Rezultāti piemēru punkti

Rezultāti. Ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā nodarbinātība jaunaudžu kopšanā vidēji gadā līdz 2050. gadam ir 224,90 ± 17,60 tūkst. stundas, savukārt līdz 2100. gadam 223,9 ± 7,09 tūkst. stundas (4.7. tabula).

Rezultāti. Ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā nodarbinātība agrotehniskajā kopšanā līdz 2050. gadam vidēji gadā ir 557,15 ± 18,08 tūkst. stundas, savukārt līdz 2100. gadam 515,99 ± 11,09 tūkst. stundas (1.10. tabula). ZV30 scenārijā tā ir attiecīgi par 28,55 tūkst. stundu (8 %) mazāka, bet ZV50, par 66,85 tūkst. stundu gadā (18 %) mazāka nekā IKD scenārijā.

Rezultāti. Ikdienišķās mežsaimniecības scenārijā galvenajā cirtē un starpcirtēs laika posmā līdz 2100. gadam nodarbinātība pameža nociršanai tiek modelēta 462,9 ± 5,9 tūkst. stundas, sortimentu sagatavošanā 2605 ± 28 tūkst. stundas un sortimentu pievešanā 1245 ± 18 tūkst. stundas (3.5. tabula). Visos šajos darbos tiek modelēts, ka ar laiku ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā nodarbinātība nedaudz samazinās. Tāda tendence ir tādēļ, ka šī brīža mežsaimniecība, jo īpaši valsts mežos, veicina ražīgāku audžu veidošanos, kas samazina modelēto platību, ko nocērt galvenajā cirtē (proporcionāli samazinās arī pameža zāģēšanas nodarbinātība) un resnāku koku zāģēšana paaugstina ražīgumu. ZV30 scenārijos nodarbinātība ar laiku ir ļoti līdzīga ikdienišķas mežsaimniecības scenārijam, jo šajos scenārijos definēts, ka galvenās cirtes apjoms ir nemainīgs un līdzīgs ikdienišķas mežsaimniecības scenārijam.

Rezultāti. Meža stādīšanā ikdienišķas mežsaimniecības scenārijā līdz 2050. gadam nodarbinātība vidēji gadā tiek modelēta 179,41 ± 7,0 tūkst. stundas, savukārt līdz 2100. gadam 164,22 ± 4,91 tūkst. stundas (1.9. tabula). ZV30 scenārijā tiek modelēta meža stādīšana 170,6 tūkst. stundas gadā, bet ZV50 scenārijā – 144,74 tūkst. stundas gadā. Laika periodā līdz 2100. gadam atbilstošajos scenārijos nodarbinātība meža stādīšanā ir 158,58 tūkst. stundas un 130,92 tūkst. stundas. ZV50 scenārija gadījumā nodarbinātība meža stādīšanā ir par 20% mazāka nekā ikdienišķā scenārijā.

Rezultāti. 4.1. Pirmās un otrās paaudzes ziemojošo kāpuru novērtējums zemē ieraktajos cilindros – zemes slazdos 4.1.1. tabula KOPĀ 6 1130 228 11 4.3.1. pie ļoti lielas lidošanas intensitātes, attīstījušos kāpuru daudzums, kas nokļuva zemsedzes slazdos, bija mazāks nekā pie mazāka izlidojušo tīkllapseņu skaita (4.1.1. attēls). y = -0,000 6x2 + 0,4197 x - 8,4693 R² = 0,4558, P< 0,01 Kāpuru skaits slazdā 0 ▇▇▇ ▇▇▇ ▇▇▇ 400 500 600 700 Pronimfu daudzums uz 1 m2 2016.g.rudenī 4.1.1. attēls. ▇▇▇▇▇▇▇▇▇ slazdos 2017. gada rudenī nonākušo kāpuru daudzums atkarībā no tīkllapseņu lidošanas intensitātes 2017. gada pavasarī (pronimfu daudzuma 2016. gada rudenī) 4.1.2. tabula 4.1.3. tabula

Rezultāti. Aprakstiet projekta rezultātus sadaļās zemāk. Pēc iespējas norādiet gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos projekta rezultātus. 8.1. Projekta kvantitatīvie rādītāji

Rezultāti. 1. eksperimentā novērota divu P. abies kociņu inficēšanās ar H. annosum, bet ▇▇▇▇▇▇▇▇ izplatījās tikai ~ 1cm augstumā no inficēšanās vietas. 8 kociņos, inficējamajā materiālā (koksnes gabaliņos), tika konstatēts dzīvotspējīgs H. annosum micēlijs, bet tas nebija izplatījies kociņa stumbrā. 2. eksperimentā H. annosum micēlija izplatība tika novērota divu P. abies stādiņu koksnē. Izplatīšanās augstums - 1,5 cm. Kā liecina citu autoru pētījumi, jau pēc 1,5 mēneša ilgas inkubācijas 3 - 4 gadīgiem priežu stādiem konstatēta 60-100% inficēšanās, bet P. abies 4 gadīgiem stādiem 90-100% (Delatour et al., 1998), turpretī mūsu veiktajos stādmateriāla pārbaudes eksperimentos netika novērota P. sylvestris inficēšanas un konstatēta tikai 4 P. abies stādu inficēšanās. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, pārējā sagatavotā stādmateriāla inficēšana ar H. annosum 2010. gadā netika veikta. Stādmateriāla rezistences pret H. annosum izraisīto sakņu trupi iemesls varētu būt stādu vairākkārtēja apstrāde ar kādu no augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmantoja pret dīgstu puvi, zāģlapsenēm un skujbiri (J. Stenlid - viedokļa apmaiņa). 2011. gadā tiks turpināti uzsāktie rezistences pētījumi, izmantojot ar H. annosum inficētu stādmateriālu.

