Partnerības līgums
Partnerības līgums
Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada
plānošanas periodam
GROZĪJUMI: MK 23.07.2014. RĪK. NR.363 (L.V., 24.JŪL., NR.144) GROZĪJUMI: MK 29.03.2017. RĪK. NR.161 (L.V., 31. MAR., NR.67) GROZĪJUMI: MK 04.02.2020. RĪK. NR. 44 (L.V., 6 FEB., NR. 26)
RĪGA 2014
MoF_PA; Partnerības līgums ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam
SATURS
Saīsinājumi un lietotie termini 4
1.Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas „Eiropa 2020” tematiskajiem mērķiem 7
1.1. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze 7
Zems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē 9
Ekonomisko attīstību ierobežojošā transporta infrastruktūras kvalitāte 26
Neefektīva resursu izmantošana 30
Augsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un ilgtermiņa bezdarba līmenis 41
Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums 49
Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība 65
1.2.Ex-ante novērtējumu kopsavilkums 80
1.3. Izvēlētie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes 83
Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 83
Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 85
Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs 88
Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību 89
Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti 91
Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā 98
Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 100
Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 102
Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā 107
Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi
....................................................................................................................................................... 113
1.4. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem (EUR) 129
1.5. Horizontālie principi 133
1.5.1. Partnerības princips 133
1.5.2. Vienlīdzīgu iespēju veicināšana starp vīriešiem un sievietēm, nediskriminācija un pieejamība
....................................................................................................................................................... 137
1.5.3. Ilgtspējīga attīstība 139
1.5.4.Horizontālās politikas mērķis 141
1.6. ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem 144
1.7.Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām 146
1.8.Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem 146
1.9.Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK 146
1.10. Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR)
........................................................................................................................................................... 147
2. Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai 148
2.1.Atbalsta koordinācija 148
2.2.Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem 155
2.3.Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi 155
2.4.Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte 181
2.5. Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam. 182
2.6.Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks 187
3. Integrēta teritoriju attīstība 191
3.1. Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību 193
3.1.1.Sabiedrības virzīta vietējā attīstība 193
3.1.2.Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI) 194
3.1.3. Pilsētvides ilgtspējīga attīstība 194
3.1.4. ETS, sadarbības jomas un ESSBJR 197
3.1.5. Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās 199
3.1.6. Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos 200
4. Efektīva PL un darbības programmu ieviešana 203
4.1.E-fondi 203
PIELIKUMI: 205
SAĪSINĀJUMI UN LIETOTIE TERMINI
AII AER | Augstākās izglītības iestādes Atjaunojamie energoresursi |
ARACHNE | EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu |
ĀM | Ārlietu ministrija |
BEMIP | Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns |
COSME | Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma |
CEF | Eiropas Infrastruktūras Savienojumu instruments |
CFLA DP DRN EAIT | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Darbības programma Dabas resursu nodoklis Eiropas vienotā augstākās izglītības telpa |
EIB | Eiropas Investīciju banka |
EEZ | Eiropas Ekonomikas zona |
EIS | Elektronisko iepirkumu sistēma |
EJZF | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
XXX | Xxxxx saimniecību ekonomiskā lieluma klase |
EK | Eiropas Komisija |
EK pozīcijas dokuments | Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments, prezentēts 2012.gada 4.decembrī |
ETL | Elektrotransportlīdzekļi |
ELFLA | Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai |
EM | Ekonomikas ministrija |
E-pārvaldība | Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai |
ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
ES | Eiropas Savienība |
ESSBJR Stratēģija „Eiropa 2020” | Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei |
ESF | Eiropas Sociālais fonds |
ESI fondi | Eiropas Savienības investīciju fondi - ESF, ERAF, KF, ELFLA, EJZF |
ES Padomes rekomendācija | Eiropas Savienības Padomes rekomendācija par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016.gada konverģences programmu |
ESCO | Enerģijas servisa kompānija |
ETS | Eiropas teritoriālā sadarbība |
EUR EQAR | Eiropas Savienības vienotā valūta euro Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs |
FM | Finanšu ministrija |
IDF | Iekšējās drošības fonds |
IeM | Iekšlietu ministrija |
IKT | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
IKP | Iekšzemes kopprodukts |
IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
JNI | Jauniešu nodarbinātības iniciatīva |
KF | Kohēzijas fonds |
KM | Kultūras ministrija |
KLP | Kopīgā lauksaimniecības politika |
KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
KP | Kohēzijas politika |
KP fondi | ESF, ERAF, KF |
KPFI | Klimata pārmaiņu finanšu instruments |
LAD | Lauku atbalsta dienests |
LAP 2014-2020 | Latvijas Lauku attīstības programma 2014-2020 (ELFLA) |
LAP | Lauku attīstības politika |
XXX | Xxxxxxxxxxxxxxx izmantojamā zeme |
LDDK | Latvijas Darba devēju konfederācija |
LESD | Līgums par Eiropas Savienības darbību |
LM | Labklājības ministrija |
MK | Ministru kabinets |
NAP 2020 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam |
NIP | Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.– 2020.gadam |
LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
NRP | Latvijas Nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai |
NVA | Nodarbinātības valsts aģentūra |
MVK | Mazie un vidējie komersanti |
P&A | Pētniecība un attīstība |
PKC | Pārresoru koordinācijas centrs |
PL | Partnerības līgums ES investīciju fondu ieviešanai 2014.–2020.gada plānošanas periodam |
PVN | Pievienotās vērtības nodoklis |
PUK | KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja |
Sadarbības partneri | Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni |
SEG | Siltumnīcefekta gāzu emisijas |
SIVN | Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums |
SM | Satiksmes ministrija |
Stratēģija „Latvija 2030” STEM | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam Science, Technology, Engineering and Math – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika |
SVVA | Sabiedrības virzīta vietējā attīstība |
TIKDG | KP fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvā darba grupa |
TM | Tieslietu ministrija |
UK | KP fondu uzraudzības komiteja |
UR | Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs |
VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
VRG | Vietējā rīcības grupa |
Vispārējā regula | Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regula (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr.1083/2006 |
VK | Valsts kanceleja |
VM | Veselības ministrija |
VSS | Eiropas Komisijas Vienotais stratēģiskais satvars 2014.– 2020.gadam |
VPP 2014-2020 ZM | Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam Zemkopības ministrija |
ZRP | Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gadam |
1.PARTNERĪBAS LĪGUMA SASAISTE AR STRATĒĢIJAS „EIROPA 2020”
TEMATISKAJIEM MĒRĶIEM
1.1. ATŠĶIRĪBU, ATTĪSTĪBAS VAJADZĪBU UN IZAUGSMES POTENCIĀLA ANALĪZE
(1) ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem – ERAF, lai ar ieguldījumiem P&A, IKT, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un tautsaimniecības strukturālu transformāciju; KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi; ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību, un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu; ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, x.xx. radot un saglabājot nodarbinātību; un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.
(2) ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku.
(3) Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo pārmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā sniegtu redzamu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju1 ieviešanā.
(4) ESI fondu ieguldījumu stratēģija balstīta uz stratēģijā „Latvija 2030”, NRP un NAP 2020 minētajiem attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, x.xx. ņemot vērā ESSBJR noteikto.
(5) NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā:
1. 73% nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem;
2. ieguldījumi P&A – 1,5% no IKP;
3. iedzīvotāju īpatsvars 30 – 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību – 34–36%;
4. skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem – 13,4%;
5. nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars – 21% 2 vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks;
6. primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe;
7. 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā;
8. ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu;
1 xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx0000/xxxxxx-xx-xxxxxx/xxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxxxx/0000/xxxxx_xx.xxx
2 Mērķis ietver divus rādītājus – nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Mērķis izvirzīts, ņemot vērā 2008.gada datus, kad 26.1% jeb 588 tūkst. iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22.1% jeb . 448,5 tūkst. iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Tomēr jāņem vērā, ka 2012.gada dati balstīti uz iedzīvotāju skaitu, kas iegūts 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātā, savukārt 2008.gada dati nav pārrēķināti pēc 2011.gada tautas skaitīšanas.
9. ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,20 Mt CO2 ekvivalentu.
(6) No augstākminētajiem stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem P&A, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem. 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi, galvenokārt, uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos. Papaildus minētajam, nacionālajos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%, ņemot vērā aktuālo mērķa vērtību.
(7) ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES Padomes 2013.gada rekomendācijām Latvijai, kas saistītas ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu (2.rekomendācija), nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu ar sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem (3.rekomendācija), augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu (4.rekomendācija), energoefektivitāti un enerģētiku (5.rekomendācija) un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu (6.rekomendācija). ES Padomes 3.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī uz valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.
(8) Konkrēta ieguldījumu sasaiste ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un ES Padomes rekomendāciju īstenošanu norādīta DP specifisko atbalsta mērķu aprakstos.
(9) Ņemot vērā iepriekšminēto avotu analīzi, galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības izaicinājumi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi:
1) zems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē;
2) ekonomisko attīstību ierobežojoša transporta infrastruktūras kvalitāte;
3) neefektīva resursu izmantošana;
4) augsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis;
5) nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums;
6) teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība3.
(10) Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes:
1) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;
2) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;
3) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;
4) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;
5) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;
6) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.
3 sociālie, demogrāfiskie un ekonomiskie izaicinājumi īpaši jūtami ārpus Rīgas aglomerācijas
Zems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē
(11) Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju, savukārt valsts inovāciju sistēmas attīstību kavē vājais zinātnes sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7.Ietvara programmā bija 22% (ES vidējais rādītājs – 21%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums (40,60 milj. EUR) vērtējams kā zems pret Latvijas iemaksām (aptuveni 80 milj. EUR).
(12) Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0,19% no IKP 2011.gadā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 1,26% no IKP). Iekšzemes uzņēmumu un lielo ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A ir nenozīmīgi, lai veicinātu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju attīstību vērstās nozarēs.
(13) Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-28 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, var secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ierindojas pieticīgā vietā ES-28 valstu vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu).
1. attēls. Izdevumi P&A ES valstīs 2011.gadā. Avots: EK statistikas biroja dati.
(14) Stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus veicinot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu. NRP ir iekļauta ieguldījumu P&A palielināšanas trajektorija (sk.1.tabulu).
1. tabula
Ieguldījumu P&A palielināšanas trajektorija
2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2020 | |
Kopējais finansējums R&D (milj. EUR) | 130,6 | 83,8 | 116,0 | 137,4 | 147,8 | 553,5 |
% no IKP | 0,62 | 0,46 | 0,60 | 0,7 | 0,66 | 1,5 |
(15) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 milj. EUR apjomā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, x.xx. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai. Atbalsts sniegts pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram, piemēram, kompetenču centros, sadarbojoties zinātniskajām institūcijām un komersantiem, tika īstenoti kopīgi pētījumi un izstrādāti jauni produkti un tehnoloģijas. Kopš 2011.gada tika uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un nodrošināta pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros zinātnes virzienus un nodrošina sinerģiju ar kompetenču centru pētniecības virzieniem un prioritārajām tautsaimniecības nozarēm.
(16) Gūtā pieredze KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam pētniecības atbalsta jomā liecina, ka ir vairāki būtiski izaicinājumi, kas ierobežo P&A ieguldījumu pieaugumu, piemēram, zinātnisko institūciju finansiālā kapacitāte un no projekta uz projektu balstīta pētniecības finansējuma struktūra, kas saistīta ar pārlieku zemo valsts budžeta finansējuma piešķīrumu institucionālajām (bāzes) izmaksām un pētniecības īstenošanai, kā arī ierobežoto pētniecības finansējuma pieejamību un pārrāvumiem konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma pieejamībā, kas rada pēctecības un ilgtspējas riskus. Tāpat izaicinājums ir bijis valsts atbalsta normu piemērošana P&A infrastruktūras attīstībā, kas radījusi neproporcionālu finansiālo slogu zinātniskajām institūcijām komerciāliem mērķiem izmantojamas pētniecības infrastruktūras līdzfinansēšanai. Kā nepietiekama vērtējama zinātnes sadarbība ar augstākās izglītības un privāto sektoru pētniecības projektu īstenošanā. Nākamajā KP fondu plānošanas periodā tiks izstrādāti tādi atbalsta pasākumi, kas veicina zinātnes, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomas sadarbību. Ņemot vērā to, ka liela daļa cilvēkresursu attīstības, praktiskās pētniecības un pētniecības infrastruktūras projektu KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam tiks īstenoti līdz 2015.gada beigām, šo ieguldījumu izvērtējums tiks veikts 2016.gadā un attiecīgi ņemts vērā, plānojot investīcijas nākamajā KP fondu plānošanas periodā.
(17) KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam inovāciju veicināšanas jomā ir notikusi P&A un inovāciju atbalsta koncentrācija noteiktos virzienos, piemēram, augstas pievienotās vērtības investīciju aktivitātē ir atbalstīti ilgtermiņa ieguldījumi komersantos, kuri darbojas augsto un vidēji-augsto tehnoloģiju nozarēs, līdz ar to atbalstīto nozaru struktūra aktivitātes ietvaros ir veidojusies līdzīgi Skandināvijas valstu tautsaimniecības struktūrai, vienlaicīgi sekmējot nozaru ar augstāku pievienoto vērtību attīstību. Tāpat tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu izveide vairākās augstskolās ir veicinājusi izglītības iestāžu sadarbību ar komersantiem. Ar aktivitātes ietvaros sniegto atbalstu līdz 2013.gada beigām iesniegti 18 starptautiski patentu pieteikumi. Vienlaikus, analizējot aktivitātes ietvaros sasniegtos rezultātus, secināts, ka šāda veida atbalstu ir nepieciešams koncentrēt nelielā skaitā centru, paplašinot piedāvāto pakalpojumu loku, attīstot kapacitāti, kas
profesionāli spēj veikt komercializējamu projektu atlasi, patentēšanu, licencēšanu, un nodrošināt finansējumu pētniecības rezultātu komercializācijai.
(18) Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanā, taču ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību un tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras uzlabošanu, veicinot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, atbilstoši tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju 4 , ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes. 1.tematiskā mērķa ietvaros atbalsts tiks sniegts atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.
(19) Saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, Latvijas izaugsmes prioritātes ietver modernu izglītību, attīstītu zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, tajā skaitā – 1) zināšanu-ietilpīga bioekonomika, 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija, 3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, 4) viedā enerģētika un 5) IKT joma, atbilstoši šo jomu attīstības vajadzībām, un EK identificētajās atslēgtehnoloģijās.
(20) 2013.gadā tika veikts Latvijas zinātnes starptautiskais izvērtējums, analizējot Latvijas zinātnes situāciju ES Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā. Tā rezultāti un ieteikumi tiek izmantoti nozares politikas un ieguldījumu plānošanā, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas mērķu sasniegšanā un nozares strukturālo reformu īstenošanā, x.xx. īstenojot zinātnisko institūciju konsolidāciju un uzlabojot konkurētspējīgāko zinātnisko institūciju rīcībspēju.
(21) Lai veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi, nepieciešams izvērtēt publiskā sektora virzīta pasūtījuma potenciālu un finansēšanas iespējas šajā jomā dažādos sektoros, x.xx. ieviešot inovatīvus energoefektivitātes risinājumus, tādējādi papildinot ieguldījumus, kas tiks veikti 4.tematiskā mērķa ietvaros.
(22) Pašreizējais zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā vērojamas būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan ar to savstarpējo mijiedarbību.
4 Saskaņā ar ZTAI Viedās specializācijas stratēģija - nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt
2. attēls. Inovāciju sistēmas nepilnības un galvenie izaicinājumi. Avots: Viedās specializācijas stratēģija.
(23) Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktā analīze identificē šādas inovāciju sistēmas nepilnības un galvenos izaicinājumus:
1. Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne:
1.1. lai gan doktorantu skaits pēdējos gados audzis, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita kāpumu;
1.2. saskaņā ar 2013.gada datiem 42% pētnieku ir vecāki par 50 gadiem un ir nepietiekams doktorantūras studentu skaits, kas aizvietotu pensionējošos zinātniekus5;
1.3. P&A strādājošo skaits PLE izteiksmē 2010.gadā – 0,57% no nodarbināto skaita, (Lietuvā – 0,88%, Somijā - 2,28%, vidēji ES – 1,15%). 2012.gadā zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits Latvijā sasniedz 5 593, no kuriem augstākās izglītības sektorā ir nodarbināti aptuveni 63%, valsts sektorā - aptuveni 21% un privātajā sektorā - aptuveni 15%;
1.4. zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā liecina par industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, kas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā 343 komersanti veica pētniecības darbu, kur bija nodarbināti 594 zinātniskā personāla darbinieki (pilna laika ekvivalents) jeb 15% no valstī kopējā nodarbinātā zinātniskā personāla skaita;
1.5. vāja starptautiskā sadarbība, kas kavē iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un zinātniskās izcilības tīklos.
2. Fragmentāra un noplicināta zināšanu bāze:
2.1. neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars un pārrāvumi konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma pieejamībā veicina nestratēģisku „no projekta uz projektu” orientētu pieeju zinātnes attīstībā un rada riskus tās ilgtspējai un pēctecībai. Vērojama arī disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām P&A. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam sasniedza 145,4 milj. EUR, no tā tikai 24% jeb 34,6 milj. EUR nodrošināja komersanti, aptuveni tik pat daudz finansējuma - valsts (24%; 34,7 milj. EUR), augstskolas nodrošināja tikai 2%, savukārt ārvalstu finansējums – 50% jeb 73,3 milj. EUR. Salīdzinājumā ar ES-27 valstu vidējo rādītāju privātā sektora izdevumi P&A vidēji veidoja 1,26% no IKP 2011.gadā, bet Latvijā – tikai 0,19% (Eurostat dati);
2.2. mazattīstīta P&A infrastruktūra, neattīstīta e-infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vienlaikus pastāvot samērā lielam zinātnisko institūciju skaitam (88)6.
5 Relatīvais doktoru skaits Latvijā (2012.g.) joprojām ir tikai 0,5 zinātņu doktori uz 100 iedzīvotājiem, kas ir mazāk nekā vidēji ES 27 – 1,5 zinātņu doktori uz 100 iedzīvotājiem. Inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai nozīmīgs ir matemātikas, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu pienesums - šajās nozarēs 2012.gadā doktora grādu ieguva 39% no visiem doktora grāda ieguvējiem, kas, ņemot vērā šo nozaru vecuma struktūru, ir nepietiekams cilvēkresursu atjaunotnes un skaita palielināšanas nodrošināšanai.
6 Saskaņā ar zinātnisko institūciju reģistra datiem. Avots: IZM dati, 01.10.2013.
3. Privātā sektora sadarbība ar pētniecības institūcijām ir vāja, un tehnoloģiju pārneses sistēma ir vāji attīstīta, zems komercializācijas līmenis:
3.1. ir zemi pētniecības rezultātu komercializācijas ienākumi (piemēram, no licenču līgumiem), zems patentu pieteikumu skaits Eiropas Patentu birojā uz vienu miljonu iedzīvotāju 7 , Latvijas zinātnieki līdz šim nav bijuši pietiekami mērķtiecīgi orientēti uz komercializējamu problēmu risināšanu, trūkst ideju komercializācijas veiksmes stāstiem, kas radītu lielāku privātā sektora kapitāla interesi;
3.2. lai inovāciju sistēma darbotos efektīvi, nepieciešama visu tās elementu sadarbība. Latvijas gadījumā gan pētniecības institūciju un pētnieku, gan nozaru pārstāvju sadarbība ir vāja, būtiski ierobežojot jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu pārņemšanu ražošanā.
4. Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšana ir neatņemama konkurētspējas politikas sastāvdaļa, tai ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.
5. Zema produktivitāte un vājš inovāciju sniegums. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovāciju kapacitāte un zināšanu absorbcijas spēja uzņēmējdarbības sektorā mazina iespējas ātri uzlabot situāciju. Nepietiekami ieguldījumi inovācijā un ražošanas attīstībai nepiemērota vide ierobežo jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un produktivitātes pieauguma tempu.
6. Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz inovācijām. Ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu. Eksporta struktūrā, galvenokārt, dominē zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, eksporta ienesīgums ir zems, augsta energointensitāte, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, vienlaikus nozarei ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.
7. Neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Jomās, kas ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai (inženierzinātnēs un dabas zinātnēs), 2011.gadā studēja tikai 21% no studentu kopskaita. Nemainoties izglītības sistēmai, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā.
(24) Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai, kuras pieauguma temps, atjaunojoties tautsaimniecības izaugsmei, bija krietni straujāks nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.
7 2011.gadā - 8.96 pieteikumi, salīdzinājumā ar 107.47 pieteikumiem ES-27 valstīs. Avots: Eurostat dati.
3. Attēls. Nozares īpatsvars, ražošanas apjomu izmaiņas un eksporta īpatsvars realizācijā. Avots: NIP.8
(25) Taču, lai Latvijas tautsaimniecības izaugsme būtu sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās pārmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, x.xx. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm.
(26) Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, Viedās specializācijas stratēģijas un NIP ietvaros noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:
1) mainīt ražošanas un eksporta struktūru tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;
2) attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību;
3) attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (jāattīsta jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai – energoefektivitātes paaugstināšana, IKT plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, P&A un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, x.xx. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos un teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšana.
(27) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam ietvaros īstenoti Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanas pasākumi ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi veicinot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. Tāpat veicināta tūrisma attīstība, organizējot reklāmas kampaņas ārvalstīs un nacionālos stendus
8 Diagrammā katras nozares „apļa lielums” parāda nozares īpatsvaru apstrādes rūpniecībā, Vertikālā ass – Katras nozares ražošanas apjomu izmaiņas 2012.gadā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni 2007.gadā. Horizontālā ass – Eksporta īpatsvars no nozarē saražotās produkcijas realizācijas
starptautiskajās izstādēs. Īstenoti arī finanšu pieejamības nodrošināšanas pasākumi, attīstot riska kapitāla sektoru, sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektus savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai.
(28) NIP ietvaros un Viedās specializācijas stratēģijā eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzē identificētas šādas galvenās Latvijas priekšrocības - zemas darbaspēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskajos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, ieguldījumu drošība.
(29) NIP ietvaros veiktā anlīze identificē šādus galvenos izaicinājumus MVK konkurētspējas palielināšanā un komersantu iedrošināšanā uz inovācijām un radošumu:
1) zema produktivitāte, īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35% no ES vidējā rādītāja9, un zems zinātņietilpīgu produktu īpatsvars gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (Latvijā – 6,3%, ES vidējais rādītājs – 15,6% 2012.gadā)10;
2) zems inovāciju sniegums - inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā sasniedz tikai 29,9%, (salīdzinājumam - Lietuvā – 34,5%, Igaunijā – 56,8% un ES vidējais rādītājs – 52,9%)11 un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, x.xx. apstrādes rūpniecībā (sk. 4.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību12
13;
1997.gadā | 2010.gadā |
4. attēls. Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģiju līmeņa (%). Avots: NIP.
3) vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai, pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems uzņēmumu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados.
9 xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxxxXxxxXxxxxXxxxxx.xx Avots: Eurostat dati, 2011.
10 xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxx.xx?xxxxxxxxx&xxxxx0&xxxxxxxxxxx&xxxxxxxxx00000&xxxxxxx0
11 xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxx/XXX_XXXXXX/0-00000000-XX/XX/0-00000000-XX-XX.XXX Avots: Eurostat dati. 12 xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/XXXXXXXX/xxxxxxxx/Xxxxxxxxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxxxxxxxx/Xxxxxxxxxx.xxx. Avots: CSP dati.
13xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxxxXxxxxxXxxxxXxxxxx.xx Avots: Eurostat dati.
Piemēram, 2011.gadā uz 1 000 darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13,55 jauni komersanti14, bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) skaits (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) ir neliels – 921 šāda veida komersants 2007.gadā un attiecīgi 258 un 98 komersanti 2008.gadā un 2009.gadā15;
4) ierobežota pieeja finansējumam, īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās;
5) zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte un ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums, x.xx. nepietiekams inženiertehnisko tīklu pārklājums, kas ierobežo jaunu komersantu veidošanos, komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī investīciju piesaisti. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas, gan veicot izejvielu piegādi, gan arī galaproduktu pārvadāšanu;
6) eksporta iemaņu trūkums MVK, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas, tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš saistīto nozaru (klasteru) sadarbības attīstības iespējām gan nacionālajā, gan starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs. Tāpat nepietiekami tiek izmantots ienesīgu un eksportspējīgu pakalpojumu nozaru potenciāls, x.xx. radošo industriju potenciāls, kā arī Latvijas kā tūrisma galamērķa veicināšanas rezultātā radītā ietekme uz jaunu uzņēmumu, produktu un darba vietu izveidi;
7) darbaspēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām;
8) nepietiekama starpnozaru sadarbība nacionālā un starptautiskā līmenī, kas vērsta uz radošuma un inovāciju komercializāciju, attīstot jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību. Veicinot tehnoloģisko un netehnoloģisko, kā arī sociālo un eko inovāciju procesu sasaisti ar uzņēmējdarbību, tiks stiprināta inovāciju kapacitāte, kā arī radošuma pārnesē balstīta mērķtiecīgāka jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde.
(30) 2009. un 2010.gadā produktivitātes pieaugums bija straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, palielinot Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Taču, atjaunojoties tautsaimniecības izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieauga straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados produktivitātes un algu dinamikas plaisa, visticamāk, saglabāsies. No otras puses
- darba samaksas kāpums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.16
14 Avots: CSP un Lursoft dati.
15 Avots: pēdējie CSP pieejamie dati.
16 EM: Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (2013.gada jūnijs).
5. attēls. Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā nominālais ULC; 2005.gads = 100. Avots:
(31) Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo ieguldījumi saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjoms joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tāpēc šai grupai nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.
(32) Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo teritoriju un telpu, tai skaitā vidēji un augsti tehnoloģisku nozaru un darbības veidu prasībām atbilstošu telpu, piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums - pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums īpaši attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu. Statistikas dati liecina, ka investīcijas industriālo telpu būvniecībā 2011.gadā veidoja 53,4 milj. EUR, savukārt industriālo telpu rekonstrukcijā – 44,1 milj. EUR. Šīs investīcijas lielākoties tika veiktas, lai pielāgotu telpas konkrētu komersantu vajadzībām, un investīciju daļa, kas tiek veikta industriālās telpās, kas paredzētas iznomāšanai, ir ļoti neliela, izņemot Rīgu un Jelgavu. Latvijā ir būtisks ēku skaits, kas nav rekonstruētas vai netiek pilnībā izmantotas, bet kuras potenciāli varētu tikt iznomātas apstrādes rūpniecības komersantiem. Vairāk nekā 40% no ēkām, kas ir reģistrētas kā ražošanas ēkas, ir neizmantotas, kas apliecina nepietiekamas investīcijas šajā jomā reģionos. Tirgus tendences liecina, ka vidējais pieprasījums attiecībā uz platību nelielām noliktavas vai palīgtelpām ir 150300 m2, ražošanas telpām nelieliem vai jaundibinātiem komersantiem – 500-1000 m2, bet darbības paplašināšanai vai ražošanas pārcelšanai uz jaunām telpām – 1200-1500 m2. Reģionos ārpus Rīgas, kur tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm (ar pieprasījumu pēc noliktavas telpām) ir mazāks īpatsvars, dominē pieprasījums pēc apstrādes rūpniecībai piemērotām telpām. Statistikas dati par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām ražošanas telpu rekonstrukcijai vai būvniecībai liecina, ka jaunu telpu būvniecība bieži ir efektīvāks risinājums nekā esošo telpu rekonstrukcija, jo:
- Padomju laikā būvētās telpas ir sliktā tehniskā stāvoklī un to rekonstrukcija ir ekonomiski neizdevīga;
- Daļai no neizmantotajām telpām ir dažādi īpašnieki, kas nevar vienoties par rekonstrukcijas veikšanu;
- Vidējo un augsto tehnoloģiju komersantiem ir atšķirīgas, augstākas tehniskās prasības (griestu augstums, ventilācijas un apkures sistēmas, grīdas uzbūve u.c.) nekā padomju laikā būvētajām telpām.
(33) Tāpat būtiska problēma ir industriālo pieslēgumu izveide, jaudu palielināšana, kā arī augstās teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas, kas kavē inovatīvu un jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un darbības paplašināšanos. Ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecības un inovatīviem komersantiem nepieciešams integrēts atbalsts, x.xx. neliela izmēra specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei primāri atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem un pašvaldību attīstības stratēģijā paredzētajiem plāniem. Īstenojot minētos pasākumus, tiks atviegloti apstākļi komersantu darbības paplašināšanai un produktivitātes celšanai, inovācijas un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā un radīta iespēja piesaistīt ieguldījumus, x.xx. ārvalstu, un jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks veicināta nodarbinātība, uzņēmējdarbības attīstība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos. Ņemot vērā nepieciešamo kapitāla ieguldījumu apjomu apstrādes rūpniecībā strādājošo komersantu darbības attīstībā, ir nepieciešams būtisks atbalsts atbilstošas infrastruktūras veidā. Industriālās infrastruktūras nodrošināšana ļauj apstrādes rūpniecības komersantiem samazināt neproduktīvo ieguldījumu apjomu un koncentrēties uz savas darbības attīstību, nevis uz pamatinfrastruktūras jautājumu risināšanu, zaudējot produktivitāti. Tādējādi apstrādes rūpniecībai un inovatīvai ražošanai atbilstošas maza apjoma industriālās infrastruktūras (telpas, pieslēgumi, aprīkojums) nodrošināšana ir tieši saistīta ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A un inovācijās, kā arī NIP noteikto politikas mērķu – apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšana Latvijas IKP – sasniegšanu. Šāda veida investīcijas ir atbalstāmas tikai ar nosacījumu, ka komersanti nodrošina līdzfinansējumu atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem.
(34) Jaunu tirgu apgūšanas izmaksu analīzē secināts, ka eksporta tirgos, īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, palielinot izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgākas kļūst kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas.
(35) Latvijas eksporta tirgi un struktūra kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 valstīm un Baltijas valstīm.
6. attēls. Latvijas eksporta tirgi un nozaru struktūra, 2000.-2011.gads( %). Avots: CSP dati.
(36) Tāpēc būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kam raksturīga t.s. vērtības ķēžu veidošanās, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā. Komersantu sadarbība var tikt veicināta klasteru iniciatīvu ietvaros, attīstot horizontālo un vertikālo sadarbību starp Latvijas komersantiem un sekmējot efektīvāku piegādes vērtības ķēžu veidošanos. Vienlaikus ar ražojošo nozaru eksporta snieguma uzlabošanu, būtiski ir veicināt ienesīgu pakalpojuma nozaru eksporta potenciāla pilnveidošanu un mazināt šo nozaru atkarību no ierobežota skaita mērķa tirgiem. Kā viena no pakalpojumu sektora nozarēm ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību minama tūrisma nozare, kas Latvijā 2012.gadā veidoja 580,5 milj. EUR jeb 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, savukārt 2010.gadā - 5,3% no ieguldījumiem Latvijā radītajā kopējā pievienotajā vērtībā.
(37) Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un palielina nodarbinātību. Vienlaikus notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās augt arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātība palielināsies lēnāk nekā izaugsme, jo apstrādes rūpniecības izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme, galvenokārt, būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības kāpums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020.gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā pakāpeniski palielināsies darbaspēka pieprasījums, un jau patlaban atsevišķās jomās jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru.
(38) NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darbaspēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko pārmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, jāveicina profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstība, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību.
(39) Apstrādes rūpniecībā strādājošie speciālisti (īpaši inženierzinātnēs) strauji noveco un aiziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras dalījums.
7. attēls. Nodarbināto vecumstruktūras dalījums. Avots: CSP dati, EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognoze.
(40) Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte - zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā – 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka nekā vidēji ES.
(41) Latvijā salīdzinājumā ar ES valstīm ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas kavē iespējamu attīstības tempu. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20–40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šīs produkcijas pieprasījuma līmeni.
(42) Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama aptuveni 80 tūkst. darba vietu samazināšanās, tāpēc nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu komersantu attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts P&A un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, tādējādi veicinot augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaikus paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju iekšzemes un ārējos tirgos.
(43) Latvijā ir vairāk nekā 300 tūkst. ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, veicinot katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.
(44) Lai arī pēdējos septiņos gados Latvijā ir veikti salīdzinoši nozīmīgi kapitālieguldījumi lauksaimniecības nozarē, ko, galvenokārt, veicinājis pieejamais atbalsts, tomēr, salīdzinot ar ES dalībvalstu rādītājiem, Latvijai nodrošinājums ar kapitālu ir viens no zemākajiem ES. Tikai 26% saimniecību vadītāju ir augstākā vai profesionālā lauksaimnieciskā izglītība. ESI fondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam, risinot strukturālas problēmas, pārāk maz uzmanības tika pievērsta lauksaimniecībā strādājošo izglītošanai un inovāciju veicināšanai, tomēr lauksaimniecībā sniegtās apmācības palīdzējušas uzlabot ekonomisko rezultātus 77,4% uzņēmumiem, it īpaši noderīgas bijušas iegūtās zināšanas par saimnieciskās darbības analīzi, restrukturizāciju un par produktu ražošanas iespējām mājas apstākļos.
(45) IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, ko var raksturot kā informācijas sabiedrību, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama, tikai pamatojoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un īpaši MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir arvien izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums.
(46) Ņemot vērā esošās situācijas analīzi informācijas sabiedrības jomā, kā arī Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013.gadam17 un uz to pamata izstrādāto attīstības plānu gala ietekmes novērtējumu, kā arī ES attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās prioritātes informācijas sabiedrības jomā, plānošanas periodam 2014.–2020.gadam darba grupa18 ir izvirzījusi prioritāros virzienus 19 , kuros nepieciešams veikt ieguldījumus IKT jomā (pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgums, IKT izglītība, e-prasmes, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība e-vidē). Vienlaikus tiek paredzēts pēc snieguma ietvara izvērtējuma pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus, gadījumā, ja IKT jomas rezultātu sasniegšanai būs nepieciešams papildus resurss un būs izvērtēta papildu ieguldījumu efektivitāte. Līdz šim Latvijas e-pārvalde izmantota par atbalstu un veicinātāju, galvenokārt, nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos arī datiem jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot arī ESSBJR izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā pašlaik trūkst atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskajā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, x.xx. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz pieprasījumā bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā gandrīz netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu veicinoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darba vietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu.
(47) Latvijai, tāpat kā visām pārējām EK valstīm, jāsniedz savs ieguldījums veiksmīgai INSPIRE direktīvas īstenošanai. Šis jautājums īpaši svarīgs – pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no
17 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.-2013.gadam pieejamas xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000 18 Darba grupā piedalījās pārstāvji no ministrijām, Valsts kancelejas, IKT nozares asociācijām, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības
trūkumiem - pilnībā nav nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem.
