpieaugums ir 4,3 tūkst. m3 1. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 10. gadā – 39 tūkst. m3 gadā. Kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc projekta uzsākšanas platībās, kur izmantojami koksnes pelni, ir 194 tūkst. m3. Sākot ar 11. gadu no projekta uzsākšanas, vidēji gada laikā papildus iegūstami 43 tūkst. m3 koksnes, tajā skaitā 20,3 tūkst. m3 skujkoku zāģbaļķu, 2,0 tūkst. m3 lapkoku zāģbaļķu, 4,6 tūkst. m3 bērza finierkluču, 12,8 tūkst. m3 papīrmalkas un 3,3 tūkst. m3 malkas. Biokurināmā ieguve no mežizstrādes atliekām nav plānota.
Kopējais prognozējamais krājas papildpieaugums ar slāpekļa mēslojumu un koksnes pelniem apstrādātajās platībās ir 7,8 tūkst. m3 1. gadā pēc projekta uzsākšanas, bet 10. gadā – 71 tūkst. m3 gadā. Kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc projekta uzsākšanas ir 353 tūkst. m3. Sākot ar 11. gadu no projekta uzsākšanas, vidēji gada laikā papildus iegūstami 78 tūkst. m3 koksnes. Papildus ik gadus iegūstamā biokurināmā daudzums atbilst 60 GWh primārās enerģijas.
Augsnes ielabošanas pasākumu ekonomiskais efekts
Vidējās ikgadējās izmaksas slāpekļa mēslojuma izmantošanai mežā ir 393 tūkst. €, tajā skaitā 297 tūkst. € mēslojuma iegādei. Ik gadus koku augšanas apstākļu uzlabošanai patērējamas 1,0 tūkst. tonnas amonija nitrāta (0,4 % no lauksaimniecībā patērējamā slāpekļa mēslojuma). Vidējās ikgadējās izmaksas koksnes pelnu izkliedēšanai mežā ir 344 tūkst. €. Vidējās ikgadējās izmaksas slāpekļa mēslojuma un pelnu izmatošanai kopā ir 737 tūkst. €.
Ik gadus koku augšanas apstākļu uzlabošanai nepieciešamas 14 tūkst. tonnas koksnes pelnu, kas atbilst aptuveni trešdaļai lielākajās Latvijas centralizētās siltumapgādes sistēmās saražoto koksnes pelnu.
Vidējās ikgadējās papildus mežizstrādes izmaksas platībās, kur izmantots slāpekļa mēslojums, ir 897 tūkst. € gadā; ieņēmumi, pārdodot kokmateriālus un biokurināmo – 1992 tūkst. € gadā. Savukārt, platībās, kur izmantoti koksnes pelni, prognozētās papildus izmaksas mežizstrādei ir 952 tūkst. € gadā, bet ieņēmumi, pārdodot kokmateriālus un malku – 2115 tūkst. € gadā. Kopējās papildus mežizstrādes izmaksas, tajā skaitā kokmateriālu un biokurināmā piegāde no platībām, kur veikti augsnes ielabošanas pasākumi, ir vidēji 1849 tūkst. € gadā. Prognozētie bruto ieņēmumi, pārdodot kokmateriālus un biokurināmo, patreizējās cenās ir vidēji 4007 tūkst. € gadā.
Bruto ieņēmumu samazinājums no kokmateriālu realizācijas, neīstenojot augsnes ielabošanas pasākumus platībās, kur koksnes ieguve nav vienīgais saimnieciskās darbības mērķis, ir 7788 tūkst. € gadā. Vienkārša ekonomiskā analīze nenorāda uz projekta ekonomiskā efekta samazināšanos, ja augsnes ielabošanas pasākumus veic mazākā platībā, tomēr lielāka ražošanas apjoma apstākļos palielinātos pakalpojumu sniedzēju skaits un konkurence, kā arī samazinātos materiālu piegāžu un tehnikas transportēšanas attālums. Augsnes ielabošanas pasākumiem pakļauto platību samazināšanās ietekme uz kumulatīvo naudas plūsmu parādīta Att. 27. Prognozējamo neto ieņēmumu samazinājums, veicot augsnes ielabošanas pasākumus tikai platībās, kur saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve, ir vidēji 66 % gadā. Ieņēmumu samazinājums notiek galvenokārt uz pelnu izmantošanai piemēroto kūdreņu un āreņu rēķina. Jāņem vērā, ka scenārijā, kurā pelnus izkliedē visās augsnes ielabošanas pasākumiem piemērotajās platībās, valsts mežos būtu jāizmanto gandrīz visi Latvijā centralizētajās sistēmās saražotie koksnes pelni, kas, visticamāk, tuvākajā desmitgadē tehniski un organizatoriski nebūs iespējams.
Att. 27: Uzkrājošās naudas plūsmas aprēķins.
Ietekme uz nodarbinātību un iekšzemes kopproduktu
Augsnes ielabošanas pasākumu veikšana platībās, kur saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve, valsts mežos ļautu izveidot 5 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošas darba vietas mēslojuma izkliedēšanai un 9 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošu darba vietu skaitu mežizstrādē. Kopumā augsnes ielabošanas pasākumi radītu vismaz 14 jaunas pilnas slodzes darba vietas, neskaitot procesa administrēšanai, vadībai un izpētei nepieciešamo darba vietu skaitu.
Projekta ietekme uz iekšzemes kopproduktu pirmajos 10 gados pēc tā uzsākšanas ir vidēji 297 tūkst. € gadā, bet, sākot ar 11. gadu pēc projekta uzsākšanas, ietekme pieaug līdz 1,8 milj. € gadā. Sabiedriskais ieguvums (nodokļu ieņēmumi) projekta īstenošanas rezultātā pieaugs par 89 tūkst. € gadā pirmajos 10 gados pēc projekta uzsākšanas un par 1,2 milj. € gadā, sākot ar 11. gadu pēc projekta uzsākšanas.
Ietekme uz klimata izmaiņām
Prognozējot slāpekļa un koksnes pelnu izmantošanu platībās, kur saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve, vislielākais SEG emisiju samazināšanas efekts vērojams 10. gadā, kad neto CO2 piesaiste sasniedz 108 tūkst. tonnas CO2 ekv. gadā. Att. 28 parādītas neto SEG emisijas, tajā skaitā fosilā kurināmā aizstāšanas efekts, ko rada slāpekļa mēslojuma un koksnes pelnu izmantošana. Ja fosilā kurināmā aizstāšanas efektu (vidēji 11 tūkst. tonnas CO2 ekv. gadā) neņem vērā, SEG emisiju samazinājums 11.-50. gadā pēc pakāpeniski nokritīsies no 30 tūkst. tonnām CO2 ekv. gadā līdz 20 tūkst. tonnām CO2 ekv. gadā.
Att. 28: Augsnes ielabošanas pasākumu ietekme uz SEG emisijām meža zemēs.
Pārrēķinot uz EK prognozēto piesaistes vienību vērtību, augsnes ielabošanas pasākumi 10. gadā pēc projekta uzsākšanas nodrošinās neto CO2 piesaisti, kas atbilst 2,2 milj. € gadā (Att. 29), bet turpmākajos gados tā pakāpeniski samazināsies no 0,9 milj. € līdz 0,7 milj. € gadā (Att. 30). Ja augsnes ielabošanas pasākumus sāk īstenot 2017. gadā, 2031. gadā piesaistes vienību potenciālā vērtība, kas uzkrāta 2020.-2030. gados, ir 12,6 milj. €.
SEG emisiju samazinājums, ko rada projekta īstenošana, 2030. gadā31 atbilstu 10 % no neto CO2 piesaistes meža zemēs, atbilstoši 2015. gadā izstrādātajām prognozēm. Projekta īstenošana var sniegt būtisku ieguldījumu valsts ietekmes uz klimata maiņām mērķu sasniegšanai arī tādā gadījumā, ja augsnes ielabošanas pasākumus neveic platībās, kurās koksnes ieguve plānota paralēli citu saimnieciskās darbības mērķu īstenošanai.
Att. 29: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē pirmajos 10 gados pēc projekta uzsākšanas.
Att. 30: Augsnes ielabošanas pasākumu radīto SEG emisiju samazinājums CO2 piesaistes vienību vērtības izteiksmē 11.-50. gadā pēc projekta uzsākšanas.
Veicot augsnes ielabošanas pasākumus visās platībās, kur tas iespējams atbilstoši augšanas apstākļu un valdošās sugas atlases kritērijiem, ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas efekts 50 gadu laikā būtu par 3,9 milj. tonnām CO2 ekv. lielāks (vidēji 78 tūkst. tonnas CO2 ekv. gadā). Vidējais ietekmes uz klimata izmaiņām samazinājums augsnes ielabošanas pasākumu pielietošanas rezultātā 50 gadu laikā ir 39 tonnas CO2 ha-1.
Būtiski lielāku ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas efektu var panākt, izmantojot augsnes ielabošanas līdzekļus atkārtoti, sākot no mežaudzes atjaunošanas, un saīsinot aprites ilgumu. Šādas prakses ieviešanai ir jāpārskata meža apsaimniekošanas vadlīnijas, ieviešot pasākumus, kas samazina dabisko atmirumu (papildus pieauguma zudumus) un nodrošina optimālus apstākļus (pietiekoši daudz gaismas un optimālu mitruma režīmu) pastāvīga krājas papildpieuguma veidošanai.
Paplašinot pētījumus par augsnes ielabošanas pasākumiem, lietderīgi aprobēt Ziemeļvalstīs un arī izmēģinājumos Latvijā sekmīgi pielietoto “starta” mēslojuma metodi, ienesot koksnes pelnus auglīgos meža tipos (vērsi, gārša, slapjais vēris un slapjā gārša) pēc galvenās cirtes un pēc visām kopšanas cirtēm, kā arī kombinējot pelnus ar slāpekļa mēslojumu. Šāds risinājums būtiski palielinātu augsnes ielabošanas pasākumiem pieejamo mežu platību, vienlaicīgi nodrošinot lielāku ekonomisko efektu, jo pelni pieejami bez maksas un pēc galvenās cirtes to ienešana mežā ir lētāka, nekā pēc kopšanas cirtēm, kur traktoram jāmanevrē starp kokiem un jāņem vērā arī papildus augsnes aizsardzības nosacījumi.
Secinājumi
Ekstensīvās augsnes ielabošanas līdzekļu izmantošanas metodes, kas paredz slāpekļa minerālmēslojuma vai koksnes pelnu iestrādi pirms galvenās cirtes, nodrošina būtiski lielāku ekonomisko efektu nekā meža apsaimniekošanas cikla optimizācija, kas paredz atkārtotu augsnes ielabošanas līdzekļu pielietošanu, sākot no jaunaudžu vecuma.
Ekstensīviem augsnes ielabošanas pasākumiem, izmantojot slāpekļa mēslojumu platībās, kur saimnieciskās izmantošanas mērķis ir koksnes ražošana, valsts mežos piemēroti 217 tūkst. ha (kopējā platība, neņemot vērā saimnieciskās darbības kritēriju, ir 430 tūkst. ha); ik gadus mēslojamā platība, lielākoties skujkoku audzes, ir 2,4 tūkst. ha (neņemot vērā saimnieciskās darbības kritēriju – 4,6 tūkst. ha).
Koksnes pelnu izmantošanai valsts mežos, kur saimnieciskās izmantošanas mērķis ir koksnes ražošana, piemēroti 239 tūkst. ha (kopējā platība, neņemot vērā saimnieciskās darbības kritēriju, ir 883 tūkst. ha); vidēji gada laikā pelnus var izkliedēt 2,9 tūkst. ha platībā (10,7 tūkst. ha, neņemot vērā saimnieciskās darbības kritēriju). Augsnes ielabošanas pasākumiem patērējamais slāpekļa minerālmēslojums ir 0,4 % no lauksaimniecībā izmantojamā daudzuma. Pelnu patēriņš valsts mežos, kur saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve, ir aptuveni trešdaļa no Latvijas lielajās centralizētajās sistēmās saražotā apjoma.
Krājas papildpieaugums valsts mežos, kur saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve, izmantojot minerālmēslojuma, sasniedz 32 tūkst. m3 gadā 10. gadā pēc šādas mežsaimniecības prakses ieviešanas, bet kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā ir 159 tūkst. m3. Platībās, kur rekomendējama koksnes pelnu izmantošana, iespējams būtiski lielāks kopējais krājas papildpieaugums, kas 10. gadā var sasniegt 160 tūkst. m3, bet kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā pēc aktivitātes uzsākšanas sasniedz 719 tūkst. m3. Platībās, kur saimnieciskās izmantošanas mērķis ir koksnes ieguve, krājas papildpieaugums sasniedz 39 tūkst. m3 gadā 10. gadā, bet kumulatīvais krājas papildpieaugums 10. gadā ir 194 tūkst. m3.
Papildus biokurināmā daudzums, kas iegūstams, pateicoties augsnes ielabošanas pasākumiem platībās, kur saimnieciskās izmantošanas mērķis ir koksnes ieguve, atbilst 102 tūkst. ber. m3 jeb 60 GWh primārās enerģijas izteiksmē. Biokurināmā aprēķinā iekļauta malka un mežizstrādes atliekas sausieņu meža tipos.
Vidējās ikgadējās izmaksas slāpekļa minerālmēslojuma izmantošanai, izkliedējot to 2,4 tūkst. ha platībā, ir 393 tūkst. € (167 € ha-1), bet pelnu izmantošanai 2,4 tūkst. ha platībā – 344 tūkst. € (120 € ha-1). Vidējās ikgadējās papildus mežizstrādes izmaksas, sākot ar 11 gadu pēc augsnes ielabošanas prakses ieviešanas platībās, kur saimnieciskās darbības mērķis ir koksnes ieguve, ir 1849 tūkst. €. Vidējie bruto ieņēmumi, pārdodot krājas papildpieaugumu, tajā skaitā biokurināmo, patreizējās cenās ir 4007 tūkst. € gadā. Slāpekļa minerālmēslu izmantošanas projekta ieguldījumu iekšējās atdeves koeficients (IRR) 20. gadā pēc projekta uzsākšanas ir 11 %, savukārt pelnu izmantošanas ieguldījumu IRR 20. gadā ir 13 %.
Slāpekļa minerālmēslojuma un pelnu izmantošana ik gadus 5,3 tūkst. ha platībā valsts mežos radītu 14 pilnas slodzes ekvivalentiem atbilstošas darba vietas, neskaitot administrācijā un izpētē nodarbinātos.
Augsnes ielabošanas līdzekļi ir viens no efektīvākajiem ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas instrumentiem meža apsaimniekošanā, kas nodrošina tūlītēju un ilglaicīgu efektu. Izmantojot slāpekļa minerālmēslus un koksnes pelnus ik gadus 5,3 tūkst. ha platībā valsts mežos, kumulatīvais oglekļa uzkrājuma pieaugums, atskaitot SEG emisijas, kas veidojas minerālmēslojuma izmantošanas rezultātā, 10 gadu laikā sasniegtu 514 tūkst. CO2 ekv., tajā skaitā biokurināmā aizstāšanas efektu (50 gadu laikā vidēji 39 tonnas CO2 ha-1).
Projekta ietekme uz iekšzemes kopproduktu, veicot augsnes ielabošanas pasākumus 5,3 tūkst. ha platībā ik gadus, sasniedz maksimumu (3,9 milj. €) 11. gadā pēc projekta uzsākšanas. Projekta īstenošanas radītais sabiedriskais ieguvums nodokļu ieņēmumu veidā šajā laikā pieaug līdz 1,2 milj. € gadā.
Pārrēķinot oglekļa uzkrājuma izmaiņas CO2 piesaistes vienību prognozējamās vērtības izteiksmē, 10. gadā 5,3 tūkst. ha platībā īstenotie augsnes ielabošanas pasākumi radītu 2,2 milj. € līdzvērtīgu CO2 piesaisti. Turpmākajos gados, mineralizējoties koksnes produktiem un nedzīvajai koksnei, ikgadējās neto CO2 piesaistes vērtība saglabātos 0,9-0,7 milj. € līmenī. Papildus neto CO2 piesaistes vērtība, kas veidojas, pateicoties augsnes ielabošanas pasākumiem, ir 156 € ha-1. Maksimālais CO2 piesaistes potenciāls, īstenojot augsnes ielabošanas pasākumus pilnīgi visās tam piemērotajās platībās, 10. gadā atbilstu 6,4 milj. € gadā.
Būtiski lielāku ietekmes uz klimata izmaiņām samazinājumu var panākt ar optimizētajām meža apsaimniekošanas sistēmām, atkārtoti ienesot augsnes ielabošanas līdzekļus, sākot no jaunaudžu vecuma. Šāda pieeja ļauj iegūt būtiski lielāku koksnes daudzumu starpcirtēs un galvenajā cirtē, kā arī samazina aprites ilgumu. Optimizēto metožu ieviešanai ražošanā ir jāadaptē konvencionālās meža apsaimniekošanas sistēmas un jāizstrādā rekomendācijas mežsaimniecisko risku novērtēšanai.
Literatūra
Xxxxxxxxx, X., Xxxxxxxxxx, V., Xxxxx, I., Xxxxxxx, Ā., Xxxxxxx, D. & Xxxxxxx, X. (2009). Biomasas izmantošanas ilgtspējības kritēriju pielietošana un pasākumu izstrāde (Pārskats par Vides ministrijas pasūtītā pētījuma izpildi). Rīga.
Xxxxxxx, X. (2012.05.15). Wood ash recycling in Latvia. Vaxjo. Available from: xxxx://xxxxxxxxxxxxx.xxxxxxxxxxxxx.xx/xxxx-xxxxxx-xxx-xxxxxxxxx/XxxxXxxxxxxxxxXxxxxxxxx/Xxxxxxxxx/Xxx%00xxxxxxxxx/Xxxx%00xxx%00xxxxxxxxx%00xx%00Xxxxxx.xxx. [Accessed 2012-09-15].
Commission staff working document Impact assessment accompanying the document Proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council on the inclusion of greenhouse gas emissions and removals from land use, land use change and forestry into the 2030 climate and energy framework and amending regulation no 525/2013 of the European Parliament and the Council on a mechanism for monitoring and reporting greenhouse gas emissions and other information relevant to climate change (20.07.2016). European Commission.
Deviatkin, I., Xxxxxxxxxx, X. & Horttanainen, M. (2016). Optimal Recycling Combination of Ash in South-East Finland. ResearchGate [online],. Available from: xxxxx://xxx.xxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxx/000000000_Xxxxxxx_Xxxxxxxxx_Xxxxxxxxxxx_xx_Xxx_xx_Xxxxx-Xxxx_Xxxxxxx. [Accessed 2016-08-19].
Xxxxxxxxx, S., Xxxxxxx, X., Xxxx, X., Xxxxx, X. & Xxxxxx, X. (Eds.) (2006). 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories. Agriculture, Forestry and Other Land Use. 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories. p 678. Japan: Institute for Global Environmental Strategies (IGES). ISBN 4-88788-032-4.
Xxxxxxx, X., Xxxx, X., Xxxxxxxx, A., Xxxxx, X., Līga, R., Xxxxxxxx, V., Xxxxxx, I., Xxxxxx, L., Xxxxxxxx, L., Xxxxx, X., Xxxxxxx, X., Xxxxxxx, X., Xxxxxxx, X., Xxxxxxx, X., Xxxxxxx, X. & Xxxxxxx, X. (2016). Latvia’s National InventoryReport Submission under UNFCCC and the Kyoto protocol Common Reporting Formats (CRF) 1990 – 2014. Riga: Ministry of Environmental Protection and Regional Development of the Republic of Latvia.
Xxxxxxx, X.-X., Xxxx, P., Xxxxxxxxx, M. & Xxxxx, X. (2014). Fertilization in northern forests – biological, economic and environmental constraints and possibilities. Scandinavian Journal of Forest Research 29(4), 301–311.
Kāposts, V. (1981). Mežaudžu barošanās režīms un to mēslošana : Apskats. Rīga: LatZTIZPI.
Xx, X. X. (01 1937). Pelni dārzkopībā. Zemkopis [online], (1). Available from: http://xxx.xxxxxxxxx.xx/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_zemk1937n01|article:DIVL163|query:Pelni%20Pelni%20pelniem|issueType:X.
Xxxxxxx, X. (2013). Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) kūdras ražošanas un piegāžu procesā. Salaspils. (V01).
Xxxxxxx, X., Xxxxxxx, X. & Xxxxxxxx, X. (2012). Koksnes pelnu un kāliju saturoša minerālmēslojuma ietekme uz parastās egles (Picea abies (L.) X.Xxxxx.) bojājumu dinamiku. Proceedings of Latvijas Universitātes 70. zinātniskā konference, Rīga, 2012. pp 81–84. Rīga: Latvijas Universitāte.
Xxxxxxx, X., Xxxxxxxx, M., Xxxxxxx, D. & Xxxxxxx, X. (2014). Literature review on results of application of soil carbon model Yasso in forest, cropland and grassland. Proceedings of 9th Baltic theriological conference, Ilgas, 2014. Ilgas: Latvian State Forest Research Institute ”Silava”.
Xxxxxxx, A., Xxxxxxx, D. & Jansons, Ā. (2013). Meža mēslošanas ietekme uz kokaudžu vērtības pieaugumu. Salaspils. (5.5-5.1-001j-101-13-28).
Xxxxxxx, X., Xxxxxxx, X. & Xxxxxxx, X. (2016). Estimation of the biomass stock from growing stock volume. Proceedings of 11th International Scientific Conference Students on Their Way to Science, Jelgava, 2016. p 120. Jelgava.
Xxxxxxxxx, E., Xxxxxxx, X. & Xxxxxxx, X. (2015). Carbon content in biomass of the most common tree species in Latvia. Proceedings of Latvia University of Agriculture 10th International Scientific Conference „Students on their way to science”, Jelgava, 2015. Jelgava.
Xxxxxxx, M., Xxxxxxxx, K. & Xxxxxxx, X. (2015). Economic assessment of wood ash spreading in forest. Proceedings of Adaptation and mitigation: strategies for management of forest ecosystems, Airport hotel ABC, 2015. pp 37–38. Airport hotel ABC.
Xxxxxxxxx, X. (2013). Ash Products and Their Economic Profitability. The Open Waste Management Journal 6(1), 1–5.
Xxxxxx, X., Xxxxxxxxxx, X. & Xxxxx, X. (2010). Primary energy and greenhouse gas implications of increasing biomass production through forest fertilization. Biomass and Bioenergy 34(4), 572–581.
Xxxxxx, X. (1991). Meža mēslošanas problēmas un perspektīvas. Jaunākais mežsaimniecībā (33), 47–53.
Xxxxxxxx, X. (2015). Ash fertilization stakeholders´ perceptions of their external environment in Finland. Diss. Helsingin yliopisto. Available from: xxxxx://xxxxx.xxxxxxxx.xx/xxxxxx/00000/000000. [Accessed 2016-09-06].
Xxxxxxx, X. (Ed.) (2012). The new Statistical Yearbook of Forestry 2012. Vantaa: METLA.
Капостс, X. & Сацениекс, Р. (1977). Применение минеральных удобрений в насаждениях хвойных парод Латвийской ССР. In: Xxxxxxxxxx, X. X., Xxxxxxxxx, X. X., & Xxxxxxx, X. В. (Eds) Применение минеральных удобрений в лесном хозяйстве. pp 8–12. Тарту: Всесоюznaя опдена Ленина академия сельскохозяйственных наук имени X.X. Ленина Западное отделение Эстонской научно-исследовательский институт лесного хозяиства и охраны природы Эстонская сельскохозяйственная академия. (Матетиалы второго координационного совещания).
10. Pielikums: Koksnes pelnu izkliedēšanas un izmaksu darba ražīguma novērtējums
Ievads
Koksnes pelnu pozitīvā ietekme uz skujkoku augšanu kūdras augsnēs zināma jau kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Meliorētajās organiskajās augsnēs barības vielu sastāvs nereti ir nelīdzsvarots. Dažādās mežaudzes attīstības stadijās var izpausties kālija, fosfora, bora vai citu elementu deficīts, kas aizkavē koku augšanu un var izraisīt mežaudzes bojāeju (Siddique, 2008; Väätäinen et al., 2011). Koksnes pelni ir piemēroti skujkoku audžu vitalitātes uzlabošanai eitrofiskos kūdrājos, kur tie novērš fosfora un kālija nepietiekamību, lai gan pozitīvs efekts sasniedzams arī uz nabadzīgām organiskām augsnēm, taču pelnu iedarbība var izpausties ar aizkavēšanos. Pelni spēj samazināt kūdras skābumu (pH līmenis var paaugstināties par 2–3 vienībām) un palielināt mikrobiālo aktivitāti augsnē. Pelnu mēslojuma efekts ir ilgāks nekā sintētiskā mēslojuma efekts, jo pelnu iedarbība turpinās vismaz 30 gadus (Xxxxxxxxx et al., 2012). Pēc 4 tonnu ha-1 pelnu sausnas izkliedēšanas ar slāpekli bagātās kūdras augsnēs krājas pieaugums palielinās par 2–4 m3 gadā (Xxxxxxx et al., 2010; Xxxxxxxxx et al., 2012). Šādas pelnu devas nepalielina kadmija un citu toksisko vielu saturu ogās un sēnēs (Xxxxxx, 2006; Xxxxxxx et al., 2015).
