Problēmas pamatnostādnes. Atbilstoši normatīvajiem aktiem (Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā) augsnes erozija ir augsnes virskārtas pārvietošanās ūdens vai vēja iedarbības ietekmē, kas rada cilmieža atsegumus. Erozija, kas notikusi vienlaidus 20 kvadrātmetru un mazākā platībā, nav uzskatāma par eroziju šo noteikumu izpratnē. Augsnes sagatavošana meža atjaunošanai nav uzskatāma par eroziju šo noteikumu izpratnē. Savukārt literatūrā par augsnes eroziju uzskata augsnes virskārtas pārvietošanu fizikālo spēku tādu kā lietus, plūstošs ūdens, vējš, ledus, temperatūras izmaiņas, gravitāte vai citu dabisku vai antropogēnu aģentu, kas nobrāž, atdala un pārvieto augsni vai ģeoloģisko materiālu no viena zemes virsmas punkta un nogulsnē citur. Agrākos pētījumos uzskatīts, ka augsnes erozija ir augsnes virsējo kārtu nonešana, kuras cēlonis ir dabas stihija vai nepareiza augsnes izmantošana (Mežals et al., 1970). Erozijas procesā augsnes zaudē auglīgo virskārtu, sīkās minerālās un trūda daļiņas. Kā galvenos augsnes erozijas veidus X. Xxxxxxxx min: vēja eroziju, ūdens eroziju, tehnikas izraisītu eroziju (Xxxxxxxx, 1974). Savukārt erozijas pēc to izpausmes veida iedala: vēja erozija jeb deflācija; ūdens erozija; plaknes jeb areālā erozija; gravu jeb lineārā erozija; krastu erozija. Mūsdienās (Xxxxxxxxx et al., 2008) norāda, ka augsnes erozija ir dabisks ģeoloģisks process, bet cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā to iespējams veicināt vai arī veicot speciālus preterozijas aizsardzības pasākumus, palēnināt vai pat apturēt. Saistībā ar vēja eroziju pētījumi galvenokārt veikti, lai noteiktu aizsargjoslu efektivitāti (Дxxxxxx xt al., 1983). Literatūra sastopams jēdziens - vēja ātruma slieksnis - ātrums pie kura sākas deflācijas process (Дxxxxxx xt al. 1983), reizēm to dēvējot arī par kritisko ātrumu. Kritiskais ātrums ir atkarīgs no vesela faktoru kompleksa, tai skaitā no erodējamās teritorijas īpatnībām (Данилов et al., 1983), bez tam tas mainās arī atkarībā no augsnes 2 (xxxx://xxx.xxxxxxxxx.xxx/Xxxxxx/Xxxx_Xxxxx/Xxxxx_Xxxxxxx/xxxxx.xxxx). mitruma, gaisa un augsnes temperatūras u.c. faktoriem, kas ietekmē augsnes pārnešanu (Nikodemus et al., 2008). Dažāda lieluma daļiņām atšķirīgi kritiskie ātrumi. Vismazākais kritiskais ātrums ir daļiņām ar diametru no 0.05- 0.1 līdz 0.15 mm, kas sāk kustēties pie vēja ātruma 3.5-4 ms-1 15 augstumā no zemes. Daļiņas ar diametru 1-0.5 mm pārvietojas pārripojot, 0.5-0.1mm palēcieniem, bet mazākas par 0.1mm paceļas virs zemes putekļu mākoņa veidā. D...
Problēmas pamatnostādnes. LĢIA LiDAR lauku datu ieguves kampaņa notiek laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam. Uzlidojumi dažādās Latvijas vietās notikuši dažādos gados (7.1.att.), bet arī dažādās sezonās, izmantojot dažādus sensorus un sensoru uzstādījumus. Ņemot vērā, ka daļā gadījumu skenēšana notikusi laikā, kad lapu koki ir bezlapotā stāvoklī, ticamākais, ka lāzerskenēšanas rezultāti ir ar sistemātisku kļūdu. CHM (Canopy height model) izveide no LAS datiem ir realizējama ar dažādām datorprogrammām, kā arī izmantojot dažādus uzstādījumus, tādēļ pat izmantojot vienus un tos pašus .las datus var iegūt atšķirīgus rezultātus. Konceptuālā pieeja balstīta uz sakarību starp virsaugstumu un vidējo augstumu, kas ir atkarīgs no koku sugas, koku dimensijām un koku skaita uz ha. Šī pētījuma kontekstā virsaugstums ir 100 lielāko vienmērīgi izvietotu koku uz ha vidējais augstums, pieņemot, ka virsaugstumam atbilstošs ir 100m2 laukuma vienībā esoša lielākā koka augstums.