(48) Plānošanas periodā līdz 2013.gadam gūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.–2013.gada plānošanas periodā izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem – piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi u.c. Izmantojot portāla xxx.xxxxxxx.xx koplietošanas platformu, vienuviet pieejami vairāk nekā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk nekā 1 miljonu reižu. Izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā - 26 milj. EUR - par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ieviestas elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.-2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.
(49) Latvijā publisko datu infrastruktūra balstīta uz informācijas sistēmām, kuras izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk nekā 10 gadiem, un to izveide notikusi decentralizēti, nelietojot vienotus IT standartus un metodes. Tādējādi valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas.
(50) Līdz šim nepietiekami izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas lietošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šīs pieejas neizmantošana saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, ievērojot papīra dokumentu plūsmas darbības procesus. Joprojām ir plašs neīstenots e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta 20 ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu no 2 135 pakalpojumiem aptuveni 600 pakalpojumu pieejamību būtu lietderīgi nodrošināt elektroniskā veidā. Līdz 2007.–2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs aptuveni 240 no šiem 600 pakalpojumiem.
(51) Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis, attiecīgi tehnoloģiju attīstība jāsasaista ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādējādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neraugoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi - 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e-prasmju apgūšanas nepieciešamību.
(52) Ņemot vērā, ka IKT joma ir viena no Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros izvirzītajām galvenajām prioritātēm, kā arī specializācijas joma, ieguldījumi produktos un pakalpojumos, kas veicinās IKT piedāvāto priekšrocību izmantošanu būs aktuāli arī tematisko mērķu “Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju”, “Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares
20 Eiropas Sociālā fonda 2007.–2013.gada DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.5.1.2.aktivitātes „Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” ietvaros īstenotais projekts „Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana”
(attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju”, “Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā” ietvaros.
(53) Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas vērsts uz NAP 2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās specializācijas stratēģijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātos nozaru politikas plānošanas dokumentos, t.i., NIP, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam. Savukārt, saistītajiem plānošanas dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc Viedās specializācijas stratēģijas apstiprināšanas, t.i., Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam
„Radošā Latvija” un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam, jānodrošina stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu papildinātība un sinerģija ar Viedās specializācijas stratēģiju. ESI fondu ieguldījumu plānošana tiks attiecīgi balstīta uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām specializācijas jomām (plānošanas dokumentu sasaisti sk. 8. attēlā).
8. attēls. Viedās pecializācijas sasaite ar citiem politikas plānošanas dokumentiem.
(54) Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa21 Latvijas problemātiskākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā22 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79. vietā starp 148 pasaules valstīm.23 Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos. Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ievērojot, ka pasaulē pieaug investīciju konkurence, šā vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makrostrukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā „Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija”, kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes 2013.gada rekomendācijas izpildei – tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei nepieciešama kompleksa pieeja – tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana.
(55) Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu24 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras.
(56) Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, veicinot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā 2012.gadā pirmo reizi pēdējo triju gadu laikā tiesās izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts un sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina – vienotas tiesu prakses nodrošinājums, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c.
(57) Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma („iesaldēto līdzekļu” apjoms) ir 304,3 milj. EUR, x.xx. lietās par parāda un zaudējumu piedziņu – 287,55 milj. EUR.25 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir „izņemti” ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Arī
21 Ekonomiskās brīvības indeksa novērtējums. 2013.gads. xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxxx
22 Doing Business ziņojums. 2012.gads. xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxx-xxxxxxx/xxxxx-xxxxxxxx-0000 23 Pasaules konkurētspējas novērtējuma ziņojums. 2013.gads. xxxx://xxx0.xxxxxxx.xxx/xxxx/XXX_XxxxxxXxxxxxxxxxxxxxxXxxxxx_0000-00.xxx
24 Ekonomiskās brīvības indeksa novērtējums. 2013.gads: xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxxx
25 Uz 2013.gada 29.maiju. Dati no Tiesu informācijas sistēmas.
izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas un elektronizēšanas nepieciešamība.26
(58) EM uzņēmēju aptaujas „Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.– 2011.gads” rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veikšanas kavēkļiem minējuši likumu un noteikumu pārmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka27 secinājusi, ka korupcija ir nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Saskaņā ar speciālo korupcijas izplatības mērījumiem veltīto Eirobarometru28 83% aptaujāto respondentu uzskata, ka korupcija ir izplatīta parādība Latvijā (vidēji ES līmenī – 76%). Korupcijas novēršanā iesaistīto institūciju veiktās pārbaudes un krimināllietu izmeklēšanas liecina, ka, izskaužot situatīvo korupciju neplānotos ikdienas kontaktos starp valsts amatpersonu un institūcijas klientu, tomēr nemazinās atsevišķu negodīgu personu vēlme gūt labumu sev vai nodrošināt citām personām, izmantojot dienesta stāvokli ļaunprātīgi. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. Šādas parādības galvenokārt notiek sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it īpaši publiskajos iepirkumos tādos sektoros kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, publiskās kapitālsabiedrības, kā arī jomās, kur valsts veic oligopolu uzņēmumu darbības likumības uzraudzību un ēnu ekonomikas apkarošanu. Korupcijas formas un izpausmes veidi kļūst komplicētāki un grūtāk identificējami un to noteikšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, cieša sadarbība pieredzes apmaiņā ar ārvalstu institūcijām. Pašlaik kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.
(59) Globālās finanšu krīzes ietekmē laikā no 2008.gada īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē lielā mērā ir bijuši vērsti uz mehānisku iestāžu, darbinieku skaita un finansējuma samazināšanu, būtiski ierobežojot gan darbinieku motivācijas, gan profesionālās pilnveides pasākumus29. Par turpmāku pasākumu nepieciešamību valsts pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai liecina arī Pasaules Bankas starptautiskā salīdzinošā indikatora GRICS30 novērtējums parametrā „publiskās pārvaldes efektivitāte”, kas pēc sasniegtā progresa, kas
26 Visu valsts īstenoto publisko pakalpojumu izvērtēšanas un klasifikācijas rezultāti. 2012. xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxx/XXxxx00_00/00000/?xxxx00000
27Integrity Vice Presidency FY13 Annual Update -xxxx://xxxxxxxxxxxxx.xxxxxxxxx.xxx/XXXXXXX/Xxxxxxxxx/000000- 1381352645465/INT_Annual_Update_FY13_WEB.pdf
29 Gala ziņojums par valsts pārvaldes politikas novērtējumu un priekšlikumiem nākamajam plānošanas periodam 54.lpp. xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxxxxxxx/xx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx/xxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xx- petijumi/
30GRICS (Governance Research Indicator Country Snapshot) ir komplekss indikators, kuru katru gadu (līdz 2002.gadam – reizi divos gados) sagatavo PB un kas sastāv no vairākiem simtiem dažādu mainīgo, kas apkopoti no 18 dažādu starptautisku
bija vērojams laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam attiecīgi vērtībai pieaugot no 0,49 līdz 0,70 punktiem, 2011.gadā kritās līdz 0,68 punktiem. Līdzīgas negatīvas iezīmes Latvijas valsts pārvaldes efektivitātes novērtējumā atspoguļojas arī Pasaules ekonomikas foruma Globālajā konkurētspējas novērtējumā31, kur neefektīva un birokrātiska valsts pārvalde minēta kā galvenais šķērslis saimnieciskās darbības un biznesa attīstībai.
(60) Budžeta konsolidācijas rezultātā pēdējo gadu laikā tika būtiski samazināta Valsts administrācijas skolas loma un tai pieejamais budžets, kā rezultātā valsts pārvaldes iestāžu, kuras nodrošina normatīvā regulējuma izstrādi, kas tieši ietekmē saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, administratīvā sloga mazināšanu un korupcijas novēršanu, nodarbināto apmācības ir bijušas neregulāras un lielā mērā atkarīgas no ESI fondu pieejamā finansējuma apjoma, kas mazinājis nodarbināto spēju veikt rīcībpolitikas nozīmīgumam atbilstošus politikas ietekmes un administratīvā sloga novērtējumus attiecībā uz saimnieciskās darbības vidi normatīvo aktu izstrādes procesā un to ieviešanā, kā arī efektīvi identificēt korupcijas riskam pakļautās jomas un personas un nodrošināt savlaicīgu operatīvās izmeklēšanas procesu ar aktuālākajām metodēm. Apmācību iespēju nevienlīdzību un nepietiekamību valsts pārvaldes iestāžu vidū pamato arī Valsts kancelejas 2012.gadā veiktajā aptaujā32 iegūtie dati, kur vairāk nekā 1/3 daļa jeb 45% respondentu valsts pārvaldes darbinieku iespējas regulāri pilnveidot profesionālās zināšanas novērtē negatīvi (18 % nebija viedokļa šajā jautājumā), savukārt tikai 6% respondentu pilnībā piekrita, ka valsts pārvaldes darbiniekiem piedāvātie profesionālās izaugsmes pasākumi nodrošina to profesionālo izaugsmi.
(61) 2007.–2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei, kā arī veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā. Valsts pārvaldes efektivitātes celšanas jomā ir ieviesta uz rezultātu orientēta darba izpildes plānošanas un novērtēšanas sistēma, uzsākta valsts civildienesta reforma, veikti pasākumi mēnešalgu izlīdzināšanai līdzīga darba veicējiem dažādās valsts budžeta iestādēs un uzsākta darba laika analīzes sistēmas ieviešana.
(62) Iepriekšminēto identificēto problēmu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšanai, ko plānots veicināt ar ieguldījumu palīdzību 1., 2., 3. un 11. tematiskā mērķa ietvaros.
Ekonomisko attīstību ierobežojošā transporta infrastruktūras kvalitāte
(63) NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomiskajai izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai.
(64) EK Transporta politikas “Baltajā grāmatā”33 atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas transporta infrastruktūras atšķirības, tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas
organizāciju iegūtās informācijas. Indeksa vērtības mēra intervālā no +2,5 līdz -2,5. Plašāka informācija par šo indikatoru pieejama PB interneta mājaslapā: xxxx://xxxx.xxxxxxxxx.xxx/xxxxxxxxxx/xxx/xxxxx.xxxx#xxxx
33 Baltā grāmata: Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu COM (2011)144; xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxx/xxxxx_xx.xxx
transporta infrastruktūras tīklu, šīs atšķirības jānovērš, t.i., jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, jāuzlabo dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ.
(65) ESF finansētajā pētījumā „Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011”, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatoru, sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu – pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij maksimāla efekta panākšanai jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. Īpaši norādīta Latvijas atpalicība ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un, daudz svarīgāk, preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā.
(66) Transporta infrastruktūras kvalitātes atšķirības vērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes, un periodā no 2005. līdz 2010. gadam šīs atšķirības augušas. Vienlaikus Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte pielīdzināma divām pārējām Baltijas valstīm.
(67) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis ierobežo tautsaimniecības tālāko attīstību.
(68) Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par minētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa - konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, x.xx. ESI fondus.
(69) VAS „Latvijas Valsts ceļi”, pamatojoties uz SM deleģējumu, izstrādājusi „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam”, kas ļaus, izmantojot valsts budžeta atbalstu, sasniegt NAP 2020 identificētos valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus.
(70) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tiek kavēta arī iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociālajiem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.
(71) 53.7% valsts reģionālo34 autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, arī 46.3% valsts galveno autoceļu (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošs faktors. Bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljonu iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1,3 reizes augstāks nekā ES vidēji. Intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā arī identificēti posmi, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi. Latvijas lielo pilsētu centrus noslogo tranzītkravu pārvadājumi,
34 Atbilstoši likuma „Par autoceļiem” 3.pantam valsts reģionālie autoceļi ir autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā republikas pilsētas xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx00000.
piesārņojot vidi. Īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars visu valsts iedzīvotāju vidū 2003.–2012.gadā pieaudzis par 2,7 procentu punktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits audzis vairāk nekā par 60%, savukārt pēdējos 10 gados divas reizes pieaudzis Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, būtiski palielinot gaisa piesārņojumu.
(72) Lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos mērķus un nozares politikas rezultātus saistībā ar drošību uz ceļiem, izstrādāts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.–2016. gadam . Plāns izstrādāts, izvirzot mērķi - saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu (salīdzinot ar 2010. gadu), kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu. ESI fondu investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, x.xx. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības.
(73) Latvijas dzelzceļa tīklam raksturīgs zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.
(74) Esošās analogās vilcienu un staciju radiosakaru sistēmas samazina Latvijas dzelzceļa transporta koridoru starptautisko konkurētspēju, jo nenodrošina atbilstību ES savstarpējās izmantojamības prasībām un savietojamību ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, kur savietojamības ieviešana jau notiek vai tiek plānota.
(75) Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai Eiropas Transporta tīkla daudzgadu programmas 2007.–2013.gadam ietvaros EK jau apstiprinājusi SM iesniegtos izpētes projektus par tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes izstrādi jaunas Eiropas standartiem atbilstošas Rail Baltic līnijas izbūvi Latvijas teritorijā un projektu par skiču projekta izstrādi un nepieciešamo darbību izpēti Rail Baltic dzelzceļa līnijas Latvijas posmam. Detalizēto tehnisko izpēti plānots pabeigt līdz 2015.gada beigām un tās mērķis ir noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica 2 novietojumu, tai skaitā arī visu iespējamo trases variantu izpēti – dzelzceļa līnijas savienojumam ar Rīgas pilsētas centru, starptautisko lidostu „Rīga” un Rīgas brīvostas teritorijām Daugavas labajā un kreisajā krastā un veikt nepieciešamos priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvniecības uzsākšanai.
(76) Savukārt esošā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras (platformu) augstuma starpība ar ritošo sastāvu būtiski ierobežo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pieejamību visām pasažieru kategorijām, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.
(77) Pieaugot starptautiskajā lidostā „Rīga” apkalpoto pasažieru un gaisa kuģu skaitam, pieaug gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst, uzlabojot lidostas infrastruktūru. Tādējādi, ņemot vērā starptautiskās lidotas “Rīga” attīstību, nepieciešamas investīcijas, kas uzlabotu situāciju vides un drošības jomā, paātrinot gaisa kuģu nobraukšanu no skrejceļa, samazinot laiku starp operācijām uz skrejceļa un paaugstinot gaisa kuģu apkalpošanas iespējas specifiskos laika apstākļos. Tāpat, spēcīgu lietusgāžu laikā starptautiskajā lidostā „Rīga” var uz laiku tikt apturēta transporta un gājēju kustība, ņemot vērā, ka esošā sistēma ir nolietojusies, kā rezultātā virszemes notece, ieskaitot naftas produktu noplūdes no transportlīdzekļiem nonāk lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.
(78) Nepietiekami attīstīta ir publiski pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu, dzelzceļa) kvalitāti, tādējādi radot izaicinājumus gan saistībā ar drošību, gan vides riskiem. Ostu izaugsmi nepieciešams sabalansēt ar pilsētas iedzīvotāju interesēm, un tam nepieciešama transporta plūsmas novirzīšana ārpus pilsētas centra,
veidojot ērtus un drošus savienojumus ar valsts galveno autoceļu ievadiem pilsētu teritorijās. Ostu efektīvai integrācijai TEN-T tīklā nepieciešams uzlabot savienojumus tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai, tostarp infrastruktūras savienojumus, kas nepieciešams transporta operācijām ostas teritorijā, un savienojums ar pārējiem transporta veidiem TEN-T tīklā.
(79) ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstībā veikts nozīmīgs ieguldījums transporta nozares uzlabošanai. Būtiski uzlabota valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāte, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, domājot par gājēju, velosipēdistu, mototransporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, kā arī cietušo skaita samazināšanu ceļu satiksmes negadījumos. Latvija 2001.–2010. gadā veikusi nozīmīgu darbu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, panākot bojāgājušo skaita sarukumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi – līdz 2010.gadam par 50% samazināt bojāgājušo skaitu.
(80) ESI fondu 2007.-2013.gada īstenošanas periodā turpināta dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā pieaudzis par 10%, un kopumā pārvadāts 60.6 milj. t kravu. Lai gan 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķa – kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālas transporta sistēmas pilnveidošanu.
(81) Lidostā “Rīga” ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija un divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidostā “Rīga” veiktās investīcijas nodrošinājuši augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu infrastruktūru, attiecīgi nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu.
(82) 2007.–2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumiem tika atbalstīti pasākumi, lai palielinātu Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu caurlaides spējas, proti, multifunkcionālu beramkravu piestātņu, sauskravu termināļa un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība, kā arī kuģu ceļu un akvatorijas padziļināšana un jaunu pievadceļu izbūve esošajiem termināļiem un industriālajām zonām. Tomēr, joprojām nepietiekami attīstīta ir visiem lietotājiem pieejamā ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm, proti, Liepājas ostas viļņlauži, Rīgas ostas un Ventspils ostas moli būvēti 00.xx. sākumā un ir būtiski nolietojušies, nenodrošinot ostas akvatorijas aizsardzību no vēja un viļņu iedarbības, kā rezultātā samazinās kuģošanas drošība un paaugstinās vides riski ostu akvatorijā un Baltijas jūrā kopumā. Līdztekus, lai atvieglotu kravu caurlaidspēju ostu zonās, jāturpina uzlabot sauszemes pievedceļu kvalitāte.
(83) Investīcijas transporta nozarē gan tieši (dzelzceļš, pilsētu sabiedriskais transports), gan netieši (ceļu kvalitāte) uzlabos arī situāciju sabiedriskā transporta jomā. Nepārtraukti tiek pārskatīti reģionālie starppilsētu un reģionālie vietējās nozīmes maršruti, lai reaģētu uz iedzīvotāju pieprasījuma izmaiņām un iekļautos valsts piešķirtajā finansējumā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums 35 nosaka, ka, plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem. Pasažieru pārvadātāju ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā vidējā viena kilometra pašizmaksa 2011.gadā bija vidēji 0,98 EUR par vienu kilometru, bet pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu 9,32 EUR par vienu vilcienu kilometru
35 Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums pieejams: xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000
(ievērojot, ka 45% no kopējām izmaksām, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, sastāda maksājumi par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu). Tādējādi dzelzceļa transports ir efektīvs vietās, kur pasažieru skaits reisā vidēji pārsniedz 160 pasažierus, kamēr autobusu satiksmi ir izdevīgi izmantot vietās, kur pasažieru skaits vienā reisā svārstās no 16 līdz 60 pasažieriem. Līdz ar to dzelzceļa pasažieru pārvadājumi reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā noteikti par prioritāriem, ņemot vērā iespēju pārvadāt lielas pasažieru plūsmas.
(84) Sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek ņemta vērā iedzīvotāju zemā pirktspēja, kā arī nepieciešamība pildīt likumā noteikto sociālo funkciju, tādēļ pasūtītāja noteiktā braukšanas maksa sabiedriskajā transportā ir zemāka par pakalpojuma pašizmaksu. Lai nodrošinātu pakalpojumu, regulārie sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek dotēti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.36
(85) Papildus, Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam pie turpmākās rīcības plānojuma paredzēts veikt visaptveroša sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami mazāku publisko finansējumu, tostarp, nosakot ilgtermiņā ekonomiski un finansiāli pamatotu un pasažieru plūsmām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu un autopārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu. Vienlaikus jāņem vērā, ka transporta nozarei Latvijā raksturīga augsta energoatkarība. Investīcijas videi draudzīgā pilsētu sabiedriskajā transportā spēj sniegt būtisku ieguldījumu kā mobilitātes veicināšanā, tā piesārņojuma mazināšanā. Šāda mērķa sasniegšanai piemērota ir tramvaja infrastruktūras attīstība, tomēr, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī tajās pilsētās, kur nav esošas tramvaja infrastruktūras, ir jāizvērtē potenciāls arī AER izmantošana pilsētu sabiedriskajā transportā.
(86) Iepriekšminēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra, ko plānots veicināt ar ieguldījumiem 4. un 7. tematiskā mērķa ietvaros.
Neefektīva resursu izmantošana
(87) Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai ņem vērā izaicinājumus, ko paredz Stratēģija „Eiropa 2020” un NRP, un izvirza Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Ilgtermiņa enerģētikas politika tiek plānota, pamatojoties uz aktualizētām valsts tautsaimniecības attīstības prognozēm, x.xx. demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm periodā līdz 2030.gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru energoefektivitātes, SEG emisiju, kā arī AER kontekstā.
(88) Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zema energoefektivitāte siltumenerģijas gala patēriņa sektorā, tajā skaitā mājsaimniecībās un rūpniecībā. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums, nepieciešamo investīciju lielais apjoms un ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods ir galvenais cēlonis siltumapgādes sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Savukārt zema energoefektivitāte rada enerģētiskās drošības, ilgtspējas un konkurētspējas riskus.
(89) NRP energoefektivitātes jomā identificēti šādi izaicinājumi:
1. zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros;
36 Plašāka sabiedriskā transporta analīze ietverta Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam.
2. energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu samazināšana tīklos;
3. pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.
(90) Latvijas enerģijas intensitātes indekss (enerģijas patēriņa un IKP attiecība salīdzinājumā ar 2000.gadu) pastāvīgi samazinās (sk. 9. attēlu.), tomēr kopējais primāro energoresursu patēriņš pēdējos gados saglabājies diezgan nemainīgs. Salīdzinājumā ar ES-27 valstu vidējo radītāju, kur 2011.gadā enerģijas intensitāte bija 144 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 EUR IKP, Latvijā šis rādītājs bija vairāk nekā divas reizes augstāks – 323 kg (Eurostat dati).
9. attēls. Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada. Avots: EM un CSP izdevums
„Latvijas enerģētika skaitļos, 2013
(91) Latvijas enerģijas galapatēriņa struktūras pārmaiņas raksturo 10.attēls. Lielākie enerģijas gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transporta nozare, kā arī rūpniecība un būvniecība. Ieguvumi enerģijas patēriņa samazināšanā iegūstami, investējot galapatēriņa sektoros – mājsaimniecībās, transportā un rūpniecības ēkās – tādējādi gan samazinot enerģijas patēriņu, gan uzlabojot sociāli ekonomiskos apstākļus mājsaimniecībām un samazinot resursu patēriņu un uzlabojot resursu produktivitāti rūpniecības sektorā. Energoefektivitātes pasākumu veikšana apstrādes rūpniecības nozarē kā būtisks investīciju virziens paredzēts NIP.
(92) Neskatoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt vairākas ekonomikā būtiskas nozares: koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tādējādi mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātē rūpniecības nozarē samazinās energoresursu izmaksas, veicinot nozares ilgtspēju un konkurētspēju, un draudzīgumu videi. Jāņem vērā, ka, lai arī dažādām tautsaimniecības nozarēm ir dažāda energoietilpība, komersanti Latvijā veic saimniecisko darbību ražošanas ēkās ar ļoti atšķirīgiem energoefektivitātes rādītājiem, tādējādi investīciju vajadzības ražojošo komersantu energoefektivitātes paaugstināšanā ir jāvērtē komersantu, nevis nozaru līmenī, lai maksimizētu ekonomisko ieguvumu no energoefektivitātes investīcijām.
10. attēls. Enerģijas galapatēriņa struktūra sektoru griezumā 1990.un 2011.gadā (%) Avots: EM un CSP izdevums „Latvijas enerģētika skaitļos, 2013
(93) Savukārt Stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie sasniedzamie energoefektivitātes mērķi rāda vēlamos investīciju virzienus, proti, investīcijām jābūt vērstām uz enerģijas ietaupījuma sasniegšanu gan galapatēriņā, gan pārveidošanas sektorā, kā arī jābūt SEG emisiju ierobežošanai un AER izmantošanai.
(94) Lai sasniegtu Stratēģijas „Eiropa 2020” 20% energoefektivitātes mērķi, Latvijas kopējais indikatīvais energoefektivitātes mērķis ir sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe (28 PJ), kas paredz enerģijas ietaupījumu daudzdzīvokļu ēkās, sabiedriskajās ēkās, ražošanas, pakalpojumu un transporta sektorā, kā arī centralizētās siltumapgādes sektorā. Enerģijas ietaupījuma novērtēšanā un mērķu aprēķināšanā tika ņemtas vērā IKP prognozes līdz 2020.gadam, kas nosaka enerģijas pieprasījuma izmaiņas, un spēkā esošā enerģētikas politika, kas definē indikatīvus atjaunojamās enerģijas politikas mērķus 2020.gadam un enerģijas efektivitātes politiku līdz 2016.gadam. Latvija virzās uz noteikto mērķi 2020.gadā panākt enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe apmērā (kopējais enerģijas ietaupījums gan gala patēriņā, gan pārveidošanas sektorā). Kā liecina jaunākie pieejamie statistikas dati, ir panākts bruto iekšzemes enerģijas patēriņa samazinājums no 4,47 Mtoe 2008.gadā līdz 4,41 Mtoe 2012.gadā, un enerģijas patēriņa samazinājumā par 0,06 Mtoe būtiska nozīme ir arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
(95) Stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā Latvijas mērķis ir sasniegt 40% AER īpatsvaru no kopējā galapatēriņa. Salīdzinājumam – 2005.gadā bija sasniegti – 32,6%, 2011.gadā – 33,1%, bet 2012.gadā – 35,8%. 2012.gadā no AER saražotā elektroenerģija patēriņā pret prognozēto 2020.gada patēriņa mērķi elektroenerģijai, kas saražota no AER (4600 GWh), veidoja 89,23% (t.i., elektroenerģijas sektorā mērķis sasniegts gandrīz par 90%). Savukārt 2011.gada kopējās enerģijas patēriņā AER siltuma sektora daļa veidoja 58,4%, transporta sektora daļa – 26,1%, savukārt elektroenerģijas sektora daļa - tikai 15,5% kopējās enerģijas patēriņā Latvijā. Ņemot vērā to, ka Latvijas energobilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgādē un transportā. Ņemot vērā minēto, centralizētās siltumapgādes jomā tiks īstenoti projekti, kuros notiks pāreja no fosilā kurināmā uz AER, dodot pienesumu Latvijas AER mērķa sasniegšanā un mazinot atkarību no importētajiem energoresursiem. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo
siltumjaudu ap 143 MW, no tiem - 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie - no privātiem resursiem.
(96) Jau 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei: daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. Energoefektivitātes pasākumu rezultātus objektīvi varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem (vairākām apkures sezonām), pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas. Indikatīvie enerģijas ietaupījumi pirmajās 125 renovētajās daudzdzīvokļu ēkās liecina, ka ietaupīti 16,11 GWh enerģijas (katru gadu), un šo projektu attiecināmās izmaksas ir 14,7 milj. EUR. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināts 1,15 milj. EUR enerģijas ietaupījums katru gadu un veiktās investīcijas atmaksāsies nepilnos 13 gados. Gaidāms, ka pēc ERAF līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes ieviešanas renovētajās ēkās tiks ietaupīts vairāk nekā 130 GWh gadā.
(97) Attiecībā uz līdz šim paveikto var norādīt, ka 2007.–2013.gada KP fondu programmu ietvaros tiks renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas). 2004.–2006.gada plānošanas perioda ietvaros rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet 2007.–2013.gada plānošanas periodā – 168 km, kā arī atbalstīta vairāk nekā 350 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšana. Lai nostiprinātu iepriekš veiktās investīcijas, īpaši būtiski nodrošināt, lai līdztekus ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
(98) Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir vēl lielāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97% veido fosilā enerģija, kas simtprocentīgi tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija katru gadu importē fosilo degvielu vairāk kā 0.7 miljardu EUR apjomā. Tādējādi transporta nozare spēj sniegt būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas izmantošanā un piesārņojuma mazināšanā.
(99) Latvija, piedaloties EK viceprezedenta Xxxx Xxxxxx 2013.gadā iniciētajā tīras degvielas iniciatīvā un saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam paredzēto, ir sagatavojusi un pieņēmusi Latvijas elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016.gadam, kura mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot tās efektivitāti, nodrošinot mobilitāti, un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē. Šis plāns paredz kopumā 38 pasākumus četros darbības virzienos:
1. atbalsts zinātnei un inovatīvu produktu izstrādei;
2. administratīvās kapacitātes celšana un informatīvie pasākumi;
3. elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide;
4. elektrotransportlīdzekļu iegādes stimulēšana.
(100) Elektromobilitātes plāns ir vērsts arī uz pilsētu mobilitātes ilgspējīgas attīstības nodrošināšanu atbilstoši EK Baltajā grāmatā noteiktajiem mērķiem, paredzot atbalsta pasākumus pilsētu transportam elektrisko autobusu iegādei. Pilsētās ir būtiski izveidot un attīstīt kvalitatīvu, piesaistošu un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu, priekšroku dodot elektriskajiem un dzelzceļa transporta modeļiem. Lai uzlabotu pilsētvidi un nodrošinātu elektrotīklu stabilitāti, viens no prioritāriem virzieniem nākotnē ir samazināt novecojušo virszemes elektrotransporta kontakttīklu apjomu, it sevišķi pilsētu vēsturiskajos centros, un to aizstāt ar bezvadu enerģijas uzlādes sistēmām.
(101) Īpaša loma Baltijas valstu enerģētikas politikas un enerģijas tirgu attīstībā ir reģionālajai sadarbībai. ES līmenī ir vairāki būtiski reģiona sadarbības ietvari – BEMIP un visi pieejamie ES finanšu instrumenti, x.xx. 0000.xxxx paredzētais CEF instruments, kura ietvaros tiks atbalstīti tikai pārrobežu enerģētikas projekti, tādējādi sniedzot ieguldījumu enerģētikas tīklu savienojamības
attīstībā, kā arī liberāla, efektīva un droša enerģijas tirgus izveidē. Enerģētikas tīklu attīstībai Latvija CEF ietvaros ir pieteikusi šādus projektus:
1. Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 3.etaps;
2. Elektrības trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju;
3. Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas un rekonstrukcijas turpināšana un krātuves paplašināšana u.c.
Īstenojot minētos pasākumus, būtiski tiks uzlabota savienojamība ar ES enerģētikas infrastruktūru, tādejādi veicinot ES Padomes 2013.gada rekomendācijas izpildi. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus, gadījumā, ja CEF ietvaros minētajiem projektiem finansējums netiks piešķirts. Tāpat nepieciešams attīstīt arī Latvijas iekšējos elektropārvades tīklus, veicot ieguldījumus gan elektroenerģijas pārvades, gan sadales tīklos, vienlaikus risinot arī pašvaldību teritorijās identificētās problēmas un vajadzības. Lai nodrošinātu pietiekamu Latvijas elektroenerģijas apgādes drošības līmeni, AS „Augstsprieguma tīkls” laika posmā līdz 2023.gadam veiks pārvades tīkla attīstību un citus tā uzlabojumus, piemēram, ieguldījumus apakšstacijās, kabeļu līnijās, gaisvadu līnijās u.c. AS „Sadales tīkls” ir izstrādājis sadales tīklu Attīstības plānu elektroapgādes kvalitātes un drošuma paaugstināšanai Latvijā līdz 2023.gadam un turpmāko 10 gadu laikā AS „Sadales tīkls” realizēs virkni investīciju programmu: esošā elektrotīkla rekonstrukcija, viedo tīklu ieviešana, izolētā tīkla izbūve, jaunu apakšstaciju izbūve, u.c.
(102) Latvija ir apņēmusies pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu ar 2015.gada 1.janvāri un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu mājsaimniecībām. Kopš 2013.gada 3.jūnija, kad Latvijā darbību uzsāka Nord Pool Spot, tika atvērts jauns Elspot tirdzniecības apgabals Latvijā, sasniedzot ilgtermiņa mērķi veidot pārskatāmu un atvērtu Baltijas elektroenerģijas tirgu, kas ir savienots ar Ziemeļvalstu reģiona elektroenerģijas tirgu, nodrošinot elektroenerģijas cenu publisku pieejamību un ticamību. Brīvo tirgu raksturos pārskatāmas un nediskriminējošas cenas, elektroenerģijas piegādātāju brīva izvēle, kā arī fokusēts sociālā atbalsta instruments. Latvija pakāpeniski virzās uz gāzes tirgus liberalizāciju; Saeima ir pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka pakāpenisku tirgus atvēršanu ar 2014.gadu un plāno to pilnībā atvērt 2017.gadā. Latvijas pienākums ir pārņemt nacionālajā tiesiskajā regulējumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības, no kurām būtiskākās ir trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai; sadales sistēmu operatoru nodalīšana.
(103) Latvijā ir vairāk nekā 300 tūkst. ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.
(104) Lai gan Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES valstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paaugstināšanas ziņā vēl joprojām pastāv virkne izaicinājumu. EK priekšlikumā par vispārējo Savienības vides rīcības programmu „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” norādīts, ka dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai šajās jomās nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem.
(105) Saskaņā ar EK pētījumu „Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs”37 Latvija saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, x.xx. par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. Tā, piemēram, 2010.gadā Latvijā:
1. bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 t apjomā, no kura pārstrādāti 40,11%;
2. sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010.gadā radīti 649 485 t apjomā, no kura pārstrādāti 16,2 %;
3. radītais iepakojuma apjoms veidoja 213 906 t, no kura pārstrādāti 48,92%;
4. saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 t nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, un pārstrādāti 85% savāktā daudzuma.
(106) Tomēr jānorāda, ka Latvijā novērojama arī tendence, ka samazinās radīto mājsaimniecības un tiem līdzīgo atkritumu daudzums (no 861 tūkst. t 2007.gadā līdz 613 tūkst. t 2012.gadā), samazinās poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (no 820 tūkst. t 2007.gadā līdz 543 tūkst. t 2012.gadā) un vienlaikus pieaug pārstrādāto sadzīves (visi nebīstamie) atkritumu daudzums – no 475 tūkst. t līdz 1 166 tūkst. t. Radīto sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo atkritumu apjoma kritumu izraisījusi ekonomiskā krīze un ar to saistītās patēriņa izmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī atkritumu rašanās ierobežošanas pasākumu īstenošana, tomēr nevar rēķināties, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, ja uzlabosies ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits stabilizēsies. Savukārt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanās un pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugums saistāms ar mērķtiecīgu atkritumu apsaimniekošanas valsts politikas īstenošanu.
(107) No 2000.gada, piesaistot KF un ERAF finansējumu, ieguldīti 137,3 milj. EUR, lai Latvijā radītu bāzes infrastruktūru, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, vienlaikus slēdzot un rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves (no kopējā finansējuma 124,2 milj. EUR ieguldīti atkritumu poligonu infrastruktūras attīstībā, 11,8 milj. EUR – nomatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā un 6,7 milj. EUR – dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras attīstībā, ierīkojot vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktus, 29 atkritumu šķirošanas laukumus, 11 kompostēšanas laukumus un 15 šķirošanas pārkraušanas centrus). Jāņem vērā, ka 2007.-2013.gada plānošanas perioda atkritumu aktivitātēs projektu īstenošana vēl turpinās, tāpēc sagaidāms, ka minētās rādītāju vērtības līdz perioda beigām vēl pieaugs.
