Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder afišu stabi un stendi, kurus apsaimnieko Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde). Afišu stabi un stendi paredzēti afišu, t. i., paziņojumu vai reklāmas plakātu par pasākumiem, koncertiem, izrādēm, izstādēm, lekcijām u. tml. ar norādītu pasākuma norises laiku un vietu, izvietošanai. Lai afišas izlīmētu kvalitatīvi, afišu stabus un stendus nepieciešams notīrīt (līdz pamatnes segumam) un aplīmēt ar speciālu, ne mazāk kā 115 g/m2, mitrumizturīgu, ar raksturīgu zilas krāsas aizmugurējās daļas tonējumu, ārpustelpu apstākļiem piemērotu plakātu papīru (turpmāk – Speciālais afišu papīrs). Afišas un afišu papīrs pirms līmēšanas ir jāpiesūcina ar ūdeni tādā apjomā, lai to būtu iespējams līdzeni pielīmēt. Būvvaldē nesaskaņotas, bet jau izlīmētas afišas vai citus reklāmas materiālus var būt nepieciešams noņemt vai aizlīmēt ar Speciālo afišu papīru. Šajā gadījumā Xxxxxxxxx kontaktpersona dod darba uzdevumu, informējot pakalpojumu sniedzēju telefoniski darba laikā vai arī ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās. Būvvalde apsaimnieko vairāku veidu afišu stabus un stendus. Būvvalde, veicot adresācijas sakārtošanu Rīgas pilsētas teritorijā, atsevišķi nodalītās Rīgas pilsētas teritorijās (apkaimēs) sabiedrības informēšanas nolūkā publiski pieejamās vietās, pie ēkām atbilstoši izsniegtam adrešu sarakstam un kartogrāfiskajiem materiāliem, adresācijas objektu ēku tiešā tuvumā plāno izvietot informatīvus materiālus – afišas par adresācijas sakārtošanas ietvaros organizētu publisko apspriešanu un nomainītajām adresēm. Minētajā gadījumā afišas jāizvieto pie ēku kāpņu telpu durvīm, ziņojumu dēļiem, jāievieto pasta kastēs un citās vietās, kas piemērotas ziņojuma afišu novietošanai. Afišu izvietošanai tiks noteikts termiņš līdz 7 (septiņām) darba dienām. Pakalpojuma sniedzējam jānodrošina vismaz 500 afišu izlīmēšana vai izvietošana vienas dienas laikā. Prognozējamais darba apjoms:
1) aptuvenais izlīmējamo afišu skaits gadā ir 35 000, plānotais vienas afišas izmērs ir A1 (594 mm x 841 mm);
2) aptuvenā afišu stabu un stendu notīrīšanas un aplīmēšanas ar Speciālo afišu papīru platība ir 5000 m2;
3) aptuvenais izvietojamo informatīvo afišu skaits gadā ir 10 000, plānotais vienas afišas izmērs ir A4 (210 mm x 297 mm).
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Rīgas domes (turpmāk – RD) 2010.gada 9.novembra iekšējie noteikumi Nr.5 „Kārtība, kādā tiek īstenota Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas izpildes uzraudzība” nosaka, ka SUS īstenošanas kārtības ietvaros paredzēts veikt arī ilgtermiņa attīstības mērķu un rīcības virzienu rādītāju kvalitatīvus novērtējumus, veicot iedzīvotāju apmierinātības aptaujas. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti pārskata par Stratēģijas īstenošanu sagatavošanai.
