Naudas līdzekļi un SweepBank Debetkartes izmantošana piemēru punkti

Naudas līdzekļi un SweepBank Debetkartes izmantošana. 4.1. Banka no SweepBank Norēķinu konta atskaita visu to pārskaitījumu summas, kas jebkurā valūtā veiktas ar SweepBank Debetkarti. Banka tāpat atskaita no konta jebkuru summu, kuru iekasējusi cita banka par naudas izņemšanas vai maksājumu sistēmu izmantošanu, un visas citas summas, kuras Bankai pienākas no Klienta saskaņā ar Vispārīgajiem noteikumiem vai jebkādiem citiem noteikumiem attiecībā uz SweepBank Debetkartes vai Kontu izmantošanu un, ievērojot Pielikuma A – SweepBank Norēķinu konta un SweepBank Krājkonta atvēršanas īpašie noteikumi – 1.5. punktu, pat ja Xxxxxxx nav autorizējis šo pārskaitījumu. 4.2. SweepBank Debetkartes īpašnieks nodrošina, lai SweepBank Norēķinu kontā un citos saistītajos SweepBank Norēķinu kontos būtu pieejams pietiekams daudzums naudas līdzekļu visu ar SweepBank Debetkarti veikto pārskaitījumu izpildīšanai. 4.3. Kartes īpašniekam nekādos apstākļos nav atļauts pārsniegt Kontā(-os) esošo summu. 4.4. Neņemot vērā iepriekšminēto, Bankai ir tiesības atteikt autorizēt jebkuru SweepBank Debetkartes pārskaitījumu jebkāda pamatota iemesla dēļ, jo īpaši, ja Primārajā vai jebkuros citos saistītajos SweepBank Norēķinu kontos nepietiek līdzekļu, lai izpildītu šādu pārskaitījumu (Bankai nav pienākuma pārbaudīt, vai jebkurā citā Karšu īpašniekam piederošajā Kontā(-os) ir pieejami kādi līdzekļi), ja darījums pārkāpj jebkurus no šiem Noteikumiem, vai ja SweepBank Debetkarte vai Konts, iespējams, tiek ļaunprātīgi izmantots, vai ja pastāv jebkāds cits pamatots iemesls (piemēram, tai skaitā saistīts ar SweepBank Debetkartes drošību, aizdomām par neatļautu vai krāpniecisku SweepBank Debetkartes izmantošanu vai Klienta pieļautu Noteikumu pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu) to darīt. Tas ietver Bankas tiesības ierobežot SweepBank Debetkartes lietošanu atsevišķās valstīs un atsevišķiem darījumiem saskaņā ar tās Atbilstības regulējumam noteikumiem. Klientam ir pienākums ik pa laikam Bankā noskaidrot, kādi ierobežojumi varētu būt piemērojami. 4.5. Gadījumos, kad komersants būs lūdzis Bankas autorizāciju, SweepBank Norēķinu kontā pieejamais atlikums tiks samazināts par autorizēto summu. 4.6. Ja SweepBank Debetkarti tiek izmantota skaidras naudas izņemšanai vai maksājuma veikšanai valūtā, kas nav SweepBank Norēķinu konta valūta, summas tiks konvertētas SweepBank Norēķinu konta valūtā atbilstoši MasterCard veiktā pārskaitījuma klīringa brīdī spēkā esošajam valūtas apmaiņas kursam. Visas izmaksas sedz Kartes īpašnieks. Kartes īpašniekam jāņem vērā, ka piemēr...

