Prasība Iesniedzamais dokuments 3.3.1. Pretendents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts Komercreģistrā vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs. Fiziskām personām jābūt reģistrētām LV Valsts ieņēmumu dienestā, kā nodokļu maksātājiem, vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs. 3.3.1.1. Informāciju par pretendentu, kurš ir reģistrēts LV Komercreģistrā, Iepirkuma komisija pārbauda Uzņēmumu reģistra mājaslapā (skat. xxx.xx.xxx.xx/?x=000&x=000&x=xx), ja pretendents nav iesniedzis komersanta reģistrācijas apliecības kopiju. 3.3.1.2. Ja nav izveidota personālsabiedrība, tad personu grupa iesniedz visu personu grupas dalībnieku parakstītu dokumenta (saistību raksta, protokola, vienošanās, citu dokumentu) kopiju, kas apliecina, ka piegādātāju apvienības dalībnieki uzņemsies solidāru atbildību Līguma izpildē. 3.3.1.3. Fiziskām personām – LV Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības apliecināta kopija. 3.3.1.4. Pretendents, kurš nav reģistrēts LV Komercreģistrā iesniedz komercdarbību reģistrējošas iestādes ārvalstīs izdotu reģistrācijas apliecības kopiju.
Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
PAKALPOJUMA KVALITĀTE Pakalpojuma kvalitātei jāatbilst Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, Iepirkumā iesniegtajam Uzņēmēja piedāvājumam un Latvijas Republikā noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Ja Pasūtītājs nav pieņēmis Pakalpojumu Vienošanās 5.4.1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, par Pakalpojuma neatbilstību Vienošanās noteikumiem Pasūtītājs paziņo Uzņēmējam rakstiski 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Pakalpojuma plānotās saņemšanas dienas, nosūtot paziņojumu uz Vienošanās 3.2. punktā norādīto e-pasta adresi. Uzņēmējam ir pienākums turpmāk novērst Pasūtītāja konstatēto Pakalpojuma neatbilstību.
Darbu pieņemšanas kārtība Darbu izpildes termiņi ir norādīti Pušu saskaņotajā darbu izpildes grafikā un atkāpes no tā ir pieļaujamas tikai Līgumā noteiktajos gadījumos. Izpildītājam ir pienākums līdz katra mēneša 5. (piektajam) datumam iesniegt Pasūtītājam Būvniecības ikmēneša izpildes aktu par izpildītajiem Darbiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī. Gadījumā, ja Izpildītājs Būvniecības ikmēneša izpildes aktu neiesniedz šajā Līguma punktā noteiktajā termiņā, tad Pasūtītājam ir tiesības to neizskatīt – šādā gadījumā Izpildītājs izpildītos Darbus iekļauj nākamajā Būvniecības ikmēneša izpildes aktā, kas iesniegts šajā Līguma punktā noteiktajā termiņā. Puses vienojas, ka Izpildītājam Būvniecības ikmēneša izpildes akts pirms iesniegšanas Pasūtītājam ir jāsaskaņo ar būvuzraugu, saņemot tā paraksta oriģinālu uz dokumenta iesējuma oriģināla. Būvuzrauga rakstisks Būvniecības ikmēneša izpildes akta saskaņojums nav uzskatāms par Darbu pieņemšanu no Pasūtītāja puses. Izpildītājs nav tiesīgs iesniegt Pasūtītājam Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, ja to rakstveidā nav apstiprinājis būvuzraugs vai gadījumā, ja par Būvdarbu ikmēneša izpildes aktā iekļautajiem Darbiem nav izstrādāta, parakstīta un novietota Objektā būvniecības izpildu dokumentācija. Izpildītājs apņemas iesniegt Pasūtītājam Būvniecības ikmēneša izpildes aktu par iepriekšējā kalendārajā mēnesī faktiski izpildītajiem Darbiem. Jebkuru Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, kurš tiek noformēts un parakstīts atbilstoši šim Līgumam, Puses vienojas uzskatīt par tādu dokumentu, kas, lai gan fiksē attiecīgās Darbu daļas faktisko izpildi un noteiktu maksājuma apmēru, tomēr nav Pušu apliecinājums par pilnvērtīgu Līguma izpildi