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr.4936 „Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu”, ar grozījumiem, kas pieņemti ar Rīgas domes 22.10.2014. lēmumu Nr.314, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – RD PAD) izstrādā jauno Rīgas teritorijas plānojumu (turpmāk – RTP). Par RTP pamatu kalpo RD PAD izstrādātie tematiskie plānojumi (turpmāk – TmP), kas ietver dažādus pilsētbūvnieciskos aspektus. Viens no TmP ir „Transporta attīstības tematiskais plānojums”, kas nodrošinās RTP transporta sadaļas izstrādi. Rīga ir nozīmīgs transporta sistēmas un sakaru centrs ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, kas nosaka Latvijas ekonomisko izaugsmi. Transporta attīstības TmP tiek izstrādāts, lai turpinātu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un iepriekšējā RTP aizsākto principu īstenošanu. Transporta sistēma un ielu tīkls ir galvenais infrastruktūras elements, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti. Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā samazinās un turpina palielināties pilsētai pieguļošajos novados, kas palielina slodzi uz galvenajiem pievedceļiem. Ņemot vērā to, ka lielākais skaits darba vietu ir koncentrēts pilsētas centra daļā, palielinās vieglā autotransporta noslodze uz pilsētas centru. Transporta attīstības TmP ir būtiski noteikt risinājumus pilsētas ielu, gājēju ceļu, veloceļu, sabiedriskā transporta maršrutu un tranzīta maģistrāļu līdzsvarota tīkla izveidei, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos aspektus, bet arī Rīgas iedzīvotāju augošo pieprasījumu pēc pievilcīgas un labvēlīgas pilsētvides. Tādējādi nepieciešama Transporta attīstības TmP izstrāde, kas nodrošinātu līdz šim veikto pētījumu izvērtējumu un sniegtu risinājumus, kas iekļaujami jaunajā RTP.
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. RTSM tika izveidots laikā no 1996.-1998. gadam ar Stokholmas domes (Zviedrija) finansiālo atbalstu ar mērķi prognozēt transporta līdzekļu plūsmas Rīgas ielu tīklā. Pilsētplānošanā un transporta plānošanā liela nozīme ir iespējai analizēt pasažieru plūsmu sadalījumu pa transporta veidiem (vieglais autotransports/sabiedriskais), ko esošais modelis nepiedāvā, tādēļ modelis netika pietiekoši aktīvi izmantots infrastruktūras projektu ietekmes invertējumam uz transporta/pasažieru plūsmām. Analīzei ir nepieciešama modeļa papildināšana ar sabiedriskā transporta komponenti, tajā skaitā pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī pievienojot Pierīgas teritorijas. Atjaunotais modelis būs pilnvērtīgs instruments pilsētplānošanas un transporta plānošanas speciālistiem, lai daudzpusīgi izvērtētu infrastruktūras projektu potenciālo ietekmi uz pasažieru plūsmām un to sadalījumu, tādējādi preventīvi risinot projektu negatīvās ietekmes uz pilsētas transporta infrastruktūru. Modelis līdz šim veiksmīgi izmantots dažādu lielu infrastruktūras objektu pētīšanai, piemēram, Dienvidu tilts, Ziemeļu šķērsojums un citi, kā arī spēkā esošā Rīgas Teritorijas Plānojuma (turpmāk – RTP) izstrādē (2004.gadā). Departamenta rīcībā ir divi modeļi:
1. 2004.gadā RTP ietvaros izstrādātais modelis (EMME programmatūra); 2. 2011.gadā Mobilitātes plāna ietvaros izstrādātais modelis (CUBE programmatūra). Departamenta mērķis ir izmantot vienu transporta modelēšanas programmatūru un vienotu integrētu modeli (turpmāk - integrēts modelis), kas pilnībā aptvertu visus līdz šim veiktos pētījumus un datus, kas iegūti no esošajiem modeļiem, kā arī citus pieejamos datus, piemēram, ielas un ceļu infrastruktūras dati, satiksmes dati un informācija par nekustamā īpašuma izmantošanu. Integrētais modelis ir nepieciešams Departamentam šādu mērķu sasniegšanai: - transporta infrastruktūras projektu novērtēšanai un prioritāšu noteikšanai, sabiedriskā transporta integrēšanai un analīzei, “Novieto un Brauc” (turpmāk - P&R) sistēmas izveidošanai; - iegūt nepieciešamos datus transporta infrastruktūras projektu verifikācijai un ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādei; - izvērtēt Autonovietņu koncepcijas paredzētus risinājumus, nosakot īstenošanas prioritātes secību; - lokālplānojumu, detālplānojumu, būvniecības ierīcības un transporta infrastruktūras attīstības projektu risinājumu novērtēšanai; - projektu ieviešanas pieredzei, ieskaitot ES Kohēzijas fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu attīstības projektu priekšliku...
