IEVADS. Šī tehniskā specifikācija ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka Pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un raksturo materiālus, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu Pasūtītāja paredzētajiem mērķiem, kā arī ietver nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības, atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesus un metodes, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Šī tehniskā specifikācija nav detalizēts apraksts visām iekārtām un pakalpojumiem, kurus Pretendentam ir jāpiegādā, izbūvējot iepirkuma priekšmetu (turpmāk – Katlumāja). Tehniskajā specifikācijā ietvertās Pasūtītāja norādītās prasības un rekomendācijas, kuras Pretendentam ir rūpīgi jāanalizē un jāņem vērā, sagatavojot Piedāvājumu. Tehniskās specifikācijas uzdevums ir nodrošināt Pasūtītājam tāda iepirkuma priekšmeta iegūšanu, kas atbilst efektīvas, modernas, labi aprobētas, drošas un ekonomiskas Katlumājas prasībām. Pretendentam jāveic visi darbi un tehnoloģiskā procesa projektēšana saskaņā ar Pasūtītāja prasībām, kuras aprakstītas šajā dokumentā. Pretendents ir pilnībā atbildīgs par visu šajā dokumentā doto projekta parametru pārbaudi, kā arī par to, ka projekts saņem visus saskaņojumus, kurus pieprasa iesaistītās institūcijas. Projektēšana veicama, izmantojot mūsdienu labāko praksi. Projekta dokumentācijai pilnībā jāatbilst Latvijas Republikas būvniecības normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem, kā arī Latvijas Republikas, Eiropas un Starptautiskajiem standartiem. Projektēšanas kritērijiem un piedāvātajiem konceptuālajiem risinājumiem, kas izklāstīti šajā dokumentā, ir tikai ieteikuma raksturs un tie neatbrīvo Pretendentu no atbildības par šī līguma izpildi. Sagatavojot projekta dokumentāciju, Pretendentam ir jānoskaidro prasības, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izvirzījušas visas iesaistītās valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi, un jāiestrādā tās projekta dokumen...
IEVADS. 1.1 Lietotie saīsinājumi
IEVADS. Šis dokuments (kopā ar šeit minētajiem dokumentiem) paredz noteikumus, kas regulē šīs xxx.xxxx.xxx mājaslapas izmantošanu un preču iegādi tajā (turpmāk tekstā - "Noteikumi"). Pirms šīs mājaslapas izmantošanas mēs aicinām jūs rūpīgi izlasīt Noteikumus, Sīkdatņu politiku un Privātuma politiku, kas pieejami mājaslapā (turpmāk tekstā kopīgi - "Datu aizsardzības politika"). Izmantojot šo mājaslapu vai ievietojot tajā pasūtījumu, Jūs apzināties, ka Jums ir saistoši šie Noteikumi un Datu aizsardzības politika, tāpēc, ja Jūs nepiekrītat visiem Noteikumiem un Datu aizsardzības politikai, Jūs nedrīkstat lietot šo mājaslapu. Šie Noteikumi var tikt mainīti. Jūsu atbildība ir tos periodiski pārlasīt, jo pašreizējie Noteikumi attiecīgā līguma formalizēšanas brīdī (kā noteikts turpmāk) vai šīs mājaslapas izmantošanas laikā ir tie, kas ir spēkā. Ja Jums rodas kādi jautājumi attiecībā uz Noteikumiem vai Datu aizsardzības politiku, Jūs varat sazināties ar mums, izmantojot kontaktformu, kas pieejama mūsu mājaslapā. Līgums starp mums, lai iegādātos preci (turpmāk tekstā - "Līgums"), var tikt izpildīts pēc Jūsu izvēles kādā no valodām, kurā Noteikumi ir pieejami šajā mājaslapā.
IEVADS. Šis uzdevums sniedz pamatnosacījumus objektu atjaunošanas (renovācijas) būvprojekta izstrādāšanai un autoruzraudzībai.
IEVADS. Monitoringa Ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz 2017. gada 4. augusta Pakalpojuma līgumu Nr. 4.1-1/7 starp Pasūtītāju – Pārresoru koordinācijas centru un Izpildītāju - SIA “Firma L4”. Plānošanas dokumentu īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Monitorings ļauj konstatēt Plānošanas dokumenta īstenošanas tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, un Plānošanas dokumenta izstrādātājiem un lēmumu pieņēmējiem sniedz informāciju, lai nepieciešamības gadījumā novērstu kādu rīcības virzienu vai uzdevumu ieviešanas negatīvo ietekmi uz vidi, tai skaitā, ja nepieciešams, veiktu grozījumus Plānošanas dokumentā. Plānošanas dokumenta monitorings ir sistemātisks vides kvalitātes un tās izmaiņu tendenču novērtējums. Tā mērķis ir novērtēt NAP2020 plānošanas dokumenta realizācijas ietekmi uz vidi, kā arī plāna izpildi saistībā ar NAP2020 un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatā definētajām prioritātēm, mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem. SIVN monitorings dod iespēju aktualizēt Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās vides ietekmes un salīdzināt tās ar prognozētajām, kā arī nodrošina savlaicīgu problēmu identifikāciju, lai nepieciešamības gadījumā veiktu atbilstošu Plānošanas dokumenta korekciju. Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam izmantoti valsts statistikas dati, valsts vides monitoringa rezultāti, ministriju sniegtā informācija, kā arī citi publiski pieejamie informācijas resursi. Monitoringa ziņojums sastādīts atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumam Nr.37 (28.11.2012.) “Par NAP2020 Vides pārskatu” un tur norādītajā termiņā (vismaz vienu reizi plānošanas periodā - 2017. gadā) iesniegts VPVB. Monitoringa ziņojumā apkopota pieejamā informācija un ietverts ar Plānošanas dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojums. 2006. gada 2. novembra Vides aizsardzības likums definē, ka vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei. Nacionālais vides monitorings ietver novērojumus, kas ļauj konstatēt vides un dabas stāvokļa izmaiņas, dabas resursu kvalitātes un kvantitātes izmaiņu tendences, tā mērķis saglabāt mūsu teritorijai rakstu...