Related to Naudas līdzekļi un SweepBank Debetkartes izmantošana

  • Pieteikumu iesniegšana izsolei Pieteikumi dalībai izsolē slēgtā aploksnē jāiesniedz Departamenta darbiniekam Klientu apkalpošanas centrā, Rīgā, Krišjāņa Xxxxxxxxx xxxx 0, 0. stāvā (darba dienās no plkst. 09:00 līdz plkst. 17:00) līdz 2014.gada 22.jūlijam, plkst. 17:00. Visi pēc nolikuma 6.1.apakšpunktā minētā termiņa saņemtie pieteikumi, kā arī pieteikumi, kas saņemti atvērtā vai bojātā veidā, netiks pieņemti un tiks nodoti atpakaļ iesniedzējam. Saņemot pieteikumus, Departamenta darbinieks tos reģistrē izsoles pieteikumu iesniegšanas reģistrācijas lapā iesniegšanas secībā, uz aploksnes norādot tā reģistrācijas numuru, saņemšanas datumu un laiku, apliecinot ar parakstu. Informācija par reģistrētiem pretendentiem un to skaitu netiek izpausta līdz pieteikumu atvēršanas sanāksmei. Rakstiska izsole (pieteikumu atvēršanas sanāksme) notiks 2014.gada 23.jūlijā, plkst. 09:30, Rīgā, Krišjāņa Xxxxxxxxx xxxx 0, 000. telpā. Pieteikumu atvēršanas sanāksme ir atklāta.

  • Iepirkuma komisijas pienākumi un tiesības Iepirkuma komisijai ir tiesības: pieprasīt, lai pretendents precizētu informāciju par savu piedāvājumu, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai; pārbaudīt zemāko cenu veidošanos, lai pārliecinātos, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums; lemt par piedāvājumu noformējuma atbilstību iepirkuma dokumentācijas noteiktajām prasībām; noraidīt piedāvājumus, ja tie neatbilst iepirkuma dokumentācijas prasībām; labot aritmētiskas kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumos; pieaicināt ekspertus pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei un vērtēšanai; izvēlēties nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Iepirkuma komisijai ir pienākums: izstrādāt un apstiprināt iepirkuma procedūras dokumentus; nodrošināt pretendentu brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; nodrošināt konfidenciālas informācijas neizpaušanu; vērtēt pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma dokumentācijas, izvēlēties piedāvājumu, vai pieņemt lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, neizvēloties nevienu piedāvājumu; pēc ieinteresēto pretendentu pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām; triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus rakstiski informēt visus pretendentus par iepirkuma rezultātiem. Pasūtītājs slēdz līgumu saskaņā ar pretendenta, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, piedāvāto līgumu, iepriekš to saskaņojot. Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc rezultātu paziņošanas. Pasūtītājs pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus Pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma slēgšanu, kā arī savu lēmumu publicē xxx.xxxxxxxx.xxxxxxxxxx.xx, xxx.xxxxxxxxxx.xx, xxx.xxx.xxx.xx (xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx). Ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, iepirkuma komisija izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

  • PRETENDENTA TEHNISKĀ UN FINANŠU PIEDĀVĀJUMA IZVĒRTĒŠANAI IESNIEDZAMIE DOKUMENTI Pretendentam jāiesniedz šādi pretendenta tehniskā un finanšu piedāvājuma izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti: Tehniskais piedāvājums, kas sagatavots atbilstoši 2.pielikumā “Tehniskā specifikācija un pretendenta tehniskais un finanšu piedāvājums” noteiktajām prasībām; Finanšu piedāvājums, kas sagatavots atbilstoši finanšu piedāvājuma veidlapai (2.pielikums). Finanšu piedāvājumā norādītajās cenās jāiekļauj visas izmaksas, kas attiecas un ir saistītas ar Iepirkuma līguma izpildi, tajā skaitā visi ar Preču piegādi saistītie izdevumi un visi Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētie nodokļi, izņemot PVN; Pretendenta finanšu piedāvājumā norādītajām cenām ir jābūt nemainīgām visā līguma darbības laikā. Iespējamā inflācija, tirgus apstākļu maiņa vai jebkuri citi apstākļi nevar būt par pamatu cenas izmaiņām, un šo procesu radītās sekas pretendentam ir jāprognozē un jāaprēķina, sagatavojot finanšu piedāvājumu.

