Hidroloģija. Viskūžu sala atrodas Usmas ezerā (platība bez salām 37.2 km), kurš iekļaujas Irbes lielbaseinā (Eipurs, 1998). Usmas ezerā ietek 10 upes (Tīrukšupe, Godele, Melncelma, Meķupe, Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte, Kāņupe), daudz grāvju un strautu. No ezera iztek tikai viena upe – Engure. Ūdenslīmeņa svārstības gada laikā parasti nepārsniedz 1 m. Viskūžu salas ūdeņus savāc neliela upīte, kura vasaras periodā izžūst.
Hidroloģija. Dabas liegums ietver Latvijas garākās upes - Daugavas aptuveni 7km garu posmu. Daugavas kopējais garums pārsniedz 1000km, no kuriem ~352km atrodas Latvijā. Upes kopējais kritums ir 221m, Latvijas teritorijā - 99m jeb 0,28m/km. Daugavas baseina kopplatība ir 87900 km2, x.xx. Latvijas teritorijā - 23620km2 (Pastors, 1994). Daugavas baseina hidroloģiskā režīma raksturīgākās īpatnības ir augsti un ilgstoši pali, vasaras - rudens lietus uzplūdumi un pazemināti līmeņi vasaras un ziemas mazūdens periodos. Gada vidējā notece ir 20,45km3, no kuriem vairāk kā puse (55%) veidojas pavasaros un ~20% rudeņos. Daugavu un tās baseina upes ar ūdeni lielā mērā nodrošina nokrišņi. Taču svarīga nozīme ir arī pazemes pietecei. Mazūdens periodos pazemes pietece vidēji dod 30-36% no kopējās pieteces. Ledus segas veidošanās Daugavas baseina upēs sākas novembra trešajā dekādē. Tās biezums parasti ir 20-50m. Pavasara ledus iešana un ūdens līmeņa celšanās sākas marta pēdējās dienās (X. Xxxxxxx, 1994).
Hidroloģija. Teritorijas upes pēc hidroloģiskās rajonēšanas pieder pie Zemgales līdzenuma upēm. Tiešas noteces uz kādu no virszemes ūdenstecēm Garākalna izstrādātājam karjeram nav. Ūdenstilpe tiek izmantota rekreācijas vajadzībām. Tuvākās upes - Skujaine un Govainis ir regulētas. To raksturojums apkopots 1.2. tabulā. Upes nosaukums Baseins, virszemes ūdensobjekts Notece Garums, km Nokrišņi mm/g Sateces baseins, km2 Skujaine Lielupe 187 29 32 653 103 Govainis Lielupe 187 29 16,47 653 17,1 Dabas lieguma apvidū augsnes veidojušās uz mālsmilts un smilšmāla cilmiežiem. Teritorijas apkārtnē, galvenokārt, ir sastopamas velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes (Nikodemus, 2004.). Pirms derīgo izrakteņu ieguves pašreizējā dabas lieguma teritorijā augsnes virskārtas horizonts tika norakts vai nostumts gar teritorijas malām. Patlaban praktiski visā lieguma teritorijā ir sastopamas tehnogēnās augsnes, kuras radītas antropogēno darbību rezultātā – iegūstot derīgos izrakteņus, atsevišķās vietās – izgāžot atkritumus. Teritorijā ievērojamās platībās izveidojušās ūdenstilpes. Sauszemes platības kopš derīgo izrakteņu ieguves beigām ir strauji aizaugušas ar krūmiem un kokiem. Attīstoties veģetācijai, sāk veidoties augsnes virsējā kārta (Ah – horizonts). Ņemot vērā teritorijas izveidošanas mērķus un pašreizējo zemes izmantošanu, augšņu izplatībai un to īpašībām kā abiotiskam faktoram dabas liegumā nav būtiska nozīme. Lieguma teritorija ir neapdzīvota. Bēnes pagasta centrs atrodas ~5 km attālumā no lieguma teritorijas. Tuvākās apdzīvotās vietas: Krūškalne (1,2 km uz ziemeļiem) un Vecmiķeļi (3,6 km uz ziemeļaustrumiem). Tuvākās viensētas ir: 150 m uz dienvidiem – “Lejaskrogs”, 300-500 m uz ziemeļiem – “Mežmaļi”, “Meijas”, “Žagatiņas”. Bēnes pagastā uz 2007. gada 1. janvāri bija 2056 iedzīvotāji (Centrālās statistikas pārvaldes dati – xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/). Bezdarba līmenis Dobeles rajonā uz 2007. gada maiju bija 8,4% (Nodarbinātības valsts aģentūras dati – xxxx://xxx.xxx.xx/). Dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” esošā ūdenstilpe, kas izveidojusies izstrādātā smilts-grants karjera vietā, ir iecienīta Bēnes pagasta iedzīvotāju atpūtas vieta. Iedzīvotāji ūdenstilpi izmanto makšķerēšanai un peldēšanai. Pašreizējā antropogēnā slodze neapdraud lieguma dabas vērtības, turklāt antropogēnās slodzes palielināšanās nav paredzama gadījumā, ja tiks veikti šajā plānā paredzētie teritorijas apsaimniekošanas pasākumi. Rekreācijas negatīvo ietekmi mazina arī regulāra teritorijas sako...
Hidroloģija