Bioloģiskā daudzveidība. Rīcības virziena Mērķa 1 sasniegšanas rādītāji: [427] Lauku putnu indekss (1999.g. = 100) - Saskaņā ar mērķi par dabas kapitāla saglabāšanu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un ilgtspējīgas izmantošanas sekmēšanu, mērķis tiek izpildīts, jo bioloģiskās daudzveidības indikators, lauku putnu indekss, krasi nemainās, liecinot par bioloģiskās daudzveidības nemainīgumu.[NAP2020] [428] Meža putnu indekss - apskatot 2014.gada mērķa sasniegšanas rādītāju [428], var redzēt, ka 2014. gadā tas tiek pārsniegts līdz ar to izpildot mērķi. Tendence rāda, ka mērķis tiks izpildīts arī 2020.gadā.
Bioloģiskā daudzveidība. 121,3 120 123 100 87,3 85 84,3 80 2010 2013 Gads 2014 ES Latvijā Indekss Viens no atzītajiem bioloģiskās daudzveidības stāvokļa raksturojošiem rādītājiem ir lauku putnu indekss. Tas ir noteikts arī kā mērķa sasniegšanas rādītājs gan Latvija2030, gan NAP2020. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas rādītāji ir pozitīvāki, nekā vidējie Eiropas Savienībā (skatīt attēlu Nr.5.7.), un līdz 2020.gadam NAP2020 neizvirza mērķi šo rādītāju (115) paaugstināt. Šobrīd izvirzītais Latvija2030 mērķis 2030.gadam (>120) nav sasniegts. Attēls Nr.5.7. Lauku putnu indekss Latvijā un ES (2000=100) (Avots: Eurostat) Kā var redzēt 5.7.attēlā, 2014. gadā tas ir nedaudz samazinājies. Kopumā tas nav nokrities zemāk par 2000. gada bāzes vērtību (100). Līdz ar to var secināt, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijā nav nedz pieaugusi, nedz kritusies un lauku putnu indeksu vērtība pa gadiem variē aptuveni 10 vienību intervālā. Saskaņā ar mērķi par dabas kapitāla saglabāšanu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un ilgtspējīgas izmantošanas sekmēšanu, mērķis tiek izpildīts, jo bioloģiskās daudzveidības indikators, lauku putnu indekss, krasi nemainās, liecinot par bioloģiskās daudzveidības nemainīgumu. 2010 2013 Gads 2014 Indekss Attēls Nr.5.7.1. Meža putnu indekss (Avots: Fona monitorings:Putni. Gala atskaite par 2014.gadu) Meža putnu indekss rēķināts, izmantojot sugu sarakstu, kas identisks visās iepriekšējās atskaitēs ziņoto Meža putnu indeksu rēķināšanā. Indeksā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas Boreālā reģiona meža speciālistu sugu sarakstu (vistu vanags, zvirbuļvanags, mežirbe, pelēkā dzilna, melnā dzilna, baltmugurdzenis, mazais dzenis, trīspirkstu dzenis, xxxx xxxxxxx, svirlītis, zeltgalvītis, mazais mušķērājs, melnais mušķērājs, garastīte, puva zīlīte, pelēkā zīlīte, cekulzīlīte, meža zīlīte, mizuložņa, riekstrozis, svilpis, dižknābis). Lauku putnu indekss rēķināts, izmantojot sugu sarakstu, kurā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas lauku putnu sarakta 2008. gada versiju un ir identisks visās iepriekšējās atskaitēs izmantotajam EFBI-2008 sarakstam (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, parastā ūbele, lauku cīrulis, dzeltenā cielava, pļavu čipste, bezdelīga, lukstu čakstīte, brūnspārnu ķauķis, xxxxx xxxxxx, mājas strazds, lauku zvirbulis, kaņepītis, dzeltenā stērste). [Lauku putnu populācijas indeksa monitorings. Gala atskaite par 2013.gadu] Meža putnu indekss (skatīt attēlu Nr.5.7.1.) pēdējos gados ir nedaudz pie...
Bioloģiskā daudzveidība. Bioloģisko daudzveidību apdraud vietām pārāk intensīvā lauksaimniecība, plānota un neplānota lauksaimniecības un meža zemju transformēšana citos zemes izmantošanas veidos, mežu intensīva izmantošana, ne vienmēr nodrošinot likumā noteikto meža atjaunošanu, meliorācijas sistēmu degradēšanās, līdz ar transporta intensitātes pieaugumu – pieaugošais vides piesārņojums, jaunas transporta infrastruktūras būvniecība, liela tūristu un apmeklētāju plūsma skaistākajās, bet tajā pašā laikā trauslākajās vietās, sevišķi piekrastē, kāpu joslā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās u.c. Lielu postu nodara nepārdomāta hidroelektrostaciju būvniecība uz mazajām upēm, upju un ezeru piekrastes teritoriju, ainavu un mežu pastāvēšanu apdraud pieprasījums pēc apbūves teritorijām ūdens tuvumā. Pļavu ekosistēmu pastāvēšanu apdraud siena ieguves un noganīšanas pārtraukšana un kultivēšana ar minerālmēslu lietošanu.