  • Prasības attiecībā uz Pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli Ja Pretendents ir reģistrēts ārvalstī, tad šī Nolikuma 10.2. punktā un visos citos tālāk nolikumā minētajos gadījumos, kad Pretendentam jāiesniedz apliecinājumi vai izziņas par tā saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā arī atbilstību Nolikumā noteiktajām prasībām, dokumentos citā valūtā norādītās summas tiks pārrēķinātas uz LVL saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu piedāvājuma iesniegšanas dienā. Pretendenta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka Pretendentam būs pieejami finanšu līdzekļi, piemēram, kredītlīnijas no kredītiestādēm vai pretendentam pieejamās kredītlīnijas no būvmateriālu piegādātājiem, vismaz LVL 2 000 000 (divi miljoni latu) apmērā visā Būvdarbu līguma izpildes laikā (20.04.2012. nolikuma grozījumi); Pretendents apliecina, ka gadījumā, ja Pretendentam tiks piešķirtas tiesības slēgt līgumu, Pretendents nodrošinās visas normatīvajos aktos paredzētās obligātās apdrošināšanas polises, tostarp Uzņēmēja obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi 10% apmērā un obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises attiecībā uz Darbu izpildē izmantotajiem transportlīdzekļiem , kā arī Uzņēmēja visu risku apdrošināšanu, kas ir 100% (viens simts procenti) apmērā no Atlīdzības summas. Pretendents rakstiski apliecina, ka ir iepazinies ar Ģenerāluzņēmēja līguma projektā (Nolikuma 6. pielikums) paredzēto Darbu apmaksas noteikumiem un tiem pilnība piekrīt, vienlaicīgi apliecinot to saprotamību un pamatotību. Pretendenta finanšu apgrozījums būvniecībā katrā no iepriekšējiem 3 (trīs) noslēgtajiem finanšu gadiem (t.i. - 2008., 2009. un 2010.g.) ir vismaz LVL 14 000 000 (četrpadsmit miljoni lati). Ja Pretendents ir personu apvienība, tad visu personu apvienības dalībnieku kopējam finanšu apgrozījumam būvniecībā kopā jābūt ne mazākam kā šajā punktā noteiktajam Pretendenta viena gada finanšu apgrozījumam iepriekšējos 3 (trīs) noslēgtajos finanšu gados (t.i. - 2008., 2009. un 2010.g.). Ja Pretendents ir dibināts vēlāk, tad finanšu apgrozījumam būvniecībā jāatbilst augstāk minētajai prasībai attiecīgajā laika periodā katrā no minētajiem gadiem. Pretendentam ir stabili finanšu un saimnieciskās darbības rādītāji, kurus, piemērojot vispārpieņemtos finanšu analīzes paņēmienus, kā arī pamatojoties uz pēdējā auditētā (ja audita (revidenta ziņojuma) sagatavošana nepieciešama saskaņā ar „Gada pārskatu likuma” 62.panta 1.daļas prasībām) un apstiprinātā gada pārskata rezultātiem (2010.g.), raksturo: likviditātes koeficients: apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības ≥1,1; pozitīvs pašu kapitāls. Ja Pretendents ir personu apvienība, tad katra apvienības dalībnieka finanšu un saimnieciskās darbības rādītājiem jāatbilst 10.3.6. punktā noteiktajām prasībām. Ja Pretendents ir reģistrēts ārvalstī, lai apliecinātu atbilstību nolikuma 10.3.6. prasībām, pretendentam ir tiesības iesniegt līdzvērtīgus dokumentus atbilstoši to reģistrācijas valsts normatīvajam regulējumam (20.04.2012. nolikuma grozījumi).

  • Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai iesniedzamie dokumenti 3.1. Juridisko izdevumu gadījumā Klientam jāiesniedz: 3.1.1. pret Klientu celtās prasības kopija; 3.1.2. līgums ar juridiskās palīdzības sniedzēju, kurā norādīts iemesls, saistībā ar ko tika sniegta juridiskā palīdzība; 3.1.3. maksājumu apliecinošs dokuments par juridiskās palīdzības pakalpojumu.

  • Iepirkuma komisijas pienākumi 6.2.1.Nodrošināt Atklāta konkursa norisi un dokumentēšanu. 6.2.2.Nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. 6.2.3.Pēc piegādātāju pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par Atklāta konkursa nolikumu. 6.2.4.Vērtēt pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar PIL un Atklāta konkursa nolikumu, izvēlēties piedāvājumu vai pieņemt lēmumu par Atklāta konkursa izbeigšanu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. 6.2.5.Veikt citas darbības saskaņā ar PIL, citiem normatīvajiem aktiem un Atklāta konkursa nolikumu.

  • PRASĪBAS, IESNIEDZAMIE DOKUMENTI UN PRETENDENTU ATLASE Pieteikums dalībai Atklātā konkursā

  • Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude Komisija veic Tehnisko piedāvājumu pārbaudi slēgtā sēdē, kuras laikā komisija pārbauda katra atlasi izturējušā Pretendenta Tehniskā piedāvājuma atbilstību Tehniskajām specifikācijām. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota Tehniskajā piedāvājumā iekļautā informācija. Pretendenta Tehniskais piedāvājums tiks noraidīts un netiks tālāk izvērtēts, ja komisija konstatē, ka nav iesniegti Tehniskā piedāvājuma dokumenti, vai tie un to saturs neļauj objektīvi noteikt piedāvājuma atbilstību Nolikuma un Tehniskās specifikācijas prasībām.

  • Izpildītāja pienākumi un tiesības 7.1. Izpildītājs pie Līguma parakstīšanas Pasūtītāja atbildīgajai personai iesniedz sekojošus dokumentus: rīkojumu par atbildīgā personāla nozīmēšanu, būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apliecinošus dokumentus, atbildīgā būvuzrauga saistību rakstu 2 eksemplāros u.c. no Izpildītāja nepieciešamo dokumentāciju atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanai būvvaldē un Darbu uzsākšanai. 7.2. Veikt būvuzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, to 125.punktā noteiktajiem pienākumiem un 126.punktā paredzētajām tiesībām. 7.3. Pirms būvdarbu uzsākšanas iepazīties ar būvprojektu un būvdarbu veikšanas projektu, izstrādāt būvuzraudzības plānu atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, to 127.punktam. Būvuzraudzības plāns ir jāsaskaņo ar Pasūtītāju, vajadzības gadījumā tas ir jāaktualizē, izmaiņas iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju. 7.4. Izpildītājam ir pienākums visā Līguma izpildes laikā nodrošināt, lai viņam būtu aktīva reģistrācija Būvkomersantu reģistrā un būvuzraudzības darbus veiktu atbilstoši normatīvajiem aktiem sertificēti un reģistrēti attiecīgās jomas speciālisti, kuri norādīti Xxxxxxxxx piedāvājumā, vai citi Izpildītāja vai viņa Apakšuzņēmēju speciālisti, kuri iepriekš ir saskaņoti ar Pasūtītāju. 7.5. Izpildītājs veic būvuzraudzības darbus saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošām attiecīgo jomu regulējošām tiesību normām Darbu izpildes brīdī, būvuzraudzības plānu, ievēro labu būvniecības praksi, kā arī ievēro Pasūtītāja norādījumus, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un Līgumu. 