(108) Ja 2007.gadā atbilstošos poligonos apglabāja aptuveni 70% visu apglabājamo nešķiroto sadzīves atkritumu, tad 2012.gadā šie atkritumi 100% apjomā tika apglabāti poligonos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (piesaistot KF un ERAF līdzfinansējumu līdz 2012.gadam izveidoti 11 atkritumu apglabāšanas poligoni, x.xx. viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons, rekultivētas 316 normatīviem neatbilstošas atkritumu izgāztuves). Uzsākta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas īstenošana, kas turpmākajā periodā būtiski jāattīsta, lai sekmīgi nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā un veicinātu atkritumu hierarhiju38. Jāatzīmē, ka jaunu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecības un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšanas rezultātā uzlabojusies arī atkritumu statistika.
(109) Vismaz minimālas iespējas iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā ir nodrošinātas ~80% valsts iedzīvotāju, savukārt dalītā atkritumu savākšanas sistēma ir pieejama ~37% valsts iedzīvotāju. Attiecībā uz speciālo atkritumu grupu – videi kaitīgas preces, elektrisko un
38 atkritumu apsaimniekošanas hierarhija - atkritumu apsaimniekošanas realizēšana šādā vēlamā secībā: atkritumu rašanās novēršana, atkritumu daudzuma samazināšana, atkritumu atkārtota izmantošana, atkritumu reģenerācija un atkritumu apglabāšana
elektronisko iekārtu atkritumi, nolietoti transportlīdzekļi, apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību, var secināt, ka dalītās savākšanas pakalpojums ir nodrošināts, jo uz šīm atkritumu grupām tiek attiecināts ražotāja atbildības princips, kas ir veicinājis šo atkritumu nodošanas iespēju garantēšanu tirdzniecības vietās, kā arī savākšanas punktu tīkla izveidi visā Latvijas teritorijā. Uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide tomēr nenodrošina nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu, piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītās vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām. Tas apdraud vides acquis izpildi atkritumu jomā attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi papīram, metālam, plastmasai un stiklam, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi.
(110) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apjomā eksportēts papīra un kartona iepakojums un papīrs un kartons, aptuveni 90% apjomā – plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir metāla atkritumu eksports – 75% no savāktā,39 jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas, vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārvalstīm.
(111) Saskaņā ar iepriekšminēto Latvija daudzos aspektos neizpilda atkritumu apsaimniekošanas direktīvu (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK, 2000/53/EK):
1. attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK prasību izpildi Latvija vēl nav sasniegusi mērķi attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstību un izveidi. 2012.gadā atkritumu dalītās vākšanas pakalpojums bija pieejams 74 pašvaldībās un tika pārstrādāti 16,2% mājsaimniecību savākto atkritumu. Savukārt ir sasniegts mērķis attiecībā uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai reģenerācijai, un 2011.gadā pārstrādāti 95,5% savākto būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu;
2. attiecībā uz Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasībām 2011.gadā Latvijā poligonos apglabāti 58,79% bioloģiski noārdāmo atkritumu, savukārt 2012.gadā šis apjoms samazināts līdz 58,1%; attiecībā uz Direktīvas 94/62/EK prasībām par izpildi Latvijā 2011.gadā reģenerēti 54% šo atkritumu un atsevišķiem materiālu veidiem reģenerācijas apjoms atpaliek no mērķiem. Savukārt 2011.gadā pārstrādāts 51% izlietotā iepakojuma;
3. attiecībā uz Direktīvas 2012/19/EK izpildi Latvija patlaban nav sasniegusi tajā noteiktos mērķus, 2012.gadā uz vienu iedzīvotāju gadā savācot aptuveni 2 kg EEIA un 25% no iepriekšējā kalendārajā gadā tirgū laistā iekārtu apjoma (masas).
4. attiecībā uz Direktīvu 2000/53/EK par nolietotajiem transportlīdzekļiem Latvija sasniegusi noteikto pārstrādes mērķi, un 2012.gadā tika pārstrādāti 86% no nolietoto transportlīdzekļu masas;
5. attiecībā uz Direktīvas 2006/66/EK prasībām Latvija izpildījusi noteikto savākšanas un pārstrādes mērķi attiecīgi 2010.gadā un 2012.gadā.
(112) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:
1. Uzsāktā atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras izveide nenodrošinās:
1.1. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītās savākšanas sistēma (papīram, metālam, plastmasai un stiklam) nenodrošinās šo pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs otrreizējai izmantošanai sagatavot un
39 xxxx://xxxxxxxx.xxxxx.xx/#xxxxXxxxxxxxxxXxxxxxx&xxxxxxxxxXxxxxxxx0
pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu);
1.2. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;
1.3. priekšnosacījumus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/19/EK (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu.
2. Lai gan atkritumu poligonu apsaimniekotāji arvien lielāku uzmanību velta apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai, nododot sašķirotos atkritumus pārstrādei, tomēr problemātiska būs bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana apglabājamo atkritumu apjomā līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma apjomā (Padomes direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem).
(113) Attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūru aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2 000 (CE>2000), ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem nav nodrošināta 100% apmērā, tāpēc daļa mājsaimniecību notekūdeņu attīrīšanai turpina izmantot individuālos risinājumus, kas palielina vides piesārņojuma risku. Savukārt savu laiku nokalpojušo kanalizācijas tīklu noplūdes izraisa vides piesārņojumu.
(114) Izmantojot 2007.-2013.gada ESI fondu plānošanas periodā pieejamos KF un ERAF līdzekļus, līdz 2012.gada beigām pabeigti 164 ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanas projekti, tāpēc palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem pieejami centralizētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Kopumā visā valstī centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība pieaugusi no 56,37% 2009.gadā līdz 61,96% 2012.gadā. 2012.gada beigās dzeramā ūdens sagatavošana un notekūdeņu attīrīšana atbilst normatīvo aktu prasībām 62 no 89 aglomerācijām. Vienlaikus ne visiem aglomerāciju, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2 000, iedzīvotājiem nodrošināta iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tāpēc vai nu tiek izmantoti individuālie risinājumi, vai ir nodrošināts tikai viens no pakalpojuma veidiem – tikai centralizētā ūdensapgāde vai tikai centralizētā kanalizācija. 2012.gadā dzeramā ūdens sagatavošana nodrošināta 1,37 milj. aglomerāciju iedzīvotāju, notekūdeņu attīrīšana – 1,27 milj. iedzīvotāju.
(115) Ieguldot investīcijas komunālās ūdenssaimniecības attīstībā, būtiski samazinājusies vidē novadītā piesārņojuma daļa no kopējā vidē novadītā piesārņojuma no punktveida piesārņojuma avotiem, kā arī sarukuši dzeramā ūdens zudumi no centralizētās ūdensapgādes tīkliem. Atbilstoši 2007.- 2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem dzeramā ūdens tīklu zudumi samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP5 īpatsvars sarucis no aptuveni 85% 2008.gadā līdz aptuveni 48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars - no aptuveni 94% līdz aptuveni 75% un kopējā fosfora – no aptuveni 93% līdz aptuveni 64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.–2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies gandrīz par 50% salīdzinājumā ar 2007.gadu.
(116) Pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas plānots, ka 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEC prasības. No 67 aglomerācijām, kurās identificētas ES
Direktīvas 91/271/EEC prasību neizpilde, 24 aglomerācijas novada notekūdeņus tieši riska ūdensobjektos, bet 11 - riska ūdensobjektu baseinos. Tāpat pēc 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas būs vēl 13 aglomerāciju, kurās nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, jo upju baseinu apsaimniekošanas plānos rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana.
(117) Papildus identificētas 189 apdzīvotās vietas ar CE 200 – 2000, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektu apgabalos. 78 no šīm apdzīvotajām vietām savus notekūdeņus novada tieši riska ūdens objektos. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos apdzīvoto vietu grupā, kur CE 200 – 2000, ir noteiktas 14 apdzīvotas vietas, kurās jāveic papildu pasākumi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību uzlabošanai, jo tieši no šīm iekārtām vidē novadītais piesārņojuma daudzums ir cēlonis sliktam ūdens stāvoklim ūdens objektā. Ciemu raksturojums, ņemot vērā kopējo radīto notekūdeņu apjomu un savākto notekūdeņu apjomu un attīrīšanas kvalitāti, ir ļoti atšķirīgs. Var būt lieli ciemi ar augstu CE apjomu un vāju infrastruktūru un mazi ciemi ar pilnībā funkcionējošu sistēmu. Šāda situācija izveidojusies, jo sistēmu sakārtošana 2007.–2013.gadā bija brīvprātīga un balstījās uz pašvaldību iniciatīvu.
(118) Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.– 2013.gada ESI fondu plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai.
(119) Iedzīvotājiem nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Īpašs atbalsts sniedzams nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
(120) Lielāko daļu aizsargājamo teritoriju Latvijā aizņem meži (49%) un lauksaimniecības zeme (24%), bet pārējo daļu aizņem ūdeņi (12%), purvi (12%) un citi biotopi (1%). Kopējā sauszemes ĪADT aizņemtā platība ir 17% valsts teritorijas. Savukārt nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai ārpus ĪADT var veidot mikroliegumus. Daļa izveidoto ĪADT un mikroliegumu iekļauti arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā (302 ĪADT un 24 mikroliegumi). Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas aizņem 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas. Videi draudzīga lauksaimniecība Natura 2000 teritorijās ir pamats vairāku retu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Līdz šim finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis pieejams 2007.–2013.gada plānošanas periodā, sniedzot ieguldījumu infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidē.
(121) ES Putnu un Biotopu direktīvu un Sugu un biotopu likuma ieviešanai Latvijā jāīsteno dabas atjaunošanas, uzturēšanas un apzināšanas pasākumi. Atbilstoši 2013.gada ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā40 konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu atrodas labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, liecinot par antropogēno slodzi un dabas aizsardzības pasākumu nepilnīgu īstenošanu. Ievērojamai daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013.gada ziņojumu un 2007.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.– 2006.gadā,22 ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Tas nozīmē, ka jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu. Tā kā sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie
40 Ziņojumi par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.–2006.gadā un 2007.–2012.gadā pieejami xxxx://xxxxxx.xxxxx.xxx.xx/xxx000000/xxx000000
apsaimniekošanas pasākumi bieži tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības un biotopu apsaimniekošanai paredzētie finansiālie resursi ir ierobežoti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi ne vien netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, bet arī strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.
(122) Latvijā patlaban ir nepietiekami attīstīta meža uguns novērošanas sistēma, tāpēc jāturpina preventīvo pasākumu attīstība, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un laikus to likvidētu.
(123) LAP 2007.-2013. ietvaros atbalsts lauksaimniekiem sniegts vairākos pasākumos vides un lauku ainavas uzlabošanai, kas snieguši ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī tradicionālās lauku ainavas saglabāšanā, sekmējot ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, izmantojot videi draudzīgas lauksaimniecības metodes. Kopumā 2.ass pasākumu atbalsts ir mazinājis zemes pamešanu un veicinājis izmantotās LIZ platības pieaugumu. Tomēr veiktie ieguldījumi ar vidi saistītajos mērķos un kvalitatīvajos rādītājos sasniegti daļēji, nereti novērtēt ieguldījumus apgrūtina datu trūkums. Tomēr ir būtiski arī plānošanas periodā 2014.–2020.gadam sniegt atbalstu lauksaimniekiem par ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību.
(124) Īstenojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumus plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, Latvijas zvejas flote tika balansēta ar tai pieejamiem zvejas resursiem. Tomēr zvejniecībai pieejamo zvejas resursu apjomi ir nestabili ar tendenci samazināties, līdz ar to esošā zvejas flotes kapacitāte vēl arvien var negatīvi ietekmēt ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķu sasniegšanu, kā arī zvejas flotes ekonomisko dzīvotspēju (saskaņā ar ikgadējo Latvijas zvejas flotes kapacitātes ziņojumu). Lai sasniegtu vides ilgtspējas un ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķus, t. sk., lai samazinātu izmetumus, nepieciešami papildu ieguldījumi zvejas flotē, t. sk. zvejas rīku selektivitātē. Akvakultūra var būtiski ietekmēt vidi, tāpēc ir svarīgi atbalstīt tādus vidi saudzējošus pasākumus, kas novērš gan vides piesārņojumu, gan sekmē vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 23.07.2014.rīkojumu nr.363)
(125) Nepietiekama finansējuma dēļ vides monitoringam nav atbilstošu tehnisko iespēju vides monitoringa īstenošanas atbilstoši ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām nodrošināšanai. Informācija par vides stāvokli un dabas resursiem, kā arī datu nepietiekamība kavē pildīt starptautiskās saistības par vides datu iesniegšanu ES un starptautiskajām organizācijām, kā arī sabiedrībai netiek sniegta objektīva informācija par vides stāvokli un dabas resursiem. Vides monitoringa dati ir ļoti nozīmīgi vides aizsardzības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai un vides aizsardzības efektivitātes kontrolei. Tie ir būtiski arī citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmes novērtēšanai, x.xx. to pasākumu novērtēšanai, kuriem izmantots ESI finansējums. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Vides risku novēršanas, profilakses un pārvaldības uzlabošanai, lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā, attīstāma arī informācijas sniegšana sabiedrībai, tās izpratnes par vides aizsardzības jautājumiem veicināšanai un iesaistīšanai vides aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši Baltijas jūras valstu padomes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2010-2015 attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, x.xx. atkritumu rašanās novēršanu, vides izglītību un inovācijām. Minētās problēmas cieši saistītas ar vienu no trim ESSBJR stratēģiskajiem mērķiem „Glābt jūru” un tā prioritārajām jomām: 1) “Barības vielas” (Nutri) prioritāte (līdz pieņemam līmenim samazināt barības vielu ieplūšanu jūrā); 2) “Bio” (saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības); 3) “Kuģošana” (Ship) (kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionua); 4) “Lauksaimniecība” (Agri) (lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas
nostiprināšana); 5) “Apdraudējumi” (Hazards) (bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana), kā arī ESSBJR horizontālo darbību –“Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika”.
(126) Latvija ierindojas 3. vietā starp ES valstīm pēc SEG lauksaimniecībā - emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes ha veido 1.3 t CO2 ekvivalenta, kas ir uz pusi mazāk nekā vidēji ES. Taču Latvijā lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars (19,3%) kopējās SEG emisijās ir būtisks un jāņem vērā, vērtējot nozares attīstības ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu. Atsākoties straujākam ekonomiskās attīstības tempam SEG emisijas līdz 2020.gadam turpinās augt; enerģētikas sektors veidos lielāko daļu – 42,5% no kopējām prognozētajām SEG emisijās 2020.gadā, transporta sektors - 25,5%.41
(127) Plūdu riski cieši saistīti arī ar ESSBJR stratēģiskā mērķa „Palielināt labklājību” apakšmērķi
„Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība”.
11. attēls. Latvijas jūras piekrastes teritorijas. Avots: Dažāds skatījums (Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2012.).
(128) Būtiska ir plūdu risku mazināšana un upju un jūras krastu erozijas novēršana, kura klimata pārmaiņu rezultātā kļuvusi par nopietnu problēmu. Valsts 2006.–2009.gada pētījumu programmas
„Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” (KALME) eksperti prognozē, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100.gadam pieaugs par 18 cm, gada vidējais nokrišņu daudzums palielināsies par 8-12%, un nākamo 50 gadu laikā kļūs intensīvāka jūras krasta erozija. Saskaņā ar projekta
„Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai” („Vides
41 Fizikālās enerģētikas institūts (2011). Pētījuma atsaite „Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu līdz 2020.gadam sagatavošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu NR.280/2004/EK.
projekti”, 2007) datiem 25% no Latvijas 496 km garās jūras robežas spēcīgu vētru un viļņu ietekmē pakļauta intensīvai noskalošanai (erozijai). Šāda veida erozija ietekmē sauszemes teritorijas 200 - 1 500 m virzienā no krasta līnijas. Katru gadu tiek zaudēts aptuveni 20 ha zemes. Plūdi apdraud arī pilsētas un iedzīvotājus, kuri dzīvo pārplūstošajās teritorijās potamālo (lēni plūstošo) upju tuvumā, kas palu un spēcīgu lietavu laikā apdraud satiksmes darbību, kā arī komunikācijas un energoapgādi. Šīs dabas norises rada arī lauksaimniecības un meža platību zaudējumus, kā arī apdraud medicīnisko pakalpojumu pieejamību, atkritumu apsaimniekošanu un industriālās iekārtas. Saskaņā Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.-2015.gadam, kas izstrādāta atbilstoši Direktīvas 2007/60/EK prasībām un kurā ir ietverta informācija par plūdu veidiem, apdraudētajām teritorijām (km2) un iedzīvotājiem, plūdu riska apdraudējums ir vairāk par 30 % Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 6 Latvijas pilsētās ar blīvu apdzīvotību (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre un Jelgava), kur applūduma riski cita starpā ir saistīti ar jūras uzplūdu vai upju gultnes piesērējuma, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām. Apdraudēti ir ~ 400 tūkstoši iedzīvotāju.
(129) Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados - pat par 500 mm un vairāk. Neveicot zemes mitruma regulāciju un neaizsargājoties no plūdiem, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Jau 20 gadu nenotiek jaunu meliorācijas sistēmu izbūve.
(130) Izmantojot 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā pieejamos ERAF līdzekļus DP “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.aktivitātē „Vides risku samazināšana”, ar pieejamo finansējumu tiek nodrošināta tikai plūdu riska samazināšana teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1B kritērijam (grūti prognozējamu vižņu–ledus parādību gadījumi) un 1C kritērijam (teritorijas, kuras apdraud vairāku plūdu cēloņu kombinācija).
(131) Minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, ko plānots veicināt ar investīcijām no 3, 4., 5. un 6. tematiskajiem mērķiem.
Augsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un ilgtermiņa bezdarba līmenis
(132) Nodarbinātība. Līdz ar ekonomisko izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū. 2012.gadā nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem sasniedza 68,2%42 - par 1,9 procentu punktiem augstāks nekā 2011.gadā, tomēr joprojām būtiski atpalika no sasniegtā nodarbinātības līmeņa pirmskrīzes periodā (75,8% 2008.gadā) un izvirzītā nodarbinātības līmeņa mērķa 2020.gadam. Latvijas nodarbinātības politika tiek īstenota, pamatojoties uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, stratēģiju „Latvija 2030”, NRP un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kopējais stratēģiskais ietvars 2020.gadam tiks ietverts Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2014.– 2020.gadam.
42 CSP datu bāzes dati.
(133) NRP noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšanai vajadzīga pilnvērtīga Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošana un attīstīšana, nodrošinot optimālu Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Atbilstoši NRP viens no galvenajiem Latvijas makrostrukturālajiem izaugsmes un nodarbinātības izaicinājumiem ir strukturālā bezdarba risks, ko izraisa kvalifikācijas un prasmju atbilstības trūkums darba tirgus prasībām. Lai gan 2012.gadā43 darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Ilgtermiņa bezdarba mazināšanu apgrūtina nepietiekamais darba tirgus pieprasījums (mazs vakanču skaits), kā arī ilgstošo bezdarbnieku vecums un izglītības un prasmju zemais līmenis. Gados vecāki cilvēki ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug - 2010.gada 4.ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011.gada 4.ceturkšņa beigās – 12,3% un 2012.gada 4.ceturkšņa beigās - 13,4%. Neskatoties uz to, ka Latvijai raksturīgas nodarbinātības, bezdarba un ienākumu līmeņa reģionālās atšķirības, tomēr iekšējās mobilitātes apjomīgākā daļa notiek starp Rīgu un Pierīgu, kur koncentrējas darba vietas, kamēr neliela darbaspēka daļa dodas strādāt citā reģionā.44
(134) ESI fondu ieguldījumi 2007.–2013.gadā lielā mērā ir vērsti uz iedzīvotāju veiksmīgu iekļaušanu un noturēšanu darba tirgū, ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un citu instrumentu atbalstu nodrošinot viņiem nepieciešamās prasmes, paaugstinot darba drošību un līdztiesību darba tirgū, kā arī uzlabojot darbaspēka veselības stāvokli. Xxxxxxxx nodrošināja darbaspēka piedāvājuma kvalitātes stiprināšanu, aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros atbalstot nepieciešamās prasmes gan bezdarbniekiem, gan bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām.
(135) Īstenotie atbalsta pasākumi nodrošināja līdzsvarotu atbalsta sniegšanu gan īstermiņa sociālās spriedzes mazināšanai, nodrošinot bez darba palikušo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos, gan nodarbinātības attīstībai ilgtermiņā, veicinot iedzīvotāju pārkvalifikāciju un papildu iemaņu apguvi apmācību pasākumos, kā arī veicinot saimnieciskās darbības uzsākšanu.
(136) Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums” uzsver, ka prioritātei nodarbinātības jomā jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū, un identificē iedzīvotāju grupas ar vāju piesaisti darba tirgum. Tās galvenokārt ir personas ar zemu izglītības līmeni dažādās vecuma grupās, gados vecākas personas, x.xx. ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti. Tomēr risks identificēts arī gados vecāku pašnodarbinātu vīriešu vidū, kas var būt skaidrojams ar neformālo nodarbinātību. Netipiska grupa ir sievietes ar augstu izglītības līmeni, kuru ģimenē ir mazi bērni. Pētījuma rezultāti liecina, ka valdības ieviestās aktīvās nodarbinātības programmas uzlabo programmu dalībnieku nodarbinātības līmeni.
(137) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju,45 kas pamato mērķēta atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem:
1. vairāk nekā 44% bezdarbnieku bija reģistrēti NVA vairāk nekā 12 mēnešu;
2. 50% reģistrēto bezdarbnieku trūkst profesionālās kvalifikācijas, savukārt reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vidū šis rādītājs ir 68%;
3. vairāk nekā 36% bezdarbnieku pārsnieguši 50 gadu slieksni;
43 CSP DSA dati.
44 Minēto apstiprina CSP datubāzes dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju (IBG10.); Latvijas Bankas pētījums „Iekšējā mobilitāte Latvijas darba tirgū 2005.-2011.gadā” (2013), Xxxxxxx X., Xxxxxxxx L. 18.lpp.; VRAA pasūtītā pētījuma noslēguma ziņojums „Attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze. Plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu pašvaldību attīstības raksturojums” (2013)
45 NVA dati.
4. 76% bezdarbnieku nesaņēma bezdarbnieka pabalstu.
(138) Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā bija 28,4% (jeb 29,1 tūkst.
) - par 5,6 procentu punktiem augstāks nekā vidēji ES. Īpaši augsts bezdarba līmenis ir personām vecumā no 15 līdz19 gadiem, kur bez darba ir 58,8% jauniešu (ES – 28,2%), bet vecumā no 20 līdz 24 gadiem – 24,8% (ES – 21,3%). Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pēdējos gados pieaudzis to jauniešu skaits, kuri nemācās un nestrādā (t.s. NEET - not in education, employment or training) - no 4,2% 2010.gadā līdz 7,1% 2012.gadā, bet ES-27 valstu vidējais rādītājs ir aptuveni divas reizes zemāks (2012.gadā – 3,3%).
(139) Darba tirgus efektīva funkcionēšana ir viens no nozīmīgākajiem elementiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Latvijā tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, un kā vienu no galvenajiem neatliekami risināmajiem pasākumiem NRP izvirza aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu, kas savukārt atbilst ES Padomes 2013.gada rekomendācijai „Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti”. Kā liecina Pasaules Bankas veiktais un ar ESF atbalstu īstenotais ietekmes izvērtējums, dalība 2007.–2013.gada ietvaros notikušajos aktīvās nodarbinātības pasākumos nozīmīgi uzlabo bezdarbnieku situāciju darba tirgū gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, efektam variējot pa dažādiem apmācību tipiem.46
(140) Latvijas tautsaimniecību nākamajās dekādēs skars būtiskas strukturālas pārmaiņas 47 . Lai sagatavotos un pielāgotos šīm pārmaiņām, jāveic apsteidzoši pārkārtojumi darba tirgū. Līdzīgi kā citās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Latvijā darba tirgus pārmaiņas apsteidzošos pasākumi grūti identificējami, biežāk tie ir „ad hoc” ieviesti pasākumi, nevis strukturēti pārkārtojumi. Tie nav sistēmiski, ar skaidru struktūru, rezultātā dažādu to sastāvdaļu mērķi ir, atšķirīgi, tie pārklājas un var būt pat savstarpēji pretrunīgi. 48 Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā būtisks elements ir diskusijas gan pašu politikas veidotāju starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Šādai pieejai – konkrētai informācijai un diskusijai – jākļūst par sistēmu politikas veidošanā.
(141) NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās valstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7. pamatnostādne). Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu „Darba vietu kvalitātes tendences Eiropā”, 49 Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darba vietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, īpaši mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013” rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā. Latvijas darba tirgus kopumā ir vērtējams kā ļoti elastīgs, kas nozīmē, ka tiek izvēlētas darba formas, kas ir visefektīvākās konkrētā situācijā, ņemot vērā darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma elastību. Statistika par elastīgu darba formu dažādību un izplatību netiek apkopota,
46 xxx.xx.xxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxx/xxxx_xxxxxxxxxxxx00.xxx
47 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
48 Sintēzes ziņojums. Sociālā partnerība pārmaiņu apsteidzošo pārkārtojumu un restrukturizācijas īstenošanai. Savstarpējā mācīšanās: Somijas un Baltijas valstis. 2011.gada novembris. xxxx://xxxxxx.xxxxxx.xxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxx- reports
49 Eurofound, Fifth European Working Conditions Survey,; xxxx://xxx.xxxxxxxxx.xxxxxx.xx/xxxxxxx/0000/00/xx/0/XX0000XX.xxx
tomēr 2014.gada aprīlī publicētajā Eirobarometra aptaujā50 27% Latvijas respondentu norādījuši, ka izmanto kādu no elastīgā darba formām (ES vidēji – 26%). Vienlaikus aktuāls ir jautājums par darbinieku aizsardzību slēpto nodarbinātības formu (piemēram, viltus pašnodarbinātības) gadījumā un netipisko nodarbinātības formu izplatības ietekmi uz darbinieka sociālekonomisko situāciju, cita starpā ietverot karjeras un mūžizglītības iespējas, kā arī atalgojumu, produktivitāti, labākas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, pēc iespējas ilgāku dalību darba tirgū.
(142) Lauku novadu nodarbinātības struktūrā lielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – aptuveni 35%, un šajās nozarēs vērojama nodarbināto skaita samazināšanās tendence. Paaugstinoties lauksaimniecības ražošanas koncentrācijai un efektivitātei, nozarē iespējama aptuveni 80 tūkst. darba vietu samazināšanās tuvāko 10 gadu laikā.
(143) Atbalsts jaunu uzņēmumu radīšanai un esošo attīstībai LAP 2007.–2013. plānošanas periodā nav sasniedzis mērķi tieši darbavietu radīšanas jomā, jo daudzi projekti netika realizēti kredītresursu trūkuma rezultātā, kā arī liela daļa atbalsta līdzekļu tika novirzīti enerģijas ražošanas uzņēmumiem, kas nav uz darbavietu radīšanu orientēta aktivitāte.
(144) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība – tā ir problēma, kas jau daudzus gadus ir šķērslis gan tautas, gan ekonomiskajai attīstībai, x.xx. produktivitātes pieaugumam. T.i., nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības nozares pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū.
(145) Saskaņā ar Eurostat datiem, 51 36,6% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir trešais augstākais rādītājs ES. Analizējot noteiktu iedzīvotāju grupu nabadzības risku, iezīmējas krasa izglītības līmeņa ietekme. Augstākās izglītības ieguve nozīmīgi samazina risku personai nokļūt zem nabadzības riska sliekšņa, savukārt personām ar pamatizglītību nabadzības riska indekss sasniedz 42%. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemo izglītības līmeni.
(146) Nozīmīgas atšķirības vērojamas arī starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem – lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam. Galvenās nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir nepilnās un daudzbērnu ģimenes, vienas personas mājsaimniecības, zemas darba intensitātes un bezdarbnieku mājsaimniecības, kā arī bērni, jaunieši un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.52
(147) Sabiedrībā būtiski augusi profesionāla sociālā darba nepieciešamība to sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanai, ko izraisījusi iedzīvotāju ilgstoša atrašanās bezdarba un nabadzības situācijā. Īpaša uzmanība pievēršama sociālajam darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī uzlabot darba metodes ar atšķirīgajām mērķa grupām un pilnveidot sociālā gadījuma vadības metodes lietojumu sociālā darba praksē. Saskaņā ar sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, lai sociālais dienests varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, tajā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam 53 uz 1 000 iedzīvotājiem. Atbilstoši pašvaldību sociālo dienestu sniegtajai informācijai 2012.gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos strādāja 1 162 sociālā darba speciālisti, t.i., viens sociālā darba speciālists aptuveni uz 1 742 iedzīvotājiem.
50 Flash Eurobarometer 398 „Working Conditions”, April 2014, 43.lpp., pieejams: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx_xxxxxxx/xxxxx/xx_000_xx.xxx
51 xxxx://xxxxxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxx/xxxx.xx?xxxxxxxxxxx_xxxx00&xxxxxxx
52 Pasaules bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”, Labor market and social conditions diagnostic, Poverty, inequality and the social impact of the financial crisis in Latvia, 29.-32.lpp.; xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxx/xx_xxxxxxx_xxxxxxxxxx.xxx
53 Sociālā darba speciālists – sociālais darbinieks, karitatīvais sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs, sociālais rehabilitētājs, sociālās palīdzības organizators.
Redzams, ka sociālā darba speciālistu skaits ir nepietiekams, t.i., kopumā nodrošināts par 58% no normatīva.
(148) Analizējot sociālo pakalpojumu sniegšanu, aktualizējas institucionālās aprūpes formu dominēšana un būtiskas reģionu atšķirības pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar valsts statistisko datu apkopojumiem un LM apkopoto informāciju uz 2013.gada 1.janvāri institucionālajā aprūpē atradās 13 040 personu, turpretī aprūpi mājās 2012.gadā saņēma 9 739 personas. Rindā uz valsts apmaksāto institucionālo aprūpi personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem uz 2012.gada 18.decembri gaidīja 335 personas, uz pašvaldību finansētu institucionālo aprūpi - 80 personu ( dati uz 2013.gada 1.janvāri), turpretī rindā uz aprūpi mājās – tikai divas personas. Nepietiekamais veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti segregētā vidē (t.i., institūcijās), kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālajām vajadzībām uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kas pašlaik Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri nereti spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.
(149) 2012.gadā aprūpes iestādēs atradās 1 793 bērni, kuriem jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4 083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes. 54 Saskaņā ar ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām 20.pantu bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.
(150) Vienlīdzīgas iespējas nereti saistītas arī ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, savukārt viens no diskriminācijas cēloņiem ir sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi un stereotipi. Saskaņā ar pētījuma55 datiem, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, 63% respondentu uzskata, ka pastāv diskriminācija pret iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem, un 50% respondentu uzskata, ka diskriminācija uz invaliditātes pamata Latvijā ir samērā izplatīta. „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam” konstatē, ka darba devēju vidū trūkst izpratnes par invaliditāti, tās sekām un radītajiem ierobežojumiem personas ar invaliditāti dzīvē un darba iespējām, kas attiecīgi kavē personas ar invaliditāti efektīvu iesaistīšanos darba tirgū.
(151) Sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi, kas rada barjeru starp ieslodzītajiem un viņu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Šobrīd pastāvošā ieslodzīto resocializācijas sistēma ir fragmentāra. Nereti ir gadījumi, kad ieslodzītā noziedzīgās uzvedības problēmu novēršanai nepieciešams ilgāks laiks, turklāt bijušajam ieslodzītajam nav iespējams saņemt tādu specifisko palīdzību, kas pirmajā periodā pēc ieslodzījuma ļautu novērst atkārtota noziedzīga nodarījuma risku. Nonākot sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas papildus aktualizējas tie riski, kas saistās ar bijušā ieslodzītā stigmu – dzīvesvietas trūkums, legālu ienākumu neesamība, grūtības atrast legālu nodarbošanos, atgriešanās vidē, kur noziedzīgais nodarījums izdarīts, krimināli draugi, ģimenes atbalsta zaudēšana utt. Tas viss rada nabadzības risku un risku notiesātā pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrības dzīvē un darba
54 LM dati
55 Speciālais Eirobarometrs Nr.393, ziņojums „Diskriminācija ES 2012.gadā”; xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx_xxxxxxx/xxxxxxxx/xxx/xxx_000_xx.xxx
tirgū. Xxx Xxxxxxxxxxxx vietu pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas dati norāda, uz to, ka varbūtības līmenis, ka ieslodzītais vai bijušais ieslodzītais veiksmīgi iesaistīsies darba tirgū un mazinās savus recidīva riskus, ir zems. Piemēram, tikai 29% no darbspējīgajiem notiesātajiem ieslodzījuma laikā piedalās nodarbinātības pasākumos (2011.gada statistikas dati), savukārt, Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc soda izciešanas 2011.gadā ir vērsušies 411 personas (salīdzinājumam – 2011.gadā no ieslodzījuma vietām 2211 (aptuveni 97% no tām ir darbspējīgā vecumā) personas tika atbrīvotas pēc soda izciešanas). Statistika arī norāda, ka aptuveni 60% ar brīvības atņemšanu notiesāto sodu cietumā izcieš atkārtoti,56 un liela daļa no viņiem ir personas ekonomiski aktīvajā vecumā.
(152) Pastāvošā fragmentārā atbalsta sistēma nesniedz pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem. Šobrīd nevienai institūcijai nav noteikta kompetence sniegt atbalstu bijušajam ieslodzītajam atbilstoši tiem noziedzīgās uzvedības riskiem, kas nav novērsti soda izciešanas laikā, lai gan resocializācijas mērķa sasniegšanai, x.xx. integrācijai darba tirgū, ir nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā.
(153) Lai nodrošinātu ES Padomes rekomendācijas izpildi, likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” (izsludināts 2013.gada 27.novembrī) viens no būtiskākajiem vidēja termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem noteikts – darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, īpaši ģimenēm ar bērniem. Būtiskākie pasākumi šajā jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošajām personām, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana, valsts sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti, kā arī kompensējoši pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem saistībā ar elektroenerģijas izdevumu kāpumu. Latvijas valdība turpina izstrādāt priekšlikumus attīstības iespējām atsevišķās sociālās drošības sistēmas jomās. Priekšlikumu pārmaiņās viens no primārajiem uzdevumiem ir noteikt valstī jaunu minimālo nodrošinājuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā būtu atkarīga arī tālākā rīcība minētajās jomās. Priekšlikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā pasaules un ES valstu kopīgi izstrādātās pieejas nabadzības mērīšanā un mazināšanā, Pasaules Bankas pētījuma „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” rezultātus, LM veikto izpēti atsevišķos ar sociālās drošības sistēmas darbību saistītajos jautājumos, kā arī iedzīvotāju sociālo situāciju.
