Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
MAKSĀJUMI Apmaksa par Preču piegādēm tiek veikta euro, atbilstoši šī Līguma pielikumā Nr. 1 noteiktajām cenām, saskaņā ar Pārdevēja iesniegto Preču pavadzīmi - rēķinu, veicot pārskaitījumu uz rēķinā norādīto bankas kontu 20 (divdesmit) darba dienu laikā pēc šajā Līgumā noteiktajā kārtībā abpusējas Preču pavadzīmes-rēķina parakstīšanas.
Prasība Iesniedzamais dokuments 3.3.1. Pretendents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts Komercreģistrā vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs. Fiziskām personām jābūt reģistrētām LV Valsts ieņēmumu dienestā, kā nodokļu maksātājiem, vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs. 3.3.1.1. Informāciju par pretendentu, kurš ir reģistrēts LV Komercreģistrā, Iepirkuma komisija pārbauda Uzņēmumu reģistra mājaslapā (skat. xxx.xx.xxx.xx/?x=000&x=000&x=xx), ja pretendents nav iesniedzis komersanta reģistrācijas apliecības kopiju. 3.3.1.2. Ja nav izveidota personālsabiedrība, tad personu grupa iesniedz visu personu grupas dalībnieku parakstītu dokumenta (saistību raksta, protokola, vienošanās, citu dokumentu) kopiju, kas apliecina, ka piegādātāju apvienības dalībnieki uzņemsies solidāru atbildību Līguma izpildē. 3.3.1.3. Fiziskām personām – LV Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības apliecināta kopija. 3.3.1.4. Pretendents, kurš nav reģistrēts LV Komercreģistrā iesniedz komercdarbību reģistrējošas iestādes ārvalstīs izdotu reģistrācijas apliecības kopiju.
Piedāvājumu izvēles kritērijs Atbilstība iepirkuma Nolikumam (Atlases dokumenti, Finanšu un Tehniskais piedāvājums) un saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.
Piedāvājuma izvēles kritēriji 16.5.1. Par uzvarētāju tiks atzīts Pretendents, kurš būs iesniedzis Nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājumu ar viszemāko finanšu piedāvājuma kopējo cenu EUR bez PVN 21%.
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
Piedāvājuma izvēles kritērijs 22.1. Pretendentu piedāvājumi tiek vērtēti pēc pretendentu iesniegtā finanšu piedāvājuma, izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu.
Iepirkumu komisijas tiesības 10.1.1. Ja Pretendents iesniedzis dokumentu atvasinājumus, tad šaubu gadījumā par iesniegtā dokumenta atvasinājuma autentiskumu iepirkuma komisija var pieprasīt Pretendentam uzrādīt iesniegto dokumentu atvasinājumu oriģinālus vai apliecinātas dokumentu kopijas.
Darba uzdevums PASŪTĪTĀJS uzdod, bet IZPILDĪTĀJS veic Latvijas Universitātes ēkas Xxxxxxxxxx xxxx 0x, Xxxx telpu uzkopšanu 7764,1 m2 platībā, tajā skaitā:
Iepirkuma komisijas tiesības pieprasīt, lai pretendents precizē informāciju par savu piedāvājumu, ja tas nepieciešams piedāvājuma noformējuma pārbaudei, pretendenta kvalifikācijas pārbaudei, kā arī piedāvājuma vērtēšanai; pieaicināt ekspertu piedāvājumu noformējuma pārbaudes, pretendentu kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudes, kā arī piedāvājumu vērtēšanas procesā; gadījumā, ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, Iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu; jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums; izslēgt pretendentu no dalības Iepirkumā, ja attiecīgais pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz PIL 9.panta desmitās daļas 2.punktā noteikto apliecinājumu; pieņemt lēmumu izbeigt Iepirkumu bez rezultāta, ja iesniegti Nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai vispār nav iesniegti piedāvājumi.