7.6. Izpildītājs veicot būvuzraudzības darbus it īpaši ievēro Būvniecības likumu, Vispārīgos būvnoteikumus, būvnormatīvus, Darba aizsardzības likumu un citus spēkā esošos normatīvos aktus, pazemes komunikāciju un gaisvadu līniju aizsardzības noteikumiem, VAS “Latvijas Valsts ceļi” 28.10.2016. apstiprinātajām „Ceļu specifikācijas 2017” (pieejams Latvijas Valsts ceļi mājaslapā, adrese: xxxx://xxxxxx.xx/xxxxxxxxx-xx- dokumentacija/autocelu-specifikacijas/). Būvprojektā norādītās „Ceļu specifikācijas 2015” nav jāpiemēro. 7.7. Izpildītājam ir pienākums būvdarbu gaitā pārbaudīt Objekta būvē lietoto būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem. Nodrošināt, lai būvdarbos tiktu izmantoti tikai tādas kvalitātes būvizstrādājumi (gan reglamentētās, gan nereglamentētās sfēras), kas nav zemāka kā prasīts Būvprojektā. Attiecībā uz jautājumiem, kuriem kvalitātes prasības nav noteiktas Būvprojektā, kvalitātei ir jāatbilst vismaz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, labas būvniecības prakses vadlīnijām vai, ja tādu nav, vispārpieņemtiem standartiem. Izpildītājam ir pienākums nodrošināt, lai tiktu iebūvēti tikai atbilstoši būvizstrādājumi, materiāli, iekārtas u.c. 7.8. Izpildītājam ir pienākums pārbaudīt būvizstrādājumu atbilstību un kvalitāti apliecinošos dokumentus - ekspluatācijas īpašību deklarācijas vai citus attiecīgā materiāla kvalitātes atbilstību apliecinošus dokumentus uzreiz pēc būvizstrādājumu piegādes, pirms to iebūves. 7.9. Izpildītājam ir pienākums izskatīt un saskaņot vai attiecīgi norādīt pamatotus iebildumus par Būvprojekta dokumentācijā nenorādīto tehnoloģisko risinājumu izvēli, iebūvējamo būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un iekārtu izvēli. 7.10. Izpildītājam ir pienākums sniegt pasūtītājam vajadzīgās konsultācijas vai palīdzību darbu veikšanas projekta, izpildzīmējumu un citas tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas vai saskaņošanas laikā, kā arī iespējamo dokumentācijas grozījumu gadījumā. 7.11. Izpildītājam ir pienākums pārbaudīt visu ar būvdarbiem saistīto izpilddokumentāciju, uzmērījumus, atzinumus, kā arī citus būvniecības dokumentus. 7.12. Būvdarbu veikšanas laikā veikt regulāru objekta apskati, dokumentēt fotogrāfijās veiktos būvdarbus pa posmiem un konstatētās neatbilstības, izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā. 7.13. Sagatavot atskaiti par iepriekšējā periodā veiktajiem būvuzraudzības darbiem. 7.14. Pirms būves nodošanas ekspluatācijā ir jāsagatavo un jāiesniedz Pasūtītājam pārskats par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu izpildi un jāapliecina, ka būve ir uzbūvēta atbilstoši būvdarbu kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem. 7.15. Izpildītājam ir pienākums piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā. 7.16. Izpildītājam ir pienākums pēc darbu beigšanas nodot Pasūtītājam visu ar objektu saistīto dokumentāciju. 7.17. Gadījumos, kad nav skaidri saprotama vai citādi ir kavēta kāda darba izpilde, pēc iespējas tiek turpināta citu darbu izpilde, ciktāl tas ir tehnoloģiski pieļaujams, lai nekavētu Līguma izpildi termiņā. 