Common use of Aprakstošā daļa Clause in Contracts

Aprakstošā daļa. [1] Pieteicēja SIA ,,NIF Dzīvojamie īpašumi" ieguva īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu [adrese], Jelgavā, (turpmāk - objekts), kurā bija atslēgtā dabasgāzes padeve sakarā ar to, ka iepriekšējais objekta īpašnieks nebija nokārtojis saistības par dabasgāzes piegādi objektā. Pieteicēja vērsās pie trešās personas AS .,Latvijas Gāze", lūdzot noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu. Trešā persona pieteicējas lūgumu noraidīja, jo tā nav saņēmusi samaksu par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi. Pieteicēja vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk - Komisija vai atbildētāja), lūdzot uzdot trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Ar Komisijas 2011.gada 11.jūlija lēmumu Nr. 1-2.21/3047 pieteicējas lūgums noraidīts. [2] Pieteicēja iesniegusi pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par Komisijas lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedumu pieteikums apmierināts daļēji: atzīts par prettiesisku Komisijas lēmums, bet noraidīts pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [2.1] Apstāklis, ka pieteicēja vairs nav objekta īpašniece, ir pamats noraidīt pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo šobrīd vairs nav iespējams uzlikt pienākumu trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Taču daļā par Komisijas lēmuma atcelšanu pieteikums ir precizējams, lemjot par lēmuma tiesiskumu. [2.2] No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļi. Tas izriet arī no sabiedrisko pakalpojumu būtības. Trešā persona un atbildētāja atteikumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pamatojusi tikai ar vienu apstākli - iepriekšējam objekta īpašniekam ir nenokārtotas saistības par dabasgāzes piegādi. Šis apstāklis neiekļaujas likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Pirmkārt, iepriekšējā lietotāja parāda saistības izriet no dabasgāzes piegādes līguma. Tas nedrīkst ietekmēt trešās personas, tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskās sekas. Arī Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr. 1048 «Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 1048) noteic tādus sistēmas operatora un lietotāja pienākumus, kas izriet no savstarpēji noslēgta līguma, kā arī paredz tiesiskās sekas par līguma nepildīšanu tieši lietotājam. Otrkārt, priekšnoteikums - finansiālās iespējas, kas pieļauj sabiedriskā pakalpojuma nesniegšanu, ir saistāmas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja spēju nodrošināt pakalpojumu konkrētajā vietā. Ja pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami tādi līdzekļi, kādus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs finansiāli nevar atļauties vai tie nav ekonomiski attaisnojami, tad pakalpojuma sniegšanu var atteikt. Taču konkrētajā gadījumā objekts ir gazificēts, t.i., tā dabasgāzes apgādes iekšējā sistēma ir nodota ekspluatācijā un pieslēgta dabasgāzes apgādes sistēmai. Tas nozīmē, ka nekādi finansiāli ieguldījumi pakalpojuma sniegšanai vairs nav jāveic. Nav skaidra trešās personas un atbildētājas nostāja attiecībā uz to, ka pakalpojuma sniegšana pieteicējai finansiāli ietekmētu trešo personu. No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas neizriet, ka trešajai personai būtu bijušas tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu pieteicējai. [2.3] Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums, kaut arī tā noslēgšanu veicina likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus, vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/ īres tiesības. Šajā gadījumā ir iestājušies abi priekšnoteikumi līguma izbeigšanai. Pēc šo nosacījumu iestāšanās tikai no trešās personas privāttiesiskas gribas ir atkarīgs, vai tā izbeigs līgumu, vai ne. Proti, tai ir tiesības, bet nav obligāta pienākuma izbeigt līgumu. Tomēr trešās personas privātā griba nevar prevalēt pār likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc pieteicējas pamatota pieprasījuma (pieteicējas pieprasījums sniegt sabiedrisko pakalpojumu bija pamatots, jo pieteicēja kļuva par objekta īpašnieci), likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. Līdz ar to, ja iestājas apstākļi, kas norādīti Enerģētikas likuma 42.1panta 1. daļā, tad atbilstoši normas mērķim iepriekšējais līgums ir jāizbeidz un jāslēdz nākamais līgums. [2.4] Pretēji trešās personas un atbildētājas argumentiem, pieteicējai nevajadzēja interesēties par to, vai par objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini un vai nepastāv juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai, jo pieteicēja nav atbildīga par iepriekš izveidojušos parādu un šie apstākļi nevar kalpot par juridisku šķērsli līguma par dabasgāzes piegādi noslēgšanai. Iepriekšējā lietotāja parāda saistības nevar tikt vērtētas kā iegādājamā nekustamā īpašuma ,,trūkums" Civillikuma 1613.panta izpratnē, jo šīs parādsaistības nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai apgrūtinājums. Parādsaistības ir izveidojušās uz atsevišķa līguma pamata, un par tām ir atbildīgs šī līguma slēdzējs. [2.5] Parāda piedziņa ir trešās personas rokās un tā īstenojama likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi arī sasniedzot likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumā noteiktos mērķus. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiem, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiska. [3] Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi kasācijas sūdzību, kas pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.