Neatkarīgi no pelnu izmantošanas paņēmiena (kompensējošā barības vielu ienese pēc mežizstrādes vai augsnes ielabošana pirms mežizstrādes), pelnu izkliedētājiem jāpārvietojas pa tehnoloģiskajiem koridoriem vai pievešanas ceļiem. Visbiežāk pelnu izkliedēšanai izmanto vidējās klases pievedējtraktorus ar kravnesību 6-10 tonnas. Pelnus iekrauj ar paša pievedējtraktora iekrāvēju, aizstājot standarta greiferi ar ekskavatora kausu. Izkliedēšanas zona parasti ir 25 metrus plata. Izmantojot mazākus traktorus, audzē var iebraukt bez tehnoloģiskajiem koridoriem, taču darbu apgrūtina kritušie koki un citi šķēršļi, tāpēc daudz lielāku darba ražīgumu var nodrošināt, izkliedējot pelnus pēc kopšanas cirtes vai galvenās cirtes. Ar pievedējtraktoru var izkliedēt 40–80 tonnas pelnu dienā, bet ar mazāku tehniku, piemēram, pielāgotiem lauksaimniecības traktoriem ar kravnesību līdz 5 tonnām – 20‑40 tonnas. Izkliedētājs parasti sastāv no tvertnes ar vertikāliem vai ieslīpiem bortiem un kustīgās grīdas. Bortu slīpums nedrīkst pārsniegt 45 o, lai pelni neaizķertos pie tvertnes sienām. Tvertnes galā atrodas izkliedēšanas mehānisms ar 1-2 rotējošiem diskiem, kas vēdekļveidā izkliedē pelnus abos virzienos ap mašīnu.
Pelnu izkliedēšanai nav piemēroti kūtsmēslu ārdītāji, jo cietināti pelni ir pārāk smagi un var ātri sabojāt padeves mehānismu, kā arī minerālmēslu izkliedētāji, kas nav aprīkoti ar kustīgo grīdu. Granulētu un presētu pelnu izkliedēšana notiek vienmērīgāk nekā pašsacietējušu pelnu izkliedēšana, jo materiāls nepieķeras tvertnes sāniem.
Pelnu devu regulē, mainot kustīgās grīdas ātrumu un padeves mehānisma atveres lielumu. Pelnu deva atkarīga arī no no braukšanas ātruma, tāpēc precīzai pelnu dozēšanai būtiski iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par braukšanas apstākļiem. Pelnu izkliedētāja braukšanas ātrums mežā parasti ir aptuveni 50 m min.-1. Kustības ātruma un maršruta monitoringa datus (GPS ierīces sekošanas ierakstu), kā arī audzē izkliedētā pelnu daudzuma uzskaites informāciju var izmantot, lai novērtētu pelnu izkliedēšanas kvalitāti un identificētu vietas, kur, iespējams, maksimāli pieļaujamā deva ir pārsniegta vai arī nav sasniegta, vai arī izkliedēšana notikusi buferjoslu teritorijā. Pelnu izkliedēšana var palielināt koku mizas bojājumus, it īpaši, izmantojot pielāgotu lauksaimniecības tehniku, kuru manevrētspēja ir mazāka nekā meža pievedējtraktoriem. Ja pelnus izkliedē uz salijušas augsnes pavasarī, pelnu izkliedētājs var radīt arī augsnes bojājumus, atstājot risas un bojājot koku saknes.
Pelnu izkliedēšana ar traktoru uz Somijā izmaksā 14–22 € par tonnu pelnu (60-70 € ha-1) un papildus 5–11 € tonna-1 par pelnu transportēšanu (60 km rādiusā). Saskaņā ar Latvijā veiktu pētījumu rezultātiem, pelnu izkliedēšana ar pielāgotu lauksaimniecības traktoru izmaksā ap 79 € ha‑1 (Väätäinen et al., 2011; Xxxxxxx et al., 2015). Izmaksas var būtiski samazināt, aprīkojot izkliedētāju ar manipulatoru uz trīs punktu piekares, lai traktors pats varētu piepildīt izkliedētāja tvertni.
Pētījuma mērķis ir novērtēt pilnveidotas pelnu izkliedēšanas piekabes un minerālmēslu izkliedētāja pielietošanas iespējas samitrinātu pelnu ienešanai mežā. Apstrādātus pelnus – samitrinātus, sablīvētus un tad sasmalcinātus, kā arī presētus vai granulētus pelnus Latvijā pagaidām nepiedāvā neviens uzņēmējs, tāpēc izmēģinājumā izmantoti samitrināti nesijāti pelni, kas iegūti no kustīgo ārdu katla (izdedži jeb smagā pelnu frakcija) un pelni, kas iegūti no verdošā slāņa katla (vieglā pelnu frakcija jeb sodrēji).
Darba metodika
Pirmajā izmēģinājumā pelnu izkliede veikta ar meža darbiem piemērotu lauksaimniecības traktoru Valtra 6350 (Att. 31) ar 105 ZS jaudu un modulāru pelnu kliedēšanas piekabi (Att. 32).
Att. 31: Traktors Valtra 6350 ar modulāro pelnu kliedēšanas piekabi32.
Att. 32: Pelnu izkliedētājs (LR Patentu valdes patents Nr. 15075)33.
Otrajā izmēģinājumā pelni izkaisīti ar jaudīgāku Valtra P 191 traktoru ar 170 ZS jaudu, kas aprīkots ar uzkarināmu Amazone minerālmēslu izkliedētāju bez kustīgās grīdas (Att. 33).
Att. 33: Traktors Valtra P191 ar Amazone minerālmēslu izkliedētāju34.
Xxx traktoru operatoriem nebija iepriekšējas pieredzes, izkliedējot pelnus vai minerālmēslus mežā.
Pirmā mašīnu sastāva masa, iekraujot 2 tonnas pelnu, bija aptuveni 10660 kg, bet otrā ar 1 tonnu pelnu kravā – 8250 kg. Izmantojot pilnu modulārās piekabes potenciālu, masas starpība var sasniegt pat 8,5 tonnas (Tab. 49). Abos gadījumos manevrēšanas spējas apgrūtināja papildus komplektācija traktoru priekšpusē – pirmajā gadījumā tā bija vinča, otrajā – atsvars. Lai arī pirmajā sastāvā izmantotais traktors bija par 0,5 m īsāks, kopējais sastāva garums bija būtiski lielāks – 11,5 m (7,5 m ar uzkarinātu minerālmēslu kliedētāju, otrs mašīnu sastāvs), kas ietekmēja manevrētspēju un darba ražību. Pirmā mašīnu sastāva zemākā vieta bija izkliedes diski (klīrenss 44 cm), tāpēc vajadzēja pievērst īpašu uzmanību, lai tos pasargātu no celmiem. Savukārt otrajā mašīnu sastāvā izkliedes agregāts atradās vismaz 0,7 m augstumā no zemes un pelnu izkliedēšanas laikā nevajadzēja pievērst papildus uzmanību tā drošībai. Izmēģinājumu rezultātā pārbūvētajā modulārajā iekārtā izkliedēšanas diski un hidromotors ir pārvietoti uz augšu un nodrošināti ar papildus aizsardzību no apakšas.
Tab. 49: Pelnu izkliedes mašīnu sastāvu tehniskie parametri
Parametrs |
Valtra 6350 sastāvs |
Valtra T191 sastāvs |
|---|---|---|
Traktora masa, kg |
4660 |
5950 + 1000 (atsvars) |
|
4534 + 1000 (vinča) |
5150 + 1000 (atsvars) |
|
2280 |
2330 |
|
2730 |
3400 |
|
500 |
590 |
Kaisītāja masa, kg |
4000 |
300 |
|
6200 |
1420 |
|
2600 |
2440 |
|
440 |
600 |
|
8 |
1 |
Abos izmēģinājumos augšanas apstākļi un augsnes nestspēja bija līdzīga – pārstāvēti gan sausieņi un āreņi uz noturīgām augsnēm, gan meliorētas kūdras augsnes ar vāju nestspēju (Tab. 50 un 51).
Tab. 50: Pirmās grupas audžu taksācijas rādītāji
Audzes atslēga35 |
Meža tips |
Platība, ha |
Suga/ vecums |
Šķērslaukums, m2 ha-1 |
Krāja, m3 ha-1 |
|---|---|---|---|---|---|
000-000-0 |
Dm |
6,3 |
E/48 |
23 |
235 |
000-000-00 |
Kp |
5,7 |
E/48 |
21 |
214 |
000-000-00 |
Kp |
2,1 |
E/43 |
21 |
214 |
000-000-00 |
Dm |
4,4 |
E/48 |
18 |
171 |
Abos variantos izmēģinājumi veikti 4. vecumklases parastās egles audzēs, otrajā gadījumā izkliede veikta arī bērza audzēs. Visās audzēs ne vēlāk kā pirms 4 gadiem veikta krājas kopšanas cirte un ir saglabājušies tehnoloģiskie koridori ar ceļos ieklātām mežizstrādes atliekām, pamežs un valdaudzes biezība neapgrūtina pārvietošanos un vienmērīgu pelnu izkliedi.
Tab. 51: Otrās grupas audžu taksācijas rādītāji
Audzes atslēga |
Meža tips |
Platība, ha |
Suga/ vecums |
Šķērslaukums, m2 ha-1 |
Krāja, m3 ha-1 |
|---|---|---|---|---|---|
11-134-8 |
As |
4,8 |
E/45 |
26 |
314 |
00-000-00 |
Kp |
0,9 |
E/46 |
23 |
243 |
21-32-13 |
As |
2,1 |
B/29 |
19 |
182 |
00-000-00 |
Ks |
2,1 |
B/28 |
14 |
121 |
Pelnu izkliedes izmēģinājumi ar modulāro piekabi tika veikti no 24. līdz 28. novembrim, kad gaisa vidējā temperatūra bija no 0 līdz -7 oC, debesis apmākušās un daļēji apmākušās bez būtiskiem nokrišņiem. Savukārt izmēģinājumi ar minerālmēslu izkliedētāju veikti laikā no 3. līdz 7. oktobrim, kad netika vēroti nokrišņi un gaisa temperatūra bija no +9 līdz +14 oC.
Traktortehnikas pakalpojuma cena ir 25 EUR stundā, kas arī ņemta par pamatu pelnu izkliedes izmaksu aprēķināšanai. Papildus darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar celmu apzāģēšanu platībās, kur veikta pelnu izkliedēšana ar modulāro iekārtu, aprēķinos nav ņemtas vērā, jo izmēģinājumu gaitā iekārta uzlabota un izkliedēšanas mehānisms vairs neķeras aiz celmiem.
Ar modulāro piekabi 20 tonnas pelnu izkliedētas 10 ha platībā, bet ar minerālmēslu izkliedētāju – 15 tonnas pelnu – 5 ha platībā. Pelnu deva novērtēta atbilstoši prognozētajam pelnu sastāvam, bet analīžu rezultāti iegūti jau pēc pelnu izkliedēšanas. Pelni pirms transportēšanas uz mežu sakrauti 500 kg smagos maisos. Izmantotie pelni nav pirms tam sijāti, bet ir salieti ar ūdeni, lai novērstu to putēšanu.
Izmēģinājumos izmantoto pelnu īpašības (vidējie rādītāji visās pelnu partijās) parādītas Tab. 52. Veicot pelnu izkliedēšanu ar modulāro piekabi, pelnu deva ir vidēji 2 tonnas ha-1, attiecīgi 1 ha vidēji ienesti 10,2 kg fosfora un 16,2 kg kālija tīrvielas. Izmēģinājumu variantā ar minerālmēslu izkliedētāju vidēji ienesti 34,5 kg ha-1 fosfora un 106,8 kg ha-1 kālija tīrvielas. Ienesto barības vielu deva abos variantos būtiski atšķiras, kas apstiprina nepieciešamību noskaidrot pelnu īpašības pirms izkliedēšanas mežā un pelnu apstrādes procesā nodrošināt kvalitātes kontroles pasākumus, lai dažādu pelnu partiju īpašības būtiski neatšķiras.
Tab. 52: Izmēģinājumos izmantoto pelnu īpašības
Rādītājs |
Izmēģinājumi ar modulāro iekārtu |
Izmēģinājumi ar minerālmēslu izkliedētāju |
|---|---|---|
pHCaCl2 |
11,9 |
12,6 |
Ckarb., g kg¯¹ |
15,5 |
13,7 |
Corg., g kg¯¹ |
19,7 |
9,1 |
Skop., mg kg¯¹ |
16,6 |
37,7 |
Nkop., g kg¯¹ |
0,2 |
0,1 |
P, g kg¯¹ |
5,1 |
11,6 |
Ads.bāzu summa, mgekv 100 g-1 |
142,5 |
547,4 |
HNO3 ekstrahējamie elementi: |
||
K, g kg¯¹ |
16,3 |
35,6 |
Ca, g kg¯¹ |
101,7 |
167,4 |
Mg, g kg¯¹ |
16,7 |
32,1 |
Mn, g kg¯¹ |
1,3 |
3,0 |
Fe, g kg¯¹ |
4,1 |
6,5 |
Cd, mg kg¯¹ |
8,8 |
3,5 |
Pb, mg kg¯¹ |
77,4 |
104,7 |
Cr, mg kg¯¹ |
348,1 |
122,9 |
Ni, mg kg¯¹ |
24,5 |
27,5 |
Cu, mg kg¯¹ |
62,6 |
172,4 |
Galvenie rezultāti
Izmantojot modulāro kliedēšanas piekabi, pelnu izkaisīšanai 10 ha platībā patērētas 17,5 stundas, attiecīgi, darba ražīgums ir vidēji 0,57 ha stundā. Veicot pelnu izkliedēšanu ar Amazone minerālmēslu izkliedētāju, darba ražīgums bija 0,61 ha stundā.
Veicot pelnu kaisīšanu ar pelnu kliedēšanas piekabi, pelnu iekraušanai izmantots vēl viens traktors ar frontālo iekrāvēju, tāpēc izmaksās ietvertas 2 tehnikas vienības. Ražošanas apstākļos otrs traktors jāaizstāj ar hidromanipulatoru, kas uzstādīts uz 3 punktu piekares. Hidromanipulatora uzstādīšana ļautu samazināt pelnu izkliedēšanas izmaksas par aptuveni 30 %.
Strādājot ar minerālmēslu kaisītāju, pelni iekrauti ar kaisītājam stiprinātu pacēlāju, kura funkcionalitāte ir ierobežota, kas arī atspoguļojas darba laika patēriņā kravas veidošanai. Uzkarināma minerālmēslu izmantošanas gadījumā šai problēmai nav vienkārša risinājuma, jo 3 punktu uzkare jau ir aizņemta ar minerālmēslu kliedētāju. Viens no risinājumiem ir esošā pacēlāja pastiprināšana un aprīkošana ar elektrisko vinču pelnu maisu ievilkšanai. Minerālmēslu kliedētāji pielāgoti maisos fasēta materiāla izkliedēšanai, kas uzliek papildus ierobežojumus šādu iekārtu izmantošanai pelnu izkliedēšanai.
Salīdzinot abus risinājumus, jāņem vērā virkne faktoru – attālums no pelnu iekraušanas vietas līdz audzei, audzes konfigurācija, augsnes nestspēja u.c. Amazone minerālmēslu izkliedētājs ir paredzēts granulēta un birstoša materiāla kliedēšanai, tāpēc izmēģinājumos regulāri nācās tīrīt padeves mehānismu un sajaukt pelnus, lai tie neliptu pie bortiem un sieta. Modulārais kliedētājs piemērots nesijātu, negranulētu, heterogēnu pelnu izkaisīšanai. Abām iekārtām raksturīga problēma, kaisot samitrinātus pelnus aukstā laikā, ir materiāla piesalšana bortiem, tāpēc pētījumā sagatavotās rekomendācijas pelnu izkliedētāja pilnveidošanai ietver ieteikumu nomainīt metāla plāksnes ar saplāksni. Neviena no iekārtām nevar izkaisīt sausus pelnus ar būtisku smalkās frakcijas īpatsvaru. Attiecīgi, pelnu apstrāde, izmantojot pašcietināšanas, presēšanas vai granulēšanas tehnoloģiju, ir obligāts priekšnosacījums, lai izmantotu šo materiālu mežā.
Atšķirības darba ražīgumā rada arī tehnikas gabarīti un manevrētspēja. Kliedējot pelnus ar modulāro piekabi, visvairāk laika (48 %) patērēts iebraukšanai audzē (Att. 34), kas lielā mērā saistīts ar traktora un piekabes gabarītiem, kas nav piemēroti līkumošanai kopšanas ciršu tehnoloģiskajos koridoros. Operatoram bija jāiebrauc audzē atpakaļgaitā (ar piekabi pa priekšu), lai pelnu izkliedēšanu varētu veikt, velkot piekabi. Izmantotais traktors bija būtiski par vieglu piekrautas piekabes vilkšanai (6-8 tonnas, atkarībā no kravas lieluma un mitruma satura pelnos), tāpēc pat nelielas nogāzes varēja izraisīt traktora iebuksēšanu. Praksē, izmantojot atbilstošu izmēru traktoru (pašmasa vismaz 7 tonnas), darba ražīgums būtiski palielinātos. Alternatīvs risinājums ir esošās pelnu kliedēšanas iekārtas uzstādīšana meža pievedējtraktora rāmim (LVMI Silava uzsākts darbs pelnu kliedētāja adaptēšanai Vimek 610 un Vimek 610 BioCombi pievedējtraktoram) vai aizmugurējā tandēma aprīkošana ar hidropiedziņu. Pētījuma rezultātā jau ir veikta pelnu kliedētāja pārbūve, paceļot augstāk izkliedēšanas mehānismu un saīsinot rāmja garumu.
Veicot pelnu izkliedēšanu ar minerālmēslu kliedētāju, iebraukšanai audzē patērēti tikai 13 % no kopējā darba laika (Att. 35), jo tehnikas manevrēšana nebija ierobežota un iebuksēšanas risks bija salīdzinoši neliels. Modulārajam kliedētājam klīrenss ir zemāks, nekā Amazone kliedētājam, tādēļ, strādājot ar pelnu kliedēšanas piekabi, 26 % no kopējā laika patērēti augstāko celmu apzāģēšanai, lai pasargātu kliedēšanas mehānismu un hidromotoru no iespējamajiem bojājumiem.
Att. 34: Darba laika sadalījums pelnu izkliedē ar modulāro piekabi.
Pēc izkliedēšanas mehānisma pacelšanas vienā līmenī ar piekabes rāmi un papildus aizsardzības uzstādīšanas darba ražīgums būtiski palielināsies, jo celmu apzāģēšana vairs nav nepieciešama. Arī pārvietošanās laiks samazināsies, jo piekabe ir par pus metru īsāka. Kopumā, ņemot vērā jau veiktos uzlabojumus un darba organizācijas pilnveidošanas iekārtas, pelnu kliedētāja darba ražīgumu var palielināt par 50 %.
Att. 35: Darba laika sadalījums pelnu izkliedē ar minerālmēslu izkliedētāju Amazone.
Amazone minerālmēslu izkliedētājs piemērots granulētu pelnu izkliedēšanai, pie kam pelni jāsafasē maisos (līdz 500 kg) katrs. Šādam paņēmienam ir priekšrocības, ja pelnus savlaicīgi atved uz audzi un izkliedētājs nav piesaistīts pelnu piegādei. Maisos fasētos granulētus pelnus var glabāt izmantošanas vietā, nebaidoties par to salīšanu. Nelielais maisu tilpums ļauj precīzi dozēt pelnu devas katrai audzei un būtiski samazināt traktora pārbraucienu laiku, pievedot pelnus katrai audzei. Šīs pašas priekšrocības var izmantot, arī strādājot ar pelnu kliedētāja piekabi. Pelnu maisa lielumu ierobežo traktoram uzstādītā hidromanipulatora jauda.
Pelnu izkliedēšanas izmaksas, neskaitot iekraušanai un izkraušanai, kā arī pārbraucieniem patērēto laiku un kravas lielumu, nosaka tehnoloģisko koridoru izvietojums audzē, t.i. kopējais audzē nobraucamais attālums, un vidējais kustības ātrums. Pelnu izkliedēšanas darba ražīgums un izmaksas ir vienkārši modelējami lielumi.
Izmēģinājumā ar modulāro piekabi pelnu izkliedēšanas izmaksas, neskaitot frontālā pacēlāja pakalpojumu, bija 44 EUR ha-1, bet ar minerālmēslu izkliedētāju 41 EUR ha-1. Aptuvenās pelnu deponēšanas izmaksas ir 39,5 EUR tonna-1. Tā kā otrajā variantā (Valtra 6350+Amazone) izkliedētas 3 tonnas koksnes pelnu uz ha, tad ietaupījums ir 77,5 EUR ha-1, izvēloties pelnu izkliedi deponēšanas vietā. Izmantojot modulāro pelnu kliedētāju, izmaksās iekļauta arī frontālā iekrāvēja pakalpojumu izmaksas un izkaisītas 2 tonnas ha-1 pelnu, kā rezultātā par pelnu izkliedēšanu jāpārmaksā 8,7 EUR ha-1. Attiecīgi, pelnu izkliedes ar modulāro piekabi izmaksas var samazināt, uzstādot traktoram hidromanipulatoru. Izmaksu samazinājumu var panākt, palielinot pelnu devu tā, lai nodrošinātu optimālu barības vielu daudzuma ienesi. Izmēģinājumos ar modulāro piekabi, lai ienestu augsnē pietiekošu kālija un fosfora daudzumu, izmantojot pētījumam pieejamos pelnus, deva būtu palielināma līdz 5 tonnām ha-1. Attiecīgi, izmaksu samazinājums, pelnus izkliedējot mežā, būtu līdz pat 2 reizes lielāks, jo pelnu izkliedēšanas darba ražīgums, mainot devas lielumu, mainītos nebūtiski.
Izmēģinājumos izmantoti neapstrādāti pelni. Praksē papildus izmaksas radīs pelnu cietināšana, smalcināšana un kvalitātes kontrole.
Secinājumi
Izmantojot neapstrādātus pelnus, pelnu izkliedēšanas kvalitāte pasliktinās un faktiski izkliedētā materiāla daudzums ir grūtāk prognozējams, tāpēc praksē koku augšanas apstākļu uzlabošanai izmantojami tikai pašcietināti, presēti vai granulēti pelni.
Lai arī minerālmēslu izkliedētājs uzrāda labākus darba ražīguma rādītājus, ir manevrētspējīgāks un tam nav nepieciešams traktors ar frontālo iekrāvēju pelnu iepildīšanai, modulārā piekabe ar kustīgo grīdu un lielāku tilpumu ir piemērotāka apstrādātu pelnu izkliedēšanai, jo vienlaicīgi ieved mežā līdz 5 reizes lielāku pelnu apjomu un nodrošina vienmērīgāku pelnu izkliedēšanu.
Minerālmēslu kliedētāja padeves mehānisms ir paredzēts granulētam un viendabīgam materiālam. Lai kliedētu pelnus ar šo agregātu, nodrošināma materiāla maisīšana visā tvertnes tilpumā un lielākas padeves lūkas. Būtiskākie pelnu izkliedes piekabes trūkumi ir zemais klīrenss (novērsts izmēģinājumu gaitā), garā sakabe, apgrūtināta caurgājamība (aizmugurējam tandēmam nav piedziņas mehānisma) un hidromanipulatora neesamība.
Pelnu izkliedes ražīgums, strādājot ar modulāro piekabi, ir 0,57 ha h-1, bet ar minerālmēslu izkliedētāju – 0,61 ha h-1. Modulārās piekabes pelnu izkliedes ražīgumu var būtiski palielināt ar tehniskiem uzlabojumiem (saīsināts rāmis, aizmugurējā tandēma piedziņa, hidromanipulatora uzstādīšana), kā arī izmantojot jaudīgāku traktortehniku.
Izmantojot modulāro izkliedēšanas piekabi un traktoru ar frontālo iekrāvēju pelnu iepildīšanai, pelnu izkliedēšanas izmaksas ir 88 EUR ha-1, bet, izmantojot Amazone izkliedētāju ar hidraulisko pacēlāju, 41 EUR ha-1. Būtisku izmaksu samazinājumu var panākt, aprīkojot modulāro izkliedēšanas piekabi velkošo traktoru ar hidromanipulatoru uz trīspunktu piekares un nelielu ekskavatora kausu.
Salīdzinot pelnu izkliedēšanas izmaksas ar izdevumiem to deponēšanai, pirmajā izmēģinājumā, izkliedēšanu veicot ar modulāro piekabi, pelnu izkliedēšanai mežā nepieciešami papildus 8,7 EUR ha-1, bet otrajā izmēģinājumā, izmantojot minerālmēslu izkliedētāju, var ietaupīt 77,5 EUR ha-1 (25,8 EUR tonna-1 pelnu).
Ražošanas apstākļos jārēķinās ar papildus izmaksām pelnu apstrādei un kvalitātes kontrolei.
Literatūra
Ernfors, M., Xxxxxxxx, U., Nilsson, M. & Xxxxxxxxxxx, X. (2010). Effects of wood ash fertilization on forest floor greenhouse gas emissions and tree growth in nutrient poor drained peatland forests. Science of The Total Environment 408(20), 4580–4590.
Xxxxxxx, D., Xxxxxxxx, T., Xxxxxxxxx, T., Xxxxxxx, S., Xxxxxxx, A., Xxxxxxx, D. & Xxxxxx, X. (2015). The ectomycorrhizal community of conifer stands on peat soils 12 years after fertilization with wood ash. Mycorrhiza [online],. Available from: xxxx://xxxx.xxxxxxxx.xxx/00.0000/x00000-000-0000-0. [Accessed 2015-08-13].
