Projekta saturiskā atskaite norādīt projektā veiktās darbības; (datums) (vārds uzvārds)
Pircēja saistības Pircējs primāri pasūta Preces no Piegādātāja, kurš Vienošanās pielikumā Nr. 1 attiecīgajā pozīcijā ir norādīts kā Piegādātājs Nr. 1. Ja Piegādātājs Nr. 1 nevar piegādāt Preci, tad Pircējs Preci pasūta no nākamā lētākā Piegādātāja. Pircējs Vienošanās darbības laikā ievēro Vienošanās 3. punktā un piegādes līgumā noteikto piegādes līguma izpildes kārtību.
Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
Tehniskā piedāvājuma atbilstības pārbaude Pēc Pretendentu kvalifikācijas pārbaudes Komisija slēgtā sēdē veic Pretendentu tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudi Tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām. Pretendenta piedāvājums tiek noraidīts un netiek tālāk vērtēts, ja Komisija konstatē, ka: nav iesniegti tehniskā piedāvājuma dokumenti vai tie un to saturs neatbilst Nolikuma un Tehniskās specifikācijas prasībām; Pretendents nepiekrīt Nolikuma noteikumiem. Ja Pretendenta tehniskais piedāvājums atbilst Tehniskās specifikācijas prasībām, Pretendenta piedāvājums tiek virzīts Finanšu piedāvājuma vērtēšanai.
STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.
Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude 14.1. Tehnisko piedāvājumu (Tāmes) atbilstības pārbaudē nosaka tehniskā piedāvājuma atbilstību Tehniskajai specifikācijai un Nolikumā norādīto tehnisko prasību līmenim.
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
Piegādātāja saistības Piegādātājs apņemas veikt Preču piegādi Pasūtītājam saskaņā ar Vienošanās un iepirkuma līguma noteikumiem; Ja Piegādātājs objektīvu apsvērumu dēļ nevar piegādāt Preci, Piegādātājs par to informē Pasūtītāju Vienošanās 4.4.-4.5.punktā noteiktajā kārtībā; Piegādātājs atbild par Preču atbilstību Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām; Piegādātājs Vienošanās darbības laikā ievēro Vienošanās 4.punktā noteikto iepirkumu līgumu izpildes kārtību.
Pušu atbildība par līguma pārkāpumiem 13.1. Ja IZPILDĪTĀJS ir nokavējis LĪGUMA 1.1.apakšpunktā noteikto būvdarbu pabeigšanas termiņu, PASŪTĪTĀJAM ir tiesības pieprasīt, lai IZPILDĪTĀJS maksā līgumsodu par katru nokavēto dienu 0,2% (nulle komats divi procenti) apmērā no LĪGUMA 1.1.apakšpunktā norādītās objekta līgumcenas.
Finanšu piedāvājuma pārbaude Vērtējot finanšu piedāvājumu, iepirkuma komisija pārbauda, vai pretendenta iesniegtais finanšu piedāvājums atbilst Nolikuma 6.punktā noteiktajām prasībām. Ja pretendents finanšu piedāvājumu nav sagatavojis vai tā saturs neatbilst Nolikuma 6.pielikumā noteiktajām prasībām, iepirkuma komisija lemj par piedāvājuma noraidīšanu un tālāk neizskata. Finanšu piedāvājuma vērtēšanas laikā Iepirkuma komisija pārbauda vai nav pieļautas aritmētiskās kļūdas. Ja iepirkuma komisija pretendenta iesniegtajā finanšu piedāvājumā konstatē aritmētiskās kļūdas, iepirkuma komisija veic labojumus pretendenta iesniegtajā finanšu piedāvājumā. Iepirkuma komisija rakstiski informē attiecīgo pretendentu par veikto aritmētisko kļūdu labojumu finanšu piedāvājumā. Turpmākajā piedāvājumu vērtēšanā finanšu piedāvājumos, kuros ir veikts aritmētisko kļūdu labojums, Iepirkuma komisija ņem vērā laboto finanšu piedāvājumu. Iepirkuma komisija izvērtē, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja tiek konstatēts, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā. Ja pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai, ņem vērā darba ņēmēju vidējo stundas tarifa likmi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai. Ja iepirkuma komisija konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tad pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā tiek pieprasīts detalizēts paskaidrojums par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. Lai izvērtētu pretendenta darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes profesiju grupās un Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās, iepirkuma komisija pieprasa atzinumu no Valsts ieņēmumu dienesta.
Piedāvājuma sagatavošana 3.1. Pretendentam rūpīgi jāiepazīstas ar iepirkuma nolikumu, un tas ir pilnīgi atbildīgs par iesniegtā piedāvājuma atbilstību pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Iesniedzot piedāvājumu, pretendents pilnībā akceptē visus nolikuma noteikumus un prasības.