Aprakstošā daļa. [1] Pieteicēja SIA ,,NIF Dzīvojamie īpašumi" ieguva īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu [adrese], Jelgavā, Lietuvas sabiedrības AB DFDS Seaways (turpmāk - objekts)prasītājs) cēlis tiesā maza apmēra prasību piedzīt no /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par labu prasītājam parādu Ls 537,50 un tiesāšanās izdevumus. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs uz sava vārda internetā iegādājies biļeti Nr. LV 2000747, par pasažieriem pie biļetes pirkuma uzrādījis arī personas /pers. B/ un /pers. C/, pasūtījis pusdienu un vakariņu bufeti trim personām, kajīti trim personām un automašīnas vietu, brauciena laiku un maršrutu – visu minēto par biļetē pielīgto cenu. Biļete izmantota pārbraucienam ar prāmi Victoria%20Seaways maršrutā Klaipēda- Ķīle 2012. gada 27. jūnijā, ko apliecina pasažieru reģistrs, kurā bija atslēgtā dabasgāzes padeve sakarā norādītas iepriekšminētās personas. Pasažieru reģistrs tiek sastādīts pasažieriem reģistrējoties braucienam uzrādot savas pases. Autotransporta reģistrā reģistrēta automašīna Folksvagen HT 6006 un treileris R1083. Automašīna un treileris uz kuģa tiek reģistrēti tieši brīdī, kad tie uzbrauc uz kuģa. Minētās automašīnas numuru un treileri atbildētājs norādījis arī biļetē pie tās iegādes internetā. Samaksa par pakalpojumu prāmja pārvadājuma izmantošanu nav veikta. Pamatojums – krāpniecisks darījums ar tokredītkarti, ka iepriekšējais objekta īpašnieks nebija nokārtojis saistības par dabasgāzes piegādi objektāko apliecina prasītāja pievienotā izziņa. Pieteicēja vērsās pie trešās personas AS .,Latvijas Gāze", lūdzot noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu. Trešā persona pieteicējas lūgumu noraidīja, jo tā nav saņēmusi samaksu par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi. Pieteicēja vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk - Komisija vai atbildētāja), lūdzot uzdot trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Ar Komisijas 2011.gada 11.jūlija lēmumu Nr. 1-2.21/3047 pieteicējas lūgums noraidīts. [2] Pieteicēja iesniegusi pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par Komisijas lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedumu pieteikums apmierināts daļēji: atzīts par prettiesisku Komisijas lēmums, bet noraidīts pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [2.1] Apstāklis, ka pieteicēja vairs nav objekta īpašniece, ir pamats noraidīt pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo šobrīd vairs nav iespējams uzlikt pienākumu trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Taču daļā par Komisijas lēmuma atcelšanu pieteikums ir precizējams, lemjot par lēmuma tiesiskumu. [2.2] No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļi. Tas izriet arī no sabiedrisko pakalpojumu būtības. Trešā persona un atbildētāja atteikumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pamatojusi tikai ar vienu apstākli - iepriekšējam objekta īpašniekam ir nenokārtotas saistības par dabasgāzes piegādi. Šis apstāklis neiekļaujas likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Pirmkārt, iepriekšējā lietotāja parāda saistības izriet no dabasgāzes piegādes līguma. Tas nedrīkst ietekmēt trešās personas, tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskās sekas. Arī Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr. 1048 «Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 1048) noteic tādus sistēmas operatora un lietotāja pienākumus, kas izriet no savstarpēji noslēgta līguma, kā arī paredz tiesiskās sekas par līguma nepildīšanu tieši lietotājam. Otrkārt, priekšnoteikums - finansiālās iespējas, kas pieļauj sabiedriskā pakalpojuma nesniegšanu, ir saistāmas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja spēju nodrošināt pakalpojumu konkrētajā vietā. Ja pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami tādi līdzekļi, kādus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs finansiāli nevar atļauties vai tie nav ekonomiski attaisnojami, tad pakalpojuma sniegšanu var atteikt. Taču konkrētajā gadījumā objekts ir gazificēts, t.iPrasība pamatota uz Civillikuma 1511., tā dabasgāzes apgādes iekšējā sistēma ir nodota ekspluatācijā 1533., 2212., 2223., 1838. pantu. Atbildētājam 2013. gada 27. maijā nosūtīts prasības pieteikums uz deklarēto dzīves vietas adresi, ar lūgumu sniegt 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas paskaidrojumus, atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā datumu, sprieduma saņemšanas laiku un pieslēgta dabasgāzes apgādes sistēmai. Tas nozīmē, ka nekādi finansiāli ieguldījumi pakalpojuma sniegšanai vairs nav jāveic. Nav skaidra trešās personas un atbildētājas nostāja attiecībā uz to, ka pakalpojuma sniegšana pieteicējai finansiāli ietekmētu trešo personu. No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas neizriet, ka trešajai personai būtu bijušas tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu pieteicējai. [2.3] Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums, kaut arī tā noslēgšanu veicina vietu paziņots likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus, vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/ īres tiesības. Šajā gadījumā ir iestājušies abi priekšnoteikumi līguma izbeigšanai. Pēc šo nosacījumu iestāšanās tikai no trešās personas privāttiesiskas gribas ir atkarīgs, vai tā izbeigs līgumu, vai ne. Proti, tai ir tiesības, bet nav obligāta pienākuma izbeigt līgumu. Tomēr trešās personas privātā griba nevar prevalēt pār likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc pieteicējas pamatota pieprasījuma (pieteicējas pieprasījums sniegt sabiedrisko pakalpojumu bija pamatots, jo pieteicēja kļuva par objekta īpašnieci), likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. Līdz ar to, ja iestājas apstākļi, kas norādīti Enerģētikas likuma 42.1panta 1. daļā, tad atbilstoši normas mērķim iepriekšējais līgums ir jāizbeidz un jāslēdz nākamais līgums. [2.4] Pretēji trešās personas un atbildētājas argumentiem, pieteicējai nevajadzēja interesēties par to, vai par objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini un vai nepastāv juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai, jo pieteicēja nav atbildīga par iepriekš izveidojušos parādu un šie apstākļi nevar kalpot par juridisku šķērsli līguma par dabasgāzes piegādi noslēgšanai. Iepriekšējā lietotāja parāda saistības nevar tikt vērtētas kā iegādājamā nekustamā īpašuma ,,trūkums" Civillikuma 1613.panta izpratnē, jo šīs parādsaistības nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai apgrūtinājums. Parādsaistības ir izveidojušās uz atsevišķa līguma pamata, un par tām ir atbildīgs šī līguma slēdzējs. [2.5] Parāda piedziņa ir trešās personas rokās un tā īstenojama likumā noteiktajā noteiktā kārtībā, tādējādi arī sasniedzot likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumā noteiktos mērķus. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiem, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiska. [3] Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi kasācijas sūdzību, kas pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.

