Rezultāti. 4.1. Pirmās un otrās paaudzes ziemojošo kāpuru novērtējums zemē ieraktajos cilindros – zemes slazdos
4.1.1. tabula KOPĀ 6 1130 228 11
4.3.1. pie ļoti lielas lidošanas intensitātes, attīstījušos kāpuru daudzums, kas nokļuva zemsedzes slazdos, bija mazāks nekā pie mazāka izlidojušo tīkllapseņu skaita (4.1.1. attēls). y = -0,000 6x2 + 0,4197 x - 8,4693 R² = 0,4558, P< 0,01 Kāpuru skaits slazdā 0 000 000 000 400 500 600 700 Pronimfu daudzums uz 1 m2 2016.g.rudenī
4.1.1. attēls. Xxxxxxxxx slazdos 2017. gada rudenī nonākušo kāpuru daudzums atkarībā no tīkllapseņu lidošanas intensitātes 2017. gada pavasarī (pronimfu daudzuma 2016. gada rudenī)
4.1.2. tabula
4.1.3. tabula
Rezultāti. Aprakstiet projekta rezultātus sadaļās zemāk. Pēc iespējas norādiet gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos projekta rezultātus.
8.1. Projekta kvantitatīvie rādītāji
Rezultāti. 1. parauglaukumā H. annosum infekcija konstatēta 37 parcelās uz 172 ripām (6. attēls). Savukārt P.sylvestris stādījumos 1. parauglaukumā H .annosum infekcijas pazīmes netika konstatētas, tāpēc arī ripas netika ievāktas. 2. parauglaukumā infekcija konstatēta uz 87 ripām visā parauglaukuma teritorijā un izdalīti 77 H. annosum izolāti (7. attēls). Jāatzīmē, ka Heterobasidion annosum izraisītā sakņu trupe nebija vienīgais P. sylvestris bojāejas iemesls.
2. parauglaukumā tika atrasta arī celmene Armillaria spp. Uz 3 kaltušiem kokiem konstatēti Armillaria spp. augļķermeņi - no šiem kokiem H. annosum izolāti netika izdalīti. Šajā parauglaukumā konstatēta arī 3 P. sylvestris inficēšanās ar H. annosum. Otrajā parauglaukumā izdalīto H. annosum genotipu salīdzināšana tiks veikta turpmākajā darbā. H. annosum genotipu robežas Mērogs:
6. attēls. 1. parauglaukuma eksperimentālo stādījumu shēma. Ar dažādām krāsām atzīmēti atšķirīgi H. annosum genotipi. Melns lauciņš - kaltis koks, no kura nav izdalīts H. annosum. 7. 1 2 3 4 5 6 1` 2` 3` 4` 5` 6` 1” 2” 3” 1 45 46 42 47 121 43 90 48 62 49 129a 64 129b 63 44 68 65 76 31 92 104 93 95 3 32 96 33 4 123 97 98 34 50 77 35 107 124 112 36 125 79 66 78 108 80 37 38 51 5 69 99 131 52 109 6 53 81 54 82 18 23 117 40 59 Mērogs: 10 m
7. attēls. Inficēto koku izvietojums 2. parauglaukumā. Oranžs laukums –H. annosum izdalīts no P.contorta; pelēks - nokaltis koks, no kura nav izdalīts H. annosum; zaļš lauciņš- konstatēti Armillaria spp. augļķermeņi, bet H. annosum netika izdalīts; zils xxxxxxx - X. annosum tika izdalīts no P. sylvestris. Izdalot atsevišķus H. annosum genotipus dažādās parcelās un iezīmējot genotipu robežas, iespējams novērtēt, vai H. annosum stādījumos izplatījies sporu infekcijas, vai sakņu kontaktu ceļā (viens genotips sastopams vairāk kā vienam kokam). Literatūrā minēts, ka izcirtumā atstāti inficēti celmi ir galvenais infekcijas avots, kas apdraud iestādītos kokus (Xxxxxxxx et al., 1998). Kā jau minēts iepriekš, P. contorta koksni, salīdzinot ar P. sylvestris, raksturo lielāka bazīdijsporu dīdzība (Redfern 1982). Dānijā ilglaicīgos lauka eksperimentos konstatēts, ka P. contorta ir uzņēmīga pret H. annosum (Wagn, 1971,1987 cit. pēc Piri, 1996). Arī Somijā veiktajos pētījumos secināts, ka P. contorta nav piemērota vietās, kur iepriekš augusi ar H. annosum inficēta priede vai egle (Xxxxxxxxxxx, 1975). Lai noskaidrotu, vai infekcijas avots ir vecie celmi, nepieciešams izdalīt H. annosum izolātus no iepriekšējās ģenerācijas ...
