Tārps. 2. Maza zivs
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
PIEDĀVĀJUMA IZVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJS 4.1. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 51.pantu, Komisija piešķir līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā tikai piedāvāto kopējo cenu.
Vērtēšanas kārtība 5.2.1. Piedāvājuma noformējuma pārbaudes laikā Komisija izvērtē, vai piedāvājums noformēts atbilstoši Nolikumā norādītajām prasībām.
Strīdu risināšana un Pušu atbildība Puses vienojas, ka jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no Līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks izšķirts pēc piekritības Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Gadījumā, ja Pasūtītājs nepamatoti pieļāvis jebkuru Līgumā noteikto maksājuma termiņa nokavējumu, Izpildītājs ir tiesīgs saņemt no Pasūtītāja nokavējuma procentus 0,2 % (divas desmitdaļas procenta) apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru maksājuma kavējuma dienu, sākot ar pirmo maksājuma kavējuma dienu, līdz dienai (ieskaitot), kad Pasūtītājs veicis pilnīgu nokavēto maksājumu samaksu. Ja Izpildītājs nokavē jebkuru Līgumā vai saskaņā ar Līgumu noteikto saistību izpildes termiņu, Izpildītājs maksā Pasūtītājam līgumsodu 0,2 % (divas desmitdaļas procenta) apmērā no Līguma summas, kas norādīta Līguma 4.1. punktā, par katru kavējuma dienu, sākot ar pirmo kavējuma dienu, līdz dienai (ieskaitot), kad Izpildītājs ir izpildījis Līgumā vai saskaņā ar Līgumu noteikto saistību. Ja Pasūtītājs, būvuzraugs vai būvvaldes būvinspektors, konstatē, ka Izpildītājs nav izpildījis tam Līguma 5.10. vai 5.11. punktā noteikto pienākumu, Izpildītājs maksā Pasūtītājam līgumsodu 0,02 % (divas simtdaļas procenta) apmērā no Līguma summas, kas norādīta Līguma 4.1. punktā, par katru reizi, kad konstatēts Līguma 5.10. vai 5.11. punkta pārkāpums. Kopējais līgumsods, ko viena Puse var piemērot otrai Pusei par saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, nevar pārsniegt 10% (desmit procentus) no Līguma 4.1. punktā norādītās Līguma summas. Ja par kādas saistības savlaicīgu neizpildi Līgumā ir paredzēts līgumsods, tad nokavējuma procenti papildus nav aprēķināmi. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Izpildītāju no savu līgumsaistību izpildes pienākuma un neatsvabina Izpildītāju no zaudējumu atlīdzības Pasūtītājam, pat ja arī tie nepārsniedz līgumsodu apmēru.
Pircēja saistības Pircējs primāri pasūta Preces no Piegādātāja, kurš Vienošanās pielikumā Nr. 1 attiecīgajā pozīcijā ir norādīts kā Piegādātājs Nr. 1. Ja Piegādātājs Nr. 1 nevar piegādāt Preci, tad Pircējs Preci pasūta no nākamā lētākā Piegādātāja. Pircējs Vienošanās darbības laikā ievēro Vienošanās 3. punktā un piegādes līgumā noteikto piegādes līguma izpildes kārtību.
Strīdu risināšanas kārtība 7.1. Jebkuras nesaskaņas, domstarpības vai strīdi tiks risināti savstarpēju sarunu ceļā, kas tiks attiecīgi protokolētas. Gadījumā, ja Līdzēji nespēs vienoties, strīds risināms tiesā Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Pušu saistības Piegādātājs apņemas veikt Preču piegādi Pasūtītājam saskaņā ar Vienošanās un Līguma noteikumiem. Ja Piegādātājs objektīvu iemeslu dēļ nevar piegādāt Preci, Piegādātājs par to informē Pasūtītāju Līguma 5.1.6.punktā noteiktajā kārtībā. Puses Vienošanās darbības laikā ievēro visu Vienošanās un Līgumā noteikto kārtību.
