LĪGUMA IZPILDES KĀRTĪBA Izpildītājs nodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu Būvdarbu izpildi saskaņā ar šajā Līgumā un/vai tā pielikumos norādītajiem nosacījumiem un termiņiem. Izpildītājs Būvdarbu izpildi apņemas uzsākt 5 (piecu) dienu laikā pēc Līguma parakstīšanas un pabeigt termiņos, kas norādīti Iepirkumā. Izpildītājam jānodrošina, lai Būvdarbu izpildi vada šajā Līgumā noteiktais būvdarbu vadītājs. Gadījumā, ja objektīvu apstākļu dēļ Izpildītāja Xxxxxxxxx piedāvājumā minētais būvdarbu vadītājs nevar veikt tam uzticētos pienākumus, Izpildītājs ir tiesības, saskaņojot to ar Pasūtītāju, nodot attiecīgos pienākumus citam būvdarbu vadītājam. Šajā punktā minētajā gadījumā piesaistītajam būvdarbu vadītājam ir jāatbilst Iepirkumā noteiktajām būvdarbu vadītājam noteiktajām prasībām. Ja Pasūtītājs uzskata, ka Izpildītāja personāla (Būvdarbu vadītājs) darbība un Būvdarbu kvalitāte neatbilst Līguma nosacījumiem, Pasūtītājam ir tiesības, norādot iemeslus, jebkurā Līguma izpildes laikā iesniegt Izpildītājam rakstisku pieprasījumu konkrētās personas atsaukšanai vai aizstāšanai ar citu, kurai ir Pasūtītājam pieņemama kvalifikācija un pieredze (pielīdzināma vai augstāka), savukārt Izpildītājam ir pienākums pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā, šādu Pasūtītāja pieprasījumu izpildīt. Izpildītājam nav tiesību pieprasīt papildu izmaksu segšanu, kas saistīta ar Izpildītāja personāla pamatotu atsaukšanu vai aizstāšanu. Ja Būvdarbu izpildīšanas procesā Izpildītājam ir radušies fiziski šķēršļi vai apstākļi, kurus Izpildītājs iepriekš nevarēja paredzēt, tad viņam ir tiesības, iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju minēto šķēršļu likvidēšanas metodi (ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības), saņemt Būvdarbu izpildes termiņa pagarinājumu, kas atbilst radušos šķēršļu vai apstākļu darbības ilgumam. Par šajā Līguma punktā minētiem šķēršļiem un apstākļiem Puses uzskata jebkādu Būvdarbu pārtraukšanu, kas rodas Pasūtītāja saistību nepildīšanas rezultātā vai pēc Pasūtītāja norādījuma, kā arī Valsts institūciju vai pašvaldības iestāžu aizlieguma. Izpildītājs, izpildot Būvdarbus, ievēro Tehnisko specifikāciju. Izpildītājs atzīst, ka Tehniskā specifikācija ir skaidra un ka to var īstenot, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības, un atbilstoši Līguma noteikumiem. Izpildītājs ir tiesīgs atkāpties no Tehniskās specifikācijas tikai ar Pasūtītāja rakstisku piekrišanu gadījumos, ja Būvdarbu izpilde ir neiespējama Tehniskās specifikācijas kļūdu dēļ un/vai Būvdarbu izpildes gaitā atklājušies iepriekš neparedzami šķēršļi. Šajā gadījumā Puses vienojas, ka Pasūtītājam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz sava rēķina izdarīt grozījumus Tehniskajā specifikācijā. Ja šādu grozījumu rezultātā palielinās veicamo Būvdarbu apjoms, Pusēm vienojoties, tiek izdarīti grozījumi šajā Līgumā un samaksas noteikumos. Pasūtītājs nodrošina Izpildītāju ar Būvdarbu izpildei nepieciešamajiem resursiem (elektroenerģija, ūdens) tādā apmērā, kādā Pasūtītājs to var nodrošināt ar Būvobjektā esošajām inženierkomunikāciju pieslēguma iespējām un jaudām. Vietās, kur nav iespējama Izpildītāja pieslēgšanās Pasūtītāja inženierkomunikācijām vai kur Pasūtītājs nevar nodrošināt pietiekamu jaudu, nepieciešamos resursus Izpildītājs nodrošina par saviem līdzekļiem. Izpildītājam ir pienākums Būvdarbos izmantot Pasūtītāja izsniegtos materiālus atbilstoši norādījumiem Tehniskajā specifikācijā. Būvmateriālu nepietiekama daudzuma un/vai neatbilstošas kvalitātes gadījumā Izpildītājs par to nekavējoties ziņo Pasūtītāja pārstāvim un Puses vienojas par būvmateriālu sagādi. Pasūtītājs un Izpildītājs Līguma izpildes gaitā Būvdarbu organizatorisko jautājumu risināšanai rīko sanāksmes. Sanāksmēs Pasūtītāju pārstāv Xxxxxxxxxx pārstāvis, Izpildītāju pārstāv Būvdarbu vadītājs. Sanāksmē piedalās arī citas personas pēc Pasūtītāja un Izpildītāja