Rezultāti. 6.1. Kopvērtējuma punktus iegūst visi dalībnieki, kuri ir startējuši 2021.gada sacensībās. 6.2. Punkti tiek piešķirti: 1 vieta – 100 punkti, 2 vieta – 88 punkti, 3 vieta – 78 punkti, 4 vieta – 69 punkti, 5-8 vieta – 61 punkti, 9-16 vieta – 54 punkti, 17-32 vieta – 24 punkti. Punkti tiek piešķirti visiem dalībniekiem neatkarīgi no licences tipa. 6.3. Gadījumos, kad brauc pāru Gymkhanu, pāru salikšana notiek balstoties uz zemāk esošo egli. Ja nav iespējams izveidot pilnu egli izslēgšanas braucieniem TOP 16 vai TOP 8, attiecīgās pietrūkstošās vietas paliek brīvas, un labākās kvalifikācijas uzrādītājs automātiski tiek nākamajā izslēgšanas kārtā. Izslēgšana notiek tāpat balstoties uz laika rezultātu. 6.4. Gymkhana uzvarētāji kopvērtējumā tiek noteikti summējot visu braucienu punktus visos oficiālajos posmos. Vienādas punktu summas gadījumā augstāka vieta tiek piešķirta sportistam, ņemot vērā sekojošus kritērijus: 🗹 augtāka vieta tiek piešķirta tam braucējam, kurš ieguvis vairāk pirmās vietas; 🗹 ja šis kritērijs ir vienāds, tam, kurš ieguvis vairāk otrās vietas; 🗹 ja arī otro vietu skaits ir vienāds, tad tam, kurš ieguvis vairāk trešās vietas un tā uz priekšu, līdz tiek noteikts uzvarētājs; 🗹 ja šādā veidā uzvarētāju nav iespējams noteikt, tad augstāku vietu kopvērtējumā ieņem braucējs, kurš ieņēmis labāku vietu sezonas pēdējā posmā.

Rezultāti. 1. parauglaukumā H. annosum infekcija konstatēta 37 parcelās uz 172 ripām (6. attēls). Savukārt P.sylvestris stādījumos 1. parauglaukumā H .annosum infekcijas pazīmes netika konstatētas, tāpēc arī ripas netika ievāktas. 2. parauglaukumā infekcija konstatēta uz 87 ripām visā parauglaukuma teritorijā un izdalīti 77 H. annosum izolāti (7. attēls). Jāatzīmē, ka Heterobasidion annosum izraisītā sakņu trupe nebija vienīgais P. sylvestris bojāejas iemesls. 2. parauglaukumā tika atrasta arī celmene Armillaria spp. Uz 3 kaltušiem kokiem konstatēti Armillaria spp. augļķermeņi - no šiem kokiem H. annosum izolāti netika izdalīti. Šajā parauglaukumā konstatēta arī 3 P. sylvestris inficēšanās ar H. annosum. Otrajā parauglaukumā izdalīto H. annosum genotipu salīdzināšana tiks veikta turpmākajā darbā. H. annosum genotipu robežas Mērogs: 6. attēls. 1. parauglaukuma eksperimentālo stādījumu shēma. Ar dažādām krāsām atzīmēti atšķirīgi H. annosum genotipi. Melns lauciņš - kaltis koks, no kura nav izdalīts H. annosum. 7. 1 2 3 4 5 6 1` 2` 3` 4` 5` 6` 1” 2” 3” 1 45 46 42 47 121 43 90 48 62 49 129a 64 129b 63 44 68 65 76 31 92 104 93 95 3 32 96 33 4 123 97 98 34 50 77 35 107 124 112 36 125 79 66 78 108 80 37 38 51 5 69 99 131 52 109 6 53 81 54 82 18 23 117 40 59 Mērogs: 10 m 7. attēls. Inficēto koku izvietojums 2. parauglaukumā. Oranžs laukums –H. annosum izdalīts no P.contorta; pelēks - nokaltis koks, no kura nav izdalīts H. annosum; zaļš lauciņš- konstatēti Armillaria spp. augļķermeņi, bet H. annosum netika izdalīts; zils ▇▇▇▇▇▇▇ - ▇. annosum tika izdalīts no P. sylvestris. Izdalot atsevišķus H. annosum genotipus dažādās parcelās un iezīmējot genotipu robežas, iespējams novērtēt, vai H. annosum stādījumos izplatījies sporu infekcijas, vai sakņu kontaktu ceļā (viens genotips sastopams vairāk kā vienam kokam). Literatūrā minēts, ka izcirtumā atstāti inficēti celmi ir galvenais infekcijas avots, kas apdraud iestādītos kokus (▇▇▇▇▇▇▇▇ et al., 1998). Kā jau minēts iepriekš, P. contorta koksni, salīdzinot ar P. sylvestris, raksturo lielāka bazīdijsporu dīdzība (Redfern 1982). Dānijā ilglaicīgos lauka eksperimentos konstatēts, ka P. contorta ir uzņēmīga pret H. annosum (Wagn, 1971,1987 cit. pēc Piri, 1996). Arī Somijā veiktajos pētījumos secināts, ka P. contorta nav piemērota vietās, kur iepriekš augusi ar H. annosum inficēta priede vai egle (▇▇▇▇▇▇▇▇▇▇▇, 1975). Lai noskaidrotu, vai infekcijas avots ir vecie celmi, nepieciešams izdalīt H. annosum izolātus no iepriekšējās ģenerācijas ...