Atkritumu apsaimniekošana. Prioritāte “Izaugsmi atbalstošas teritorijas” Prioritātes rīcības virziens
Atkritumu apsaimniekošana. Lauksaimniecība Ražošanas procesi un produktu lietojums Enerģijas ražošana 2010 2013 2014 2015 Gads kt Attēls Nr.5.2.2. Gaistošo organisko savienojumu emisijas Latvijā (Avots: Latvia’s National Inventory report, 2017) Tā kā par 2017.gadu nav pieejami dati, tad apskatot 2014.gada mērķa sasniegšanas rādītāju (62 kt), var redzēt, ka ir izdevies sasniegt ne tikai mērķa vērtību 2014.gadā, bet ir jau sasniegta arī 2020.gada vērtība.
Atkritumu apsaimniekošana. Attēls Nr.5.6. Sadzīves un bīstamie atkritumi, to savākšana un pārstrāde (Avots: CSP) Salīdzinot radīto atkritumu daudzumu 2010.gadā no NAP2020 SIVN vides pārskatā atspoguļotā un 2016. gadā, var redzēt, ka radītais atkritumu daudzums ir palielinājies. 2016. gada kopējais radītais atkritumu apjoms saskaņā ar datu bāzē pieejamo informāciju ir 2044 tūkst.t., kas ir par 857 tūkst.t vairāk nekā 2010.gadā. 2010.gadā vēl bija vērojama tendence uz kopējā atkritumu daudzuma palielināšanos, turpretī pēc 2016. gada datiem šī tendence vairs nav tik pamanāma. Novērojams, ka radīto atkritumu daudzums pēdējos 4 gados nav vairs strauji pieaudzis. Eksportēto sadzīves atkritumu daudzums (skatīt attēlu Nr.5.6.1.), kas tiek pārstrādāti ārpus Latvijas teritorijas salīdzinot 2010. un 2016. gadu ir krities apmēram par trešdaļu (104 tūkst.t). Ir mainījušās eksportēto atkritumu frakciju proporcijas. 2010.gadā lielāko eksportējamo atkritumu daļu veidoja krāsainie un melnie metāli (aptuveni 70 %), tad 2016.gadā tie veido aptuveni 43 % no eksportētajiem atkritumiem. Ir palielinājies papīra, kartona, plastmasas un stikla atkritumi (apmēram 40 % no kopējiem eksportētajiem atkritumiem) daudzums, kas faktiski ir otrreizējās izejvielas un līdz ar to var secināt, ka pārstrādes jaudas uz vietas Latvijā joprojām nav pietiekamas, vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei ārpus Latvijas. Importēto sadzīves atkritumu apjoms (skatīt attēlu Nr.5.6.2.) salīdzinot ar 2010. gadu ir kāpis gandrīz 11 reizes. Ja 2010. gadā tas sastādīja tikai aptuveni 27,7 tūkst.tonnu, tad 2016. gadā importēto sadzīves atkritumu apjoms ir sasniedzis jau apmēram 301,7
Atkritumu apsaimniekošana. Lauksaimniecība Ražošanas procesi Enerģētikas nozare Ražošanas un būvniecības nozare Transports Citi sektori Citi Kā redzams attēlā Nr.5.1.3. SEG emisiju apjoms kopš 2010. gada ir krities par 899.7 kt CO2 ekvivalenta, kas procentuāli ir kritums par 3,5% (salīdzinot pret 1990. gada emisijām). 2015.gadā ir novērojams neliels SEG emisiju pieaugums par 112.65 kt CO2 ekvivalenta jeb 0,39%. [Eurostat, Latvia’s National Inventory Report, 2017.] Attēls Nr.5.1.4. SEG emisijas sadalījums pēc sektora 2015.gadā (Avots: Latvia’s National Inventory report, 2017) Galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir transports, lauksaimniecība un enerģētikas nozare. Salīdzinot ar 2010.gadu, lauksaimniecības nozarē radušās SEG emisijas pieaugušas par 5%. Enerģētikā radušās SEG emisijas samazinājušās par 3%. Vairāki kritēriji praktiski nav mainījušies, bet jāņem vērā, ka dažādo sadalījumu sektoru dēļ datus ne vienmēr var salīdzināt objektīvi.