Xxxxxxx, M., Xxxxxxxx, K. & Xxxxxxx, X. (2015). Economic assessment of wood ash spreading in forest. Proceedings of Adaptation and mitigation: strategies for management of forest ecosystems, Airport hotel ABC, 2015. pp 37–38. Airport hotel ABC.
Xxxxxx, X. X. (2006). Wood ash use in forestry – a review of the environmental impacts. Forestry 79(5), 563–588.
Xxxxxxxxx, X., Xxxxxxxxx, X., Xxxxxxx, M., Xxxxxxxx, M. & Xxxxxxxx, X. (2012). 30-Year effects of wood ash and nitrogen fertilization on soil chemical properties, soil microbial processes and stand growth in a Scots pine stand. Forest Ecology and Management 278, 63–70.
Xxxxxxxx, X. (2008). Wood Ash. Waste Materials and By-Products in Concrete. pp 303–321. Springer Berlin Heidelberg. ISBN 978-3-540-74293-7.
Väätäinen, K., Xxxxxxxxxx, E., Xxxxxxxx, M. & Xxxxxxxxxxx, X. (2011). The costs and profitability of using granulated wood ash as a forest fertilizer in drained peatland forests. Biomass and Bioenergy 35(8), 3335–3341 (Proceedings Of A Workshop Of Iea Bioenergy Task 31 On ‘Sustainable Forestry Systems For Bioenergy: Integration, Innovation And Information’).
11. Pielikums: Vadlīnijas koksnes pelnu apstrādei un izmantošanai mežsaimniecībā
Saturs
Kāpēc mežam nepieciešami pelni? 179
Kādu labumu pelnu izmantošana mežā dod klimatam? 180
Kā pelnu atgriešana mežā samazina deponēto atkritumu daudzumu? 181
Kādi riski saistīti ar koksnes pelnu izmantošanu mežā 182
Klasifikācija pēc izmantotā kurināmā 187
Klasifikācijā pēc apkures katla veida 189
Sausu un samitrinātu pelnu savākšana 191
Pelnu kvalitātes novērtēšana 192
Pašsacietēšana un sijāšana 196
Pēcapstrādes kvalitātes kontrole 199
Gatavā pelnu produkta deklarēšana 200
Pelnu izkliedēšanas plānošana un darbu izpilde 201
Pelnu izkliedēšanas organizēšana 201
Pelnu devas noteikšana barības vielu atgriešanai vidē 202
Pelnu devas meža augsnes ielabošanai 203
Pelnu izkliedēšana uz minerālaugsnēm 204
Pelnu izkliedēšana uz organiskām augsnēm 205
Pelnu izkliedēšanas metodes 207
Pelnu izkliedēšana ar traktoru 207
Pelnu izkliedēšana ar helikopteru 209
Augsnes bagātināšana ar slāpekli 209
Pelnu izmantošanas regulējumi 212
Latvijas nacionālais FSC (Forest Stewardship Council) standarts 212
Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) 212
Woodmark Vispārējais standarts 213
FSC meža apsaimniekošanas starptautiskais standarts 213
Ievads
Kāpēc mežam nepieciešami pelni?
Iegūstot biomasu, mežā samazinās barības vielu rezerves un augsnes buferspēja, kas, savukārt, palielina augsnes paskābināšanās un augšanas apstākļu pasliktināšanās risku. Lapotnē un zaros barības vielu koncentrācija ir vairākkārt lielāka nekā stumbrā. Ja no meža izved stumbra koksni un mežizstrādes atliekas, barības vielu iznese no meža rotācijas laikā palielinās 1,5-4 reizes, kas vēl vairāk samazina nākamajām koku paaudzēm pieejamo barības vielu rezerves.
Augsnei paskābinoties, palielinās toksisko alumīnija savienojumu šķīdība, un notiek to ieskalošanās dziļākajos augsnes slāņos un ūdenskrātuvēs. Sākumā alumīnija izskalošanās ir lēna, bet, tiklīdz augsnes pH vērtība sasniedz 4,4 vai mazāk, tā kļūst strauja. Ja augsnes buferspēja ir zaudēta līdz gruntsūdens līmenim vai pamatiezim, barības vielu izskalošanās izraisa ūdensteču un ezeru paskābināšanos un eitrofikāciju. Ūdens paskābināšanās sekmē ūdens kvalitātes pasliktināšanos un jutīgu, ūdenī mītošo sugu daudzveidības samazināšanos.
Sadedzinot biokurināmo, barības vielas un augsnes buferspēju nodrošinošie ķīmiskie elementi koncentrējas pelnos. Tas padara pelnus par piemērotu materiālu mežā zaudēto barības vielu un augsnes buferspējas atjaunošanai. Pelnos pietrūkst tikai slāpeklis, kas izvadīts atmosfērā ar dūmgāzēm.
Koksnes pelnu pozitīvo ietekmi uz priedes augšanu zemā un pārejas purva kūdras augsnēs pirmo reizi demonstrēja Somu Meža izpētes institūta pētījumos 20. gadsimta 30-tajos gados. Nosusinātos kūdrājos ir nelīdzsvarots barības vielu saturs, kas kritiskos kokaudzes attīstības etapos var kavēt augšanu vai pat izraisīt koku bojāeju. Koksnes pelni ir piemēroti augsnes ielabošanai skujkoku audzēs uz eitrofiskām, ar slāpekli bagātām kūdras augsnēm, jo novērš fosfora un kālija trūkumu. Salīdzinot ar sintētisko mēslojumu, pelnu ietekme turpinās vismaz 30 gadus ilgāk. Ar slāpekli bagātos kūdrājos, lietojot 4 tonnas ha-1 koksnes pelnu, krājas papildpieaugums ir 2-4 m3 ha-1 gadā. Latvijā veiktos izmēģinājumos šaurlapju kūdrenī krājas papildpieaugums 4 gadus pēc pelnu ienešanas (deva 2 tonnas ha-1) ir 4-5 m3 ha-1 gadā (17-20 m3 ha-1 4 gadu laikā).
Zviedrijas dienvidos veiktos pētījumos noskaidrota pelnu pozitīvā ietekme uz koku augšanu arī auglīgās minerālaugsnēs ar palielinātu slāpekļa ienesi, kur lielais slāpekļa saturs nav līdzsvarots ar citu biogēno elementu pieejamību augiem. Pelnu izkliedēšana šādās meža augsnēs, it īpaši kombinējot ar mežizstrādes atlieku savākšanu, ir viens no risinājumiem slāpekļa savienojumu piesārņojuma mazināšanai. Mazauglīgās minerālaugsnēs pelnu ienešana pirmajos gados var radīt pretēju efektu – augšanas gaitas pasliktināšanos, jo palielinās augu un mikroorganismu konkurence, izmantojot ierobežotās slāpekļa rezerves.
Pozitīvs efekts vērojams arī kūdrā audzētu bērzu stādījumos, bet vislabākie papildpieauguma rādītāji vērojami tad, ja pelnus lieto kopā ar slāpekļa mēslojumu.
Somijā 13 gadu garumā salīdzināta granulētu un pašsacietējušu pelnu ietekme uz barības vielu apriti un caurmēra pieaugumu vidēja vecuma priedes audzēs minerālaugsnēs un kūdrājos. Kontroles laukumos bija pietiekams slāpekļa daudzums, taču trūka fosfors un kālijs. Pētījuma beigās krājas pieaugums bija 1,7–1,8 reizes lielāks, salīdzinot ar kontroli, vietās ar zemu barības vielu koncentrāciju, un 4–5 reizes – auglīgākās vietās.
Citā līdzīgā pētījumā Somijā pārbaudīja pelnu mēslojuma ietekmi uz minerālaugsnē un oligotrofiskā kūdrenī augošam parastās priedes un parastās egles audzēm. Pētījumā pielietoja gan tīrus koksnes pelnus, gan to kombināciju ar slāpekļa mēslojumu. Minerālaugšņu pētījuma objektā pēc 20 gadiem augsnē izšķīdušā oglekļa, kā arī oglekļa un slāpekļa (N) mineralizācija bija lielāka mēslošanas režīmā, kur pielietots pelnu un slāpekļa maisījums, salīdzinot ar kontroli vai tikai slāpekļa mēslojumu. Kūdreņu objektā vēl pēc 27 gadiem koksnes pelni veicināja C mineralizāciju un celulozes sadalīšanos, taču mikroorganismu biomasas C vai N, kā arī N mineralizācija un koncentrācija nemainījās. Visos pētījuma objektos uzlabojās koku augšana. No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka koksnes pelnu un slāpekļa pozitīvā ietekme skaidrojama ar izmaiņām augsnes barības vielu sastāvā un mikrobioloģiskajiem procesiem saistībā ar C un N apriti.
Daļā pētījumu nav novērota augšanas uzlabošanās, piemēram, pētījumā Kanādas boreālajos mežos mēslošana ar pelniem neietekmēja Benksa priedes augšanu 5 gadu ilgumā. Melnajai eglei (Picea mariana) vērojams relatīva augšanas ātruma samazinājums par 30%, salīdzinot ar kontroli. Somijas centrālajā daļā pētīja divas dabiskas baltalkšņu audzes ar bērzu un kārklu piejaukumu. Viena no audzēm atrodas uz kūdrāja un otra uz minerālaugsnes. Audzes izzāģēja un pielietoja dažāda veida mēslojumu. Kūdrājā veica N ienesi kopā ar dažādu daudzumu koksnes pelnu, kā arī atstāja nemēslotu kontroli. Audzē uz minerālaugsnes veica N ienesi kopā ar pelniem vai fosfora un kālija mēslojumu. Rezultāti rāda, ka mēslošana nav ietekmējusi alkšņu augšanu. Šie rezultāti norāda uz nepieciešamību izvērtēt augšanas apstākļus un citus priekšnosacījumus augsnes ielabošanas pasākumu efektivitātes nodrošināšanai.
Visbiežāk koku augšanas palēnināšanos boreālajos mežos uz minerālaugsnēm izraisa samazināta slāpekļa pieejamība. Vietās, kur koku augšanu izteikti ierobežo slāpekļa trūkums, pelnu izmantošana neuzlabos augšanas gaitu un stāvoklis var pat pasliktināties. Tādos gadījumos jāizmanto slāpekļa vai slāpekļa un pelnu maisījums.
Kādu labumu pelnu izmantošana mežā dod klimatam?
Arvien vairāk tiek atzīts, ka globālās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (turpmāk SEG) emisijas ir jāsamazina, lai izvairītos no klimata izmaiņu smagajām sekām. Lai īstenotu Kioto protokola nosacījumus, Eiropas Savienība (ES) bija noteikusi, ka SEG emisijas laikā no 1990. gada līdz 2010. gadam jāsamazina par 8%. Lai atbalstītu centienus samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, ES ir nolēmusi palielināt atjaunojamos enerģijas resursus ar zemām neto SEG emisiju proporcijām. Šī iemesla dēļ Sestajā Vides rīcības programmā (Sixth Environment Action Programme) ir iekļauts mērķis līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ieguvē no 6% līdz 12% no kopējā enerģijas patēriņa. Biomasa ir atjaunojams resurss un viens no tās veidiem ir koksne. Enerģijas ieguvei izmantojot koksni, vērojams SEG emisiju samazinājums. Savukārt dedzināšanas rezultātā radušos pelnus izmantojot mežu mēslošanā, minerālelementus atgriež augsnē.
Slāpekļa monoksīds N2O ir viena no siltumnīcas efekta gāzēm ar lielu globālās sasilšanas potenciālu. Dabiskie kūdrāji ir viens no N2O avotiem, un N2O emisijas palielinās, nosusinot kūdrājus mežu ierīkošanai. Somijas boreālajos kūdras mežos veica pētījumu par granulēto koksnes pelnu ietekmi uz N2O emisijām. Rezultāti liecina, ka lauka apstākļos pelni nepalielina N2O emisijas, bet laboratorijas apstākļos novēroja samazinātu N2O veidošanos. Arī pēc Zviedrijā veiktiem pētījumiem var secināt, ka, uzlabojot koku augšanu, koksnes pelni nepalielina SEG emisijas.
Kā pelnu atgriešana mežā samazina deponēto atkritumu daudzumu?
Pelnu izkliedēšana mežā atgriež barības elementus to izcelsmes vietā un aizvieto biogēno vielu lineāro plūsmu izgāztuves virzienā ar ciklisko plūsmu. Pēdējās desmitgadēs pelnu pārstrādes ekoloģiskā ietekme uz floru, faunu, koksnes produktivitāti, kā arī ūdens un augsnes ķīmisko sastāvu ir bijusi daudzu pētījumu pamatā. Zinātnieki secinājuši, ka tīru koksnes pelnu materiālu (bez piejaukumiem) var izmantot augsnes buferspējas un barības vielu izneses kompensēšanai, neizraisot negatīvu ietekmi uz vidi un nodrošinot, ka pelnus izmanto tajos meža tipos, kur izpaužas to pozitīvais efekts.
Koksnes pelnus bieži deponē atkritumu poligonos, taču ekonomiskie un vides aizsardzības instrumenti sekmē atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas risinājumu attīstību. ES Direktīva par atkritumu poligoniem (1999/31/EC) ir izvirzījusi stingrākus noteikumus atkritumu deponēšanai, kā rezultātā daudzus prasībām neatbilstošus poligonus slēdz, bet jaunajos poligonos pieaug atkritumu deponēšanas izmaksas, padarot koksnes pelnu atgriešanu meža ekosistēmā ekonomiski izdevīgu.
2016. gadā Somijas dienvidaustrumos veiktā pētījumā zinātnieki skaidroja pelnu utilizācijas vides un ekonomiskos aspektus. Izvērtējot koksnes pelnu aprites ciklu, secināts, ka to izmantošana meža mēslošanā samazina ietekmi uz vidi par 10-30 %, salīdzinot ar deponēšanu; savukārt, globālās sasilšanas potenciāls samazinās par 93 %. Ietekmes uz vidi samazinājums saistīts, galvenokārt, ar to, ka netiek izmantots sintētiskais mēslojums, kas ļauj samazināt mēslojuma ražošanas procesā radušās emisijas. Koksnes pelnu izmantošana meža mēslošanai palielina NPV (neto pašreizējo vērtību) par 58 %, salīdzinot ar konvencionālajiem mēslošanas līdzekļiem. Labi ekonomiskie rādītāji saistīti ar mēslojuma iegūšanas (21 %), kā arī augsnes ielabošanas līdzekļu un kaļķošanas materiāla kaisīšanas samazinājumu (34 %). Saskaņā ar somu pētījumu rezultātiem, koksnes pelnu pārstrādes, transportēšanas un kaisīšanas izmaksas ir zemas salīdzinājumā ar gūto ekonomisko labumu, atsakoties no sintētisko mēslošanas līdzekļu ražošanas un izmantošanas.
Saskaņā ar koksnes izmantošanas statistikas datiem Latvijā 2015. gadā sadedzinātas aptuveni 2,16 milj. tonnas biomasas, kas radīja 108 tūkst. tonnas koksnes pelnu. Sadedzinātās koksnes sadalījums centralizētajās un lokālajās siltumapgādes sistēmās Latvijas statistikas datos nav tiešā veidā nosakāms, tomēr, pieņemot, ka lielāko daļu malkas, kokskaidu granulu un brikešu sadedzina lokālajās sistēmās, pelnu daudzums, ko saražo centralizētās sistēmas, ir aptuveni 40 tūkst. tonnas. Ja pelnu deponēšanas izmaksas ir 30 EUR tonnā, kopējās centralizēto sistēmu saražoto pelnu deponēšanas izmaksas ir aptuveni 1,5 milj. EUR gadā. Izmaksu aprēķinā ņemts vērā, ka lielāko daļu pelnu Latvijā sajauc ar ūdeni, lai tos atdzesētu un novērstu putēšanu. Pelnu transportēšanas izmaksas ir grūtāk novērtēt, jo pārvadājumu attālumi un izmantotās tehnikas kravnesība katrā siltumapgādes sistēmā var būt citādi. Ja pieņem, ka vidējais pārvadāšanas attālums ir 30 km vienā virzienā, bet 1 tonnas pārvadāšanas izmaksas ir 0,20 EUR, kopējās pelnu transportēšanas izmaksas uz deponēšanas poligoniem Latvijā centralizētajās sistēmās ir aptuveni 0,6 milj. EUR gadā, bet kopējais pelnu utilizācijas finanšu apgrozījums Latvijā centralizētajās sistēmās ir 2,1 milj. EUR.
Kādi riski saistīti ar koksnes pelnu izmantošanu mežā
Ietekme uz meža vidi
Vērtējot pelnu mēslojuma iespējamo ietekmi uz vidi, pirmkārt, jāņem vērā toksisko savienojumu koncentrācija pelnos. Sodrēju frakcijā “Fly ash” , kas uzkrājas filtru sistēmās vai uz skursteņu sienām, var būt liela vara, hroma, svina, arsēna un sevišķi kadmija koncentrācija, un tādus pelnus nedrīkst izmantot kā mēslojumu. Tomēr vairumā gadījumu koksnes pelnu radītais smago metālu, radionuklīdu un dioksīnu piesārņojums ir minimāls un tiem nav raksturīga būtiska ietekme uz ekosistēmu funkcijām.
Atšķirīgo buferīpašību dēļ jāņem vērā mēslošanas efekts dažādos augšņu tipos Kūdras augsnēs un apmežojumos efekts parasti ir pozitīvs un nav novērojama biogēno elementu izskalošanās, turpretim, uz minerālaugsnēm pelnu izmantošanai var būt atšķirīgas sekas.
Pelnu ieneses rezultātā zemsedzes veģetācijā var mainīties sugu sastāvs un samazināties brūkleņu un citu sīkkrūmu īpatsvars, bet šāds secinājums pagaidām izdarīts tikai vienā pētījumā. Ar pelniem apstrādātajos priežu mežos Zviedrijas centrālajā daļā novērota arī vispārēja puskrūmu seguma samazināšanās pēc mēslojuma izmantošanas, kā arī zemsedzes veģetācijas izmaiņas nosusinātos, ar slāpekli labi nodrošinātos kūdreņos ar bagātīgu lakstaugu veģetāciju. Tādas sugas, kā Cirsium helenoides, Daphne mezereum, Paris quadrifolia, Prunus padus un Urtica dioica pamazām kļūst par dominējošām. Viršus (Calluna vulgaris) nomaina un izkonkurē liektā ciņu smilga Deschampsia flexuosa. Mellenāju daudzuma izmaiņas nav konstatētas. Līdz šim nav vērtēta arī pelnu ietekme uz mellenāju un citu sīkkrūmu ražību.
Lakstaugiem Goodyera repens (Xxxxxxx, 1993) un Peltigera aphthosa pēc pelnu pielietošanas vērojama lapu brūnēšana un atmiršana pirmā pusgada laikā, bet pēc mēneša lapu laukuma indekss atjaunojas. Pilnīga sūnu segas atjaunošanās vērojama 5-10 gadus pēc pelnu ienešanas. Būtiskas izmaiņas pēc 5 gadiem vērojamas tad, ja pelnu deva pārsniedz 9 tonnas ha -1; mazākas pelnu devas rada minimālus bojājumus - samazinās Cladina ķērpju segums zemsedzē, kur tos izkonkurē sūnas. Granulēti pelni rada mazāku ietekmi, jo tiem ir mazāks tiešais kontakts ar sūnu un ķērpju dzīvajam daļām. Bojājumus apdegumu veidā novēro galvenokārt tiešā kontakta vietās.
Izmantojot pelnu sodrēju frakcijas, ēdamajās sēnēs (Boletus edulis) Ruhling (1996) un (Lactarius sp.) Perkiomaki (2003) konstatējis paaugstinātu kadmija saturu.
Latvijas zinātnieku pētījumos T. Xxxxxxxxx vadībā (2005) noskaidrots, ka koksnē pelnu devas 6 un 12 tonnas ha-1 veicina ne tikai K un Ca koncentrāciju palielināšanos augsnē, bet veicina arī kokaugu mikorizas sēņu attīstību un labāku stādiņu augšanu atjaunotās mežaudzēs.
Pelnu izmantošanas ietekme uz cilvēka veselību, tāpat kā vides piesārņojuma riski, ir saistīti galvenokārt ar toksisko metālu un citu toksisku elementu uzkrāšanos. Sodrēji jeb vieglā pelnu frakcija ir toksiskāki nekā izdedži, jo tajos koncentrējušies viegli gaistošie smagie metāli. Visbīstamākie ir arsēna, hroma, kadmija savienojumi. Ieelpojamo pelnu putekļveida daļiņu īslaicīgā un ilglaicīgā iedarbība uz cilvēka veselību ietver šādus rādītājus: astmas un alerģiju saasināšanos, sirds–asinsvadu slimības (ateroskleroze, miokarda infarkts, insults ), hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), plaušu fibrozi un palielinātu risku saslimstībai ar plaušu vēzi. Koksnes pelniem ir bāziska reakcija, tādēļ jāizvairās no kontakta ar ādu. Pelnu apstrāde, it īpaši granulēšana, samazina kaitīgo elementu koncentrāciju, pelnu reaktivitāti un putekļveida daļiņu izplatību, un līdz ar to mazinās risks veselībai.
Pelnu ražošana
Pelni veidojas, sadedzinot jebkuru biokurināmo, piemēram, niedres, salmus, pārstrādātu papīru, organiskos mājsaimniecības atkritumus, notekūdeņu dūņas un koksni. Koksnes pelnus ražo lielākajā daļā celulozes un papīra rūpnīcu, kur sadedzina koksni, mizas un zāģskaidas. Mežizstrādes apjoms Latvijā saskaņā ar Meža resursu monitoringa datiem pēdējos gados ir vidēji 15 milj. m3 gadā. Mežizstrādes apjoms līdzīgi sadalās priedes, egles, bērza un apses audzēs. Pārējo sugu mežos mežizstrādes apjoms ir mazāks (Att. 36). Mežizstrādes atlieku un sīkkoku ieguve biokurināmā sagatavošanai saskaņā ar dažādiem informācijas avotiem atbilst 1-1,6 milj. ber. m3 gadā (0,4-0,6 milj. m3 gadā, galvenokārt skujkoku audzēs).
Att. 36: Mežizstrādes sadalījums valdošo sugu griezumā.
Tab. 53 parādīta biogēno elementu ikgadējā iznese ar koksni un mežizstrādes atliekām, ņemot vērā mežizstrādes sadalījumu sugu griezumā. Saskaņā ar šo aprēķinu ik gadu no Latvijas mežiem izved 3 tūkst. tonnas kālija, 6 tūkst. tonnas kalcija, 1 tūkst tonnas magnija un 0,4 tūkst. tonnas fosfora.
Tab. 53: Biogēno elementu ikgadējā iznese dažādu sugu koksnes materiāliem un koksnes atliekām
Koku suga |
Elementu iznese ar koksni un mežizstrādes atliekām, tūkst. tonnas gadā |
|||
|---|---|---|---|---|
K |
Ca |
Mg |
P |
|
Priede |
0,43 |
0,72 |
0,13 |
0,055 |
Egle |
0,9 |
0,17 |
0,54 |
0,07 |
Bērzs |
0,17 |
0,29 |
0,05 |
0,022 |
Melnalksnis |
0,61 |
1,014 |
0,19 |
0,078 |
Apse |
0,28 |
0,47 |
0,086 |
0,036 |
Baltalksnis |
0,023 |
0,39 |
0,0072 |
0,003 |
Osis |
0,0055 |
0,0091 |
0,0017 |
0,0007 |
Ozols |
0,3 |
1 |
0,15 |
0,05 |
Mežizstrādes atliekas |
0,3 |
2,02 |
0,09 |
0,06 |
Pamatprasības pelniem
Lai pelni būtu piemēroti izkliedēšanai mežā, tiem jāatbilst trīs galvenajām prasībām:
Pelniem pietiekamā daudzumā jāsatur visi makroelementi (izņemot slāpekli, kurš izdalās ar deggāzēm). Minimālās makroelementu koncentrācijas normas Zviedrijā, parādītas Tab. 54.
Smago metālu un citu kaitīgu vielu koncentrācijai pelnos jābūt pietiekami zemai, lai novērstu potenciālu šo vielu akumulāciju augsnē.
Pelni, tos izkliedējot, nedrīkst nodarīt tiešu kaitējumu. Lai pelni būtu piemēroti izkliedēšanai, tos jāapstrādā, samazinot reaktivitāti un pelnu šķīdību. Šo procesu sauc par cietināšanu “hardening” un tā būtība ir pelnu sajaukšana ar ūdeni, kas izraisa metālu oksīdu pārvēršanos hidroksīdos un pēc tam karbonātos. Pelni ar palielinātu nesadegušā oglekļa daudzumu var izraisīt veģetācijas (īpaši sūnu) apdegšanu, veicināt barības vielu izskalošanos un strauju pH paaugstināšanos mazās ūdenstilpēs. Tomēr saistība starp nesadegušo oglekli un reaktivitāti nav pilnībā izskaidrota.
Maksimālās pieļaujamās potenciāli toksisko vielu koncentrācijas Zviedrijā norādītas Tab. 55. Šīs normas izstrādātas pēc tāda principa, ka, izkliedējot pelnus, netiek pārsniegts attiecīgo ķīmisko elementu daudzums, kāds tas bija pirms biomasas izvešanas. Vērtības Tab. 55 ir jāuztver kā piemērs, bet maksimāli pieļaujamo daudzumu Zviedrijā nosaka atkarībā no meža tipa, valdošās sugas un saimnieciskās darbības veida.
