Common use of Darba uzdevumi Clause in Contracts

Darba uzdevumi. Tehniskās specifikācijas 1.punktā izvirzītā SUS īstenošanas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pakalpojums, kas ietver sekojošu darba uzdevumu izpildi: 4.1. I posma uzdevumi: 4.1.1. Veikt iedzīvotāju aptauju 58 Rīgas apkaimēs (A.pielikums), sagatavot nepieciešamo izlases apjomu katrā no apkaimēm, minot arī statistisko kļūdu. Izlases apjomu katrā no apkaimēm jāsaskaņo ar RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās uzraudzības nodaļu (turpmāk – Stratēģiskās uzraudzības nodaļa). 4.1.2. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums), kā arī papildināt anketu ar sekojošiem jautājumiem, pēc nepieciešamības izstrādājot slēgtos jautājumus ar atbilžu variantiem vai atvērtos jautājumus, lai noskaidrotu respondenta izvēles pamatojumu: 4.1.2.1. Attiecībā uz klimata pārmaiņām:  Nepieciešams precizēt kādus klimata mainības efektus ir izjutis respondents.  Nepieciešams noskaidrot respondenta vērtējumu par klimata mainību. 4.1.2.2. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par iespēju piedalīties lemšanas procesā (balsot elektroniski) par pilsētvides projektu īstenošanu savā apkaimē.  Nepieciešams noskaidrot vai respondents būtu gatavs piedalīties balsošanas procesā. 4.1.2.3. Attiecībā uz ūdens transporta potenciālu:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam būtu izdevīgi izmantot ūdens transporta pakalpojumu kā sabiedriskā transporta veidu.  Ja atbilde ir apstiprinoša par ūdens transporta pakalpojuma kā sabiedriskā transporta veidu, nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par to, kādā maršrutā (no kurienes uz kurieni) ūdens sabiedriskajam transportam būtu jākursē. 4.1.2.4. Attiecībā uz sportošanas iespējām:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam ir pieejama informācija par bezmaksas sportošanas iespējām un vai respondents tās izmanto. 4.1.2.5. Attiecībā uz aspektiem, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti pilsētā:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par respondentam svarīgākajiem aspektiem anketā iekļaujot jautājumu “Kas ir pašlaik Jums divi svarīgākie jautājumi?” ar atbilžu variantiem: cenas, inflācija; veselība, sociālā drošība; mājsaimniecības finanses; bezdarbs; izglītība; darba apstākļi; vides klimata problēmas; dzīves apstākļi; noziedzība; imigrācija; terorisms. 4.1.3. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums). Pirms aptaujas uzsākšanas aptaujas veicējs sniedz priekšlikumus aptaujas anketā iekļauto jautājumu precizēšanai. Anketas gala versija pirms aptaujas sākšanas jāsaskaņo ar Stratēģiskās uzraudzības nodaļu. 4.1.4. Sagatavot aptaujas materiālus. 4.1.5. Aptaujāt ne mazāk kā 2150 respondentus, izmantojot tiešo interviju metodi, kuri pārstāv:  attiecīgajā Rīgas apkaimē pastāvīgi dzīvojošus respondentus;  abus dzimumus;  vecumā no 15-75 gadiem;  etnisko sadalījumu;  visas grupas pēc ieņēmumiem;  visas grupas pēc ekonomiskā statusa (strādājošie, uzņēmēji, bezdarbnieki, pensionāri utt.). 4.1.6. Veicot aptauju, ievērot nejaušās izlases principu. 4.2. II posma uzdevumi: 4.2.1. Pārskatīt un izvērtēt dzīves kvalitātes indeksa pašreizējo aprēķināšanas metodoloģiju un tajā iekļauto faktoru un indikatoru savstarpējo atbilstību (B. pielikums). 4.2.2. Izstrādāt jaunu dzīves kvalitātes indeksa aprēķināšanas metodoloģiju, iekļaujot atbilstošus faktorus un indikatorus, ja nepieciešams. 4.2.3. Veikt aprēķinu indikatoram – iedzīvotāju vērtējums par dzīves kvalitāti apkaimē saskaņā ar B.pielikumu un/ vai jauno metodoloģiju, ja nepieciešams, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kā arī pārrēķināt iepriekšējo 2016. un 2018.gadu dzīves kvalitātēs indeksu, jaunas dzīves kvalitātes indeksa metodoloģijas izstrādes gadījumā, un veikt salīdzinājumu ar iepriekš veiktā indikatoru aprēķina rezultātiem 2016. un 2018.gadā. 4.2.4. Veikt iegūtās informācijas apstrādi:  salīdzinošo tabulu un grafisko attēlu veidā;  veikt iegūto datu analīzi;  salīdzināt ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem (tiks izsniegtas uzvarētājam);  aprēķināt vidējo atbilžu salīdzinājumu katrā apkaimē atsevišķi atbilstoši pievienotajai tabulai un papildināt ar atbilžu salīdzinājumiem apkaimēs atbilstoši 4.1.2. punktā noteiktajam (D.pielikums);  aprēķināt rādītāju sasniegto vērtību 2019.gadā un sastādīt plānotās vērtības 2030./2020.gadā izpildes progresa pārskatu (E.pielikums).

