Pamatnostādnes. 1.1. Problēmu ziņojumu un izmaiņu pieprasījumu pieteikšanas un apstrādes procedūrā (turpmāk - Procedūra) ir definēta visa ar izmaiņu pieprasījumu (IP) un problēmu ziņojumu (PZ) pieteikšanu un apstrādi saistītā RŪ un Izpildītāja sadarbība ar detalizāciju līdz konkrētiem izpildītājiem.
1.2. Lai plašam lietotāju lokam atvieglotu problēmu ziņojumu un izmaiņu pieprasījumu reģistrēšanu, tiek izmantota Izmaiņu pārvaldības sistēma Redmine kā PZ, tā IP ievadīšanai. Tā kā šī procedūra nosaka, kā tiek veidota RŪ un Izpildītāja sadarbība, Procedūras ietvaros šāda līmeņa abu veidu ziņojumu apzīmēšanai tiek lietots jēdziens “Redmine ziņojumi” (RZ).
1.3. Ir iespējami šādi Redmine ziņojumu veidi:
1.3.1. Bug (kļūda) – sistēmas darbība neatbilst specifikācijai un/vai prasībām;
1.3.2. Feature – sistēmā nepieciešama jauna funkcionalitāte;
1.3.3. Support – nepieciešama palīdzība un/vai skaidrojums par sistēmas lietojumu;
1.3.4. Task – veicams uzdevums projekta ietvaros, kas nav saistīts ar sistēmas funkcionalitāti.
1.4. Ir iespējama šāda Redmine ziņojumu prioritāte:
1.4.1. Low / zema – neliela kļūda/nepilnība sistēmas funkcionalitātē. Sistēmas ikdienas darbība netiek ietekmēta;
1.4.2. Normal / vidēja – kļūda/nepilnība sistēmas funkcionalitātē, neērtības sistēmas lietošanā. RŪ ĢIS IS ikdienas darbība ir traucēta, sistēmas lietošana apgrūtināta;
1.4.3. High / augsta – nopietna kļūda sistēmas funkcionalitātē un/vai datos viena sistēmas moduļa/funkcijas ietvaros. RŪ ĢIS IS ikdienas darbība ir nopietni traucēta, funkcijas/moduļa lietošana ir apgrūtināta vai nav iespējama;
1.4.4. Urgent / kritiska – nopietna kļūda sistēmas funkcionalitātē un/vai datos, kas ietekmē vairāk kā vienu sistēmas moduli/funkciju. RŪ ĢIS IS darbība ir nopietni traucēta un var izraisīt sistēmas apstāšanos, svarīgas funkcijas/moduļa lietošana nav iespējama
1.4.5. Immediate / ļoti kritiska – RŪ ĢIS IS darbība ir apstājusies vai arī sistēma nav izmantojama būtisku problēmu dēļ.
Pamatnostādnes. 2.1. CMIS darbībā konstatētās problēmas, nepieciešamās izmaiņas vai citus sistēmas atbalsta pakalpojumus ir jāpiesaka, izmantojot ISIPS.
2.2. RZ tiek klasificēti kā problēmu ziņojumi vai izmaiņu pieprasījumi.
2.3. Ir iespējamas šādas RZ svarīguma pakāpes:
2.3.1. kritisks gadījums – pieteiktā problēma neļauj vai traucē izpildīt būtisku sistēmas funkciju un nav zināms cits tās izpildes variants, vai apdraud sistēmas drošību;
2.3.2. steidzams gadījums – pieteiktā problēma traucē izpildīt būtisku sistēmas funkciju, bet ir zināms cits tās izpildes variants, vai var apdraudēt sistēmas drošību, vai arī sistēmai ir nepieciešamas izmaiņas, kuru vēlamais realizācijas termiņš ir mazāks par 3 (trīs) mēnešiem;
2.3.3. parasts gadījums – pieteiktā problēma sagādā neērtības darbā ar sistēmu, bet neiespaido sistēmas būtisku funkciju izpildi, vai arī rada jebkuru citu efektu, vai arī sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas (x.xx. sistēmas atbalsta pakalpojumi).