Tab. 54: Minimālais barības vielu saturs koksnes pelnos atbilstoši „Rekomendācijām koksnes kurināmā apstrādei un kompensējošajai mēslošanai”36
Barības viela |
Simbols |
Minimālais saturos pelnos (g kg-1 sausnas) |
|---|---|---|
Kalcijs |
Ca |
125 |
Magnijs |
Mg |
20 |
Kālijs |
K |
30 |
Fosfors |
P |
10 |
Cinks |
Zn |
1 |
Tab. 55: Maksimālais potenciāli kaitīgo elementu saturs pelnos no „Rekomendācijām koksnes kurināmā apstrādei un kompensējošajai mēslošanai”Zviedrijā36
Elements |
Simbols |
Maksimālais saturs pelnos (mg kg-1 sausnas) |
Elements |
Simbols |
Maksimālais saturs pelnos (mg kg-1 sausnas) |
|---|---|---|---|---|---|
Bors |
B |
500 |
Hroms |
Cr |
100 |
Varš |
Cu |
400 |
Dzīvsudrabs |
Hg |
3 |
Cinks |
Zn |
7 000 |
Niķelis |
Ni |
70 |
Arsēns |
As |
30 |
Vanādijs |
V |
70 |
Svins |
Pb |
300 |
Poliaromātiskie ogļūdeņraži |
PAH |
2 |
Kadmijs |
Cd |
30 |
Radioaktivitāte |
Cs-137 |
10 kBq kg-1 |
Jāņem vērā, ka Zviedrijā pelnu izmantošanas pieeja būtiski atšķiras no situācijas Somijā, kur pelnus izmanto kā mēslošanas līdzekli ar slāpekli bagātās augsnēs, nevis lai kompensētu barības vielu iznesi. Maksimālās pieļaujamās toksisko vielu koncentrācijas pelnos, kas paredzēti meža mēslošanai Somijā, norādītas Tab. 56.
Tab. 56: Maksimālais pieļaujamais potenciāli kaitīgo elementu saturs pelnos Somijā37
Elements |
Simbols |
Maksimālais saturs pelnos (mg kg-1 sausnas) |
Elements |
Simbols |
Maksimālais saturs pelnos (mg kg-1 sausnas) |
|---|---|---|---|---|---|
Varš |
Cu |
700 |
Hroms |
Cr |
300 |
Cinks |
Zn |
4500 |
Dzīvsudrabs |
Hg |
1 |
Arsēns |
As |
40 |
Niķelis |
Ni |
150 |
Kadmijs |
Cd |
25 |
Svins |
Pb |
150 |
Šīs prasības ir nepieciešamas, jo pelni nav vienveidīgs materiāls. To sastāvs atkarīgs no kurināmā veida, dedzināšanas tehnikas, katla tipa un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Pelnus klasificē atkarībā no izmantotā kurināmā, katla tipa un dedzināšanas posma, kurā tie iegūti. Dažādu pelnu tipu īpašības un to piemērotība meža augšņu ielabošanai atšķiras.
Tab. 57 parādītas Latvijas lielāko siltumapgādes sistēmu un granulu ražotāju saražoto pelnu kvalitāti raksturojošie rādītāji mehāniskā sastāva frakciju griezumā. Ar zaļu krāsu izcelti parametri, kas atbilst zviedru pelnu kvalitātes standartiem, ar sarkano krāsu izceltas potenciāli kaitīgās vielas, kuru koncentrācija pārsniedz zviedru standartus. Poliaromātisko ogļūdeņražu un radioaktīvo elementu koncentrācija pelnos nav noteikta. Vienīgais elements, kura koncentrācija pelnos pārsniedz rekomendējamos maksimālos rādītājus ir hroms. Iespējams, ka tas saistīts ar metāla sakausējumiem, ko izmanto krāšņu konstrukcijā. Bīstamākais elements, kas var koncentrēties atsevišķās pelnu frakcijās, ir kadmijs. Arī Latvijā secināts, ka vieglo pelnu un sodrēju frakcijā kadmija koncentrācija ir būtiski lielāka, nekā pārējās pelnu frakcijās.
Tab. 57: Pelnu ķīmiskais sastāvs lielākajās siltumapgādes sistēmās Latvijā38
Frakcija |
Rupjā (> 45 mm) |
Vidējā (3,15-45 mm) |
Smalkā (< 3,15 mm) |
|---|---|---|---|
pHH2O |
11,37 |
12,13 |
12,36 |
Ckarb., g kg-1 |
- |
15,18 |
22,78 |
Corg., g kg-1 |
2,22 |
41,09 |
30,29 |
Ckop., g kg-1 |
2,22 |
120,1 |
75,25 |
Skop., mg kg-1 |
- |
26,06 |
14,25 |
Nkop., g kg-1 |
0,34 |
0,63 |
0,41 |
pHCaCl2 |
11,37 |
12,08 |
12,27 |
P, g kg-1 |
1,86 |
6,89 |
10,02 |
Apm.bāzes, cmol kg-1 |
731,54 |
518,64 |
509,61 |
HNO3 ekstrahējamais K, g kg-1 |
2,75 |
32,96 |
37,61 |
HNO3 ekstrahējamais Ca, g kg-1 |
30,25 |
139,58 |
162,91 |
HNO3 ekstrahējamais Mg, g kg-1 |
5,3 |
24,3 |
23,82 |
HNO3 ekstrahējamais Mn, g kg-1 |
0,42 |
2,45 |
3,11 |
HNO3 ekstrahējamais Fe, g kg-1 |
2,04 |
9,49 |
6,46 |
HNO3 ekstrahējamais Cd, mg kg-1 |
2,88 |
13,06 |
13,62 |
HNO3 ekstrahējamais Pb, mg kg-1 |
- |
78,68 |
54,15 |
HNO3 ekstrahējamais Cr, mg kg-1 |
- |
250,82 |
151,49 |
HNO3 ekstrahējamais Ni, mg kg-1 |
- |
37,92 |
31,22 |
HNO3 ekstrahējamais Cu, mg kg-1 |
- |
161,68 |
157,99 |
Rupjā pelnu frakcija Latvijā vidēji ir tikai 0,7 % no kopējās pelnu masas, tāpēc, neskatoties uz mazo barības vielu koncentrāciju šo pelnu frakciju nav lietderīgi atdalīt, ja vien tās netraucē pelnu izkliedēšanu. Lielākā daļa pelnu ir smalkā frakcija (Att. 37), kas transportēšanas un izkliedēšanas laikā var putēt un ir grūti izkliedējama ar konvencionālajiem pelnu vai kaļķošanas materiāla izkliedētājiem.
Att. 37: Latvijā saražoto koksnes pelnu sadalījums frakcijās.
Vidējais pelnu bēruma blīvums Latvijā ir 0,98 kg L-1, visvairāk pelnu blīvumu ietekmē mitruma saturs. Sakarība ar smalkās frakcijas īpatsvaru ir nebūtiska.
Klasifikācija pēc izmantotā kurināmā
Sākotnēji pelnus iedala pēc tā, vai tie iegūti, sadedzinot atjaunojamu vai fosilo kurināmo. Pelnus, kas iegūti no fosilā kurināmā, nereti uzskata par bīstamiem atkritumiem, kas nav lietojami meža augšņu ielabošanai. Šajā pašā kategorijā ir pelni, kas iegūti, sadedzinot sajauktu kurināmo, piemēram akmeņogles un koksni. Kūdras pelniem, piemēram, Somijā, kur kūdra ir viens no izplatītākajiem kurināmā veidiem, kūdras pelnus var izmantot meža augšņu ielabošanai, tomēr kūdras pelnu izmantošanu ierobežo nelielais biogēno elementu saturs šajā materiālā.
Organisko atkritumu pelni var saturēt palielinātu smago metālu koncentrāciju, tāpēc tos parasti apsaimnieko kā bīstamos atkritumus, deponējot īpašos atkritumu poligonos.
Kurināmo koksni iegūst mežā, zāģmateriālu apstrādes procesā, īscirtmeta plantācijās, kā arī reciklētot atgūto koksni (recovered wood fuel)39. Mežā iegūtais biokurināmais var sastāvēt no zemas kvalitātes koksnes (malkas sortiments) mežizstrādes atliekām, sīkkoksnes no izkoptām jaunaudzēm un celmiem. Apaļo kokmateriālu apstrādes procesā iegūst biokurināmo, kas var sastāvēt galvenokārt no mizām vai koksnes. Koksnes pelnu īpašības būtiski ietekmē lapotnes daļu, mizas un citu piemaisījumu īpatsvars biokurināmajā. Palielinoties lapotnes un lapu īpatsvaram, biogēno elementu, arī smago metālu koncentrācija pelnos pieaug.
Īscirtmeta plantācijās iegūtas koksnes pelnu izmantošanu mežā var ierobežot palielināta smago metālu koncentrācija. Vairākiem komerciālās plantācijās izmantojamiem vītolu kloniem piemīt izteikta kadmija saistīšanas spēja, ko izmanto augsnes atveseļošanai piesārņotās vietās. Latvijā par šo problēmu nav jāsatraucas, jo, sadedzinot koksni temperatūrā, kas augstāka par 600 oC lielākā daļa kadmija iztvaiko un uzkrājas sodrējos, kas apsaimniekojami kā bīstamie atkritumi neatkarīgi no kurināmā izcelsmes.
Problemātiska var būt koksnes produktu ražošanas blakusproduktu sadedzināšanas rezultātā iegūto pelnu izmantošana, ja tehnoloģiskajā procesā izmanto impregnētu koksni, kas var būtiski palielināt arsēna, hroma vai svina koncentrāciju pelnos. No ražošanas blakusproduktiem iegūti pelni var saturēt dažādus piemaisījumus = naglas, skrūves, stiklu u.c., kas palielina šādu pelnu izmantošanas riskus mežsaimniecībā. 2006. gadā stājās spēkā ES Direktīva par atkritumu sadedzināšanu (2000/76/EU). Saskaņā ar šo direktīvu ražošanas blakusprodukti jāsadedzina atsevišķi no citiem biokurināmā veidiem; attiecīgi, riski, kas saistīti ar piesārņojumu .
Nereti dažādus kurināmā veidus sajauc, kā rezultātā iegūst jauktus pelnus. Biokurināmo parasti aizdedzina ar naftas produktiem, tomēr naftas produkti rada salīdzinoši maz pelnu, tāpēc šo piejaukumu koksnes pelnos neņem vērā. Tomēr, ja biokurināmo sadedzina kopā ar naftas produktiem, pelnos būtiski palielinās niķeļa un vanādija koncentrācija. Sadedzinot biomasu kopā ar akmeņoglēm (liela daļa Latvijā saražoto kokskaidu granulu nonāk šādos katlos), pelnos būtiski palielinās smago metālu koncentrācija, tāpēc šādi pelni bez iepriekšējas attīrīšanas nav izmantojami augsnes ielabošanai.
Koksnes un noteikta daudzuma kūdras maisījums ir bieži izmantots kurināmais centrālajās apkures sistēmās Somijā. Uzskata, ka šāda kurināmo kombinācija samazina kurināmā katla aizsērēšanu, tomēr barības vielu daudzums kūdras pelnos ir daudz mazāks, nekā koksnes pelnos, tāpēc šādu pelnu kā augsnes ielabošanas līdzekļa vērtība ir būtiski mazāka.
Somijas mazākajās centrālapkures sistēmās kūdru un koksni izmanto sezonāli – kūdru ziemā, bet koksni pārējos gada laikos, tāpēc kūdras un koksnes pelnu nodalīšana ir vieglāka. Lielākās centrālapkures sistēmās koksni un kūdru dedzina kopā. Siltā laikā ir lielāks koksnes īpatsvars, tāpēc pelni satur vairāk barības vielu. Ziemā lielāks kūdras īpatsvars, tāpēc pelnu kā augsnes ielabošanas līdzekļa vērtība samazinās. Sadedzinot kūdru, pelnu iznākums pieaug (aptuveni 5 %), salīdzinot ar koksnes sadedzināšanu (vidēji 2 % pelnu).
Pelniem, kurus plānots izmantot mežā, jābūt iegūtiem no koksnes, kas nav sajaukta ar fosilo kurināmo vai kūdras pelniem. Pelnu ieguvei izmantojama vienīgi tīra koksne un zinot tās izcelsmi, nav būtisku ierobežojumu pelnu izmantošanai mežā – sadedzinot koksni vēlamajā temperatūrā, problēmas nesagādā kadmija koncentrācija, kā arī pelnu rādītājiem ir saistoša ES Direktīva, kas regulē sadegšanas blakusproduktu utilizāciju.
Klasifikācijā pēc apkures katla veida
Vienkāršākais apkures katls ir līdzīgs parastai mājsaimniecības krāsnij. To apkalpo kurinātājs, un kurināmo sadedzina uz režģa (ārdiem). Vienkāršākais ir nekustīgo horizontālo ārdu katls, kurā kurināmais sadeg uz nekustīga režģa, bet gaisu pievada no apakšas. Izmanto arī slīpi novietotus ārdus, uz kuriem kurināmais sadeg pakāpeniski, birstot leja pa ārdiem. Kustīgo ārdu katls ir sarežģītākais ārdu tehnoloģijas izpildījums, kurā konveijers (kustīgie ārdi) pakāpeniski virza kurināmo pa sadegšanas kameru. Kustīgo ārdu katli Latvijā ir visizplatītākie vidējas jaudas (virs 1 MW) apkures sistēmās, kas izmanto koksni. Šādos katlos sadegšanas temperatūra ir 1000-1500 0C, tomēr temperatūra visās katla daļās nav vienāda un veidojas kabatas, kur kurināmā sadegšana var būt nepilnīga vai arī kurināmais sadeg strauji un būtiski paaugstinātā temperatūrā. Kustīgo ārdu katlos lielākā daļa kadmija nonāk sodrējos, kuru īpatsvars ir salīdzinoši neliels, tāpēc smago metālu koncentrācija ir liela. Paaugstinātā temperatūrā var iztvaikot arī kālijs un veidoties kušņi – stiklveida masa, kas apgrūtina šādu pelnu izmantošanu ārdu katlos iegūtajos pelnos, nepilnīgi sadegot nekvalitatīvam kurināmajam (ar lielu sīkās frakcijas īpatsvaru, kas traucē degšanu, noslāpējot uguni un kavējot skābekļa piekļuvi) var būt palielināts organisko savienoju, tajā skaitā poliaromātisko ogļūdeņražu un citu toksisko savienojumu saturs. Kustīgo ārdu apkures sistēmām raksturīga problēma ir mehāniski piemaisījumi un sakusuši izdedžu gabali, kas apgrūtina pelnu izkliedēšanu. Nereti pelniem pieber arī sadzīves atkritumus, it īpaši uzglabāšanas laikā, tāpēc šiem pelnu kvalitātes aspektiem jāpievērš īpaša uzmanība.
Lielajās koģenerācijas stacijās, it īpaši tādās, kas sākotnēji paredzētas ogļu izmantošanai, uzstādītas krāsnis, kurās sadedzina pulverveida kurināmo. Temperatūra šādos katlos ir aptuveni 1 200 0C.
Cirkulējošā verdošā slāņa (CVS) katli ir viens no cietā kurināmā katlu paveidiem, ko visbiežāk lieto lielās apkures sistēmās. CVS katlos kurināmais un katla pamatnes materiāls (visbiežāk noteikta granulometriskā sastāva smiltis) degšanas procesā cirkulē pa kurtuves kameru, un pamatnes materiāla un kurināmā sajaukums sadeg kā šķidra viela.
Pūslīšu verdošā slāņa (PVS) katli ir līdzīgi CVS katliem, taču PVS katlos pamatmateriāls necirkulē, bet tikai lidinās virs kurtuves pamata “vārās”. Šādas kurtuves ir īpaši piemērotas mitra kurināmā, tajā skaitā koksnes sadedzināšanai. Degšanas temperatūra ir 850-900 0C. Verdošā slāņa tehnoloģija ir būtiski dārgāka, nekā kustīgo ārdu katlu tehnoloģija.
Gazifikācijas sistēmās kurināmo karsē bezskābekļa vidē, radot deggāzi (CO), ko vēlāk sadedzina iekšdedzes dzinējos kopā ar dīzeļdegvielu vai deggāzei pielāgotos katlos. Gazifikācijas tehnoloģijas ļauj palielināt elektroenerģijas ražošanas efektivitāti, izmantojot kā kurināmo biomasu. Pelnu kvalitāte ir atkarīga no tā, cik efektīva ir izmantotā tehnoloģija. Lielākās pelnu kvalitātes problēmas saistītas ar nepilnīgu biomasas mineralizāciju, kas rezultējas nelielā kālija, fosfora un citu biogēno elementu koncentrācijā un palielinātā nevēlamu savienojumu, piemēram, poliaromātisko ogļūdeņražu koncentrācijā.
Lielākā daļa Latvijas siltumapgādes sistēmu un rūpniecisko biomasas sadedzināšanas iekārtu izmanto dažādas jaudas kustīgo ārdu katlus, atsevišķās pilsētās, piemēram, Jelgavā izmanto verdošā slāņa katlus. Pelni, kas iegūti kustīgo ārdu katlos, ir neviendabīgi un to granulometrisko un ķīmisko sastāvu ietekmē gan kurināmā īpašības, gan katla noslodze, gan nolietojums. Kustīgo ārdu katliem pelnu apstrādes un izmantošanas risinājums nereti jāizstrādā individuāli, bet viendabīga meža mēslošanai izmantojamo pelnu sastāva nodrošināšanai lietderīgi uzkrāt ilgākā laika posmā saražotos pelnus un uzglabāšanas laukumā nodrošināt pelnu sajaukšanu. Kustīgo ārdu katlos ir atdalīta sodrēju un pelnu frakcija, tāpēc pelni nav piesārņoti ar kadmiju, bet sekundāru piesārņojumu, piemēram, ar hromu veido katla konstrukcijas daļas. Verdošā slāņa katlos saražotie pelni parasti ir viendabīgi un tiem izmantojami universāli apstrādes risinājumi. Atkarībā no tehnoloģiskā procesa, verdošā slāņa katlos var būt sajaukta sodrēju “fly ash” un pārējo pelnu frakcija, tāpēc šajos pelnos ir lielāka kadmija koncentrācija, bet nav raksturīgs sekundārs piesārņojums ar citiem smagajiem metāliem.
Sodrēji un pelni
Sadedzināšanas atliekas, ko savāc no kurtuves , sauc par pelniem vai izdedžiem, bet pelnus no skursteņiem vai dūmgāzu attīrīšanas iekārtām – par sodrējiem jeb vieglajiem pelniem. Dūmgāzu attīrīšanas iekārtas, atkarībā no to sarežģītības pakāpes, sastāv no ciklona atdalītāja, elektriskā filtra vai auduma filtra. Ciklona atdalītājs aiztur rupjāko frakciju sodrējus, bet auduma filtri un elektrostatiskie filtri – arī smalko vieglo pelnu frakciju. Pelnu un sodrēju proporcija mainās atkarībā no kurtuves tipa. Sodrēji ir smalkāki nekā pelni. Gaistošo metālu, kā dzīvsudrabs un kadmijs, koncentrācija pelnos parasti ir būtiski mazāka nekā sodrējos.
Sodrēju un pelnu kvalitāte atkarīga no katla tipa un pelnu atdalīšanas iekārtu konstrukcijas. Pelni jeb izdedži no CVS un PVS kurināmajiem katliem ne vienmēr ir piemēroti izkliedēšanai uz meža augsnēm, jo tie sastāv lielākoties no katla pildvielas (bed material40), attiecīgi, šādu pelnu, kā barības vielu avota, vērtība ir neliela. Vieglo pelnu (no CVS un PVS kurtuvēm) īpašības ir piemērotas izmantošanai mežā, jo tie ir pilnīgi sadedzināti un viendabīgi, tomēr jāņem vērā, ka šajā materiālā ir palielināta dzīvsudraba un kadmija koncentrācija. Kustīgo ārdu katlos iegūtie pelni ir vairāk piemēroti izkliedēšanai mežā, jo tajos ir mazākas smago metālu koncentrācijas, nekā sodrējos vai verdošā slāņa katlos iegūtajos pelnos. Kustīgo ārdu katlos pelnos var rasties sekundārs piesārņojums ar smagajiem metāliem, ko rada katla konstrukcijas, tāpēc arī šādās sistēmās nepieciešams pelnu kvalitātes monitorings. Mazākās apkures sistēmās pelnus un sodrējus nereti sajauc kopā, tomēr iespēju robežās sodrēji apstrādājami atsevišķi, deponējot sadzīves vai bīstamo atkritumu izgāztuvēs.
Sausu un samitrinātu pelnu savākšana
Tas, kā pelnus izvāc no kurtuves, ietekmē to tālākās izmantošanas iespējas. Pelnus var izņemt ārā tieši (sausā veidā) vai samitrinot ar ūdeni, piemēram, pelni no ārdiem var nonākt ūdens vannās, no kurām tos pa transportieriem nogādā uz savākšanas vietu. Sausi pelni rada daudz putekļu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt darba vidi, un izraisīt ādas un acu problēmas cilvēkiem, kas saskaras ar pelniem. Sausi pelni ar lielu oglekļa saturu ir viegli uzliesmojoši, ja to savākšanu un uzglabāšanu veic nepiemēroti. Samitrinātus pelnus ir vieglāk apstrādāt, reaģējot ar ūdeni un pēc tam ar gaisā esošo oglekļa dioksīdu, tie kļūst mazāk agresīvi un ir vairāk piemēroti izmantošanai mežā. Pelnu samitrināšana un noturēšana līdz visi metālu oksīdi pārvēršas karbonātos, ir obligāts priekšnosacījums pelnu izmantošanai mežā. Pirms izkliedēšanas iepriekš samitrinātos pelnus var nākties sadrupināt, it īpaši pelnus no verdošā slāņa katliem, kas pēc sajaukšanas ar ūdeni veido betonam līdzīgu masu.
Plānojot pelnu izmantošanu mežā, jānoskaidro kādu kurināmo izmanto attiecīgajā sadedzināšanas iekārtā, kāds ir tehnoloģiskais process (kustīgo ārdu vai verdošā slāņa katls), kā savāc pelnus (sausā veidā vai samitrinot ar ūdeni), vai ir nodrošināta sodrēju atsevišķa savākšana (tas ir aktuāli kustīgo ārdu katliem), vai uzglabāšanas procesā pelniem netiek piejaukti sadzīves atkritumi un vai pelnu ražotājs var nodrošināt samitrinātu pelnu uzglabāšanu vismaz 6 mēnešu ilgumā, kamēr visi metālu oksīdi ir izreaģējuši ar ūdeni un oglekļa dioksīdu.
Saražoto pelnu daudzums
Pelnu izmantošana mežsaimniecībā ir ikdienišķa mežsaimniecības prakse Somijā un Zviedrijā. Rietumeiropas valstīs, kas importē biokurināmo, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē un Dānijā, pelnu izmantošana mežā pagaidām nav izplatīta, tomēr, ņemot vērā pieaugošos koksnes pelnu ražošanas apjomu, interese par tajos ieslēgto barības vielu atkārtotu izmantošanu kļūst arvien lielāka. Paralēli pelnu izmantošanai mežā pēc vienkāršas apstrādes ar ūdeni (cietināšanas) attīstītās arī ķīmiskās pārstrādes tehnoloģijas, lai izņemtu no pelniem vērtīgos ķīmiskos elementus.
Ziemeļvalstis
Somijā dažādas sadedzināšanas iekārtas gadā saražo vairāk nekā 600 000 tonnas kūdras un koksnes pelnu. No šī daudzuma koksnes pelni ir aptuveni 150 000 tonnas (25 %). Koksnes pelnu daudzums, ko saražo celulozes un papīra rūpniecība, ir gandrīz 110 000 tonnas. Aptuveni pusi no šī daudzuma izmanto mežā vai lauksaimniecībā. Apkures sistēmās ar verdošā slāņa katliem saražo aptuveni 310 000 tonnas kūdras un koksnes vieglo pelnu jeb sodrēju un ap 70 000 tonnas izdedžu. 30 % no vieglajiem pelniem un 70 % no izdedžiem izmanto dažādos veidos, tajā skaitā ceļu būvē, ūdensnecaurlaidīgu pamatņu veidošanā dažādos poligonos utt.. Precīzi statistikas dati par pelnu izmantošanu mežsaimniecībā Somijā nav pieejami; saskaņā ar dažādiem datu avotiem mežā izmanto no 30000 līdz 60000 koksnes pelnu. Pelnu izmantošanu mežsaimniecībā Somija praktizē no pagājušā gadsimta 20-ajiem gadiem, kad pelnus sāka izmantot, lai neitralizētu skābas organiskās augsnes. Arī mūsdienās pelnus izmanto galvenokārt uz meliorētām organiskām augsnēm, kā fosfora un kālija avotu, kā arī komerciālo kaļķošanas materiālu aizstājēju. Īpašu uzplaukumu pelnu izmantošana mežā piedzīvoja pēc tam, kad atklājās, kas vidēja vecuma mežaudzes uz organiskām augsnēm nereti cieš no kālija un fosfora deficīta.