Darba uzdevumi. Tehniskās specifikācijas 1.punktā izvirzītā SUS īstenošanas mērķa aprakstītā pakalpojuma sasniegšanai Departamentam ir nepieciešams pakalpojums, kas ietver sekojošu darba uzdevumu izpildi: 4.1. I posma uzdevumiVeikt topogrāfiskās (ieskaitot apakšzemes komunikāciju) uzmērīšanas darbus Rīgas pašvaldības teritorijā, kuras kopējā platība ir līdz 21 ha: 4.1.1. Veikt iedzīvotāju aptauju 58 Rīgas apkaimēs (A.pielikums), sagatavot nepieciešamo izlases apjomu katrā Uzmērāmā teritorija jāuzmēra vadoties no apkaimēm, minot arī statistisko kļūduesošās šī brīža situācijas. Izlases apjomu katrā no apkaimēm jāsaskaņo ar RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās uzraudzības nodaļu (turpmāk – Stratēģiskās uzraudzības nodaļa).Aizliegts izmantot neaktuālu topogrāfisko informāciju un planšetes; 4.1.2. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums), kā arī papildināt anketu ar sekojošiem jautājumiem, Visiem elementiem pēc nepieciešamības izstrādājot slēgtos jautājumus ar atbilžu variantiem vai atvērtos jautājumus, lai noskaidrotu respondenta izvēles pamatojumu: 4.1.2.1novietojuma precizitātei pret LKS-92TM ir jāatbilst Ministru Kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi Nr.281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” noteiktajām prasībām. Attiecībā uz klimata pārmaiņām:  Nepieciešams precizēt kādus klimata mainības efektus ir izjutis respondents.  Nepieciešams noskaidrot respondenta vērtējumu par klimata mainību. 4.1.2.2. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par iespēju piedalīties lemšanas procesā (balsot elektroniski) par pilsētvides projektu īstenošanu savā apkaimē.  Nepieciešams noskaidrot vai respondents būtu gatavs piedalīties balsošanas procesā. 4.1.2.3. Attiecībā uz ūdens transporta potenciālu:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam būtu izdevīgi izmantot ūdens transporta pakalpojumu kā sabiedriskā transporta veidu.  Ja atbilde ir apstiprinoša par ūdens transporta pakalpojuma kā sabiedriskā transporta veidu, nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par to, kādā maršrutā (no kurienes uz kurieni) ūdens sabiedriskajam transportam būtu jākursē. 4.1.2.4. Attiecībā uz sportošanas iespējām:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam ir pieejama informācija par bezmaksas sportošanas iespējām un vai respondents tās izmanto. 4.1.2.5. Attiecībā uz aspektiem, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti pilsētā:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par respondentam svarīgākajiem aspektiem anketā iekļaujot jautājumu “Kas ir pašlaik Jums divi svarīgākie jautājumi?” ar atbilžu variantiem: cenas, inflācija; veselība, sociālā drošība; mājsaimniecības finanses; bezdarbs; izglītība; darba apstākļi; vides klimata problēmas; dzīves apstākļi; noziedzība; imigrācija; terorisms. 4.1.3. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums). Pirms aptaujas uzsākšanas aptaujas veicējs sniedz priekšlikumus aptaujas anketā iekļauto jautājumu precizēšanai. Anketas gala versija pirms aptaujas sākšanas jāsaskaņo ar Stratēģiskās uzraudzības nodaļu. 4.1.4. Sagatavot aptaujas materiālus. 4.1.5. Aptaujāt ne mazāk kā 2150 respondentus, izmantojot tiešo interviju metodi, kuri pārstāv:  attiecīgajā Rīgas apkaimē pastāvīgi dzīvojošus respondentus;  abus dzimumus;  vecumā no 15-75 gadiem;  etnisko sadalījumu;  visas grupas pēc ieņēmumiem;  visas grupas pēc ekonomiskā statusa (strādājošie, uzņēmēji, bezdarbnieki, pensionāri utt.). 