Dabas aizsardzības vērtība. Ornitofauna
Dabas aizsardzības vērtība. Ihtiofauna
Dabas aizsardzības vērtība. Biotops - starpkāpu ieplakas ar pionierveģetāciju jeb mitras starpkāpu ieplakas ir Eiropas un Latvijas nozīmes aizsargājams biotops. Eiropas biotopu klasifikatora kods – 2190. Sociālekonomiskā vērtība Biotopa sociālekonomiskā vērtība nav nosakāma.
Dabas aizsardzības vērtība. Liegumā nav īpaši aizsargājamu meža biotopu. Krūmāji nav vērtīgi no dabas aizsardzības viedokļa. Ja krūmāju platības netiks ierobežotas, tas var samazināt lieguma bioloģisko daudzveidību.
Dabas aizsardzības vērtība. Liegumā konstatētas deviņas aizsargājamas un retas sugas (skat. 2.6. tabulu). Liegumā konstatēts salīdzinoši augsts orhideju sugu blīvums.
Dabas aizsardzības vērtība. Biotopa kvalitāte Durbes ezera noteikta kā zema, kas saistīts ar makrofītu veģetācijas slikto stāvokli. Lielā daļā ezera konstatēta sugām nabadzīga iegrimušo augu josla. Iegrimušie augi sastopami lielās platības Durbes ezera centrālajā daļā, kas aizņem vairāk nekā 75% no ezera platības. Ezerā konstatētas vārpainās daudzlapes Myriophyllum spicatum audzes un audzes ar iegrimušo raglapi Ceratophyllum demersum. Ezerā konstatētās iegrimušo augu sugas raksturīgas eitrofiem ūdeņiem, tomēr šo sugu klātbūtne liecina par spēcīgu eitrofikāciju. Tikai atsevišķās ezera daļās veģetācija vērtējama kā daudzveidīga un ir pārstāvētas visas ezera augāja joslas – virsūdens augu, peldlapu ūdensaugu un zemūdens augu joslas. Ārpus makrofītu audžu platības ezera ūdens caurredzamība vērtējama kā zema. Ūdens caurredzamība apsekojuma laikā 2019. gada 12. augustā tika noteikta Durbes ezera ziemeļu daļā ārpus makrofītu audzēm, un tā bija mazāka par 0,4 m. Zemā ūdens caurredzamība saistīta ar bagātīgo fitoplanktona savairošanos, ko izraisījusi ezera pārsātināšanās ar barības vielām. Ezerā notiek intensīva dūņu uzkrāšanās. Biotopa veids 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju ir Latvijā visbiežāk sastopamais stāvošo saldūdeņu biotops, un ir nozīmīga tipisku saldūdens augu un dzīvnieku sugu dzīvotne. Seklie, aizaugošie ezeri, kāds ir arī Durbes ezers, ir nozīmīga ūdens bezmugurkaulnieku un ūdensputnu dzīvotne. Ņemot vērā ievērojamos vēsturiskos un pašreizējos ezera noslodzes apjomus (vēsturiski – notekūdeņu novadīšana, aktuāli – difūzais piesārņojums no lauksaimniecības teritorijām), ezerā konstatētais biotops ir uzskatāms par degradētu, tāpēc tā uzlabošanai ir nepieciešams veikt konkrētus ezera apsaimniekošanas pasākumus (SIA “L.U. Consulting”, 2014).
Dabas aizsardzības vērtība. DA plāna izstrādes laikā 2019. gadā DL ir konstatētas 12 īpaši aizsargājamo putnu sugas, no kurām 10 ir iekļautas Putnu Direktīvas (79/409/EEK) 1. pielikumā. Teritorijā konstatēto īpaši reto un aizsargājamo sugu sarakstu skatīt 2.5. tabulā. Informācija par DL konstatēto īpaši reto un aizsargājamo sugu novērojumiem 2019. gadā attēlota 2.15. attēlā. DL “Durbes ezera pļavas” izveidots, lai nodrošinātu izcilu dabas vērtību, galvenokārt – reto un īpaši aizsargājamo savvaļas putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzību (Natura SDF, 2012). Durbes ezers ir sekls un eitrofs ar zemiem krastiem, tas, ar piegulošajām lauksaimniecības zemēm, no kurām daļa ir periodiski applūstošas nodrošina dzīvotni virknei retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu. Liegumā migrāciju laikā uzturas liels skaits ūdensputnu, īpaši zosu, gulbju un dzērvju, teritorija ir nozīmīga kā apstāšanās, atpūtas un barošanās vieta.
Dabas aizsardzības vērtība. Lieguma priežu audze ir viendabīga, telpiski monotona un bioloģiski mazvērtīga. Liegumā sastopamie mežu biotopi nav īpaši aizsargājami biotopi Liegumā esošās priežu jaunaudzes sociālekonomiskā vērtība ir neliela.
Dabas aizsardzības vērtība. Atbilstoši apsaimniekojot šo teritoriju, ir paredzama floristiskā sastāva bagātināšanās. Konstatētas 3 retas un īpaši aizsargājamas augu sugas (skat. 2.1. tabulu).
Dabas aizsardzības vērtība. Lieguma lielāko daļu aizņem Daugavas (Ķeguma ūdenskrātuves augšējās daļas) biotopi, kas ir dzīvotne tur sastopamajām augu un dzīvnieku sugām, kā arī nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta. Upju piekrastes virsūdens un saliktās ūdensaugu joslas veido Ķeguma ūdenskrātuves nozīmīgākās zivju nārsta vietas. Bez tam Daugava pilda ekoloģiskā koridora funkcijas augu un dzīvnieku migrācijā un nodrošina pazemes, lietus, sniega un ledus ūdeņu aizplūšanu no upes baseina teritorijas.