Piezīmes Ja pretendents ir personu apvienība (nereģistrēta), attiecīgo informāciju sniedz par katru personu apvienības dalībnieku. Savukārt, ja pretendents ir personālsabiedrība, attiecīgo informāciju sniedz par katru personālsabiedrības biedru. ** Sniedz informāciju par līguma izpildes pasākumiem, kurus pretendents nodos saistītajai personai, un resursiem, kurus saistītā persona apņemas nodot pretendenta rīcība, kā arī veidu, kādā šie resursi tiks pretendentam nodoti.
Līgumsods Gadījumā, ja Piegādātājs neizpilda saistības Līgumā paredzētajos termiņos un Pircējs rakstiski pieprasa no Piegādātāja maksāt līgumsodu, Piegādātājs maksā Pircējam līgumsodu 0,5% (nulle komats pieci procenti) apmērā no nepiegādāto Preču summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma kopējās summas bez PVN, pamatojoties uz Pircēja piestādīto rēķinu, ja minētais nokavējums radies Piegādātāja vai Piegādātāja Līguma izpildē iesaistītu trešo personu vainas dēļ. Gadījumā, ja Pircējs nesamaksā Piegādātājam Līguma maksājumu paredzētajos termiņos, un Piegādātājs rakstiski pieprasa no Pircēja maksāt līgumsodu, Pircējs maksā Piegādātājam līgumsodu 0,5% (nulle komats pieci procenti) apmērā no nepiegādāto Preču summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma kopējās summas bez PVN uz Piegādātāja piestādīto rēķinu. Gadījumā, ja Līgums tiek pārtraukts Līguma 9.4.1. un 9.4.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos Piegādātājs maksā Pircējam līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no Līguma kopējās summas, to pārskaitot Pircēja kontā 10 (desmit) dienu laikā no Līguma laušanas brīža. Ja Piegādātājs ir piegādājis Līguma noteikumiem neatbilstošu produkciju un neapmaina to Līguma 3.5.apakšpunkta noteiktajā kārtībā, tas maksā Pircējam līgumsodu 0,5% (nulle komats pieci procenti) apmērā no Līguma prasībām neatbilstošās produkcijas summas, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma kopējās summas bez PVN, un atlīdzina visus radušos zaudējumus. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Piegādātāju no saistību izpildes. Šā Līguma 5.1., 5.2. un 5.5. apakšpunktos noteiktā līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no saistību pilnīgas izpildes.
Pušu mantiskā atbildība Katra PUSE atbild par LĪGUMA saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajā LĪGUMA noteiktajā kārtībā. Ja IEKĀRTAS tiek piegādātas neatbilstošas LĪGUMĀ noteiktajam, NOMNIEKAM ir tiesības nepieņemt IEKĀRTAS līdz IZNOMĀTĀJS novērš IEKĀRTU trūkumus, par ko tiek sagatavots akts. Par PAKALPOJUMA apmaksas termiņa kavējumu IZNOMĀTĀJS ir tiesīgs NOMNIEKAM piemērot līgumsodu 0,1% (nulle, komats, viena procenta) apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no kopējās LĪGUMA summas. Par PAKALPOJUMA izpildes kavējumu NOMNIEKS ir tiesīgs IZNOMĀTĀJAM piemērot līgumsodu 0,1% (nulle, komats, viena procenta) apmērā no PAKALPOJUMA summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no LĪGUMA summas. Aprēķināto līgumsoda summu NOMNIEKS ir tiesīgs ieturēt no samaksas par saņemto PAKALPOJUMU, rakstiski par to informējot IZNOMĀTĀJU. Šā LĪGUMA izpildes gaitā IZNOMĀTĀJAM ir saistošs IEPIRKUMĀ iesniegtais piedāvājums. PUSES apņemas nekavējoties rakstveidā informēt viena otru par jebkādām grūtībām šā LĪGUMA izpildes procesā, kas varētu aizkavēt savlaicīgu PAKALPOJUMA veikšanu un LĪGUMA izpildi. IZNOMĀTĀJS uzņemas materiālo atbildību par NOMNIEKAM un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem un nemantisko kaitējumu, kā arī atlīdzina visus izdevumus, zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas IZNOMĀTĀJA darbības vai bezdarbības rezultātā radušies NOMNIEKAM vai trešajām personām.
STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.
PUŠU ATBILDĪBA UN LĪGUMSODS Puses ir savstarpēji atbildīgas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī atbild par otrai Pusei šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību. Ja Pasūtītājs savas vainas dēļ kavē Līgumā noteikto apmaksas termiņu, Projektētājam ir tiesības pieprasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas par katru nokavēto attiecīgā termiņa dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas. Ja Projektētājs kavē kādu no Līguma 4.1.punkta apakšpunktos minētajiem darbu izpildes termiņiem, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no Līguma 3.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma 3.1.1.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt Projektētājam maksāt Būvprojekta Trūkumu dēļ Pasūtītājam radīto zaudējumu atlīdzību, kas var rasties palielinoties Būvprojekta realizācijas laikam, palielinoties būvdarbu apjomam, palielinoties būvdarbu izmaksām un citos gadījumos Projektētāja prettiesiskas rīcības dēļ. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 500,00 EUR (pieci simti euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neorganizē un/vai tā pārstāvis nepiedalās Projektētāja un Pasūtītāja kopīgās sanāksmēs, kurās tiek risināti ar Līguma izpildi saistītie jautājumi, un/vai Projektētājs nepilda šo sanāksmju lēmumus, kuri fiksēti protokolos. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 8000,00 EUR (astoņi tūkstoši euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neievēro Līguma noteikumus par konfidencialitāti. Ja Pasūtītājs pirms termiņa izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 14.3.1., 14.3.2. vai 14.3.3.punktu, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 10% (desmit procenti) apmērā no Līgumcenas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līgumā paredzēto saistību turpmākas pildīšanas un neizslēdz pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Puses vienojas, ka Pasūtītājam saskaņā ar Līgumu pienākošos līgumsodus un Līguma 7.4.punktā minētos zaudējumus Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo Līgumu, pienākas Projektētājam, pirms tā izmaksas Projektētājam. Projektētājs atbild par zaudējumiem, ko tas ar savu prettiesisku darbību vai bezdarbību nodarījis Pasūtītājam vai trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par tā piesaistīto apakšuzņēmēju Projektēšanas darbu un Autoruzraudzības izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem un par zaudējumiem, ko Līguma izpildē iesaistītie apakšuzņēmēji ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību ir nodarījuši Pasūtītājam un trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par visu saistību izpildi pret apakšuzņēmēju, tajā skaitā samaksas veikšanu.
PAKALPOJUMA KVALITĀTE Pakalpojuma kvalitātei jāatbilst Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, Iepirkumā iesniegtajam Uzņēmēja piedāvājumam un Latvijas Republikā noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Ja Pasūtītājs nav pieņēmis Pakalpojumu Vienošanās 5.4.1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, par Pakalpojuma neatbilstību Vienošanās noteikumiem Pasūtītājs paziņo Uzņēmējam rakstiski 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Pakalpojuma plānotās saņemšanas dienas, nosūtot paziņojumu uz Vienošanās 3.2. punktā norādīto e-pasta adresi. Uzņēmējam ir pienākums turpmāk novērst Pasūtītāja konstatēto Pakalpojuma neatbilstību.
Sadarbība 6.1. Visos ar Darba veikšanu saistītajos jautājumos Izpildītājs sadarbojas ar Pasūtītāju un tā Projekta vadītāju.
SAPULCES 6.1. Pēc vienas Puses pieprasījuma, kas iesniegts rakstiski otrai Pusei ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms sapulces datuma, tiek noturētas Pušu sapulces.
Pircēja saistības Pircējs primāri pasūta Preces no Piegādātāja, kurš Vienošanās pielikumā Nr. 1 attiecīgajā pozīcijā ir norādīts kā Piegādātājs Nr. 1. Ja Piegādātājs Nr. 1 nevar piegādāt Preci, tad Pircējs Preci pasūta no nākamā lētākā Piegādātāja. Pircējs Vienošanās darbības laikā ievēro Vienošanās 3. punktā un piegādes līgumā noteikto piegādes līguma izpildes kārtību.
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