attiecībā uz šīm Darbu daļām, kā arī nesadala Līgumā noteikto Darbu kopumu atdalāmās daļās. Neskatoties uz to, ka Puses ir parakstījušas šos aktus, Pasūtītājam saglabājas tiesības celt iebildumus un prasījumus par jebkuru Darbu kvantitāti un kvalitāti līdz Galīgā darbu pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanai. Pasūtītājam ir pienākums saskaņā ar Līguma noteikumiem iesniegto Būvniecības ikmēneša izpildes aktu izskatīt 5 (piecu) darba dienu laikā pēc tās saņemšanas, ar nosacījumu, ka to iepriekš ir parakstījis būvuzraugs. Pasūtītājs minētajā termiņā ir tiesīgs iesniegt Izpildītājam rakstisku atteikumu parakstīt iesniegto Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, norādot, kurus Darbus tas atsakās pieņemt un nepieņemšanas iemeslus. Gadījumā, ja Pasūtītājs Līguma 7.6. punktā noteiktajā termiņā iesniedz Izpildītājam rakstisku atteikumu parakstīt Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, tad Izpildītājs ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu novērš konstatētās neatbilstības Darbos, tai skaitā izpildu dokumentācijā, vai izlabo Būvdarbu ikmēneša izpildes aktu, un iesniedz to Pasūtītājam atkārtotai izskatīšanai. Šajā Līguma punktā noteiktajā kārtībā atkārtoti iesniegtu Būvdarbu ikmēneša izpildes aktu Pasūtītājs izskata Līguma 7.6. punktā noteiktajā termiņā. Izpildītājam par saviem līdzekļiem ir pienākums novērst visus Darbos konstatētos Defektus termiņā, kas nepieciešams šāda apjoma un rakstura Defektu novēršanai, bet nepārsniedzot galējo Darbu izpildes termiņu. Gadījumā, ja Pasūtītājs Līguma 7.6. punktā noteiktajā termiņā neparaksta Būvniecības ikmēneša izpildes aktu vai neiesniedz rakstisku atteikumu, tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs ir akceptējis iesniegto Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, un tas būs par pamatu, lai Izpildītājs varētu iesniegt Pasūtītājam rēķinu par Būvniecības ikmēneša izpildes aktā norādīto darbu apmaksu, savukārt Pasūtītājam ir pienākums šādu rēķinu apmaksāt Līgumā noteiktā termiņā. Puses vienojas, ka Izpildītājs ir tiesīgs iesniegt Pasūtītājam rēķinu par izpildītajiem Darbiem, pēc tam, kad ir parakstīts atbilstošs Būvniecības ikmēneša izpildes akts vai ir iestājies Līguma 7.9. punktā noteiktais gadījums par Pasūtītāja noklusējumu. Pasūtītājam nav pienākums apmaksāt rēķinu, kas iesniegts neievērojot šo Līguma punktu, kā arī nav pienākums celt ierunas pret to.
Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai iesniedzamie dokumenti 4.1. Ja Nelaimes gadījuma rezultātā iestājusies Klienta paliekoša invaliditāte vai nāve, tā jāapliecina ar medicīniskiem dokumentiem, iesniedzot tos Apdrošinātājam ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā pēc fakta konstatācijas.
Pakalpojuma sniegšanas kārtība 2.1. Izpildītājs apņemas sniegt semināra organizēšanas pakalpojumus pienācīgā kvalitātē saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, Līguma nosacījumiem un Pasūtītāja precizējošām norādēm.
Darba pieredze Komersanta firma (nosaukums): Adrese: Datums no/līdz Amats: Darba apraksts:
PAKALPOJUMA nodošanas - pieņemšanas kārtība 6.1. Pakalpojums (Pasūtījums) uzskatāms par pabeigtu un nodotu PASŪTĪTĀJAM, ja ir iesniegts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šī līguma 5.4.5.punktu un Pasūtītājs ir akceptējis sniegtos Pakalpojumus..
Piedāvājuma iesniegšanas kārtība 1.7.1. Piedāvājumu iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu Iepirkuma komisijai līdz 2017. gada 16. jūnija plkst. 11.00, adrese: Mārupes novada Domē, Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxxxxx xxxxxx, XX – 0000, Xxxxxxx.
