Situācijas raksturojums. 1.1. KSS Ilzenes ielā 1E uz diviem ienākošajiem kanāliem ir izveidotas iekārtas, kas paredzētas kanalizācijā nokļuvušo liela izmēra cieto atkritumu atdalīšanai (turpmāk- Mehānisko grābekļu iekārtas). Galvenās šo iekārtu sastāvdaļas ir 2 mehāniskie grābekļi, 2 atkritumu konveijeri un 2 smalcinātāji. Iekārtu apkalpošanu ikdienā 24/7 darba režīmā nodrošina attīrīšanas iekārtu operators.
Situācijas raksturojums. Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver valsts apmaksātas krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes (šajā gadījumā netiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules un izmeklējumu piedāvā ģimenes ārsts). Valsts organizētā un apmaksātā ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma uzsākta 2009. gadā. Viens no galvenajiem programmas mērķiem ir samazināt mirstību, kuras iemesls bijis vēzis. Lai pasargātu sevi no saslimšanas vai slimības ielaišanas, to laicīgi diagnosticējot, būtiskas ir profilaktiskās pārbaudes un nenovēlota ārstēšanās uzsākšana.3 Katru gadu izlases kārtībā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem Nacionālais veselības dienests nosūta uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātai dzemdes kakla pārbaudei sievietēm, kurām attiecīgajā gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi, un valsts apmaksāta mammogrāfijas izmeklējuma veikšanai sievietēm, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi. Zarnu vēža profilaktisko pārbaudi valsts apmaksā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Zarnu vēža profilaksei uzaicinājuma vēstule netiek izsūtīta. Lai veiktu minēto profilaktisko pārbaudi, jāvēršas pie ģimenes ārsta.3 Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2015.gadā vīriešiem zarnu vēzis bija trešā biežāk sastopamā onkoloģiskā slimība – 526 gadījumi. Savukārt, sievietēm biežāk onkoloģiskā slimība bija krūts vēzis – 1168 saslimšanas gadījumi, zarnu vēzis bija trešajā vietā ar 567 gadījumiem, bet dzemdes kakla vēzis septītajā vietā ar 244 gadījumiem.4 Pēc Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība, datiem, 2015.gadā no 1071 zarnu vēža gadījuma 104 (9,7%) bija atklāti, veicot valsts organizētā vēža skrīningu, no 1152 krūts vēža gadījumiem 228 (19,8%) bija atklāti ar skrīninga palīdzību, savukārt, no 242 dzemdes kakla vēža gadījumiem – 18 (7,4%) atklāti ar skrīningu.5 Kā liecina dati, joprojām ir liels īpatsvars onkoloģisko slimību gadījumu, kas netiek atklāti agrīnās stadijās. 2015.gadā no 1071 diagnosticētā zarnu vēža gadījuma 11,4% gadījumu diagnozes noteikšanas brīdī bija 1.slimības stadija, 27,0% gadījumu – 2.slimības stadija, 23,3% – 3.slimības stadija, 24,7% – 4.slimības stadija, 13,4% – bez precizētas slimības stadijas. No 1152 diagnosticētajiem krūts vēža gadījumiem 28,7% gadījumu diagnozes noteikšanas brīdī bija 1.slimības stadija, 34,3% gadījumu – 2.slimības stadija, 20,4% – 3.slimības stadija...
