Izmantotā modelēšanas metodika. Ilgtermiņa plānošanai un atjaunojamo enerģijas resursu attīstības scenāriju analizēšanai ir izmantots modelis MARKAL. MARKAL modelis tika izstrādāts Starptautiskās Enerģijas aģentūras (IEA) projektā Energy Technology Systems Analysis Programme (ETSAP), un tā pilnveidošana turpinās jau vairāk kā 20 gadus. MARKAL analīzes galvenokārt izmanto valdības, starptautiskas institūcijas, tādas kā IEA, OECD, IPCC. Rezultātus var izmantot valsts vides aizsardzības stratēģijas izstrādāšanā, enerģētikas politikas izstrādē, dažādu politisko instrumentu pārbaudei, kā arī lai līdzsvarotu dažādas politikas, piemēram, vides un enerģētikas. MARKAL ir optimizācijas modelis, kurš parasti attēlo konkrētas enerģijas sistēmas attīstību 40-50 gadu periodā nacionālā vai reģionālā līmenī atkarībā no ieejas lielumiem. Ar MARKAL modeli iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ieejas parametriem un modeļa algoritma. Galvenās modeļa paradigmas ir ideāls tirgus (competitive partial equilibrium) un tehnoloģiju attīstības pār redzamība vairākus gadus desmitus nākotnē. MARKAL modeļa pamatā ir specifiskas enerģijas vai izmešu tehnoloģijas, kuras ir raksturotas kvantitatīvi ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Esošās un nākotnes tehnoloģijas ir ieejas informācija modelī. Abas puses – gan apgādes, gan lietotāju – ir integrētas modelī, tāpēc viena puse automātiski reaģē uz izmaiņām, kas notiek otrajā pusē. Modelis izvēlas tehnoloģiju kombināciju, minimizējot kopējās enerģijas sistēmas izmaksas. Šai pieejai ir savas priekšrocības, piemēram, MARKAL kā ieejas informācija nav nepieciešams iepriekš sagrupēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanas pasākumus, jo modelis pats izvēlas labākās tehnoloģijas un tās sarindo pēc to ekonomiskajiem rādītājiem. MARKAL modelim kā ieejas informācija ir nepieciešamas prognozes par enerģijas resursu cenām, kā arī par lietderīgās enerģijas pieprasījumu vai arī citiem parametriem, piemēram, apsildāmo telpu platību vai par kilometrāžu, kas tiks nobraukta, kas atspoguļo nepieciešamo enerģijas daudzumu. Elektroenerģijas un centralizēto siltumenerģijas patēriņu modelis nosaka pats. Parasti modelim liek atrast optimālo atrisinājumu vairākiem nākotnes scenārijiem, lai varētu izvērtēt un salīdzināt tos. Tāpēc sākumā ir jāizstrādā bāzes scenārijs, mūsu pētījuma gadījumā, piemēram, scenārijs bez atjaunojamo enerģijas resursu indikatīvā mērķa. Darba gaitā šis scenārijs pēc tam tiek salīdzināts ar scenārijiem, kuros atjaunojamie resursi tiek izmantoti dažādos līmeņos un atšķirīgā...