IEVADS. Izpildot ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvdarbus, ir jāievēro LR Būvniecības likumu, Ministru Kabineta noteikumus Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" un citus ar būvniecību saistīti normatīvie aktus. Šīs Tehniskās Specifikācijas ir jāizmanto kompleksā ar tehniskā projekta dokumentāciju, kurā ir ietverta paskaidrojošā daļa un tehniskie risinājumi.
IEVADS. A. Šie noteikumi (“noteikumi”) veido pamatu, saskaņā ar kuru UPS transportē pakas, dokumentus un aploksnes (“pakas”). Šos noteikumus papildina spēkā esošās UPS pakalpojumu rokasgrāmatas un cenrāži (“Rokasgrāmatas”). Rokasgrāmatas satur svarīgu informāciju par UPS pakalpojumiem un tās ir jāizlasa nosūtītājam, jo tās veido daļu no UPS un nosūtītāja līguma.
IEVADS. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas sistēmas efektivizācijas iespēju izvērtējuma (turpmāk izvērtējums) mērķis ir sniegt analīzi par 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES KP fondu vadības un kontroles sistēmas aspektiem, lai efektivizētu ES KP fondu administrēšanu nākamajā 2014. – 2020. gada plānošanas periodu. Saskaņā ar FM kā pasūtītāja prasībām Izvērtējuma ziņojumā tiek veikta analīze par 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES KP fondu ieviešanas sistēmu, lai izstrādātu priekšlikumus efektīvākas ES KP fondu sistēmas izveidei 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Izvērtējuma ziņojuma 1.nodaļā ir sniegts pārskats par izvērtējumā izmantotajām metodēm. 2.1.nodaļā tiek sniegta 2007.-2013. un 2014.-2020.gada plānošanas periodu ES KP fondu tiesiskā ietvara analīze, izvērtējot iespēju mazināt lēmumu pieņemšanas hierarhiju valsts un pašvaldību iestādēm, tai skaitā izvērtējot iespēju vienkāršot ES KP fondu projektu iesnieguma atlases un projektu īstenošanas procesu attiecībā uz tām atlasēm, kur iepriekš zināms ierobežots projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicināt iesniegt projektu iesniegumus; izvērtējot tiesiskā regulējuma pilnveides iespējas, nosakot lielāku pilnvaru apjomu ES fondu UK, ministrijām kā ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un FM kā ES fondu vadošajai iestādei; izvērtējot nepieciešamību noteikt vispārējus nosacījumus likumā vai horizontālajos MK noteikumos, izslēdzot iespēju iesniegt ES KP fonda projekta iesniegumu tādam pretendentam, kas citā ES KP fonda un plašāk arī kādā VSS fonda projektā veicis tiesību aktiem neatbilstošas darbības, kā arī izvērtējot, vai un kā samazinātos administratīvie šķēršļi FS un administratīvais slogs AI un SI, ja civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu vietā tiktu slēgti publisko tiesību līgumi vai izdoti administratīvie akti par projekta apstiprināšanu un īstenošanu ar nosacījumiem. 2.2.nodaļā ir analizēta ES KP fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda VI izveidotā vadības un kontroles sistēma, izvērtējot 2007. – 2013. gada plānošanas perioda funkciju sadalījumu, x.xx., deleģēto funkciju sadalījumu; iespējas un priekšnosacījumus vienota audita xxxxxxxx0 ieviešanai ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmā, kā arī izvērtējot jomas, kurās būtu efektīvi un lietderīgi piemērot vienkāršotās izmaksas (t.i., netiešo izmaksu nemainīgā likme, vienas vienības izmaksas un kopsummas maksājumi). 3.nodaļā ir iekļauta SVID analīze par ES KP fondu 2007. ...
IEVADS. CarMote grupas mērķis ir kooperatīva transportlīdzekļa izstrāde, kas spēj efektīvi plānot kustību un pārvietoties līdzīga veida transportlīdzekļu plūsmā. Šī mērķa sasniegšanai tika noteikti vairāki uzdevumi elektronikas, programinženierijas, digitālās signālu apstrādes, bezvadu komunikācijas u.c. jomās. Par kooperatīva transportlīdzekļa izstrādes prasību pamatu tika paņemti GCDC noteikumi [1], kas deva vairākas priekšrocības: • ekonomēja laiku prasību uzstādīšanai; • tika izmantots lokāls standarts, kuru izstrādāja un novērtēja professionālu zinātnieku/izstrādātāju grupa; • varēja veikt sekmīgu izstrādāta risinājuma testēšanu, salīdzinot to ar citu komandu risinājumiem no dažādiem pasaules institūcijam un valstīm; Kooperatīvo transportlīdzekļu un autonomo transportlīdzekļu izstrāde ir ļoti populārā tēma pasaules zinātnē [2]. Katru gadu parādās ar vien vairāk transportlīdzekļu, līdz ar to efektīva transportlīdzekļu plūsmas plānošana un drošības paaugstināšana ir aizvien svarīgāka. Tēmas attīstību atbalsta dažādu sacensību rīkošana [3, 4].
IEVADS. 1.1. Šī instrukcija ir paredzēta SIA „VIDZEMES KONCERTZĀLE” viesiem, māksliniekiem darba drošības, ugunsdrošības noteikumu ievērošanai.