Situācijas raksturojums. Viens no Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam mērķiem ir samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī pamatnostādnēs uzsvērts turpināt attīstīt politiku infekcijas slimību profilakses jomā, pievēršot lielāku uzmanību HIV, hepatītu un STI inficēšanās riska grupām, tai skaitā veicināt agrīnu infekcijas slimību diagnostiku un ārstēšanu konkrētās riska grupās. HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss; vīrusam vairojoties, tas iznīcina asins šūnas, kas atbild par imunitāti, kā rezultātā imūnsistēma tiek novājināta un cilvēks sāk slimot ar dažādām infekcijām u.c. saslimšanām. HIV infekcijas gala stadija, kad organisms vairs nespēj pretoties slimību izraisītājiem un pievienojas dažādas slimības, tiek saukta par AIDS - iegūto imūndeficīta sindromu. Inficēšanās ar HIV notiek, ja kāds no inficēta cilvēka organisma šķidrumiem, kas satur HIV – asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas, maksts sekrēts) un mātes piens (zīdot mazuli), nonāk otra cilvēka organismā35. Tāpēc HIV infekcijas paaugstināta riska grupā ir cilvēki, kuriem: • ir bijušas seksuālas attiecības, nelietojot prezervatīvu, ar vairākiem dzimumpartneriem; • ir bijušas seksuālas attiecības, nelietojot prezervatīvu, ar partneri, kuram bijuši vairāki citi dzimumpartneri; • ir bijušas seksuālas attiecības, nelietojot prezervatīvu, ar partneri, kurš iepriekš lietojis vai šobrīd lieto injicējamās narkotiskās vielas;
Situācijas raksturojums. Bērna attīstība un uzvedība ir ļoti cieši saistīta ar noteiktām traumām attiecīgajā vecuma un attīstības posmā. Bērniem piemītošās īpašības – ziņkārība un vēlme eksperimentēt paaugstina risku iegūt dažāda veida traumas. Traumu gūšanas risku bērniem nosaka arī ķermeņa īpatnības. Piemēram, mazā auguma dēļ uz ceļa bērni ir grūtāk pamanāmāki kā pieaugušie. Tāpat noteikts daudzums indīgu vielu bērnam būs bīstamāks, nekā pieaugušajam, jo bērna ķermeņa masa ir mazāka. Bērniem vecuma grupā no 1 līdz 10 gadiem ārējie nāves cēloņi ir galvenais nāves cēlonis. 2015. gadā ārējo cēloņu rezultātā miruši 13 bērni vecumā no 1 līdz 10 gadiem. Biežākie ārējie nāves cēloņi šajā vecumā ir noslīkšana un transporta nelaimes gadījumi.2 2015. gadā bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem reģistrēti 488 traumu, ievainojumu un saindēšanās gadījumi. Jāatzīmē, ka zēni traumas gūst biežāk nekā meitenes (65% no 2015. gadā reģistrētajiem traumu gadījumiem ir reģistrēti zēniem)3, turklāt tās ir smagākas. Par dzimumu atšķirībām traumu gūšanā ir izvirzītas vairākas teorijas, piemēram, uzskats, ka zēni vairāk nekā meitenes uzņemas risku, viņu aktivitātes līmenis ir augstāks un viņi ir impulsīvāki.4 Bērni vecuma grupā no 5 līdz 10 gadiem 59% gadījumu traumas gūst mājās, 10% gadījumu traumas tiek gūtas skolā vai izglītības zonā un 9% gadījumu sporta un fizisko vingrinājumu zonā, kā arī atpūtas zonā. Galvenie ievainojumu veidi bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem ir lūzums (45% gadījumu), vaļējas brūces (16% gadījumu), smadzeņu satricinājums (16% gadījumu) un sasitumi, zilumi (12% gadījumu). Transporta nelaimes gadījumi un drošība uz ielas. Bērni cieš no dažāda veida ceļu satiksmes negadījumiem gan kā gājēji, gan riteņbraucēji, gan pasažieri transportā. Lai pasargātu bērnu no transporta nelaimes gadījumiem, ir svarīgi ievērot šādus piesardzības pasākumus – diennakts tumšajā laikā, atrodoties uz ielas, lietot atstarotāju, nerotaļāties ielas tuvumā, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēli, lietot drošības aprīkojumu – ķiveri, ceļu, elkoņu sargus un košas krāsas apģērbu, vienmēr piesprādzēties ar drošības jostu, braucot automašīnā.