Zviedrijā ik gadu saražo 800 000 tonnas pelnu. Aptuveni 300 000 tonnas ir tīri koksnes pelni, kurus var izmantot mežsaimniecībā, bet pārējie ir jaukti ogļu un koksnes pelni. Mežā saskaņā ar dažādiem datu avotiem izmanto aptuveni 30 000 tonnas pelnu gadā (10000 ha platībā). 95 % pelnu izmantošanu nodrošina dažas kompānijas, galvenokārt, Zviedrijas dienvidos un centrālajā daļā. Pēdējā desmitgadē pelnu izmantošanas apjoms bijis salīdzinoši nemainīgs, Zviedrijā pelnus izmanto galvenokārt uz minerālaugsnēm, lai kompensētu ar biomasu (mežizstrādes atliekām un sīkkokiem) iznestās barības vielas, tāpēc devu aprēķinu balsta uz biogēno elementu izneses datiem. Zviedrijā pelnus nereti izmanto atjaunojamās mežaudzēs, kā arī pēc jaunaudžu kopšanas cirtēm, kas nav ierasta prakse Somijā.
Zviedrijā, tāpat kā Somijā paralēli koksnes pelnu izmantošanas jautājumam risina arī jauktu ogļu un koksnes pelnu izmantošanas jautājumus, piemēram, ceļu būvē.
Latvija
Latvijā apkures sistēmas un rūpnieciskie patērētāji gadā saražo ap 108 tūkst. tonnas koksnes pelnu, tajā skaitā centralizētajās sistēmas saražo aptuveni 40 tūkst. tonnas. Statistikas dati par pelnu izmantošanu nav apkopoti, taču saskaņā ar lielāko biokurināmā patērētāju aptauju datiem mazākajās apkures sistēmās pelnus izmanto lauksaimniecībā vai arī sajauc ar sadzīves atkritumiem un deponē. Lielākās apkures sistēmas, kā arī rūpnieciskie biokurināmā patērētāji izmanto dažādus risinājumus, ieskaitot deponēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā. Vairumā gadījumu nav nošķirta sodrēju un pārējo pelnu frakciju apsaimniekošana. Lauksaimniecībā nenotiek izmantoto pelnu uzskaite, līdz ar to nevar noteikt, cik daudz pelnu faktiski nonāk uz laukiem un cik daudz atkritumu poligonos vai citās vietās.
Lielākie granulu ražotāji piereģistrējuši pelnus kā kaļķošanas līdzekli, lai tos varētu likumīgi izmantot lauksaimniecībā. Mežsaimniecībā nav noteikta prasība izmantot tikai reģistrētus mēslošanas līdzekļus, taču pelnu reģistrēšana mēslošanas līdzekļu reģistrā apliecina uzņēmuma saistības nodrošināt noteiktus kvalitātes kritērijus.
Atsevišķos gadījumos koksnes pelni reģistrēti kā bīstamie atkritumi, taču tas vairumā gadījumu notiek pārpratuma rezultātā, attiecinot sodrēju apsaimniekošanai ieteicamos ierobežojumus uz visiem pelniem.
Pelnu kvalitātes novērtēšana
Paraugu ņemšana
Lai noteiktu, vai pelni ir izmantojami mežā, tiem vismaz pirmajos gados regulāri jāveic ķīmiskā analīzes. Nereti atkārtotas analīzes veic arī apstrādātiem pelniem. Pelni ir neviendabīgs materiāls, tāpēc paraugošanas dizainam jānodrošina pietiekoši detalizēta informācija par pelnu sastāva izmaiņām visā apkures sezonas vai gada griezumā. Paralēli pelnu kvalitātes monitoringam jāseko arī izmantotā biokurināmā kvalitātei (izcelsmei, mitruma saturam un siltumspējai), lai izstrādātu pārrēķinu koeficientus pelnu īpašību prognozēšanai. Plānojot pelnu izmantošanu, lietderīgi veidot mēneša vidējo paraugu un katrai paraugu sērijai veikt analīzes atsevišķi. Šāda detalizēta informācija ļauj pelnu ražotājam novērtēt pelnu sastāva nenoteiktību un precīzāk plānot darbības pelnu uzglabāšanas poligonā (dažādu pelnu sajaukšanu), lai nodrošinātu patērētājiem maksimāli viendabīgu materiālu. Standartizēta pelnu paraugu ievākšanas procedūra nav izstrādāta, to ietekmē gan ražotnes apjoms, gan tehnoloģija (kustīgo ārdu katlos ir daudz lielāka granulometrisko sastāva frakciju daudzveidība, tāpēc vidējo paraugu jāveido no lielākiem individuāliem paraugiem). Viens no iespējamiem variantiem ir individuālā parauga (1-5 L) ievākšana no katras pelnu partijas (konteinera) ar kūdras vai biokurināmā zondi un vidējā parauga (1-5 L) izveidošana mēneša beigās. Tik detalizēta informācija vairumā gadījumu būs nepieciešama tikai pirmajā gadā, bet turpmākajos gados pietiks ar gatavās produkcijas (apstrādātu pelnu) kvalitātes pārbaudi.
Katrai apkures sistēmai jāizstrādā paraugu ņemšanas procedūra, kas funkcionē arī kā instrukcija personai, kura veic paraugu ņemšanu. Procedūrā jānosaka paraugu ņemšanas laiks, vieta un materiāls, no kura ņemami paraugi.
Pelnu paraugi jāuzglabā tīrā un sausā vietā, nerūsējošā tvertnē. Paraugā tā uzglabāšanas laikā nedrīkst notikt nekādas izmaiņas. Paraugu jādokumentē un rezerves paraugs41 kopā ar analīžu rezultātiem jāuzglabā 3 gadus.
Pelnu analīze
Analīzes pirms un pēc pelnu apstrādes ir sarežģītas, un to veikšanai nepieciešams dārgs laboratorijas aprīkojums, tāpēc nav lietderīgi attīstīt analītisko kapacitāti uzņēmuma iekšienē. Analīzes ieteicams veikt akreditētā laboratorijā ar pieredzi attiecīgu paraugu analīzēs. Analīžu rezultātiem vienmēr jāietver lietotā metode, datums, mērījumu nenoteiktība un vārds personai, kas veica analīzes.
Nesadegušā materiāla saturs
Liels nesadegušā materiāla daudzums rada pelnu sacietēšanas problēmas. Vēlams, lai nesadegušā materiāla daudzums būtu mazāks par 2-3 % un nepārsniegtu 10 %. Nesadegušā materiāla saturu vispārīgi var interpretēt kā organiskā oglekļa saturu pelnos, un tas norāda sadegšanas efektivitāti. Eiropas Savienības standarts (SIS-CENT 14 755 Cietie biokurināmie. Pelnu satura noteikšanas metode) ir vistuvākais Zviedrijā lietotajam pelnu analīžu standartam. Ja ogļu saturs ir palielināts, pelnus var sadedzināt vēlreiz. Ja sadegšanas procesā regulāri rodas pelni ar lielu oglekļa saturu, jāuzlabo dedzināšanas procesa efektivitāte vai arī jāuzlabo izmantotā biokurināmā kvalitāte.
Biogēno elementu un mikroelementu koncentrācijas pelnos
Makroelementu un mikroelementu analīzi jāveic pirms pelnu pārstrādes, lai noskaidrotu, vai pelni ir piemēroti kā izejviela izkliedējamo pelnu ražošanai (vairumā gadījumu šo procedūru jāveic vienreiz, izņēmums ir sadedzināšanas iekārtas, kurās izmanto kūdras un koksnes maisījumu). Analīzes var veikt arī pēc pelnu pārstrādes, lai garantētu sagatavotā materiāla kvalitāti. Ja analīzes veic tikai vienu reizi, ekonomiski visizdevīgāk to darīt pirms pelnu pārstrādes. Pelnu ražotājam analīžu rezultāti nepieciešami, lai iegūtu labāku priekšstatu par sadedzināšanas iekārtu darbību. Parasti pelnu ķīmiskais sastāvs apstrādes procesā nemainās tāpēc, ja analīzes veiktas pelnu izejmateriālam un pelnu atbilstība ir apstiprināta, ar to pietiek. Zviedrijā rekomendē 2 Amerikas Savienoto Valstu standartus:
ASTM D 3682 Standarta testa metode makro- un mikroelementu noteikšanai sadedzināšanas atliekās pēc ogļu izmantošanas;
ASTM D 3683 Standarta testa metode mikroelementu noteikšanai oglēs un akmeņoglēs ar atomu absorbcijas metodi.
Mežā izmantošanai paredzētajos pelnos jānosaka pH, slāpekļskābē vai karaļūdenī ekstrahējamā kalcija, magnija, kālija, fosfora, cinka, bora, hroma, vara, niķeļa, svina un kadmija koncentrācija. Dzīvsudraba koncentrāciju lietderīgi noteikt tad, ja paredzēts izmantot vieglo pelnu frakciju (no verdošā slāņa katliem). Vanādija un arsēna noteikšana Latvijas apstākļos nav lietderīga, jo šie elementi augsnē ir nelielā koncentrācijā.
Poliaromātiskie ogļūdeņraži
Poliaromātiskie ogļūdeņraži ir lielmolekulāru organisku savienojumu grupa ar atšķirīgu toksiskuma pakāpi. Tie ir taukos šķīstoši, var uzkrāties pārtikā un tiek uzskatīti par kancerogēniem. Pelnos nosaka 16 vistoksiskāko aromātisko ogļūdeņražu (EPA 16) koncentrāciju. Poliaromātisko ogļūdeņražu koncentrācija pelnos, kas iegūti, sadedzinot koksni kustīgo ārdu vai verdošā slāņa katlos, parasti ir neliela, bet pelnos no gazifikācijas iekārtām – būtiski lielāka. Ja pelnus no gazifikācijas procesa plānots izmantot tālākai pārstrādei un izkliedēšanai, poliaromātisko ogļūdeņražu analīze jāveic pirms pārstrādes. Lielu poliaromātisko ogļūdeņražu koncentrāciju var samazināt, pelnus atkārtoti sadedzinot.
Latvijā saražotajos pelnos poliaromātisko ogļūdeņražu noteikšana vairumā gadījumu nav nepieciešama, taču periodiska šo analīžu atkārtošana ļauj uzlabot sadedzināšanas iekārtu darbību, lai mazinātu kaitīgo vielu izmešus.
Radioaktīvais cēzijs
Koksnes pelni satur radioaktīvas vielas, kuras koksnē nokļuvušas gan cilvēku darbības rezultātā, gan dabiski. Lielākā daļa no cilvēka darbības radītā cēzija (cēzijs-137), vidē nokļuvusi kodolieroču izmēģinājumu rezultātā un pēc Černobiļas 1986. gada katastrofas, kas īpaši piesārņoja meža zemes Ziemeļeiropā. Koki ir absorbējuši daļu radioaktīvā cēzija un, kad šo piesārņoto koksni sadedzina, cēzijs nonāk pelnos. Citas radioaktīvās vielas koki tik aktīvi neabsorbē, tāpēc koksnes pelniem parasti ir maza radioaktivitāte. Radioaktivitāti koksnes pelnos ir būtiski pārbaudīt, ja kurināmā koksne nākusi no piesārņotām platībām vai tās izcelsme nav zināma. Radioaktivitātes mērīšanu veic, izmantojot ISO 11 932 Cietu materiālu, kurus plānots izmantot pārstrādāšanai, atkārtoti izmantot vai deponēt kā neradioaktīvus atkritumus, radioaktivitātes mērīšanas standartu. Lai pelnus varētu lietot meža zemēs Zviedrijā, to radioaktivitātei jābūt mazākai par 10 kBq Cs kg-1. Latvijā koksnes pelnu radioaktivitātes mērījumi nav veikti.
Pelnu apstrāde
Mežos atļauts izkliedēt tikai augstas kvalitātes un apstrādātus koksnes pelnus bez citu materiālu piemaisījumiem un ar minimālu smalkās frakcijas īpatsvaru. Neapstrādātos koksnes pelnos ir daudz ķīmiski aktīvu metālu oksīdu, kā arī tiem ir sārmaina pH reakcija un augsta reaktivitāte. Lai nodrošinātu ilgtermiņa augsnes ielabošanas efektu no pelniem, kā arī, lai neradītu papildus stresu zemsedzes veģetācijai un augsnes faunai, pelnus pirms izkliedēšanas ir jāapstrādā. Apstrādes mērķis ir stabilizēt pelnus un padarīt tos pēc iespējas viendabīgākus, kā arī maksimāli samazināt smalkās frakcijas īpatsvaru mežā ienesamajā materiālā. Šādi iespējams samazināt veģetācijas šoku, augsnei pēkšņi paliekot sārmainai. Viendabīga pelnu produkta izkliedēšana mežā atvieglo darbu.
Stabilizācijas procesā pelnus apstrādā gan ķīmiski, gan fizikāli. Ķīmiskās cietināšanas procesā pelniem pievienojot ūdeni, oksīdi kļūst par hidroksīdiem. Tālāk notiek reakcija ar atmosfēras oglekļa dioksīdu (CO2) un hidroksīdi pārvēršas karbonātos. Karbonāti ir mazāk šķīstoši nekā hidroksīdi, tāpēc apstrādāti pelni daudz lēnāk izskalojas un skābju neitralizēšana nodrošina augus ar barības vielām ilgāku laiku. Zviedru testos pierādīts, ka apstrādes procesā samazinās arī potenciāli bīstamo vielu, piemēram, poliaromātisko ogļūdeņražu koncentrācija pelnos, kā arī samazinās smago metālu mobilitāte.
Pelnu apstrādes process sākas, pelnus samitrinot. Praksē izmanto 2 pelnu apstrādes metodes: pašsacietēšanu (hardening) un granulēšanu. Ir arī citas metodes, kas veidojušās, kā šo 2 metožu atvasinājumi. Visu metožu pirmais solis ir pelnu mitrināšana, kas ierosina pelnu cementēšanos. Nepieciešamais ūdens daudzums un procesa ilgums atkarīgas no pielietotās metodes. Pelnu mitrināšanai pieejamas dažādas iekārtas. Viena veida iekārta ir rotējošais cementa maisītājs, kas ir lēts, viegli pieejams un viegli pārveidojams pelnu apstrādei. Otra iekārta ir spirālveida (skrūves) transportieris (screw conveyor)42 – tā ir horizontāla, cilindriska tilpne ar rotējošu asi, pie kuras tiek piestiprinātas lāpstiņas. Trešā iekārta ir jaukšanas sistēma (paddle system)43, kurā ūdeni un pelnus sajauc rotējošas lāpstiņas. Šis mikseris ir līdzīgs rotējošajam cementa maisītājam, bet piedevām ir aprīkots ar nažiem, kas sagriež izveidojušos pelnu agregātus. Iekārtu pielietojamība ir atkarīga no pelnu kvalitātes, galvenokārt no tā, cik pilnīgi pelni sadeguši. Latvijā daudzās apkures sistēmās pelnus savāc ūdens vannās, tāpēc tie jau no katla nāk ārā samitrināti.
Granulēšana ir dārgāka pelnu apstrādes metode, bet iegūstamais materiāls ir daudz viendabīgāks, ar mazāku putekļu piejaukumu un drošāks izmantošanā. Pelnu reaktivitāti attiecībā uz pH līmeni un sasāļošanos samazina, palielinot pelnu agregātu cietību un daļiņu lielumu. Tajā pat laikā lieli pelnu agregāti turpretī samazina faunas un floras bojājumu risku, kas saistīts ar paaugstinātu vides sārmainību un traucētām osmotiskajām reakcijām. Viendabīgu produktu ir vieglāk izkliedēt, nodrošināt vienmērīgāku platības pārklājumu ar augsnes ielabošanas līdzekļiem.
Pelnu pārstrādi ir izdevīgi veikt pelnu uzkrāšanas poligonā, tādējādi samazinot pelnu transportēšanas un pārkraušanas izmaksas, pārvadājot pelnus uz pārstrādes vietu.
Pašsacietēšana un sijāšana
Pašsacietēšana un sijāšana ir viena no plašāk pielietotajām pelnu apstrādes metodēm Zviedrijā, jo tā ir lēta un tai nav vajadzīgas speciālas iekārtas. Dažus gadus pašsacietēšanas metodi pielietoja Somijas spēkstacijā Äänevoima Oy, kura atrodas blakus Äänekoski celulozes un papīra rūpnīcai.
Apstrādes procesa sākumā pelnus samitrina. Pelniem jāpievieno pietiekami daudz ūdens, lai samitrinātu visu daļiņu virsmu (ūdens attiecība vieglajiem pelniem aptuveni 40% un izdedžiem – 15% ūdens pret pelnu masu). Nepieciešamo ūdens daudzumu nosaka pelnu granulometriskais sastāvs – jo vairāk smalko daļiņu, jo lielāks ūdens daudzums ir nepieciešams. Pelni, ko savāc ūdens vannās, parasti ir piesātināti ar ūdeni un tiem papildus mitrināšana nav nepieciešama. Kad pelni sajaukti ar ūdeni, tos izklāj uz cieta seguma un ļauj sacietēt. Gatavā produkta kvalitāti var uzlabot, pelnus izklājot pietiekami plānā kārtā (maks. 40 cm) stirpas formas kaudzēs. Katru slāni sablīvē, tam atkārtoti braucot pāri ar traktoru. Sablīvēšana padara gala produktu cietāku un grūtāk šķīstošu, un samazina sīkās pelnu frakcijas daudzumu, kas rodas drupināšanas procesā.
Pēc pelnu sablīvēšanas ir svarīgi ļaut tiem nostāvēties tik ilgi, lai norisinātos ķīmiskās cietēšanas process. Šī procesa laikietilpība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, gaisa temperatūra, minerālo piemaisījumu daudzuma un nesadegušo organisko vielu daudzuma pelnos. Izmantojot kvalitatīvus pelnus un tos pareizi apstrādājot, ziemā iegūtajiem pelniem jābūt pilnībā sacietējušiem līdz vēlam pavasarim vai vasaras sākumam, attiecīgi, pelnu izkliedēšanu mežā var plānot, sākot ar vasaras vidu.
Tiklīdz pelni ir sacietējuši, tos sasit lielākos gabalos. Ja kaudze ir labi sacietējusi, šo darbu vislabāk veikt ar ekskavatoru. Vēlāk pelnus sadrupina līdz izkliedēšanai piemērotai frakcijai. Drupināšanu var veikt ar drupinātāju vai sijājamo kausu – traktoram speciāli piemontētu kausu ar rotējošiem cilindriem, kas uzstādīti kausa pamatnē un veic drupināšanu (piemēram ALLU sijāšanas drupināšanas kauss44, kura darba ražīgums ir 200 tonnas stundā). Sadrupinātos pelnus uzreiz krauj mašīnās, kas tos nogādā mežā. Tomēr, ja drupinot rodas liels smalkās pelnu frakcijas daudzums, pelni ir jāizsijā. Pēc drupināšanas un sijāšanas pelnu daļiņām jābūt tik lielām, lai cauri 0,25 mm sietu izsijātos ne vairāk kā 30 % pelnu.
Apstrādātie pelni ir jutīgi pret atkārtotu mitrināšanu un dehidrāciju, tāpēc, ja pastāv liela nokrišņu iespējamība, vai, ja tos plānots ilgstoši uzglabāt, pelni jāapklāj. Ja nepieciešams, pelnus pirms iekraušanas izkliedētājā samitrina, lai izkliedēšanas procesā tie neputētu. Pievienojamā ūdens daudzums atkarīgs no gatavās produkcijas īpašībām, tomēr parasti pietiek ar 5 % ūdens (attiecībā pret pelnu masu), lai saistītu putekļveida daļiņas.
Pašsacietēšanas izmaksas ir grūti nosakāmas, jo lielās biomasas sadedzināšanas iekārtas izmanto savus uzglabāšanas laukumus un tehniku, bet mazākajām ir jākooperējas, pērkot tehnikas pakalpojumus un uzglabāšanas laukumus. Darbības, kuru izmaksas ir viegli novērtējamas, ir pelnu sajaukšana ar ūdeni, izklāšana un sablīvēšana, sacietējušā materiāla šķelšana un drupināšana. Aptuvenās izmaksas ir 5-11 € tonnai par jaukšanu ar ūdeni, 4,7 € tonnai par drupināšanu un sijāšanu vai 2-5 € tonnai par drupināšanu ar drupināmo kausu. Sadedzināšanas iekārtās, kur pelnus savāc ūdens vannās, izpaliek pelnu mitrināšanas izmaksas, taču šādi pelni var nebūt piemēroti (pārāk slapji) sablīvēšanai ar traktortehniku. Šādā situācijā ir vai nu jāadaptē pelnu apstrādes metode, samazinot mitruma saturu pelnos vai jāmeklē citi risinājumi pelnu sablīvēšanai (ceļa rullis riteņtraktora vai kāpurķēžu traktora vietā),
Lai nodrošinātu 1000 tonnu pelnu apstrādi ar pašsacietēšanas metodi, nepieciešams līdz 2000 m2 liels laukums pelnu noklāšanai. Lai mazinātu pelnu apstrādei nepieciešamo laukumu, lietderīgi to sadalīt gatavās produkcijas noliktavā un pelnu cietināšanas laukumā, tūlīt pēc materiāla sacietēšanas to sadauzot lielākos gabalos un pārvedot uz gatavās produkcijas laukumu. Pelnu salaušanai un pārvešanai ieteicams izmantot pietiekoši jaudīgu frontālo iekrāvēju. Katra apstrādājamā pelnu partija ir gatava pārvešanai uz gatavās produkcijas laukumu 3-4 mēnešu laikā. Jārēķinās ar to, ka ziemā pelnu un ūdens maisījums var sasalt, tāpēc pašsacietēšanas procesu nevar kontrolēt. Ziemā saražotos pelnus var sakraut kaudzē un uzsākt cietināšanu pavasarī, taču šādā gadījumā, visticamāk, pelnu masai būs jāpievieno cements vai nedzēsts kaļķis.
Pelnu sablīvēšana
Sablīvēšanas procesā pelnu un ūdens maisījumā veidojas lielizmēra granulas. Sablīvēšanas metodes var būt vairākas. Piemēram – samitrinātos pelnus var saspiest starp diviem veltņiem. Lai iegūtu īpaši noturīgu produktu un uzlabotu pelnu ar vāju pašsacietēšanas spēju kvalitāti, sablīvēšanas procesā var pievienot saistvielas, piemēram, cementu.
Projektā Biokurināmā pelnu adaptēšana ekociklā, Zviedru zinātnieki izstrādāja vairākas pelnu sablīvēšanas un granulēšanas metodes, ko plānots testēt Fors un Frövi celulozes rūpnīcās. Kopā, projekta ietvaros, saražotas 1 500 tonnas pelnu granulu. Projektā testētas arī granulas no pelnu un zaļā atsārma nogulšņu (green liqour sludge)45 maisījuma, kā arī no pelnu un kaļķa maisījuma.
Veltnējot samitrinātus pelnus sablīvē garās, cilindriskās granulā, izmantojot speciālu, gropētu matricu un presēšanas ruļļus. Matricas var izgatavot ar dažādu gropju platumu. Pēc tam garās granulas var sagriezt nepieciešamajā garumā. Šāda tehnoloģija ir robusta un viegli automatizējama. Granulēšanas iekārtu iebūvē 6,10 m garā konteinerā, kas aprīkots ar vadības iekārtām. Šāda iekārta ir mobila, viegli transportējama un uzstādāma. Iekārtai nepieciešams elektrības pieslēgums un segts laukums vai konteiners ar jumtu. Granulēšanai nepieciešami vienmērīgi samitrināti pelni, jābūt iespējai kontrolēt ūdens daudzumu maisījumā. Zviedrijā izmantots Fejmert pelnu maisītājs.
Lai uzstādītu un pielāgotu granulēšanas iekārtu nepieciešami divi cilvēki un dažas dienas. Normāla granulu preses jauda ir 5 tonnas produkcijas stundā. Pēc granulēšanas gatavo produktu cietina vienu mēnesi, cietināšanai nepieciešama nojume, lai nepieļautu pelnu atkārtotu samirkšanu. Pilnīgi sacietējušas granulas var pārvietot un pārkraut bez to salaušanas nevēlami sīkās daļiņās. Granulēšana labi darbojas ar verdošā slāņa katliem, taču nav pārbaudīta ar pelniem, kas veidojušies kustīgo ārdu katlos.
Zviedru izmēģinājumos aprēķināts, ka kopējās presēto granulu izmaksas (ražošana + transportēšana) ir 9,5 € par tonnu sausnas vai 6,6 € par tonnu samitrinātu pelnu. Bez tam izmaksās jāiekļauj investīcijas presēšanas – granulēšanas iekārtai 3–8,7 € par tonnu pelnu, atkarībā no sistēmas sarežģītības un produkcijas apjoma.
Pelnu granulēšana
Izmantojot klasisko granulēšanas metodi, pelnu un ūdens maisījumu veļ cilindrā vai uz plates, veidojot granulas (pelnu pikas), kas, lai tās nesaliptu, tūlīt pēc savelšanas uz transportiera žāvē karstā gaisā. Ar granulētiem pelniem ir vieglāk strādāt, nekā ar pašsacietējušiem pelniem, taču jāņem vērā, ka granulēti pelni ir daudz dārgāki. Granulēšanu plašāk pielieto Somijā. Zviedrijā granulēšanu lielākoties veic tikai zinātnisku projektu ietvaros. Granulējot iegūst ļoti cietas daļiņas, no kurām lēni izskalojas barības vielas, nodrošinot ilgstošu mēslojuma iedarbību. Galvenais iemesls, kāpēc granulēšanu neizmanto plašā mērogā, ir tehnoloģijas lielās izmaksas, kuru lielāko daļu veido granulu kaltēšana. Gan Zviedrijā, gan Somijā izmanto granulēšanas tehnoloģijas, kas ietver granulu paškaltēšanu (self-drying), tā samazinot ražošanas izmaksas. Lai padarītu gala produktu pēc iespējas stabilāku, granulēšanas procesā iespējams pievienot dažādas saistvielas, piemēram, cementu. Lai vēl vairāk palēninātu barības vielu izskalošanās ātrumu, granulas var pārklāt ar lignīna vai stearāta slāni.
