Kopsavilkums piemēru punkti
Kopsavilkums. Esošās situācijas novērtējums visās valstīs iezīmē pozitīvu tendenci, attiecībā uz SA apglabāšanas poligonā kā atkritumu utilizācijas metodes pielietojuma samazināšanu, tomēr, kā redzams no vēsturiskajiem datiem, reģenerēto apjomu pieauguma dinamika dažādās valstīs ir atšķirīga. Vērtējot atkritumu apglabāšanas nodokļa īstenošanas pieredzi un korelējot nodokļa likmes dinamiku ar apglabāto atkritumu apjomu LV un EST gadījumā ir vērojama cieša korelācija, tomēr, kā pierāda LT piemērs – situācija arī bez apglabāšanas nodokļa ir iespējams progress reģenerēto MSW apjomu palielināšanā. Potenciāli, tā kā apglabāšanas aizliegums nav skaidri definēts un attiecīgi šī instrumenta ietekme nav augstu vērtējama, iespējamais faktors, kas ļauj LT sasniegt augstākus rādītājus nekā LV ir attīstītā dalītās vākšanas sistēma. Šo pieņēmumu apstiprina arī pārstrādes dinamika – proti, straujākais pieaugums ir vērojams no brīža, kad ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Vērtējot EST rezultātus kontekstā ar pielietotajiem instrumentiem ir secināms, ka augstos rādītājus nodrošina gan nodoklis atkritumu apglabāšanai, gan arī skaidri definētās prasības dalītās vākšanas sistēmai, gan arī depozīta sistēma, tādejādi ļaujot sasniegt pārstrādes līmeni 27% no radītā SA apjoma. Vērtējot BNA apsaimniekošanu tika konstatēta zināma sakarība starp BNA dalīto vākšanu un bioloģiskās apstrādes apjomiem, tomēr, jāatzīmē, ka neskatoties uz BDW lielo īpatsvaru SA plūsmā, bioloģiskās apstrādes apjomi ir relatīvi mazi un nepārsniedz 4% LV, 9% EST un 5% LT no radītā SA apjoma, turklāt, LV un LT gadījumā, pārstrādātais apjoms ir zemāks par dalīti savākto BDW apjomu. Visticamāk, ka zemais bioloģiskās apstrādes pielietojums ir skaidrojams ar līdzsvara trūkumu starp tehnoloģijas investīciju / ekspluatācijas izmaksām un ieņēmumiem, kā arī ierobežotajām iespējām pārstrādes gala produkta izmantošanā. Attiecībā uz atkritumu sadedzināšanas tehnoloģijas ieviešanu jāatzīmē, ka, lai gan atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības ietvaros ,sākotnēji visas no palūkotajām valstīm koncentrējās uz atkritumu apglabāšanu kā atkritumu utilizācijas metodi, EST un LT pēdējos gados ir izvelējusies attīstīt sadedzināšanas alternatīvu, turklāt jāatzīmē, ka sadedzināšanas iekārtas ir izveidotas bez valsts vai ES Fondu atbalsta, izmantojot tikai privātu kapitālu, kas ieskicē situāciju, kad potenciāli papildus iemesls šādas alternatīvas attīstīšanai bez politiski noteiktiem uzstādījumiem ir ekonomiski apsvērumi. Vērtējot atk...
Kopsavilkums. Ieteikumi turpmākai rīcībai un soļiem investīciju piesaistei objektam. Kopsavilkumā tiek norādītas investīciju objektu raksturojošās pazīmes: ģeogrāfiskais novietojums; objekta tehniskais stāvoklis, ▇.▇▇. iespējamie uzlabojumi; iespējamo saimniecisko nozaru attīstība; objekta priekšrocības, nākotnes perspektīvas, finansējuma piesaistes iespējas. Sagatavota prezentācija par objektu un tā attīstības iespējām, prezentēšanai potenciālajiem investoriem.