ieskatiem. Sanāksmes tiek protokolētas, ja to pieprasa abas Puses. Sapulces tiek sasauktas Būvobjektā vienu reizi nedēļā, ja vien Puses nav vienojušās par citu sapulču sasaukšanas kārtību. Sapulču sasaukšanu un organizēšanu, bet nepieciešamības gadījumā arī protokolēšanu nodrošina Būvdarbu vadītājs. Iepriekšminētais neierobežo Pasūtītāja vai Izpildītāja tiesības sasaukt sapulci, ja tās to uzskata par nepieciešamu, savlaicīgi paziņojot par sapulces sasaukšanu otrai pusei. Izpildītājs veic visas darbības, kādas saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešamas, lai pilnībā realizētu Būvdarbus. Izpildītājs ir atbildīgs, lai Būvdarbu izpildē tiktu ievēroti Latvijas Republikā spēkā esošie būvnormatīvi, citi normatīvie akti, kas reglamentē Līgumā noteikto Būvdarbu veikšanu, tajā skaitā darba drošības tehnikas, darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības, sanitārie un apkārtējās vides aizsardzības noteikumi. Veicot Būvdarbus, kuros rodas trokšņi, putekļi un netīrumi, to izplatība pēc iespējas ir jāsamazina, izmantojot piemērotas aizsargierīces, aizsargvairogus, nosegmateriālus. Pēc Pasūtītāja pieprasījuma Izpildītājam jāuzrāda Būvdarbos izmantojamo Izpildītāja sagādāto būvmateriālu kvalitātes un atbilstības CE marķējumam apliecinājumi. Pirms pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas Izpildītājs sakārto Būvobjektu, tai skaitā aizvāc būvgružus, Izpildītājam piederošo inventāru un darba rīkus, nepieciešamības gadījumā sakopt teritoriju, atjaunot zālāju, ja tas bojāts Izpildītāja vainas dēļ. Pēc Būvdarbu pilnīgas pabeigšanas, Izpildītājs par to paziņo Pasūtītājam. Pasūtītājs ne vēlāk kā 3 (trīs) darbdienu laikā veic izpildīto Būvdarbu iepriekšēju apskati. Ja izdarītā iepriekšējā apskate ir sekmīga, tiek veikta Būvdarbu pieņemšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pieņemšanas komisija konstatē trūkumus vai Līguma prasībām neatbilstošus vai nepabeigtus Būvdarbus, Izpildītājam ir pienākums uz sava rēķina Pasūtītāja noteiktajā termiņā veikt šo trūkumu novēršanu vai nepabeigto Būvdarbu izpildi, un pēc tam tiek veikta atkārtota pieņemšana. Būvdarbu pieņemšanu apliecina sastādīts un abu Pušu parakstīts pieņemšanas- nodošanas akts. Pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšana neatbrīvo Izpildītāju no atbildības par Xxxxxxxx defektiem, kuri atklājas pēc to pieņemšanas.
Piezīmes Ja pretendents ir personu apvienība (nereģistrēta), attiecīgo informāciju sniedz par katru personu apvienības dalībnieku. Savukārt, ja pretendents ir personālsabiedrība, attiecīgo informāciju sniedz par katru personālsabiedrības biedru. ** Sniedz informāciju par līguma izpildes pasākumiem, kurus pretendents nodos saistītajai personai, un resursiem, kurus saistītā persona apņemas nodot pretendenta rīcība, kā arī veidu, kādā šie resursi tiks pretendentam nodoti.
Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
LĪGUMA IZPILDES VISPĀRĒJĀ KĀRTĪBA 3.1. IZPILDĪTĀJS līguma izpildē objektā nedrīkst iesaistīt krimināli sodītu personu, kā arī personu, kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta.
PAKALPOJUMA KVALITĀTE Pakalpojuma kvalitātei jāatbilst Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, Iepirkumā iesniegtajam Uzņēmēja piedāvājumam un Latvijas Republikā noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Ja Pasūtītājs nav pieņēmis Pakalpojumu Vienošanās 5.4.1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, par Pakalpojuma neatbilstību Vienošanās noteikumiem Pasūtītājs paziņo Uzņēmējam rakstiski 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Pakalpojuma plānotās saņemšanas dienas, nosūtot paziņojumu uz Vienošanās 3.2. punktā norādīto e-pasta adresi. Uzņēmējam ir pienākums turpmāk novērst Pasūtītāja konstatēto Pakalpojuma neatbilstību.
PRECES PIEGĀDES KĀRTĪBA 3.1. IZPILDĪTĀJS piegādā PRECI PASŪTĪTĀJAM K. Xxxxxxxxx xxxx 0X, Xxxx, 00 (divdesmit piecu) darbadienu laikā no LĪGUMA spēkā stāšanās dienas.