4.1.6. Veicot aptauju, ievērot nejaušās izlases principuIzņēmumi nav pieļaujami. 4.2. II posma uzdevumiCaurtekām uzmērījums: 4.2.1. Pārskatīt un izvērtēt dzīves kvalitātes indeksa pašreizējo aprēķināšanas metodoloģiju un tajā iekļauto faktoru un indikatoru savstarpējo atbilstību (B. pielikums).caurtekas materiāls, diametrs, teknes atzīmes; 4.2.2. Izstrādāt jaunu dzīves kvalitātes indeksa aprēķināšanas metodoloģijucaurtekas uzgaļa aprakstam sekojoši: aizbirums: 0%, iekļaujot atbilstošus faktorus un indikatorus25%, ja nepieciešams50%, 75%, 100%; stāvoklis: labs, bojāts, stipri bojāts, nav uzgaļa. 4.2.34.3. Grāvju uzmērījums: 4.3.1. profilos norādot grāvja augšas, udens līmeņa un dibena atzīmes pa 15-20 m un raksturīgajām pagrieziena vietām; 4.3.2. 1 m no caurtekas ievada un izvada uzmērīt grāvja dibena atzīmi. 4.4. Autoceļus un ielas uzmērīt profilos, norādot arī augstumu ceļa asij. 4.5. Jāveic visu skataku, kameru apsekošana (izņemot Lattelecom un Latvenergo), nav pieļaujama datu uznešana no iepriekšējās informācijas, vai arhīva datiem. Lietus kanalizācijai un sadzīves kanalizācijai jānorāda visas teknes atzīmes, diametri un materiāls. Ūdensvadam jānorāda visas caurules virsas atzīmes, diametrs un materiāls. Vietās kur iespējams piekļūt jāuzmēra arī siltumtrašu cauruļu augšas atzīmes, gāzes vadu augšas atzīmes, un citu komunikāciju iebūves atzīmes. 4.6. Veikt aprēķinu indikatoram – iedzīvotāju vērtējums par dzīves kvalitāti apkaimē saskaņā ar B.pielikumu un/ vai jauno metodoloģijuuzmērīšanu, ja nepieciešams, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiemsaskaņošanu un reģistrēšanu, kā arī pārrēķināt iepriekšējo 2016. un 2018.gadu dzīves kvalitātēs indeksu, jaunas dzīves kvalitātes indeksa metodoloģijas izstrādes gadījumā, un veikt salīdzinājumu ar iepriekš veiktā indikatoru aprēķina rezultātiem 2016. un 2018.gadātopogrāfiskā plāna izgatavošanu mērogā 1:500. 4.2.4. Veikt iegūtās informācijas apstrādi:  salīdzinošo tabulu un grafisko attēlu veidā;  veikt iegūto datu analīzi;  salīdzināt ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem (tiks izsniegtas uzvarētājam);  aprēķināt vidējo atbilžu salīdzinājumu katrā apkaimē atsevišķi atbilstoši pievienotajai tabulai un papildināt ar atbilžu salīdzinājumiem apkaimēs atbilstoši 4.1.2. punktā noteiktajam (D.pielikums);  aprēķināt rādītāju sasniegto vērtību 2019.gadā un sastādīt plānotās vērtības 2030./2020.gadā izpildes progresa pārskatu (E.pielikums).

Darba uzdevumi. Tehniskās specifikācijas 1.punktā izvirzītā SUS īstenošanas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pakalpojums, kas ietver sekojošu darba uzdevumu izpildi: 4.1. I posma uzdevumi: 4.1.1. Veikt iedzīvotāju aptauju 58 Rīgas apkaimēs (A.pielikums), sagatavot nepieciešamo izlases apjomu katrā no apkaimēm, minot arī statistisko kļūdu. Izlases apjomu katrā no apkaimēm jāsaskaņo ar RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās uzraudzības nodaļu (turpmāk – Stratēģiskās uzraudzības nodaļa). 4.1.2. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums), kā arī papildināt anketu ar sekojošiem jautājumiem, pēc nepieciešamības izstrādājot slēgtos jautājumus ar atbilžu variantiem vai atvērtos jautājumus, lai noskaidrotu respondenta izvēles pamatojumu: 4.1.2.1. Attiecībā uz klimata pārmaiņām:  Nepieciešams precizēt kādus klimata mainības efektus ir izjutis respondents.  Nepieciešams noskaidrot respondenta vērtējumu par klimata mainību. 4.1.2.2. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par iespēju piedalīties lemšanas procesā (balsot elektroniski) par pilsētvides projektu īstenošanu savā apkaimē.  Nepieciešams noskaidrot vai respondents būtu gatavs piedalīties balsošanas procesā. 4.1.2.3. Attiecībā uz ūdens transporta potenciālu:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam būtu izdevīgi izmantot ūdens transporta pakalpojumu kā sabiedriskā transporta veidu.  Ja atbilde ir apstiprinoša par ūdens transporta pakalpojuma kā sabiedriskā transporta veidu, nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par to, kādā maršrutā (no kurienes uz kurieni) ūdens sabiedriskajam transportam būtu jākursē. 4.1.2.4. Attiecībā uz sportošanas iespējām:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam ir pieejama informācija par bezmaksas sportošanas iespējām un vai respondents tās izmanto. 4.1.2.5. Attiecībā uz aspektiem, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti pilsētā:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par respondentam svarīgākajiem aspektiem anketā iekļaujot jautājumu “Kas ir pašlaik Jums divi svarīgākie jautājumi?” ar atbilžu variantiem: cenas, inflācija; veselība, sociālā drošība; mājsaimniecības finanses; bezdarbs; izglītība; darba apstākļi; vides klimata problēmas; dzīves apstākļi; noziedzība; imigrācija; terorisms. 4.1.3. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums). Pirms aptaujas uzsākšanas aptaujas veicējs sniedz priekšlikumus aptaujas anketā iekļauto jautājumu precizēšanai. Anketas gala versija pirms aptaujas sākšanas jāsaskaņo ar Stratēģiskās uzraudzības nodaļu. 4.1.44.1.3. Sagatavot aptaujas materiālus. 4.1.54.1.4. Aptaujāt ne mazāk kā 2150 respondentus, izmantojot tiešo interviju metodi, kuri pārstāv:  • attiecīgajā Rīgas apkaimē pastāvīgi dzīvojošus respondentus;  • abus dzimumus;  • vecumā no 15-75 gadiem;  • etnisko sadalījumu;  • visas grupas pēc ieņēmumiem;  • visas grupas pēc ekonomiskā statusa (strādājošie, uzņēmēji, bezdarbnieki, pensionāri utt.). 4.1.64.1.5. Veicot aptauju, ievērot nejaušās izlases principu. 4.2. II posma uzdevumi: 4.2.1. Pārskatīt un izvērtēt dzīves kvalitātes indeksa pašreizējo aprēķināšanas metodoloģiju un tajā iekļauto faktoru un indikatoru savstarpējo atbilstību (B. pielikums). 4.2.2. Izstrādāt jaunu dzīves kvalitātes indeksa aprēķināšanas metodoloģiju, iekļaujot atbilstošus faktorus un indikatorus, ja nepieciešams. 4.2.3. Veikt aprēķinu indikatoram – iedzīvotāju vērtējums par dzīves kvalitāti apkaimē saskaņā ar B.pielikumu un/ vai jauno metodoloģiju, ja nepieciešamsB.pielikumu, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kā arī pārrēķināt iepriekšējo 2016. un 2018.gadu dzīves kvalitātēs indeksu, jaunas dzīves kvalitātes indeksa metodoloģijas izstrādes gadījumā, un veikt salīdzinājumu ar iepriekš veiktā indikatoru aprēķina rezultātiem 2016. un 2018.gadārezultātiem. 4.2.44.2.2. Veikt iegūtās informācijas apstrādi:  • salīdzinošo tabulu un grafisko attēlu veidā;  • veikt iegūto datu analīzi;  • salīdzināt ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem (tiks izsniegtas uzvarētājam);  • aprēķināt vidējo atbilžu salīdzinājumu katrā apkaimē atsevišķi atbilstoši pievienotajai tabulai un papildināt ar atbilžu salīdzinājumiem apkaimēs atbilstoši 4.1.2. punktā noteiktajam (D.pielikums);  • aprēķināt rādītāju sasniegto vērtību 2019.gadā 2018.gadā un sastādīt plānotās vērtības 2030./2020.gadā izpildes progresa pārskatu (E.pielikums).