Kopsavilkums. Sagatavojiet īsu projekta kopsavilkumu, iekļaujot projekta īstenošanas nepieciešamības pamatojuma galvenos secinājumus, risināmo problēmu, projekta galveno mērķi, plānoto aktivitāšu kopsavilkumu un galvenos paredzamos projekta rezultātus. Sāciet rakstīt šeit.
Kopsavilkums. Dabas aizsardzības plāna galvenais mērķis ir nodrošināt teritorijas dabas vērtību saglabāšanu, ko panāk, piemērojot tieši konkrētai teritorijai nepieciešamus apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus un iesaistot ieinteresētās puses (iedzīvotājus, zemes īpašniekus, teritorijas apmeklētājus, pašvaldības un valsts institūcijas). Dabas aizsardzības plānā dabas liegumam “Raķupes ieleja” izvirzīti divi ilgtermiņa jeb ideālie mērķi: • saglabāt un palielināt dabas lieguma “Raķupes ieleja” biotopu un sugu daudzveidību, nodrošinot sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu; • turpināt teritorijas apsaimniekošanu dabai draudzīgā veidā, iesaistot iedzīvotājus un zemes īpašniekus, kā arī pašvaldības un atbildīgās institūcijas. Pašreizējā dabas lieguma teritorijā izdalās divi ģeogrāfiski (daļēji) nodalīti un iepriekšējās apsaimniekošanas noteikti apvidi – Raķupe un Pāce ar apkārtējām pļavām un apkārtējās mežu un purvu teritorijas. Šo teritorijas īpatnību jāuzsver kā vienu no galvenajām dabas lieguma vērtībām, jo biotopu daudzveidība un pārejas jeb ekotoni starp dažādiem biotopu veidiem (upes-pļavas-sausie un mitrie meži-purvi) nosaka bagātīgu sugu sastāvu visām augu un dzīvnieku grupām. Ilgtermiņa mērķiem un dabas lieguma ģeogrāfisko īpatnību un vēsturiskās apsaimniekošanas izveidotajam teritorijas sadalījumam pakārtoti īstermiņa mērķi un apsaimniekošanas pasākumi, kas ietver pļavu apsaimniekošanu, hidroloģiskā režīma atjaunošanu pļavās un purvā, vērtīgo mežaudžu un putnu ligzdošanas un riesta vietu saglabāšanu, administratīvos, informatīvos un sabiedrības iesaistīšanas pasākumus, kontroli un monitoringu. Dabas liegums “Raķupes ieleja” ir nozīmīga boreālo mežu, purvainu mežu, melnalkšņu staignāju, minerālvielām bagāti avotu un avotu purvu un dažādu īpaši aizsargājamu pļavu biotopu aizsardzības vieta (zilganās seslērijas pļavas, zilganās molīnijas pļavas kaļķainās, kūdrainās vai mālainās augsnēs, sausas pļavas kaļķainās augsnēs, sugām bagātas atmatu pļavas, eitrofas augsto lakstaugu audzes, upju palieņu pļavas, mēreni mitras pļavas). Nozīmīgs ir arī augstā purva biotops (Dūmiņpurvs). Teritorijā konstatēts viens no lielākajiem griežu ligzdošanas blīvumiem Kurzemē, sastopams Eiropā apdraudētais lapukoku praulgrauzis. Dabas liegumā “Raķupe” konstatētas 95 putnu sugas, no tām 25 ir īpaši aizsargājamās Latvijas un Eiropas nozīmes putnu sugas. Konstatētas 25 īpaši aizsargājamās vai citādi vērtīgas bezmugurkaulnieku sugas. Sastopamas 6 aizsargājamas zivju un nēģu sugas...
Kopsavilkums. Galvenās zinātniskās darbības, kas paveiktas projekta ”Viedās pilsētas tehnoloģijas dzīves kvalitātes uzlabošanai” (ViPTeh) aktivitāšu 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 un šī pārskata perioda ietvaros: • Arhitektūras analīze viedo pilsētu viedajam apģērbam; • Izstrādāts un analizēts DWDM sakaru sistēmas modelis. Tālāk paredzēts turpināt darbu pie zinātniskās pētniecības viedo pilsētu tehnoloģiju jomā.
