STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.
Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
PUŠU ATBILDĪBA UN LĪGUMSODS Puses ir savstarpēji atbildīgas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī atbild par otrai Pusei šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību. Ja Pasūtītājs savas vainas dēļ kavē Līgumā noteikto apmaksas termiņu, Projektētājam ir tiesības pieprasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas par katru nokavēto attiecīgā termiņa dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas. Ja Projektētājs kavē kādu no Līguma 4.1.punkta apakšpunktos minētajiem darbu izpildes termiņiem, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no Līguma 3.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma 3.1.1.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt Projektētājam maksāt Būvprojekta Trūkumu dēļ Pasūtītājam radīto zaudējumu atlīdzību, kas var rasties palielinoties Būvprojekta realizācijas laikam, palielinoties būvdarbu apjomam, palielinoties būvdarbu izmaksām un citos gadījumos Projektētāja prettiesiskas rīcības dēļ. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 500,00 EUR (pieci simti euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neorganizē un/vai tā pārstāvis nepiedalās Projektētāja un Pasūtītāja kopīgās sanāksmēs, kurās tiek risināti ar Līguma izpildi saistītie jautājumi, un/vai Projektētājs nepilda šo sanāksmju lēmumus, kuri fiksēti protokolos. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 8000,00 EUR (astoņi tūkstoši euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neievēro Līguma noteikumus par konfidencialitāti. Ja Pasūtītājs pirms termiņa izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 14.3.1., 14.3.2. vai 14.3.3.punktu, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 10% (desmit procenti) apmērā no Līgumcenas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līgumā paredzēto saistību turpmākas pildīšanas un neizslēdz pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Puses vienojas, ka Pasūtītājam saskaņā ar Līgumu pienākošos līgumsodus un Līguma 7.4.punktā minētos zaudējumus Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo Līgumu, pienākas Projektētājam, pirms tā izmaksas Projektētājam. Projektētājs atbild par zaudējumiem, ko tas ar savu prettiesisku darbību vai bezdarbību nodarījis Pasūtītājam vai trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par tā piesaistīto apakšuzņēmēju Projektēšanas darbu un Autoruzraudzības izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem un par zaudējumiem, ko Līguma izpildē iesaistītie apakšuzņēmēji ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību ir nodarījuši Pasūtītājam un trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par visu saistību izpildi pret apakšuzņēmēju, tajā skaitā samaksas veikšanu.
Pušu atbildība par līguma pārkāpumiem 13.1. Ja IZPILDĪTĀJS ir nokavējis LĪGUMA 1.1.apakšpunktā noteikto būvdarbu pabeigšanas termiņu, PASŪTĪTĀJAM ir tiesības pieprasīt, lai IZPILDĪTĀJS maksā līgumsodu par katru nokavēto dienu 0,2% (nulle komats divi procenti) apmērā no LĪGUMA 1.1.apakšpunktā norādītās objekta līgumcenas.
Tehnisko piedāvājumu vērtēšana Iepirkumu komisija veiks Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudi, kuras laikā komisija izvērtēs Tehnisko piedāvājumu atbilstību Tehniskai specifikācijai. Ja tiks konstatēts, ka pretendenta Tehniskais piedāvājums neatbilst Tehniskās specifikācijas prasībām, iepirkumu komisija tālāk šo piedāvājumu neizskatīs.
Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude 14.1. Tehnisko piedāvājumu (Tāmes) atbilstības pārbaudē nosaka tehniskā piedāvājuma atbilstību Tehniskajai specifikācijai un Nolikumā norādīto tehnisko prasību līmenim.
LĪGUMA IZPILDES VISPĀRĒJĀ KĀRTĪBA 3.1. IZPILDĪTĀJS līguma izpildē objektā nedrīkst iesaistīt krimināli sodītu personu, kā arī personu, kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta.