Darba uzdevumi. Tehniskās specifikācijas 1.punktā izvirzītā SUS īstenošanas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pakalpojums, kas ietver sekojošu darba uzdevumu izpildi: 4.1. I posma uzdevumi: 4.1.1. Veikt iedzīvotāju aptauju 58 Rīgas apkaimēs (A.pielikums), sagatavot nepieciešamo izlases apjomu katrā no apkaimēm, minot arī statistisko kļūdu. Izlases apjomu katrā no apkaimēm jāsaskaņo ar RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās uzraudzības nodaļu (turpmāk – Stratēģiskās uzraudzības nodaļa). 4.1.2. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums), kā arī papildināt anketu ar sekojošiem jautājumiem, pēc nepieciešamības izstrādājot slēgtos jautājumus ar šādiem jautājumiem un izstrādāt atbilžu variantiem vai atvērtos jautājumusvariantus, lai noskaidrotu respondenta izvēles pamatojumu: 4.1.2.1. Attiecībā uz klimata pārmaiņāmpārvietošanās ieradumiem:  • Ja respondents pārvietojas ikdienā ar automašīnu, nepieciešams precizēt kādi uzlabojumi būtu nepieciešami, lai respondents izvēlētos izmantot sabiedrisko transportu. • Nepieciešams precizēt kādus klimata mainības efektus ir izjutis respondentsvai respondents būtu ieinteresēts strādāt daļēji darba vietā un daļēji attālināti (no mājām vai citām vietām), ja darba specifika to pieļauj.  Ja jā, kādi būtu plusi un mīnusi? • Nepieciešams noskaidrot precizēt vai respondenta vērtējumu par klimata mainību.ieskatā dažādots darba laiks varētu mazināt sastrēgumus Rīgā? Vai respondents būtu ieinteresēts savu darbu daļēji veikt attālināti, ja tas kopumā mazinātu sastrēguma veidošanos (iebraucot/izbraucot) Rīgā? 4.1.2.2. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalībumājokli:  • Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par iespēju piedalīties lemšanas procesā precizēt kādus priekšnosacījumus respondentam nepieciešams ņemt vērā, pieņemot lēmumu mājokļa iegādei vai mājokļa īrēšanai. • Nepieciešams lūgt norādīt, kuras Rīgas apkaimes ir dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes (balsot elektroniski) par pilsētvides projektu īstenošanu savā apkaimēvēlams vismaz trīs).  • Nepieciešams noskaidrot vai respondents būtu gatavs piedalīties balsošanas procesā. 4.1.2.3. Attiecībā uz ūdens transporta potenciālu:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam būtu izdevīgi izmantot ūdens transporta pakalpojumu kā sabiedriskā transporta veidu.  Ja atbilde lūgt norādīt, kuras Rīgas apkaimes ir apstiprinoša par ūdens transporta pakalpojuma kā sabiedriskā transporta veidu, nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par to, kādā maršrutā dzīvošanai nepievilcīgākās apkaimes (no kurienes uz kurieni) ūdens sabiedriskajam transportam būtu jākursē. 4.1.2.4. Attiecībā uz sportošanas iespējām:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam ir pieejama informācija par bezmaksas sportošanas iespējām un vai respondents tās izmanto. 4.1.2.5. Attiecībā uz aspektiem, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti pilsētā:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par respondentam svarīgākajiem aspektiem anketā iekļaujot jautājumu “Kas ir pašlaik Jums divi svarīgākie jautājumi?” ar atbilžu variantiem: cenas, inflācija; veselība, sociālā drošība; mājsaimniecības finanses; bezdarbs; izglītība; darba apstākļi; vides klimata problēmas; dzīves apstākļi; noziedzība; imigrācija; terorismsvēlams vismaz trīs). 4.1.3. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums). Pirms aptaujas uzsākšanas aptaujas veicējs sniedz priekšlikumus aptaujas anketā iekļauto jautājumu precizēšanai. Anketas gala versija pirms aptaujas sākšanas jāsaskaņo ar Stratēģiskās uzraudzības nodaļu. 4.1.4. Sagatavot aptaujas materiālus. 4.1.5. Aptaujāt ne mazāk kā 2150 respondentus, izmantojot tiešo interviju metodi, kuri pārstāv:  • attiecīgajā Rīgas apkaimē pastāvīgi dzīvojošus respondentus;  • abus dzimumus;  • vecumā no 15-75 gadiem;  • etnisko sadalījumu;  • visas grupas pēc ieņēmumiem;  • visas grupas pēc ekonomiskā statusa (strādājošie, uzņēmēji, bezdarbnieki, pensionāri utt.). 4.1.6. Veicot aptauju, ievērot nejaušās izlases principu. 4.2. II posma uzdevumi: 4.2.1. Pārskatīt un izvērtēt dzīves kvalitātes indeksa pašreizējo aprēķināšanas metodoloģiju un tajā iekļauto faktoru un indikatoru savstarpējo atbilstību (B. pielikums). 4.2.2. Izstrādāt jaunu dzīves kvalitātes indeksa aprēķināšanas metodoloģiju, iekļaujot atbilstošus faktorus un indikatorus, ja nepieciešams. 4.2.3. Veikt aprēķinu indikatoram – iedzīvotāju vērtējums par dzīves kvalitāti apkaimē saskaņā ar B.pielikumu un/ vai jauno metodoloģiju, ja nepieciešamsB.pielikumu, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kā arī pārrēķināt iepriekšējo 2016. un 2018.gadu dzīves kvalitātēs indeksu, jaunas dzīves kvalitātes indeksa metodoloģijas izstrādes gadījumā, un veikt salīdzinājumu ar iepriekš veiktā indikatoru aprēķina rezultātiem 2016. un 2018.gadārezultātiem. 4.2.44.2.2. Veikt iegūtās informācijas apstrādi:  • salīdzinošo tabulu un grafisko attēlu veidā;  • veikt iegūto datu analīzi;  • salīdzināt ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem (tiks izsniegtas uzvarētājam);  • aprēķināt vidējo atbilžu salīdzinājumu katrā apkaimē atsevišķi atbilstoši pievienotajai tabulai un papildināt ar atbilžu salīdzinājumiem apkaimēs atbilstoši 4.1.2. punktā noteiktajam (D.pielikums);  • aprēķināt rādītāju sasniegto vērtību 2019.gadā 2018.gadā un sastādīt plānotās vērtības 2030./2020.gadā izpildes progresa pārskatu (E.pielikums).