7.18. Ja par iepriekšējos aktos izpildītajiem darbiem ir atklātas nepilnības vai kļūdas, tās labo pēc iespējas nekavējoties. Izpildītājs veic būvdarbu defektu labošanas būvuzraudzību. 7.19. Izpildītājam ir pienākums aizstāvēt Pasūtītāja intereses attiecībās ar pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem. Izpildītājs bez iepriekšējas rakstiskas Pasūtītāja piekrišanas nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā uz būvniecības dokumentācijas grozīšanu un izmaiņām izmaksās. 7.20. Izpildītājam nekavējoties ir jāinformē Pasūtītāja atbildīgā persona par tādiem apstākļiem vai notikumiem, kas var neparedzēti ietekmēt objekta sekmīgu būvniecību vai ekspluatāciju, vai nelabvēlīgi ietekmēt darba kvalitāti, palielināt Līgumcenu vai aizkavēt Darbu izpildi, tostarp arī par gadījumiem, kad būvdarbu veicējs neiekļaujas noteiktajos darbu izpildes termiņos, būvdarbus veic nekvalitatīvi vai neatbilstoši būvniecības dokumentācijai. 7.21. Izpildītājam ir pienākums pēc Pasūtītāja uzaicinājuma piedalīties būvniecībā iesaistīto personu būvsapulcēs vai citās ar Līguma Darbu izpildi saistītās sapulcēs. 7.22. Izpildītājam ir pienākums nodrošināt atbildīgā būvuzrauga atrašanos būvobjektā ne mazāk kā 3 (trīs) reizes nedēļā un vajadzības gadījumā, - papildus pēc Pasūtītāja pirmā aicinājuma. Ja atbildīgais būvuzraugs ir saslimis un nevar ierasties būvobjektā vai uz būvsapulci, par to nekavējoties ir jābrīdina Pasūtītāja atbildīgā persona, un jāpiedāvā atbildīgā būvuzrauga aizvietotājs. 7.23. Izpildītājam ir tiesības aizvietot vai nomainīt atbildīgo būvuzraugu, iepriekš saskaņojot to ar Pasūtītāju. Piedāvātajam atbildīgajam būvuzraugam ir jābūt reģistrētam kā Izpildītāja vai apakšuzņēmēja būvspeciālistam Būvkomersantu reģistrā ar būvprakses sertifikātu atbilstošā jomā. 7.24. Izpildītājam ir tiesības prasīt Pasūtītāja atbildīgās personas vai cita pārstāvja nomaiņu, ja šī persona nepilda Līgumā noteiktās saistības vai pienākumus, ir nekompetents vai nolaidīgs. 7.25. Izpildītājam ir pienākums izrakstīt un izsniegt Pasūtītājam rēķinus Līgumā atrunāto maksājumu veikšanai, iepriekš saskaņojot rēķinā iekļaujamās ziņas ar Pasūtītāja atbildīgo personu. 7.26. Izpildītājam ir tiesības saņemt samaksu par pienācīgi veiktajiem Darbiem atbilstoši Līgumā paredzētajai kārtībai. 7.27. Būvuzraugam ir nodrošināta brīva pieeja būvobjektam un citām ar Darbu izpildi saistītām vietām, lai varētu pārbaudīt būvdarbu gaitu, būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību un kvalitāti u.c. Būvuzraugs apņemas ievērot būvlaukuma iekšējos kārtības noteikumus. 7.28. Būvuzraugs seko, lai netiktu bojātas saglabājamās konstrukcijas (tai skaitā arī segtās), izpildītie un izpildīšanā esošie būvdarbi, piegādātie materiāli un iekārtas, būvlaukuma apkārtnē esošie apstādījumi, citas ēkas vai zemes, un netiktu izdarīts kaitējums videi. 7.29. Būvuzraugam ir pienākums izskatīt būvdarbu veicēja iesniegumus, sniegt pamatotus skaidrojumus, sagatavot ierosinājumus konkrētās situācijas risināšanai; vērtēt būvdarbus, pārbaudīt un parakstīt aktu par veiktajiem būvdarbiem; dot norādījumus par būvdarbu izpildi un defektu novēršanu. 