Brigadieris. <…> <…> <…>
Piedāvājuma iesniegšana 5.1. Pretendents var iesniegt piedāvājumu tikai par visu iepirkuma priekšmetu kopumā. Piedāvājuma variantu iesniegšana nav atļauta.
Prasība Iesniedzamais dokuments 3.3.1. Pretendents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts Komercreģistrā vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs. Fiziskām personām jābūt reģistrētām LV Valsts ieņēmumu dienestā, kā nodokļu maksātājiem, vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs. 3.3.1.1. Informāciju par pretendentu, kurš ir reģistrēts LV Komercreģistrā, Iepirkuma komisija pārbauda Uzņēmumu reģistra mājaslapā (skat. xxx.xx.xxx.xx/?x=000&x=000&x=xx), ja pretendents nav iesniedzis komersanta reģistrācijas apliecības kopiju. 3.3.1.2. Ja nav izveidota personālsabiedrība, tad personu grupa iesniedz visu personu grupas dalībnieku parakstītu dokumenta (saistību raksta, protokola, vienošanās, citu dokumentu) kopiju, kas apliecina, ka piegādātāju apvienības dalībnieki uzņemsies solidāru atbildību Līguma izpildē. 3.3.1.3. Fiziskām personām – LV Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības apliecināta kopija. 3.3.1.4. Pretendents, kurš nav reģistrēts LV Komercreģistrā iesniedz komercdarbību reģistrējošas iestādes ārvalstīs izdotu reģistrācijas apliecības kopiju.
MAKSĀJUMI Apmaksa par Preču piegādēm tiek veikta euro, atbilstoši šī Līguma pielikumā Nr. 1 noteiktajām cenām, saskaņā ar Pārdevēja iesniegto Preču pavadzīmi - rēķinu, veicot pārskaitījumu uz rēķinā norādīto bankas kontu 20 (divdesmit) darba dienu laikā pēc šajā Līgumā noteiktajā kārtībā abpusējas Preču pavadzīmes-rēķina parakstīšanas.
Piedāvājumu iesniegšana 22.1. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš: līdz 2018. gada 19.aprīļa plkst. 10.30
Līguma grozījumi 19.1. Līgumu un tā pielikumus var grozīt vienīgi ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.
Piedāvājuma iesniegšanas kārtība 1.7.1. Piedāvājumu iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu Iepirkuma komisijai līdz 2017. gada 16. jūnija plkst. 11.00, adrese: Mārupes novada Domē, Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxxxxx xxxxxx, XX – 0000, Xxxxxxx.
Pakalpojuma sniegšanas kārtība 2.1. Izpildītājs apņemas sniegt semināra organizēšanas pakalpojumus pienācīgā kvalitātē saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, Līguma nosacījumiem un Pasūtītāja precizējošām norādēm.
Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai iesniedzamie dokumenti 4.1. Ja Nelaimes gadījuma rezultātā iestājusies Klienta paliekoša invaliditāte vai nāve, tā jāapliecina ar medicīniskiem dokumentiem, iesniedzot tos Apdrošinātājam ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā pēc fakta konstatācijas.
Darba pieredze Komersanta firma (nosaukums): Adrese: Datums no/līdz Amats: Darba apraksts:
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
