Pakalpojuma vispārējs apraksts. Pakalpojumu sastāvā ietilps visas teritorijas uzkopšana un uzturēšana neatkarīgi no gada laika un laika apstākļiem. Nodrošināt, ka ēkas piegulošā teritorija un labiekārtojuma elementi, izņemot dekoratīvos stādījumus, tiek uzturēti atbilstoši augstiem estētiskiem standartiem un ir droši visiem lietotājiem. Pretendentam jānodrošina vismaz viens darbinieks (sētnieks), kas nodrošina kārtību un tīrību Ādažu kultūras centra ārējā teritorijā 7 dienas nedēļā 8 stundas dienā. Teritorijai ir jānodrošina augsta līmeņa vizuālā pievilcība. Visa ārējā teritorijas uzkopšana tiek veikta tā, lai tā būtu vizuāli estētiska, t.i., saprātīgi atbrīvota no netīrumiem un lapu uzkrāšanās, kā arī atbrīvota no akmeņiem, ķieģeļiem, stikliem un dzīvnieku izkārnījumiem u. c. Zāliena regulāra pļaušana un bojāto vietu atjaunošana, tā apstrāde ar netoksiskiem mēslošanas un nezāļu apkarošanas līdzekļiem. Ziemā netiek atbrīvots no sniega. Zāliena pļaušana tiek veikta, izmantojot gan mehānisko zāles pļāvēju, gan trimmeri, balstoties uz tā brīža situācijas izvērtējumu, kas atkarīgs no izpildītāja puses pārstāvja norādījumiem. Atkritumu savākšanas organizēšana (atkritumu izvešanas dienās nepieciešams novietot lielās atkritumu tvertnes savācējam pieejamā vietā, pēc savākšanas tās novietot atpakaļ, uzkopt teritoriju u.tml.). Atkritumus izved vienu reizi nedēļā – sestdienās. Izvešanu apmaksā ĀND, kurai ir līgums ar SIA "Eco Baltia vide". Konteineri nav nepieciešami, tie ir jau uz vietas objektā un ir SIA īpašums. Atkritumu šķirošana nav nepieciešama. Ziemas periodā - gājēju celiņu, autostāvvietas un jumta attīrīšana no sniega un ledus, slīdamības novēršana uz gājēju celiņiem, nodrošinot to līdz 7.30 no rīta, kā arī visas dienas garumā. Mehanizēta (traktortehnika) autostāvvietas un pievedceļa tīrīšana no sniega, ja sniega segas biezums pārsniedz 5 cm. Sniega savākšana un izvešana no teritorijas. Traktortehnikai jāierodas vēlākais 30 (trīsdesmit) minūšu laikā no izsaukuma brīža, ja sniegs uzsnidzis dienas laikā pēc plkst. 07:30; zāliens; visas sienas, margas, nožogojumi, u.c. gājēju celiņi, autostāvvieta; drenāžas, notekgrāvji, pārsegi, lietus ūdens drenas, notekas un piltuves; norobežojošās konstrukcijas un ārpustelpu mēbeles; ceļa zīmes, norādījumu zīmes, informācijas un reklāmu zīmes, karogu masti, u.c. teritorijas mazās arhitektūras formas.
Pakalpojuma vispārējs apraksts. Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) 2016. gadā ir uzsācis starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020. gadam projekta “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos (SWARE)” īstenošanu, turpmāk tekstā – Projekts. Projekts pilnveido sinerģiju starp kultūras un dabas mantojuma vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību iekšzemes ūdensceļu reģionos. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību, panākot labāku līdzsvaru starp dabas un kultūras resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu. Projekta partneri projektā uzlabo savu reģionu attīstības programmas un politikas dokumentus, balstoties uz labās prakses pārņemšanu no citiem reģioniem. Projekta aktivitātes kopā īsteno 5 Eiropas Savienības valstis (kopā 6 partneri). Projektā ar vienoto kultūras un dabas mantojumu tiek saprasti objekti/ vietas ainavā, kuriem piemīt kā dabas vērtības, tā kultūras vērtības nozīme. Dr. habil. ģeogr., profesores Xxxxx Xxxxxxxx, skaidrojums par vienoto dabas un kultūras mantojumu ir šāds: “Mūsu līdzšinējā pieredzē vairāk ticis runāts atsevišķi par vienu un otru. Par dabas mantojumu vispārējā veidā uzskata visu, kas saistās ar dabisko mūsu apkārtējā vidē, te tiek pieskaitītas arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti, kā arī kultūras un vēstures pieminekļi, kas atrodas valsts aizsardzībā. Par kultūras mantojumu savukārt uzskata visu, kas saistās ar cilvēka radošo darbību, tās izpausmēm un veidojumiem, kas atrodas dabas vai pilsētvidē. Reālā vidē grūti nodalīt dabas un kultūras komponentus, to arī vizuāli un emocionāli uztveram kā veselumu. Cilvēku un dabu gadsimtiem ilgi saista mijiedarbīga attīstība, savstarpēja ietekme. Mūsu daba nav "tīra", pirmatnīgā daba, tā nes sevī cilvēka darbības vai kultūras pēdas. Praksē tradicionālā dalītā pieeja mantojumam (dabas un kultūras) ir nepilnīga, tā neļauj atklāt veseluma būtību un vērtību. Tādēļ būtu lietderīgi vairāk uzmanības veltīt citam jēdzienam, un tas ir – vienotais dabas un kultūras mantojums. Protams, nepietiks, ja šo jēdzienu lietosim, nemainot skatījumu un pieejas, jo tas nenozīmē dabas un kultūras objektu summu (vai līdzās pastāvēšanu) kādā konkrētā vietā, bet uzsver to vienotību, veselumu” (xxxxx://xxx.xxxxxxxxx.xx/xx/xx/00000).