Aprakstošā daļa. [1] Pieteicēja Līdzpieteicējas AS „VCI”, SIA ,,NIF Dzīvojamie īpašumi" ieguva īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu [adrese]„Projekts 3”, JelgavāSIA „PRO VIA”, (turpmāk - objekts)SIA „Pk 19+93” un AS „Ceļu inženieri” nodibināja pilnsabiedrību „Latroad” ar mērķi sadarboties ERAF un Kohēzijas fondu finansētajos Satiksmes ministrijas un Latvijas deviņu lielāko pilsētu infrastruktūras attīstības projektos – projektēšanā, kurā bija atslēgtā dabasgāzes padeve sakarā ar toprojektu vadībā un būvuzraudzībā. Līgumā paredzēts, ka iepriekšējais objekta īpašnieks nebija nokārtojis saistības kopīga komercdarbība notiek, apvienojot darbu, pieredzi, materiālos un tehniskos līdzekļus un iespējas, par dabasgāzes piegādi objektāto apmēru un sadalījumu starp biedriem vienojoties uz katru iepirkumu. Pieteicēja vērsās pie trešās personas AS .,Latvijas Gāze"Tāpat līgumā noteikts, lūdzot noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu. Trešā persona pieteicējas lūgumu noraidīja, jo tā nav saņēmusi samaksu par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi. Pieteicēja vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk - Komisija vai atbildētāja), lūdzot uzdot trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Ar Komisijas 2011.gada 11.jūlija lēmumu Nr. 1-2.21/3047 pieteicējas lūgums noraidītska pilnsabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus līgumā noteiktajā komercdarbības jomā. [2] Pieteicēja iesniegusi pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā Konkurences padome ar 2011.gada 4.novembra lēmumu Nr.E02-68 līdzpieteicēju darbībās konstatēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (norma aizliedz tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, tostarp vienošanās par Komisijas lēmuma atcelšanu tirgus sadali) un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedumu pieteikums apmierināts daļēji: atzīts par prettiesisku Komisijas lēmums, bet noraidīts pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiemuzlika līdzpieteicējām naudas sodu. [2.13] ApstāklisLīdzpieteicējas vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atcelt Konkurences padomes lēmumu. [4] Administratīvā apgabaltiesa ar 2013.gada 25.novembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedumā norādīti tālāk minētie apsvērumi. Konkrētajam tirgum lietās par karteļa veidošanos nav būtiskas nozīmes. Pieteicējas ir konkurentes, ņemot vērā, ka pieteicēja vairs tās piedalās ceļu būvuzraudzības un ceļu projektēšanas pakalpojumu iepirkumos un piedāvā konkurējošus pakalpojumus. Līguma sākotnējā redakcija paredzēja tirgus sadali pēc pircēja (pasūtītāja) un pēc finansējuma avota, kas nav objekta īpašniecepieļaujams. No līguma sākotnējās redakcijas neizriet, ka līdzpieteicējas būtu vēlējušās vienoties par dalību tikai tādos iepirkumos, kuriem tās katra atsevišķi nespēj kvalificēties. Iegūtā informācija par pieteicēju iepriekšējo trīs gadu pieredzi, lielākajiem noslēgtajiem līgumiem publiskajos iepirkumos, veikto darbu apjomu, uzņēmumu kapacitāti, kā arī pilnsabiedrības „Latroad” piedāvājumos paredzēto darbinieku noslodzi neliecina, ka līdzpieteicējas individuāli nevarēja piedalīties lielākajā daļā no apskatītajiem iepirkumiem. Turklāt līdzpieteicējas pēc līguma noslēgšanas arī atsevišķi piedalījās iepirkumos, kuri finansēti no ERAF vai Kohēzijas fonda. To, ka konkrētajos iepirkumos pilnsabiedrības biedri varēja piedalīties individuāli, apliecina arī to vienošanās par darbu izpildes sadalījumu, proti, virknē gadījumu lielāko daļu darbu (līdz pat 92 %) apņēmusies veikt viena vai divas sabiedrības. Atsevišķos gadījumos darbus pilnā apjomā veica viens pilnsabiedrības biedrs, lai arī sākotnējā vienošanās par darbu sadalījumu paredzēja, ka pārējie četri biedri veiks 2 % darba. Tātad pilnsabiedrības biedriem nebija nepieciešamības visiem kopīgi iesniegt piedāvājumu, un vienošanās par kopīgu dalību konkursā bija formāla. No līdzpieteicēju sniegtajiem paskaidrojumiem neizriet, ka tās būtu iesniegušas konkrētus pierādījumus, ka, tikai vienojoties par kopīgu piedāvājumu, tās varēja kvalificēties konkrētajiem iepirkumiem un tikai kopīgi varēja sniegt paredzētos pakalpojumus. Līdzpieteicējas nav norādījušas konkrētus iepirkumus, kuros aizņemtības dēļ nebija iespējams pieteikt konkrētus līdzpieteicēju speciālistus. Pilnsabiedrība piedalījusies arī tādos iepirkumos, kas neatbilst sākotnējam līgumam, proti, valsts AS „Latvijas valsts ceļi” rīkotajos iepirkumos, kas finansēti no Autoceļu fonda. Pieteicējas saskaņoja rīcību, vienojoties par kopīgu dalību iepirkumos, kuros tās bija spējīgas kvalificēties katra atsevišķi, tādējādi ierobežojot konkurenci un vienojoties par tirgus sadali. Minētā vienošanās jau pēc mērķa ir pamats noraidīt pieteikumu vērsta uz konkurences ierobežošanu, tāpēc nav jāvērtē pieteicēju darbību ietekme uz tirgu un kopējo cenu līmeni. Padome arī pamatoti atzina, ka, apspriežot dalību iepirkumos, pieteicējas apmainījās ar informāciju, ko normālas konkurences apstākļos konkurenti viens otram neizpauž. No Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.798 „Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo šobrīd vairs nav iespējams uzlikt pienākumu trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Taču daļā par Komisijas lēmuma atcelšanu pieteikums ir precizējams, lemjot par lēmuma tiesiskumu. [2.2] No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta noteiktajam vienošanās aizliegumam” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.798) 6.punkta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam arī horizontālā sadarbības vienošanās ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumuspakļauta vienošanās aizliegumam, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļitā tieši vai netieši satur horizontālo karteļa vienošanos. Tas [5] Līdzpieteicējas par apgabaltiesas spriedumu iesniegušas kasācijas sūdzību, no kuras izriet arī no sabiedrisko pakalpojumu būtībasšādi apsvērumi. Trešā persona [5.1] Tiesa nav izvērtējusi līdzpieteicēju 2013.gada 20.martā iesniegtos pierādījumus un atbildētāja atteikumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pamatojusi tikai ar vienu apstākli - iepriekšējam objekta īpašniekam ir nenokārtotas saistības par dabasgāzes piegādi2013.gada 27.jūnijā sniegtos paskaidrojumus. Šis apstāklis neiekļaujas likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Pirmkārt[5.2] Lai noteiktu, iepriekšējā lietotāja parāda saistības izriet no dabasgāzes piegādes līguma. Tas nedrīkst ietekmēt trešās personasvai konkrētā vienošanās ierobežo konkurenci, bija jādefinē konkrētais tirgus, jāvērtē tirgus apstākļi, tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskās sekas. Arī Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr. 1048 «Dabasgāzes piegādes līdzpieteicēju konkurentu lielums un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 1048) noteic tādus sistēmas operatora un lietotāja pienākumus, kas izriet no savstarpēji noslēgta līgumakonkurētspēja, kā arī paredz tiesiskās sekas jāizvērtē ierobežojošo nosacījumu ekonomiskais pamatojums. Pati par sevi šāda vienošanās automātiski nav uzskatāma par karteļa vienošanos. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pilnsabiedrības izveidošana un darbība pēc mērķa nevar negatīvi ietekmēt konkurenci, un ir jāveic analīze par līguma nepildīšanu tieši lietotājamietekmi uz tirgu. Otrkārt, priekšnoteikums - finansiālās iespējas, kas pieļauj sabiedriskā pakalpojuma nesniegšanu, ir saistāmas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja spēju nodrošināt pakalpojumu konkrētajā vietā. Ja pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami tādi līdzekļi, kādus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs finansiāli nevar atļauties vai tie Turklāt no sprieduma nav ekonomiski attaisnojami, tad pakalpojuma sniegšanu var atteikt. Taču konkrētajā gadījumā objekts ir gazificēts, t.i., tā dabasgāzes apgādes iekšējā sistēma ir nodota ekspluatācijā un pieslēgta dabasgāzes apgādes sistēmai. Tas nozīmē, ka nekādi finansiāli ieguldījumi pakalpojuma sniegšanai vairs nav jāveic. Nav skaidra trešās personas un atbildētājas saprotama tiesas nostāja attiecībā uz to, ka pakalpojuma sniegšana pieteicējai finansiāli ietekmētu trešo personuvai pārkāpuma konstatēšanai nepieciešams konstatēt būtisku negatīvu ietekmi uz konkurenci, kā arī vai pārkāpums nosakāms pēc mērķa vai sekām. No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas neizriet[5.3] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka trešajai personai būtu bijušas tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu pieteicējailīdzpieteicējas atsevišķi nevarētu piedalīties vairākos iepirkumos, jo tās paralēli gatavoja piedāvājumus citiem iepirkumiem un tādējādi vienu un to pašu speciālistu nevarēja norādīt vairākos piedāvājumos. Tiesa nav vērtējusi, kādos iepirkumos katrs no biedriem piedalījās paralēli un vai objektīvi katrā konkrētajā iepirkumā, kurā piedalījās pilnsabiedrība, bija iespējams piedalīties arī katram tās biedram atsevišķi. [2.35.4] Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības Tiesa nepamatoti nepiemēroja Ministru kabineta noteikumus Nr.798. Ņemot vērā, ka pieteicējām apvienojoties tika nodrošināta iespēja piedalīties lielajos iepirkumos ar konkurētspējīgu piedāvājumu, vienošanās ir civiltiesisks darījums, kaut arī tā noslēgšanu veicina likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumuvērsta uz līdzpieteicēju saimnieciskās darbības efektivizēšanu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus, vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/ īres tiesības. Šajā gadījumā ir iestājušies abi priekšnoteikumi līguma izbeigšanai. Pēc šo nosacījumu iestāšanās tikai no trešās personas privāttiesiskas gribas ir atkarīgs, vai tā izbeigs līgumu, vai ne. Proti, tai ir tiesības, bet nav obligāta pienākuma izbeigt līgumu. Tomēr trešās personas privātā griba nevar prevalēt pār likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc pieteicējas pamatota pieprasījuma (pieteicējas pieprasījums sniegt sabiedrisko pakalpojumu bija pamatots, jo pieteicēja kļuva par objekta īpašnieci), likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. Līdz ar to, ja iestājas apstākļi, kas norādīti Enerģētikas likuma 42.1panta 1. daļā, tad atbilstoši normas mērķim iepriekšējais līgums ir jāizbeidz un jāslēdz nākamais līgumsLīdzpieteicēju tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 %. [2.45.5] Pretēji trešās personas un atbildētājas argumentiem, pieteicējai nevajadzēja interesēties par to, vai par objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini un vai nepastāv juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai, jo pieteicēja nav atbildīga par iepriekš izveidojušos parādu un šie apstākļi nevar kalpot par juridisku šķērsli līguma par dabasgāzes piegādi noslēgšanai. Iepriekšējā lietotāja parāda saistības nevar tikt vērtētas kā iegādājamā nekustamā īpašuma ,,trūkums" Civillikuma 1613.panta izpratnē, jo šīs parādsaistības nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai apgrūtinājums. Parādsaistības ir izveidojušās uz atsevišķa līguma pamata, un par tām ir atbildīgs šī līguma slēdzējsPilnsabiedrības līgumā paredzētie konkurences ierobežojumi tieši atbilst Komerclikuma 82.panta pirmajai daļai. [2.55.6] Parāda piedziņa ir trešās personas rokās Tiesa nav vērtējusi pieteicēju argumentus par informācijas apmaiņas nepieciešamību un tā īstenojama likumā noteiktajā kārtībārobežām pilnsabiedrības ietvaros, tādējādi arī sasniedzot likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumā noteiktos mērķus. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamo īpašumu īpašniekuproti, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiemka informācijas apmaiņa notikusi, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiskalai pilnsabiedrība izlemtu par dalību iepirkumos. [35.7] Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi Publisko iepirkumu likuma normas līdzpieteicējām ļauj piedalīties iepirkumos kā personu apvienībai arī bez pilnsabiedrības līguma. [6] Konkurences padome paskaidrojumos kasācijas sūdzībusūdzību neatzīst un norāda, kas pamatota ar tālāk minētajiem argumentiemka tiesa pareizi piemēroja aizliegtas vienošanās pierādīšanas standartu pēc mērķa. Konkurenci ierobežojoša mērķa konstatācija ļauj atsevišķi nepierādīt vienošanās faktiskās sekas tirgū. Līdzpieteicējas spētu izpildīt iepirkumu apjomu, arī patstāvīgi atklāti konkurējot, nevis savstarpēji vienojoties par iepirkumu sadali. Turklāt līdzpieteicējas aizliegto vienošanos īstenoja arī ārpus noslēgtā pilnsabiedrības līguma. Komerclikums vai Publisko iepirkumu likums neatceļ un nemaina Konkurences likuma normu darbību.

Aprakstošā daļa. [1] Pieteicēja SIA ,,NIF Dzīvojamie īpašumi" ieguva īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu [adrese], Jelgavā, „Rīgas pilsētbūvnieks” (turpmāk - objekts– pasūtītāja) 2016.gada 21.septembrī izsludināja atklātu konkursu „Atkritumu savākšana, izvešana un transportēšana līdz noglabāšanas vai šķirošanas vietai no SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” apsaimniekotajiem īpašumiem” (turpmāk – iepirkums). Iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pakalpojumu sniedzēji – personu apvienība, ko veido SIA „Ragn-Sells” un AS „Ragn-Sells” (personu apvienībai lietā ir trešās personas statuss), kurā bija atslēgtā dabasgāzes padeve sakarā pieteicēja SIA „Eco Baltia Vide” un SIA „Clean R”. Par iepirkuma uzvarētāju 2017.gada 2.janvārī tika atzīta trešā persona. 2017.gada 27.aprīlī starp trešo personu un pasūtītāju tika noslēgts iepirkuma līgums (turpmāk – strīdus līgums), saskaņā ar tokuru puses vienojās par sadzīves atkritumu izvešanas tarifu (5,30 euro par vienu m3), ka iepriekšējais objekta īpašnieks nebija nokārtojis saistības kas ir lielāks par dabasgāzes piegādi objektā. Pieteicēja vērsās pie trešās personas AS .,Latvijas Gāze", lūdzot noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu. Trešā persona pieteicējas lūgumu noraidīja, jo tā nav saņēmusi samaksu iepirkuma procedūras ietvaros iesniegtajā piedāvājumā norādīto (4,58 euro par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi. Pieteicēja vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk - Komisija vai atbildētājavienu m3), lūdzot uzdot trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektā. Ar Komisijas 2011.gada 11.jūlija lēmumu Nr. 1-2.21/3047 pieteicējas lūgums noraidīts. [2] Pieteicēja iesniegusi Uzskatot, ka līgumslēdzējas nedrīkstēja vienoties par lielāku līguma cenu un ka strīdus līgums tādējādi ir noslēgts, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot strīdus līgumu atzīt par spēkā neesošu vai samazināt tā darbības termiņu līdz trīs mēnešiem no sprieduma spēkā stāšanās dienas. [3] Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 8.decembra spriedumu pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par Komisijas lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanunoraidīja. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedumu pieteikums apmierināts daļēji: atzīts par prettiesisku Komisijas lēmums, bet noraidīts pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedums Tiesas spriedums pamatots ar tālāk turpmāk minētajiem argumentiem. [2.13.1] ApstāklisAtbilstoši Publisko iepirkumu likuma (kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 67.1panta otrās daļas 1.punktam būtiski iepirkuma līguma grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Lai gan minētās normas vārdiskais formulējums liecina par to, ka pieteicēja vairs nav objekta īpašniecetā ir attiecināma uz jau noslēgtiem iepirkuma līgumiem, tajā ietvertie principi ir pamats noraidīt pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanuattiecināmi arī uz sākotnējā iepirkuma līguma noslēgšanu, jo šobrīd vairs nav iespējams uzlikt pienākumu trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektāja tajā ir iekļauti no iepirkuma procedūras dokumentiem būtiski atšķirīgi noteikumi. Taču daļā par Komisijas lēmuma atcelšanu pieteikums Ņemot vērā, ka arī līgumslēdzēju veiktās līguma cenas izmaiņas ir precizējamsvērtējamas kā būtiskas līguma izmaiņas, lemjot par lēmuma tiesiskumutās ir pieļaujamas tikai tad, ja ir izpildījušies visi iepriekš minētie priekšnoteikumi. [2.23.2] No likuma ,,Par sabiedrisko Atbilstoši konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 2.2.punktam, ja saskaņā ar normatīvo aktu grozījumiem un/vai saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta izrietregulēšanas komisijas lēmumu uzņēmējam palielinās pakalpojuma sniegšanas pašizmaksa, tad uzņēmējs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam argumentētu lūgumu palielināt pakalpojuma sniegšanas izcenojumu par vērtību, kas nav lielāka par attiecīgo normatīvo aktu vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma rezultātā radīto papildu izmaksu apjomu. Izvērtējot līguma projekta 