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk - Pasūtītājs) kā partneris ir iesaistīts Interreg Baltijas jūras programmas finansētajā projektā “Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās” (turpmāk- UCP projekts). UCP projekta mērķi ir a) veicināt Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju sadarbību un b) kopradi starp pašvaldību, iedzīvotājiem un māksliniekiem/aktīvistiem,
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Lai nodrošinātu UNESCO Pasaules mantojuma objekta - Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, aizsardzību un teritorijas ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un publiskās ārtelpas funkcionālo un vides kvalitāti atbilstoši UNESCO Pasaules mantojuma objekta un valsts galvaspilsētas statusam un aktuālajai Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, 2015.gadā plānots uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas publiskās ārtelpas attīstības tematisko plānojumu (turpmāk – Publiskās ārtelpas tematiskais plānojums). Tematiskais plānojums nepieciešams, lai izstrādātu ilgtermiņa un vidējā termiņa konceptuālās pamatnostādnes publiskās ārtelpas dažādu aspektu attīstībai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, to rezultāti integrējami teritorijas plānojumā un citos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Sakarā ar to, ka Pilsētvides attīstības pārvaldes rīcībā nav attiecīgo jomu speciālistu ar praktisku pieredzi specifisku plānošanas problēmu risināšanā, kā arī šāda veida uzdevumi ir ārpus pārvaldes regulārās kompetences, bet tiek risināti periodiski jauna plānošanas cikla ietvaros, ir nepieciešams izveidot ārējo ekspertu – konsultantu darba grupu.
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ir Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgā struktūrvienība par Rīgas pilsētas dalību Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projektā “Integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater)”, Nr. CB 187, PVS ID 3493 (turpmāk – iWater projekts). iWater projekta mērķi – pilnveidojot pilsētvides plānošanas procesus, attīstīt integrētu lietusūdens pārvaldību Centrālās Baltijas jūras reģiona pilsētās, veidot kvalitatīvu un drošu pilsētvidi un veicināt pilsētu ilgtspēju. Viena no iWater projekta ietvaros paredzētajām aktivitātēm ir Rīgas pilsētas specifikai atbilstoša lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrāde un priekšlikumu izvirzīšana par šāda instrumenta turpmāku izmantošanu Rīgas pilsētas attīstības plānošanas procesā, tai skaitā, tā integrēšanu Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos – ar mērķi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumu principu ievērošanu Rīgas pilsētas plānošanā, tostarp, veicināt zaļās infrastruktūras pielietojumu lietusūdens pārvaldībā pilsētvidē. Šāda lietusūdens pārvaldības risinājumu plānošanas pieeja atbilst gan ilgtspējīgas plānošanas principiem, gan arī Eiropas un pasaules pilsētu labai plānošanas praksei. Pakalpojuma ietvaros izstrādājamais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments savā būtībā ir pilsētvides dabas un apstādījumu teritoriju plānošanas instruments (angļu val. “Green Area Factor”, turpmāk – GAF), kas iWater projekta ietvaros tiek pielāgots lietusūdens savākšanas, uzkrāšanas, attīrīšanas un novadīšanas risinājumu plānošanai pilsētvidē. Tā funkcionalitāte ir balstīta uz ekosistēmu pieeju – proti, novērtējot ūdens, dabas un apstādījumu teritoriju lomu pilsētā klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī, apzinoties plašo ieguvumu spektru, ko ūdens un zaļās infrastruktūras klātbūtne sniedz pilsētvidei un tās iedzīvotājiem. Lai Departaments varētu kvalitatīvi īstenot šo iWater projekta aktivitāti, ir nepieciešams piesaistīt kvalificētus ārējos ekspertus telpiskās plānošanas/pilsētplānošanas, lietusūdens pārvaldības inženiertehniskās plānošanas un ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas jomās, ar pieredzi vietējo pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādē. Ekspertu piesaiste ir nepieciešama, lai nodrošinātu iWater projekta ietvaros attīstītā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta funkcionalitātes pilnveidošanu atbilstoši Rīgas pilsētas specifiskajai ģeogrāfis...