Piedāvājuma vērtēšana 4.6.1. Ja Iepirkuma komisijai rodas šaubas par piedāvājuma nepamatotu lētumu, tā rīkojas saskaņā ar PIL 53. panta noteikumiem. Ja Iepirkuma komisija konstatē, ka ir iesniegts nepamatoti lēts piedāvājums, tas tiek noraidīts.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana IZPILDĪTĀJS 10 (desmit) darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas par saviem līdzekļiem veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu pret iespējamajiem zaudējumiem PASŪTĪTĀJAM vai trešajām personām IZPILDĪTĀJA darbības, bezdarbības vai neuzmanības rezultātā DARBU veikšanas laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta Noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” prasībām. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā noteiktā apdrošinājuma summa nedrīkst būt mazāka par kopējo Līgumsummu, kas sastāda EUR ____________ (summa vārdiem). Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu IZPILDĪTĀJS slēdz ar noteikumu, saskaņā ar kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tieši PASŪTĪTĀJAM vai zaudējumus cietušajai trešajai personai. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un apdrošināšanas sabiedrības apliecinājumu par to, ka IZPILDĪTĀJA civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise attiecas uz šī Līguma ietvaros veicamajiem DARBIEM 10 (desmit) darba dienu laikā no Līguma spēkā stāšanās dienas. Apdrošināšanas polises kopija un apliecinājums tiek pievienoti Līgumam kā neatņemamas tā sastāvdaļas.
PUŠU ATBILDĪBA UN LĪGUMSODS Puses ir savstarpēji atbildīgas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī atbild par otrai Pusei šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību. Ja Pasūtītājs savas vainas dēļ kavē Līgumā noteikto apmaksas termiņu, Projektētājam ir tiesības pieprasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas par katru nokavēto attiecīgā termiņa dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas. Ja Projektētājs kavē kādu no Līguma 4.1.punkta apakšpunktos minētajiem darbu izpildes termiņiem, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no Līguma 3.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma 3.1.1.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt Projektētājam maksāt Būvprojekta Trūkumu dēļ Pasūtītājam radīto zaudējumu atlīdzību, kas var rasties palielinoties Būvprojekta realizācijas laikam, palielinoties būvdarbu apjomam, palielinoties būvdarbu izmaksām un citos gadījumos Projektētāja prettiesiskas rīcības dēļ. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 500,00 EUR (pieci simti euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neorganizē un/vai tā pārstāvis nepiedalās Projektētāja un Pasūtītāja kopīgās sanāksmēs, kurās tiek risināti ar Līguma izpildi saistītie jautājumi, un/vai Projektētājs nepilda šo sanāksmju lēmumus, kuri fiksēti protokolos. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 8000,00 EUR (astoņi tūkstoši euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neievēro Līguma noteikumus par konfidencialitāti. Ja Pasūtītājs pirms termiņa izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 14.3.1., 14.3.2. vai 14.3.3.punktu, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 10% (desmit procenti) apmērā no Līgumcenas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līgumā paredzēto saistību turpmākas pildīšanas un neizslēdz pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Puses vienojas, ka Pasūtītājam saskaņā ar Līgumu pienākošos līgumsodus un Līguma 7.4.punktā minētos zaudējumus Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo Līgumu, pienākas Projektētājam, pirms tā izmaksas Projektētājam. Projektētājs atbild par zaudējumiem, ko tas ar savu prettiesisku darbību vai bezdarbību nodarījis Pasūtītājam vai trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par tā piesaistīto apakšuzņēmēju Projektēšanas darbu un Autoruzraudzības izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem un par zaudējumiem, ko Līguma izpildē iesaistītie apakšuzņēmēji ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību ir nodarījuši Pasūtītājam un trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par visu saistību izpildi pret apakšuzņēmēju, tajā skaitā samaksas veikšanu.
