Esošā vides stāvokļa apraksts. Saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 4. pantu atkritumu apsaimniekošana veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, arī veicot šo saimniecisko darbību, nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: - radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem; - radīt traucējošus trokšņus vai smakas; - nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; - piesārņot un piegružot vidi. Tādejādi “Atkritumu apsaimniekošanas likumā” ir norādīti tie vides stāvokļa elementi, kurus atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt. Šā pārskata 8. nodaļā sīkāk apskatīti ar atkritumu apsaimniekošanas jomu saistītie galvenie normatīvie akti. Atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem, kuri ir realizēti saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013. - 2020. gadam” tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai izdoti tehniskie noteikumi, līdz ar to minēto pasākumu realizācijas laikā ir izvēlētas tādas atkritumu apsaimniekošanas iekārtu atrašanās vietas vai apsaimniekošanas metodes, kuras rada pēc iespējas mazāku ietekmi uz ūdens resursiem, gaisa kvalitāti, kultūras mantojumu, dabas resursiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām u.c. vides kontekstā jūtīgiem aspektiem. Plāna projekta darbības laikā paredzētie pasākumi galvenokārt vērsti uz apglabātā atkritumu apjoma samazināšanu, pārstrādes un reģenerācijas apjomu palielināšanu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības kvalitātes un pakalpojumu pieejamības paaugstināšanu. Šo pasākumu rezultātā tiks veicināta atkritumu kā resursa izmantošana kā arī samazināts SEG apjoms atkritumu apglabāšanā.
Esošā vides stāvokļa apraksts. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta (2) punktu atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: 1)radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem; 2)radīt traucējošus trokšņus vai smakas; 3)nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; 4)piesārņot un piegružot vidi. Tādejādi Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir norādīti tie vides stāvokļa elementi, kurus atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt. Latvija ir bagāta ar ūdens resursiem, kas pilnībā nodrošina valsts vajadzības. Apmēram 12 500 upju, strautu un lielo grāvju, ap 4000 ezeru un ūdenskrātuvju kopā aizņem 3,7% valsts teritorijas. Pat pie bagātajiem virszemes ūdens krājumiem un iespējas nodrošināt praktiski visu Latvijas teritorijas ūdensapgādi no pazemes ūdens avotiem (dzeramā pazemes ūdens potenciālie ekspluatācijas resursi - ap 4690,7 tūkst.m3/diennaktī), ūdens krājumu taupīšana un to saprātīga izmantošana ir aktuāla vides problēma. Tā kā Latvijas teritorija atrodas Baltijas jūras sateces baseinā Latvijas vides stāvokli lielā mērā ietekmē kaimiņvalstu radītais pārrobežu piesārņojums. No Latvijas upju kopējās gada noteces (apmēram 33 - 35 km3) tikai ap 45% veidojas Latvijas teritorijā, bet ap 55% tek no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas kopā ar šo valstu tautsaimniecības radīto piesārņojumu. Upju ūdens režīmam ir raksturīgi pavasara pali un periodiski uzplūdi, kā arī mazūdens periodi vasarā un ziemā. Salīdzinoši lēzenie lielo upju sateces baseini, kā arī ievērojamās ezeru, purvu un mitrāju platības, kas darbojas kā uzkrāšanas rezervuāri un palēnina ūdens pieplūdi upēm, Latviju ir pasargājuši no katastrofāliem plūdiem. Valdošo straumju un vēju ietekmē Latvijas teritoriālajos Baltijas jūras ūdeņos un piekrastē nonāk arī piesārņojums no Lietuvas. Tādējādi Latvijas upju, Rīgas līča un Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti, ietekmē ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs radītais pārrobežu piesārņojums. Latvijas jūras krasta līnijas kopējais garums ir gandrīz 500 km (308 km no tā ir Rīgas jūras līča daļa) un tās jurisdikcijā atrodas teritoriālā jūra līdz 12 jūras jūdžu platumam un ekskluzīvā ekonomiskā zona un kontinentālais šelfs. Kā viena no problēmām, kas saistīta ar ūdeņiem, ir plastmasas atkritumu ieplūde Baltijas jūrā. Jūru piesārņojošos atkritumus Baltijas jūrā galvenokārt veido plastmasas un iepakojumu materiālu atliekas. Saskaņā ar Vides izglītības fonda (turpmāk - VIF) kampaņas “Mana Jūra...