Kopsavilkums. Izvērtējot pašlaik spēkā esošo zemes dzīļu tiesisko regulējumu, jāsecina, ka tam piemīt vairāki būtiski trūkumi. Pirmkārt, to ietekmē konservatīva un mūsdienu tendencēm neatbilstoša īpašuma fiziskās vienotības principa strikta piemērošana. Otrkārt, pašreizējais regulējums neatbilst industrijas standartiem, kas darbojas valstīs ar attīstītu kalnrūpniecību. Tādējādi šī nozare Latvijā ir nepievilcīga ārvalstu investoriem. Treškārt, esošais normatīvais regulējums pamatā attiecināms uz derīgajiem izrakteņiem, taču nepietiekami regulē zemes dzīļu derīgo īpašību lietderīgu izmantošanu. Koncepcija arī pamatā koncentrējas uz derīgo izrakteņu aspektu, un tajā piedāvāti divi iespējamie varianti tiesiskā regulējuma reformēšanai. Katrs no tiem paredz zemes īpašnieku tiesību uz īpašumu ierobežošanu, lai arī atšķirīgās pakāpēs. Taču abu piedāvāto variantu izvērtējuma rezultātā konstatēti trūkumi, kas varētu liegt sasniegt Koncepcijā identificētos reformas mērķus. Pamatojoties uz citu valstu pieredzes izvērtējumu, kā arī ņemot vērā pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu, ziņojumā nodefinēts iespējamais modelis reformas īstenošanai. Tas paredz izdalīt derīgos izrakteņus un zemes dzīļu nogabalus ar derīgām īpašībām kā atsevišķu īpašuma priekšmetu, kā arī derīgo izrakteņu sadalīšanu valstij un zemes īpašniekam piederošos derīgajos izrakteņos. Dalījums balstītos uz īpašu kritēriju piemērošanu. Savukārt derīgo izrakteņu izpēte un ieguve, kā arī zemes dzīļu nogabalu ar derīgām īpašībām izpēte un izmantošana arī turpmāk pamatotos uz valsts izsniegtu atļauju (licenci). Piedāvātajā modelī būtiska loma ir licences turētāja un zemes īpašnieka tiesisko attiecību noregulēšanai. Tiek piedāvāts aizstāt pašreizējo sistēmu, kad nepieciešama zemes īpašnieka atļauja derīgo izrakteņu izpētes un ieguves darbu veikšanai, ar iepriekšēja paziņojuma sistēmu, kad licences turētājs savlaicīgi informē zemes īpašnieku par šādu darbu uzsākšanu. Šim nolūkam nepieciešams ieviest pēc iespējas vienkāršu un caurskatāmu kompensāciju mehānismu, lai nodrošinātu zemes īpašnieka likumisko interešu aizsardzību. Šāda veida sistēma būtu ieviešama arī attiecībā uz zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu – ar likumu jānosaka, ka ģeoloģiskās struktūras, kas to derīgo īpašību dēļ izmantojamas tautsaimniecībā, ir valstij piederošas neatkarīgi no tā, kam pieder zeme virs šādiem zemes dzīļu nogabaliem. Piedāvātais modelis balstīts ne vien uz ārvalstu pieredzes izvērtējumu, bet arī uz secinājumiem par Satversmes 105. pan...
