Materiāls un metodika. 4.1.1. Empīriskā materiāla raksturojums
Materiāls un metodika. 2.1.1. Vidējais augstums Empīriskie koeficienti meža elementa vidējā kvadrātiskā caurmēra kokam atbilstošais augstums (2.1. formula) 2.1.2.Vidējais caurmērs Empīriskie koeficienti Meža elementa vidējais kvadrātiskais caurmērs (2.2. formula)
Materiāls un metodika. Datu analīzē izmanto datus par 1156 MSI 3. ciklā atkārtoti pārmērītiem parauglaukumu sektoriem, kuriem: • visos ciklos sektora platība nav mainījusies un tā ir vismaz 400 m2; • visos ciklos zemju kategorija ir mežs (kods=10); • nav konstatētas saimnieciskās darbības pazīmes par pēdējiem 15 gadiem – nav nevienā uzmērīšanas reizē konstatēti celmi vai atsevišķos gadījumos ir konstatēts viens paaugas celms; • kokaudzes I stāva biezība ir vismaz 0.65; • kokaudzes I stāva valdošā koku suga ir priede (397 sektori), egle (196), bērzs (315), melnalksnis (91), apse (56) vai baltalksnis (101). Datu analīzē sektori tiek sagrupēti pa kokaudzes I stāva valdošajām koku sugām un to augstuma grupām. Katrai grupai aprēķināts mediānais šķērslaukums, kas pēc tam aproksimēts ar sekojošu vienādojumu: 𝑮 = 𝜶𝟏 ∙ (𝟏 − 𝒆𝒙𝒑(−𝜶𝟐 ∙ 𝑯)) (3.1) kur G – kokaudzes I stāva mediānais šķērslaukums, m2ha-1; H – kokaudzes I stāva valdošās koku sugas vidējā kvadrātiskā caurmēra kokam atbilstošais augstums, m; α1–2 – koeficienti (3.1. tabula). Datu pirmapstrāde veikta datorprogrammā MS Excel 2007. Kokaudzes I stāva mediānā šķērslaukuma aproksimācija veikta datorprogrammā SPSS 14.0 for Windows, izmantojot rīku Non-linear regression
Materiāls un metodika. 6.1.1. Koku augstuma pieaugums
2.1.1. nodaļu). Vienādojumu atbilstība izvērtēta izmantojot sekojošus statistiskos rādītājus: vidējā novirze (MRES), procentuālā vidējā novirze MRES%), vidējā absolūtā novirze (AMRES), standartnovirze (RMSE), variācijas koeficients (RMSE%), vidējā kvadrātiskā kļūda (MSE), modeļa efektivitāte (MEF) un dispersijas attiecība (VR). Šo statistisko rādītāju aprēķināšanas formulas dotas 1. pielikumā.
6.1.2. Koku caurmēra pieaugums
(6.1) kur ig5 – koka nākošo 5 gadu šķērslaukuma pieaugums, cm2; SIi – koka augstums bāzes vecumā (p, e – 100 gadi; b, m, a – 50 gadi; ba – 20 gadi), m; Hvald – mežaudzes valdaudzes augstums (koku, kas resnāki par mežaudzes I stāva valdošās koku sugas vidējo kvadrātisko caurmēru, aritmētiski vidējais augstums), m; d – koka krūšaugstuma caurmērs, cm; cr – koka vainaga īpatsvars; RDF – mežaudzes relatīvās biezības faktors; RDF L – relatīvās biezības faktors kokiem, kas resnāki par konkrēto koku (6.2. formula); Tsum – aktīvās veģetācijas (to >5oC) temperatūru summa, oC; c0-10 – fiktīvais mainīgais, kas raksturo vai pēdējo 10 gadu laikā mežaudzē ir veikta koku ciršana, (0 vai 1); α0–10 – koeficienti. Atsevišķu koku caurmēra augšanas gaitas modeļa (6.1. formula) 2019. gadā aproksimētās koeficientu vērtības Valdošā suga koeficienti α0 α1 α2 α3 α4 α5 α6 α7 α8 α9 α10 Priede -1.102 0.056 0.562 0.124 1.182 -1.323 0.966 -0.556 -0.077 0.295 0.077 Egle -1.246 0.03 1.425 -2.364 1.092 -0.662 0 -0.922 -0.356 0.514 0.155 Bērzs -2.551 0.075 3.598 -13.478 1.195 -0.249 0.133 -0.778 -0.552 0.151 0.002 Melnalksnis -0.014 0.051 0.517 -1.276 0.859 -2.545 0.339 -0.713 -1.114 0.48 0 Apse -2.492 0.044 3.656 -14.96 1.404 -1.029 0.661 -0.15 -0.515 0.365 0.09 Baltalksnis -0.864 0.053 1.508 -3.116 1.126 -3.977 0.04 -0.465 -1.031 0.253 0 Lai raksturotu koku savstarpējo konkurenci atsevišķu koku augšanas modeļos izmanto audzes vai tās daļu relatīvās biezības faktoru. Audzes relatīvās biezības faktora raksturošanai izmanto maksimālo audzes koku skaitu. Audzes relatīvās biezības faktors aprēķināms pēc sekojoša vienādojuma: 𝒏 𝑹𝑫𝑭 = ∑ 𝒈𝒂𝒊 𝒊=𝟏 (6.2) 𝐠𝐚𝐢 = 𝛃𝟏−𝟏 ⋅ 𝐝𝐢−𝛃𝟐 ⋅ 𝐡𝐢−𝛃𝟑 (6.2.1) kur RDF – mežaudzes relatīvās biezības faktors; gai – katra koka relatīvās biezības faktors; di – koka krūšaugstuma caurmērs, cm; hi – koka augstums, m; β1–3 – koeficienti. Relatīvās biezības faktora aprēķināšanai tiek izmantoti tie paši koeficienti (4.6. tabula), kas iepriekš izstrādātajam meža elementa maksimālā koku skaita aprēķināšanai (D...