LĪDZĒJU MANTISKĀ ATBILDĪBA Ja PIEGĀDĀTĀJS neievēro Līguma 4.1. un/vai 7.4.punktā noteiktos termiņus, PASŪTĪTĀJAM ir tiesības piemērot līgumsodu 0.5 % (nulle komats piecu procentu) apmērā no Līguma 2.1.punktā minētās summas par katru nokavēto dienu un prasīt atlīdzināt visus PASŪTĪTĀJAM radušos zaudējumus. Šādos gadījumos līgumsodu PIEGĀDĀTĀJAM var piemērot pavisam kopā ne vairāk kā 10% (desmit procentus) no Līguma 2.1.punktā minētās summas. Ja PIEGĀDĀTĀJS atsakās no Līguma izpildes, PASŪTĪTĀJAM ir tiesības piemērot PIEGĀDĀTĀJAM līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no Līguma 2.1.punktā minētās summas (bez PVN). Par atteikšanos no Līguma izpildes šī punkta izpratnē tiek uzskatīts arī tas, ja PIEGĀDĀTĀJS kavē Līgumā noteiktos Preces piegādes, izkraušanas vai trūkumu novēršanas termiņu vairāk kā par 30 (trīsdesmit) kalendārajām dienām. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības ieskaita kārtībā samazināt PIEGĀDĀTĀJAM samaksājamo naudas summu par piegādāto un izkrauto Līguma prasībām atbilstošo Preci tādā apmērā, kāda ir Līguma 6.1. un 6.2.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā līgumsoda summa un Līguma izpildes gaitā PASŪTĪTĀJAM radīto zaudējumu summa. Ja PASŪTĪTĀJS nesamaksā par Līguma prasībām atbilstošo piegādāto un izkrauto Preci, Līguma 5.1.punktā noteiktajā termiņā, tad PIEGĀDĀTĀJAM ir tiesības piemērot līgumsodu 0.5 % (nulle komats pieci procentu) apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procentus) no termiņā nesamaksātās summas. Līgumsoda samaksa, kad tā ir paredzēta, tiek veikta, pamatojoties uz Līdzēja, kurš pieprasa līgumsoda samaksu, izrakstītu rēķinu, 15 (piecpadsmit) kalendāro dienu laikā no līgumsoda rēķina izsūtīšanas (pasta zīmogs) dienas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Līdzējus no saistību izpildes, izņemot Līguma 6.2.punktā noteikto. Ja, izpildot šī Līguma nosacījumus, PIEGĀDĀTĀJA darbības vai bezdarbības rezultātā PASŪTĪTĀJA mantai nodarīti bojājumi un līdz ar to PASŪTĪTĀJAM radušies zaudējumi, PIEGĀDĀTĀJAM ir pienākums segt PASŪTĪTĀJA zaudējumus pilnā apmērā.
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
Izpildītājs apņemas Izpildītājs apņemas veikt autoruzraudzību atbilstoši saskaņotajam izstrādātajam būvprojektam, Vispārīgajiem būvnoteikumiem, citiem Latvijas būvnormatīviem un citiem būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Izpildītājs ir atbildīgs par to, lai visā Līguma izpildes laikā tam būtu spēkā esošas licences un sertifikāti, ja tādi ir nepieciešami autoruzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem; Izpildītājam ir pienākums apsekot Objektu atbilstoši autoruzraudzības plānam un apsekojuma rezultātus ierakstīt autoruzraudzības žurnālā. Izpildītājam ir pienākums būvdarbu gaitā savlaicīgi pārbaudīt Objekta būvē lietoto konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem. Izpildītājam ir pienākums pārbaudīt, vai ir atbilstoša Būvprojekta un būvdarbu izpildes dokumentācija. Izpildītājam ir pienākums nekavējoties rakstiski informēt Pasūtītāju, ja tiek konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai ja netiek ievērotas Latvijas Republikas būvnormatīvu prasības. Obligāti piedalīties Pasūtītāja rīkotajās būvniecības apspriedēs. Ierasties būvobjektā 4 (četru) darba stundu laikā, saskaņojot autoruzraudzības grafiku ar Pasūtītāju un būvdarbu vadītāju, kā arī pēc Pasūtītāja vai būvdarbu vadītāja lūguma, ja Pasūtītājs uzskata to par nepieciešamu. Izpildītājam ir pienākums visas atkāpes no būvprojekta fiksēt autoruzraudzības žurnālā. Attiecībā uz atkāpēm no būvprojekta, kuras ir saskaņotas ar Izpildītāju. Izpildītājs autoruzraudzības žurnālā izdara saskaņojuma atzīmi. Autoruzraudzības izpildes laikā atrodoties būvobjektā pamanot neatbilstības, kas var nodarīt kaitējumu objektam un/ vai trešajām personām, nekavējoties brīdināt Pasūtītāju un būvdarbu vadītāju, izdarot attiecīgus ierakstus autoruzraudzības žurnālā. Saskaņot un fiksēt autoruzraudzības žurnālā būvdarbu pārkāpumus vai nepieciešamās būvprojekta korekcijas būvobjektā un nozīmēt to novēršanas vai risinājuma izstrādāšanas termiņus, kā arī nekavējoties 8 darba stundu laikā informēt par konstatētajiem pārkāpumiem Pasūtītāju. Pabeidzot Objekta būvniecību, Izpildītājs autoruzraudzības žurnālā izdara atzīmi par izpildīto būvdarbu atbilstību būvprojektam un ar Izpildītāju saskaņotajās izmaiņas. Izpildītājam ir pienākums bez papildus atlīdzības izdarīt izmaiņas būvprojektā, ja šādu izmaiņu nepieciešamība rodas sakarā kļūdu vai neatbilstību būvprojektā, vai kādu citu būvprojekta autora vai autoruzrauga vainu vai nolaidību.