Kopsavilkums. 2013.g. 11.jūnijā starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk tekstā Pasūtītājs) un SIA „ISMADE” (turpmāk tekstā Izpildītājs) tika noslēgts līgums Nr. 16/70.05./TP par „Aktivitātes 3.4.1.1. „Ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstība apdzīvotajās vietās līdz 2000 iedzīvotājiem” ieviešanas un citu apdzīvoto vietu (200 - 2000) ūdenssaimniecības situācijas izvērtējumu un metodoloģijas izmaksu noteikšanai vēl nepieciešamajām investīcijām” (turpmāk tekstā Līgums). Līguma saistību pilnīga izpilde jāveic līdz 2013.g. 1.decembrim. Šī līguma izpildes mērķi ir:
Kopsavilkums. Secinājumi un ieteikumi Konstatēto defektu/neatbilstību uzskaitījums – ieteicamie risinājumi/darba uzdevums; Ieteicamo celtniecības remontdarbu saturs. Būvju apsekošana jāveic saskaņā ar: Būvniecības likumu; Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumiem Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.337 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana”. Darbu izpildes termiņš —1 (viens) mēnesis no līguma noslēgšanas dienas; Tehniskais atzinums jāsagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.337 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” pielikumam “Tehniskās apsekošanas atzinums” un jāiesniedz pasūtītājam 2 (divos) eksemplāros papīra formā, pievienojot pilnu Būvju tehniskās apsekošanas dokumentāciju elektroniski. Pretendents nav tiesīgs patvaļīgi izslēgt kādu ēku no apsekojamo objektu saraksta (Tehniskās specifikācijas 1.punkts). Pretendents (pretendenta pilnvarotā persona): _________________________ _______________ _________________ /vārds, uzvārds/ /amats/ /paraksts/ ____________________ 2018.gada ___.________________ Pretendenta piedāvātā līgumcena par <iepirkuma daļas Nr.> EUR, bez PVN (vārdiem): _____________________________________________________________________________________________________________________________________________________ Pretendents (pretendenta pilnvarotā persona): _________________________ _______________ _________________ /vārds, uzvārds/ /amats/ /paraksts/ ____________________ 2018.gada ___.________________ * Tabulā Pretendents norāda pieredzi vismaz 10 (desmit) būvju tehniskās apsekošanas veikšanā iepriekšējos 3 (trīs) gados (2015., 2015., 2017. un 2018.gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas brīdim). Pretendents tabulā norāda visu to informāciju, kas pierāda tā atbilstību Nolikuma 3.2.4.apakšpunktā izvirzītajām prasībām. Pretendents sarakstā iekļauj tikai tādu pieredzi, kas atbilst ▇▇▇▇▇▇▇▇▇ nolikumā noteiktajām prasībām. Pretendents (pretendenta pilnvarotā persona): _________________________ _______________ _________________ /vārds, uzvārds/ /amats/ /paraksts/ ____________________ 2018.gada ___.________________
Kopsavilkums. Galvenās zinātniskās darbības, kas paveiktas projekta ”Viedās pilsētas tehnoloģijas dzīves kvalitātes uzlabošanai” (ViPTeh) aktivitāšu 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 un šī pārskata perioda ietvaros: • Sagatavota zinātniskā publikācija ”Activity-Dependent Sampling Technique”, kas tiks iesniegta starptautiskajai zinātniskajai konferencei BEC2014; • Analizēts un implementēts Fundamentālās matricas rēķināšanas algoritms; • Pētīti un analizēti optiskie pastiprinātāji. Tālāk paredzēts turpināt darbu pie zinātniskās pētniecības viedo pilsētu tehnoloģiju jomā.
Kopsavilkums. Ikgadēji aprēķināto iedzimstamības koeficientu laika rindas parādīja, ka priedes proveniencēm ģenētiskie efekti galvenokārt saistīti ar pieauguma atjaunošanos pēc meteoroloģiskajām anomālijām (zīmīgajiem gadiem). Izteiktā genotipa vides mijiedarbība pieauguma jutībai un atjaunošanās potenciālam norāda uz adaptācijas uzlabošanas iespējām, ceļā papildinot selekcijas populācijas ar genotipiem no apgabaliem ar nākotnē sagaidāmu klimatu. Šāda pieeja nodrošina iespējas kāpināt augšanas plastiskumu, un, izmantojot selekcijas rezultātus praksē, sekmēt koku atgūšanos (pieauguma atjaunošanos) pēc pieaugošiem vides stresiem, tādējādi produktivitāti ilgtermiņā.