2.4. RZ svarīguma pakāpi (kritiska, steidzama vai parasta) sākotnēji nosaka VID IS koordinators.
Pamatnostādnes. 2.1. Sistēmas darbībā konstatētās problēmas, nepieciešamās izmaiņas vai citus pakalpojumus ir jāpiesaka, izmantojot Jama.
Pamatnostādnes. Tehniskā uzdevuma/tehniskās specifikācijas (turpmāk – TU) mērķis, noteikt galvenās prasības esošo ugunsgrēka atklāšanas sistēmu (turpmāk – UAS) integrētas grafiskas uzraudzības un kontroles sistēmas tehniskā projekta izveidei, VSIA „Xxxxx Xxxxxxxx Klīniskā universitātes slimnīca” Xxxxxxx xxxx 00, Xxxx, (turpmāk - objekts). Projekta ietvaros paredzēts:
1) esošo ugunsgrēka atklāšanas sistēmu integrētas grafiskas uzraudzības un kontroles sistēmas tehniskā projektu;
2) noteikt nepieciešamos līdzekļus (veicot tirgus analīzi un norādot vidējas tirgū pieejamas cenas) projekta realizācijai (uzstādīšanai) pilnā apjomā, atbilstoši TU prasībām. Uzņēmēja norādītajām cenām ir informatīvs raksturs. Norādītas cenas uzņēmējam nav saistošas. Pasūtītājs neveiks pakalpojumu/preču iegādi šī līguma ietvaros. Tehniskais uzdevums/Tehniskā specifikācija Tehniskais piedāvājums* (precīzi norāda atbilstību katrai tehniskās specifikācijas prasībai)
1.1. Plānotais darbu izpildes laiks un posmi. Uzņēmējam nepieciešams piedāvāt projekta izveides plānu – grafiku, kas ietver objekta apsekošanu un izpēti, projektēšanas darbus un projekta saskaņošanu un nodošanu Pasūtītājam. 1.2. Bāzes aparatūras un citu galveno iekārtu izvēle. Lai nodrošinātu UAS centralizēto monitoringu, sistēmu paredzēts veidot uz vienotās platformas ar grafisko interfeisu. Uzņēmējam, saskaņojot ar Pasūtītāju, jānosaka sistēmu tehnisko līdzekļu gala iekārtu tipi, skaits un izvietojums, atbilstoši 2016.gada 1.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” un Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Izvēloties informācijas apmaiņas kanālus, jāņem vērā darbības vides traucējošo faktoru iedarbība, aparatūras atrašanās vieta un attālums. Lielos attālumos (starp objektu ēkām) nepieciešams paredzēt esoša datortīkla un optisko sakaru līniju esamību. Uzņēmējam jāizvērtē esošā datortīkla pielietojums. Pirms uzsākt projektēšanas darbus Uzņēmējam nepieciešams: Nodrošināsim Nodrošināsim
Pamatnostādnes. Mežu stādīšana ir efektīvs veids, kā samazināt oglekļa (C) dioksīda daudzumu atmosfērā. Arvien vairāk tiek atzīts, ka koksnes produkcija var būtiski palielināt ieguvumus no oglekļa uzkrāšanās, ko nodrošina meži (Skog and Xxxxxxxxx, 1998; UNFCCC 2003). Vinjums (Winjum) (1998) aprēķinājis, ka koksnes produkcijas kopapjomu (tostarp masīvkoki, atjaunotie koka paneļi un papīrs) kopumā var palielināt par apmēram 140 miljoniem tonnu (Mt) gadā. Nabūrs (Nabuurs et al., 1997) aprēķinājis, ka oglekļa kopapjoms koksnes produkcijā Eiropā ir apmēram 30% no oglekļa kopapjoma Eiropas mežos. Tomēr šo pētījumu aplēses neiekļauj ilgtermiņa oglekļa uzkrāšanas iespējas izgāztuvēs nodotajai koksnes produkcijai. Saskaņā ar ASV aplēsēm izgāztuvēs nodotajā koksnes produkcijā ir tāds pats oglekļa apjoms, kā uzkrātā oglekļa kopapjoms lietošanā esošajā koksnes produkcijā (US EPA 2004). Pētījumi par