7.30. Būvuzraugam ir pienākums raudzīties, lai būvdarbu veicējs līdz būvobjekta pabeigšanai aprīko būvdarbu vietu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, nodrošina nepārtrauktu satiksmes darbību un piekļūšanu privātīpašumiem. 7.31. Būvuzraugam ir tiesības konstatēt faktu par būvdarbu veicēja pārkāpumiem objektā, sastādot aktu un iesniedzot to Pasūtītājam - par satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma shēmas neievērošanu, par būvlaukuma vai apvedceļu uzturēšanu neatbilstoši Līguma prasībām, par Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr.633 „Autoceļu un ielu būvnoteikumi” noteikto darba veikšanas dokumentu neatrašanos Darba veikšanas vietā vai to neaizpildīšanu. 7.32. Izpildītājam ir pienākums raudzīties, lai būvdarbu veicējs nodrošina būvmateriālu masveida pārvadāšanā (kravu skaits pārsniedz 10 (desmit) vienā diennaktī) izmantoto ceļu (izņemot valsts galvenos un reģionālos (1.šķiras) autoceļus) remontu un uzturēšanu, nepasliktinot to seguma stāvokli: 7.32.1.1. Autoceļiem ar grants segumu – planē, atputekļo segumu dzīvojamo māju tuvumā un labo bedrītes ar jaunu materiālu; 7.32.1.2. Autoceļiem ar melno segumu – remontē bedrītes.

  • STRĪDU IZSKATĪŠANA UN LĪGUMA IZBEIGŠANA Strīdus un nesaskaņas, kas var rasties Līguma izpildes rezultātā vai sakarā ar Līgumu, Puses atrisina savstarpēju pārrunu ceļā. Ja Puses nevar panākt vienošanos, tad domstarpības risināmas Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Jautājumos, kas Līgumā netiek noregulēti, Puses vadās pēc Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Puses var izbeigt Līgumu pirms Līguma termiņa beigām, Pusēm rakstveidā savstarpēji vienojoties. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma bez PIEGĀDĀTĀJA piekrišanas, ja: PIEGĀDĀTĀJS kavē Līguma 2.3.punktā noteikto termiņu par 20 (divdesmit) vai vairāk kalendāra dienām. PIEGĀDĀTĀJS atkārtoti kavē Līguma 7.3.punktā noteiktos termiņus vai vispār nepilda garantijas saistības. PIEGĀDĀTĀJAM piemērotā līgumsoda apmērs sasniedzis 10% (desmit procentus) no Līguma kopējās summas. PIEGĀDĀTĀJS pārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, kas attiecas uz Līguma izpildes kārtību un kvalitāti. PIEGĀDĀTĀJS pārtrauc savu darbību kā juridiska persona un tam nav tiesību un saistību pārņēmēja vai pret PIEGĀDĀTĀJU tiek ierosināta lieta par tā maksātnespējas atzīšanu. Līguma 10.4.punktā noteiktajos gadījumos Līgums uzskatāms par izbeigtu septītajā dienā pēc PASŪTĪTĀJA paziņojuma par atkāpšanos (ierakstīts sūtījums) izsūtīšanas dienas. Izbeidzot Līgumu 10.4.punktā noteiktajos gadījumos, PIEGĀDĀTĀJS maksā Līgumā noteikto līgumsodu un atlīdzina visus radušos zaudējumus. PIEGĀDĀTĀJAM ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma bez PASŪTĪTĀJA piekrišanas šādos gadījumos: Ja PASŪTĪTĀJS neveic samaksu par sniegto Pakalpojumu ilgāk kā 20 (divdesmit) darba dienas pēc Līgumā noteiktā samaksas termiņa. Ja PASŪTĪTĀJAM piemērotā Līgumsoda apmērs ir sasniedzis 10% (desmit procenti) no termiņā nenomaksātās summas. Līguma 10.7.punktā noteiktajos gadījumos Līgums uzskatāms par izbeigtu septītajā dienā pēc PIEGĀDĀTĀJA paziņojuma par atkāpšanos (ierakstīta vēstule) izsūtīšanas dienas.