Mežsaimniecība. Dabas lieguma teritorijas lielāko daļu klāj meži, kurus apsaimnieko VAS “Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Usmas iecirknis un kontrolē Ventspils virsmežniecības Usmas mežniecība. Gandrīz puse no lieguma teritorijas mežiem ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu, jaunaudzes nav sastopamas, savukārt kopšanas ciršu vecuma audzes aizņem 52 % no lieguma mežiem. Mežsaimniecības intensitāte lieguma teritorijā bijusi samērā zema, un ciršana veikta ziemas periodā, lai materiālus varētu transportēt pa ledu. Pēdējās kailcirtes salā, iespējams, veiktas 20 līdz 30 gadus atpakaļ, par ko liecina salas jaunāko mežaudžu vecums. Kopšanas ciršu intensitāte ir bijusi samērā augsta laika posmā no 1996. līdz 1997 gadam, tad izkoptas liekā daļa audžu Baktsragā (106. kv) un Lošragā (108. kv.). Šajā laika periodā mežizstrādes tiesības Viskūžu salas valsts mežos piederēja ilgtermiņa izstrādātājam. Pēdējā mežsaimnieciskā darbība salas teritorijā bijusi 2003. gadā, kad saimniecības “Pārupji” mežos veikta kopšanas cirte 5.3 ha platībā.
Mežsaimniecība. Lielākās meža platības lieguma teritorijā atrodas uz Daugavas salām (2.attēls). To kopplatība nepārsniedz 26 ha un tajos nav veikta nekāda mežsaimnieciskā darbība. Vienīgi Lielās salas dienvidos veikta pameža tīrīšana un nelielā apjomā uz lielākajām salām veikta kritušo un nokaltušo koku aizvākšana ugunskuru kurināšanas vajadzībām. 2,2 ha meža atrodas liegumā iekļautajā krasta daļā pie Daugaviešiem. Arī šajā mežā nekāda mežsaimnieciskā darbība, neskaitot neliela apjoma kritušo un nokaltušo koku aizvākšanu ugunskuru kurināšanas vajadzībām, nav veikta un, ņemot vērā neskaidro īpašuma jautājumu, tuvākajā laikā arī nav paredzama.
Mežsaimniecība. Atbilstoši informācijai no LĢIA sagatavotās topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 mežu platības DL “Durbes ezera pļavas” aizņem 12,7 ha jeb 2,1 % no DL teritorijas. Meža valsts reģistrā DL teritorijā fiksēti 2,57 ha mežaudžu un 0,05 ha meža lauču. DL teritorija dienvidos robežojas ar mežaudzēm, no kurām tikai neliela daļa ietilpst DL teritorijā. Lielāka mežaudze atrodas DL austrumos pie Rasūtes ietekas Lāņupē ar kopējo platību 2,38 ha Mežaudzi veido ozolu briestaudze un pāraugušas audzes. 2005. gadā mežaudzē ir izveidots mikroliegums 1,1 ha platībā meža biotopa aizsardzībai. 2017. gadā tika veikta jaunaudžu kopšana mežaudzēs, kas robežojas ar DL teritoriju tā dienvidos. Daļa mežaudžu (0,12 ha platībā) ietilpst DL “Durbes ezera pļavas” teritorijā.
Mežsaimniecība. Mežsaimnieciskā darbība ietekmē un ir atkarīga no dažādiem mežaudzi raksturojošiem parametriem - meža tips, mežaudzes struktūra, koku sugu sastāvs un citiem, kas būtiski ietekmē koku augšanas gaitu, nosakot arī uzkrātā oglekļa apjomu audzē un tas var būt visai atšķirīgs (Yuan et al., 2016). Hemiboreālajos pirmatnējos mežos (primeval forest) Igaunijā, kur saimnieciskā darbība nav veikta vairāk kā 90 gadus, mežaudzes struktūru ļoti ietekmē individuālu koku dimensijas, kas atkarīgas ne tikai no koka vecuma, apkārtējo koku konkurences, produktivitātes, bet arī dabisko traucējumu ietekmes (Nigul et al., 2015). Boreālajos mežos iegūtie rezultāti parastās priedes un parastās egles audzēs parāda, ka mistrojumam nav nozīmīgi pozitīva ietekme uz oglekļa uzkrājumu audzē, t.i. abu sugu mistrojumā iegūtie dati ir līdzīgi abu šo sugu tīraudzēs konstatētajam (Blaško et al., 2020). Tāpat mežasaimniecība (piem., kopšanas cirtes, aprites cikla garums, papildus barības vielu ienešana) ir būtiska loma oglekļa uzkrājuma veidošanai un saglabāšanai mežā (Pohjola & Valsta 2007; Framstad et al., 2013; Birdsey & Pan, 2015; Xxxx & Xxxxxx, 2017), nodrošinot arī stabilu oglekļa uzkrājumu augsnē (Jandl et al., 2007; Bravo-Oviedo et al.; 2015). Novērtējot dažādu mežsaimniecības prakšu ietekmi uz oglekļa piesaisti un tā dinamiku mežā, iespējams veikt meža apsaimniekošanu tā, lai paaugstinātu oglekļa uzkrājumu (carbon forestry), vienlaikus nodrošinot arī citus ekosistēmas pakalpojumus – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, koksnes produktu ražošanu (Pukkala, 2018). Audžu struktūras veidošana ir atzīta par vienu no virzieniem, lai nodrošinātu ne tikai lielāku oglekļa piesaisti mežā, bet arī radītu dažādas struktūras (structural complexity enhancment), tāda veidā veicinot oglekļa piesaisti vecos mežos un nodrošinot audžu veiksmīgāku pielāgošanos klimata pārmaiņām (Ford & Keeton, 2017). Analizējot dažādas adaptācijas un klimata izmaiņu mazināšanas stratēģijas Zviedrijā konstatēts, ka daļai no tām var būt negatīva ietekme uz bioloģisko daudzviedību, tomēr tās ir izmantojamas, kombinējot ar specifiskiem papildus dabas aizsardzības apsākumiem. Tāpat norādīts, ka, piemēram, izlases cirtes varētu samazināt dabisko traucējumu (vēja, kukaiņu) postījumus un līdz ar to oglekļa uzkrājuma zudumu, tomēr šajā aspektā vēl nepieciešami pētījumi (Felton et al., 2016). Veicot kopšanas cirtes, atkarībā no kopšanas intensitātes oglekļa uzkrājums audzē var samazināties par 28% (Bravo- Oviedo et al., 2015). Ta...
Mežsaimniecība. Saskaņā ar a/s “Latvijas valsts meži” sniegto informāciju, dabas lieguma teritorijā mežsaimnieciskā darbība nenotiek. Mežsaimnieciskās darbības, neskaitot krūmu ciršanu ap ūdenstilpi, liegumā nav veiktas kopš tā nodibināšanas. Krūmu ciršana liegumā veikta saskaņā ar 2003. gadā izstrādātajiem apsaimniekošanas noteikumiem (skat. 1.1.5. sadaļu).