2.2.punktu, secināms, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam līguma projekts skaidri un nepārprotami paredz līguma grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļi. Tas izriet arī no sabiedrisko pakalpojumu būtības. Trešā persona un atbildētāja atteikumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pamatojusi tikai ar vienu apstākli - iepriekšējam objekta īpašniekam ir nenokārtotas saistības par dabasgāzes piegādi. Šis apstāklis neiekļaujas likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Pirmkārt, iepriekšējā lietotāja parāda saistības izriet no dabasgāzes piegādes līguma. Tas nedrīkst ietekmēt trešās personas, tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskās sekas. Arī Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr. 1048 «Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 1048) noteic tādus sistēmas operatora un lietotāja pienākumus, kas izriet no savstarpēji noslēgta līgumapieļaujami, kā arī paredz tiesiskās sekas pieļaujamo grozījumu apjomu un to būtību. [3.3] Ar 2016.gada 15.decembra likumu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” no 2017.gada 1.janvāra tika palielinātas dabas resursu nodokļu likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu no 12 euro līdz 25 euro par vienu tonnu. Ņemot vērā, ka minētās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs palielina pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar līguma nepildīšanu tieši lietotājam. Otrkārt, priekšnoteikums - finansiālās iespējasprojekta 2.2.punktu bija tiesības lūgt pasūtītājai palielināt pakalpojuma sniegšanas izcenojumu par vērtību, kas pieļauj sabiedriskā nosegtu ar grozījumiem radīto papildu izmaksu apjomu. [3.4] Nav konstatējams, ka strīdus līgumā norādīto pakalpojumu sniegšanas cenu pieaugums pārsniegtu normatīvo aktu grozījumu rezultātā radīto papildu izmaksu apjomu. Trešā persona, nosakot ar normatīvo aktu grozījumiem radīto papildu izmaksu apjomu, pamatoti ir balstījusies uz rokasgrāmatu faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara mērvienībām (turpmāk – Rokasgrāmata) (xxxxx://xxx.xxxxx.xx/xx/XXXxxxxxXxxx/xxxxxxxxx/xxxxx/Xxxx/Xxxxxxxxx/xxxxxxxxxx/Xxxxxxxxxxxx_xxxx_xxxxxxx.xxx). [4] Pieteicēja iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, norādot turpmāk minētos argumentus. [4.1] Tiesa ir nepamatoti piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 61.pantu (iepriekšējā Publisko iepirkumu likuma, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim, 67.1pantu), jo nav konstatējami minētajā normā noteiktie priekšnoteikumi būtisku grozījumu veikšanai. Iepirkuma nolikumam pievienotā līguma projekta 2.2.punkts nosaka tiesības grozīt pakalpojuma nesniegšanucenu tikai tad, ja dabas resursu nodoklis tiek mainīts līguma darbības laikā. Tā kā dabas resursu nodoklis tika mainīts jau līdz līguma noslēgšanai, pakalpojuma cenu līgumā palielināt nedrīkstēja. Turklāt nevar atzīt, ka iespēja grozīt pakalpojumu sniegšanas cenu jau līdz līguma noslēgšanai iepirkuma procedūras dokumentos būtu noteikta skaidri un nepārprotami, jo pasūtītāja nolikuma 15.1.punktā bija noteikusi, ka pretendenta piedāvājuma derīguma termiņam ir jābūt 90 dienas, kuru laikā pretendentam ir saistošs iesniegtais piedāvājums. Skaidri un nepārprotami nav noteikts arī pieļaujamo grozījumu apjoms, jo, ņemot vērā, ka dabas resursu nodokļa summa tiek noteikta par svara mērvienību (tonnu), bet līguma cena par tilpuma mērvienību (m3), no iepirkuma procedūras dokumentiem nav nosakāms, kādā apjomā nodokļa izmaiņas ietekmē pakalpojumu sniegšanas cenu. [4.2] Tiesa nepamatoti nav piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteikto piegādātāju brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvas izmantošanas principu, jo tiesa nepamatoti nav konstatējusi, ka strīdus līgumā ietvertais cenas palielinājums ir neatbilstošs līguma projekta 2.2.punktā noteiktajam maksimāli pieļaujamam līguma cenas palielinājuma apmēram. Lai noteiktu dabas resursu nodokļa likmes pieauguma ietekmi uz trešās personas pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, ir saistāmas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja spēju nodrošināt pakalpojumu konkrētajā vietājānosaka vidējais svars vienam m3 sadzīves atkritumu, bet iepirkuma procedūras dokumentos kārtība šā svara noteikšanai nav paredzēta. Ja Pasūtītājai un trešajai personai, izdarot aprēķinus par dabas resursu nodokļa ietekmi uz pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami tādi līdzekļisniegšanas pašizmaksu, kādus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs finansiāli nevar atļauties vai tie nav ekonomiski attaisnojami, tad pakalpojuma sniegšanu var atteikt. Taču konkrētajā gadījumā objekts ir gazificēts, t.i., tā dabasgāzes apgādes iekšējā sistēma ir nodota ekspluatācijā un pieslēgta dabasgāzes apgādes sistēmai. Tas nozīmē, ka nekādi finansiāli ieguldījumi pakalpojuma sniegšanai vairs nav jāveic. Nav skaidra trešās personas un atbildētājas nostāja attiecībā nebija pamata paļauties uz Rokasgrāmatā ietverto pieņēmumu par to, ka pakalpojuma sniegšana pieteicējai finansiāli ietekmētu trešo personuviens m3 sadzīves atkritumu sver 200 kg, jo Rokasgrāmatai nav nekāda juridiskā statusa un spēka. No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas neizrietTurklāt līguma cenas palielinājums par 0,72 euro par vienu m3 liecina, ka trešā persona iepirkuma procedūras ietvaros iesniegto piedāvājumu ir balstījusi uz pieņēmumu, ka viena m3 svars ir tikai 80 kg. Ja sākotnējais piedāvājums tika balstīts uz pieņēmumu par šādu m3 svaru, tad, arī aprēķinot vēlāk radušos izmaksu palielinājumu, trešajai personai būtu bijušas tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu pieteicējaibija jāvadās pēc tieši tāda paša svara. [2.35] Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības Pasūtītāja un trešā persona ir civiltiesisks darījumssniegušas paskaidrojumus, kaut arī tā noslēgšanu veicina likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigtnorādot, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus, vai ka Administratīvās rajona tiesas spriedums ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/ īres tiesības. Šajā gadījumā ir iestājušies abi priekšnoteikumi līguma izbeigšanai. Pēc šo nosacījumu iestāšanās tikai no trešās personas privāttiesiskas gribas ir atkarīgs, vai tā izbeigs līgumu, vai ne. Proti, tai ir tiesības, bet nav obligāta pienākuma izbeigt līgumu. Tomēr trešās personas privātā griba nevar prevalēt pār likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc pieteicējas pamatota pieprasījuma (pieteicējas pieprasījums sniegt sabiedrisko pakalpojumu bija pamatots, jo pieteicēja kļuva par objekta īpašnieci), likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. Līdz ar to, ja iestājas apstākļi, kas norādīti Enerģētikas likuma 42.1panta 1. daļā, tad atbilstoši normas mērķim iepriekšējais līgums ir jāizbeidz un jāslēdz nākamais līgums. [2.4] Pretēji trešās personas un atbildētājas argumentiem, pieteicējai nevajadzēja interesēties par to, vai par objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini un vai nepastāv juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai, jo pieteicēja nav atbildīga par iepriekš izveidojušos parādu un šie apstākļi nevar kalpot par juridisku šķērsli līguma par dabasgāzes piegādi noslēgšanai. Iepriekšējā lietotāja parāda saistības nevar tikt vērtētas kā iegādājamā nekustamā īpašuma ,,trūkums" Civillikuma 1613.panta izpratnē, jo šīs parādsaistības nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai apgrūtinājums. Parādsaistības ir izveidojušās uz atsevišķa līguma pamata, un par tām ir atbildīgs šī līguma slēdzējs. [2.5] Parāda piedziņa ir trešās personas rokās un tā īstenojama likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi arī sasniedzot likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumā noteiktos mērķus. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiem, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiska. [3] Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi kasācijas sūdzību, kas pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.

Aprakstošā daļa. [1] Pieteicēja SIA ,,NIF Dzīvojamie īpašumi" ieguva īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu [adrese], Jelgavā, Prasītājs akciju sabiedrība (turpmāk - objekts)– AS) „SEB banka” iesniegusi tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. A/, kurā bija atslēgtā dabasgāzes padeve sakarā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam EUE 46 131,41 un tiesas izdevumus. Lūdz noteikt tiesības saņemt procentus līdz sprieduma izpildei 6% gadā. Prasību motivē ar to, ka iepriekšējais objekta īpašnieks nebija nokārtojis saistības par dabasgāzes piegādi objektā. Pieteicēja vērsās pie trešās personas AS .,Latvijas Gāze", lūdzot noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu. Trešā persona pieteicējas lūgumu noraidīja, jo tā nav saņēmusi samaksu par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi. Pieteicēja vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā starp ASV bezpeļņas sabiedrība „Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds” un atbildētāju 2007.gada 16.februārī noslēgts Aizdevuma līgums Nr.EMR-4136 (turpmāk - Komisija vai atbildētājaar hipotēku), lūdzot uzdot trešajai personai noslēgt saskaņā, ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums EUR 64 300 apmērā nekustamā īpašuma iegādei. Aizdevums tika nodrošināts ar atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ hipotēku. Norāda, ka 2007.gada 17.aprīlī starp ASV bezpeļņas sabiedrību „Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds” un prasītāju noslēgts Prasījumu cesijas līgums Nr.157-E, saskaņā ar kuru visi ASV bezpeļņas sabiedrības „Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds” prasījumi pret atbildētāju saskaņā ar aizdevuma līgumu ar pieteicēju nodoti prasītājam. Norāda, ka 2010.gada 14.decembrī tika noslēgta Vienošanās par dabasgāzes piegādi objektāaizdevuma pamatsummas maksājumu atlikšanu. Ņemot vērā, ka bija radies maksājumu kavējums (pēdējais maksājums parāda dzēšanai saņemts 28.06.2012 EUR 200 apmērā), 2013.gada 4.janvārī prasītājs sagatavoja Paziņojumu par atkāpšanos no aizdevuma līguma un parāda piedziņas uzsākšanu, kurā prasītājs atzina atbildētāju par saistības neizpildījušu. Minētā parāda samaksai tika dots laiks līdz 04.02.2013. Noteiktā termiņā parāds netika atmaksāts, un 2013.gada 8.februārī Aizdevuma līgums tika lauzts. Pēc Aizdevuma līguma laušanas, atbildētāja veica labprātīgus maksājumus parāda dzēšanai EUR 600 apmērā. Ar Komisijas 2011.gada 11.jūlija lēmumu Nr2013.gada 22.novembra prasītāja piekrišanu, atbildētājai tika dota atļauja labprātīgi realizēt ieķīlāto nekustamo īpašumu, un nekustamais īpašums tika realizēts par EUR 14 228,72, kas tika ieskaitīts prasītāja norādītajā kontā un tika novirzīta atbildētājas parāda saistību dzēšanai. 1-2.21/3047 pieteicējas lūgums noraidītsTādējādi atbildētāja līdz pat šim brīdim nav izpildījusi saistības, un atbildētāja ir parādā prasītājam EUR 46 131,41, tai skaitā aizdevuma pamatsumma. [2] Pieteicēja iesniegusi pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par Komisijas lēmuma atcelšanu Prasītājs savu prasību pamato ar Civillikuma 1760.pantu. Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un labvēlīga administratīvā akta izdošanuvietu prasītājam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.Tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā lūdz tiesu izskatīt prasību bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedumu pieteikums apmierināts daļēji: atzīts par prettiesisku Komisijas lēmums, bet noraidīts pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [2.1] ApstāklisNorāda, ka pieteicēja vairs uztur prasību pilnā apmērā. Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav objekta īpašniece, ir pamats noraidīt pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo šobrīd vairs nav iespējams uzlikt pienākumu trešajai personai noslēgt līgumu ar pieteicēju par dabasgāzes piegādi objektāieradusies. Taču daļā par Komisijas lēmuma atcelšanu pieteikums ir precizējams, lemjot par lēmuma tiesiskumu. [2.2] No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļi. Tas izriet arī no sabiedrisko pakalpojumu būtības. Trešā persona tiesas sēdes laiku un atbildētāja atteikumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pamatojusi tikai ar vienu apstākli - iepriekšējam objekta īpašniekam ir nenokārtotas saistības par dabasgāzes piegādi. Šis apstāklis neiekļaujas likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Pirmkārt, iepriekšējā lietotāja parāda saistības izriet no dabasgāzes piegādes līguma. Tas nedrīkst ietekmēt trešās personas, tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskās sekas. Arī Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr. 1048 «Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 1048) noteic tādus sistēmas operatora un lietotāja pienākumus, kas izriet no savstarpēji noslēgta līguma, kā arī paredz tiesiskās sekas par līguma nepildīšanu tieši lietotājam. Otrkārt, priekšnoteikums - finansiālās iespējas, kas pieļauj sabiedriskā pakalpojuma nesniegšanu, ir saistāmas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja spēju nodrošināt pakalpojumu konkrētajā vietā. Ja pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami tādi līdzekļi, kādus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs finansiāli nevar atļauties vai tie nav ekonomiski attaisnojami, tad pakalpojuma sniegšanu var atteikt. Taču konkrētajā gadījumā objekts ir gazificēts, t.i., tā dabasgāzes apgādes iekšējā sistēma ir nodota ekspluatācijā un pieslēgta dabasgāzes apgādes sistēmai. Tas nozīmē, ka nekādi finansiāli ieguldījumi pakalpojuma sniegšanai vairs nav jāveic. Nav skaidra trešās personas un atbildētājas nostāja attiecībā uz to, ka pakalpojuma sniegšana pieteicējai finansiāli ietekmētu trešo personu. No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmās daļas neizriet, ka trešajai personai būtu bijušas tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu pieteicējai. [2.3] Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums, kaut arī tā noslēgšanu veicina likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus, vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/ īres tiesības. Šajā gadījumā ir iestājušies abi priekšnoteikumi līguma izbeigšanai. Pēc šo nosacījumu iestāšanās tikai no trešās personas privāttiesiskas gribas ir atkarīgs, vai tā izbeigs līgumu, vai ne. Proti, tai ir tiesības, bet nav obligāta pienākuma izbeigt līgumu. Tomēr trešās personas privātā griba nevar prevalēt pār likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc pieteicējas pamatota pieprasījuma (pieteicējas pieprasījums sniegt sabiedrisko pakalpojumu bija pamatots, jo pieteicēja kļuva par objekta īpašnieci), likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. Līdz ar to, ja iestājas apstākļi, kas norādīti Enerģētikas likuma 42.1panta 1. daļā, tad atbilstoši normas mērķim iepriekšējais līgums ir jāizbeidz un jāslēdz nākamais līgums. [2.4] Pretēji trešās personas un atbildētājas argumentiem, pieteicējai nevajadzēja interesēties par to, vai par objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini un vai nepastāv juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai, jo pieteicēja nav atbildīga par iepriekš izveidojušos parādu un šie apstākļi nevar kalpot par juridisku šķērsli līguma par dabasgāzes piegādi noslēgšanai. Iepriekšējā lietotāja parāda saistības nevar tikt vērtētas kā iegādājamā nekustamā īpašuma ,,trūkums" Civillikuma 1613.panta izpratnē, jo šīs parādsaistības nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai apgrūtinājums. Parādsaistības ir izveidojušās uz atsevišķa līguma pamata, un par tām ir atbildīgs šī līguma slēdzējs. [2.5] Parāda piedziņa ir trešās personas rokās un tā īstenojama vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi arī sasniedzot likumā ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” nosūtot tiesas dokumentus un Enerģētikas likumā noteiktos mērķus. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiem, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiska. [3] Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi kasācijas sūdzībupavēstes uz atbildētājas prasības pieteikumā norādīto adresi, kas pamatota ir arī atbildētājas deklarētā dzīvesvieta. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, tad ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti ir izsniegti. Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu rakstiski nav informējusi, lūgumus nav pieteikusi, rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi un iebildumus nav cēlusi. Pie minētajiem apstākļiem, tiesai nav zināmi atbildētājas neierašanās iemesli. Saskaņā ar tālāk minētajiem argumentiemCivilprocesa likuma 156.pantu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes, jo nesaskatīja lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.