(154) Analizējot nabadzības cēloņus,57 konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir par pamatu darbspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem 70% personu ar pirmreizēju invaliditāti Latvijā nestrādā, 58 bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.59
(155) 2007.–2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumu palīdzību tika atbalstīti sociālās iekļaušanas pasākumi un veicināta iekļaujoša darba tirgus attīstība, x.xx. sniegts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespēju paaugstināšanai, kā arī pilnveidota darbspēju vērtēšanas sistēma un attīstīti sociālie pakalpojumi. ESF atbalsts sociālo pakalpojumu attīstībai ļāvis īstenot 95 projektus, attīstot 131 sociālo pakalpojumu sniedzēju. Vairāk kā 90% finansējuma saņēmēju ir apliecinājuši pakalpojumu sniegšanas turpināšanu gadu vai ilgāk pēc projekta beigām.
56 Ieslodzījuma vietu pārvaldes gada publiskie pārskati (2010., 2011., 2012.gads) xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx.xxx?xxxxxxxxxx_xxxxxxx&xxxxxxxxxxxx&xxx00&Xxxxxxx00&xxxxxxx
57 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC
58 Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas dati
59 Slimību profilakses un kontroles centra dati
Lai gan ir būtiski pieaudzis reģistrēto sociālo pakalpojumu sniedzēju skaits, gandrīz 30% no reģistrētajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vēl arvien ir ilgstošās aprūpes institūcijas. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā 2007.–2013.gadā veikti atbilstoši labklājības nozarē apstiprinātiem vidēja termiņa plāniem valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu optimizācijai un atspoguļoti 12.attēlā.
12. attēls „Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā.
Avots: LM dati
(156) 2007.–2013.gada plānošanas periodā pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātajām stratēģijām, visaktīvākie LEADER projektu ieviesēji bijušas biedrības (76% no visiem projektu ieviesējiem) un pašvaldības (17%), tādējādi tika nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tika īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot viņu sadzīves un kultūras vajadzības.
(157) 2007.–2013.gada plānošanas periodā veselības nozarē tika atbalstīti pasākumi cilvēkresursu attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai ģimenes ārstu praksēs, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai (sk. 13. attēlu), kā arī stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, optimizējot veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot racionālu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumu valstī, kas ļautu optimizēt nozarei nepieciešamo finansējumu, tā paaugstinot pieejamību pakalpojumiem. Tādējādi ESI fondu finansējums ļāva veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem pilnveidot profesionalitāti, iegūt un atjaunot specializāciju atbilstoši jaunajai nozares struktūrai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem sakārtot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sniegtu pakalpojumus jaunajos apstākļos. Tā, piemēram, atbalstu saņēma bijušās slimnīcas, kas reformu ietvaros tika pārprofilētas par ambulatorajiem centriem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests īstenoja sistēmas centralizācijai nepieciešamos pasākumus (x.xx. dispečeru punktu centralizācija, vienotas IT sistēmas izveide, jaunu operatīvo medicīnas transporta
līdzekļu iegāde), savukārt stacionārās ārstniecības iestādes attīstīja infrastruktūru, kas bija būtiski, ņemot vērā samazināto stacionāru skaitu valstī un stacionāro iestāžu sniegto pakalpojumu specifikas izmaiņas. Analizējot veselības statistikas rādītājus,60 var secināt, ka veiktās reformas (x.xx. izmantojot KP fondu investīcijas) nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti.
13. attēls. NMP dienesta darbības teritorija no 2010.gada 1.jūlija.61
(158) Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2012.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā 10,4% respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar atļauties medicīniskos izmeklējumus, - tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm. 62 . Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 142 EUR uz ģimenes locekli) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem salīdzinājumā ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti. 63 Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas. Dzīve nabadzībā biežāk saistīta ar riska uzvedību – biežāku psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola) lietošanu, depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru.64.
(159) Veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība pastarpināti ietekmē priekšlaicīgas mirstības rādītājus, kuru galvenie cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi (x.xx. pašnāvības).65 Salīdzinājumā ar situāciju ES 2010.gadā mirstība uz 100
60 (xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxxx/)
61 NMP dienesta informācija.
62 EUROSTAT dati.
63 X. Xxxxxx „Iedzīvotāju veselības apsekojuma analīze”, 2008.
64 PVO Health for All datu bāzes dati.
65 SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze.
000 iedzīvotājiem (vecumā no 0 līdz 64 gadiem) no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā bija 140.2 (ES – 43,7), no ļaundabīgajiem audzējiem – 93.9 (ES – 71,2), no ārējiem nāves cēloņiem – 78,9 (ES – 27,9), x.xx. no pašnāvības – 16,8 (ES – 9,5).66 Nevienlīdzība starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv gan ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, kas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti, gan arī pakalpojumu, x.xx. veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ziņā. Analizējot datus par ārstniecības personu, īpaši ārstu, nodrošinājumu reģionālajā griezumā salīdzinājumā ar citām ES valstīm 67 , secināms, ka Latvijā pastāv būtiskas atšķirības ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā. Piemēram, ja Latvijā kopumā vidējais ārstu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 313,7, tad Rīgā šis rādītājs ir divreiz lielāks (651,1). Būtisks aspekts veselības aprūpes nodrošināšanai ir ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās iemaņas specialitātes ietvaros. Sabiedrības veselības rādītāju tendences liecina, ka slimības (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, garīgās un perinatālā un neonatālā perioda veselības jomās) netiek atpazītas, atklātas novēloti, ārstēšana netiek savlaicīgi uzsākta, kā arī ne vienmēr tiek pielietotas atbilstošas ārstniecības metodes, turklāt sabiedrības novecošanās, dzīvesveida paradumu maiņa un medicīnas tehnoloģiju attīstība rada nepieciešamību uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla prasmes un zināšanas profesionālās kvalifikācijas ietvaros. Piemēram, 2012.gadā Veselības inspekcija izskatīja 993 gadījumus, kā rezultātā 193 ekspertīzēs un pārbaudēs iedzīvotāju iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājās vai ekspertīzes laikā tika konstatēti pārkāpumi, kas pagarināja ārstēšanas procesu vai darbnespēju, vai arī pacientam radās komplikācijas 68 , norādot uz ārstniecības personas nekvalitatīvi sniegto pakalpojumu un nepietiekamo kvalifikāciju. Šos izaicinājumus plānots risināt ar ieguldījumiem 8. un 9. tematiskā mērķa ietvaros.
Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums
(160) Izglītība ir viens no valsts konkurētspējas pamatiem. Atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai un Latvijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm tautsaimniecības pārstrukturizāciju kavē atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkums. Galvenās nākotnes problēmas ir nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits, īpaši dabas un inženierzinātņu jomās (gan vidējās, gan augstākās izglītības līmenī), un augsti kvalificētu speciālistu trūkums ar nākotnei nepieciešamajām prasmēm – tehniskā specializācija, kas apvienota ar saimnieciskās darbības un problēmrisināšanas prasmēm.
(161) Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas:
a. augstākajā izglītībā aptuveni 52% no kopējā uzņemto studentu skaita tika uzņemti humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Vidējā termiņā pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs par 10% jeb 19 tūkst. mazāks nekā piedāvājums;
b. dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās tika uzņemti vien 25% no kopējā imatrikulēto studentu skaita. Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās (13%) ir viens no zemākajiem Eiropā (2008.gads). Eiropas salīdzināmo valstu vidū šādu absolventu skaita rādītājs pārsniedz 20%. Latvija ar šādu cilvēkkapitāla struktūru nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami
66 WHO Health for All database
67VM analīze pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada 1.janvārīWHO/Europe European Health for All Database, VM dati
68 Veselības inspekcijas dati
atbalstīt tehnoloģiju attīstību. 69 Ņemot vērā arī vecumstruktūru, vidējā termiņā pieprasījums pārsniegs piedāvājumu par 27% jeb 22 tūkst.;
c. aptuveni 5% jauniešu, katru gadu beidzot pamatskolu, nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums mazināsies;
d. darba tirgū ir liels mazkvalificēto personu īpatsvars – līdz 2020.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vairāk nekā 30 tūkst. ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam ar pamatizglītību vai pat zemāku izglītības līmeni.
(162) Demogrāfijas iespaidā visu līmeņu izglītību 2014.-2020.gadā ietekmēs nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Saskaņā ar prognozi salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkst., savukārt augstākajā izglītībā
– saruks par 27,6 tūkst. studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 līdz 15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Saskaņā ar CSP datiem, 2013.gadā Latvijā dzīvoja 308 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, no tiem 236 tūkst. bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Aptuveni 71,1 tūkst. šajā vecumā bija nodarbināti, 27,1 meklēja darbu un 137 tūkst. tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīvajiem (galvenokārt mācās vai studē)70. No NVA reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5% bija jaunieši, x.xx. 71% nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis.
(163) Augstākās izglītības jomā Latvijas NRP noteiktais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā 34–36 % iedzīvotāju (30–34 gadu vecuma grupā) ir ar augstāko izglītību.
(164) Galvenie politikas virzieni un pasākumi augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanai NRP īstenošanai noteikti:
1. augstākās izglītības modernizācija, paaugstinot studiju un pētniecības efektivitāti, veicinot sadarbību ar komersantiem; paaugstinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju un nodrošinot iegūto kvalifikāciju un prasmju pilnīgāku atbilstību darba tirgus prasībām;
2. AII materiāli tehniskās bāzes modernizēšanas un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, uzlabojot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģiju tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī racionāli izmantojot publisko un piesaistīto privāto finansējumu;
3. studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, paaugstinot augsti kvalificētu speciālistu īpatsvaru darba tirgū prioritārajās jomās (dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju), x.xx. izstrādājot jaunas inovatīvas studiju programmas, palielinot docētāju un zinātnisko darbinieku skaitu.
(165) Augstākās izglītības rezultātus raksturojošo rādītāju analīze un salīdzinājums ar citu ES dalībvalstu sniegumu 71 liecina par nepieciešamību veikt uzlabojumus studiju kvalitātes, kā arī resursu koncentrācijas, sadarbības un ilgtspējas uzlabošanai. Novērtējumā uzsvērtas krasas kvalitātes atšķirības studiju virzienu ietvaros, nepietiekama integrācija ar zinātni un industriju, kā arī secināts, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā pastāv studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība, īpaši augstākajos studiju līmeņos, kā arī nav attīstīta resursu koplietošana. Vājās starpaugstskolu
69 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011, 2012. 132.lpp.
70 CSP dati 2013.gada 3.ceturksnī
sadarbības dēļ netiek veidotas starpaugstskolu studiju programmas un kopējie studiju priekšmeti, studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai un sadarbībai ar komersantiem, akadēmiskā personāla zinātniskā kvalitāte 72 , x.xx. svešvalodas zināšanas nav pietiekamas salīdzinājumā ar ES attīstītāko valstu standartiem, jāsekmē akadēmiskā personāla atjaunināšana. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi STEM, x.xx. medicīnas un radošo industriju73, studiju jomās joprojām neatbilst Eiropas standartiem.
(166) Studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējumā74 konstatētas nepilnības AII studiju programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmā, kas skar neregulāru atgriezenisko saiti starp ieinteresētajām pusēm.
(167) IAP kā izaicinājums un risināmā problēma papildus uzsvērta neefektīva augstākās izglītības pārvaldība. Augstskolu stratēģiskajā vadībā maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, x.xx. pašvaldības un nozaru asociācijas.
(168) Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir uzsākts darbs pie augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas pasākumiem, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, pakāpeniski mainot no valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījumu par labu STEM jomām, x.xx. medicīna un radošās industrijas, ņemot vērā reģionu attīstības intereses.
(169) 2013.gadā tika ieviesta studiju virzienu akreditācija atbilstoši Eiropas līmenī definētiem kvalitātes standartiem un principiem75, sekmējot resursu tematisko konsolidāciju un samazinot birokrātisko slogu, un veicinot augstākās izglītības spēju elastīgi reaģēt uz darba tirgus pārmaiņām, attiecīgi periodā no 2013.gada 14.maija līdz 2014.gada 12.martam īstenojot visaptverošu studiju virzienu akreditāciju. 88% no izskatītajiem augstākās izglītības iestāžu studiju virzienu akreditācijas iesniegumiem (218 no 247) tika akreditēti uz 6 gadiem, 11% - uz 2 gadiem, 1% akreditācija tika atteikta. Nākamais apjomīgais akreditācijas posms būs 2019.gadā.
(170) Globalizācija, ekonomikas integrācija un lielāka mobilitāte augstākās izglītības un profesionālajā jomā palielināja nepieciešamību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārpus tās valsts robežām, kurā tā iegūta. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam paredz izveidot starptautiski konkurētspējīgu nacionālo augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūciju un atbalsta pasākumus tās iekļūšanai EQAR kā akreditācijas institūcijai ne vēlāk kā līdz 2018.gadam. Nacionālo aģentūru plānots izveidot 2015.gadā, izveides izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. EQAR aģentūras izmantošana akreditācijā veicinās augstākās izglītības kvalitātes kultūras 76 attīstību atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, vienlaikus palielinās uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un tajā iegūtajiem diplomiem, kā arī palīdzēs veidot kontaktus ar partneriem ārvalstīs, tādejādi sekmējot starptautisko sadarbību.
72 2012.gadā 40% ievēlētā akadēmiskā personāla nebija doktora zinātniskā grāda, liecinot par šā personāla zinātniskās kvalifikācijas nepietiekamību.
73 Atbilstoši MK 2014.gada 7.janvāra sēdes protokola Nr.1. 40.§ 2.punktā noteiktajam STEM skaidrojumam.
75 "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG)" („ENQA standarti un vadlīnijas”, apstiprināti 2005.gada Bergenas ministru konferencē), xxxx://xxx.xx.xx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxx/xx/xxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxx/Xxxxxxxxx%00xx%00xxxxxxxxxx%00xxxxxxxxxx%00xxxxxxxxxxxxx i%20Eiropas%20augstakas%20izglitibas%20telpa%20(ENQUA,%202005).pdf
76 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxx/0000/Xxx00-00/XXX_XXX_xxxxx0/XXX.0_-_Xxxxxxx.xxx
(171) Zināšanu bāze augstskolās augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas analīzei un monitoringam nav attīstīta. Pašlaik ar šo politiku analīzi nodarbojas atsevišķi individuāli zinātnieki, kas nav pietiekami kvalitatīvai izglītības rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai.
(172) Norit darbs pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādes, kas veicinātu kvalitātes paaugstināšanu, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu, kā arī augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanu. Jauno finansēšanas modeli plānots ieviest ar 2016.gadu.
(173) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā 31 AII, x.xx. 11 koledžām, kas īsteno prioritārās augstākās izglītības studiju programmas STEM, x.xx. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos, piešķirts ERAF atbalsts 121,47 milj. EUR apmērā studiju infrastruktūras modernizēšanai. No 31 projekta noslēgušies 23 projekti, savukārt 8 projektu īstenošana turpinās līdz 2015.gada 31.augustam. Plānots, ka programmas noslēgumā 2015.gadā indikatīvi 80% no kopējā STEM, x.xx. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaita tiks pilnveidota materiāltehniskā bāze, attiecīgi KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda plānoto investīciju rezultātā nodrošinot, ka 100% STEM, x.xx. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmām ir modernizēta materiāltehniskā bāze.
14. Attēls. Augstākās izglītības institūciju, neskaitot koledžu, tīkls. Avots: IZM dati
15.attēls. Koledžu tīkls. Avots: IZM dati
(174) Lai gan iepriekšējos gados profesionālajās izglītības programmās vērojams izglītojamo īpatsvara pieaugums par 5,7%, vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars nav līdzvērtīgs. 2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:39. Pastāv disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu izvēli pēc pamatskolas. Līdz 2020.gadam plānots mainīt izglītojamo skaita proporciju profesionālajā izglītībā un vispārējā izglītībā par labu profesionālajai izglītībai no attiecības 39/61 (2012.gadā) uz attiecību 50/50 (2020.gadā), tādējādi nodrošinot kvalificēta darbaspēka īpatsvara pieaugumu.
(175) Saskaņā ar EM prognozēm, turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez profesionālās kvalifikācijas – pieaug profesionālās izglītības loma jauniešu bezdarba mazināšanā.
(176) Mācību prakses profesionālajā izglītībā pēc to satura tiek iedalītas trīs grupās: 1) praktiskie un laboratorijas darbi mācību priekšmetos saskaņā ar izglītības programmu, kas tiek organizēti visas izglītības programmas apguves laikā; 2) praktiskās mācības un 3) kvalifikācijas prakse, kas atbilstoši izglītības programmai parasti tiek organizēti 3. un 4.kursā. Saskaņā ar IZM datiem praktiskās mācības uzņēmumos tiek organizētas 27% gadījumu, kvalifikācijas prakses – 94% gadījumu (sk. attēlu Nr.16).
16.attēls. Mācību prakses norise IZM padotības profesionālajās izglītības iestādēs. Avots: IZM dati
(177) Sākot ar 2013./2014.mācību gadu darba vidē balstītas mācības uzsākts īstenot 6 profesionālās izglītības iestādēs (Jelgavas tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola, Valmieras profesionālā vidusskola, Ogres tehnikums, Ventspils tehnikums, PIKC Rīgas Valsts tehnikums), kas paredz, ka vairāk nekā pusi no mācību programmas satura audzēkņi apgūst uzņēmumos. Pilotprojekts tiek īstenots 17 izglītības programmās, tā īstenošanā ir iesaistīti 140 audzēkņi un 29 uzņēmumi.
(178) Darba vidē balstītu mācību ieviešana ir Latvijas izglītības un nodarbinātības politikas prioritāte. Profesionālo izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā kā vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas, uzsverot darba devēju un sociālo partneru iesaistes nepieciešamību un nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas stadijās, tajā skaitā attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un tā īstenošana formām. Izmantojot pilotprojektu pieredzi, plānots paplašināt darba vidē balstītu mācību īstenošanu citās PII77 un attīstīt darba vidē balstītas mācības modeli.
(179) 2014.gada aprīlī IZM ir izsludinājusi grozījumus Profesionālās izglītības likumā78, ar kuriem tiek plānots nostiprināt darba vidē balstītu mācību īstenošanu kā vienu no mācību formām, kā arī informatīvo ziņojumu „Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības attīstības kontekstā”79, kurā sniegta analīze par darba vidē balstītu mācību ieviešanas iespējām Latvijas profesionālajā izglītībā, kā arī informācija par uzsāktajiem darba vidē balstītu mācību īstenošanas pasākumiem, potenciālajiem ieguvumiem un problemātiskajiem jautājumiem.
(180) Demogrāfisko un jauniešu nodarbinātības procesu kontekstā īpaši aktuāli ir profesionālās izglītības pārvaldības jautājumi, ņemot vērā to, ka daudzi profesionālās izglītības jautājumi efektīvāk risināmi ciešā sadarbībā ar darba devējiem, reģionālajiem sadarbības partneriem, un it īpaši nelielām profesionālās izglītības iestādēm būtiski pieaug pašvaldības loma šo izglītība iestāžu darbības efektīvai nodrošināšanai racionālas līdzekļu izmantošanas un vietējo ekonomisko un nodarbinātības procesu kontekstā.
(181) Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļai profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām, un vērojams visai zems profesionālās izglītības
77 Saskaņā ar provizorisko izglītības iestāžu sniegto informāciju 2014./ 2015.mācību gadā ap 25 profesionālās izglītības iestādēm ir gatavas kopumā īstenot vairāk nekā 25 dažādas programmas sadarbībā ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem, iesaistot 500 audzēkņus. IZM ir uzsākusi arī konsultācijas ar darba devēju organizācijām un kamerām, profesionālajām organizācijām un asociācijām, nozaru ekspertu padomēm, pašvaldībām un citiem sadarbības partneriem par to iespējām iesaistīties darba vidē balstītu mācību īstenošanā. Tiek īstenoti arī informācijas pasākumi, skaidrojot dažādus darba vidē balstītu mācību īstenošanas aspektus.
78 xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xx/xxx/?xxxx00000000;
79 xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xx/xxx/?xxxx00000000;
prestižs, tāpēc lielākā daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nevis profesionālās izglītības iestādēs.
(182) Profesionālās izglītības programmu kvalitāti nosaka darba tirgus prasībām atbilstoši profesionālās izglītības programmu standarti, mācību vide un atbilstoša pedagogu un prakšu vadītāju kvalifikācija. Profesionālās izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gadā strādā 4061 pedagogs, no kuriem 2318 ir profesionālās izglītības skolotāji (57,1%), 1011 (24,9%) – vispārējās izglītības skolotāji un 732 (18%) pārējie pedagogi. No kopējā pedagogu skaita profesionālās izglītības iestādēs pamatdarbā ar vidējo izglītību ir 8%, ar augstāko izglītību un tai pielīdzināto izglītību ir 91%, bet zinātņu doktori no kopējā skaita ir 1%. Vērtējot pedagogu vecuma struktūru, joprojām liela daļa pedagogu ir vecāki par 50 gadiem (no kopējā pedagogu skaita pamatdarbā profesionālās izglītības iestādēs vecumā līdz 34 gadiem ir 14,52%, vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem ir 46,53%, savukārt 55 gadīgi un vecāki pedagogi no kopējā skaita veido 38,94%). Izglītības jomā nodarbināto dzimumu sadalījums ir mainījies nebūtiski, joprojām pedagogu amatos dominē sievietes.
(183) 2013.gada beigās noslēdzās KP fondu 1.2.1.1.2.apakšaktivitātes “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana” Valsts izglītības satura centra īstenotais projekts “Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”. Minētā projekta priekšizpētes rezultāti liecināja, ka visiem profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem neatkarīgi no vecuma un dzimuma nepieciešams pilnveidot teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un profesionālās kompetences nozarē vai profesijā, kā rezultātā tika iegūta informācija par pedagogu nepieciešamību pilnveidot zināšanas šādās jomās: jaunākās iekārtas, tehnoloģijas un materiāli nozarē atbilstoši šī brīža darba tirgus aktualitātēm, pedagoģija, psiholoģija, sazināšanās prasme, darba tiesiskās attiecības, darba vide, darba drošība un aizsardzība, uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstīšana. Priekšizpētes rezultātā tika noteiktas 9 tautsaimniecībā prioritārās nozares un apakšnozares, kurās tika piedāvāta kompetenču pilnveide un stažēšanās.
(184) Projekta ietvaros 1428 pedagogiem un prakšu vadītājiem tika nodrošināta teorētisko zināšanu kompetenču pilnveide, 1827 pedagogiem un prakšu vadītājiem praktisko kompetenču pilnveide, x.xx. 327 pedagogi un prakšu vadītāji stažējušies Latvijas uzņēmumos, profesionālajās organizācijās un profesionālās izglītības kompetences centros un 122 pedagogi un prakšu vadītāji stažējušies ES dalībvalstu uzņēmumos, profesionālajās organizācijās un profesionālās izglītības kompetences centros. Projekta ietvaros ne visiem pedagogiem un prakšu vadītājiem un ne visām nozarēm bija iespēja celt kvalifikāciju, x.xx. ierobežotā apjomā bija iespējams īstenot stažēšanās pasākumus. Lai nodrošinātu kompleksu profesionālās izglītības pedagogu un prakses vadītāju kompetenču paaugstināšanu, nepieciešams turpināt pedagogu un prakšu vadītāju profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši darba tirgus tendencēm un sekmīgai darba vidē balstītu mācību ieviešanai, x.xx. veicinot līdera spējas, radošumu, IKT un svešvalodu prasmes, un kapacitātes stiprināšanu pieaugušo izglītībā.
(185) Kā viens no efektīvākajiem veidiem profesionālo iemaņu pilnveidē 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir atzīta pedagogu un prakšu vadītāju stažēšanās.
(186) Papildus tam KP fondu 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes “Atbalsts izglītības pētījumiem” Valsts izglītības attīstības aģentūras projekta ietvaros Latvija ir iesaistīta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2013.gada izglītības pētījumā – Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS - par skolotāju darba apstākļiem un mācību vidi skolā. Tā mērķis ir sniegt pētījuma dalībvalstīm nepieciešamo informāciju, lai izstrādātu izglītības politiku skolotāju darba kvalitātes un skolu efektivitātes paaugstināšanai. TALIS 2013 norisinās no 2011.–2014.gadam ar datu ieguvi 2013.gadā. Minētā starptautiskā pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot atbalstu skolu pārvaldības pilnveidei, pedagogu profesionālajai pilnveidei un skolēnu sasniegumu dinamikai.
Profesionālās izglītības programmu kvalitāti raksturo kvalifikācijas eksāmenu rezultāti. Lai kvalifikācijas eksāmens būtu nokārtots, audzēknim jāsaņem vismaz 5 balles. 2010./2011.mācību gadā 58% audzēkņi no kopējā audzēkņu skaita, kas kārtojuši kvalifikācijas eksāmenu, tā vērtējumā saņēma 7 balles un vairāk, t.i., virs vidējā80. Mērķis 2023.gadā ir 66%. Lai iegūtu vai noturētu profesionālās izglītības kompetences centra statusu, izglītības iestādei jānodrošina, ka tās audzēkņu mācību sasniegumu vidējais vērtējums pēdējo divu mācību gadu laikā centralizētajos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos nav zemāks par valsts profesionālās izglītības standartā noteikto optimālo apguves līmeni.
(187) 2007.–2013.gada plānošanas perioda 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes 81 ietvaros tika uzsākta profesionālās izglītības satura reforma. 2011.gadā tika izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes (NEP) un attīstīta sadarbība starp profesionālajā izglītībā iesaistītajām institūcijām, valsts struktūrām, darba devējiem un darba ņēmējiem. Projekta rezultātā tika izveidoti nozaru apraksti82 un nozares kvalifikāciju struktūras (ietilpst profesijas vispārējais raksturojums un nozares saistīto profesiju karte), pamatojoties uz kuriem ir iespējams noteikt nozares pamatprofesijas, to specializācijas un saistītās profesijas. Xxxxxxx izpēte ir pamats, lai kopā ar nozares ekspertu padomēm izstrādātu vai aktualizētu profesijas standartus, izstrādātu profesionālās kvalifikācijas pamatprasības pārējām nozares saistīto profesiju kartes profesijām, pārstrukturizētu profesionālās izglītības saturu. ESF 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes projekta ietvaros līdz 2014.gadam tiks izstrādāti vai aktualizēti 60 profesijas standarti un 20 profesionālās kvalifikācijas pamatprasības. 2014.gada aprīlī IZM ir izsludinājusi grozījumus Profesionālās izglītības likumā, ar kuriem likumdošanā iekļauts regulējums NEP darbībai.
(188) Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, 2007.–2013.gadā pilnveidots profesionālo programmu piedāvājums, attīstot profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi viena līdz pusotra mācību gada laikā.
(189) Atbilstoši IZM rīcībā esošajiem datiem 2011./2012.mācību gadā no profesionālās izglītības iestādēm tika atskaitīti 14% audzēkņi no kopējā audzēkņu skaita, no tiem 16% tika atkaitīti, pārējot uz citu izglītības iestādi, 2% slimības dēļ, 16% nepietiekama mācību sasniegumu vērtējuma dēļ, 31% mācību iestādes neapmeklēšanas dēļ, 6% dzīvesvietas maiņas dēļ, 15% ģimenes apstākļu dēļ, 14% citu iemeslu dēļ 83 . Liela daļa audzēkņu profesionālās izglītības iestādēs ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.
(190) Profesionālās izglītības attīstība nepieciešama Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. 2007.– 2013.gada plānošanas perioda ietvaros, veicot investīcijas profesionālās izglītības infrastruktūrā, tās tika paredzētas prioritāro profesionālās izglītības programmu īstenošanai saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam 84 (prioritārās izglītības tematiskās jomas un programmu grupas tika nosauktas arī DP papildinājumā 85 un MK noteikumos par aktivitātes īstenošanu86. Kopā valstī periodā no 2007. līdz 2013.gadam tika izveidoti un 2014.gada 1.martā pastāvēja 11 profesionālās izglītības kompetenču centri, kas īsteno 66 prioritārās profesionālās izglītības programmas, un 18 nacionālas nozīmes profesionālās
80 VISC dati: xxxx://xxxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxx/xxxxxxxxxx.xxxxx;
81 “Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija”
82 Pētāmās nozares robežas, nozares attīstības tendences ES un Latvijā, mazo un lielo uzņēmumu īpatsvars, tirgus apjoms, investīcijas, nozares darba spēka raksturojums un prognozes, ietekmējošie faktori, skaitliskās izmaiņas, darba spēka kompetences un prasmes, profesionālās izglītības raksturojums utt
83 xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxxxx-xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxx.xxxx
84 xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxxx-xxxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx/0000.xxxx
85 xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxx.xxx?xxx000
86 xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000, xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000
izglītības iestādes ar specializāciju kādā noteiktā jomā, kas īsteno 27 prioritārās PI programmas. Šobrīd 3.1.1.1.aktivitātes 1. un 2.kārtas ietvaros īstenotajos projektos tiek nodrošināta četru profesionālās izglītības kompetenču centru īstenoto prioritāro programmu pilna pabeigtība jeb 81% no kopējā prioritāro programmu skaita un trīs nacionālas nozīmes PI programmas jeb 37% no prioritāro programmu skaita, attiecīgi KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda plānoto investīciju rezultātā tiks nodrošināts, ka prioritārajās tematiskajās jomās un programmu grupās 100% profesionālās izglītības programmām ir modernizēta gan mācību vide, gan mācību aprīkojums.
ERAF 3.1.1.1. aktivitātes investīcijas reģionu griezumā
Kurzeme 22%
EUR 36 171 166
Rīga, Rīgas reģions 25%
EUR 41 022 004
2% 3%
Saldus
Profesionālā vidusskola
2%
4%
Xxxx Xxxxxxxxx Xxxxx Mākslas
vidusskola
Rīgas Amatniecības vidusskola
3%
4%
13%
Rīgas 3.arodskola
PIKC „Liepājas
Valsts tehnikums” 31%
Vidzeme 19%
EUR 30 452 248
3%
Priekuļu
tehnikums
16%
Barkavas Profesionālā vidusskola Smiltenes
tehnikums
5%
Ventspils
tehnikums
14%
Rīgas Dizaina un mākslas
vidusskola
SIVA "Jūrmalas Profesionālā vidusskola"
VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola"
VSIA „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums”
PIKC „Kandavas Valsts
lauksaimniecības tehnikums”
PIKC „Rīgas Valsts tehnikums”
39%
29%
43%
23%
14%
Valmieras
Profesionālā vidusskola Cēsu
Profesionālā
vidusskola
52%
Ogres tehnikums
Zemgale 12%
EUR 18 847 061
2%
9%
Jelgavas Amatu
vidusskola
2%
Latgale 21%
34 641 576
9% 0%
Saulaines Profesionālā
vidusskola
Rēzeknes mākslas un
dizaina vidusskola
35%
33%
Daugavpils mākslas
vidusskola „Saules skola”
Aizkraukles
Profesionālā vidusskola
Daugavpils Profesionālā
vidusskola
Jelgavas Tehnikums
82%
Daugavpils Celtnieku
Profesionālā vidusskola
28%
Austrumlatgales
Profesionālā vidusskola
Kopējais ERAF 3.1.1.1. aktivitātes investīciju apjoms
EUR 161 134 055
17. attēls. ERAF 3.1.1.1.aktivitātes investīcijas reģionu griezumā. Avots: IZM dati.
17.a. attēls. Profesionālo izglītības iestāžu un koledžu tīkls, 01.10.2013. Avots: IZM dati
(191) NRP nosaka, ka strukturālo pārmaiņu profesionālajā izglītībā mērķis ir paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicināt pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu. Attiecīgi pastāv šādi izaicinājumi:
1. nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu;
2. veicināt sadarbību ar darba devējiem, lai nodrošinātu prakses vietas;
3. samazināt audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ
4. uzlabot profesionālās izglītības pieejamību, kas rada nodarbinātības iespējas un ir būtiska tautsaimniecības struktūras pilnveidošanai.
(192) Vispārējā izglītība, priekšlaicīga skolas pamešanas prevencija un iekļaujošā izglītība: Saskaņā ar NRP Latvijas izglītības sistēma piedāvā pietiekami plašas un daudzveidīgas izglītības ieguves iespējas un programmas, tomēr daļa bērnu un jauniešu, kuri uzsākuši savam vecumam atbilstošas izglītības ieguvi, izglītības procesā sastopas ar dažādām problēmām, īpaši sociālekonomiskajām, un pamet mācības, turklāt bērniem un jauniešiem no sociāli nelabvēlīgas vides ir ierobežotāka pieeja ārpusskolas un interešu izglītības nodarbībām. 2013.gadā atbilstoši Eurostat datiem skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars (vecuma grupā 18–24 gadi) Latvijā bija 9,8%. 87 Latvijas nacionālais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars ir ne vairāk kā 10%. Papildus tam, saskaņā ar CSP datiem Latvijā 2013.gadā bija gandrīz 30000 jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, jeb 12,1% no kopējā jauniešu skaita vecumā 15-24 gadi88.
(193) Izglītības kvalitātes valsts dienests apkopo datus par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Minētie dati tiek ievietoti Valsts izglītības informācijas sistēmā, kur pašvaldības aktualizē informāciju par to teritorijās esošajiem bērniem. Dati ļauj secināt par izglītības pārtraukšanas iemesliem, kas tiek grupēti šādās kategorijās: ilgstoši
87 xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxx0000/xxxxxxx/xx-xxxxxxx/xxxxx_xx.xxx
88 CSP dati 2013.gada 4.ceturksnī
slimojošie, bezvēsts prombūtnē, persona ar invaliditāti, adoptēts uz ārzemēm, izbraucis no valsts, anulēta deklarēta dzīvesvieta, pašvaldībai nav informācijas, nav norādīts statuss, un citu iemeslu dēļ. Esošā priekšlaicīgi skolas pamešanas monitoringa sistēma nav visaptveroša, tajā trūkst pilnīgas analīzes par priekšlaicīgi skolas pamešanas (early school leaving) un skolēnu atbiršanas (drop-out) iemesliem, kā arī par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstību.
(194) Atbilstoši Eurostat 2013.gada datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43,6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū.89 Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis (52%).
(195) OECD 2012.gada PISA pētījumu rezultāti liecina, ka bērniem skolās ārpus pilsētām ir sliktāki sociālekonomiskie apstākļi nekā pilsētu bērniem, kā arī skolēnu sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā augstāki ir Rīgas skolu skolēniem, bet zemāki – lauku skolu skolēniem. Latvijas 15gadīgo skolēnu mācību sasniegumu atkarība no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamajiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas pēdējos gados ir kļuvusi izteiktāka. Pirmo reizi kopš Latvijas dalības PISA pētījumos konstatēta sociāli ekonomiskās situācijas negatīvā ietekme uz izglītības kvalitāti. Pētnieki īpaši akcentē nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītību. Saskaņā ar izglītības izmaksu ietekmes uz skolēnu atbiršanu pamatskolās pētījuma 90 datiem pāragri skolu pametušā jaunieša portretā līdztekus ekonomiskiem iemesliem minami arī psiholoģiski iemesli, kas izriet no ģimenes struktūras un ģimenes sociālā kapitāla.
