PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Priekšlikuma pamatojums un mērķi
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Priekšlikuma pamatojums un mērķi • Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā • Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Padome 2005. gada 14. oktobrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Izraēlas Valsti saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ņemot vērā Izraēlas panākumus attiecībā uz Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, lai vairāk liberalizētu savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, ņemot vērā Barselonas procesu un ievērojot Eiropas kaimiņattiecību politikas principus un secinājumus, kas izdarīti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencē Luksemburgā, 2005. gada 30. un 31. maijā. Eiropas Komisija un Izraēla 2006. gada 19. jūnijā oficiāli atklāja sarunas Telavivā un noslēdza tās 2008. gada 30. aprīlī. Jaunais nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā tika parakstīts 2009. gada 4. novembrī Briselē un ir stājies spēkā 2010. gada 1. janvārī. Pēc jaunā nolīguma piemērošanas 2010. gada 26. aprīlī Izraēlas vēstniecība informēja par problēmu saistībā ar muitas nodokli, ar ko apliek Izraēlas izcelsmes ķīmiski tīras laktozes importu ES. Pēc padziļinātas analīzes Komisijas dienesti nonāca pie šāda secinājuma: tā kā sarunu laikā
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „Līgums”) paredzēts, ka daudzgadu finanšu shēmu nosaka ar vienprātīgi pieņemtu Padomes regulu. Finanšu shēma nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, un tā paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei (312. pants). Prakse, saskaņā ar kuru pieņem daudzgadu finanšu shēmu un iestāžu sadarbības un budžeta disciplīnas nosacījumus, tika aizsākta pirms vairāk nekā 20 gadiem, iestāžu nolīgumā1 iekļaujot pirmo finanšu shēmu. Ar to tika ļoti uzlabota un vienkāršota ikgadējā budžeta procedūra un sadarbība starp iestādēm, tādējādi paaugstinot budžeta disciplīnu. Līgumā līdz ar to tiek atzīta finanšu shēmas kā Eiropas Savienības budžeta arhitektūras stūrakmens nozīme, un šī sekmīgā prakse beidzot ir iekļauta Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Par pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2007.-2013. gadam iestādes vienojās 2006. gada maijā, un tā ir noteikta Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību2 (turpmāk „pašreizējais IIA”). Pašreizējā IIA attiecīgie noteikumi ir jākodificē Padomes regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (turpmāk „DFS regula”). Šī kodifikācija ir pašreizējā IIA nosacījumu saskaņošana ar Līguma prasībām. Tomēr, veicot minēto saskaņošanu, ir jāņem vērā instrumenta maiņa: IIA tiek aizstāts ar regulu. Tomēr nav ne iespējams, ne piemēroti transponēt DFS regulā visus pašreizējā IIA nosacījumus. Pašreizējā IIA ir nosacījumi par finanšu shēmu, instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā, budžeta izveidi un iestāžu sadarbību, un finanšu pareizu pārvaldību. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, daži pašreizējā IIA nosacījumi ir zaudējuši aktualitāti, daudzi tiek iekļauti DFS regulā, bet daži – Finanšu regulā. Tomēr ir vajadzīgs jauns IIA attiecībā uz tiem nosacījumiem, kas neietilpst nevienā no šīm divām regulām. Šī nostāja ir atbalstīta Līgumā, kurā atzīts, cik svarīga ir iestāžu laba sadarbība, un teikts (295. pants), ka „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību. Šajā nolūkā tās var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.” Tādējādi tiek apstiprināta un ieteikta prakse, saskaņā ar kuru iestāžu sadarbības noteikumus paredz IIA. Juridisko instrumentu arhitektūru, kas reglamentē ES budžetu, papildina Finanšu regula. Saskaņā ar Līgumu „jo īpaši nosaka budžeta apst...