Materiāls un metodika. 7.2.1. MSI datu atlase
7.2.2. LĢIA LAS datu atlase Koeficientu vērtības virsaugstuma un vidējā augstuma sakarību aprēķinam
Materiāls un metodika. Izmantoti dati par šī pētījuma ietvaros ierīkotajiem parauglaukumiem 107 pētījumu objektos, kuros iekārtoti 1145 parauglaukumi un uzmērīti 151 460 koki. Atkarībā no sākotnējās biezības katrā objektā veiktas kopšanas cirtes samazinot paliekošās audzes biezību līdz ~0.38, 0.53, 0.53 (kopšana no augšas), 0.68, un 0.8 skat tabula.
Materiāls un metodika. Bioloģiskās daudzveidības monitoringā 2022. gadā atlasīti un apsekoti 100 pastāvīgie meža resursu monitoringa parauglaukumi (2.6. attēls), kuros kokaudzes pārmērīšanas gads bijis 2021. gads.
Materiāls un metodika. Lai novērtētu epifītisko un epiksīlo sūnu un ķērpju sugu daudzveidību, izmantoti nacionālā meža monitoringa parauglaukumi. Katrā parauglaukumā izvēlēti četri dzīvi koki no dominējošām pirmā un otrā stāva koku sugām ar caurmēru ≥ 10 cm. Pirmkārt, par prioritāti uzskatītas pirmā stāva koku sugas. Otrkārt, izvēlēti koki ar lielāko caurmēru. Parauglaukumos, kuros pirmais un otrais stāvs nebija pārstāvēts ar vismaz četrām koku sugām, attiecīgi lielāks aprakstīto koku skaits izvēlēts no dominējošās koku sugas. Epifītiskā veģetācija raksturota uz katra izvēlētā koka. Uzskaitītas visas sūnu un ķērpju sugas, norādot to segumu procentos. Dzīvā koka stumbrs sadalīts 20 mazākos laukumos (parauglaukumos). Pirmkārt, nodalīta koka ziemeļu (Z), rietumu (R), dienvidu (D) un austrumu (A) puse. Katrā noteiktajā debess pusē epifīti uzskaitīti, izmantojot 10x50 cm lielu rāmi, to sīkāk iedalot piecos 10x10 cm lielos laukumos. Rāmja īsākā mala (10 cm) horizontāli piestiprināta pie koka 1,30 m augstumā. Kopumā, sadalot koku piecos laukumos Z, D, R un A pusēs, epifītiskās sugas un to procentuālais segums noteikts atsevišķi 20 mazākos parauglaukumos uz katra izvēlētā koka, savukārt uz izvēlētā koka ar caurmēru ≤ 20 cm, attiecīgi 10 parauglaukumos, jo epifītu veģetācija uz kokiem ar caurmēru ≤ 20 cm,noteikta tikai Z un D pusēs. Lai novērtētu sūnu un ķērpju sugu bagātību uz kritalām, izmatotas veģetācijas uzskaitei novilktās transektes. Uz kritalām, kuras šķērsoja dotās transektes un kuru caurmērs ≥ 20 cm, uzskaitītas visas tur sastopamās sūnu un ķērpju sugas. Rezultātā šīs sugas netika iekļautas turpmākajā datu apstrādē.
Materiāls un metodika. Ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes definējums: ar kokiem saistītas mikrodzīvotnes ir pastāvīgas, labi norobežotas struktūras, kas novērojamas uz dzīviem vai beigtiem kokiem, kuras ir īpaši un būtiski substrāti vai dzīves vietas sugām vai sugu grupām vismaz daļu no to dzīves cikla, lai tās attīstītos, barotos, patvertos vai vairotos. 2022. gada sezonā ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes atbilstoši metodikai novērtētas 1994 parauglaukumos, kuros konstatēti augoši vai atmiruši koki.
Materiāls un metodika. Izmantojot dažādas datubāzes (GoogleScholar; ScienceDirect, SpringerLink) un atslēgas vārdus un to kombinācijas (Alces alces, Cervus elaphus, Capreolus capreolus, moose, red deer, roe deer, population density, population demography, sex-age structure, adaptive management, ungulate management, game management, sustainable hunting, involvement of hunters, big game harvest, inventory, monitoring, popullation modelling, carnivore-ungulate system), atlasīt publikācijas un citus materiālus.