Darba uzdevumi. Tehniskās specifikācijas 1.punktā izvirzītā SUS īstenošanas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pakalpojums5.1. Organizēt koncepcijas izstrādes administratīvo procesu – slēgt darba līgumus, kas ietver sekojošu izmaksāt atalgojumu, izmaksāt studentiem stipendijas, izmaksāt naudas balvas, veikt nodokļu nomaksu, sniegt atskaites, nodrošināt Koncepcijas izstrādes komandas dalībnieku savstarpējo komunikāciju. 5.1.1. Atbilstoši Koncepcijas vadītāja sagatavotajam laika grafikam un Komandu vadītāja uzdevumiem, paredzēt studentiem ikmēneša stipendiju orientējoši 100 EUR mēnesī (ieskaitot nodokļus). Stipendiju izmaksāt atbildoši studenta paveiktajam darba uzdevumu izpildi:apjomam, ko nosaka Koncepcijas vadītājs un Komandas vadītājs. 4.15.1.2. I posma uzdevumi: 4.1.1Atbilstoši žūrijas vērtējumam studentiem izmaksāt naudas balvas par 1. Veikt iedzīvotāju aptauju 58 Rīgas apkaimēs vietu 3000 EUR, par 2.vietu 2000 EUR, par 3.vietu 1000 EUR (A.pielikums), sagatavot nepieciešamo izlases apjomu katrā no apkaimēm, minot arī statistisko kļūdu. Izlases apjomu katrā no apkaimēm jāsaskaņo ar RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās uzraudzības nodaļu (turpmāk – Stratēģiskās uzraudzības nodaļaieskaitot nodokļus). 4.1.25.2. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu (C.pielikums), kā arī papildināt anketu ar sekojošiem jautājumiem, pēc nepieciešamības izstrādājot slēgtos jautājumus ar atbilžu variantiem vai atvērtos jautājumus, lai noskaidrotu respondenta izvēles pamatojumuKoncepcijas vadītājam veikt sekojošus darba uzdevumus: 4.1.2.15.2.1. Attiecībā uz klimata pārmaiņām:  Nepieciešams precizēt kādus klimata mainības efektus ir izjutis respondents.  Nepieciešams noskaidrot respondenta vērtējumu par klimata mainībuIzstrādāt koncepcijas izstrādes projektēšanas programmas laika grafiku, vadīt izstrādes procesu atbilstoši termiņiem. 4.1.2.25.2.2. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli Izstrādāt Koncepcijas vērtēšanas kritērijus un organizēt vērtēšanas procesu. Izveidot koncepcijas vērtēšanas žūriju, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji no Rīgas domes, pilsētbūvniecības un nekustamo īpašumu attīstības eksperti, Pilotteritorijas iedzīvotāji un uzņēmēji. Žūrija balso par iespēju piedalīties lemšanas procesā (balsot elektroniski) par labāko pilsētvides projektu īstenošanu savā apkaimē.  Nepieciešams noskaidrot vai respondents būtu gatavs piedalīties balsošanas procesāattīstības priekšlikumu. 4.1.2.35.2.3. Attiecībā uz ūdens transporta potenciālu:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam būtu izdevīgi izmantot ūdens transporta pakalpojumu kā sabiedriskā transporta veiduOrganizēt un vadīt (moderēt) visus publiskos pasākumus (sk.  Ja atbilde ir apstiprinoša par ūdens transporta pakalpojuma kā sabiedriskā transporta veidu, nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par to, kādā maršrutā (no kurienes uz kurienitehniskās specifikācijas 5.4.punktu) ūdens sabiedriskajam transportam būtu jākursēun nodrošināt kvalitatīvu rezultātu prezentēšanu. 4.1.2.45.2.4. Attiecībā uz sportošanas iespējām:  Nepieciešams noskaidrot vai respondentam ir pieejama informācija par bezmaksas sportošanas iespējām Piesaistīt 3 (trīs) Komandu vadītājus un vai respondents tās izmantokoordinēt Komandu vadītāju darbu un uzraudzīt studentu komandu darba rezultātu kvalitāti. 4.1.2.55.2.5. Attiecībā uz aspektiemNodrošināt sabiedrības iesaisti atbilstoši Projekta prasībām. 5.2.6. Nodrošināt atbilstošu lektoru piesaisti studentu apmācībai. 5.2.7. Uzstāties ar tematisko prezentāciju vienā no lekciju cikliem. 5.2.8. Līdzdarboties Projekta publicitātes nodrošināšanā. 5.3. Komandu vadītājiem veikt sekojošus darba uzdevumus: 5.3.1. Sagatavot prasības studentu atlasei un veikt studentu atlasi 3 (trīs) studentu komandu izveidei, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti pilsētā:  Nepieciešams noskaidrot respondenta viedokli par respondentam svarīgākajiem aspektiem anketā izstrādā Pilotteritorijas attīstības koncepciju. Katras komandas sastāvu veidot no dažādu nozaru, dažādu akreditētu augstskolu (piemēram Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola) un koledžu studentiem, kuri beiguši vismaz 1.kursa studijas. Katras studentu komandas sastāvu veidot iekļaujot jautājumu “Kas ir pašlaik Jums divi svarīgākie jautājumi?” ar atbilžu variantiem: cenas, inflācija; veselība, sociālā drošība; mājsaimniecības finanses; bezdarbs; izglītība; darba apstākļi; vides klimata problēmas; dzīves apstākļi; noziedzība; imigrācija; terorismssekojošas nozares: 5.3.1.1. Arhitektūras nozarē studējošs students/i. 5.3.1.2. Ainavu arhitektūras students/-i. 4.1.35.3.1.3. Veikt aptauju saskaņā ar aptaujas anketu Telpiskās plānošanas nozarē studējošs students/i. 5.3.1.4. Transporta inženierbūvju nozarē studējošs students/i. 5.3.1.5. Ekonomikas nozarē (C.pielikums)nekustamo īpašumu jomā) studējošs students/i. 5.3.1.6. Pirms aptaujas uzsākšanas aptaujas veicējs sniedz priekšlikumus aptaujas anketā iekļauto jautājumu precizēšanaiSocioloģijas vai sociālantropoloģijas nozarē studējošs students/i. 5.3.1.7. Anketas gala versija pirms aptaujas sākšanas jāsaskaņo ar Stratēģiskās uzraudzības nodaļuMārketinga nozarē studējošs students/i. 5.3.1.8. koncepcijas izstrādes gaitā nelielā apjomā (kā atbalsta struktūru tehnisko darbu izpildīšanai) drīkst piesaistīt tehniskos darbiniekus – arhitektus, arhitektu palīgus. 4.1.45.3.2. Sagatavot aptaujas Studentu komandas dalībnieku skaitu un sastāvu nosaka Komandu vadītājs ievērojot 5.3.1. punktā minētās nozares. 5.3.3. Organizēt studentu komandas darbu reālistiskas Pilotteritorijas attīstības koncepcijas – vīzijas izstrādei, ņemot vērā tehnisko specifikāciju, projektēšanas laika grafiku, normatīvos aktus, plānošanas dokumentus, izpētes, iedzīvotāju/uzņēmēju viedokļus un citus materiālus. 4.1.55.3.4. Aptaujāt ne mazāk kā 2150 respondentusOrganizēt sabiedrības un uzņēmēju iesaisti Koncepcijas izstrādē. 5.3.5. Veicināt tādu risinājumu sagatavošanu, izmantojot tiešo interviju metodikas motivētu uzņēmējus savstarpēji sadarboties kopējās Pilotteritorijas attīstības vīzijas īstenošanai. 5.3.6. Organizēt katras studentu komandas sadarbību ar Pilotteritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Projekta izstrādes starpstadijā organizēt domu apmaiņu ar Pilotteritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri pārstāv:  attiecīgajā uzklausot viņu viedokļus un ieteikumus, integrējot tos priekšlikumu gala prezentācijā. 5.3.7. Nodrošināt kvalitatīvu darba procesu un rezultātu sasniegšanu. 5.3.8. Vadīt un organizēt studentu darbu komandā. 5.3.9. Sniegt studentiem konsultācijas un palīdz atrast nepieciešamo informāciju - kontaktus, datus. 5.3.10. Sadarbojoties ar universitātēm sniegt nepieciešamo tehnisko atbalstu. 