(196) Viens no skolas agrīnas pamešanas iemesliem ir nepietiekami attīstīta iekļaujošā izglītība. 2012.gadā vispārējās izglītības iestādēs bijuši integrēti 28% bērnu no kopējā bērnu ar speciālām vajadzībām skaita, kas apgūst vispārējo izglītību. Izglītojamo skaits, kas centralizētajos eksāmenos izmantojuši atbalsta pasākumus 2009./2010.mācību gadā, bija 30, bet 2012./2013.gadā tas pieauga līdz 53 audzēkņiem. Savukārt to skolēnu īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus ar atbalsta pasākumiem 2008./2009.gadā, bija 0,9%–3,03%, bet 2012./2013.gadā – 0,05%–3,46% (atkarībā no klases un priekšmeta). EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un izglītību ES secināts, ka, neraugoties uz nepieciešamību izglītības sistēmām reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu iedzīvotāju veiksmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām ES bieži vien tiek ievietoti nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās, kurās netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais atbalsts.91
(197) ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar ESI fondu ieguldījumu palīdzību atbalsts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai 92 tika sniegts atbalsta sistēmas izveidei izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem (speciālām vajadzībām) iekļaušanai izglītībā, kā rezultātā izveidoti 8 pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri, un atbalsta sistēmas izveidei sociālās atstumtības riska mazināšanai visiem bērniem un jauniešiem skolās, kā rezultātā izstrādāta un aprobēta atbalsta sistēma 15 pašvaldībās. Atbalsta sistēmas ietvaros veiktais pētījums liecina, ka priekšlaicīgas mācību pamešanas risks ir ne tikai bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām, sociāli ekonomiskām problēmām, kuriem trūkst ģimenes atbalsta un ir mācīšanās grūtības.
89 xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx.xxxxxx.xx/xxxxxx/xxxx/xxxxxx/xxxxxxxx/xxxx/
90 Baltic Institute of Social Sciences, “Izglītības izmaksu ietekme uz skolēnu atbiršanu pamatskolās”, 2007
91 „Education and Disability/Special Needs. Policies and practices in education, training and employment for students with disabilities and special education needs in the EU”, (2012).
92 IZM pārziņā esošās DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.4.1.apakšaktivitātes "Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana” ietvaros
(198) 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros, veicot ieguldījumus izglītības infrastruktūrā, tika paredzēts atbalsts 63 speciālo izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību vides uzlabošanai un 36 vispārizglītojošo skolu pielāgošanai skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī, pilnveidojot profesionālās izglītības iestādes, tika paredzēts atbalsts arī infrastruktūras pielāgošanai izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Lai veicinātu iekļaujošās izglītības attīstību, nepieciešams nodrošināt ne tikai infrastruktūru, kas veido fiziski pieejamas mācību iestādes, bet arī izglītot un nodrošināt ar metodisko un konsultatīvo atbalstu pedagogus darbā ar izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī attīstīt atbilstošus mācību līdzekļus. Lai veicinātu cilvēku ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, ar atbalstu vispārējā izglītībā nepietiek. Ir nepieciešams radīt atbilstošu vidi un priekšnoteikumus arī profesijas apguvei.
(199) Liela nozīme ir arī bērnu individuālo spēju atklāšanai un izkopšanai. OECD PISA 2006., 2009. un 2012.gada rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs īpatsvars, un šis skaits turpina samazināties.
(200) Aktuāla ir OECD PISA pārbaudes darbos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana. Kaut arī Latvija panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, stratēģijas “Eiropa 2020” uzstādīto mērķu sasniegšana - līdz 2020.gadam nodrošināt, ka šajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešu.
(201) Kopumā jauniešu līdzdalības aktivitāte Latvijā nav augsta – tikai aptuveni 1/4 jauniešu regulāri piedalās kādās sociālās, sabiedriskās vai interešu aktivitātēs. Nedaudz augstāka ir līdzdalība kultūras un izklaides pasākumos (koncerti, festivāli, kino, teātris, sporta sacensības u.tml.) – kopumā 35% jauniešu tādās piedalās vismaz reizi mēnesī, 24% jauniešu regulāri piedalās interešu aktivitātēs, 10% jauniešu ir aktīvi skolas aktivitātēs un tikai 6% – sabiedriskās un sociālās aktivitātēs93. Zema dalības motivācija dažādos brīvā laika pasākumos ir skaidrojama ar jauniešu uzvedības un sociālizācijas problēmām, zemu izglītības līmeni94.
(202) Demogrāfijas ietekmē vidējā izglītībā 2014.–2020.gadā gaidāms nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, kas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.– 2020.gadam pirmsskolas izglītības un sākumskolas izglītības (1.–6.klase) iestādei jāatrodas iespējami tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
(203) Būtiskākais izaicinājums izglītības sistēmai, sevišķi pamatizglītībā un vidējā izglītībā, ir 00.xx. prasmju attīstīšana un individualizēts mācību process, kas ilgtermiņā veicinās tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas intelektuālā kapitāla konkurētspēju globālajā darba tirgū. Šobrīd, vērtējot pedagogu prasmju atbilstību 21.gadsimta mācību procesa vajadzībām, novērojams, ka lielāks uzsvars tiek likts uz dažādām starpdisciplinārām prasmēm un zināšanām, tai skaitā skolēnu
93 Sociālās prasmes (soft skills) var iedalīt vairākās jomās, uz ko tās attiecas:
1) personīgās prasmes – paškontrole un stresa noturība, pašapziņa, elastība, radošums, mūžizglītība;
2) attiecību un pakalpojuma prasmes – starppersonu sapratne, komunikācija, sadarbība, tai skaitā prasme strādāt komandā, prasme būt klientu orientētam;
3) ietekmēšanas prasmes – prasme ietekmēt, organizēt, līderība, citu virzība uz attīstību;
4) sasniegumu prasmes – prasme virzīties uz sasniegumiem, nodrošināt kvalitāti un precizitāti, aktivitātes un iniciatīvas prasme, prasme risināt problēmas, plānot un organizēt, izpētīt jaunu informāciju, būt autonomam;
5) kognitīvās prasmes – analītiskā domāšana, konceptuālā domāšana.
94 Ikgadējā(2013.gada) aptauja jaunatnes politikas monitoringa ietvaros – “Jauniešu dzīves kvalitāte, iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizāciju darbībā, piekļuve jauniešiem aktuālai informācijai”. Pieejams: xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxx_xxxx/xxxxxxxx/0000/XXX_Xxxxxxxxxxx_0000.xxx
motivācijas prasmes, starpdisciplināra mācību satura veidošanas prasmes, problēmrisināšanas prasmes, kritiskā domāšana, praktiska mācību satura veidošanas prasmes, komunikācijas prasmes ir tās, kuru nepieciešamība attīstīt tiek vērtēta visaugstāk. Šobrīd kā zemas tiek vērtētas tādas pedagogu prasmes kā skolēnu motivācijas prasmes (kopumā 23% uzskata, ka tās ir drīzāk vai ļoti sliktas), prasmes veidot starpdisciplināru mācību saturu (19%), problēmrisināšanas prasmes (19%), svešvalodu prasmes (19%) un kritiskā domāšana (18%)95. Kā liecina 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotā projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšanas izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” rezultāti, visvairāk pedagogiem ir nepieciešams attīstīt tieši svešvalodu, IKT, projektu vadības un pedagoģisko stratēģijas prasmes. Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamība tiek pamatota arī nacionālās likumdošanas prasībām96, saskaņā ar kurām pedagogiem jāpaaugstina sava kompetence vismaz reizi trijos gados.
(204) Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās izglītības kvalitātes indikatoriem, uzsākta valsts mērogā vienotu vispārējās izglītības kvalitātes indikatoru izstrāde. Minēto indikatoru analīze, t.i., izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmus datus par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām pusēm, kā arī attiecīgi pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, sekojot katra skolēna mācību sasniegumu dinamikai.
(205) Nākamajos attēlos atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā, kas demogrāfijas iespaidā liecina par nepieciešamību pilnveidot Latvijas vispārizglītojošo skolu tīklu, uzlabojot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.
18. attēls. Mazo vispārizglītojošo skolu tīkls. Avots: IZM dati
95 Pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte, Fieldex, 2011
96 MK 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”
19. attēls. Mazo vidusskolu (dienas) tīkls. Avots: IZM dati
(206) Viena no izglītības kompetencēm ir karjeras izglītība.
(207) 2007.gadā izveidota Nacionālā izglītības iespēju datubāze „XXXX.XX”, kuras mērķis ir sniegt informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē pieejama informācija par studiju programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības, kā arī pieaugušo izglītības iestādēs.
(208) Izglītības politikas īstenošanas ietvaros aktīvi strādāts, lai nodrošinātu to cilvēku skaita pieaugumu, kas ieguvuši karjeras konsultanta kvalifikāciju. 2009.–2012.gadā karjeras konsultanta kvalifikāciju ieguva vismaz 110 cilvēku (pārsniegts rezultatīvais rādītājs par 46%). Rezultatīvā rādītāja sasniegšanu spēcīgi ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts studentiem, kas izvēlējās iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju.
(209) Tika nodrošināta pedagogu – karjeras konsultantu darbība vispārējās izglītības iestādēs. 2013.gadā 66 pedagogi – karjeras konsultanti tika nodarbināti 807 vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Vispārējās izglītības iestādes viena karjeras konsultanta un izglītojamo skaita attiecība veidoja viens pret 700 izglītojamiem, savukārt profesionālajās izglītības iestādēs uz vienu karjeras konsultantu bija 500 audzēkņu.
(210) Tomēr 2012.gadā nav izdevies sasniegt noteikto mērķi: lai gan 3 800 skolotāju apguvuši profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, nav izveidoti plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Nav bijis iespējams iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā bija plānots.
(211) Ņemot vērā, ka 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā netika sniegts atbalsts karjeras izglītībai, vērojams kvalitatīvas karjeras izglītības trūkums, jo īpaši, pamata vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā. Jau 2008.gada 21.novembra Eiropas Padomes rezolūcijā par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu karjeras atbalsta jomā uzsvērts, ka visiem Eiropas pilsoņiem jānodrošina piekļuve karjeras atbalsta pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot riska grupām un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.
(212) Balstoties uz ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda veiktajām investīcijām augstākās izglītības, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības infrastruktūrā, tiek plānotas investīcijas izglītības infrastruktūras turpmākā modernizācijā ESI fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Lai nodrošinātu ERAF investīciju izmantošanas efektivitāti un mērķtiecīgumu, tika izstrādāts Rīcības plāns izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādei, kas tiek iekļauts 11.pielikumā.
Kartējuma izstrādes ietvaros tiks nodrošināta visu izglītības līmeņu ieguldījumu infrastruktūrā analīze, sniedzot vajadzību izvērtējamu.
(213) Mūžizglītībā iesaistījušos iedzīvotāju skaits, tāpat kā nodarbināto iedzīvotāju skaits, kas pilnveido savu profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām saglabājas zems. 2012.gadā pieaugušo (vecumā no 25–64 gadiem) dalība izglītības procesā palielinājusies, sasniedzot 7% (2011.gadā – 5,0%)97. Tomēr Latvijas sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja – 8,9%. Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādus faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% - ar ģimenes apstākļiem. Papildus tam, atbilstoši CSP datiem98 kā galvenie šķēršļi, kas kavē iesaistīšanos pieaugušo neformālajā izglītībā, tiek norādīti augsta mācību maksa – 11,4%, laika grafiks – 7,1%, nav piemērotas programmas – 4%, ģimenes apstākļi – 3,6% , prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību – 2,6% un mācību attālums
– 1,3% .
(214) Kā liecina CSP dati, būtiskas atšķirības vērojamas reģionālajā griezumā – 35,7% Rīgas reģiona un 17,3% Pierīgas reģiona pieaugušie iesaistījušies dažādos formālās un neformālās izglītības pasākumos, savukārt zemākā līdzdalība pieaugušo izglītībā vērojama Kurzemes reģionā – 10%, Vidzemes reģionā – 10,9%, Zemgales reģionā – 12,6% un Latgales reģionā – 13,5%. Pastāv arī atšķirības dzimumu, vecuma un iegūtās izglītības griezumā. Saskaņā ar CSP datiem 37,4% sieviešu un tikai 26,9% vīriešu iesaistās formālās un neformālās izglītības pasākumos. Otra atšķirība vērojama iegūtās izglītības līmenī - ja 54,3% personu ar augstāko izglītību iesaistījušies mūžizglītībā, tad tikai 10,6% personu ar pamatizglītību vai bez tās iesaistījušies formālās un neformālās izglītības pasākumos. Tāpat arī jāatzīmē izmaiņas personu iesaistē mūžizglītībā pēc to vecuma: vecumā no 25 līdz 34 gadiem –38% personas, vecumā no 35 līdz 54 gadiem – 34.6% un vecumā no 55 līdz 64 gadiem –19.9%.
20. attēls. Līdzdalība pieaugušo izglītībā; Avots: CSP dati, Pieaugušo apsekojums, 2011.gads
97 IZM dati
98 Centrālās statistikas pārvaldes dati 2013.gads
(215) Atbilstoši EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Dažās profesijās jau pašlaik vērojams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums, un vienlaikus ir jomas, kur pastāv būtisks darbaspēka pārpalikums. Saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas:
- liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās;
- saglabāsies neatbilstība starp formālās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Piemēram, pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem būs ievērojami lielāks nekā piedāvājums;
- liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies;
- liels mazkvalificēto īpatsvars. Darba tirgū ir salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē to īpatsvars varētu ievērojami sarukt.
(216) Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 25-64 gadu vecumā 2012.gadā bija 779,3 tūkst. cilvēku. Atbilstoši EM rīcībā esošajai informācijai, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, līdz 2020.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama 120 tūkst. personu.
(217) ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts mūžizglītībai tika nodrošināts, īstenojot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības, līdz 2013.gada beigām iesaistot 133 tūkst. bezdarbnieku un 5800 bezdarba riskam pakļautas personas. ESF atbalstītos mūžizglītības pasākumos nodarinātām personām 99 , piedāvājot iespēju papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās, 2013.gadā piedalījās 6376 nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas (izņemot valsts civildienesta ierēdņus), savukārt kopumā no projekta īstenošanas sākuma (2010.gada jūlija) mūžizglītībā ar ESF atbalstu piedalījās 24914 nodarbinātas personas. 2013.gada sākumā tika precizēti atbalsta nosacījumi100, nosakot, ka uz atbalstu var pretendēt personas no 45 gadu vecuma vai personas, kam ir noteikta invaliditāte, vai personai ir divi vai vairāk nepilngadīgi bērni, vai persona ir atzīta par trūcīgu. Grozījumu rezultātā 42% no personām, kas 2013.gadā piedalījās ESF atbalstītajos mūžizglītības pasākumos, bija vecākas par 45 gadiem. ESF atbalstīto mūžizglītības pasākumu atbilstība darba tirgus vajadzībām nodrošināta, 2012.gadā101 uzdodot LM apmācību komisijai lemt par apmācību programmām bezdarba riskam pakļauto personu iesaistei mūžizglītībā.
(218) Papildus tam, ESF atbalsts sniegts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai, individuāli un partnerībās organizētās apmācībās līdz 2013.gada beigām apmācībās iesaistot 20 615 personas. Atbalsta ietvaros tiek veidots komplekss nepieciešamo apmācību piedāvājums, zinot konkrētās nozares attīstības tendences tuvāko gadu laikā, kā rezultātā palielināta darbinieku atbildība un lojalitāte, produktivitāte konkrētā darba vietā. Sākot no 2012.gada noteikta prasība vismaz 20% finansējuma novirzīt jauniešu un 20% – reģionos ārpus Rīgas nodarbināto personu apmācībai.
(219) Tāpat ESF atbalsts nodrošināts pedagogu profesionālās kompetences un kvalifikācijas paaugstināšanai saistībā ar jaunākajām tehnoloģijām un darba metodēm kādā konkrētā nozarē,
99 DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.2.apakšaktivitātes „Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai” ietvaros.
100 MK 26.02.2013.noteikumi Nr.106 „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"”
101 MK 24.07.2012. noteikumi Nr.511 „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"”
kopumā apmācot 6263 vispārējās izglītības pedagogu un 20138 profesionālā izglītības pedagogus, kā arī 28 000 pedagogi saņēmuši atbalstu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un profesionālās un sektorālās mobilitātes paaugstināšanai izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos.
(220) Papildus augstākminētajam, lai veicinātu pieaugušo iedzīvotāju prasmju un kompetenču pilnveidi, IZM īsteno EK finansiālu atbalstītu ES Mūžizglītības programmas projektu „Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā”, kā ietvaros tiek izstrādāts mūžizglītības modelis. Projekta mērķis ir sekmēt sadarbību un izveidot vienotu koordināciju starp augstskolām, privātajiem partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar nolūku palielināt to pieaugušo iedzīvotāju skaitu, kuri savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un kvalifikāciju. Projekta ietvaros iedzīvotāji var saņemt arī individuālas karjeras konsultācijas, lai uzlabotu savu nodarbinātības statusu un mērķtiecīgi plānotu savu turpmāko dzīvi un karjeru.
(221) Ņemot vērā 2007.–2013.gada plānošanas periodā apmācībām un konsultāciju pasākumiem iedalīto salīdzinoši nelielo ELFLA finansējumu, kā arī ekonomisko krīzi, šie pasākumi nav devuši vēlamo rezultātu darba tirgus prasībām atbilstošu, kvalificētu speciālistu sagatavošanā.
(222) Nozīmīgākie pasākumi, kas raksturo mūžizglītības attīstību Latvijā, ir Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrādes process un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju struktūrai, nodrošinot sistēmas pārēju uz mācīšanās rezultātiem balstītu izglītības modeli, ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanu, kā arī otrās iespējas izglītības piedāvājums kā kompensējošs mehānisms izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai un atbalsts darbinieku kvalifikācijas pilnveidošanai atbilstoši darba devēju prasībām, kas nepieciešams nodarbināto apmācībām nozaru ietvaros.
(223) Šos izaicinājumus plānots risināt ar ieguldījumiem 10. tematiskā mērķa ietvaros.
Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība
(224) Latvijas reģionālās politikas ilgtermiņa mērķi, kas noteikti stratēģijā „Latvija 2030”, ir:
1. radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, veicinot saimniecisko darbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;
2. stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu. Lai samazinātu pārmērīgās disproporcijas reģionu starpā, stratēģija „Latvija 2030”, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam kā risinājumu izvirza policentriskas attīstības veicināšanu, definējot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21 pilsēta) tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu;
3. saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.
(225) Latvijā līdzīgi kā citās valstīs ir teritorijas ar augstiem attīstības rādītājiem un teritorijas, kuras attīstībā atpaliek un līdz ar to pastāv būtiskas reģionālās attīstības atšķirības. Taču Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī ES mērogā. Saskaņā ar Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas102 NUTS 3 statistisko reģionu grupā Latvijai 2009. gadā bija ceturtais sliktākais rezultāts starp ES valstīm (43,3%). Līdzīgas tendences vērojamas arī citos teritoriju sociālekonomiskās attīstības rādītājos. Iedzīvotāju skaits 2000.–2011.gadā audzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, pārējā valsts teritorijā tas samazinājies;
102 Variācijas koeficients, izteikts %. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i., valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.
atsevišķās attālākās pašvaldībās kritums sasniedz pat 25–30% (Tautas skaitīšanas dati). Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji vērojami Latgales reģionā.103
(226) Galvaspilsētas Rīgas un tās apkārtnes attīstības rādītāji ir krasi augstāki nekā pārējā valsts teritorijā. Rīgas plānošanas reģiona IKP 2010.gadā veidoja divas trešdaļas jeb 66,9% no valsts kopējā IKP, pārējo reģionu daļas IKP bija robežās no 6,7 līdz 10,3%. 104 Monocentriskā attīstība rada nelabvēlīgu vidi saimnieciskajai darbībai reģionos, veicina teritoriju depopulāciju un neefektīvu reģiona resursu izmantošanu. Turpinoties monocentriskai attīstībai, mazināsies Latvijas konkurētspēja, jo pieaugs darbaspēka un infrastruktūras izmaksas Rīgā, bet netiks izmantotas izaugsmes iespējas reģionos. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.
(227) Lai mazinātu pārmērīgās disproporcijas reģionu starpā, stratēģija „Latvija 2030”, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam kā risinājumu izvirza policentriskas attīstības veicināšanu, definējot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21 pilsēta) tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu. Jau pašlaik lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, x.xx. izglītības iestādes, koncentrējas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros jeb pilsētās. 30 attīstības centru pašvaldībās raksturīga augsta valsts iedzīvotāju koncentrācija (71%), absolūta augstākās izglītības iestāžu koncentrācija (100%), liels ekonomiski aktīvo komersantu skaits (84% no visām valstī reģistrētajām komercsabiedrībām), augsts strādājošo īpatsvars (81% pamatdarbā strādājošo nodarbināti šajās pašvaldībās), tajās piesaistīta lielākā daļa ārvalstu tiešo investīciju apjoma (vairāk nekā 80%).
(228) 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānotie ieguldījumi ilgtspējīgā pilsētu attīstībā ir pēctecīgi 2007.–2013.gada plānošanas perioda investīcijām DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes
„Policentriska attīstība” ietvaros ar mērķi paaugstināt attīstības centru konkurētspēju, ekonomisko un sociālo potenciālu, veicināt pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, attīstīt dzīves un darba vides pievilcības faktorus, kā arī veicināt iedzīvotāju mobilitāti. Prioritāte „Policentriska attīstība” tika veidota kā papildinoša visu trīs KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda DP ietvaros plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm. Prioritātes ietvaros līdz 2014.gadam tika pabeigti vai atradās īstenošanas procesā 68 projekti, kuru atlase notika saskaņā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām (vietējām stratēģijām) un bottom-up principu. Šādas pieejas rezultātā ieguldījumi tika veikti pašvaldību publiskajā infrastruktūrā tādās vietās un jomās, kas vietējai pašvaldībai deva vislielāko efektu tās darbības optimizēšanā un attīstībā un ko pašvaldība nespētu īstenot, ja nebūtu pieejams ESI fondu finansējums. Gūtā pieredze, izmantojot bottom-up principu, tiks izmantota arī 2014.–2020.gada plānšanas periodā. Papildus 2014.–2020.gada plānošanas periodā pastiprināti tiks veicināti integrēti ieguldījumi, kas attīstīs saikni starp pilsētām un lauku rajoniem.
(229) Pilsētas kalpo kā apkārtējo lauku teritoriju atbalsta centri, noieta tirgus lauksaimniecības produkcijai un dažādu pakalpojumu saņemšanas vietas lauku iedzīvotājiem. Ievērojama daļa lauku iedzīvotāju ikdienā dodas strādāt uz tuvējo pilsētu, savukārt lauki – kā lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās produkcijas ražošanas vieta, teritorija, kas sniedz rekreācijas iespējas pilsētu
103 Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā veidoja tikai 6 990 (Latvijā – 13 200, ES-27 valstīs – 24 500), t.i., mazāk nekā 30% no ES-27 valstu vidējā rādītāja.
104 CSP. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos. Pieejams: xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/XXXXXXXX/xxxxx/Xxxxx%X0%00xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxx%X0%X0xxxxx%00xxxxxxxxxxx/Xxx
%C5%A1zemes%20kopprodukts.asp.
iedzīvotājiem, kvalitatīva dzīves telpa pilsētās strādājošajiem un teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Lauku teritorijas valstij nodrošina nozīmīgus resursus (energoresursus u.c.). Pilsētu un lauku savstarpējās saiknes un teritoriju abpusēji izdevīgas mijiedarbības iespējas nepieciešams izmantot pēc iespējas efektīvāk, tādējādi sekmējot gan pilsētu, gan lauku teritoriju pilnvērtīgu attīstību.
(230) LAP 2014.–2020. pasākumā „Investīcijas materiālajos aktīvos”, kas ir nozīmīgākās investīcijas, lauku reģionos plānots novirzīt arī pēc reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas attīstību. SVAA finansējumu LAP LEADER pieejas pasākumiem plānots proporcionāli vairāk novirzīt VRG, kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
(231) Vienlaikus jāuzsver, ka pilsētu – lauku mijiedarbība mazāk ir no augšas vadīts process, daudz lielākā mērā – vietējās (bottom-up) iniciatīvas jautājums. Papildus dabiski pastāvošajām funkcionālajām saitēm starp pilsētu – lauku teritorijām, dziļāka pilsētu – lauku partnerība ir pašvaldību sadarbības jautājums, x.xx. tā ir atkarīga no to spējas saskatīt kopīgas intereses, izaicinājumus un savstarpējo atkarību attīstības procesos, gatavības vienoties par saskaņotām/kopīgām rīcībām utt. (t.i., tā ir pašvaldību sadarbības forma). Pilsētu – lauku partnerība faktiski aptver funkcionālu teritoriju, kurā pastāv nozīmīgas savstarpējas saites (svārstmigrācija no darba uz dzīvesvietu utt.). Pilsētu – lauku partnerības centrā ir dažādu teritoriju esošā attīstības potenciāla pilnvērtīga izmantošana un savienošana vietējās attīstības sekmēšanai, tādējādi veicinot straujāku ekonomisko izaugsmi un augstāku dzīves kvalitāti.
(232) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām (kā arī uz citām valstīm), veicinātu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas un īstenotu ESSBJR noteiktos mērķus, jāīsteno koordinētu pasākumu kopums, kas aptver iepriekš identificētos ekonomiskos, vides, klimata, demogrāfiskos un sociālos aspektus. Papildus jāveicina reģiona ar viszemākajiem attīstības rādītājiem – Latgales – attīstība, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteiktās specifiskās mērķteritorijas - Baltijas jūras piekrastes
– integrētu attīstību, efektīvāk izmantojot Latgales reģiona un piekrastes attīstības potenciālu un resursus. Atbalsta plānošanā tiek ievērots publisko pakalpojumu klāsts (jeb pakalpojumu „grozs”), kas paredz pakalpojumu teritoriālo diferenciāciju atbilstoši apdzīvoto vietu rangam, ievērojot principu, ka biežāk saņemamie pakalpojumi jānodrošina pēc iespējas zemākā apdzīvoto vietu grupā pēc ranga apdzīvojuma struktūrā, pakalpojumu raksturu, nozaru politiku prioritātes un kritērijus pakalpojumu apjomam un izvietojumam reģionos (piemēram, iedzīvotāju – pakalpojumu saņēmēju skaits, lai nodrošinātu optimālu pakalpojuma pieejamību un iestādes uzturēšanas rentabilitāti). Publisko pakalpojumu klāsts tiks pielietots kā viens no priekšnoteikumiem visa veida publisko investīciju teritoriālai plānošanai.
(233) Teritoriālās investīcijas tiks īstenotas, balstoties uz vietējo pašvaldību attīstības programmās ietverto integrētu teritorijas attīstības redzējumu.
(234) Īpaša loma valsts ilgtspējīgā teritoriālajā attīstībā ir deviņiem nacionālas nozīmes attīstības centriem (deviņām lielajām pilsētām), kuru attīstības izaicinājumu risināšanai plānots izmantot ITI pieeju atbilstoši ERAF regulas 7.pantam. Izvērtējot pilsētu attīstības programmās un to projektos analizētos izaicinājumus un attīstības redzējumu, secināts, ka tie aptver visas pašvaldību autonomās funkcijas. Kopumā lielo pilsētu attīstības programmās tiek aptverti ekonomiskie, demogrāfiskie, vides, klimata un sociālie, un citi izaicinājumi, tādi kā sabiedriskā kārtība, iedzīvotāju līdzdalība, u.c.. Daļa no pilsētu vajadzībām ir risināmas pilsētvides ITI atbalsta pasākumu ietvaros, bet citas mērķtiecīgāk tiks risinātas, izmantojot nacionāla līmeņa nozaru atbalsta programmas ESI fondu ieguldījumu ietvaros. Jāuzsver, ka tikai daļa no pašvaldību izaicinājumiem ir risināmi ESI fondu 11 tematisko mērķu ietvaros, līdz ar to nozīmīgu vajadzību daļu tiek plānots finansēt no citiem
finanšu avotiem (valsts budžets, pašvaldības budžets u.c.). Pilsētu vajadzības un plānotās rīcības ietver gan investīciju pasākumus, gan ar investīcijām nesaistītus pasākumus (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, sadarbības stiprināšana ar valsts un nevalstiskajām organizācijām u.c.). Daļa pilsētu attīstības programmās ietverto rīcību prasa minimālus izdevumus, vienlaikus nepieciešamas arī lielāka apjoma investīcijas dažādos objektos.
(235) Pašvaldību integrētajās attīstības programmās tiek norādīts arī uz vajadzībām, kuru risināšana ir ārpus pašvaldības kompetences, bet kas ir būtiski svarīgas pašvaldības attīstībai (piemēram, nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstība, u.c.). Pilsētu attīstības programmās tiek ietverts redzējums par funkcionālajām saitēm ar blakus pašvaldībām (pakalpojumu nodrošinājums u.tml.).
(236) Kopumā izvērtējot pilsētu analizētos izaicinājumus un piedāvātos risinājumus, tos nosacīti var iedalīt piecās grupās.
(237) Ekonomiskie izaicinājumi: būtiskākie lielo pilsētu izaicinājumi saistās ar nepieciešamību samazināt bezdarbu un radīt jaunas darbavietas pilsētās, kas ir īpaši izteikta problēma Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jēkabpilī, kur izteikti vērojama nepieciešamība uzlabot uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, īpaši tādu, kas veicinātu ražojošu uzņēmumu attīstību un investīciju piesaisti jaunu darba vietu radīšanai. Visu pilsētu attīstības stratēģijās iezīmētas attīstības teritorijas, kuru potenciāls šobrīd dažādu iemeslu dēļ netiek pilnvērtīgi izmantots. Lielā daļā gadījumu tie ir nesakārtotas un neapsaimniekotas agrākās industriālās teritorijas, kas ne tikai netiek saimnieciski izmantotas, bet nereti ir arī piesārņotas un rada apdraudējumu videi vai ir ar ievērojamu kultūrvēsturisko vērtību. Kā īpaši spilgtus piemērus šajā ziņā var minēt Daugavpili, Liepāju, Rēzekni un Rīgu. Tāpat būtiski izacinājumi ir nepietiekama sadarbība starp augstskolām un uzņēmējiem, darbaspēka kvalifikācijas nepietiekama atbilstība darba tirgus prasībām un kvalificēta darbaspēka trūkums, mazs iekšējais tirgus un zema pirktspēja, u.c. Daudzās pilsētās, x.xx. Rīgā, konstatēta jaundibināto uzņēmumu skaita krišanās, kas liecina par attīstības tendenču iespējamo palēnināšanos.
(238) Ekonomisko izaicinājumu risināšanai ir tikuši analizēti un piedāvāti vietējo iespēju un potenciāla stiprināšanai piemērotākie specifiskie risinājumi. Rīgas gadījumā tiek īpaši analizēts neizmantotais darījumu un kultūras metrapoles potenciāls, Jūrmalā un Liepājā – kūrortu un veselības tūrisma industrijas potenciāls, Ventspilī, Liepājā un Rīgā uzsvērts ostas potenciāls. Ventspils gadījumā analizēts arī pilsētas kā reģionāla zinātnes un pētniecības centra attīstības potenciāls.
(239) Biežāk minētās idejas šo izaicinājumu risināšanai un pilsētu potenciāla attīstīšanai ietver publiskās infrastruktūras uzlabošanu attīstāmajās teritorijās un to pieejamības uzlabošanu, lai piesaistītu uzņēmējus, kvalitatīvu investīciju piedāvājumu sagatavošanu, degradētās vides sakārtošanu industriālajās teritorijās, ostu attīstību pilsētās, kurās atrodas ostas, veselības tūrisma infrastruktūras attīstību pilsētās, kuru ekonomiskā specializācija ietver kūrortu attīstību, biznesa atbalsta institūciju attīstīšanu/stiprināšanu (informatīvais un konsultatīvais atbalsts uzņēmējiem), izglītības iestāžu piedāvājuma pielāgošanu darba tirgus vajadzībām (pašvaldības kompetences ietvaros) un aktīvāku sadarbību ar darba devējiem, nodrošinot profesijas standartam atbilstošas prakses vietas, iesaistot darba devējus izglītības programmu satura pilnveidošanā un īstenošanas kvalitātes uzraudzīšanā, tādējādi nodrošinot kvalificētu speciālistu sagatavošanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un pilsētas attīstības tendencēm, ciešāku sadarbību starp uzņēmējiem, mācību iestādēm un pētnieciskajām institūcijām, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanu uzņēmumiem, mārketinga aktivitāšu nodrošināšanu, vietējo produktu atpazīstamības sekmēšanu u.c.
(240) Demogrāfiskie izaicinājumi: būtiskākie izaicinājumi saistās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos (visizteiktāk novērojams Rēzeknē, Daugavpilī), x.xx. bērnu un jauniešu skaita samazināšanos un kvalificēta darbaspēka aizplūšanu, ar ko saskaras visas lielās pilsētas, izņemot Jūrmalu. Īpaši augsta
demogrāfiskā slodze ir Valmierā, Liepājā un Jēkabpilī. Tiek norādīts uz nepieciešamību pārskatīt pašvaldības pakalpojumu tīklu, lai pielāgotos iedzīvotāju skaita samazinājumam, vienlaikus arī pilnveidojot pakalpojumu kvalitāti, iedzīvotāju novecošanos, atsevišķos gadījumos (Rīga, Liepāja) arī nepietiekamu vietu nodrošinājumu pirmsskolas izglītības iestādēs atsevišķās pilsētās.
(241) Pilsētu piedāvātie risinājumi ietver pasākumus efektīvākai jauniešu iekļaušanai darba tirgū- izglītības kvalitātes paaugstināšanai un piedāvājuma pilnveidošanai/paplašināšanai (piemēram, interešu izglītības piedāvājuma paplašināšana, materiāltehniskās bāzes uzlabošana, pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana u.c.), lai piesaistītu pilsētu un apkārtējo teritoriju bērnus un jauniešus pašvaldības izglītības iestādēm, kā arī sadarbības paplašināšana ar blakus esošajām pašvaldībām citu pakalpojumu nodrošināšanā. Būtiski ir ne tikai nacionālā, bet arī vietējā līmenī īstenot pasākumus izglītības iestāžu piedāvājuma pielāgošanai darba tirgus vajadzībām, nodrošinot darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanu (pašvaldības kompetences ietvaros), pirmsskolas izglītības pieejamības uzlabošanu.
