Common use of Ainavas un kultūrvēsturiskās vides aizsardzība Clause in Contracts

Ainavas un kultūrvēsturiskās vides aizsardzība. NAP2020 tiešā veidā nav izvirzīti atsevišķi uzdevumi, kas saistīti ar ainavu aizsardzību un veidošanu, tāpēc nav konkrētu indikatoru, lai varētu objektīvi salīdzināt un noteikt NAP2020 īstenošanas ietekmi uz vides stāvokli un tās izmaiņām. Pozitīvu ietekmi uz ainavām atstāj apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības pieaugums, kur apsaimniekota zemes platība nomaina līdzšinējo, ar krūmājiem apaugušo nesakopto estētiski nepievilcīgo teritoriju. Apsaimniekotas lauksaimniecības zemes arī nereti atklāj tālā skata ainavas no autoceļiem u.c. objektiem. Bioloģiskā lauksaimniecība kopumā rada pozitīvu ietekmi uz ainavas saglabāšanu un daudzveidību, nekā tas ir tradicionālajās lauksaimniecības gadījumā. Tā kā bioloģisko lauksaimniecību skaits palielinās, ietekme uz ainavas izmaiņām samazinās, neveidojot viengabalainas, lielas platības, līdz ar to nepārveidojot kopējo ainavu. 2013 2014 2015 2016 Gads Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Mežs Purvs Ūdens objektu zeme Citas zemes % Nākotnē tradicionālās lauksaimniecības platību palielināšanās, it sevišķi gadījumos, kad tiek veidotas lielas vienlaidu monokultūras platības, varētu veicināt ainavas degradēšanos un samazināt ainavas daudzveidību. NAP2020 īstenošanas laikā kopējais apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars ir palielinājies nedaudz (skatīt 5.9.1. attēlu), līdz ar to ainavu izmaiņas drīzāk vērtējamas kā pozitīvas. Attēls Nr.5.11. Zemes sadalījums pa lietošanas veidiem (Avots: Valsts zemes dienests) Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem par Latvijas teritorijas zemes sadalījumu pa lietošanas mērķiem, lielāko daļu aizņem mežs. Kopš 2013.gada meža platības ir pieaugušas par 0.9 %. Otrs lielākais sektors ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurai 2016.gadā novērojams 0.7 % samazinājums salīdzinot ar 2013.gadu. Apmēram 16 % 2016. gadā aizņem pārējās zemes, kur iekļaujas parējie zemes iedalījumi, kā ūdens objektu zeme, satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme, individuālo dzīvojamo un daudzdzīvokļu māju apbūves zemes, derīgo izrakteņu teritorijas, u.c. Kopumā Plānošanas dokumenta ietekmi uz lauksaimniecības zemju īpatsvaru un apsaimniekošanu var vērtēt kā neitrāli pozitīvu. Attiecībā uz kultūras mantojuma un kultūras pieminekļu aizsardzību NAP2020 neizvirza konkrētus mērķus. Tomēr pozitīva ietekme radīta saistībā ar uzdevuma [132] „Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu” un [436] uzdevuma „Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras un dabas kapitāla pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstība” ievaros īstenotajām darbībām, kuras sīkāk atspoguļotas monitoringa ziņojuma Pielikumā Nr.2.