Atkritumu apsaimniekošana. Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemti ES normatīvajos aktos noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei. Ir arī noteikti atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība. Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiskie instrumenti, piemēram, dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju, kā arī ražotāja atbildība par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri), (336) Tomēr laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītas savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām138. Tāpēc atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam noteiktajam un ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi - palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, Latvijā ir nepieciešams tālāk attīstīt dalītās atkritumu savākšanas sistēmu, kā arī nodrošināt iespējas un jaudas dalīti savākto atkritumu turpmākai sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, kā arī attiecīgo atkritumu pārstrādei un reģenerācijai Latvijā, palielinot esošo atkritumu pārstrādes iekārtu jaudas vai veidojot jaunas iekārtas, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti. (337) Lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes apjomu no kopējā savāktā atkritumu daudzuma, sadzīves atkritumu pārstrādes apjomu, iepakojuma pārstrādes apjomu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā, kā arī izvērtētas iespējas noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Vienlaikus ir jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas un jānovērtē bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciāls, x.xx. to izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāks sistēmas darbības sniegums var
Atkritumu apsaimniekošana. Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemti ES normatīvajos aktos noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei. Ir arī noteikti atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība. Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiskie instrumenti, piemēram, dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju, kā arī ražotāja atbildība par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri), (336) Tomēr laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītas savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām138. Tāpēc atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts
Atkritumu apsaimniekošana. Lauksaimniecība Ražošanas procesi Enerģētikas nozare Ražošanas un būvniecības nozare Transports Citi sektori Citi Attēls Nr.5.1.4. SEG emisijas sadalījums pēc sektora 2015.gadā (Avots: Latvia’s National Inventory report, 2017) Galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir transports, lauksaimniecība un enerģētikas nozare. Salīdzinot ar 2010.gadu, lauksaimniecības nozarē radušās SEG emisijas pieaugušas par 5%. Enerģētikā radušās SEG emisijas samazinājušās par 3%. Vairāki kritēriji praktiski nav mainījušies, bet jāņem vērā, ka dažādo sadalījumu sektoru dēļ datus ne vienmēr var salīdzināt objektīvi.
Atkritumu apsaimniekošana. Izpildītājs ir atbildīgs par būvlaukuma un citu tā lietoto teritoriju adekvātu apkopi. Darbu veikšana jāorganizē tā, lai tiktu paredzēti pasākumi, kas nodrošina dubļu, atkritumu vai materiālu neizgāšanu uz ceļiem vai teritorijās, kurās Izpildītājs nav saņēmis atļauju šādām darbībām. Izpildītāja pienākums ir nekavējoties aizvākt šādus materiālus, dubļus vai atkritumus, ja tie kādu iemeslu dēļ ir nonākuši uz ceļiem vai teritorijās, kurās nav atļaujas šādu materiālu izvietošanai.
Atkritumu apsaimniekošana. 2010. gada 28. oktobra „Atkritumu apsaimniekošanas likums” nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu un veicinātu atkritumu apsaimniekošanu.
Atkritumu apsaimniekošana. 28.10.2010. Likums Atkritumu apsaimniekošanas likums (stājas spēkā 18.11.2010.). Normatīvajā aktā laika gaitā veikta virkne grozījumu. Likums nosaka, ka atkritumu apsaimniekošana veicama tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta. Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi: • radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, augiem un dzīvniekiem; • radīt traucējošus trokšņus vai smakas; • nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās teritorijas; • piesārņot un piegružot vidi. Likuma 3.pantā teikts, ka šis likums neattiecas uz atkritumiem, kas radušies derīgo izrakteņu izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesos. Sadzīves atkritumu, kas radīsies, veicot paredzamo darbību, apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā regulē pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, kuros nosaka prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu. 21.06.2011. MK noteikumi Nr.470 "Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu Noteikumi nosaka derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību. Noteikumu 5. pants nosaka, ka šie noteikumi attiecas uz tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanu, ko rada ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm, derīgo izrakteņu apstrāde un uzglabāšana, ja ieguves atkritumus glabā A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā. Savukārt 6. pantā teikts, ka ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts ir teritorija (ieskaitot ieguves atkritumu glabāšanas vietu), kurā – neatkarīgi no tā, vai attiecīgie ieguves atkritumi ir cieti vai šķidri, izšķīduši vai suspendēti, – uzkrāj vai glabā ieguves atkritumus, ja ieguves atkritumi attiecīgajā vietā tiek glabāti: • ilgāk par vienu gadu no rašanās brīža – tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektos, • kuri nav bīstami un nav inerti; • ilgāk par trijiem gadiem no rašanās brīža. Valsts vides dienests ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu atzīst par A kategorijas objektu, ja: • paredzamās sekas negadījumam, ko izraisījis ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta konstrukciju integritātes zudums vai nepareiza ekspluatācija, īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai videi; • tajā atrodas ieguves atkritumi, ko klasificē kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas atkritumus padara bīstamus, ja šo noteikumu 18.punktā ...