Rezultāti. 1. eksperimentā novērota divu P. abies kociņu inficēšanās ar H. annosum, bet micēlijs izplatījās tikai ~ 1cm augstumā no inficēšanās vietas. 8 kociņos, inficējamajā materiālā (koksnes gabaliņos), tika konstatēts dzīvotspējīgs H. annosum micēlijs, bet tas nebija izplatījies kociņa stumbrā.
2. eksperimentā H. annosum micēlija izplatība tika novērota divu P. abies stādiņu koksnē. Izplatīšanās augstums - 1,5 cm. Kā liecina citu autoru pētījumi, jau pēc 1,5 mēneša ilgas inkubācijas 3 - 4 gadīgiem priežu stādiem konstatēta 60-100% inficēšanās, bet P. abies 4 gadīgiem stādiem 90-100% (Delatour et al., 1998), turpretī mūsu veiktajos stādmateriāla pārbaudes eksperimentos netika novērota P. sylvestris inficēšanas un konstatēta tikai 4 P. abies stādu inficēšanās. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, pārējā sagatavotā stādmateriāla inficēšana ar H. annosum 2010. gadā netika veikta. Stādmateriāla rezistences pret H. annosum izraisīto sakņu trupi iemesls varētu būt stādu vairākkārtēja apstrāde ar kādu no augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmantoja pret dīgstu puvi, zāģlapsenēm un skujbiri (J. Stenlid - viedokļa apmaiņa). 2011. gadā tiks turpināti uzsāktie rezistences pētījumi, izmantojot ar H. annosum inficētu stādmateriālu.
Rezultāti. Pavisam tika pārbaudītas 250 parcelas 8 atkārtojumos (21. attēls). Parcelu atšifrējums atrodams 1. tabulā. H. annosum infekcija konstatēta 125 parcelās uz 166 ripām (skat. 22. attēlu). Salīdzinot dažādus stādījumu variantus, redzams, ka uzņēmīgākie stādījumu varianti pret H. annosum infekciju ir Jē10*, Jē11, Masv 2, Sm9, Str14, Tu16 un Ka19, jo ripas inficētas 3 stādījumu atkārtojumos. Inficēto parcelu un ripu skaits dažādos atkārtojumos atspoguļots 3. tabulā. Burtu kombinācija (piemēram, „Ma 24”) apzīmē mežrūpniecības saimniecības nosaukumu un numurs - pluskoka numuru. Stādījumu variantiem ar augstu sveķu ražību pievienots apzīmējums „sv”. Visvairāk inficēto ripu konstatētas I un III atkārtojumā (31 un 44 inficētas ripas), II, IV, V, VI, VII un VIII atkārtojumā inficēto ripu skaits bija 5 – 24. * - stādījuma variantu atšifrējums atrodams zem 2. tabulas. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 VIII 10 54 43 105 94 64 84 145 32 74 137 155 116 21 127 VII 3 67 13 57 24 46 148 35 108 77 17 87 130 119 140 113 145 42 71 72 8 105 85 96 2 16 6 99 15 21 70 141 17 VI 35 155 83 40 103 125 55 65 66 58 95 122 26 118 3 46 68 46 57 134 116 73 51 92 41 33 106 129 78 138 27 69 121 24 123 98 87 77 III 50 112 70 39 158 35 24 66 61 10 113 28 46 13 57 77 123 17 V 59 69 17 150 5 48 87 108 46 130 119 140 77 148 110 89 26 99 13 79 37 66 34 86 96 45 118 121 132 15 56 129 23 139 107 147 88 78 109 58 36 76 12 2 131 98 149 68 120 141 14 4 47 25 38 16 100 138 75 