Pakalpojuma vispārējs apraksts. KPR piedalās EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” (Nr.4.3-24/NFI/INP-002) īstenošanā, kura ietvaros paredzēts izstrādāt pētījumu „Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas iespējas”. Reģiona attīstības sekmēšanai nozīmīgi ir koncentrēties uz ierobežotu skaitu prioritāro jomu, koncentrējoties uz reģionā pieejamiem resursiem un to konkurētspējīgām priekšrocībām. Koncentrēšanās pieeja ir uzsvērta gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā Latvija 2030, gan Nacionālajā attīstības plānā 2020, gan tautsaimniecības attīstības veicinošajos dokumentos - Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam projektā, kas izvirza uzdevumu izstrādāt Viedās izaugsmes stratēģiju (pašlaik izstrādes procesā). Uzdevums ir apvienojot uzņēmējdarbības, izglītības un inovāciju jomas, balstoties uz esošajiem resursiem, nepieciešamību pēc nozaru struktūras transformācijām un inovatīviem risinājumiem, kas veicinātu jaunas izaugsmes iespējas konkrētā teritorijā. Pētniecības un inovāciju stratēģijas vadlīnijas gudrai specializācijai (Guide on Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation (RIS3 Guide)) uzsver, ka reģionālā izaugsme izriet no vietējo uzņēmumu spējas radīt jaunus produktus vai paaugstināt to konkurētspēju tirgū, kas mūsdienās ir viens no būtiskākajiem reģionālās attīstības priekšnoteikumiem. Attiecībā uz vietas konkurētspēju un inovācijām notikusi paradigmas maiņa, kas uzsver nepieciešamību pēc pārdomātas valsts un reģionālās specializācijas definēšanas. KPR attīstības padome 2012. gada 14.novembrī pieņēmusi lēmumu par KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes uzsākšanu, bet 2013.gada 11.decembrī ir apstiprināts darba uzdevums KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādei. Pētījums paredzēts kā ieguldījums šo dokumentu izstrādē, kas definē ilgtermiņa specializācijas virzienus.
Pakalpojuma vispārējs apraksts. 3. Pasūtītājs ievieš INTERREG Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. - 2020. gadam projektu Nr. ESTLAT 7 “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Industrial heritage)” (turpmāk – Projekts).
Pakalpojuma vispārējs apraksts. Kopš 2013. gada 15. janvāra ir uzsākta Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam līdzfinansētā projekta Nr. EU-43385 „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” (Riverways) (turpmāk – projekts) ieviešana Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionos, kā arī Dienvidigaunijā un Rietumigaunijā. Viens no projekta teritorijas tūrisma resursiem ir upes, kas piemērotas ūdenstūrisma attīstībai. Gan Latvijā, gan Igaunijā pārrobežu teritorijā ūdenstūrisms ir viens no aktīvā tūrisma veidiem ar augstu attīstības potenciālu. Pašreizējais tūrisma piedāvājums ir ierobežots, vērsts uz vietējo tūrisma tirgu, un koncentrējas atsevišķās vietās, lai gan piedāvājumu var attīstīt, aptverot krietni lielāku skaitu upju, kas piemērotas laivošanai sākot no agra pavasara līdz vēlam rudenim, tādā veidā risinot arī sezonalitātes problēmas. Plānojot tūrisma plūsmas palielināšanos un tā mērķtiecīgu vadīšanu, nepieciešams plānot arī atbilstošu infrastruktūru, lai mazinātu negatīvo ietekmi un slodzi uz dabas resursiem un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī apmierinātu tūristu vajadzības pēc kvalitatīva pakalpojuma un drošības. Projekta rezultātā palielināsies ne tikai savstarpējā tūrisma plūsma starp Igauniju un Latviju, bet arī palielināsies ārvalstu tūristu skaits, tiks vērsta sabiedrības uzmanība arī uz dabas aizsardzības jautājumiem un nodrošināta dabas resursu – upju – ilgtspējīga apsaimniekošana un pārvalde, kā arī palielināsies tūrisma pienesums vietējā ekonomikā. Igaunijas-Latvijas pārrobežu teritorijas tūrisma piedāvājums tiks identificēts kā vienots tūrisma galamērķis, tas nodrošinās efektīvāku tūrisma mārketingu un veicinās turpmāku sadarbību un jaunu kopīgu tūrisma produktu attīstību starp Igauniju un Latviju. Projekta aktivitātes plānotas lielākajā programmas teritorijas daļā, tādā veidā izvairoties no fragmentārām iniciatīvām un nodrošinot kompleksu pieeju, kas ir būtiska sadarbības un kopīgām mārketinga aktivitātēm. Plānotie projekta aktivitāšu virzieni: Kopīgas sadarbības platformas izveide ūdenstūrisma attīstībai pārrobežas teritorijā – esošo piedāvājumu izvērtējums, sadarbības stiprināšana un pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām, tūrisma uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām tūrisma produktu veidošanā, resursu apsaimniekošanā, mārketingā. Ūdenstūrisma operatoru zināšanu pilnveide un savstarpēja pieredzes apmaiņa un sadarbība (pieredzes apmaiņas pasākumi, apmācības, un sadarbības veicināša...