Kompānija Renoma Helsingborjā (Helsingborg), Zviedrijā ir izstrādājusi granulēšanas metodi, kur granulas nekaltē ar karstu gaisu, bet tām ļauj izžūt pašām. Šādu metodi izmanto no 1997. gada. Maisīšanas – granulēšanas procesā izmanto tādu pašu maisītāju (throughput mixer), kādu lieto asfalta maisīšanai. Maisītāju nedaudz pārveidojot, darba ražīgumu var palielināt līdz 15–20 tonnām stundā. Lāpstiņu maisītāju (paddle mixer), kādu nereti izmanto pelnu mitrināšanai apkures iekārtās, var viegli pārveidot granulu izgatavošanai.
Pelnus ielādē granulēšanas iekārtas padeves tvertnē, kuras pamatnē ir restes materiāla ar daļiņu izmēru > 50 mm atsijāšanai. Atsijāto materiālu savāc, sadrupina un atkārtoti sajauc ar pelniem. Saskaņā ar Xxxxxx pieredzi, izmantojot verdošā slāņa katlos iegūtos pelnus, ražošanas procesā rodas aptuveni 15 % lielo frakcijas pelnu.
No padeves tvertnes transportieris nogādā izsijāto materiālu uz maisītāju. Pelnu padevi kontrolē, regulējot lentes ātrumu. Saistvielu daudzumu maisītājā dozē caur skrūves konveijeri, lenti vai sūkni. Pelnu reaktivitāte nosaka saistvielas veidu un daudzumu. Kaļķošanas materiālu, barības vielas, u.c. piedevas pievieno pēc nepieciešamības. Katram materiālam ir atsevišķa piltuve. Deva un materiālu attiecību regulē maisītāja vadības sistēma.
Granulu izmēru un virsmas izliekumu kontrolē, regulējot vairākus faktorus: maisīšanas ātrumu, mitruma līmeni, daļiņu sastāvu, saistvielas daudzumu un lāpstiņas leņķi. Granulu ražošanas apjoms ir 150–200 tonnas dienā. Granulu cena 8-12 € par tonnu gatavas produkcijas. Lielākās izmaksas rada iekārtas uzstādīšana un pielāgošana. Ražošanas izmaksas (pēc pirmās dienas) ir apmēram 3.8–4.6 € tonnā.
Lietojot Renoma granulēšanas metodi, produkciju pirms izmantošanas uzglabā kaudzēs. Ārējās vides iedarbībai visvairāk pakļauts kaudzes virsējais slānis. Tāpēc, ja granulu uzglabāšanas laiks pārsniedz 1–2 mēnešus, kaudzes apklāj ar ūdens necaurlaidīgu materiālu, ko izmanto skābbarības ietīšanai, lai novērstu virsējās kārtas dehidrēšanos un tam sekojošo putekļu veidošanās risku.
Somijā granulēšana notiek divās Ziemeļkarēlijas stacionārajās granulēšanas iekārtās: Stora Enso Enocell piederošajā un 1997. gadā dibinātajā Enotuhka Oy, kura atrodas Uimaharju pašvaldībā un 2005. gadā dibinātajā FA-Forest Liperi. Enotuhka Oy granulēšanas iekārta var būt rentabls risinājums lielās rūpnīcās, kas ražo vairākus tūkstošus tonnu pelnu granulu gadā. Mazākām rūpnīcām mobilās granulēšanas iekārtas ir piemērota alternatīva pelnu cietināšanai. Pārvietojamu granulēšanas iekārtu prototipi demonstrēti RecAsh projekta ietvaros. Lai iegūtu pietiekami izturīgas granulas, ieteicams lietot tīrus koksnes pelnus. Salīdzinājumā ar jauktu pelnu pieejamību, piekļuve tīriem koksnes pelniem Somijā ir ierobežota. Saskaņā ar VTT Processes veiktajiem testiem, ar betona maisītāju jauktus koksnes – kūdras pelnus var savelt pietiekami izturīgās granulās pat tad, ja koksnes pelni maisījumā ir tikai 15 %. Granulas, kas sastāv tikai no kūdras pelniem, pēc izžūšanas ir ļoti trauslas. VTT processes testos parādīts, ka granulēšanas process ir apgrūtināts, ja pelnos ir liels nesadegušā oglekļa daudzums.
2013. gadā zviedru zinātnieki centās noskaidrot, kurš koksnes pelnu pārstrādes veids ir ekonomiski visizdevīgākais. Pētījums veikts Moskogen koģenerācijas stacijā Kalmārā. Pētījumā noteiktas ražošanas izmaksas pašsacietējušu pelnu, sablīvētu pelnu un granulu ražošanai. Sablīvētu pelnu ražošana izrādījās par 27 % lētāka, nekā pašsacietējušu pelnu ražošana un par 8 % lētāka nekā pelnu granulēšana, ja ņem vērā kopējās izmaksas pelnu pārstrādes procesā. Pētījums norāda, ka ekonomiski visizdevīgākais produkts ir sablīvēti pelni, ko saražoto ar veltņu presi. Jāatzīst, ka pētījuma rezultāti ir pretrunā ar praksi, kurā dominē pašsacietēšanas tehnoloģija.
Pēcapstrādes kvalitātes kontrole
Ir svarīgi, lai pelni pēc izkliedēšanas nenodarītu kaitējumu meža zemsedzes veģetācijai. Sūnas, īpaši sfagni un ķērpji, ir ļoti jutīgi pret krasām izmaiņām, piemēram, bāziskāku vides reakciju. Lielākos bojājumus veģetācijai nodara pelnu putekļu frakcija. Iespēja būtiski samazināt putekļveida daļiņu īpatsvaru ir galvenās pelnu granulēšanas un sablīvēšanas tehnoloģiju priekšrocības. Lai nodrošinātu maksimālu efektu, stabilizētiem pelniem jāizšķīst 5–25 gadu laikā pēc izkliedēšanas. Lēna pelnu šķīšana ir vēlama tos izkliedējot pēc galvenās cirte, bet straujāka barības vielu izdalīšanās, ja pelnus izkliedē pirms kopšanas vai galvenās. Neatkarīgi no pelnu izmantošanas veida, jāizvēlas apstrādes tehnoloģija, kas nodrošina pakāpenisku barības vielu izdalīšanos. Nepastāv standartizētas metodes pelnu šķīdības ātruma izmērīšanai, arī laboratorijas izmēģinājumus ir grūti interpretēt ilgtermiņā lauka apstākļos. Zviedrijas Meža aģentūra pašlaik izstrādā savu metodi pelnu šķīdības mērīšanai.
Mēslojuma devas aprēķina sausnai, tāpēc, lai pareizi noteiktu pelnu devu, ir jānosaka arī mitruma saturs apstrādātajos pelnos.
Gatavā pelnu produkta deklarēšana
Pašreiz Latvijā nav standartu gatavu apstrādātu pelnu produktu deklarēšanai, ja neskaita mēslošanas līdzekļu reģistra nosacījumus kaļķošanas vai mēslošanas līdzekļu kvalitātei. Pelnu ķīmiskā sastāva nenoteiktība parasti ir robežās, kas pieļaujamas kaļķošanas līdzekļiem, taču pārsniedz mēslošanas līdzekļiem noteiktās nenoteiktības robežas. Vienojoties ar pelnu pārstrādes un izmantošanas ķēdē iesaistītajām pusēm, vēlams šādu standartu pēc iespējas ātrāk izveidot, lai kvalitātes raksturojumā ietvertu pelnu apstrādes tehnoloģiju, mitruma saturu, granulometrisko sastāvu, agregātu mehānisko izturību, biogēno elementu un mikroelementa saturu, kā arī smago metālu un citu piesārņojošo vielu daudzumu pelnos. Šādā deklarācijā būtu jānorāda arī pelnu izcelsmes vieta un kurināmā apraksts, tajā skaitā izcelsme.
Pelnu izkliedēšanas plānošana un darbu izpilde
Pelnu izmantošanas mērķis Zviedrijā un Somijā atšķiras. Zviedrijā pelnu pārstrādi uztver kā līdzekli minerālaugšņu uzlabošanai, un pelnu izmantošanas rekomendācijas ir apkopotas vispārējās pamatnostādnēs, kas attiecas uz Zviedrijas Meža likuma 30.pantu: „Lietojot pelnus mežaudzes mēslošanai un audzes vitalitātes uzlabošanai, pelnu daudzums, forma, sastāvs un izkliedēšanas laiks jāizvēlas tā, lai ierobežotu iespējamo slāpekļa izskalošanos un pievienoto barības vielu zudumus, tādējādi novēršot vai ierobežojot kaitējumu videi. Piemēram, lietotajiem pelniem jābūt iegūtiem, sadedzinot biokurināmo, tiem jābūt stabilizētiem un lēni šķīstošiem. Turklāt kopējais kaitīgo vielu (piemēram, smago metālu) daudzums pelnos nedrīkst pārsniegt audzes rotācijas periodā ar biomasu iznesto vielu daudzumu. Ja pelnus lieto kā papildmēslojumu, rotācijas periodā nevajadzētu izkliedēt vairāk kā 3 tonnas pelnu (sausnas) uz hektāru.”
Somijā pelnus lielākoties izmanto mežaudzes produktivitātes palielināšanai uz nosusinātām kūdras augsnēm. Pelnu dažādajiem izmantošanas mērķiem ir vēsturisks izskaidrojums – Zviedrijā jau no seniem laikiem pastāv augsnes paskābināšanās problēma, bet Somijā koksnes trūkums pēc Otrā Pasaules kara veicināja pārmitro augšņu meliorēšanu un izmantošanu mežsaimniecībā. Tomēr pelnu pārstrādē un izkliedēšanā lietotās metodes ir ļoti līdzīgas abās valstīs.
Pelnu izkliedēšana uz meža augsnēm lielā daļā Eiropas ir jauna prakse, tāpēc pagaidām nav izstrādāti īpaši noteikumi un rekomendācijas pelnu izmantošanai meža augšņu ielabošanā. Nereti šādi nosacījumi iekļauti noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu.
Saskaņā ar citu valstu pieredzi tiesību aktos un rekomendācijās, kas reglamentē pelnu izmantošanu, jāiekļauj šādas nodaļas:
pelnu izkliedēšana uz meža augsnēm;
dabas vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsargāšana, lietojot pelnus uz meža augsnēm;
koncentrāciju ierobežojumi un citas prasības, kas attiecas uz izkliedējamo pelnu sastāvu un formu.
Pelnu izkliedēšanas organizēšana
Pelnu apstrādē un izmantošanā Zviedrijā un Somijā parasti ir iesaistīti vairāki uzņēmumi, kas nodrošina pelnu savākšanu, apstrādi, kvalitātes kontroli, transportēšanu un izkliedēšanu mežā. Zviedrijā darbojas vairāki uzņēmējdarbības modeļi pelnu apsaimniekošanai:
Zviedrijas dienvidaustrumos Zviedrijas Meža aģentūra sniedz pelnu apstrādes un izkliedēšanas pakalpojumus. Apkures sistēmu apsaimniekotāji maksā par pelnu izvākšanu, bet privāto mežu īpašnieki maksā fiksētu maksu, lai saņemtu pelnus. Zviedrijas Meža aģentūra veic plānošanu un slēdz līgumus ar zemes īpašniekiem un apakšuzņēmējiem;
dažos gadījumos apkures sistēmu apsaimniekotāji veic pelnu pārstrādi un meklē zemes īpašniekus, kuri vēlētos saņemt pelnus augsnes ielabošanai. Vēl viena iespēja apkures sistēmu apsaimniekotājiem, kas rūpējas par barības vielu atgriešanu vidē iekļauj līgumā ar biokurināmā piegādātājiem prasību, kas paredz, ka kurināmā piegādātājs atgriež pelnus meža ekosistēmā. Šādā veidā atbildībā pārceļ uz komersantiem, kas ir tuvāk zemes īpašniekiem;
vairāki lieli biokurināmā piegādātāji ir uzņēmušies pelnu pārstrādes organizēšanu. Šajos gadījumos pārstrādātos pelnus izmanto pašu piegādātāju kompāniju mežos vai mežos, no kuriem piegādātāji iegādājušies koksni;
Somijā celulozes un papīra rūpnīcas veic uzņēmumiem piederošo mežu mēslošanu ar koksnes pelniem jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Neskatoties uz to, pelnu izmantošanas apjoms privātīpašnieku mežos ir neliels, tomēr tā popularitāte aug pateicoties projektiem, kas veicina koksnes pelnu izmantošanas popularizēšanu (piemēram, RecAsh). Informē meža īpašnieku biedrības un citas personas, kas ieinteresētas pelnu izmantošanas ķēdē, par ieguvumiem, kādus sniedz pelnu izmantošana. Atjaunotais likums par augsnes ielabošanu mežā un ar to saistītie tiesību akti atbalsta pelnu izmantošanu un sniedz skaidrus noteikumus un metodes par pelnu izmantošanu Somijā.
Pelnu devas noteikšana barības vielu atgriešanai vidē
Zviedrijā pelnu atgriešanu mežā parasti veic pēc mežizstrādes, lai kompensētu ar stumbra koksni, mežizstrādes atliekām un sīkkokiem iznesto barības vielu zudumu. Pelnu ienešanu īpaši rekomendē platībās, kurās augsne ir paskābināta. Jo vairāk biomasas izved, jo lielāku pelnu devu izmanto.
Zviedrijā lieto divas pelnu devas aprēķināšanas metodes – standartizētā un barības vielu līdzsvarošanas metode. Tab. 59 norādītas rekomendētās pelnu devas pēc standartizētās metodes. Šo metodi lieto tad, kad nav pieejama informācija par biokurināmā iegūšanu no audzes iepriekšējās cirtēs, vai ienestie pelni iegūti no konkrētajā audzē sagatavotā biokurināmā kārtējā apritē. Papildmēslojumu parasti izmanto vienu reizi aprites periodā. Devas intervāla augšējā daļa (Tab. 59) norāda uz pelnu devu auglīgās augsnēs (Zviedrijas dienvidos) un intervāla apakšējā daļa – mazāk auglīgās augsnēs (Zviedrijas centrālajā un ziemeļu daļā).
Barības vielu līdzsvarošanas metodei (Tab. 58) norādītas precīzākas pelnu devas, ko aprēķina, ņemot vērā biomasas iznesi un augsnes buferspējas zudumu, kā arī nepieciešamību nepaaugstināt smago metālu koncentrāciju augsnē. Augsnes ielabošanas vadlīnijas Zviedrijā pielāgotas minerālaugsnēm, bet izmantojamas arī uz kūdras augsnēm. Xxxxxxxxx atļautā pelnu mēslojuma deva Zviedrijā ir trīs tonnas pelnu sausnas uz hektāru aprites laikā.
Tab. 58: Rekomendētās pelnu devas pēc barības vielu līdzsvarošanas xxxxxxx00
Biomasas ieguves veids |
Biotopa indekss. Mēslojuma deva, tonnas pelnu sausnas uz hektāru rotācijas periodā |
|||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
G18 |
G26 |
G34 |
T18 |
T26 |
B18 |
B26 |
||
Visa koksne aprites periodā |
1,5 |
2 |
2,5 |
0,8 |
1,2 |
1,4 |
2,1 |
|
Galvenā cirte |
Ciršanas atliekas bez skujām/lapām |
0,7 |
0,8 |
0,9 |
0,2 |
0,3 |
0,4 |
0,5 |
Ciršanas atliekas ar skujām/lapām |
1,1 |
1,3 |
1,4 |
0,3 |
0,4 |
|
|
|
Kopšanas cirte |
Nokavēta kopšana |
0,4 |
0,5 |
0,6 |
0,2 |
0,3 |
0,3 |
0,6 |
Retināšanā iegūtā koksne bez skujām/lapām |
0,3 |
0,6 |
0,8 |
0,1 |
0,2 |
0,2 |
0,3 |
|
Retināšanā iegūtā koksne ar skujām/lapām |
0,6 |
1 |
1,3 |
0,2 |
0,3 |
|
|
|
Tab. 59: Rekomendēta pelnu deva pēc standartizācijas metodes. No „Rekomendācijas koksnes kurināmā iegūšanai no meža un papildmēslošanai”47
Koku suga |
Tonnas pelnu sausnas uz hektāru rotācijas periodā (nabadzīga augsne – auglīga augsne) |
|---|---|
Egle |
1-2 |
Priede |
0,7-1,5 |
Bērzs un citas koku sugas |
1,2 |
Pelnu devas meža augsnes ielabošanai
Svarīgāko barības vielu un smago metālu saturs koksnes – kūdras pelnos parādīts Tab. 60, kurā salīdzināts šo vielu saturs Somijā ar zviedru rekomendācijām šo vielu koncentrācijai. Salīdzinājums balstīts uz rezultātiem, kas iegūti VTT Processess, analizējot pelnus koģenerācijas stacijās un apkures sistēmās. Izpētē secināts, ka koģenerācijas stacijām jāpievērš lielāka uzmanība pelnu kvalitātes uzlabošanai. Īpaša uzmanība pelnu kvalitātei jāpievērš tām iekārtām, kur izmanto reciklēto koksni48, jo pat neliels daudzums piesārņota kurināmā var būtiski ietekmēt kaitīgo vielu saturu pelnos.
Tab. 60: Barības vielu un smago metālu saturs Somijas koksnes un kūdras pelnos salīdzinājumā ar Zviedrijā noteiktajām vielu koncentrāciju rekomendācijām
Koncentrācija, mg kg-1 |
Rekomendācija |
Koksnes pelni |
Kūdras pelni |
|---|---|---|---|
Kālijs |
> 30 000 |
17 000-26 50049 |
2 80050 |
Kalcijs |
> 125 000 |
150 000-295 00049 |
44 00050 |
Kālijs |
> 10 000 |
11 000-25 00049 |
6 70050 |
Kadmijs |
< 30 |
0,4-4051 |
0,5-551 |
Varš |
< 400 |
15-30051 |
60-16051 |
Svins |
< 300 |
15-1 00051 |
75-97051 |
Cinks |
< 7000 |
40-5 10051 |
20-54051 |
Pelnu devas noteikšana (tonnas ha-1) Somijā ir balstīta, galvenokārt, uz pieejamā fosfora daudzumu, kam jābūt vismaz 45 kg ha-1. Kālija daudzumam būtu jābūt 70 kg ha-1, tomēr noteiktā fosfora daudzuma sasniegšana ir noteicošais kritērijs, aprēķinot nepieciešamo pelnu devu. Visbiežāk barības vielu saturs koksnes pelnos ir atbilstošs prasībām, bet kūdras pelnos vai jauktos pelnos ar lielu kūdras piejaukumu nereti ir nepietiekams kālija daudzums. Kāliju var pievienot minerālmēslojuma veidā. Somu Mežzinātnes institūta Luke pētījumos noskaidrots, ka ar kūdras pelniem var panākt tādu pašu efektu, kā ar koksnes pelniem, ja tiem pievienot kāliju saturošu materiālu.
Latvijā ieteicams sekot Somijas paraugam, jo pelnu ieneses priekšrocības visvairāk izpaužas tieši organiskajās augsnēs kūdreņos, attiecīgi, ar pelniem augsnē jāienes vismaz 45 kg ha-1 fosfora tīrvielas un 70 kg ha-1 kālija tīrvielas. Latvijas apstākļiem adaptētas pelnu devas, ko izmantot kūdreņos, nosakāmas empīriskā ceļā, vispirms izstrādājot pelnu kvalitātes standartu un tad novērtējot dažādu standartizētu pelnu devu ietekmi uz augšanas gaitu. Arī Zviedrijas pieredze ir pārņemšanas vērta, jo barības vielu izneses kompensēšanas pozitīvā ietekme uz meža augšanu uz minerālaugsnēm Ziemeļvalstīs ir pierādīta un var būtiski uzlabot arī Latvijas meža augšanas gaitas prognozes. Īpaši interesanti ir jaunākie zviedru zinātnieku pētījumu rezultāti par pelnu pozitīvo ietekmi uz koku augšanu uz auglīgām minerālaugsnēm, jo līdz šim uzskatīts, ka šādu augšņu ielabošanai ar mēslošanas līdzekļiem nav pozitīvas ietekmes.
Pelnu izkliedēšana uz minerālaugsnēm
Pelnu izkliedēšana uz minerālaugsnēm ir meža apsaimniekošanas ilgtspējas nodrošināšanas pasākums. Saskaņā ar šo koncepciju, pelnus jāizkliedē mežaudzēs, kur veikta mežizstrāde un biokurināmā sagatavošana no mežizstrādes atliekām, it īpaši uz smilts un mālsmilts augsnēm (Mr, Ln, Dm, Am, As meža tipi). Saskaņā ar Zviedrijā veiktu pētījumu rezultātiem pelnu ienešana jaunaudzēs ir ieteicama arī augsnēs ar lielu slāpekļa saturu (Vr, Gr un Ap meža tipi), kur pelni iedarbojas kā fosfora un kālija avots. Pelnu izkliedēšana nav ieteicama dabas aizsardzības teritorijās un buferzonās ap mitrājiem, ezeriem un ūdenstecēm, izņemot gadījumus, kad pelnu ienesi nosaka aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas noteikumi. Zviedrijā buferjoslas platums ap ūdenskrātuvēm vai ūdenstecēm pelnu izkliedēšanai nav noteikts, tomēr praksē piemēro tos pašus noteikumus, kādi attiecas uz slāpekļa mēslojuma izmantošanu, attiecīgi, 50 m plata buferjosla ap ūdenstilpnēm, upēm un ezeriem, ēkām, dārziem un pagalmiem, 20 m plata buferjosla ap kalnu ezeriem, dīķiem un strautiem un 10 m plata buferjosla ap ceļiem un citiem īpašniekiem piederošām zemēm. Zviedrijā no pelnu izmantošanas iesaka izvairīties arī mežaudzēs uz sausām un nabadzīgām augsnēm, kur zemsedzē dominē ķērpji (Sl, Av meža tipi), jo īstermiņā pelnu mēslojums izteikti nabadzīgās augsnēs nomāc koku augšanu. Arī slapjaiņu un purvaiņu meža tipos pelnu izmantošana nav vēlama, jo pastāv liels augsnes bojājumu risks.
Papildmēslošana ar pelniem ir īpaši nozīmīga auglīgās augsnēs, kur saimnieciskā darbība notiek visintensīvāk. Pelnus Zviedrijā rekomendē ienest arī izteikti skābās augsnēs un uz kūdras augsnēm, ja tajās veikta biokurināmā ieguve. Latvijas apstākļos ir jānoskaidro, vai pelnu ienese uz skābām augsnēm neietekmē trupes sēņu izplatību.
Pelnu mēslojumu Zviedrijā iesaka izkliedēt līdz 5 gadiem pirms vai pēc galvenās cirtes. Šāds ieteikums saistīts ar pastiprinātu nitrifikāciju, kā arī kālija un slāpekļa izskalošanos pēc galvenās cirtes, attiecīgi, pelni kompensē gan tās barības vielas, ko iznes ar koku biomasu, gan tās, kas izskalojas no augsnes pēc mežizstrādes.
Gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs ir jāturpina pētījumi par dažādas cietības stabilizētu pelnu produktu ietekmi uz koku augšanas gaitu, zemsedzes veģetāciju un dažādu patogēnu izplatību. Granulētu vai presētu pelnu lietošana, tos izkliedējot uz augsnes vienlaicīgi ar augsnes sagatavošanu vai meža stādīšanu, Zviedrijā atzīts par ekoloģiski visizdevīgāko pelnu lietošanas veidu, taču šādam risinājumam ir salīdzinoši neliela ekonomiskā atdeve, it īpaši, ja pelnu izkliedēšanas izmaksas jāsedz meža īpašniekam.
Viegli šķīstošus pelnus, t.i. pelnus, kuros daļa metālu ir oksīdu vai hidroksīdu formā, Zviedrijā iesaka izkliedēt tikai briestaudzēs pēc kopšanas cirtes, pelnu ievešanai izmantojot tehnoloģisko koridorus. Pelnus neiesaka izkliedēt pavasarī, kad ir palielināts mizas bojājumu risks.
Latvijā zviedru mežsaimnieku pieredzes pārņemšana lielā mērā atkarīga no sadarbības ar pelnu ražotājiem un apsaimniekotājiem. Pelnu izmantošanai meža kultūrās ir neliels ekonomiskais efekts (neto pašreizējā vērtība un iekšējās atdeves koeficients) un ilgs atmaksāšanās laiks, tāpēc meža īpašniekam var pietrūkt motivācijas izmantot pelnus barības vielu izneses kompensēšanai. Pelnu izkliedēšana mežos uz auglīgām minerālaugsnēm pirms galvenās cirtes var radīt krājas papildpieaugumu, kas kompensēs izmaksas augsnes ielabošanai, tomēr gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs pietrūkst eksperimentālu datu par šāda pelnu izmantošanas veida ietekmi uz mežaudžu augšanas gaitu un to ietekmējošiem faktoriem (audžu biezību, sugu sastāvu, augsnes īpašībām), tāpēc pirms šīs metodes ieviešanas praksē ir jāierīko pilot-izmēģinājumu teritorijas augšanas gaitas monitoringam.