oglekli galvenokārt koncentrējās uz oglekļa uzkrāšanās mežos ieguvumu noteikšanu. Tomēr katru gadu no Latvijas mežiem izved 5 miljonus m3 koksnes, kas ir apmēram tikpat, cik 1,6 miljoni tonnu oglekļa vai 6 miljoni tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta. Ņemot vērā saražotās produkcijas veidu un tās nodošanu atkritumos ekspluatācijas mūža beigās, ogleklis paliks produkcijā daudzas desmitgades. Oglekļa daļa baļķos, kurus pārstrādā gatavajā produkcijā un tās atlikumos, atkarīga no dažādiem tādiem faktoriem kā koku suga, apstākļi ražotnē, kultivēšanas veids, koku šķirošana un pārstrādes efektivitāte. Patlaban tikai četras valstis (Austrālija, Kanāda, Apvienotā Karaliste un ASV) norāda koksnes produkcijā uzkrātā oglekļa aplēses savos nacionālajos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzskaites datos (UNFCCC 2005). Ogleklis koksnes produkcijā ir izslēgts no uzskaites Kioto protokola (KP) pirmā saistošā darbības posma (2008.–2012.) laikā. Starpvaldību darba grupas klimata izmaiņu jautājumos (SDGKIJ) vadlīnijas pastarpināti piedāvā pieeju oglekļa uzskaitei koksnes produkcijā, nosakot, "ka viss ogleklis no meža izvestajos kokmateriālos un biomasā tiek emitēts meža izstrādes gadā" (IPCC 1997 Vol 3 p5.17), pamatojoties uz pieņēmumu, ka koksnes produkcijas krājumu palielinājums nav nozīmīgs. Tomēr tas ir pārlieku vienkāršoti un SDGKIJ vadlīnijas atļauj norādīt oglekļa uzkrāšanos koksnes produkcijā nacionālajos uzskaites datos, ja tiek uzrādīts, ka koksnes produkcijas krājumi palielinās. Neņemot vērā to, ka arvien vairāk tiek atzīta koksnes produkcijas nozīmīgā loma oglekļa uzkrāšanās palielināšanā koku izstrā...
Pamatnostādnes. 1. darbību, ko finansē šā Nolīguma ietvaros, āKK valstis un Kopiena īsteno ciešā sadarbībā, atzīstot vienlīdzības koncepciju starp partneriem.
2. āKK valstis ir atbildīgas par:
a) mērķu un prioritāšu noteikšanu, uz kurām balstās indikatīvās programmas;
b) projektu un programmu izvēli;
c) projektu un programmu dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu;
d) līgumu sagatavošanu, pārrunāšanu un noslēgšanu;
e) projektu un programmu īstenošanu un vadību, un
f) projektu un programmu uzturēšanu.
3. Neierobežojot iepriekšminētos noteikumus, tiesīgi nevalstiski dalībnieki var arī būt atbildīgi par programmu un projektu iero- sināšanu un īstenošanu jomās, kas uz tiem attiecas.
4. āKK valstis un Kopiena ir kopīgi atbildīgas par:
a) pamatnostādņu izveidi kopīgajās iestādēs sadarbībai attīstības finansēšanā;
b) indikatīvo programmu pieņemšanu;
c) projektu un programmu novērtēšanu;
d) nosacījumu vienlīdzības nodrošināšanu līdzdalībai konkursa uzaicinājumos un līgumos;
e) projektu un programmu seku un rezultātu uzraudzību un novērtēšanu un
f) projektu un programmu pienācīgas, ātras un efektīvas izpil- des nodrošināšanu.
5. Kopiena ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu par finansējumu projektiem un programmām.
6. Ja vien šajā Nolīgumā nav noteikts citādi, visi lēmumi, kuriem nepieciešams kādas Puses apstiprinājums, tiek apstiprināti vai uzskatīti par apstiprinātiem 60 dienu laikā pēc paziņošanas otrai Pusei.