(242) Vides izaicinājumi: būtiskākie izaicinājumi saistās ar degradētām un piesārņotām teritorijām bijušajās industriālajās zonās, novecojušiem ūdenssaimniecības tīkliem daļā pilsētu teritoriju, nepilnīgu centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, jo ne visiem pilsētas privātmāju sektora iedzīvotājiem ir finanšu resursi, lai pievienotos pie maģistrālajiem tīkliem, kā arī atsevišķos gadījumos noteiktās pilsētu daļās trūkst centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas, nepietiekami sakārtotu meliorācijas sistēmu, vāji organizētu atkritumu šķirošanas sistēmu, nepilnīgu lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas darbību, applūšanas draudiem palu laikā un stipru lietusgāžu laikā, krasta eroziju pilsētās, kas atrodas piekrastē. Kā papildus kavējošs faktors degradēto teritoriju attīstībai jāatzīmē ierobežota elektrisko jaudu pieejamība novecojušo sadales tīklu dēļ. Degradēto teritoriju revitalizācija veicama ne tikai vides problēmu risināšanai, bet arī, lai radītu priekšnoteikumus mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai, t.sk.ņemot vērā, ka tiem trūkst līdzekļu apkārtējās vides sakārtošanai.
(243) Piedāvātie risinājumi paredz pilsētas degradēto teritoriju sakārtošanu un atgriešanu ekonomiskajā apritē, piemērojot šīs vietas uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām, piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju augšņu izpēti un sanāciju, mazinot vides piesārņojuma ietekmi, pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošanas un modernizēšanas turpināšanu, x.xx. nodrošinot iespēju robežās visiem pilsētas mājokļiem pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, pasākumus meliorācijas sistēmas un lietus ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošanai, atkritumu šķirošanas sistēmas pilnveidošanu, savākšanas infrastruktūras pilnveidošanu un paplašināšanu, pasākumus krasta erozijas procesu un plūdu draudu mazināšanai. Ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana un uzlabošana ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem.
(244) Klimata izaicinājumi: būtiskākie izaicinājumi saistīti ar zemu pašvaldības ēku energoefektivitāti, vāju dzīvokļu īpašnieku aktivitāti daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumos, īpaši Rīgā, Jēkabpilī un Jūrmalā, sliktu siltumtrašu stāvokli, kas rada lielus siltuma zudumus, zemu ražošanas ēku energoefektivitāti, zemu energoefektīvu gaismekļu īpatsvaru pašvaldības publiskajās teritorijās.
(245) Plānotās rīcības izaicinājumu risināšanai ietver pašvaldības sabiedrisko ēku renovēšanu, paaugstinot energoefektivitāti, individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanu daudzdzīvokļu mājās, iedzīvotāju iesaistes dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos veicināšanu, nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu, energoauditu veikšanu, paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitāti, izmantojot vietējos energoresursus un turpināt siltumtrašu rekonstrukciju, pašvaldības publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanu, efektīvas energoresursu izmantošanas un enerģijas patēriņa samazināšanas veicināšanu ražojošos uzņēmumos, alternatīvās enerģijas avotu risinājumu izmantošanu.
(246) Sociālie izaicinājumi: Būtiskākie pilsētu izaicinājumi ietver bezdarbu, kā arī augstos un nereti pieaugošos nabadzības rādītājus, īpaši Latgales pilsētās un Jēkabpilī. Tāpat izacinājumi saistīti ar nepietiekamu sociālo pakalpojumu nodrošinājumu dažādām mērķa grupām atbilstoši to vajadzībām, salīdzinoši nelielu pakalpojumu klāstu atsevišķām mērķa grupām, piemēram, personām ar garīga rakstura traucējumiem, ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, u.c., nepietiekamu sociālo dienestu materiāltehnisko bāzi dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai, x.xx. personām ar funkcionāliem traucējumiem (piemēram, Jūrmalā un Jēkabpilī). Tāpat pastāv problēmas ar nepietiekamu telpu pieejamību sociālo pakalpojumu attīstīšanai, vienlaikus veco cilvēku īpatsvara pieauguma dēļ pieaug pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes un aprūpes mājās pakalpojumiem, nozīmīgu nabadzīgu iedzīvotāju skaitu, kura pieaugumu sekmējusi ekonomiskās krīzes ietekme, un lieliem izdevumiem pašvaldības budžetā sociālajai aizsardzībai, nepietiekamu sociālā darba speciālistu skaitu ar atbilstošu kvalifikāciju gan pašvaldībā, gan darba tirgū (īpaši Rēzeknē un Daugavpilī).
(247) Piedāvātie risinājumi paredz sociālo pakalpojumu klāsta attīstīšanu noteiktām mērķa grupām atbilstoši to vajadzībām, pietuvinot pakalpojumus iedzīvotāju dzīves vietām, x.xx. ilgstošo un īslaicīgo aprūpi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, dažādu speciālistu konsultācijas, tehnisko palīglīdzekļu nomu, u.c., sociālo pakalpojumu iestāžu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes uzlabošanu, institūcijām alternatīvu sociālo pakalpojumu izveidošanu un esošo sociālo pakalpojumu pilnveidošanu, sadarbības ar blakus esošo novadu pašvaldībām paplašināšanu sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā, stiprināt sociālo pakalpojumu institūciju darbinieku kapacitāti.
(248) Vērtējot līdzsvarotas teritoriālās attīstības izaicinājumus kopumā, jāpiemin, ka 2014.–2020.gada periodā sagaidāms izglītojamo skaita samazinājums105. Vispārējās izglītības ietvaros izglītojamo skaits 2020.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu samazināsies par 11,6 tūkstošiem cilvēku, savukārt augstākās izglītības ietvaros – par 27,6 tūkst. cilvēku. Vienīgi pamatizglītības līmenī plānots izglītojamo skaita palielinājums. Vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iespējas tiks nodrošinātas reģionālajos centros, tādējādi izglītības pieejamība ir saistīta ar attiecīgās infratsruktūras pieejamību (ceļi, transports, dienesta viesnīcas).
(249) Izglītībā plānotais atbalsts vērsts uz izglītojamajiem un pedagogiem visos Latvijas reģionos, pamatā ņemot vērā tur esošo izglītojamo skaitu. Attiecībā uz izglītības pakalpojumiem reģionālajā griezumā, VARAM plānotā pētījuma „Publisko individuālo un valsts administratīvo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” ietvaros plānots izvērtēt izglītības pakalpojuma atbilstību reģiona demogrāfiskajām tendencēm, iedzīvotāju blīvumam, kā arī darba tirgus prasībām.
(250) Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte reģionos un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai, īpaši Latgales pašvaldībās. Lielākā daļa piesaistīto investīciju, uzņēmumu un darba vietu koncentrējas galvaspilsētā Rīgā un tās apkārtnē. 2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 2 227 EUR, bet Latgales plānošanas reģionā – vairāk nekā divas reizes mazāks – 1 074 EUR uz vienu iedzīvotāju.106 2012.gadā 68% aizņemto darba vietu atradās Rīgas plānošanas reģionā. Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%),107 liecinot, ka reģionā trūkst darba devēju. LIAA dati apstiprina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2011.-2013.gadā 65-70% Latvijā piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas
105 Izglītības attīstības pamatonstādnes 2014.-2020.gadam
106 CSP 2011.gada provizoriskie dati.
107 CSP 2011.gada dati.
nozīmes attīstības centriem, x.xx. 0000.xxxx un 0000.xxxx spēcīgi dominējot galvaspilsētai Rīgai. No 21 reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldības investori šajā periodā izvēlējušies tikai piecas – Dobeles, Ogres, Gulbenes, Saldus un Smiltenes novadu. Secināts, ka investoriem trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu. Viena no problēmām, kāpēc vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. 108 2010.gadā mazāk par 20% pašvaldību bija aktīvas industriālo teritoriju attīstīšanā. 109 . Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.). Iepriekšminētais ļauj secināt, ka nozīmīga problēma saimnieciskās darbības attīstībā ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra saimnieciskās darbības veicēju piesaistei. Jāuzlabo attīstības centru un Latgales reģiona pievilcība saimnieciskās darbības veikšanai un ar publisko ieguldījumu palīdzību jāveicina attīstības centru un Latgales reģiona pašvaldību teritoriju salīdzinošo priekšrocību veiksmīgāka izmantošana ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā un tādējādi arī nodarbinātības iespēju uzlabošanā iedzīvotājiem Latvijas reģionos, īpaši Latgales reģionā, kurā ir visaugstākais bezdarba līmenis – 12–14% (sk. 21. attēlu).
21. attēls. Bezdarba līmenis Latvijas plānošanas reģionos. Avots: VRAA pētījums „Plānošanas reģionu attīstības raksturojums un attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze”; 2013.
(251) Aplūkojot Latvijas teritoriju reģionālā griezumā, īpaši būtiska ir ekonomiskās aktivitātes veicināšana Latgales plānošanas reģionā, kurā pašlaik raksturīgi zemākie rādītāji valstī. Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā veidoja tikai 6 990 (Latvijā – 13 200, ES-27 valstīs – 24 500). Latgales plānošanas reģiona IKP veido mazāk nekā 30% no ES-27 valstu vidējā rādītāja. 2011.gadā Latgales plānošanas
108 Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam
4. pielikums, sadaļa „Konstatētie šķēršļi ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ienākšanai Latvijā”.
109 RAPLM veiktā pašvaldību aptauja 2010.gada aprīlī–maijā.
reģions piesaistīja vismazāk nefinanšu investīciju valstī – 1074,27 EUR uz vienu iedzīvotāju (2011.gada salīdzināmajās cenās), kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks rādītājs par Kurzemes plānošanas reģiona piesaistītajām institūcijām, kas 2011.gadā piesaistīja visvairāk nefinanšu investīciju – 2 390,43 EUR. Latgales plānošanas reģionā uz 100 iedzīvotājiem ir divas reizes mazāk individuālo komersantu un komercsabiedrību (17,0) nekā Latvijā kopumā (36,2). Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), liecinot, ka reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji – 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji
– 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus (2013.gada sākumā Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija ievērojami augstāks nekā citos reģionos – 13,7%), jaunu uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darba vietas, ir izšķiroši svarīga.
(252) Latgales plānošanas reģionam raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko novietojumu – valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un austrumu valstīm, kas neietilpst ES, un autopārvadātāju attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru – Daugavpils un Rēzeknes – tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj vismaz divkāršot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu attīstīšanai, x.xx. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai. Lai risinātu Latgales reģiona izaicinājumus un veicinātu tā attīstības potenciāla pilnvērtīgāku izmantošanu, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām tiks paredzēts finansējums teritoriālai attīstībai 6.tematiskā mērķa ietvaros, kā arī Latgales reģiona pašvaldības varēs pretendēt uz atbalstu pārējos specifiskajos atbalsta mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā tiešie labuma guvēji.
(253) Pārējo reģionu, kuri arī saskaras ar nozīmīgiem attīstības izaicinājumiem, ņemot vērā iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrēšanos ap galvaspilsētu, atbalstam nozīmīgu ieguldījumu sniegs specifiskie atbalsta mērķi, kuru ietvaros iespēju robežās tiks paredzēti teritoriāli atbalsta ieviešanas principi.
(254) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību, un kas skar vairākas nozares. Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar prioritāro virzienu „Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas”, prioritāro virzienu
„IKT pieejamība, e- pārvalde un pakalpojumi”, prioritāro virzienu „Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja”, prioritāro virzienu „Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” un prioritāro virzienu „Izglītība, prasmes un mūžizglītība” atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī 2014.–2020.gada periodā ETS un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu
investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA DP ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam.
(255) Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā ietekmē arī citus attīstības aspektus – tā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju. No 2000.gada sākuma līdz 2013.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 24,1%. Laukos dzīvo 32,3% visu valsts iedzīvotāju, pēdējās desmitgades laikā lauku iedzīvotāju skaits samazinājies par 13,2%. Lauku teritorijā ir zems apdzīvotības blīvums, un tā spēcīga samazināšanās vērojama, attālinoties no galvaspilsētas, īpaši, virzienā uz austrumiem. Latvijas austrumu daļā, kā arī vairākas vietās Kurzemē, sevišķi piekrastē, apdzīvotības blīvums novados nav lielāks par 10 cilv./km2, bet Pierīgā tas nav mazāks par 50 cilv./km2, kaut dažviet pat lielāks par 100 cilv. /km2.110
(256) Iedzīvotāju koncentrēšanās ap galvaspilsētu un bezdarbs reģionos ir vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas rada šķērļus gan reģionu, gan visas valsts izaugsmei kopumā. Šo problēmu rezultātā nepilnvērtīgi tiek izmantots reģionu izaugsmes potenciāls. Šo problēmu galvenais cēlonis ir darbavietu trūkums reģionos, ņemot vērā, ka nodarbinātības iespēju pieejamība tiešā veidā ietekmē apdzīvojumu (cilvēki pārceļas dzīvot uz vietām, kur ir plašākas iespējas atrast darbu, lai nodrošinātu sev iztiku). Darbavietu trūkums reģionos ir saistīts ar augstākām uzņēmumu darbības izmaksām attālākas atrašanās vietas dēļ, mazu vietējo tirgu un augstākām transporta izmaksām uz lielākiem tirgiem111.
(257) Bez tam, galvaspilsētas reģions uzņēmumiem piedāvā labāku infrastruktūru, visu nozīmīgo transporta mezglu pieejamību, lielāku tirgu, līdz ar to uzņēmēji/investori daudz biežāk izvēlas savus uzņēmumus izvietot galvaspilsētas tuvumā, nevis reģionos, par ko liecina arī iepriekš apskatītie statistikas dati. Industriālā infrastruktūra un ar to saistītā publiskā infrastruktūra reģionu pilsētās lielākoties ir nepietiekami attīstīta. Nepieciešams uzlabot pašvaldību, kas atrodas ārpus galvaspilsētas apkārtnes, pievilcību uzņēmējdarbības veikšanai, veicot ieguldījumus uzņēmējiem/investoriem nepieciešamajā publiskajā infrastruktūrā, lai tādējādi risinātu reģionu bezdarba un apdzīvojuma koncentrēšanās ap galvaspilsētu problēmu.
(258) Atbilstoši veiktajai investoru aptaujai 2013.gadā112, viena no problēmām, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciskā zonējuma zemesgabalu ar atbilstošu infrastruktū trūkums. Kamēr vien ir izvēle, investors izvēlas zemes gabalu ar gatavu infrastruktūru, nevis zemes gabalu ar neatbilstošu zonējumu vai bez infrastruktūras, tomēr tikai 17% no brīvajām teritorijām ir tādas, kurā nav infrastruktūras trūkumu. Atbilstoši VARAM veiktajai pašvaldību aptaujai113 kopumā 7 365,97 ha tika novērtēti kā platība, kuru varētu piedāvāt
110 CSP DSA dati.
111 Šī vispārējā tendence reģionu attīstībā aprakstīta pētījumā: Xxxxxx, X., Xxx, M., Molde, M. (2014) An empirical and theoretical perspective on regional differentiated payroll taxes in Norway. Dati, kas parāda, ka šī tendence ir attiecināma arī uz Latviju (darbavietas un uzņēmumi visvairāk koncentrējas Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās u.tml.), pieejami ikgadējos VRAA izdotajos pārskatos “Reģionu attīstība Latvijā”. Atrašanās vietas nozīme un ietekme uz izmaksām ārvalstu investoru vērtējumā aprakstīta arī Latvijas Preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 17.jūnija rīkojumu Nr. 249) 4.pielikumā.
112 Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 4.pielikums, sadaļa „Konstatētie šķēršļi ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ienākšanai Latvijā”.
113 VARAM 2012.gada jūlijā – novembrī veiktā 30 attīstības centru pašvaldību aptauja par brīvajām platībām esošajās industriālajās zonās un perspektīvajām industriālajām zonām (īss apkopojums iekļauts Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam nodaļā „5.1.1.1.Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem”.
komersantiem komercdarbībai. Vienlaikus 6 104,66 ha platībai bija nepieciešama publiskās infrastruktūras sakārtošana (attiecīgi pārējos 83% gadījumos piedāvājums ir vērtējams kā uzņēmēju vajadzības neapmierinošs). Kā galvenie trūkumi ir pieslēgumu infrastruktūra – ceļu, elektrības, gāzes, ūdens pieslēgumi pie pilsētas vai pašvaldības pamattīkliem. No kopējām ne- finanšu investīcijām, 2012.gadā tikai 4% veido investīcijas būvniecībā un tikai 0,9% inženierkomunikācijās, kas skaidrojams ar to, ka komersantiem trūkst brīvu līdzekļu kapitāla investīcijām publiskajā infrastruktūrā. Šāda infrastruktūra prasa lielus kapitālieguldījumus, kas uzņēmējiem nav, vai to atmaksāšanās ir pārāk ilga. Kaut arī ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībai paredzēti, galvenokārt, 3.prioritārā virziena „Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja” ietvaros, VARAM veiktās pašvaldību aptaujas analīze liecina, ka Latvijā ar tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā nepietiek – nepieciešams nodrošināt uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras izveidi, x.xx., investējot inženiertehniskajās komunikācijās (elektrība, gāze, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde), pretējā gadījumā teritorijās, kur stratēģiskā un publiskā infrastruktūra nav attīstīta, nav iespējama arī efektīva uzņēmējdarbības attīstība. Plānoti tādi publiskās infrastruktūras projekti, kas precīzi atbilst pašvaldību vietējām stratēģijām attiecībā uz industriālajām teritorijām un paredzēti tikai un vienīgi uzņēmējdarbības atbalstam, precīzi identificējot komersantu vajadzības.
(259) Šādus projektus deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros paredzēts ieviest kā ITI (skat. 3.1.3.sadaļu „Pilsētvides ilgtspējīga attīstība”), bet 21 reģionālas nozīmes attīstības centram un 89 pašvaldībām atbalsts tiks sniegts 3.tematiska mērķa ar teritoriālo atbalstu saistīto SAM ietvaros.
(260) Publiskās infrastruktūras projekti uzņēmējiem tiks ieviesti uzņēmēju interesēs un kā papildinoši projekti uzņēmēju projektiem, kurus tie īsteno vai plāno īstenot jebkurā no citām programmām ESI fondu ietvaros.
(261) Veicinot uzņēmējdarbības attīstību, atbalsts sniedzams ne tikai industriālo teritoriju attīstībai, bet arī cita veida publiskajai infrastruktūrai, kas ir nepieciešama uzņēmējiem to darbības uzsākšanai vai paplašināšanai nozarēs, kas atbilst pašvaldības ekonomiskajai specializācijai. Atbildīgā ministrija (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) jau ir apzinājusi pašvaldībās identificētās investīciju vajadzības uzņēmēju atbalstam. Ar ieviešanas nosacījumiem tiks nodrošināts, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kas ir tiešā veidā saistīti ar uzņēmēju pieprasījumu. Par papildinošo projektu uzskata tādu, kur rezultāti ir savstarpēji saistīti starp pašvaldības infrastruktūras projektiem un komersanta projektiem. Šādiem publiskās infrastruktūras projektiem nepieciešams demonstrēt:
a. pozitīvu attīstību pēc atbalsta saņemšanas;
b. darba vietu skaita pieaugumu vai apgrozījuma pieaugumu, komersanta gatavību uzlabot savu darbību pēc publiskās atbalsta infrastruktūras saņemšanas – biznesa plāns vai pieteikums uz citām atbalsta programmām, vai bankas aizņēmums uzņēmuma attīstībai;
c. infrastruktūras trūkumu kā būtisku traucējumu uzņēmuma darbībai vai attīstībai.
(262) Zemā ekonomiskā aktivitāte reģionos ārpus galvaspilsētas apkārtnes tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājību un tādējādi rada sociāla rakstura izaicinājumus. Pēdējo desmit gadu laikā augstākais bezdarba līmenis valstī saglabājies Latgales reģionā, savukārt jauno darbavietu koncentrācija pārsvarā veidojusies Rīgas reģionā un Rīgas pilsētā. Ņemot vērā laiku un resursus, kas nepieciešams, lai notiktu vispārīga reģionālā izlīdzināšanās, darba tirgus reģionālās atšķirības visdrīzāk saglabāsies kā ilgtermiņa problēma. Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības personu ir par 22,7% zemāki nekā pilsētās.114 2013.gada sākumā Rīgas
114 CSP DSA dati.
reģionā bezdarba līmenis bija 4,9%, pārējos reģionos – 7,4-13,7%. 115 Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams Latgales reģionā (54,0 %), mazākais - Rīgas reģionā (20,9 %) 116 . Novadu nodarbinātības struktūrā lielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – aptuveni 35%,117 un šajās nozarēs vērojama nodarbināto skaita samazināšanās tendence. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama aptuveni 80 tūkst. darba vietu skaita samazināšanās tuvāko 10 gadu laikā. Tāpēc jāatbalsta lauksaimniecībai alternatīvu MVK attīstība un izveidošana, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni. Tāpat mērķēts atbalsts nepieciešams, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti ap ekonomiskajiem centriem un palielinātu darba atrašanas iespējas tiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav viņu prasmēm un spējām atbilstošu brīvu darba vietu, finansiāli atbalstot bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, un sedzot viņiem transporta un dzīvošanas izdevumus, uzsākot darbu. Papildus kā nozīmīgs izaicinājums izceļams prognozējamā skolēnu skaita samazināšanās, kas apdraud lauku skolu pastāvēšanu, kas, savukārt, var izraisīt vēl lielākas negatīvās sekas tādos sociālekonomiskos rādītājos kā nodarbinātība un demogrāfija.
(263) Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte (lielāks bezdarbs u.c.), ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, kas tāpēc vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju attīstības iespējas. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2013.gadā pašvaldību vērtētie ieņēmumi 118 būtiski atšķiras – no 1 207,45 EUR Garkalnes novadā līdz 202,53 EUR Riebiņu novadā (2013.gada dati). Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 285-356 EUR uz cilvēku, savukārt pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir visaugstākie, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 356-4269 EUR uz cilvēku (sk. 22. attēlu). Reģionālās un pilsētu-lauku teritoriju atšķirības atspoguļo arī nabadzības riska indeksa analīze (3.1.5.sadaļā „Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās”).
115 VRAA aprēķins.
116 NVA dati uz 28.02.2014.
117 CSP DSA dati.
118 Pašvaldību vērtētie ieņēmumi (prognoze) atbilstoši MK 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.874 "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2013.gadā" 3.pielikumam. Tie ietver IIN, NĪN par ēkām, NĪN par zemi, NĪN par inženierbūvēm un NĪN par mājokļiem prognozi. Šis rādītājs ir objektīvāks par pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumiem, jo tajā neietilpst valsts budžeta transferti, x.xx. pašvaldību budžetā saņemtie valsts budžeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši iepriekšminētajiem MK noteikumiem ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju rēķināti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 2012.gada 1.janvāri.
22. Attēls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Latvijas plānošanas reģionos. Avots: VRAA pētījums
„Plānošanas reģionu attīstības raksturojums un attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze”; 2013.
(264) Iedzīvotāju skaita sarukums daudzās pašvaldības un tādējādi nodokļu ieņēmumu samazināšanās un pašvaldību ierobežotie finanšu resursi apgrūtina pašvaldību iespējas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos, kultūras, izglītības, u.c. pakalpojumus un rada nepieciešamību samazināt pašvaldību izdevumus pakalpojumu sniegšanai. Šajā kontekstā būtiski uzlabot pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināti pakalpojumi, energoefektivitāti, vienlaikus samazinot arī to negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumam – pēc piederības statusa Valsts kadastra IS reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m2 platībā, x.xx. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamās platības (3%) veido 280 tūkst. m2. Daudzām ēkām, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm, ir zema energoefektivitāte, ņemot vērā, ka to būvniecības laikā energoefektivitātes aspektiem tika pievērsta maza uzmanība un izpratne par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi bija niecīga. Pašvaldību nepietiekamie budžeta līdzekļi ierobežo to iespējas uzlabot publisko ēku energoefektivitāti, tāpēc vērojams liels enerģijas patēriņš un tādējādi - arī lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Energoefektivitātes pasākumu finansēšana bez finanšu atbalsta varētu izraisīt tarifu paaugstināšanos.
(265) Iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrācija attīstības centros un plānotā saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana nozīmē, ka, plānojot attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš arī vides kvalitātes aspektam. Pašvaldību sniegtā informācija119 liecina, ka specifiska problēma ir Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas, kas pašlaik ir pamestas, kurās atrodas
119 VARAM 2013.gadā veiktā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par plānoto industriālo zonu attīstību.
ēku drupas, kuras var būt bīstamas iedzīvotājiem un kurās izveidojies vides piesārņojums, dažādām ķīmiskām vielām nonākot augsnē. Šīs teritorijas degradē pilsētvidi un netiek produktīvi izmantotas. VARAM 2013.gadā veiktajā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzē aptaujā konstatēti 5 826 ha degradētas jeb perspektīvas platības. No 5 826 ha degradētajām platībām plānots revitalizēt 500-700 ha jeb vidēji 12% degradēto teritoriju, šīs teritorijas labiekārtojot. Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav uzsākama bez mērķtiecīgas intervences un ieguldījumiem tās revitalizācijā. Veicot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiks pievērsta vides kvalitātes veidošanai un uzturēšanai, kā arī kultūras vērtību iedzīvināšanai (plašākā nozīmē). Teritorijas reģenerācijas procesā tiks nodrošināts līdzsvars starp sociālajiem, vides un ekonomiskajiem attīstības faktoriem ņemot vērā ilgtermiņa un īstermiņa vajadzības.
(266) Ņemot vērā, ka jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā sākta veiksmīga sadarbība ar privātā sektora komersantiem, kuras ietvaros „pēdējās jūdzes” pakalpojumi tiek nodrošināti izveidoto platjoslu tīkla ietvaros, prognozējams, ka arī 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un mazināta nošķirtība (digitālā plaisa) starp zemas ekonomiskās intereses un augstas ekonomiskās intereses teritorijām. Latvijā ilgstoši pastāv ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības, un tautsaimniecības un tehnoloģiju attīstības radītās pārmaiņas ļoti krasi skārušas tieši lauku teritorijas. IKT jomā valstī pastāv nošķirtība jeb digitālā plaisa starp pilsētām un lauku teritorijām, jo pilsētās tiek piedāvāti konkurētspējīgi platjoslas interneta piekļuves pakalpojumi par pieņemamu cenu, savukārt lielākajā daļā lauku teritoriju šādi pakalpojumi nav pieejami, jo elektronisko sakaru komersantiem to nodrošināšana nav ekonomiski izdevīga. Situācijā, kad komersanti neattīsta maģistrālos tīklus vietās, kur nākotnē nesaskata infrastruktūras konkurences rašanās iespējamību, kā arī komersantiem nav plānu vidējas un zemas ekonomiskās intereses teritorijās attīstīt optiskās abonentlīnijas (saskaņā ar pētījuma120 datiem) (sīkāka esošās situācijas analīze un novērtējums iekļauta “Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam121”), ja tiks konstatēts, ka no komersantu puses netiek nodrošināti „pēdējās jūdzes” pakalpojumi pietiekamā apmērā122 stratēģijā
„Eiropa 2020” noteikto mērķu123 sasniegšanai, ieguldījumi „pēdējās jūdzes” nodrošināšanā tiks veikti no valsts budžeta finansējuma124 vai citiem resursiem.
(267) Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem vide kļūst nekonkurētspējīga, tiek kavēta reģionu attīstība un veicināta to noslēgtība. Lai to risinātu, integrētajās pašvaldību attīstības programmās nepieciešams veikt vajadzību analīzi un integrētu starpnozaru skatījumu, vienlaikus nepieciešams veidot mehānismu integrētu projektu īstenošanai, kas ļautu dažādu specifisko atbalsta mērķu ietvaros kompleksi īstenot savstarpēji saistītus projektus.
(268) Transporta infrastruktūras sliktais stāvoklis ierobežo iedzīvotāju mobilitāti pakalpojumu sasniedzamībai, kā arī vērš tālāk no Rīgas atrodošās teritorijas nepievilcīgākas dzīvesvietas izvēlei un saimnieciskās darbības veikšanai. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām un
120 Pēc SM pasūtījuma 2011.gada vasarā SIA „Corporate Solutions” veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un attīstību, xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxx/xxxxxxx/?xxxx000&xxx_xxx0000
121 xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/XxxxXxx/xxxx00000.xxx
122 Ņemot vērā 2007.-2013.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā, SM plāno 2014./2015. gadā veikt atkārtotu pētījumu par Latvijas administratīvo teritoriju dalījumu „melnajās”, „pelēkajās” un „baltajās” teritorijās, tādējādi iegūstot aktuālu informāciju par „baltajām” teritorijām, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus.
123 Stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīva „Digitālā programma Eiropai”: nodrošināt, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s
ārvalstīm ir būtiska problēma un vienlaikus laukos dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju (Latvijas pilsētās 2010.gadā dzīvoja 49%, laukos – 38% un pilsētlaukos – 13% iedzīvotāju), ir būtiski nodrošināt publiskā sektora spēju sniegt kvalitatīvu atbalstu attīstībai un investīcijām lauku teritorijās, nodrošinot pēc iespējas vairāk pakalpojumu saņemšanu attālināti jebkurā Latvijas vietā. Kvalitatīvi un pieejami saimnieciskās darbības veikšanas, izglītības, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, izmantojot mūsdienīgas e-iespējas, ir svarīgs priekšnosacījums cilvēku piesaistei un saimnieciskās darbības attīstībai lauku teritorijās.
(269) Kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija” 2014.–2020.gadam (projekts), Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (projekts) secināts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums pašlaik ir saimnieciskās darbības un reģionu attīstībai nepietiekami izmantots resurss, jo nav nodrošināta kultūras un dabas mantojuma pieejamība atbilstoši pieprasījumam. Latvija ir valsts ar bagātu kultūras un dabas mantojumu, kas nodrošina pamatu gudras un radošas sabiedrības veidošanai un sniedz izšķirošu lomu noturīgai ekonomiskajai izaugsmei.
(270) Latvijas kultūras mantojumam ir izcils, bet samērā maz izmantots potenciāls, kas līdz šim lielā mērā ticis ignorēts. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem 2012. gadā kultūras pieminekļu objektu skaits Latvijā bija 8 651 objekts, x.xx. valsts nozīmes ir 5 228 un vietējas nozīmes – 3423. Labā stāvoklī atrodas 27% un apmierinošā stāvoklī - 61% kultūras pieminekļu.
(271) 2007.–2013.gada plānošanas periodā 3.4.3.pasākuma “Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme” ietvaros atbalstīti 17 projekti, veicot ieguldījumus kultūrvides sakārtošanā un kultūras mantojuma objektu atjaunošanā, attīstot teritoriju ekonomisko rosību, tai skaitā, nodrošinot uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus, palielinot iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīvē un palielinot kultūras pakalpojumu klāstu. 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikti ieguldījumi pilsētu un novadu mērogā, gan arhitektūras, gan sociālajā aspektā īstenojot projektus 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes „Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība” ietvaros. Konkursā „Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi” (European Destinations of Excellency- EDEN) 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes
„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība” projekta Nr.3DP/3.4.2.1.1/09/APIA/LIAA/003 „Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide” īstenošanas noslēguma fāzē Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, x.xx. projekta ietvaros izveidotās tūrisma takas, 2011.gadā tika atzīts par Latvijas uzvarētāju.125
(272) Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam un Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam noteiktajam, Baltijas jūras piekrastes teritorija sastāv no pašvaldībām, kas robežojas ar jūru, jo NUTS 3 piekrastes reģioni nav pietiekoši reprezentatīvi, lai parādītu piekrastes sociālos un ekoloģiskos procesus. Piekrastes pašvaldību126 izaicinājumi ir zemais iedzīvotāju blīvums, iedzīvotāju un darba vietu skaita samazināšanās, kā arī ierobežojumi saimnieciskajai aktivitātei, kas saistīti ar novietojumu pie jūras. Iedzīvotāju skaits 7 no 13 piekrastes novadiem pēdējos piecos gados samazinājās straujāk nekā vidēji Latvijas pašvaldībās (CSP, 2013). Līdz ar savvaļas zivju resursu samazināšanos, samazinās arī darba vietu skaits zivsaimniecībā. Nodarbinātība piekrastes komerczvejas sektorā no 1300 nodarbinātajiem 2005.gadā ir samazinājusies līdz 108 nodarbinātajiem 2012. gadā (CSP, 2013). Lauksaimniecības
125 Detalizētāka informācija par projektu, foto un video pieejami šeit: xxxx://xxx.xxxxxxxxxxxx.xx/.
126 13 novadi un 4 republikas nozīmes pilsētas, kas robežojas ar Baltijas jūras akvatoriju
attīstību piekrastē ierobežo zemas kvalitātes augsnes, turklāt ekonomiskā darbība, x.xx. mežsaimniecība un būvniecība, piekrastē jāsaskaņo ar stingrām dabas un vides aizsardzības prasībām. Klimata pārmaiņu sekas piekrastes pašvaldībās ir izteiktākas nekā iekšzemē. Pēc KALME127 pētījumu datiem krasta erozija Latvijas teritorijā nākamajos 15 gados ietekmēs 258 km (jeb 51,5%) no krasta līnijas. Turklāt aptuveni 60% piekrastes teritoriju no 1945.gada līdz 1991.gadam bija Padomju Savienības pierobežas zona ar ierobežotu civilpersonu mobilitāti un saimniecisko aktivitāti, tāpēc infrastruktūra piekrastē ir nepietiekami attīstīta128. Mērķteritoriju izaicinājumu risināšanai, īpaši piekrastē un Latgales reģionā, nepieciešami koordinēti risinājumi, investīcijas no ESI fondiem, kas savstarpēji papildinot viena otru veicinās stratēģijas “Eiropa 2020”, ESSBJR un Integrētās jūrlietu politikas (ieskaitot Zilās izaugsmes stratēģiju un integrēto piekrastes pārvaldību) mērķu sasniegšanu, kā arī sekmēs integrētu piekrastes attīstību.
(273) Pēc ETS programmas ESPON projekta ESaTDOR datiem jūras sektora nozīmīgums Latvijas ekonomikā ir augsts, tāpēc īpaši jāfokusējas uz piekrastes - jūras funkcionālo sasaisti, īstenojot Zilās izaugsmes stratēģijā un Eiropas stratēģijā lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē (COM (2014) 86 final) projektā noteiktos mērķus.
(274) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam 129 ir identificētas teritorijas ar augstu tūrisma eksporta potenciālu, iekļaujot visu Baltijas jūras piekrasti. Nakšņojumu skaits piekrastes pašvaldībās (neskaitot Rīgu) ir ievērojami pieaudzis – vidējais pieaugums gadā no 2010. līdz 2012.gadam bija 15068 nakšņojumi 130. Pēc aprēķiniem aptuveni 60 000 apmeklētāju Slīteres Nacionālajā parkā pienesums vietējā ekonomikā 2011. gadā ir 996 000 – 1 138 300 EUR gadā131. Piekrastes apmeklētību veicina dabas un kultūras mantojums, kas ietver tādas vērtības kā 42 ES nozīmes biotopi un Natura 2000 teritorijas132, kas aizņem 49% no 498 km krasta līnijas kopgaruma, 330 km garās smilšainās pludmales un 1303 kultūras pieminekļi133. Tas ir vērtīgs ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas resurss. Viens no risinājumiem ir dabas un kultūras mantojuma un ar to saistītās infrastruktūras134 attīstība, kas veicinās uzņēmējdarbības diversifikāciju, uzlabos piekļuvi šīm vietām, samazinās apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz biotopiem un Natura 2000 teritorijām, kā arī mazinās klimata pārmaiņu ietekmi. Ņemot vērā minēto plānoti uz integrētajām attīstības programmām balstīti ieguldījumi, starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma objektu un saistītās infrastruktūras renovācijai, rekonstrukcijai un izbūvei, kā arī kultūras un dabas mantojuma objektā nodrošināto pakalpojumu pilnveidošanai, jaunu pakalpojumu izveidei, veicinot reģionālo attīstību un pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un radot jaunas darbavietas atbalstāmajās teritorijās.