Piedāvājums Piedāvājumu veido finanšu piedāvājums un tehniskais piedāvājums. Finanšu piedāvājums sagatavojams saskaņā ar 5.pielikumā pievienoto veidlapu. Pretendentam jāņem vērā, ka izmaksās jāiekļauj visas nodevas, nodokļi un pārējās izmaksas, kuras ir nepieciešamas un saistošas pretendentam, izņemot PVN, kā arī pieskaitāmie izdevumi un pārējās izmaksas, lai nodrošinātu konkursa priekšmetā minētā iepirkuma izpildi. Visām izmaksām jābūt norādītām euro. Visām cenām un izmaksām darbu daudzumu un izmaksu sarakstā jābūt norādītām ar precizitāti 2 (divas) zīmes aiz komata. Vienību cenu izmaiņas iepirkuma līguma darbības laikā nav paredzētas. Attiecībā uz iepirkuma 1.daļu, pretendentam, kā tehniskais piedāvājums, jāiesniedz piedāvāto piesūcināto koka gulšņu ar metāla plāksnēm galos tehniskā dokumentācija, kas apliecina to atbilstību Tehniskajai specifikācijai, tajā skaitā 1. daļas Tehniskās specifikācijas 3.punktā un 4.punktā minētie dokumenti. Tāpat pretendentam ir jāiesniedz dokumenta kopiju (piem., līgumu vai rēķinu vai apliecinājumu u.tml.), kas apliecina, ka koksnes piesūcināšanai izmantotais biocīds (t.i., koksnes konservants – kreozots) ir iegādāts no ražotāja, kuram kompetentā valsts institūcija ir izsniegusi biocīda lietošanas atļauju 8. produktu veidam, kas atļauj attiecīgo biocīdu piedāvāt tirgū un lietot noteiktajā teritorijā. Pasūtītājs par atbilstību noteiktajām prasībām pārliecinās attiecīgo informāciju iegūstot publiskajā datubāzē xxxxx://xxxxxxxxxxx.xxxxx.xx/xxxxx/xxxxxxx#00000000 (t.i., Piešķirtās valsts atļaujas Latvijā). Attiecībā uz iepirkuma 2.daļu, pretendentam jāiesniedz sliežu stiprinājumu ražotāja dokumentācija, no kuras iespējams pārliecināties par stiprinājumu atbilstību Tehniskās specifikācijas prasībām.
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
Līguma izpildes laiks 12 (divpadsmit) mēneši no līguma noslēgšanas brīža.
PUŠU ATBILDĪBA UN LĪGUMSODS Puses ir savstarpēji atbildīgas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī atbild par otrai Pusei šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību. Ja Pasūtītājs savas vainas dēļ kavē Līgumā noteikto apmaksas termiņu, Projektētājam ir tiesības pieprasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas par katru nokavēto attiecīgā termiņa dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas. Ja Projektētājs kavē kādu no Līguma 4.1.punkta apakšpunktos minētajiem darbu izpildes termiņiem, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no Līguma 3.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma 3.1.1.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt Projektētājam maksāt Būvprojekta Trūkumu dēļ Pasūtītājam radīto zaudējumu atlīdzību, kas var rasties palielinoties Būvprojekta realizācijas laikam, palielinoties būvdarbu apjomam, palielinoties būvdarbu izmaksām un citos gadījumos Projektētāja prettiesiskas rīcības dēļ. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 500,00 EUR (pieci simti euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neorganizē un/vai tā pārstāvis nepiedalās Projektētāja un Pasūtītāja kopīgās sanāksmēs, kurās tiek risināti ar Līguma izpildi saistītie jautājumi, un/vai Projektētājs nepilda šo sanāksmju lēmumus, kuri fiksēti protokolos. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 8000,00 EUR (astoņi tūkstoši euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neievēro Līguma noteikumus par konfidencialitāti. Ja Pasūtītājs pirms termiņa izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 14.3.1., 14.3.2. vai 14.3.3.punktu, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 10% (desmit procenti) apmērā no Līgumcenas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līgumā paredzēto saistību turpmākas pildīšanas un neizslēdz pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Puses vienojas, ka Pasūtītājam saskaņā ar Līgumu pienākošos līgumsodus un Līguma 7.4.punktā minētos zaudējumus Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo Līgumu, pienākas Projektētājam, pirms tā izmaksas Projektētājam. Projektētājs atbild par zaudējumiem, ko tas ar savu prettiesisku darbību vai bezdarbību nodarījis Pasūtītājam vai trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par tā piesaistīto apakšuzņēmēju Projektēšanas darbu un Autoruzraudzības izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem un par zaudējumiem, ko Līguma izpildē iesaistītie apakšuzņēmēji ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību ir nodarījuši Pasūtītājam un trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par visu saistību izpildi pret apakšuzņēmēju, tajā skaitā samaksas veikšanu.