Pelnu izkliedēšana uz organiskām augsnēm
Koksnes pelnu pozitīvā ietekme uz skujkoku augšanu ar slāpekli bagātos kūdrājos zināma jau kopš pirmajiem Somu mežzinātnes institūtā veiktajiem pētījumiem 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Pētījumi par pelnu izmantošanu Somijā lielākoties fokusējušies uz kūdreņiem, jo pēc Otrā Pasaules kara Somijas meža politika bija vērsta uz koksnes piegāžu palielināšanu, mobilizējot visus pieejamos zemes resursus, tajā skaitā pārmitrās organiskās augsnes. Somijā tajā laikā bija daudz koksnes pelnu izmantošanai piemērotu nosusinātu kūdrāju, un valdība izsniedza papildus finansējumu meža augšanas gaitas uzlabošanas pasākumu ieviešanai. Astoņdesmitajos gados un 90-to gadu beigās somu zinātnieki veica vairākus pētījumus par pelnu apstrādi un pelnu ietekmi uz audzes attīstību, lapotnes ķīmisko sastāvu, zemsedzes veģetācijas un kūdras sastāvu, mikroorganismiem, ogām, sēnēm, barības vielu izskalošanos, smago metālu saturu augsnē un oglekļa bilanci. Šajos pētījumos nav konstatēti šķēršļi pelnu izmantošanai mežā, bet ir izstrādāti kritēriji drošai un efektīvai pelnu pielietošanai.
Šobrīd Somijā pelnus galvenokārt lieto kūdreņos un Somijas valdība subsidē pelnu izkliedēšanu, daļēji sedzot meža īpašnieka izdevumus. Somijas valdība subsidē koksnes pelnu izmantošanu vietās, kur ir funkcionējoša meliorācijas sistēma un kur koku augšanu ierobežo barības vielu pieejamība. Subsīdijas sedz no 40–55 % izdevumu, un to apmērs atkarīgs no mežaudzes atrašanās vietas. Lielāka nepieciešamība segt izdevumus ir Somijas ziemeļos. Lai mežīpašnieks varētu pretendēt uz subsīdijām, ir jāiesniedz skuju analīžu rezultāti vai 5-10 skuju paraugi, kas norāda barības vielu nepietiekamību. Skuju analīzēm paraugus ievāc ziemā, miera periodā. Paraugā jābūt vienam līdz diviem jaunajiem dzinumiem no vainaga augšdaļas dienvidu puses, un skujas jāievāc no lielākajiem un veselīgākajiem kokiem.
Meliorētajās organiskajās augsnēs barības vielu sastāvs nereti ir nelīdzsvarots. Dažādās mežaudzes attīstības stadijās var izpausties kālija, fosfora, bora vai citu elementu deficīts, kas aizkavē koku augšanu un var izraisīt mežaudzes bojāeju. Koksnes pelni ir piemēroti skujkoku audžu vitalitātes uzlabošanai eitrofiskos, ar slāpekli bagātos kūdrājos, kur tie novērš fosfora un kālija nepietiekamību. Pelni spēj samazināt kūdrāju skābumu (pH līmenis var paaugstināties par 2–3 vienībām) un palielināt mikrobiālo aktivitāti augsnē. Pelnu mēslojuma efekts ir ilgāks nekā sintētiskā mēslojuma efekts, jo pelnu iedarbība turpinās vismaz 30 gadus. Pēc 4 tonnu ha-1 pelnu sausnas izkliedēšanas ar slāpekli bagātās kūdras augsnēs, krājas pieaugums palielinājās par 2–4 m3 gadā. Somijā vidējā koksnes pelnu deva ir 3-5 tonnas ha-1. Lietojot jauktus pelnus (koksne un kūdra), deva ir par 1-3 tonnām ha-1 lielāka. Saskaņā uz Somijas mežzinātnes institūta pētījuma rezultātiem, šādas pelnu devas nepalielina kadmija saturu ogās un sēnēs.
Meža augsnes ielabošana, lietojot pelnus audzes vitalitātes uzlabošanai mežos uz kūdras augsnēm, Somijā sastāv no šādiem soļiem:
meža apsaimniekošanas plānošana (kopšanas ciršu, meliorācijas, u.c. plānošana);
skuju paraugu ievākšana;
skuju analīze un nepieciešamās pelnu devas aprēķināšana;
xxxxxxxx xxxxx;
pelnu ienešana;
meliorācijas sistēmas uzturēšanas pasākumi.
Somijā pelni ir klasificēti kā atkritumi, tāpēc to izmantošanai vienmēr ir vajadzīga atļauja no iestādēm, kas atbildīgas par vides aizsardzību. Somijā šādu atļauju izsniedz Vides aizsardzības aģentūra vai reģionālā vides aģentūra. Atļauju izdod gan pelnu izmantošanai, gan to izkliedēšanai noteiktā vietā. Izmantojamajiem pelniem jāveic analīzes un atļaujā jābūt pievienotam laboratorijas atzinumam par pelnu piemērotību mēslošanai. Lai izvairītos no pelnu putekļu veidošanās, jāveic pelnu apstrāde. Izstrādātas rekomendācijas pelnu izkliedēšanai, kurās noteiktas buferzonas ap ūdenstilpnēm un ūdenstecēm, meliorācijas grāvjiem un citām gruntsūdeņu uzkrāšanās vietām. Atbildīgās iestādes katru gadījumu izvērtē atsevišķi. Atļaujas izsniegšanas procedūru varētu būtiski saīsināt, ja pelnus pārklasificētu no atkritumiem par produktu. Pašreizējais pelnu statuss (kā atkritumiem), būtiski ierobežo pelnu izmantošanu meža mēslošanā.
Latvijā var pārņemt Somijas pieredzi meža augšņu ielabošanā ar koksnes pelniem, jo 11 % no Latvijas mežaudzēm atrodas uz meliorētām organiskām augsnēm, tajā skaitā lielākā daļa uz auglīgām organiskām augsnēm. Arī Latvijā uz organiskām augsnēm konstatēts kālija un fosfora trūkums, it īpaši vidēja vecuma audzēs, un ir pierādīta pelnu pozitīvā ietekme, nodrošinot gan būtiska krājas papildpieauguma veidošanos, gan profilaktisku ietekmi, mazinot slimību un kaitēkļu izplatīšanās risku novājinātās audzēs. Somijas pieredze parāda arī to, cik svarīgi pelnus reģistrēt kā kaļķošanas materiālu, lai izvairītos no papildus ierobežojumiem, ko nosaka atkritumu apsaimniekošanas normatīvi. Paralēli ir jāveido arī pelnu kvalitātes standarti, lai klasificētu pelnus un to produktus, kas īpaši piemēroti izmantošanai mežā.
Pelnu izkliedēšanas metodes
Ziemeļvalstīs pelnus izkliedē ar traktoriem vai helikopteriem. Praksē izmanto abus tehnikas veidus, tomēr arvien vairāk pelnu izkliedēšanai izmanto meža traktorus, jo, augot degvielas cenām, un palielinoties kopšanas ciršu apjomam, šī metode kļūst arvien pieejamāka. Helikopterus vēl arvien izmanto Zviedrijā, kur mežaudžu pieejamība nereti ir galvenais šķērslis citu tehnikas veidu izmantošanai.
Pelnu izkliedēšana ar traktoru
Neatkarīgi no pelnu izmantošanas paņēmiena (kompensējošā barības vielu ienese vai meža mēslošana), pelnu izkliedētāji pārvietojas pa tehnoloģiskajiem koridoriem vai pievešanas ceļiem. Visbiežāk pelnu izkliedēšanai izmanto vidējās klases pievedējtraktorus ar kravnesību 6-10 tonnas. Pelnus iekrauj ar paša pievedējtraktora iekrāvēju, aizstājot standarta greiferi ar ekskavatora kausu. Izkliedēšanas zona parasti ir 25 metrus plata. Izmantojot mazākus traktorus, audzē var iebraukt bez treilēšanas ceļiem, taču darbu apgrūtina kritušie koki un citi šķēršļi, tāpēc daudz lielāku darba ražīgumu var nodrošināt, izkliedējot pelnus pēc kopšanas cirtes vai galvenās cirtes. Ar pievedējtraktoru var izkliedēt 40–80 tonnas pelnu dienā, bet ar mazāku tehniku, piemēram, pielāgotiem lauksaimniecības traktoriem ar kravnesību līdz 5 tonnām – 20–40 tonnas. Izkliedētājs parasti sastāv no tvertnes ar vertikāliem vai ieslīpiem bortiem un kustīgās grīdas. Bortu slīpums nedrīkst pārsniegt 45 o, lai pelni neaizķertos pie tvertnes sienām. Tvertnes galā atrodas izkliedēšanas mehānisms ar 1-2 rotējošiem diskiem, kas vēdekļveidā izkliedē pelnus abos virzienos ap mašīnu (Att. 38).
Pelnu izkliedēšanai nav piemēroti kūtsmēslu ārdītāji, jo materiāls ir pārāk smags, kā arī minerālmēslu izkliedētāji, kas nav aprīkoti ar kustīgo grīdu. Granulētu un presētu pelnu izkliedēšana notiek vienmērīgāk nekā pašsacietējušu pelnu izkliedēšana, jo materiāls nepieķeras tvertnes sāniem
Att. 38: Latvijā izstrādāts pelnu izkliedētājs ar kravnesību līdz 5 tonnas.
Pelnu devu regulē, mainot kustīgās grīdas ātrumu un padeves mehānisma atveres lielumu. Pelnu deva atkarīga arī no no braukšanas ātruma, tāpēc precīzai pelnu dozēšanai būtiski iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par braukšanas apstākļiem. Pelnu izkliedētāja braukšanas ātrums mežā parasti ir aptuveni 50 m min.-1. Kustības ātruma un maršruta monitoringa datus, kā arī audzē izkliedētā pelnu daudzuma uzskaites informāciju var izmantot, lai novērtētu pelnu izkliedēšanas kvalitāti un identificētu vietas, kur, iespējams, maksimāli pieļaujamā deva ir pārsniegta (traktors kustējies būtiski lēnāk) vai arī nav sasniegta (traktors kustējies pārāk ātri), vai arī izkliedēšana notikusi buferjoslu teritorijā. Pelnu izkliedēšana var palielināt koku mizas bojājumus, it īpaši, izmantojot pielāgotu lauksaimniecības tehniku, kuru manevrētspēja ir mazāka nekā meža pievedējtraktoriem. Ja pelnus izkliedē uz salijušas augsnes pavasarī, pelnu izkliedētājs var radīt arī augsnes bojājumus, atstājot risas un bojājot koku saknes.
Pelnu izkliedēšana ar traktoru Somijā izmaksā 14–22 € par tonnu pelnu (60-70 € ha-1) un papildus 5–11 € tonna-1 par pelnu transportēšanu (60 km rādiusā). Saskaņā ar Latvijā veiktu pētījumu rezultātiem, pelnu izkliedēšana ar pielāgotu lauksaimniecības traktoru izmaksā ap 79 € ha-1. Izmaksas var būtiski samazināt, aprīkojot izkliedētāju ar manipulatoru uz trīs punktu piekares, lai traktors pats varētu piepildīt izkliedētāja tvertni.
Izmantojot traktortehniku pelnu izkliedēšanai Latvijas mežos, ir jāizstrādā normatīvi pelnu izkliedēšanas kvalitātes novērtēšanai (izkliedēšanas vienmērīgums, buferjoslu apbraukšana). Nepieciešamas kvalitātes prasības arī audzes bojājumu daudzuma novērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par pelnu izmantošanu, atkarībā no bojājumu daudzuma, ko radījusi mežizstrādes tehnika. Tāpat ir jāizstrādā minimālās prasības izmantojamai tehnikai, lai veicinātu efektīvāko tehnoloģiju ienākšanu tirgū.
Pelnu izkliedēšana ar helikopteru
Zviedrijā pelnu izkliedēšana ar helikopteru ir veiksmīga alternatīva traktortehnikai audzēs ar uz stāvām nogāzēm un ar lielu biezību, vietās, kurām piekļuvi apgrūtina ceļu neesamība, kā arī akmeņainās platībās. Tomēr jārēķinās, ka pelnu izkliedēšana ar helikopteru ir vairākas reizes dārgāka, nekā traktortehnikas izmantošana. Izmantojot helikopteru, svarīgākā kvalitātes prasība ir pelnu izkliedēšanas vienmērīgums.
Pelnus sakrauj izkliedēšanas konteinerā, kas vienlaicīgi izsijā pelnus un sadrupina lielākas granulas. Efektīvāka pelnu izkliede notiek, strādājot ar diviem konteineriem vienlaicīgi. Kamēr no viena konteinera pelnus izkliedē, otru piekrauj. Šādu konteineru ietilpība ir aptuveni 500 kg. Lai noteiktu helikoptera pārvietošanās ceļu, izmanto globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS). Ar helikopteru var izkliedēt līdz 100 tonnas pelnu vienā maiņā. Precīzi noteikt helikoptera darba ražīgumu ir sarežģīti, jo tas atkarīgs no pelnu agregātu lieluma un attāluma līdz audzei.
Latvijā nav ne tehnisku iespēju, ne arī nepieciešamības pelnu izkliedēšanai izmantot helikopterus, taču, attīstoties bezpilota lidaparātu tehnoloģijām, šāds risinājums var kļūt aktuāls, izkliedējot minerālmēslus.
Augsnes bagātināšana ar slāpekli
Visbiežāk koku augšanu limitējošais biogēnais elements meža zemēs ir slāpeklis. Slāpekļa savienojumu daudzums atmosfērā, pateicoties cilvēku saimnieciskajai darbībai, Centrāleiropā ir salīdzinoši liels. Vācijas dienvidos slāpekļa ienese augsnē no atmosfēras nereti pārsniedz 20 kg uz hektāru gadā (salīdzinājumam – Zviedrijas dienvidos un Latvijā tie ir aptuveni 3 kg N ha-1 gadā). Uzkrātais slāpeklis spēj palielināt audzes produktivitāti, jo ir pierādīts, ka meža augsnēm ir liels slāpekļa akumulēšanas potenciāls. Slāpekļa izskalošanās pastiprinās pēc mežizstrādes, tāpēc slāpekļa trūkums var būt par iemeslu samazinātam pelnu mēslojuma efektam uz mazauglīgām vai vidēji auglīgām organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm.
Pastiprināta slāpekļa izskalošanās pēc mežizstrādes sagaidāma augsnēs ar slāpekļa pārpalikumu, kas veidojas, mineralizējoties mežizstrādes atliekām vai zemsegas slānim, ja koki un zemsedzes augi nespēj asimilēt atbrīvojušos slāpekli. Palielināts amonija saturs augsnē sekmē nitrifikācijas procesu, kas izraisa augsnes paskābināšanos. Paaugstināta nitrātu izskalošanās samazina augsnes buferspēju un veicina slāpekļpaskābes veidošanos. Savukārt, slāpekļpaskābes veidošanās rezultējas slāpekļa oksīda (N2O) emisijās un slāpekļa savienojumu nonākšanā ūdenskrātuvēs un to eitrofikācijā. Tāpēc, lai arī koki aug labāk, ja tiem pieejams vairāk slāpekļa, tā paaugstināta koncentrācija var radīt apdraudējumu videi. Koksnes pelnu ienešana kopā ar slāpekļa mēslojumu mazina potenciālos riskus, kas saistīti ar N2O emisiju pieaugumu un slāpekļa izskalošanos.
Saskaņā ar Zviedrijas apstākļiem pielāgotiem aprēķiniem vidēji auglīgās meža augsnēs, kur biokurināmo iegūst gan kopšanā, gan galvenajā cirtē, slāpekļa papildmēslojums var būt nepieciešams, ja ikgadējā slāpekļa ienese ir mazāka par 5 kg ha-1 gadā. Latvijā tik detalizēti biogēno elementu aprites aprēķini nav veikti, taču, izmantojot Zviedrijā iegūtos datus, jāsecina, ka visos saimnieciskajos mežos Mr, Ln, Dm, Am un As meža tipos, kur vāc mežizstrādes atliekas, ir nepieciešams slāpekļa papildmēslojums, lai nesamazinātu augsnes auglību.
Slāpekļa mēslojumu var izkliedēt vienlaicīgi ar pelniem optimālā attiecībā. Pelnu un slāpekļa ienešanu ieteicams veikt briestaudzēs, kur koki spēj asimilēt papildus pieejamās barības vielas.
Koksnes pelnu un slāpekļa mēslojuma maisījuma izmantošanu Somijā rekomendē arī uz minerālaugsnēm. Slāpekļa minerālmēslojuma vietā var izmantot arī atkritumproduktus, piemēram, žāvētas notekūdeņu dūņas, taču jārēķinās, ka atkritumproduktu izmantošana var uzlikt papildus saistības materiāla izmantošanas kontrolei un monitoringam.
Somu Mežzinātnes institūtā pētīta bērzu un priežu augšanu siltumnīcas apstākļos pēc mēslošanas ar pelnu–celulozes ražošanas pārpalikumu granulām. Pētījums parādīja, ka pelnu un celulozes ražošanas atlieku granulas nodrošina tādu pašu papildpieaugumu, kā sintētiskie mēslošanas līdzekļi.
Pelnu izmantošana kopā ar slāpekļa mēslojumu ir jauns un daudzsološs koku augšanas apstākļu uzlabošanas virziens, taču Ziemeļvalstīs pieejamie eksperimentālie dati ir nepietiekoši, lai raksturotu šādas pieejas izmantošanas iespējas Latvijā. Empīriski dati par krājas papildpieaugumu un vides parametru izmaiņām, izmantojot koksnes pelnus un slāpekļa mēslojumu vienlaicīgi, būs pieejami pēc Koku augšanas apstākļu uzlabošanas programmas rezultātu apkopošanas.
Kaļķošana
Kopš sešdesmito gadu beigām augsnes un ūdens paskābināšanās ir vienas no biežāk pieminētajām vides problēmām Ziemeļeiropā. Vietās, kur augsnes buferspēja ir maza, augsnes paskābināšanās izraisa toksisko reducēto alumīnija savienojumu koncentrācijas palielināšanos gan gruntsūdeņos, gan virsūdeņos. Tas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību ūdenstecēs un ezeros. Ierobežojot sēra emisijas pēdējās desmitgadēs, paskābināšanās problēma aizvirzījusies otrajā plānā, tomēr stipri skābu augšņu atveseļošana ir ilgstošs process. Lai vēl vairāk nemazinātu skābu augšņu buferspēju, ir jākompensē ar mežizstrādes atliekām un kokmateriāliem iznesto barības vielu apjoms. Šim nolūkam var izmantot pelnus vai pelnu un kaļķa maisījumu, nodrošinot augšņu atveseļošanos 20-25 gadu laikā.
Visbiežāk izmantotā skābu augšņu ielabošanas metode Zviedrijā paredz 2 tonnu pelnu un 2 tonnu kaļķa maisījuma izkliedēšanu uz skābajām augsnēm. Par kaļķošanas materiālu vislabāk izvēlēties kalcija karbonātu vai kalcija un magnija karbonātu maisījumu (dolomītu). Kaļķojamā materiāla granulu lielumam jābūt piemērotam lēnai iedarbībai. Kaļķošanu nesaista ar citiem meža apsaimniekošanas darbiem, t.i. veic neatkarīgi no mežizstrādes vai kopšanas ciršu izpildes. Kaļķošanas materiālu neiesaka izmantot vietās, kurās dabiski veidojušies skābi noteces ūdeņi.
Latvijā un tās apkārtnē nav lielu industriālu centru, kas sekmētu meža augšņu paskābināšanos, tāpēc līdz šim nav identificēta nepieciešamība veikt meža augšņu kaļķošanu. Bāziskākas vides radīšana var uzlabot augšanas apstākļus kūdreņos, taču vairumā gadījumu galvenais ietekmējošais faktors ir nevis pH izmaiņas, bet gan barības vielu ienese. Kompensējošā pelnu ienese mežaudzēs uz minerālaugsnēm faktiski nodrošina to pašu efektu, ko augšņu kaļķošana, tikai to veic profilaktiski, kamēr nav sākusies pastiprināta augšņu izskalošanās. No šāda skatpunkta raugoties, pelnu atgriešanai mežā ir jākļūst par neatņemamu mežsaimniecības sastāvdaļu, lai novērstu augšanas apstākļu pasliktināšanās risku.
Loģistika
Transportēšana ir svarīgs izmaksu postenis, kā ielabošanas līdzekli izmantojot pelnus. Kokvedēju noslodzes nodrošināšana abos braukšanas virzienos ir veids kā samazināt izmaksas. Pelnu pārvadāšanai mēģināts izmantot lielas somas, tomēr gan to piepildīšana, gan pašas somas izmaksā dārgi. Vislabāk piemērotas ir pašizgāzēju sistēmas vai mājsaimniecības atkritumu izvešanai paredzētie konteineri. Abās sistēmās izmanto salīdzinoši vieglus transporta līdzekļus, kas samazina degvielas izmaksas. Konteinerus ir viegli novietot mežā, arī uz nelīdzena reljefa. Tie aizņem maz vietas, un to piekraušana ir vienkārša. Transportējot pelni ir jāpārklāj, lai novērstu putēšanu un samirkšanu piegādes laikā. Samitrinātiem pelniem var būt problēmas ar izkliedēšanu. Kaut gan putēšanu ievērojami samazina granulēšana, arī granulētos pelnos ir putekļi.
Pelnu konteineri jānovieto maksimāli tuvu apstrādājamai audzei, lai samazinātu darba laika patēriņu iebraukšanai un izbraukšanai no audzes. Kravas mašīnu un konteineru skaits jāplāno tā, lai novērstu izkliedētāja dīkstāvi. Jāieplāno arī katrai mežaudzei nepieciešamais pievedamo pelnu daudzums Atlikumus izkliedētājs var pārvest savā tvertnē. Gatavas receptes optimālam konteinera izmēram nav, taču lielāka konteinera (15-20 m2) izmantošana vairumā gadījumu ļaus samazināt transporta izmaksas. Vēl lielāka konteinera izmantošana apgrūtinās darbu, jo izkliedētāja operatoram būs sarežģīti to iztukšot. Izmantojot lielus konteinerus, jāatrod optimāls tā novietojums, lai pēc iespējas samazinātu pārbraucienos pavadīto laiku.
Monitorings
Manuālas monitoringa metodes pelnu devas un izkliedēšanas vienmērīguma novērtēšanai ir laikietilpīgas un sniedz ierobežotu informāciju par pelnu izkliedi. Modernākas monitoringa sistēmas (izmantojot GPS informāciju par izkliedētāja pārvietošanos apstrādes ar pelniem procesā), sniedz tiešu vai netiešu informāciju par lietoto pelnu devu, un izkliedēšanas vienmērīgumu. Pēc pelnu izkliedes var aprēķināt pelnu devu, ierobežojumu ievērošanu un pelnu daudzumu, kas nonācis ārpus mēslojamās platības.
Dati par pelnu izkliedēšanu ir jādokumentē. Fiksējot pelnu izmantošanas faktu, jānorāda pelnu iestrādes datums, izmantotā tehnika, pelnu deva un tās nenoteiktība, pakalpojumu sniedzējs, pelnu izcelsme, pelnu kvalitātes sertifikāts un apraksts atbilstoši galvenajiem pelnu kvalitātes kritērijiem. Veidlapā jānorāda pārkāpumi, ja tādi konstatēti. Pelnu izmantošanas uzskaites veidlapā var nodalīt informāciju, ko aizpilda pakalpojumu sniedzējs un meža īpašnieks. Veidlapai jāpievieno darba uzdevums pakalpojumu sniedzējam, kurā norādītas apstrādājamās platības, konteineru novietošanas laukumi, pievešanas ceļi, maršruts iebraukšanai audzē un ierobežojumi pelnu izkliedēšanai. Izmantojot materiālus, kuru apriti reglamentē atkritumu apsaimniekošanas normatīvi, veic saskaņojumus ar attiecīgajām valsts iestādēm.
Pelnu izmantošanas regulējumi
Lielākajā daļā Eiropas valstu nav noteikumu vai rekomendāciju pelnu lietošanai mežā. Būtiski atšķiras situācija valstīs, kur biokurināmo eksportē, un valstīs, kas to importē. Importētājvalstis pelnus vairumā gadījumu uztver kā potenciāli bīstamu atkritumproduktu, kas rada papildus smago metālu un citu piesārņojošo vielu slodzi. Savukārt, biokurināmā eksportētājvalstis ir daudz atvērtākas pret pelnu izmantošanu mežā un šo materiālu var reģistrēt arī kā mēslošanas vai kaļķošanas līdzekli. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem pelni ir uzskatāmi par atkritumiem. Nereti pelnu izmantošanai, kā arī to pagaidu uzglabāšanai un nodošanai patērētājam nepieciešamas dažādas atļaujas un jānodrošina pelnu izmantošanas monitorings. Pelnu pagaidu uzglabāšanas poligoniem var būt izvirzītas tādas pašas prasības, kā piemēram, notekūdeņu dūņu uzkrāšanas vietām. Stingrās prasības pelnu uzglabāšanai saistītas ar nepieciešamību ierobežot potenciāli bīstamo vielu nokļūšanu ūdenī. Uzglabāšanas vietai jābūt sausai, nepārplūstošai un drošā attālumā no ūdenstilpnēm. Lai novērstu pelnu sajaukšanos ar augsni, jānodrošina cieta (asfalts vai betons) pamatne, bet gatavā produkcija jāuzglabā zem jumta. Arī pelnu cietināšana ir jāveic zem jumta, lai novērstu materiāla atkārtotu samirkšanu.