95 60 90 133 6 50 111 27 151 80 142 49 122 55 117 106 21 146 65 33 85 128 11 22 159 64 105 54 74 44 94 81 35 113 102 124 62 134 32 21 152 91 116 127 155 160 137 84 74 125 41 20 31 93 30 82 103 92 114 19 8 72 63 135 143 153 52 67 40 51 136 9 7 71 156 73 83 000 000 000 18 29 154 144 53 42 3 13 112 35 24 21 39 67 3 46 57 50 52 9 71 160 146 111 14 56 140 69 21 IV 46 77 17 123 28 61 66 113 157 101 70 30 93 62 84 117 122 4 76 77 59 50 17 69 148 140 77 130 119 59 48 108 87 143 154 7 105 65 142 120 12 148 37 112 89 26 110 5 15 132 99 150 13 79 37 82 83 51 94 85 60 47 147 17 89 46 139 23 147 96 86 121 45 118 66 107 34 135 144 40 64 106 90 25 23 130 13 123 88 36 109 78 131 58 129 12 2 56 76 63 136 29 21 22 133 68 2 119 99 77 6 111 38 16 50 27 100 133 49 151 80 72 161 18 155 95 49 98 66 13 110 28 149 14 25 47 120 142 122 68 141 98 4 103 162 35 116 75 27 88 86 35 15 61 94 74 155 116 21 152 84 32 145 137 127 8 73 134 127 138 100 36 129 24 26 17 11 44 1 55 33 10 43 54 64 22 105 92 53 81 54 128 16 58 96 87 5 101 117 106 95 60 90 138 75 65 128 85 146 19 42 91 4...
Rezultāti. Meža stādīšanā ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā līdz 2050. gadam nodarbinātība vidēji gadā tiek modelēta 179,41 ± 7,0 tūkst. stundas, savukārt līdz 2100. gadam 164,22 ± 4,91 tūkst stundas (4.5. tabula). ZV30 scenārijā tiek modelēta meža stādīšana 170,69 tūkst. stundas gadā, bet ZV50 scenārijā 144,74 tūkst. stundas gadā. Laika periodā līdz 2100. g. atbilstošajos scenārijos nodarbinātība meža stādīšanā ir 158,58 tūkst. stundas un 130,92 tūkst. stundas. ZV50 scenārija gadījumā nodarbinātība meža stādīšanā ir par 20 % mazāka nekā ikdienišķā scenārijā.
Rezultāti. Ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā nodarbinātība agrotehniskajā kopšanā līdz 2050. gadam vidēji gadā ir 557,15 ± 18,08 tūkst. stundas, savukārt līdz 2100. gadam 515,99 ± 11,09 tūkst. stundas (1.10. tabula). ZV30 scenārijā tā ir attiecīgi par 28,55 tūkst. stundu (8 %) mazāka, bet ZV50, par 66,85 tūkst. stundu gadā (18 %) mazāka nekā IKD scenārijā.
Rezultāti. Ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā nodarbinātība jaunaudžu kopšanā vidēji gadā līdz 2050. gadam ir 224,90 ± 17,60 tūkst. stundas, savukārt līdz 2100. gadam 223,9 ± 7,09 tūkst. stundas (4.7. tabula).
Rezultāti. Zemāk redzamajā attēlā ir attēlota ietekme uz klimatu, ko mēra kā globālās sasilšanas potenciālu (GWP) plānotajam dzīves ciklam. Šajā dzīves cikla novērtējumā iekļauti moduļi A1-3, B4, B6 un C3-4. Kopējā ietekme uz klimatu, GWP plānotajā dzīves laikā ir 4,7 kg C02-ekv. / m2/ gadā, kas aprēķināts, 50 gadu dzīves ilguma periodam ēkai. Kopā primārās enerģijas patēriņš (PEtot) ir 34,1 kWh / m2/gadā. 30 6 386 468,753 EUR, x.xx PVN 31 Publisko mājokļu apsaimniekotājs Funenā, Dānijā (Fyn)