5.3.11. Organizēt studentu iesaistīšanos publiskos pasākumos. 5.3.12. Komandas ietvaros vienoties par balvas procentuālo sadali, parakstot savstarpējo vienošanos. 5.3.13. Uzstāties ar tematisko lekciju prezentāciju vienā no lekciju cikliem. 5.4. Organizēt lekciju/diskusiju ciklu studentu apmācībai un sabiedrības iesaistei. 5.4.1. Sagatavot detalizētu programmu un saskaņot ar Pasūtītāju. 5.4.2. Programmā iekļaut (3) trīs vienas dienas pasākumus: 5.4.2.1. Ievadlekcija (2017.gada septembris), kurā iepazīstina ar Projektu, koncepcijas izstrādes procesu, mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem, iepazīstina ar esošajiem/topošajiem projektiem teritorijā un principiem Mūkusalas teritorijas attīstībai koncepcijas izstrādei. 5.4.2.2. Tematiskās lekcijas, kurās aplūko ar Mūkusalas teritorijas koncepcijas izstrādi saistības inovatīvas tēmas, piemēram, tematiskā lekcijas “Degradēto apbūves teritoriju revitalizācija un analogi piemēri”, “Ražošana un pilsēta”, “Zinātne un uzņēmējarbība”, “Inovācijas teritorijas plānošanā un attīstībā”, “Teritorijas zīmološana”. 5.4.2.3. Noslēguma pasākums, kurā prezentē Koncepcijas rezultātus un žūrija paziņo par labāko Mūkusalas attīstības koncepciju – vīziju un pasniedz naudas balvas. 5.4.3. Koncepcijas izstrādes procesā veicināt domu apmaiņu un sabiedrības iesaisti pieaicinot: 5.4.3.1. Vietējās pašvaldības. (Rīgas apkaimē pastāvīgi dzīvojošus respondentus;  abus dzimumus;  vecumā no 15-75 gadiem;  etnisko sadalījumu;  visas grupas pēc ieņēmumiem;  visas grupas pēc ekonomiskā statusa (strādājošie, uzņēmēji, bezdarbnieki, pensionāri utt.un citu pilsētu ieinteresētās pašvaldības un to departamentu pārstāvjus). 4.1.65.4.3.2. Veicot aptauju, ievērot nejaušās izlases principuReģionālās nozīmes valsts iestādes. 4.25.4.3.3. II posma uzdevumi: 4.2.1. Pārskatīt un izvērtēt dzīves kvalitātes indeksa pašreizējo aprēķināšanas metodoloģiju un tajā iekļauto faktoru un indikatoru savstarpējo atbilstību (B. pielikums)Valsts iestādes. 4.2.25.4.3.4. Nozaru aģentūras. 5.4.3.5. Infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus. 5.4.3.6. Nevalstiskās organizācijas. 5.4.3.7. Augstākās izglītības un zinātnes iestādes. 5.4.3.8. Uzņēmējus t. sk. mazos un vidējos uzņēmējus. 5.4.3.9. Biznesa atbalsta organizācijas. 5.4.4. Izstrādāt jaunu dzīves kvalitātes indeksa aprēķināšanas metodoloģiju, iekļaujot atbilstošus faktorus un indikatorus, ja nepieciešamsprojekta novērtējuma anketu. 4.2.3. Veikt aprēķinu indikatoram – iedzīvotāju vērtējums par dzīves kvalitāti apkaimē saskaņā ar B.pielikumu un/ vai jauno metodoloģiju, ja nepieciešams, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kā arī pārrēķināt iepriekšējo 2016. un 2018.gadu dzīves kvalitātēs indeksu, jaunas dzīves kvalitātes indeksa metodoloģijas izstrādes gadījumā, un veikt salīdzinājumu ar iepriekš veiktā indikatoru aprēķina rezultātiem 2016. un 2018.gadā. 4.2.4. Veikt iegūtās informācijas apstrādi:  salīdzinošo tabulu un grafisko attēlu veidā;  veikt iegūto datu analīzi;  salīdzināt ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem (tiks izsniegtas uzvarētājam);  aprēķināt vidējo atbilžu salīdzinājumu katrā apkaimē atsevišķi atbilstoši pievienotajai tabulai un papildināt ar atbilžu salīdzinājumiem apkaimēs atbilstoši 4.1.2. punktā noteiktajam (D.pielikums);  aprēķināt rādītāju sasniegto vērtību 2019.gadā un sastādīt plānotās vērtības 2030./2020.gadā izpildes progresa pārskatu (E.pielikums).