Izstrādājot normatīvo bāzi pelnu izmantošanai, tajā skaitā uzņēmumu iekšējos noteikumus, jāsniedz atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
nosacījumi pelnu uzglabāšanai un deponēšanai;
nosacījumi pelnu apstrādei;
pelnu transportēšana;
augsnes piesārņojošo vielu koncentrācijas ierobežojumi;
minimālais barības vielu daudzums, granulometriskais sastāvs, cietība un citi parametri.
Latvijas nacionālais FSC (Forest Stewardship Council) standarts
Saskaņā ar Latvijas nacionālo standarta 6.1.4L punktu meža apsaimniekotājs, ieviešot jaunu meža apsaimniekošanas metodi, atbilstoši plānotās darbības mērogam un iedarbībai izvērtē vai tā būtiski negatīvi neietekmē sugu populācijas un biotopus, augsni, gaisu, ūdeni, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu. Jaunās meža apsaimniekošanas metodes ieviešana ir veikta pēc iespējas mazinot ietekmi uz vidi. Saskaņā ar 6.5.4 punktu, izmantojot koksnes pelnus un dabiskas izcelsmes minerālvielas, nav nepieciešams mēslošanas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību, augsni, ūdeni izvērtējums. Attiecīgi, FSC standartā nav ierobežojumu koksnes pelnu izmantošanai mežā, tajā pat laikā noteikta nepieciešamība detalizēti novērtēt jaunās mežsaimniecības metodes iespējamo ietekmi uz meža ekosistēmu pakalpojumiem.
Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS)
Saskaņā ar starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) 6.1.1.2. punktu īpašnieks vai apsaimniekotājs sistemātiski nosaka un novērtē iespējamo ietekmi uz vidi par visām darbībām , kas veiktas mežā; izvērtējot meža izvietojumu, jāņem vērā ietekme ainavas līmenī, ievērojot mijiedarbību ar piegulošajām zemēm un citiem tuvējiem biotopiem. Lielām organizācijām jādokumentē ietekmes novērtēšanas rezultāti. Pārbaudes līdzekļi: par visām apsaimniekojamā teritorijā veiktajām darbībām vai pasākumiem jāveic novērtējums par sekojošu iespējamo negatīvo ietekmju varbūtību: augsnes erozija un sablīvēšanās; augsnes auglības izmaiņas; izmaiņas invazīvu introducēto, vietējo vai ieviesto floras vai faunas sugu pārstāvniecībā, daudzveidībā vai izplatībā, biotopa fragmentācija, piesārņojums (noplūdes vai sūces rezultātā), ko izraisa pesticīdi, eļļas, barojošie vai mēslošanas līdzekļi un to nogulsnēšanās ūdenstilpnēs vai ūdenstecēs; izmaiņas ūdensteču, ūdenstilpju ūdens plūsmā un ūdens novades režīmā, vizuālās pārmaiņas izcilās ainavās.
Woodmark Vispārējais standarts
Woodmark Vispārējais standarts ir paredzēts lietošanai jebkurā valstī, veicot meža apsaimniekošanas novērtējumu atbilstoši FSC prasībām, ja nav FSC akreditēta nacionālā standarta. Woodmark Vispārējā standarta 6. princips jeb ietekme uz vidi nosaka: mežu apsaimniekošanā ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās vērtības -ūdens resursi, augsne, unikālas un jutīgas ekosistēmas un ainavas, tā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un viengabalainību. Šī principa 6.3.7. punkts nosaka, ka bioloģisko daudzveidību pastāvīgi saglabā meža robežjoslās, piem., veģetācija gar ūdenstecēm, uz atsegtām klintīm, purvos un virsājos. Laucēs (izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas laucēs) neveic ekosistēmu pārveidojošas darbības – jaunu hidromeliorācijas sistēmu izbūvi, mēslošanu, koku stādīšanu un augsnes apstrādi. Šajā standartā noteikts, ka meža apsaimniekošanā nedrīkst izmantot mēslojumu, izņemot koksnes pelnus.
FSC meža apsaimniekošanas starptautiskais standarts
FSC Meža aizsardzības programmas (FCP) pagaidu standarta galīgā versija meža apsaimniekošanas sertifikācijai Latvijā paredz, ka mēslošanas līdzekļu izmantošana meža apsaimniekošanā ir jāierobežo. Šis nosacījums nav attiecināts uz koksnes pelniem.
Saskaņā ar iespējamo FSC indikatoru 6. principa 6.7.2. apakšpunktu jāīsteno pasākumi un prakses, kas aizsargā dabiskās ūdensteces, ūdenstilpes un ūdens kvalitāti. Īstenojamie pasākumi ietver arī ķimikāliju un mēslojuma ietekmes samazināšanu. Saskaņā ar 8. principa (monitorings un novērtējums) 8.2.2 apakšpunktu monitorings ietver apsaimniekošanas aktivitātes ietekmes uz vidi novērtējumu. Monitoringam jābūt pietiekamam, lai identificētu un aprakstītu ietekmi uz vidi, tajā skaitā ķimikāliju un mēslojuma kaitīgo ietekmi uz augsni, retu augu sabiedrībām, savvaļas biotopiem, ūdens ekosistēmā un ūdens kvalitāti.
Jāņem vērā arī FSC starptautiskā standarta 10. principa (apsaimniekošanas aktivitāšu īstenošana) 10.6 apakšpunkts, kas paredz mēslojuma izmantošanas samazināšanu un pārtraukšanu: “10.6 Organizācijai jāizvairās vai jācenšas novērst mēslojuma pielietošana. Kad mēslojums tiek pielietots, organizācijai jānovērš, jāsamazina un/vai jākompensē vides vērtībām nodarītais kaitējums. (C10.7 V4); 10.6.1 No mēslojuma izmantošanas jāizvairās vai tā jāsamazina ar mērķi pārtraukt pavisam, tajā skaitā jāpielieto mežsaimniecības prakses, kas izvairās no mēslojuma izmantošanas vai to samazina;
10.6.2 Pielietojot mēslojumu, ar tiešu pieredzi un/vai zinātniskajiem pētījumiem jāpamato, kas tas ir vienīgais efektīvais līdzeklis apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai; 10.6.3 Jānodrošina minimāls mēslojuma izmantošanas līmenis, un izmantošanu samazina ar mērķi to pārtraukt laika gaitā; 10.6.4 Pielietojot mēslojumu, jāīsteno visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu kaitējumu vides vērtībām, tajā skaitā jāievieš buferzonas bez mēslojuma apkārt: reto augu sabiedrībām,piekrastes zonām un straumēm un citām ūdenstilpēm.”
Mežu sertifikācija Zviedrijā un Somijā
Zviedrijas PEFC (Programme of the Endorsement of Forest Certification) standarta 2. daļas – meža apsaimniekošanas standarta – 2.2. apakšpunktā par meža degvielu norādīts: Barības vielu atgriešana slāpekļa un/vai pelnu veidā jāveic gadījumos, kad pētnieciskā vai praktiskā pieredze liecina par augsnes skābumu vai ilgstoši negatīvu augsnes produktivitāti. Pelnu izkaisīšana var samazināt augšanas apjomu nabadzīgās un vidējās augsnēs, un uzlabo augšanu labās augsnēs. Somijas PEFC standarta 19. kritērijā (Mežsaimniecības darbībās jāaizsargā noteces ūdeņu kvalitāte) norādīts, ka noteces ūdeņu zonās, kas ir nozīmīgi (1. klases) ūdenspiegādes avoti, nedrīkst izmantot mēslojumu, taču kūdreņu mēslošana ar koksnes pelniem ir pieļaujama. Savukārt Latvijas nacionālajā standartā nav noteikti īpaši ierobežojumi pelnu pielietošanai. Norādīts, ka jāizvērtē mēslošanas ietekme, tomēr koksnes pelni pieminēti kā izņēmums. Šajā standartā norādīts, ka, ieviešot jaunu meža apsaimniekošanas metodi, apsaimniekotājs izvērtējis visus iespējamos riskus. Šo punktu varētu attiecināt arī uz mēslošanas ar pelniem ieviešanu.
Saskaņā ar Somijas FSC standartu lielie meža īpašnieki (apsaimniekotā platība pārsniedz 500 ha) var izmantot mēslojumu mežaudzēs, kurās apstiprināts nepietiekošs vai neizlīdzsvarots nodrošinājums ar barības vielām. Mēslošana augšanas gaitas uzlabošanai iespējama arī izkoptās audzēs lāna un mētrāja meža tipos. Pelnu izmantošana ir atļauta uz organiskām augsnēm (6.3.8 pants). Mēslojamās audzes jāatzīmē meža apsaimniekošanas plānā, pamatojot būtiska ekonomiskā efekta sasniegšanu, neradot vides riskus (6.3.8.1 pants). Mēslojamo audžu platība 1 īpašuma robežās ilgtermiņā nepārsniedz 30 % no kopējās mežu platības. Meža īpašnieki, kas apsaimnieko vairāk par 10 000 ha, gada laikā drīkst izmantot mēslojumu ne vairāk kā 2 % no apsaimniekotās platības (6.3.8.2 pants).
Mazāko īpašumu apsaimniekotāji (< 500 ha), tāpat kā lielie meža apsaimniekotāji, var izmantot mēslojumu mežaudzēs, kurās apstiprināts neizlīdzsvarots nodrošinājums ar barības vielām. Mēslošana augšanas gaitas uzlabošanai iespējama arī izkoptās audzēs uz organiskām augsnēm (6.3.8 S.B pants). Tāpat, mēslojamām audzēm jābūt identificētām meža apsaimniekošanas plānā (6.3.8.1 S.B pants). Atšķirībā no lielajiem meža īpašniekiem, mazāko meža īpašumu apsaimniekotāji ilgtermiņā var izmantot mēslojumu līdz 50 % no kopējās apsaimniekotās platības.
Visām meža īpašnieku grupām jāminimizē mēslojuma pielietošanas ietekme uz ūdeņiem, saglabājot nemēslotas buferzonas ap ūdenstecēm un ūdenskrātuvēm (6.3.9 S pants):
50 m gar jūras, ezeru, upju un dīķu krastiem);
20 m gar strautiem;
5 m gar meliorācijas grāvjiem.
Mēslojums nav izmantojams mežaudzēs, kurās atrodas gruntsūdens ņemšanas vietas (6.3.9.1 S pants). Mēslošanas ierobežojumi noteikti arī 6.5.8 S pantā, kur noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi ūdens ņemšanas vietās. Meža īpašniekam šādās vietās jānodrošina gruntsūdens kvalitātes saglabāšana, atturoties no grāvju tīrīšanas, jaunu meliorācijas sistēmu ierīkošanas, mēslojuma un ķīmisko pesticīdu pielietošanas, celmu ieguves un mežizstrādes atlieku dedzināšanas.
Meža īpašniekam jāpārliecinās, ka mēslošanā izmantojamais materiāls atbilst likumdošanas prasībām attiecībā uz mēslojuma aktīvās vielas saturu un piesārņojošo vielu koncentrāciju (reģistrēts kā mēslošanas līdzeklis, 6.3.10 S pants).
Atbilstoši 8.2.1 S pantam visiem meža īpašniekiem jāsaglabā uzskaites dati par mēslotajām platībām un mēslošanas laiku.
Saskaņā ar 10.6 pantu lielajiem meža īpašniekiem jāveic pasākumi, lai saglabātu vai uzlabotu augsnes struktūru, auglību un bioloģisko aktivitāti. Mežizstrādes tehnoloģijas un intensitāte, ceļu un tehnoloģisko koridoru ierīkošana un uzturēšana, kā arī sugu izvēle ilgtermiņā nedrīkst novest pie augsnes degradācijas vai negatīvas ietekmes uz ūdens resursu kvalitāti un kvantitāti vai būtiskas ietekmes uz hidroloģisko režīmu meliorācijas sistēmu ietekmes zonā. Lielajiem meža īpašniekiem regulāri jāseko augsnes auglības rādītājiem, nepieciešamības gadījumā īstenojot pasākumus augsnes auglības saglabāšanai vai paaugstināšanai (10.6.1 S pants). Viens no uzskaitītajiem pasākumiem ir meža mēslošana.
Saskaņā ar 10.7 pantu lielajiem meža īpašniekiem jāveic pasākumi, lai ierobežotu kaitēkļu, slimību un invazīvu sugu izplatību, kā arī mazinātu ugunsbīstamību. Integrētiem meža aizsardzības pasākumiem jākļūst par būtisku meža apsaimniekošanas plāna sastāvdaļu, prioritizējot bioloģiskās kontroles metodes, nevis ķīmiskos pesticīdus un mēslošanas līdzekļus. Arī plantāciju apsaimniekošanā jāierobežo ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu pielietošana. Atbilstoši 10.7.2 S pantam kaitēkļu ierobežošanas pasākumiem jābūt fokusētiem uz preventīvām darbībām un bioloģiskiem ierobežošanas mehānismiem, izvairoties no ķīmisku pesticīdu un mēslošanas līdzekļu pielietošanas, ja vien tiem ir ekonomiski izdevīgas alternatīvas.
Saskaņā ar Somijas FSC standartu ir pieļaujama koksnes, kūdras vai lauksaimniecības biomasas pelnu izmantošana meža mēslošanā. Koksnes pelni pirms pielietošanas ir jāapstrādā (jāveic darbība, kas līdzvērtīga kaļķa dzēšanai) un jāgranulē. Pelnu mēslojuma ražošanu, transportēšanu un izmantošanu reglamentē Somijas likums par mēslošanas līdzekļiem52 un Dekrēts par mēslošanas līdzekļu produktiem53).
Pelniem, lai tos izmantotu mežā, jāatbilst šādiem kritērijiem: kopā vismaz 1 % no sausnas ir fosfors (P) un kālijs (K), vismaz 8 % kalcijs (Ca) un ne vairāk kā 2 % hlors (Cl). Kadmija (Cd) saturs mēslošanai paredzētajos pelnos nedrīkst pārsniegt 17,5 mg kg-1 sausnas, bet maksimālā Cd deva, ko augsnē ienes ne biežāk kā reizi 40 gados, nepārsniedz 60 g ha-1, attiecīgi, maksimālā 40 gadu laikā mežaudzē ienesamā pelnu deva ir ne vairāk kā 3,43 tonnas sausnas ha-1 (FSC Forest Stewardship Council Finland, FSC Standard for Finland, 1996).
AS “Latvijas valsts meži” iekšējās kārtības noteikumi
Veicot pelnu izkliedēšanu valsts mežos, jāņem vērā Dabas aizsardzības prasības, tajā skaitā nosacījumi par buferjoslām un vietām, kur nav pieļaujama tehnoloģisko koridoru ierīkošana.
Meža darbu termiņu ierobežojumi nosaka sezonālos ierobežojumus, kas ietekmē arī pelnu izkliedēšanu. Visi ierobežojumi attiecas uz pavasari un vasaras sākumu, kad pelnu izkliedēšana, it īpaši kūdreņos nav iespējama, attiecīgi, reāla ietekme uz pelnu izkliedēšanu ir tikai tiem ierobežojumiem, kas attiecas uz vasaras mēnešiem, piemēram, buferjoslās ap medņu riesta teritorijām.
LVM norādījumos augsnes un ūdeņu aizsardzībai meža darbos noteikts, kādas prasības jāievēro, lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, x.xx. augsnes bojājumus un ūdeņu piesārņojumu, kas rodas meža darbu laikā. Šīs prasības jāattiecina arī uz pelnu izmantošanu. Ņemot vērā, ka pelnu izmantošana seko kopšanas cirtēm, izmantojot mežizstrādes laikā ierīkotos tehnoloģiskos koridorus, ir jānovērš situācijas, kad pelnu izkliedētājs kļūst atbildīgs par mežizstrādātāja radītajiem bojājumiem, tajā pat laikā mežizstrādātājam ir jānodrošina optimāli apstākļi pelnu ievešanai audzē. Ūdeņu aizsardzības prasībās jāiestrādā pelnu pārkraušanas vietu ierīkošanas noteikumi, lai mazinātu ūdeņu piesārņojuma risku. Pelnu izkliedēšanas vajadzībām jāadaptē noteikumi, kas nosaka maksimāli pieļaujamo paliekošo koku bojājumu skaitu. Jāizstrādā arī kvalitātes prasības pelnu izkliedēšanai, kurās noteikti pelnu izmantošanas mežā pamatprincipi, tajā skaitā izkliedējamo pelnu devas un to noteikšanas metode, izkliedēšanas laiks, biežums un vienmērīgums, buferjoslu apbraukšana, dabas un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas priekšnosacījumi un kvalitātes kontroles pasākumi.
12. Pielikums: Publikācija par pelnu izmantošanu žurnālā Agrotops
1 Slāpekļa deva noteikta atbilstoši V. Kāposta un R. Sacenieka pētījumu rezultātiem (Xxxx et al., 1974; Kāposts, 1981), kas apstiprināja, ka meliorētās augsnēs maksimālais efekts sasniedzams ar 75-100 kg N ha-1 lielu mēslojuma devu. Līdzīgas mēslojuma devas minētas arī Ziemeļvalstu pētījumos par slāpekļa un koknses pelnu izmantošanu mežā (Ozolinčius et al., 2007; Xxxxxxxxx et al., 2012).
275-100 kg N ha-1 ir literatūrā biežāk minētā slāpekļa deva, plānojot augsnes ielabošanas līdzekļu atkārtotu izmantošanu (Binkley, D. & Xxxxxx, X. (2012). Ecology and Management of Forest Soils. Xxxx Xxxxx & Sons. ISBN 978-1-118-42232-8; Xxxxx, J., Nilsson, U., Xxxxx, H. L., Xxxxxxxxx, U. & Xxxxxxx, N. (2014). Long-term responses of Scots pine and Norway spruce stands in Sweden to repeated fertilization and thinning. Forest Ecology and Management, 320, pp 118–128.)
3Parauglaukumi pagaidām nav ierīkoti Misas objektā, kur plānota mežizstrāde. Parauglaukumu ierīkošanu veiksim pēc kokmateriālu izvešanas no audzes.
4Atbilstoši Valsts meža fonda datiem.
5Rūsiņupītes objekts.
6Pieejams - xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xxx/xxxx?xxx0Xxx0xX_00xXXXxXxx0xxXXXxX0X
7Pieejams - xxxxx://xxx.xxxxxxx.xxx/xxxxx?xxXxxxXXx0XXx&xxxxxxxxxxxxx.xx
0Xxxxx, X., Xxxxxxx, G., Xxxxxxx, R., Xxxxx, L. & Xxxxxxxx, X. (2015). Mežaudžu augšanas gaitas un pieauguma noteikšana, izmantojot pārmērītos meža statistiskās inventarizācijas . Salaspils. (AS "Latvijas valsts meži", 5.5.-5.1/000t/101/11/13).Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ”Silava” (2014). Zinātniskā pamatojuma izstrāde informācijas aktualizācijai Meža valsts reģistrā. Salaspils. (Meža attīstības fonds, 290514/S136); Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ”Silava” (2013). Latvijas meža resursu ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas izmantošanas un prognozēšanas modeļu izstrāde. Salaspils. (Meža attīstības fonds, 170513/S145).
9GPS sekošanas datu apstrādes un analīzes metodes izstrādātas AS "Latvijas valsts meži" pētījumu programmā "Meža darbu mehanizācijas un biokurināmā pētījumu programma".
10 International Co-operative Programme on Assessment and Monitoring of Air Pollution Effects on Forests
11xxxx://xxx-xxxxxxx.xxx/xxxx/xxx-xxxxxxx-xxxxxx
12Hedwall X.-X., Xxxx H., Xxxxxx X., Xxxxxxx X., Nilsson U., Xxxxx X. (2013). Effects of clear-cutting and slash removal on soil water chemistry and forest-floor vegetation in a nutrient optimised Norway spruce stand. Xxxxx Xxxxxxx vol. 47 no. 2 article id 933. xxxx://xx.xxx.xxx/00.00000/xx.000
13Centrā apļveida paraugulaukums (500 m2) taksācijas rādītāju izmaiņu novērtēšanai parauglaukumā.
141 dS/m = 1 mS/cm = 0,1 S/m = 1000 μS/cm (0,4 dS/m = 400 μS/cm)
15Izmanto augsnes paraugu, kas sasmalcināts līdz D < 250 μm
16Organiskajiem paraugiem ņemt 1 g augsnes
17Tukšais paraugs
18 Zviedrijas meža aģentūras dati.
19SEG inventarizācijas datu apkopojums.
20Foto: X. Xxxxxxxx.
21Foto: G. Spalva.
22Foto: G. Saule.
23xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxx/xxxxxxxx_xxxxxxxxxxxxxxxx_xxxxxxxx_xx_xxxxxxxxx/
24Atbilstoši 2012. gada datiem (xxxx://xxx.xxxxx.xx/xx/xxxxx/XXXX_Xxxxxx_Xxxx_Xxxxxx/00/00/00/00/00/0000.xxx)
25Revised 1996 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories (Table 1-8 on Page 1.36 of the Reference Manual)
264 kg TJ-1 Revised 1996 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories (Table 1-8 on Page 1.36 of the Reference Manual)
27Revised 1996 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories (Table 1-7 on Page 1.35 of the Reference Manual)
2830 kg TJ-1 Revised 1996 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories (Table 1-7 on Page 1.35 of the Reference Manual)
29Oglekļa zudumi, kas atbilst ražošanas procesā patērētajai degvielai (Xxxxxxxxx et al., 2009)
30Aprēķinā pieņemts, ka projekta īstenošanu uzsāk 2017. gadā.
31Aprēķinā pieņemts, ka projekta īstenošanu uzsāk 2017. gadā.
32 Foto: G. Spalva.
33Foto: X. Xxxxxxx.
34Foto: G. Spalva.
35Kvartālu apgabals – kvartāls – nogabals.
36 Zviedrijas Meža aģentūra (Swedish Forest Agency), 2002.
37Maa- ja metsätalousministeriön (Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija) 2007
38Atbilstoši projekta “Koksnes pelnu apstrādes un izmantošanas meža mēslošanā tehniskā un metodiskā risinājuma izstrādāšana” (Nr. 2013/0065/2DP/2.1.1.1.0/13/APIA/VIAA/034) rezultātiem.
39 Recovered wood fuel is defined as recycled wood chips, known as RT-chips. RT-chips are produced by crushing or chipping old packaging, forming or demolition timber or waste from renovation or building extension projects. (xxxx://xxx.xxx.xxx/xxxxxxx/Xxxxxxxxx/Xxxxxxx/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxx-xxxx-xxxx/)
40 Bioler Bed Material – CVS un PVS kurtuvēs lietotais pamatmateriāls, piemēram, dolomīts vai smiltis.
41 Reference sample: a sample of a batch of starting material, packaging material or finished product which is stored for the purpose of being analysed should the need arise during the shelf life of the batch concerned. (xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxxx/xxxxxxxx/xxx-0/xxxx-xx/0000_00_00_xxxxx00_xx.xxx)
42 A screw conveyor or auger conveyor is a mechanism that uses a rotating helical screw blade, called a "flighting", usually within a tube, to move liquid or granular materials. (xxxxx://xx.xxxxxxxxx.xxx/xxxx/Xxxxx_xxxxxxxx)
43 A paddle system consists of two arms with slanted blades that rotate in one direction to re-slurry a mixture of ash and water during the watering. The paddle arms are rotated in the opposite direction to get a smooth end product. (xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xx/xxxxx?xxxxX0Xx0xXxXxX&xxxXX000&xxxxXX000&xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx&xxxxxxxxx&xxxxxxxxxX0XXx&xxxxXXXxxXxX0-xXx0xxxXxXX0xxXxx&xxxxx&xxxX&xxxx0XXXX0XXxXXxXXxXX00_XxxxxxxXXXxxxXx0XXxXx#xxxxxxxxx&xxxxxxxx%00xxxxxx%00xxxxxxxx%00xxxxxx&xxxxxxx)
44 xxxx://xxxx.xxx/xx/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxx-Xxxxxxxx/Xxxxxxxx-Xxxxxxx
45 Green dregs or green liquor sludge is a waste product of chemical pulping by the sulphate process. The green dregs are drained by filtration units at the end of the process and have historically been deposited to landfill. (xxxx://xxx.xxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxxxxx.xxxx/xxxxx-0000/000_xxxx-000)
46 Biotopa indekss (habitat index) ir mērs atrašanās vietas auglības noteikšanai. Tas sastāv no burta un skaitļu kombinācijas. Burti nozīmē valdošo koku sugu, G=egle, T=priede, B=bērzs. Skaitlis pēc burta nozīmē paredzēto koku vidējo augstumu 100 gadu vecumā. No „Rekomendācijas koksnes kurināmā iegūšanai no meža un papildmēslošanai” (Zviedrijas Meža aģentūra, 2002).
47Zviedrijas Meža aģentūra, 2002.
48 Demolition waste is waste debris from destruction of a building. The debris varies from insulation, electrical wiring, rebar, wood, concrete, and bricks. It also may contain lead, asbestos or different hazardous materials. (xxxxx://xx.xxxxxxxxx.xxx/xxxx/Xxxxxxxxxx_xxxxx)
49 Koksnes pelni no spēkstacijām RecAsh projektā
50Kūdras pelnu paraugs
51Avots. Xxxxx, X. & Xxxxxxxxx, X. 2002
52 xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx/0x0xxxxXX/XXXXXXXXXXXXXXXXXXXX_000_0000_XXXXXXXX.xxx
53xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx/0XXXxxx0x/XXXx_00_0000_xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx_XX.xxx; xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx/0XXXxXx0x/XXXx_00_0000_xxxxxxxxxxxxxxxx__XX.xxx
Salaspils 2016