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. 2012.gada 3.jūlijā Rīgas dome pieņēma lēmumu (Nr.4936) „Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu”, kura konceptuālo daļu sastādīs 11 tematiskie plānojumi (turpmāk – TmP), to skaitā arī Transporta attīstības TmP, kurš tiek izstrādāts ar mērķi uzlabot rīdzinieku mobilitāti, teritoriju pieejamību, veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu, samazināt gaisa un trokšņu piesārņojuma līmeni un samazināt satiksmes intensitāti Rīgas pilsētas centrā. Ar jaunā teritorijas plānojumu saistītā informācija pieejama xxxx://xxxxx.xx/xxxxxxx/XXXX/xxxxx.xxx Transporta attīstības TmP izstrādes ietvaros paredzēts risināt sekojošus uzdevumus sagatavojot plānu kā:
1.1. Attīstīt nepārtrauktas kustības galveno ielu un iekšējo ielu loku lineāro infrastruktūru.
1.2. Attīstīt pasažieriem ērtu, drošu un pievilcīgu sabiedriskā transporta tīklu.
1.2.1. Palielināt sabiedriskā transporta prioritāti attiecībā pret pārējiem transporta līdzekļiem.
1.2.2. Uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju ar privāto transportu (ātrums, drošums, regularitāte, pieejamība, ērtums).
1.2.3. Integrēt dzelzceļu sabiedriskā transporta sistēmā.
1.3. Sakārtot un uzlabot autotransporta apkalpojošo infrastruktūru.
1.3.1. Optimizēt autonovietņu pieejamību pilsētas centrā un sakārtot automašīnu novietošanu dzīvojamos rajonos.
1.3.2. Attīstīt stāvparku (park &ride) sistēmu.
1.4. Uzlabot satiksmes organizācijas kvalitāti.
1.5. Veicināt kravas transporta plūsmu novirzīšanu no pilsētas centra uz mazāk apdzīvotu perifēriju.
1.6. Samazināt transporta radīto trokšņa un izmešu piesārņojumu blīvi apdzīvotās teritorijās.
1.7. Veicināt videi draudzīga transporta izmantošanu.
1.8. Sniegt priekšlikumus par autotransporta novietošanas un kustības ierobežojumiem pilsētas centrālajā daļā, dodot priekšroku gājējiem, velosipēdistiem un tramvaja līnijām.
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Lai veicinātu uzņēmējdarbības atbalstu pašvaldībā, tiks turpināts realizēt divus atšķirīgus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus: grantu programmu “Rīgas drosmes grants” (turpmāk – RDG) un grantu programmu “Atspēriens” (turpmāk – Atspēriens). RDG paredzēts sākotnējā attīstības stadijā esošām biznesa idejām, bet Atspēriens – pieredzējušiem uzņēmējiem, kas plāno izstrādāt un ieviest dažādus tehnoloģiskus un viedus pilsētvidē izmantojamus risinājumus.
Pakalpojuma pamatojums un apraksts. Pamatojoties uz Smiltenes novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu Nr.13, 14.§. „Par Smiltenes novada teritorijas plānojuma 2018.-2030.gadam izstrādes uzsākšanu”, izstrādājams jaunais Smiltenes novada teritorijas plānojums (turpmāk – SNTP). Atbilstoši darba uzdevumam jāveic vispusīga analīze, un balstoties uz Smiltenes ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam jānosaka novada teritorijas izmantošanas iespējas. Smiltenes novada teritorijas plānojums tiek izstrādāts līdzsvarojot dažādu novada attīstībā un ikdienas lietošanā iesaistīto pušu vēlmes un intereses, lai ilgtermiņā radītu skaidrus un paredzamus noteikumus attiecībā uz teritorijas izmantošanu un būvniecību, kas ir saistoši projektu pieteicējiem un kapitāla ieguldītājiem, zemes īpašniekiem, vietējiem un ārzemju investoriem, kā arī pārējām nekustamā īpašuma attīstībā iesaistītajām pusēm.