Konteksts. PMP nopietni ierobežo izglītojamo izaugsmi un panākumu gūšanu profesionālajā jomā, kā arī padziļina vai turpina padziļināt nabadzību un sociālo izolētību.1 Tādējādi PMP rada gan sociālas problēmas, gan palielina sociālās atstumtības risku. PMP mazināšana un jauniešu izglītības sasniegumu uzlabošana ir vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi un atbilst gan “gudras izaugsmes” mērķim, paaugstinot prasmju līmeni, gan “integrējošas izaugsmes” mērķim, mazinot vienu no galvenajiem bezdarba un nabadzības riska faktoriem.2 PMP problemātiku pašvaldībās veido gan izglītības kvalitāte, gan ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu un viņu vecāku vērtīborientācija un sadarbības kvalitāte starp izglītības iestādēm, pašvaldībām un valsts institūcijām, kā arī pašvaldības iespējas nodrošināt jauniešiem pieeju neformālās izglītības veidiem. Pašvaldībai ir jānodrošina, lai tās dibinātajās un teritorijā izvietotajās izglītības iestādēs tiktu īstenots kvalitatīvs izglītības process un tās teritorijā deklarētie obligātās izglītības vecumposma izglītojamie iegūtu kvalitatīvu izglītību, kā arī jānodrošina iespēja jauniešiem iegūt vidējo izglītību. PMP gadījumu skaita samazināšanas pasākumu koordinētas sistēmas izveide ir viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem, nodrošinot citu institūciju, sociālo partneru, iestāžu, darba devēju, nevalstisko organizāciju, t. sk. reģionāla un nacionāla līmeņa jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, iesaistīšanu sistēmas darbībā. Mācību pārtraukšana visbiežāk nav spontāns lēmums, bet gan ilgstošs process, kura pazīmes var identificēt jau krietni savlaicīgi (1–3 gadus pirms mācību pārtraukšanas). Pētījumos “paredzamā” priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas iespējamība tiek skaidrota, pierādot, ka PMP risku var paredzēt 70%–82% gadījumu (Kempler, Xxxxxxx, Wigger, 2020; Rovira, Puertas, Igual, 2017).3;4 Tādēļ rūpīga resursu izvērtēšana un atbalsta sniegšana, var dot būtisku ieguldījumu bērnu tiesību uz izglītību īstenošanā. PMP prevencijas sistēma, kas nodrošina dažādu speciālistu un dienestu koordinētu iesaisti, ir nozīmīgs priekšnosacījums PMP gadījumu un PMP risku samazināšanai. Efektīvas PMP prevencijas sistēmas, kas nodrošina dažādu iesaistīto pušu atbildīgu līdzdalību un koordinētu resursu ieguldīšanu PMP prevencijas darbā, izveide ir viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem.
Konteksts. Māstrihtas un Amsterdamas starpvaldību konferences (SVK) pievērsās vairākiem institucionāliem jautājumiem, kuri netika veiksmīgi atrisināti (“Amsterdamas pārpalikumi”). Starp tiem bija jautājumi par Komisijas lielumu un sastāvu, balsu sadalījumu Padomē un kvalificēta balsu vairākuma balsojuma paplašināšanu. Pamatojoties uz Somijas prezidentūras ziņojumu, Helsinku Eiropadomē 1999. gada beigās tika nolemts, ka jāorganizē SVK, lai atrisinātu jautājumus saistībā ar “Amsterdamas pārpalikumiem” un veiktu visas citas izmaiņas, kas vajadzīgas, gatavojoties nākamajai paplašināšanās kārtai. SVK tika atklāta 2000. gada 14. februārī un beidza darbu Nicā 2000. gada 10. decembrī. SVK tika panākta vienošanās par iepriekš minētajiem institucionālajiem jautājumiem un vairākiem citiem punktiem, proti, jaunu vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā, ciešākas sadarbības lielāku elastīgumu, pamattiesību un vērtību uzraudzību Eiropas Savienībā un Savienības tiesu sistēmas stiprināšanu.
Konteksts a) Xxxxxxx apraksts RCA teritorijas kopējā platība ir 623 000 km2, un tajā atrodas dažādas ekosistēmas, no kurām 54 000 km2 aizņem biezi meži, kas ir sadalīti divās daļās: dienvidrietumu mežu masīvs aizņem 3 800 000 ha, un dienvid austrumu mežu masīvs aizņem 1 600 000 ha. Šobrīd rūpniecisko apsaimniekošanu veic tikai dienvidrietumu mežu masīvā. Šobrīd darbojas 11 mežsaimniecības uzņēmumi, gadā vidēji saražojot aptuveni 600 000 m3 baļķu un 200 000 m3 zāģmateriālu (informācijas avots: Ūdeņu, mežu, medību un zvejas ministrijas statistikas gadagrā matas). RCA iegūto koku galvenokārt eksportē uz: Eiropu, Āziju, Ameriku un Āfriku.
b) Iestādes, kas šobrīd atbild par kontroli Turpmāk ir uzskaitītas kontroles iestādes, kas dažādās ministriju nodaļās gan centralizēti, gan decentralizēti veic efektīvas kontroles funkcijas. — Ūdeņu, mežu, medību un zvejas ministrija Centralizētās kontroles: dokumentu pārbaudes notiek ik dienu, bet pārbaudes attiecīgajos objektos notiek saskaņā ar dažādiem grafikiem (reizi ceturksnī vai pusgadā). Tās veic: — Ūdeņu, mežu, medību un zvejas ģenerāldirektorāts (DGEFCP), kas šajā nolūkā izmanto divas direkcijas: Mežsaimniecības un mežrūpniecības direkciju (DEIF) un Meža inventarizācijas un mežierīcības direkciju (DIAF), — Centrālā ūdeņu un mežu inspekcija (ICEF), — Mežsaimniecības datu centrs (CDF), — Uzraudzības un pārbaudes mobilā brigāde (BMIV), ko veido šādu ministriju struktūrvienības: — Ūdeņu, mežu, medību un zvejas ministrija, — Finanšu un budžeta ministrija, — Valsts aizsardzības ministrija (žandarmērija), — Juridisko lietu un tieslietu direkcija (DAJC). Decentralizētās kontroles: decentralizēto kontroļu biežums nav tik reglamentēts. Tās var veikt reizi ceturksnī vai pusgadā. Tomēr robežpunktos kontroles notiek ik dienu, ik reizi, kad attiecīgo robežpunktu šķērso kravas automašīna ar kravu. Tās veic: — Reģionālo dienestu ģenerāldirektorāts, kas šajā nolūkā izmanto ūdeņu un mežu reģionālās direkcijas, prefektūru inspekcijas un robežkontroles inspekcijas, — Vides aizsardzības un ekoloģijas ministrija: — Vides ģenerāldirektorāts, — Vides aizsardzības un ekoloģijas centrālā inspekcija, — Finanšu un budžeta ministrija: — Finanšu ģenerāldirektorāts, — Muitas ģenerāldirektorāts, LV
Konteksts