Piedāvājumu vērtēšanas pamatnoteikumi Iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanu veic slēgtās sēdēs šādos posmos: pretendentu atlase; tehniskā piedāvājuma atbilstības pārbaude; finanšu piedāvājumu vērtēšana. 4.2.2.Katrā vērtēšanas posmā vērtē tikai to pretendentu piedāvājumus, kuri nav noraidīti iepriekšējā vērtēšanas posmā.
Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
PAKALPOJUMA nodošanas - pieņemšanas kārtība 6.1. Pakalpojums (Pasūtījums) uzskatāms par pabeigtu un nodotu PASŪTĪTĀJAM, ja ir iesniegts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šī līguma 5.4.5.punktu un Pasūtītājs ir akceptējis sniegtos Pakalpojumus..
Kvalifikācijas prasības Kvalifikācijas prasība Latvijas Republikā reģistrētai vai pastāvīgi dzīvojošai personai iesniedzamie dokumenti Dokumenti izslēgšanas nosacījumu neattiecīnāmības pierādīšanai ārvalstīs reģistrētai vai pastāvīgi dzīvojošai personai
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
IEPIRKUMU KOMISIJAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI Iepirkumu komisijas darbu organizē un vada Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs nosaka Iepirkumu komisijas sēdes vietu, laiku un kārtību, kā arī sasauc un vada Iepirkumu komisijas sēdes. Iepirkumu komisijas savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, kā arī veic citas darbības saskaņā ar Iepirkuma Nolikumu un PIL. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas. Iepirkumu komisijai, piedāvājumu izvērtēšanā un pildot savus pienākumus, ir tiesības pieaicināt ekspertus. Ja Iepirkumu komisijai konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai. Ja Iepirkumu komisija ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt piedāvājumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājs piedāvājumu vērtē pēc tā rīcībā esošās informācijas. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Iepirkuma komisija nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi pretendentam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana pretendentam rada nesamērīgus izdevumus. Iepirkumu komisija ir tiesīga pārbaudīt un / vai iegūt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, datubāzēs vai no citiem avotiem. Gadījumos, ja iepirkumu komisija ir ieguvusi informāciju šādā veidā, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai. Iepirkumu komisija ir tiesīga piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi. Iepirkumu komisijai ir tiesības izdarīt grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūtot attiecīgu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, kas tiek ievietots internetā un publicēts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu komisijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru bez līguma noslēgšanas. Iepirkuma komisijai ir tiesības lemt par atklāta konkursa termiņa pagarinājumu, par to Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā publicējot informāciju. Iepirkumu komisijas pienākums ir piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, sniegt informāciju, ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildus informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šajā gadījumā pasūtītājs nosūta papildus informāciju piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu. Iepirkumu komisijas pienākums ir izskatīt pretendentu piedāvājumus, novērtēt to atbilstību nolikuma prasībām. Iepirkumu komisijas pienākums ir rakstiski informēt visus Pretendentus par konkursa rezultātiem pēc lēmuma pieņemšanas Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Nolikumā, regulē Publisko iepirkumu likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
PIEDĀVĀJUMU VĒRTĒŠANA UN IZVĒLES KRITĒRIJI 16. Iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanu veiks šādos etapos:
PIEDĀVĀJUMU VĒRTĒŠANA UN PIEDĀVĀJUMA IZVĒLES KRITĒRIJI 7.1. Piedāvājumu noformējuma un iesniedzamo pretendentu atlases dokumentu atbilstības pārbaudi, tehniskā un finanšu piedāvājuma vērtēšanu Iepirkuma komisija veic slēgtā sēdē.
Pakalpojuma sniegšanas kārtība 2.1. Izpildītājs apņemas sniegt semināra organizēšanas pakalpojumus pienācīgā kvalitātē saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, Līguma nosacījumiem un Pasūtītāja precizējošām norādēm.
Iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi 7.1. Piedāvājumu izvērtēšanā iepirkuma komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus.