(275) Indikatīvi šos izaicinājumus plānots risināt ar ieguldījumiem 2., 3., 4., 6., 8. , 9. un 10. tematiskā mērķa ietvaros.
127 KALME – Valsts pētījumu programma klimata maiņas ietekmei uz Latvijas ūdeņu vidi xxxx://xxxxx.xxxx.xx/
128 Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.- 2017.gadam, pieejamas xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
129 Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 3.pielikums
130 Aprēķināts izmantojot CSP datubāzi TUG091. „VIESNĪCAS UN CITAS TŪRISTU MĪTNES LATVIJAS REĢIONOS, REPUBLIKAS PILSĒTĀS - Teritoriālā vienība, Gads un Rādītāji”
131 LIFE valsts faktu lapa, Latvija, 2013 xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxxxxx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxx/xxxxxx_xx_xxx00.xxx
132 dati no LIFE projekta „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”, LIFE02NAT/LV/008498, 2004 xxxx://xxxxxxxxx.xxxx.xx/XX/
133 Dati no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
134 Dabas un kultūras mantojuma un ar to saistītā infrastruktūra- dabas un kultūrs mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver ieguldījumus infrastruktūras saglabāšanā, atjaunošanā, radīšanā, kā arī jaunu darba vietu rašanās veicināšanā identificētajās teritorijās, vienlaikus attīstot to potenciālu atbilstoši integrētajām attīstības stratēģijām.
1.2. EX-ANTE NOVĒRTĒJUMU KOPSAVILKUMS
(276) Ex-ante novērtējumi tiek organizēti visām trim DP. DP „Izaugsme un nodarbinātība” (ERAF, KF, ESF) ex-ante novērtējumu veic „KPMG Baltics”, bet LAP 2014–2020 (ELFLA) un „Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014–2020” (EJZF) novērtēšanu nodrošina „Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts”.
(277) DP „Izaugsme un nodarbinātība” ir sagatavots ex-ante novērtējuma ziņojums par tās gala versiju. Kopumā novērtētāji secina, ka:
- Identificētie nacionālie vai reģionālie izaicinājumi un vajadzības atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ES Padomes rekomendācijām un NRP.
- Stratēģiskā saikne starp identificētajām vajadzībām un programmas ietvaros identificētajiem pasākumiem to risināšanai DP „Izaugsme un nodarbinātība” sagatavošanas procesa gaitā ir līdzsvarota visu tematisko mērķu ietvaros.
- Prioritāro virzienu specifiskie atbalsta mērķi ir saskaņoti sava starpā, kā arī tie ir pienācīgi definēti un konsekventi.
- Intervences loģika specifisko atbalsta mērķu līmenī ir noteikta atbilstoši. Būtisku trūkumu nav. Tomēr atsevišķos gadījumos nav sniegta detalizēta informācija.
- Katra specifiskā atbalsta mērķa paredzamie rezultāti ir pienācīgi un skaidri formulēti, tie atbilst attiecīgajai ieguldījumu prioritātei, vairums rezultātu rādītāju ir detalizēti, izmērāmi, piemērojami, reālistiski, kā arī tiem ir noteikts izpildes datums. Paredzams, ka izvirzītie rādītāji ļaus efektīvi izmērīt sagaidāmos rezultātus.
(278) Vienlaikus no DP „Izaugsme un nodarbinātība” ex-ante novērtējuma secinājumiem programmas izstrādes procesā ir iestrādātas vairākas būtiskas rekomendācijas. Izrietoši no novērtētāju analīzes pilnveidoti apraksti un precizētas atbalstāmās darbības lielākajai daļai prioritāro virzienu specifisko atbalsta mērķu. Balstoties uz ekspertu ieteikumiem, nozīmīgi pilnveidota DP „Izaugsme un nodarbinātība” rādītāju sadaļa un kopējo rādītāju lietojums atbilstoši fondu regulās un vadlīniju dokumentos noteiktajām prasībām (piemēram, 1., 3. un 7. prioritārajam virzienam).
(279) Attiecībā uz finansējuma sadalījumu ex-ante novērtētāji secina, ka piedāvātais finansējuma izlietojums 2014.–2020. gadam liecina par konsekventu pieeju DP „Izaugsme un nodarbinātība” noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto nacionālo un reģionālo vajadzību un problēmu risināšanu. Atbilstoši ex-ante novērtējuma starpversijas rekomendācijām ir papildināts pamatojums DP
„Izaugsme un nodarbinātība” multi-fondu prioritāro virzienu nepieciešamībai (3., 4., 6., 7. un 8. prioritārajam virzienam), kā arī atvēlētā finansējuma sadalījumam starp visiem prioritārajiem virzieniem. Saskaņā ar rekomendācijām, kas izriet no vajadzību analīzes, nozīmīgi palielināts finanšu piešķīrums P&A, pārdalot 127 milj. Euro (38,7% pieaugums) prioritārajam virzienam „Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas”..
(280) Attiecībā uz vides pārskatu novērtētāji secina, ka DP „Izaugsme un nodarbinātība” ietvertie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes ir atbilstošas hierarhiski augstākos plānošanas dokumentos izceltajam un norādītajam. Neviens no minētajiem tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm nav uzskatāms par Latvijai apgrūtinošu un vides apstākļus būtiski ietekmējošu, un to īstenošana ir neitrāla attiecībā pret pašreizējo vides kvalitāti Latvijā. Vienlaicīgi tās ir iespējas, jo vairāki tematiskie mērķi ir paredzēti tieši vides kvalitātes uzlabošanai un veicinās ilgtspējīgu attīstību (piemēram, tādi tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes kā pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs, vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte, daļēji arī ilgtspējīga transporta sistēma).
(281) Novērtētāji arī norāda, ka plānošanas procesā nepieciešams pievērst uzmanību atsevišķiem aspektiem, kas, iespējams, ir nepietiekoši skaidri izklāstīti DP „Izaugsme un nodarbinātība”, kā arī
tiem specifiskiem atbalsta mērķiem, kuru īstenošana var radīt negatīvu ietekmi uz vidi – lokālā vai nacionālā mērogā.
(282) Vides pārskata sākotnējās redakcijas paredzēja vairākus ieteikumus DP „Izaugsme un nodarbinātība” pilnveidei negatīvās ietekmes novēršanai un samazināšanai. DP „Izaugsme un nodarbinātība” ir ņemti vērā ieteikumi un attiecībā uz specifisko atbalsta mērķi 5.1.2. pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus lauku teritorijās, ir skaidri noteikti ierobežojumi un nosacījumi (piemēram, plānotās darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību). Ņemta vērā arī rekomendācija pozitīvās ietekmes uz vidi pastiprināšanai paplašināt „Horizontālā principa: Ilgtspējīga attīstība” aprakstu par tā piemērošanas veidiem, kā arī šo horizontālo principu iestrādājot KP fondu vadības un kontroles sistēmas koncepcijā (un attiecīgi MK noteikumos) 2014.
–2020.gada periodam. Līdzīgi, horizontālā principa praktiskas pielietošanas veicināšanai DP
„Izaugsme un nodarbinātība”gala redakcijā ir iekļauta norāde, ka atsevišķos specifiskajos atbalsta mērķos iekļauto darbību realizēšanai var tik paredzēta zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošana. Līdzīgi atbalstāmajās darbībās 4.1.1., 4.2.1. un 4.2.2. specifiskajiem atbalsta mērķiem ir iekļautas norādes par minimālo sasniedzamo enerģijas resursu ietaupījumu attiecībā pret publisko investīciju atbalstu, kā arī ir norādīta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.
(283) Noslēgumā novērtētāji atzīmē, ka DP „Izaugsme un nodarbinātība” paredzētas darbības pašreizējā detalizācijas līmenī (x.xx. neietverot plānoto darbību teritoriālo piesaisti) nav tieši vērtējamas pēc to ietekmes uz vides kvalitāti, tas jāveic nākošajā posmā, vērtējot iecerēto saimniecisko darbību ietekmi pēc valstī noteiktās ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras.
(284) LAP 2014–2020 (ELFLA) ex-ante neatkarīgie novērtētāji (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts) ir iesnieguši gala ziņojuma projektu, kurā sniegtie secinājumi un rekomendācijas tiek izvērtētas ZM ekspertu līmenī.
(285) Kopējā novērtējuma sadaļā eksperti norāda, ka LAP 2014–2020 ir veiksmīgi līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības aspektu komponentes un programmu var izmantot izvirzīto mērķu sasniegšanai. Veicot ex-ante novērtējuma atskaitē ieteiktos pilnveidojumus, LAP 2014–2020 varētu tikt pilnveidots un iesniegts EK.
(286) Ex-ante novērtētāji secina, ka situācijas raksturojuma un vajadzību sadaļa sagatavota profesionāli, gandrīz visas nozīmīgākās risināmās problēmas apskatītas pietiekami vispusīgi un aptver ES lauku attīstības prioritāšu virzienus. Kopējo konteksta rādītāju lietojums vairākās jomās ir korekts, jo situācijas aprakstā izmantoti nepieciešamie konteksta rādītāji un norādītas to vērtības. SVID analīzē pielietota atbilstoša metodika, iekšējie un ārējie faktori ir ranžēti pēc nozīmīguma. LAP 2014–2020 SVID analīze ir savstarpēji papildinoša ar citām PL aptvertajām VSS programmām, stratēģijas „Eiropa 2020” horizontālajām prioritātēm un SIVN. Novērtētāji secina, ka izvirzītās risināmās vajadzības galvenokārt atbilst SVID analīzes rezultātiem un situācijas aprakstā izklāstītajam pamatojumam.
(287) Sadaļā par ELFLA DP atbilstību, iekšējo un ārējo saskaņotību konstatēts, ka LAP 2014–2020 ietvertā intervences loģika nodrošina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, ņemot vērā programmas teritorijā identificētās vajadzības. Ex-ante eksperti pozitīvi novērtē plaša, samērā līdzsvarota ieinteresēto pušu loka iesaistīšanu programmas projekta izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā. Visiem piedāvātajiem LAP 2014–2020 pasākumiem piedāvātās atbalsta formas ir piemērotas, taču eksperti konstatējuši un atskaitē izklāstījuši virkni pilnveidojumu iespēju, nosakot atbalsta likmes dažādos pasākumos. LAP 2014–2020 budžeta dalījumā pa prioritātēm ex-ante eksperti ierosina izvērtēt iespēju palielināt līdzekļu apjomu 1. prioritātes īstenošanai. Šo rekomendāciju ZM ņēmusi vērā, un 1.prioritātes īstenošanas finansējums ir ievērojami palielināts.
(288) Programmas progress un rezultātu noteikšanas sadaļā atbilstoši ekspertu secinājumiem ietverti visi nepieciešamie LAP 2014–2020 kopējie rādītāji. Novērtētais ES kopējo un Latvijai specifisko
programmas rādītāju kopums, kas, galvenokārt, ietver ieguldījuma, iznākuma un rezultāta rādītājus, veido daļu no nepieciešamā apjoma. Ex-ante eksperti pārskatā ietvēruši priekšlikumus esošo rādītāju aizstāšanai, precizēšanai, kā arī jaunu rādītāju ieviešanai. Šie priekšlikumi attiecas gandrīz uz visiem pasākumiem. Novērtētāji ierosina politikas veidotājiem formulēt ne vien rādītāja nosaukumu, mērvienību un prognozēto vērtību, bet arī izvērstu definīciju vai aprēķinu formulu, datu ieguves avotu.
(289) LAP 2014–2020 Programmas ieviešanas sadaļā ietverts pietiekami detalizēts vadības un kontroles sistēmas apraksts. Ex-ante novērtētāji, izmantojot LAP 2014–2020 tekstu, kā arī papildinošo informāciju no dažādiem citiem avotiem, secina, ka programmas vadībā iesaistītie cilvēkresursi un administratīvā kapacitāte ir pietiekami LAP 2014–2020 ieviešanai. Ex-ante eksperti rosina pievērst uzmanību ZM kapacitātes pilnveidošanai programmas specifisko rādītāju noteikšanā un sasniedzamo vērtību aprēķināšanā. Lai gan apmierinātība ar LAD darbu ir augsta, arī turpmāk dienesta darbinieku apmācībai ir jāpievērš liela uzmanība un paredzami atbilstoši resursi.
(290) Ex-ante ziņojuma izstrādes ietvaros tika veikts arī LAP 2014–2020 SIVN. SIVN procesā secināts, ka LAP 2014–2020 atbilst ES un nacionālajiem vides politikas plānošanas dokumentiem. Noteiktie pasākumi kopumā nav pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, principiem un nacionālo vides politiku, kā arī veicina Latvijas starptautisko saistību izpildi vides jomā.
(291) Gandrīz visi LAP 2014–2020 ietvertie pasākumi var tieši vai netieši sekmēt vides aizsardzības problēmu risināšanu (ūdeņu piesārņojums, SEG emisijas, gaisa piesārņojums). Ietekmes mērogu noteiks projektu atlases kritēriji, t.i. cik striktas prasības noteiks, piemēram, SEG emisiju samazinājumam jaunas tehnikas iegādei (vai tas būs normatīvos noteiktajās robežās dzinēju energoefektivitātes klasei vai tiks atbalstītas iniciatīvas tehnikas parka optimizācijai, lai samazinātu kopējo degvielas patēriņu).
(292) SIVN konstatēts, ka LAP 2014–2020 ieviešanas rezultātā nozīmīgākās ietekmes uz vidi saistītas ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tomēr programmas īstenošana vairumā pozīciju atstās pozitīvu ietekmi uz vidi un mazinās līdzšinējās nozares attīstībā vērojamos vides risku pieaugumus. Pozitīvās ietekmes attiecināmas uz pasākumiem un rīcībām, kuru tieši vērsti uz vides problēmu risināšanu gan kompensāciju veidā, gan kā tiešais atbalsts.
(293) Pasākumi ir vērtēti pozitīvi un konstatētas dažādas lietas, kas tiks uzlabotas ieviešot pasākumus gan raugoties no bioloģiskās daudzveidības, gan ainavas, gan gaisa un ūdens kvalitātes, augsnes erozijas, klimata pārmaiņām un kultūrvēsturisko mantojumu.
(294) ZRP Ex-ante novērtēšanas aktivitātes ir pabeigtas un neatkarīgie novērtētāji iesnieguši gala ziņojuma projektu. ZM ir sagatavojusi izziņu par Ex ante novērtētāju komentāriem un atbilstoši tiem veikusi Programmas precizējumus vai sniegusi informāciju par alternatīviem risinājumiem.
(294.1) Sagatavotajā ZRP ir ņemtas vērā stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes un NAP 2020 rīcības virzieni. Zivsaimniecības nozares specifiskie mērķi izvirzīti atbilstoši EJZF prioritātēm, kā arī identificējot vajadzības. EJZF atbalsts palīdzēs sasniegt kopējā zivsaimniecības politikā izvirzīto mērķi.
(294.2) ZRP stratēģija ir atbilstoši izveidota un saskaņota ar ESI fondiem. ZRP sagatavošanas procesā ir ievērots partnerības princips un ņemtas vērā ES Padomes 2013. gada rekomendācijas. ZRP īstenošanas kārtība paredz procedūras sadarbības un koordinācijas īstenošanai starp ESI fondiem, paredzot un nodrošinot pasākumu papildinātību, saskaņotību un nepārklāšanos ar citu ES fondu pasākumiem.
(294.3) ZRP tiek parādīta savstarpēja saistība starp ESI fondu attīstības prioritātēm, tematiskajiem mērķiem un ZRP īpašajiem mērķiem, kā arī ZRP pasākumiem, detalizēti tieši neaprakstot loģiskās ķēdes un sinerģijas. Mērķu un pasākumu mijiedarbība un papildinātība vispārējā līmenī ir aprakstīta skaidri un pietiekami un ir izstrādāta saskaņā ar EK ieteikumiem ZRP saturam.
(294.4) ZRP īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz vidi. Sagaidāms, ka tiks veicināta dabas resursu efektīvāka izmantošana. Tomēr pasākumu īstenošanas ietekme uz vidi lielā mērā būs atkarīga no ieviešanas darbu korektas un kvalitatīvas izpildes.
(294.5) ZRP nodaļa par īstenošanas kārtību, kā arī uzraudzības procedūru, kontroles un izpildes sistēmas ieviešanas apraksts, ļauj secināt, ka ZRP ieviešanas monitorings tiks nodrošināts pietiekamā apjomā. Plānotās datu vākšanas aktivitātes kopumā atspoguļos izvēlēto rezultatīvo rādītāju vērtību regulāru uzskaiti.
(294.6) Tiek secināts, ka ZM ir nodrošinājusi atbilstošus cilvēkresursus, lai nodrošinātu ZRP noteiktos pasākumus gan ar datu iegūšanu, gan ar to izmantošanu turpmākajā uzraudzības procesā. Arī LAD atbilst kritērijiem, kas sekmēs ZRP ieviešanu, uzraudzību un nepieciešamo datu apkopošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 23.07.2014.rīkojumu nr.363)
1.3. IZVĒLĒTIE TEMATISKIE MĒRĶI UN IEGULDĪJUMU PRIORITĀTES
Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju
Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi Ieguldījumi P&A 3.0% no IKP | Nacionālie Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP | ES Padomes 2013.gada rekomendācija Veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts |
(295) Lai risinātu identificētos izaicinājumus un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” Latvijai izvirzītā nacionālā mērķa sasniegšanu P&A jomā, tiks veikti ieguldījumi atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam, nodrošinot aktuālo un nākotnes problēmu risināšanu un komercdarbības atklājumu procesā identificēto iespēju izmantošanu. Stratēģijas īstenošanas mērķis ir tautsaimniecības transformācija un eksporta struktūras maiņa uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem. Tā paredz attīstīt plašu un dziļu zināšanu bāzi un cilvēkresursus ar Viedo specializāciju saistītajās zināšanu jomās, stiprināt tautsaimniecības inovāciju kapacitāti, palielināt valsts un privāto ieguldījumu apjomu P&A un inovācijās, kā arī radīt inovāciju sistēmu, kas veicina tehnoloģiju attīstību. Tautsaimniecības transformācijas atbalstam ir jāveido tāda Latvijas inovāciju sistēma, kas veicina mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem – uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.
(296) Jārada inovāciju kapacitāte, kuras pamatā ir plaša un dziļa zināšanu bāze, starptautiska sadarbība, sadarbība ar industriju, cilvēkresursi, atbilstoša infrastruktūra P&A un inovatīvu projektu īstenošanai, x.xx. publiskā infrastruktūra, un pieejams finanšu kapitāls.
(297) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverto vajadzību un attīstības potenciāla analīzi, 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzētas ERAF investīcijas šādu mērķu sasniegšanai:
1. lai palielinātu Latvijas zinātnisko institūciju spēju piesaistīt ārējo finansējumu, jāatjauno un jāattīsta zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkkapitāls, jāveicina P&A nodarbināto cilvēkresursu koncentrācija, tādējādi stiprinot starptautisko sadarbību un zinātnisko sasniegumu starptautisko publicitāti, jāveicina sadarbība ar industriju, x.xx. būtiski palielinot tehnoloģiju attīstības un pārneses kapacitāti, kā arī ieguldījumus infrastruktūrā P&A un inovatīvu projektu īstenošanai, x.xx. publiskā infrastruktūra, un dalībai zinātnes un industrijas sadarbības programmās. Priekšnoteikums ESI fondu ieguldījumiem ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgāko zinātnisko institūciju rīcībspējas
uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Ziemeļu ministru padomes izvērtējumā gūtajiem secinājumiem un Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu, ko plānots apstiprināt 2014.gadā.
2. lai veicinātu tautsaimniecības transformāciju, jāstiprina Latvijas inovācijas sistēma, novēršot tās nepilnības, veicot ieguldījumus infrastruktūrā P&A un inovatīvu projektu īstenošanai, x.xx. publiskajā infrastruktūrā, un veicinot sadarbību starp komersantiem, zinātnes un izglītības sektoriem, līdz ar to arī jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un privātā sektora ieguldījumus P&A un inovācijās;
3. lai veicinātu inovāciju sistēmas efektivitāti, īpaši svarīgs ir atbalsts komersantu motivācijas palielināšanai un inovāciju izstrādei, tai skaitā nodrošinot saimnieciskās darbības uzsācējus ar finansējumu agrīnā attīstības stadijā, kā arī atbalstot investīcijas inovatīvajai uzņēmējdarbībai nepieciešamajā infrastruktūrā, cilvēkresursu un prasmju attīstībā un iekārtās, tādējādi veicinot arī inovatīvu uzņēmējdarbību un konkurētspēju.
(298) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju” ietvaros, ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
1. zinātnē un pētniecībā strādājošo skaita pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu (ERAF);
2. zinātnisko publikāciju skaita gadā uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu pieaugumu (ERAF);
3. inovatīvo komersantu īpatsvara kāpumu Latvijas tautsaimniecībā (ERAF);
4. privāto un ārējo investīciju P&A ievērojamu palielinājumu (ERAF).
(299) Lai gan ESI fondu finansējums sniegs nozīmīgu ieguldījumu, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma, bet arī no citiem pasākumiem un veiktajiem ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.
(300) ELFLA ietvaros tiek plānots atbalsts sadarbības veicināšanas pasākumiem, tai skaitā, caur Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības ražībai un ilgtspējai, sekmējot konkurētspējas palielināšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, attīstot un praksē pielietojot jaunas, inovatīvas metodes un tehnoloģijas, un radot iespēju jaunu zināšanu apmaiņai iepriekš minētajās nozarēs.
(301) Lai sasniegtu līdz 2020.gadam izvirzīto mērķi, ir nepieciešams izveidot sabalansētu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju finansējuma struktūru, kuru veido gan nacionālais, gan konkursa kārtībā piesaistītais ārvalstu finansējums, x.xx. palielinot valsts budžeta līdzfinansējumu. Nozīmīgs stratēģiskais mērķis ir privātā sektora ieguldījumu īpatsvara būtisks palielinājums kopējā finansējuma struktūrā, ko plānots sasniegt, gan īstenojot dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina privātā sektora un ārvalstu, x.xx. ES ietvarprogrammas “Horizonts2020” finansējuma piesaisti (specifisko atbalsta mērķu ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais privātais līdzfinansējums veidos līdz pat 65%), gan ieviešot atbalstu nodokļa atvieglojuma veidā, ļaujot noteiktas uzņēmumu P&A izmaksas norakstīt tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu – 3. Tāpat svarīgi ir regulāri veikt instrumentu efektivitātes novērtējumu.
(302) Plānotie ieguldījumi 2014.-2020.gadam sniegs ieguldījumu arī ESSBJR īstenošanā, uzlabojot Latvijas kā Baltijas jūras reģiona valsts globālo konkurētspēju un inovatīvo kapacitāti un sniegumu, kā arī sadarbību pētniecības aktivitātēs reģiona ietvaros. Ieguldījumi P&A un inovācijas kapacitātes stiprināšanā nodrošina sinerģiju un papildinātību ar ES programmu pētniecības atbalstam – „Horizonts 2020”, ELFLA, EJZF līdzfinansētajām aktivitātēm un ETS mērķa programmām, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas aktivitātēm pētniecības atbalstam, kā arī „Erasmus +” programmas atbalstu, vērstu uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu pārrobežu mobilitātes ietvaros.
Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti
Stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīva „Digitālā programma Eiropai”: nodrošināt, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s un 50% vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu ne mazāku par 100 Mbit/s līdz 2020. gadam. | ES Padomes 2013.gada rekomendācija pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, x.xx. attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu. |
(303) Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments „Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam” 135 sniedz ieskatu Latvijas elektronisko sakaru tīklu (maģistrālo, „vidējās jūdzes” un „pēdējās jūdzes”) attīstības novērtējumā, pielietojot stratēģijas plānošanas instrumentu SVID analīzi un norāda uz nepieciešamajiem pasākumiem un investīcijām platjoslas tīklu attīstībai, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” vadošās iniciatīvas „Digitālā programma Eiropai” kopējos mērķus attiecībā uz platjoslas internetu”.
(304) Informācijas sabiedrības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam 136 paredz investīcijas platjoslas elektronisko sakaru transporta tīkla („vidējās jūdzes”) attīstībai, e-pakalpojumu attīstībā, pārvaldes procesu optimizācijā un elektronizācijā un digitālā satura veidošanā ar mērķi pilnvērtīgi izmantot IKT potenciālu publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā, pakalpojumu pieejamības veicināšanā, inovatīvas un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā, valsts konkurētspējas paaugstināšanā un darba vietu radīšanā.
(305) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverto vajadzību un attīstības potenciāla analīzi, 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzētas ERAF investīcijas šādu mērķu sasniegšanā:
1. uzlabot elektroniskās platjoslas sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās;
2. uzlabot un pilnveidot publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūru, datu pieejamību un to izmantošanas iespējas, padarot pieejamus publiskos datus un nodrošinot to atkalizmantošanu komercdarbībai, x.xx. jaunu inovatīvu biznesa ideju un produktu, biznesa automatizācijas produktu radīšanai, tādejādi veicinot Viedās izaugsmes stratēģijā aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus un radot pamatu inovatīvu un eksportspējīgu produktu un jaunu darba vietu radīšanai;
3. lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānots nodrošināt nacionālo e-risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, tai skaitā izveidojot tehnoloģisko mašīntulkošanas bāzi;
4. Izmantot IKT rīku potenciālu reformu veicināšanai un pārmaiņu radīšanai ekonomiskajai izaugsmei un valsts konkurētspējai būtiskās jomās (piemēram, e-veselība, e-tiesas u.c.);
5. balstoties uz izsvērtu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzību un pieprasījuma analīzi, turpināt attīstīt kvalitatīvus un resursu efektīvus publiskos e-pakalpojumus, nodrošinot attiecīgo darbības procesu īstenošanu elektroniskā vidē;
(306) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti” ietvaros, ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
135 Pieejama xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/XxxxXxx/xxxx00000.xxx
136 Pieejamas xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
1. iedzīvotāju un uzņēmumu īpatsvara, kas izmanto e-pārvaldes pakalpojumus, pieaugums (ERAF);
2. publiskā sektora atvērto datu izmantošanas kāpums privātajā, nevalstiskajā un zinātniskajā sektorā uz publiskajiem datiem bāzētu IKT produktu attīstībai un inovāciju radīšanai (ERAF);
3. mājsaimniecību skaita pieaugums ar piekļuvi ātrgaitas internetam (ERAF).
(307) Lai gan ERAF finansējums būs nozīmīgs ieguldījums šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Minētā prioritārā virziena ietvaros veiktie pasākumi tiks veikti savstarpējā sinerģijā ar Viedās specializācijas stratēģijā, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajām prioritātēm, piesaistot arī nacionālā finansējuma ieguldījumus, EEZ finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam programmas līdzekļus.
(308) Prioritārā virziena ietvaros veiktie ieguldījumi veicinās arī ESSBJR noteiktos uzdevumus: likvidēt šķēršļus iekšzemes tirgum Baltijas jūras reģionā, x.xx. uzlabot sadarbību muitas un nodokļu jomā; samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu.
Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju
ES Padomes 2012.gada rekomendācija
Izstrādāt un īstenot efektīvu zinātniskās izpētes un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, x.xx. izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt zinātniskās izpētes iestādes.
(309) ESI fondu ieguldījumi MVK konkurētspējas stiprināšanai plānoti, pamatojoties uz NAP 2020, NRP, NIP un sasaistē ar Viedās specializācijas stratēģiju, ņemot vērā tās ietvaros definētos tautsaimniecības transformācijas virzienus, izaugsmes prioritātes un identificētās specializācijas jomas.
(310) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverto vajadzību un attīstības potenciāla analīzi, 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzētas ESI investīcijas šādu mērķu sasniegšanai:
1. Nepieciešams veicināt jaunu, inovatīvu un dzīvotspējīgu MVK veidošanos un attīstību, x.xx. nodrošinot tos ar saimnieciskās darbības attīstības sākuma fāzē nepieciešamajiem konsultatīvajiem pakalpojumiem, valsts atbalsta programmām ar neatmaksājamās palīdzības daļu, sekmētu finanšu pieejamību, īstenojot finanšu instrumentu aktivitātes atbilstoši tirgus nepilnību analīzei;
2. lai turpmāk veicinātu MVK eksportspējas palielināšanos, nepieciešami ieguldījumi produktu noieta stimulēšanai ārvalstu tirgos (x.xx. pakalpojumu eksports) un komersantu sadarbības veicināšanai, komersantu motivācijas palielināšanai un inovāciju izstrādei, kā arī nodarbināto prasmju atbilstībai darba tirgus prasībām;
3. lai uzlabotu MVK konkurētspēju un veicinātu līdzsvarotu teritoriālo attīstību un mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, būtiski radīt priekšnosacījumus privātajām investīcijām, jaunu uzņēmumu un darba vietu radīšanai ārpus Rīgas, īpaši, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, tai skaitā attīstot ražošanai un investīciju piesaistei nepieciešamo maza mēroga infrastruktūru sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, pamatojoties uz to attīstības stratēģijām, prioritāri viedās specializācijas jomās un jomās, kurās eksistē
industrijas pieprasījums, vienlaicīgi sekmējot videi draudzīgu un resursu efektīvu jauninājumu radīšanu;
4. Atbalsts lielajās pilsētās (izņemot Rīgu) tiks īstenots, izmantojot ITI pieeju, savukārt atbalsts pārējā teritorijā būs papildinošs SVVA pasākumiem ELFLA un EZJF ietvaros (SVAA pieejas aprakstu skat. 3.1.1.sadaļā).
5. Nepieciešams uzlabot lauku saimniecību, īpaši mazo un vidējo, konkurētspēju, atbalstot to specializāciju, restrukturizāciju, kā arī lauksaimniecībā, pārtikas nozarē un mežsaimniecībā atbalstīt inovatīvu produktu attīstību un tehnoloģisko atjaunošanu, x.xx. vidi saudzējošu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un riska negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumus lauksaimniecībā. Nepieciešamas arī investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās, ražošanas būvēs un saimniecībām, mežu īpašniekiem, publiskās infrastruktūras uzturētājiem nepieciešams investīciju atbalsts esošo meliorācijas sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai. Lauksaimniekiem un uzņēmējiem nepieciešams atbalsts pievadceļu izbūvei, rekonstrukcijai un remontam, lai nodrošinātu vienu no saimnieciskās darbības pamatnosacījumiem – piekļūšanu ražošanas objektam, izejvielu un produkcijas loģistiku.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu nr.161)
6. Lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares konkurētspēju un paaugstinātu tās produktivitāti, atbalsts nepieciešams akvakultūras, zvejniecības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes sektorā un saistītajās jomās, tostarp inovāciju, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu un tehnoloģiju, tirdzniecības pasākumu, kā arī zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai (apmācības), konsultāciju pasākumiem attiecīgo zināšanu padziļināšanai, kā arī sadarbības veicināšanai.
(311) Nodrošinot iepriekš minēto mērķu un attiecīgo rezultātu sasniegšanu, tematiskā mērķa ietvaros atbalsts tiks sniegts, ievērojot pasākumu kopumu (policy mix), proporcionāli sniedzot gan tiešo MVK atbalstu, gan piedāvājot atbalstošo pakalpojumu klāstu, gan atbalstot infrastruktūras attīstību.
(312) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju” ietvaros, ar ERAF, ELFLA un EJZF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
1. mikro un mazajiem komersantiem izsniegto aizdevumu apjoma palielināšana (ERAF);
2. palielināta jaunu uzņēmumu izveidošana (ERAF);
3. apstrādes rūpniecības izlaides apjoma palielināšana (ERAF);
4. produktivitātes (IKP) palielinājums uz vienu nodarbināto (ERAF);
5. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma palielinājums (ERAF);
6. lauksaimniecības nozares bruto pievienotās vērtības uz vienu pilna laika nodarbināto pieaugums (ELFLA);
7. zivsaimniecībā bruto pievienotās vērtības uz nodarbināto kāpums (EJZF).
(313) Lai gan ESI fondu finansējumam būs nozīmīgs ieguldījums, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.
(314) MVK konkurētspēja cieši saistīta ar P&A un inovāciju tematiskā mērķa sasniegumiem. Inovāciju vides veidošana sniegs ieguldījumu dažādu nozaru attīstībai, īpaši konkurētspējīgajām nozarēm, kas noteiktas Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros.
(315) Ieguldījumi publiskajā uzņēmējdarbības infrastruktūrā tiks sasaistīti ar komersantu vajadzībām. Publiskās infrastruktūras projekti, kas tiks īstenoti, papildinot komersantu veiktos ieguldījumus, tiks ieviesti integrētā veidā, iekļaujot tos pašvaldību attīstības programmās, kas
sniegs atbilstošo vajadzību analīzi. Papildinātība tiks nodrošināta ar projektiem, kur saņēmēji ir komersanti no ERAF (1.tematiskais mērķis – 4.tematiskais mērķis) un no ELFLA. Privātais līdzfinansējums tiks nodrošināts atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem.
(316) Tematiskā mērķa īstenošana veicinās tādu ESSBJR mērķu un prioritāšu sasniegšanu, kā piemēram, sadarbības veicināšana, komercdarbības atbalsta veicināšana (x.xx. ekoinovāciju veicināšana), kā arī identificēto problēmu risināšanu, piemēram, finansējuma pieejamības nodrošināšana MVK, un ESSBJR noteikto rādītāju – izaugsme, darbaspēka produktivitāte, starpvalstu tirdzniecība un sadarbība – sasniegšanu. Īpaši tas attiecināms uz pasākumiem saimnieciskās darbības veicēju eksportspējas un sadarbības veicināšanai (piemēram, pakalpojumu eksporta un Latvijas kā starptautiska tūrisma ieguldījumu galamērķa veicināšanai).
Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
Latvijas mērķi Stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā Ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17% salīdzinājumā ar 2005.gadu, un ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12.19 Mt CO2 ekvivalenta; 40% no kopējā galapatēriņa veido AER; 0.670 Mtoe primārās enerģijas ietaupījums. | ES Padomes 2013.gada rekomendācija Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. Uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu, x.xx. paredzēt skaidrus noteikumus par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas iespējām. |
(317) Tematiskā mērķa ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai (Stratēģija 2030) noteikto un virzīti uz sabalansētām ekonomiskajām un sociālajām interesēm, uz tirgus principiem balstītu atbilstošu enerģētikas politiku. Stratēģijā „Latvija 2030” identificēto rīcības virzienu īstenošanai tiks noteiktas konkrētas darbības, ko plānots noteikt Enerģētikas politikas pamatnostādnēs 2014.– 2020.gadam. Plānotās investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu vairāku stratēģijā „Latvija 2030” noteikto rīcības virzienu īstenošanā, tai skaitā veicinot energoefektivitātes pasākumus un AER izmantošanu enerģijas galapatēriņa sektoros – mājokļos, komersantos un publiskajās ēkās, x.xx. nodrošinot publiskā sektora parauglomu energoefektivitātes pasākumu veikšanā, kā arī atbalstot AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, samazinot siltuma zudumus centralizētās siltumapgādes sistēmās, un veicinot AER izmantošanu transportā.
(318) NIP identificētais rīcības virziens – energoresursu patēriņa izmaksu mazināšana apstrādes rūpniecībā – veicinās arī Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanu, radot papildinātību ar komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, kā arī veicinās Viedās specializācijas stratēģijā noteiktā virziena – energoefektivitāte – sasniegšanu, un veicinās tautsaimniecības transformāciju ar ilgtermiņa efektu.
(319) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tāpēc tā ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs republikas pilsētās — Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās republikas
pilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu attīstībai, jāveicina AER izmantošana sabiedriskajā transportā.
(320) Tematiskā mērķa īstenošana sekmēs arī patērētāju attieksmes maiņu un izpratni par resursu efektivitāti un resursu, īpaši enerģijas, taupīšanu un palielinās to ekonomisko ieguvumu no uzlabotas energoefektivitātes. Jāveicina pārdomāta un mērķtiecīga meža apsaimniekošana, x.xx. ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana un jaunaudžu kopšana, kas palielina mežaudžu ražību un tādējādi arī CO2 piesaistes apjoma palielināšanos par 20-30%.
(321) Kopumā, ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī 1.1.sadaļā minētās investīcijas CEF ietvaros, iespējams identificēt nepieciešamos investīciju virzienus tematiskā mērķa ietvaros šādu mērķu sasniegšanai:
1. palielināt energoefektivitāti un AER izmantošanu industriālajās, publiskajās un dzīvojamās ēkās;
2. veicināt energoefektivitāti un AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, vienlaikus nodrošinot siltumenerģijas cenas samērojamību ar iedzīvotāju maksātspēju;
3. veicināt videi draudzīga transporta attīstību;
4. veicināt CO2 piesaisti lauksaimniecībā un mežrūpniecībā.
(322) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” ietvaros, ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
1. uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu (KF);
2. uzlabota energoefektivitāte un samazināts primārās enerģijas patēriņš publisko un dzīvojamo ēku sektorā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu (ERAF);
3. uzlabota energoefektivitāte un veicināta AER izmantošana centralizētās siltumapgādes sistēmās (KF);
4. veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana – pieaudzis sabiedriskā transporta pasažieru skaits (KF);
5. palielinājusies CO2 piesaiste uz meža hektāru (ELFLA).
(323) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF un ELFLA fonda finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu kopējos politikas rezultātus.
(324) Investīcijas tematiskā mērķa ietvaros ir savstarpēji papildinošas ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, jo P&A&I virziena ietvaros plānots sniegt atbalstu arī pētniecības un inovācijas darbībām „zaļajās” industrijās un jomās, x.xx. videi draudzīgāku un resursu efektīvu produktu, x.xx. materiālu, un tehnoloģiju izstrādi un attīstību. Ieguldījumi komersantu energoefektivitātes uzlabošanā papildinās prioritāro virzienu „MVK konkurētspējas veicināšana”.
Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību
(325) Neraugoties uz to, ka Latvija ir starp tām ES valstīm, kam ir samērā neliela negatīva ietekme uz klimata pārmaiņām, tomēr ir būtiski veikt vairākus pasākumus ar klimata pārmaiņām saistītu risku pārvaldības kontekstā. Viens no īstenojamiem virzieniem ir pasākumi plūdu un krastu erozijas risku mazināšanai. Lai gan Latvijā vēl notiek plūdu riska karšu izstrāde, uz kuru pamata tiks izstrādāti rīcības plāni, jau pašlaik ir spēkā Nacionālo plūdu riska novēršanas un samazināšanas programma 2008.–2015.gadam, ko Latvija izmanto kā plūdu riska sākotnējo novērtējumu Plūdu direktīvas 2007/60/EK izpratnē un kas satur informāciju par plūdu apdraudētajām teritorijām un pasākumiem plūdu riska samazināšanai, un uz kura pamata veiktas investīcijas pretplūdu
pasākumu ieviešanai 2007.–2013.gada plānošanas periodā. Plūdu riska pārvaldības plāni tiks izstrādāti un integrēti upju baseinu apsaimniekošans plānos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai laika periodam 2016.–2021.gadam. Pretplūdu aizsardzības pasākumi, arī hidrotehnisko būvju būvniecība un rekonstrukcija, tiks aprakstīti upju baseinu apsaimniekošanas plānos. Turpinot līdzšinējo pieredzi, pretplūdu pasākumu īstenošanas ietvaros paredzamajām darbībām atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” tiks piemērots SIVN, neatkarīgi no projektu lieluma un ietekmētās teritorijas. Ietekmes samazināšanas pasākumu īstenošana būs viens no priekšnosacījumiem projektu izvēlei. Klimata adaptācijas galvenie virzieni ir ietverti arī VPP 2014–2020137.
(326) Galvenās prioritātes klimata jomā, kas identificētas VPP 2014–2020, ir:
• ieviest plūdu aizsardzības pasākumus, izvērtējot klimata pārmaiņu adaptāciju teritorijās, kur pastāv plūdu riska draudi;
• atbalsts esošo pretplūdu sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai (investīcijas identificētas iestādēm, kas pārvalda publisko infrastruktūru).
(327) Vienlaikus, VPP 2014–2020 paredz arī klimata pārmaiņu pielāgošanas politikas integrāciju citu nozaru politikā un stratēģijās, SEG emisiju samazinājumu visās nozarēs, efektīvu klimata pārmaiņu adaptācijas rādītāju ieviešanu un iedzīvotāju izglītošanas pasākumu klimata pārmaiņu kontekstā nodrošināšanu.
(328) 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīcijas paredzētas šādiem mērķiem:
1. īstenot pasākumus jūras krastu eroziju samazināšanai sabiedriski nozīmīgu infrastruktūras objektu aizsardzībai un pielāgošanās darbībām klimata pārmaiņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, primāri izvērtējot zaļās infrastruktūras risinājumu piemērošanu. Lai nodrošinātu plānoto pasākumu ilgtspēju un draudzīgumu videi, projektu pieteikumu izvērtēšanas gaitā priekšroka tiks dota tādiem projektiem, kas paredzēs arī zaļās infrastruktūras izmantošanu. Šāda kritērija izmantošana sabalansēs civilās aizsardzības un ekoloģiskās vajadzības. Zaļās infrastruktūras piemērošana tiks izvērtēta arī tajās teritorijās, kur ir nepieciešama bioloģiskās daudzveidības aizsardzība;
2. ražošanas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un plūdu risku mazināšanai ir svarīgi arī ieguldījumi hidrotehnisko būvju un potomālo upju regulēto posmu rekonstrukcijā. Plānots sniegt atbalstu arī preventīvo drošības pasākumu nodrošināšanai, kā arī izvērtēt zaļās infrastruktūras piemērošanas iespējas, cik tālu tās būs tehniski un ekoloģiski pielietojamas, x.xx. saistībā ar ietekmi uz Natura 2000 teritorijām.
(329) Ievērojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu lomu plūdu un erozijas riska mazināšanā, zaļās infrastruktūras izveide būs primārais risinājums iepriekš minēto vides risku mazināšanai vietās, kur to pielietošana ir tehniski un ekonomiski iespējama un efektīva. Zaļās infrastruktūras risinājumi tiks piemēroti atbilstoši teritoriālajā plānojumā plānotajiem pasākumiem.
(330) Tematiskā mērķa ietvaros tiks risinātas arī bioloģiskās daudzveidības un tādu dabas resursu kā ūdens un augsne aizsardzības problēmas. Pretplūdu pasākumi aplūstošajās teritorijās samazinās piesārņojuma izplatību augsnē (piemēram, no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām), kas preventīvi samazinās arī apdraudējumu iespējas biotopiem un sugām, kā arī aizsargājamām teritorijām.
(331) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību” ietvaros, ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
1. novērst iespējamos plūdu un jūras krasta erozijas riskus klimata pārmaiņu vai pavasara palu ietekmē, kā rezultātā tiks samazināts plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā;
137 VPP 2014–2020 apstiprinātas MK 2014.gada 18.xxxxx xxxx (protokols Nr.17, 31.§)
2. samazināt plūdu apdraudējumu hidrobūvju aizsargātās platībās un potomālo upju regulētos posmos.
(332) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Rīcības plūdu risku apdraudējuma gadījumā Latvijā ir noteiktas Valsts civilās aizsardzības plānā, kuru apstiprina MK un kurš tiek regulāri precizēts. Plānā aprakstīti valstī iespējamie apdraudējumi, civilās aizsardzības mērķi un uzdevumi, kā arī noteiktas atbildības un rīcības konkrētu apdraudējumu gadījumā. Cita starpā plānā analizēti tādi apdraudējumu veidi kā ārkārtēji laika apstākļi un plūdi, un ir noteiktas rīcības, kas jāveic valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī glābšanas dienestiem. Plānā ietvertas arī iedzīvotāju apziņošanas shēmas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldībām izstrādā pašvaldību civilās aizsardzības plānus, kas ietver preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus. Valsts iestādes plānos noteikto civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē no tām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, pašvaldības – no saviem budžetiem, komersanti – no saviem līdzekļiem. Papildus pasākumiem, kas tiek nodrošināti saskaņā ar civilās aizsardzības plāniem, tiks veikts visaptverošs risku novērtējums, kura ietvaros tiks veikta risku analīze, izstrādāti priekšlikumi risku novēršanai, un identificēti citi iespējamie finansējuma avoti, x.xx., operatīvo dienestu atbalstam.
(333) Ieguldījumi tiks veikt sinerģijā ar EEZ finanšu instrumenta 2009.–2014.gada programmas LV02
„Nacionālā klimata politika” ietvaros īstenoto klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas izveidi un ar klimata pārmaiņām saistīto datu apstrādi Latvijas pārvaldes iestādēs. Vienlaikus plānotie pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un novēršanu, sniegs ieguldījumu ESSBJR apakšmērķa „Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība” sasniegšanā. Vienlaikus plānotie pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un novēršanu, sniegs ieguldījumu ESSBJR mērķa „Palielināt labklājību” sasniegšanā, it īpaši, attiecībā uz adaptāciju klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību.
Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti
(334) Neraugoties uz to, ka Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES valstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paaugstināšanas ziņā joprojām pastāv virkne izaicinājumu. 1.1.sadaļā aprakstīto problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai investīcijas jāplāno vairākos virzienos.
Atkritumu apsaimniekošana
(335) Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemti ES normatīvajos aktos noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei. Ir arī noteikti atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība. Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiskie instrumenti, piemēram, dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju, kā arī ražotāja atbildība par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri),
(336) Tomēr laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītas savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām138. Tāpēc atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts
138 It īpaši attiecībā uz mājsaimniecību un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma un izlietotā iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu plūsmām atbilstoši Direktīvās 2008/98/EK, 94/62/EK, 2012/19/EK un 1999/31/EK noteiktajām prasībām
plānā 2013.–2020.gadam noteiktajam un ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi - palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, Latvijā ir nepieciešams tālāk attīstīt dalītās atkritumu savākšanas sistēmu, kā arī nodrošināt iespējas un jaudas dalīti savākto atkritumu turpmākai sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, kā arī attiecīgo atkritumu pārstrādei un reģenerācijai Latvijā, palielinot esošo atkritumu pārstrādes iekārtu jaudas vai veidojot jaunas iekārtas, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.
(337) Lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes apjomu no kopējā savāktā atkritumu daudzuma, sadzīves atkritumu pārstrādes apjomu, iepakojuma pārstrādes apjomu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā, kā arī izvērtētas iespējas noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Vienlaikus ir jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas un jānovērtē bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciāls, x.xx. to izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāks sistēmas darbības sniegums var tikt nodrošināts, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus.
(338) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, īpaši, palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomu un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, kā arī, lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros plānots atbalstīt prioritārā secībā:
1. visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;
2. visu veidu atkritumu sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai (it īpaši attiecībā uz mājsaimniecības vai tiem līdzīgu atkritumu dalīto vākšanu visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, lai nodrošinātu pakalpojumus visiem atkritumu radītājiem);
3. pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšanu;
4. atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošanu (it īpaši attiecībā uz mājsaimniecības vai tiem līdzīgu atkritumu dalīto vākšanu visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, lai nodrošinātu pakalpojumus visiem atkritumu radītājiem).
Augstākminētās darbības attieksies uz šādām atkritumu plūsmām šādā prioritārajā secībā:
1) mājsaimniecības un tiem līdzīgiem atkritumiem, x.xx., tajos esošais papīrs, metāls, stikls un plastmasa;
2) bioloģiski noārdāmie atkritumi;
3) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;
4) izlietotais iepakojums;
5) nolietoti transportlīdzekļi;
6) būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi.
1.3.1. tabula Papildus pārstrādājamo atkritumu apjoms 2022.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu. Avots: VARAM.
Atkritumu veids | 2010.gads | 2022.gads | |||||
Radīts (tonnas) | Pārstrādāts (tonnas) | Pārstrādāts no radītā, % (esošā situācija) | Radīts (tonnas) | Pārstrādāts (tonnas) | Papildus jāpārstrādā salīdzinājumā | Pārstrādāts no radītā, % (mērķis) | |
ar 2010.gadu (tonnas) | |||||||
Bioloģiski noārdāmie atkritumi | 382 099 | 153 292 | 40.11% | 461 228 | 299 798 | 146 506 | 65% |
Sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi | 649 485 | 105 216 | 16,2% | 647 284 | 323 642 | 218 426 | 50% |
Iepakojums, tai skaitā: | 213 906 | 104 644 | 48.92% | 251 646 | 138 405 | 33 761 | 55% |
Plastmasa | 35 192 | 8 447 | 24% | 43 787 | 9 825 | 1 378 | 22,5% |
Stikls | 51 896 | 24 703 | 47,6% | 58 888 | 35 333 | 10 630 | 60% |
Metāls | 10 818 | 8 070 | 74,6% | 12 664 | 10 117 | 2 047 | 80% |
Nolietotie transportlīdzekļi139 | 10 640 | 9 044 | 85% | 13 794 | 13 104,3 | 4 060,3 | 95% |
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi140 | 5 020 | 4 267 | 85% | 9 036 | 7 680,6 | 1 355,4 | 85% |
(339) Jānorāda, ka atkritumu sektorā tiek plānots īstenot vairākas nacionālās iniciatīvas, lai tuvotos noteiktajiem atkritumu saimniecības mērķiem un ievērotu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.141
(340) Lai nodrošinātu atkritumu saimniecības jomas infrastruktūras trūkumu un vajadzību analīzi un detāli izvērtētu 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmās darbības un to apjomu, VARAM ir iepirkusi pakalpojumu „2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums”. Šī līguma ietvaros paredzēts:
• sagatavot novērtējumu par atkritumu apjomu dinamiku, tajā skaitā prognozes laika posmam līdz 2020.gadam;
• apkopot informāciju par izveidoto atkritumu savākšanas punktu un atkritumu šķirošanas laukumu skaitu;
• sagatavot izvērtējumu par esošām iekārtām atkritumu sagatavošanai apglabāšanai vai reģenerācijai, atkritumu reģenerācijai un pārstrādei, un to jaudām, iekļaujot informāciju par attiecīgajās iekārtās notiekošo procesu efektivitāti un esošo iekārtu potenciālām jaudām, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un iespējamo atbalstu no ESI fondiem;
• Izvērtēt NAIK ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā un tuvākajās ārvalstīs;
• Novērtēt enerģijas ražošanā izmantojamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu un pieejamību, kā arī esošās un papildus nepieciešamās jaudas;
• Novērtēt ekonomiskos ieguvumus;
• Sniegt priekšlikumus par prioritāri atbalstāmām darbībām no ESI fondu 2014. -2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem un projektu vērtēšanas kritērijiem.
Šis pētījums tiks veikts līdz 2014.gada beigām. Šī pētījuma rezultāti tiks atspoguļoti PL starpposma ziņojumā, kas tostarp aprakstīs, kā tiks risinātas identificētās vajadzības, un ņems vērā arī 2007.– 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoto projektu sasniegtos rezultātus.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība
139 Savāktais atkritumu apjoms
140 Savāktais atkritumu apjoms
141 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam.
(341) Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām142, jāiegulda investīcijas kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Šā apakšmērķa sasniegšanai, cita starpā, nepieciešams izpildīt Ūdens struktūrdirektīvas un Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības, samazinot biogēno vielu nonākšanu jūrā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, paredzot veikt uzlabojumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībā.
(342) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo vides slodzi, plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nesasniedz 100%, un aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu no 2 000 līdz 10 000, katrā no šīm aglomerāciju grupām panākot, ka notekūdeņu savākšanas tīklu pieejamība nodrošināta vidēji 97% iedzīvotāju (sk. 8.pielikumu). Uzsvars 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu, kā arī uz ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas iespēju uzlabošanu tieši tajās aglomerācijās, kurās ir zemākā atbilstība ES direktīvu prasībām. Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu un sistēmas elementu rekonstrukcijai, vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai un atbilstošas jaudas nodrošināšanai. Tāpat vietās, kur konstatētas dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības direktīvai EC 98/83/EC, tiks veikti nelieli ieguldījumi dzeramā ūdens infrastruktūrā tiktāl, cik tas nepieciešams kvalitātes uzlabošanai.
(343) Izvērtējot situāciju ūdenssaimniecības sektorā, atbalsts ūdenssaimniecības jomā tiks sniegts šādiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības pasākumiem šāda prioritarajā secībā:
a. Notekūdeņu tīklu pieejamības veicināšana, sasniedzot katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE
> 100 000, II grupa CE 10 000 – 100 000, III grupa CE 2000 – 10 000) vidēji 97%
notekūdeņu savākšanas tīklu pieejamību pret attiecīgajā grupā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu;
b. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu 13 aglomerācijās, kur CE > 2000;
c. Pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem, sasniedzot 92% pakalpojumu lietotāju skaitu pret visu aglomerācijās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, īpašu atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riska pakļautajām iedzīvotāju grupām;
d. Papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200 – 2000, uzlabojot riska ūdens objekta vides stāvokli;
e. Dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EC.
(344) Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, Latvijā tiek strādāts pie normatīvo regulējumu pārmaiņām. Izstrādātajā likumprojektā
„Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”) ir noteikts, ka iedzīvotāju pieslēgumu pie centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām – pieslēgumu izveidi pakalpojumu lietotājs varēs apmaksāt pa daļām, vienojoties par to ar pakalpojumu sniedzēju, un vietējā pašvaldība varēs lemt par līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēgumu izveidei. Likumprojekts nosaka prasības pakalpojumu lietotājam nodrošināt ESI fondu, valsts budžeta, pašvaldības vai citu publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Likumprojektā ir
142 ES direktīva 91/271/EEC "Par pilsētu notekūdeņu attīrīšanu" xxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx- content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:31991L0271&qid=1402302475285&from=EN,
ES direktīva 98/83/EC "Par dzeramā ūdens kvalitāti" xxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx- content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:31998L0083&qid=1402302475285&from=EN
dots deleģējums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt arī prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu. Tas dod iespēju noteikt, ka noteiktos gadījumos nekustamais īpašums ir jāpieslēdz, piemēram, pie jauniem vai renovētiem kanalizācijas tīkliem, kas ievērojami samazinātu neattīrītu notekūdeņu nonākšanu apkārtējā vidē. Lai veicinātu pieslēgumu izbūvi, likumprojekts paredz, ka pašvaldības dome, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešamo būvju būvniecībai. Tādā gadījumā pašvaldības dome izdos noteikumus, kuros noteiks līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus to saņemšanai. Papildus pieslēgumu izveide ne tikai ļaus pašvaldību iedzīvotājiem saņemt kvalitātes normatīviem atbilstošo dzeramo ūdeni un samazināt pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu, bet arī palielinās pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus par šo pakalpojumu sniegšanu, kas samazinātu iespējamo izmaksu segšanas slogu esošajiem attiecīgo pakalpojumu izmantotājiem. Savukārt, lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi, kas veicinās pakalpojumu pieprasījumu.
(345) Ievērojot paredzētos sekmīgus sagatavotā dzeramā ūdens kvalitātes rādītājus pēc ūdenssaimniecības projektu realizēšanas 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros, ievērojams finansējums no ESI fondiem 2014.–2020.gada plānošanas periodā netiek plānots, tomēr, nepieciešamības gadījumā ir paredzēts ieguldīt investīcijas dzeramā ūdens infrastruktūrā tiktāl, cik tas nepieciešams kvalitātes uzlabošanai. Kā arī nepieciešamības gadījumā investīcijas tiek paredzētas arī no ūdens piegādātāja privātiem finanšu līdzekļiem vai citiem finanšu avotiem.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmu aizsardzība
(346) Lai nodrošinātu sugu un ekosistēmu labvēlīgu aizsardzības statusu un to ilgtspēju, būtiski veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu aktualizēšanu un atbilstošas investīcijas tādām tūristiem pievilcīgām aizsargājamām teritorijām kā nacionālie parki un dabas parki, kuros antropogēnās ietekmes radītās negatīvās sekas ir ievērojamas. Lai uzlabotu aizsardzības stāvokli īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tiks veikta ES biotopu (x.xx. zālāju, mitrāju, purvu biotopu) atjaunošana atbilstoši izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem.
(347) Latvijā tiek noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu aizsardzībai, sabiedrības atpūtai, izglītošanai, kurās noteikti dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem jānodrošina neiegūto ienākumu kompensācijas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai Natura 2000 teritorijās un bioloģiski vērtīgos zālājos.
(348) DP „Izaugsme un nodarbinātība” plānotie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās, kā arī kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework
– PAF).
(349) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un novērstu augsnes un ūdens piesārņojuma risku, kā arī eroziju, nepieciešams lietot tādas vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes kā integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošana, starpkultūru un uztvērējaugu audzēšana, optimāla augsnes mitruma režīma nodrošināšana, kā arī nodrošināt atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu, u.c. Izmantojot integrētus augu aizsardzības līdzekļus, iespējams panākt efektīvāku minerālmēslu lietošanu, tādējādi plānots samazināt piesārņojumu virszemes un pazemes ūdeņos, augsnē un galaprodukcijā.
(350) Vides aizsardzību un efektīvu resursu izmantošanu plānots veicināt ar dabas resursu kapitāla, piemēram, mežu, ūdens un zemes, ilgtspējīgu izmantošanu, palielinot ar ekosistēmu saistīto pakalpojumu piedāvājumu, diversificējot produkciju un kāpinot produktivitāti, vienlaikus attīstot gan intensīvo un zaļo ražošanu, gan arī zaļo patēriņu, x.xx. saglabājot Latvijas kā „zaļās valsts” tēlu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides ilgtspēju zivsaimniecībā plānots veicināt ar ūdens vides pasākumiem akvakultūrā un ilgtspējīgu resursu izmantošanu sekmējošiem pasākumiem zvejniecībā, tostarp veicot zvejas rīku selektivitātes pasākumus, kā arī zvejas flotes sabalansēšanas pasākumus saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes ikgadējā ziņojuma rīcības plānu, kurā norādīti konkrētie flotes segmenti, kas nav sabalansēti ar zvejas iespējām. Zvejas kontroles un zivsaimniecības datu vākšanas pilnveide sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 23.07.2014.rīkojumu nr.363)
Vides monitoringa sistēmas attīstība
(351) Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, nepieciešams pilnveidot gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošanu, kā arī jāizpilda prasības, kas noteiktas direktīvās vides kontroles jomā. Monitoringa programmas aptver šādas četras jomas – 1) ūdens, 2) gaisa un klimata pārmaiņu, 3) bioloģiskās daudzveidības, 4)zemes.
(352) Lai uzlabotu situāciju vides monitoringa un kontroles nodrošināšanā, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros nepieciešams:
1. nodrošināt sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju, x.xx. kartogrāfisko, par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, lai izmantotu to ekonomisko potenciālu un lemtu par preventīvu aizsargpasākumu īstenošanu;
2. nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus;
3. nodrošināt ES prasību ieviešanu un valsts Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju, tai skaitā nodrošināt ūdeņu monitoringu (ķīmisko vielu, tai skaitā prioritāro vielu monitoringu ūdens vidē un biotā un bioloģiskās kvalitātes monitoringu) atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām un, izstrādājot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, izmantot virszemes, jūras ūdeņu un pazemes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējuma vides monitoringa rezultātus;
4. nodrošināt vides kontroli.
Kultūras un dabas mantojuma ilgtspējīga attīstība
(353) Veicot investīcijas saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, stratēģijas
„Latvija 2030” telpiskās attīstības perspektīvu Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija” 2014.–2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam un pašvaldību integrētās attīstības programmām, tiks veicināta starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma līdzsvarota attīstība un to izmantošana kā resurss uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai, radot jaunas darba vietas atbalstāmajās teritorijās. Veicot investīcijas uz pašvaldību integrētām attīstības programmām balstīta nacionāli un starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma objektu attīstībā un infrastruktūras attīstīšanā, kā arī ar kultūras mantojuma izmantošanu saistīto pakalpojumu attīstībā, tiks rastas jaunas funkcijas pašlaik nepietiekami izmantotiem kultūras un dabas objektiem, attīstot ilgtspējīgus tūrisma produktus un pakalpojumus.
Kultūras un dabas mantojuma objektu attīstība veicinās arī tūrisma pakalpojumu piedāvājumu ārpus aktīvākās sezonas, palielinot to ceļotāju skaitu, kas Latvijā uzturas vairākas diennaktis, tādējādi mazinot sezonalitātes efektu, x.xx. Baltijas jūras piekrastē.
(354) Lai veicinātu Rīgas un citu pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību, sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētu degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmāka vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī tiktu rekonstruēta un attīstīta maza mēroga sabiedriskā infrastruktūra.
(355) Investīcijas plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu, ieskaitot degradēto teritoriju komunikāciju pieslēgumus kopējam pilsētu komunikāciju tīklam) saskaņā ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas.143 Sekmējot pilsētu attīstību, svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.
(356) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa „Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti” ietvaros, ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:
1. nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotāju aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2 000 (KF);
2. samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un palielināta dažāda veida atkritumu atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu (KF);
3. pārstrādei un reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzuma pieaugums no kopējā atkritumu daudzuma (KF);
4. nodrošināts Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labs vides stāvoklis, kā arī ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti, un paplašinot pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām, galvenokārt, aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2 000 (KF);
5. pieaudzis labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām (KF);
6. palielināts informācijas apjoms par vides stāvokli (KF);
7. pieaudzis apmeklētāju skaits kultūras un dabas mantojuma objektos (ERAF);
8. palielināts piesaistīto privāto investīciju apjoms un palielināts nodarbināto skaits atbalstītajās teritorijās Rīgā (ERAF);
9. nodrošināta pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija, tādējādi piesaistot privātās investīcijas un nodrošinot darba vietu izveidi (ERAF);
10. palielinājušās platības, kurās lauksaimnieki īsteno īpašas videi draudzīgas metodes (ELFLA);
11. pieaugušas produktīvi apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības, palielinot gan lauksaimniecības produkcijas izlaides, gan vērtības apjomus (ELFLA).
(357) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, to sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF, ELFLA un EJZF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Lai integrēti risinātu aprakstītos
143 Degradētā teritorija ir vieta (teritorija (ne visos gadījumos ar negatīvu ietekmi uz vidi), ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet pašlaik pamesta vai netiek pilnīgi izmantota. Tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem.
izaicinājumus, vides jomā finansējums pieejams arī no vairākiem citiem ES un ārvalstu finanšu instrumentiem, x.xx. LIFE programmas, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī Pārrobežu programmu ietvaros.
(358) ELFLA ietvaros lauku saimniecībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem tiks sniegts investīciju atbalsts modernu, standartiem atbilstošu un energoresursus taupošu, siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju samazinošu tehnoloģiju ieviešanai lauku saimniecībās un pārtikas ražošanas uzņēmumos, ar ieguldījumiem mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā paredzēts paaugstināt meža potenciālu CO2 piesaistei un uzlabot mežaudžu noturību sagaidāmajām klimata pārmaiņām, kā arī racionāli izmantot zemes resursus un palielināt CO2 piesaistes apjomus. Atbalstot bioloģisko lauksaimniecības vai videi draudzīgu lauksaimniecības metožu izmantošanu, tiks veicināta lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanās virszemes un pazemes ūdeņos un gaisā, augu barību vielu saglabāšanās augsnē, augsnes virskārtas aizsardzība pret augsnes degradācijas procesiem.
(359) Tematiskā mērķa ietvaros plānotie pasākumi tiešā veidā sekmēs ESSBJR rīcības plāna stratēģisko mērķi „Glābt jūru” un tā apakšmērķus attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu – „Tīrs jūras ūdens”, kā arī „Saglabāt dabīgās zonas un bioloģisko daudzveidību, x.xx. zivsaimniecību”,
„Nostiprināt reaģēšanas spēju jūras negadījumu laikā, lai pasargātu no lielām avārijām”,
„Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi”, „Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā”.
(360) Būtiski atzīmēt, ka šī tematiskā mērķa virzieni skar arī ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģijā (Blue Growth) izvirzītos mērķus, proti, darbības tiks vērstas uz labu jūras vides stāvokļa saglabāšanu, kā arī jūras un tās dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Ieguldījumi Natura 2000 teritoriju saglabāšanai un apmeklētāju plūsmu novirzīšanai uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot nepieciešamo infrastruktūru, perspektīvā veicinās eko-tūrisma attīstību. Savukārt, dabas mantojuma objektu attīstība veicinās arī tūrisma pakalpojumu piedāvājumu ārpus aktīvākās sezonas, tādējādi mazinot sezonalitātes efektu, x.xx. Baltijas jūras piekrastē, un nodrošinās ilgtspējīgu piekrastes zonas attīstību.
(361) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomiskajai attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja, kas atspoguļota sadaļā – horizontālā princips Ilgtspējīga attīstība.
Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā
Stratēģijas „Eiropa 2020” vadošās iniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis – ekonomiskās izaugsmes nodalīšana no resursu izmantošanas, atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, palielināt atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, modernizēt transporta nozari un veicināt energoefektivitāti, attīstot ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.
(362) Ņemot vērā 1.1.sadaļā sniegto vajadzību izvērtējumu un ESSBJR transporta prioritātē uzsvērto nepieciešamību pabeigt TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu, kā arī uzlabot savienojumus ar ES kaimiņvalstīm, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam izvirzītos mērķus un atbalstītu efektīvu, integrētu, multimodālu, tautsaimniecības attīstību un pakalpojumu pieejamību veicinošu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu transporta sistēmu, plānotas investīcijas vairākos virzienos.
(363) Nepieciešamas būtiskas investīcijas TEN-T autoceļu tīklā, ņemot vērā, ka daudzi valsts galveno autoceļu posmi atrodas kritiskā stāvoklī.144
(364) Ievērojot stratēģijā „Latvija 2030” un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas investīcijas ceļu tīklā, kas nodrošina nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21) sasniedzamību un efektīvu sasaisti ar TEN-T tīklu. Plānojot investīcijas reģionālā autoceļu tīkla attīstībā, tiks veikts prioritizācijas process, kurā ņemts vērā ne tikai autoceļu posmu kvalitātes stāvoklis, bet arī šo ceļa posmu nozīmīgums līdzsvarotā teritoriālajā attīstībā, darbaspēka mobilitātē un pakalpojumu pieejamībā, investīciju ekonomiskā atdeve un potenciālais efekts, ceļa izmantošanas intensitāte un pastāvošie sezonālie kravu ierobežojumi.
(365) Ņemot vērā lielo pilsētu noslogojumu ar tranzīta plūsmām un to teritorijā esošo vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvju skaitu ar augstu automašīnu un vilcienu satiksmes intensitāti, nepieciešams atbalstīt arī pilsētu savienojumus ar TEN-T tīkliem, ar mērķi novērst infrastruktūras pārrāvumus un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un dzīvojamo zonu šķērsošanas, kā rezultātā samazināsies piesārņojumu un trokšņu līmenis pilsētās, īpaši Rīgas pilsētas un Pierīgas infrastruktūras sistēmā.
(366) Lai nodrošinātu ES transporta politikai atbilstīgu un ar kaimiņvalstīm vienotu tehnoloģiju ieviešanu, tiks izstrādāta vienota vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēma, pārskatot satiksmes organizāciju, kā arī uzlabotas vai modernizētas kontroles - vadības un signalizācijas iekārtas, ieviešot atbilstošu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) līmeni un saskaņā ar noteikumiem ES tiesību aktos145. Investīcijas TEN-T dzelzceļa tīkla attīstībā sniegs ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā, veicinot vides aizsardzību un efektīvu resursu izmantošanu, un palielinot transporta sistēmas ilgtspēju.
(367) Elektrificējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazināta slodze videi, nodrošinot dzelzceļa koridora ilgtspēju, samazinot tā kopējās izmaksas, nodrošināta atbilstība ES transporta politikas ilgtermiņa mērķiem, dodot ieguldījumu viena no ESSBJR mērķiem „Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus” sasniegšanā, attīstot zaļāku transporta koridoru Austrumu-Rietumu virzienā.
(368) Savukārt dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija nodrošinās visu kategoriju, x.xx. pasažieru ar īpašām vajadzībām drošu un ērtu apkalpošanu uz pasažieru platformām un stacijas ēkās, kā arī piekļuvi pasažieru infrastruktūras objektiem, iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.
(369) Investīcijas nepieciešamas arī lielo ostu efektīvai integrācijai transporta tīklā, nodrošinot pievadceļus un efektīvi nodalot kravu transporta plūsmu no dzīvojamo zonu šķērsošanas un vietējās satiksmes plūsmas, kā arī veicot investīcijas jūras ceļu pieejamībā. Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un veikti ieguldījumi, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, un mazinās ostu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, atļaujot kuģu kustību arī nelabvēlīgos laika apstākļos, ko šobrīd nav iespējams nodrošināt. Tādā veidā mazināsies kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, kas samazinās kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas un nelabvēlīgo ietekmi Baltijas jūrā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu viena no ESSBJR mērķiem
„Glābt jūru” sasniegšanā, veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritārās joma
144 Plašāks autoceļu stāvokļa apraksts un plānoto investīciju kartējums ietverts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.- 2020.gadam.
145 Savstarpējās izmantojamības direktīvas un savstarpējās izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz Transeiropas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu (CCS SITS)