Pakalpojuma vispārējs apraksts. Laikā no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim Vidzemes plānošanas reģions īsteno Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas projektu Nr. ELRI-113 „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē”, saīsinātais nosaukums - „Via Hanseatica“. Projektā iesaistījušies 18 partneri no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Projekta partneri Latvijā ir Valmieras pilsētas pašvaldība, Valkas, Strenču, Kocēnu un Siguldas novadu domes un pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un tūrisma centrs”. „Via Hanseatica” (VH) ir tūrisma maršruts, kas savieno Sanktpēterburgu, Narvu/Ivangorodu, Tartu, Valgu/Valku, Valmieru un Siguldu programmas teritorijā, un tā potenciāls ir balstīts uz šo pilsētu dažādību. Maršruts vijas cauri apvidiem, kas ir bagāti ar kultūras un dabas mantojumu. VH maršrutu var padarīt vēl atpazīstamāku, izmantojot pārrobežu sadarbību un radot VH tūrisma pakalpojumu komplektu. Viens no projekta „Via Hanseatica” uzdevumiem un šī iepirkuma mērķis ir reklamēt „Via Hanseatica” tūrisma maršrutu un projekta gaitā izstrādātos tūrisma produktus. Reklāmas raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tūrisma maršruta „Via Hanseatica” piedāvājumu Latvijā, Igaunijā un Krievijā Baltijas valstu auditorijai, rosinot apmeklēt rakstā minētos objektus, kā arī izmantot projekta ietvaros radītos tehniskos risinājumus – ceļojuma plānotāju un mobilo aplikāciju.
Pakalpojuma vispārējs apraksts. Pakalpojumu sastāvā ietilpst visas teritorijas uzkopšana un uzturēšana neatkarīgi no gada laika un laika apstākļiem. Nodrošināt, ka ēkai piegulošās teritorijas un labiekārtojuma elementi, x.xx. dekoratīvie stādījumi, tiek uzturēti atbilstoši augstiem estētiskiem standartiem un ir droši visiem lietotājiem. Pretendentam jānodrošina vismaz viens darbinieks (sētnieks), kas nodrošina kārtību un tīrību ārējā teritorijā. Teritorijai ir jānodrošina augsta līmeņa vizuālā pievilcība. Visa ārējā teritorijas uzkopšana tiek veikta tā, lai tā būtu vizuāli estētiska, t.i., saprātīgi atbrīvota no netīrumiem un lapu uzkrāšanās, kā arī atbrīvota no akmeņiem, ķieģeļiem, stikliem un dzīvnieku izkārnījumiem u. c. Zāliena regulāra pļaušana un bojāto vietu atjaunošana. Ziemā sniegs no zāliena netiek novākts.
Pakalpojuma vispārējs apraksts. Pasūtītājs ievieš INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.‑2020. gadam projektu “Ziemeļjūras – Baltijas jūras transporta koridors kā reģionu savienotājs / North Sea Baltic Connector of Regions (NSB CoRe)” (turpmāk – Projekts).
Pakalpojuma vispārējs apraksts. RPR realizē EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projektu „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” (Nr.4.3-24/NFI/INP-002), kura ietvaros paredzēts izstrādāt pētījumu par viedas attīstības specializācijas iespējām Rīgas plānošanas reģionā. Pētījuma ietvaros plānots veikt Rīgas plānošanas reģionā pastāvošo resursu un priekšnoteikumu izvērtējumu, kā arī izstrādāt priekšlikumus viedas attīstības pilotteritorijām. Pētījuma rezultātus plānots izmantot Rīgas plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.
Pakalpojuma vispārējs apraksts. RPR realizē EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projektu „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” (Nr.4.3-24/NFI/INP-002), kura ietvaros tiek izstrādāti RPR teritorijas attīstības plānošanas dokumenti – RPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030.gadam un RPR Attīstības programma 2014.-2020.gadam. Ņemot vērā normatīvos aktus, vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta RPR Attīstības programmas 2014.-2020.gadam sastāvā ietilpst Rīcības plāns, kurā jāietver darbības Attīstības programmas ieviešanai. Pretendentam pakalpojuma izpildē jāievēro šādi ietvardokumenti: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam;