Trešo personu prettiesiskas rīcības riski. Apdrošināšanas objekta bojājumi, kuru cēlonis ir zemāk uzskaitītie iemesli:
STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija. 12.2. Līgums uzrakstīts un izpildāms saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi Piedāvājumu izvērtēšanu veic iepirkuma komisija. Iepirkuma komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Piedāvājumu atvēršanu un izvērtēšanu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs bez pretendentu klātbūtnes. Iepirkuma komisija ir tiesīga labot aritmētiskās kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumā. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu iepirkuma komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Aritmētiskās kļūdas piedāvājumos tiek labotas šādi: ja atšķiras skaitļi vārdos no skaitļiem ciparos, vērā tiks ņemti skaitļi vārdos; ja piedāvājumā konstatēta aritmētiska kļūda nodokļu aprēķināšanā, iepirkuma komisija to labo atbilstoši nodokļu likumos noteiktajai nodokļu aprēķināšanas kārtībai. Piedāvājumu izvērtēšanā iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību Iepirkuma nolikumā paredzētajiem noteikumiem, prasībām un Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām. Iepirkuma komisija atsakās no tālākas piedāvājuma izvērtēšanas gadījumā, ja tiek konstatēts, ka piedāvājums neatbilst kādai no Iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas iepirkuma komisija pieņem kādu no šādiem lēmumiem: par kāda no pretendentiem atzīšanu par Xxxxxxxxx uzvarētāju; par Xxxxxxxxx izbeigšanu, neizvēloties nevienu no pretendentiem, ja Xxxxxxxxxx nav iesniegti piedāvājumi, vai arī iesniegtie piedāvājumi neatbilst Iepirkumā noteiktajām prasībām. Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja iepirkuma komisija konstatē, ka konkrētais piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, Iepirkuma komisija pirms šī piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa pretendentam detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. Ja, izvērtējot pretendenta sniegto paskaidrojumu, iepirkuma komisija konstatē, ka pretendents nav pierādījis, ka tam ir pieejami tādi piedāvājuma nosacījumi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu, iepirkuma komisija atzīst piedāvājumu par nepamatoti lētu un tālāk to neizskata. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Iepirkuma nolikumā, regulē PIL un citi spēkā esošie normatīvie akti. Pēc nepieciešamības iepirkuma komisija var papildus pieprasīt no pretendenta papildus informāciju.
Iepirkuma komisijas pienākumi un tiesības Iepirkuma komisijai ir tiesības: pieprasīt, lai pretendents precizētu informāciju par savu piedāvājumu, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai; pārbaudīt zemāko cenu veidošanos, lai pārliecinātos, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums; lemt par piedāvājumu noformējuma atbilstību iepirkuma dokumentācijas noteiktajām prasībām; noraidīt piedāvājumus, ja tie neatbilst iepirkuma dokumentācijas prasībām; labot aritmētiskas kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumos; pieaicināt ekspertus pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei un vērtēšanai; izvēlēties nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Iepirkuma komisijai ir pienākums: izstrādāt un apstiprināt iepirkuma procedūras dokumentus; nodrošināt pretendentu brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; nodrošināt konfidenciālas informācijas neizpaušanu; vērtēt pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma dokumentācijas, izvēlēties piedāvājumu, vai pieņemt lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, neizvēloties nevienu piedāvājumu; pēc ieinteresēto pretendentu pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām; triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus rakstiski informēt visus pretendentus par iepirkuma rezultātiem. Pasūtītājs slēdz līgumu saskaņā ar pretendenta, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, piedāvāto līgumu, iepriekš to saskaņojot. Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc rezultātu paziņošanas. Pasūtītājs pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus Pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma slēgšanu, kā arī savu lēmumu publicē xxx.xxxxxxxx.xxxxxxxxxx.xx, xxx.xxxxxxxxxx.xx, xxx.xxx.xxx.xx (xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx). Ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, iepirkuma komisija izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.
Piemērojamās tiesības un strīdu risināšanas kārtība Līgums interpretējams un pildāms saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līgumā nenoregulētajiem jautājumiem piemērojami Latvijas Republikas normatīvie tiesību akti. Strīdus Puses risina savstarpēju pārrunu ceļā vai tiesā Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Puses pieliek visas pūles, lai strīdus atrisinātu savstarpēju pārrunu ceļā. Puses rakstiski informē viena otru par savu viedokli attiecībā uz strīdu, kā arī iespējamo strīda risinājumu. Ja Puses uzskata par iespējamu, tās tiekas, lai atrisinātu strīdu. Pusei ir jāatbild uz otras Puses piedāvāto strīda risinājuma priekšlikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja strīda risinājumu neizdodas panākt 20 dienu laikā no strīda risinājuma priekšlikuma saņemšanas dienas, Puses strīdu var nodot izšķiršanai tiesā Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
IEPIRKUMU KOMISIJAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI Iepirkumu komisijas darbu organizē un vada Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs nosaka Iepirkumu komisijas sēdes vietu, laiku un kārtību, kā arī sasauc un vada Iepirkumu komisijas sēdes. Iepirkumu komisijas savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, kā arī veic citas darbības saskaņā ar Iepirkuma Nolikumu un PIL. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas. Iepirkumu komisijai, piedāvājumu izvērtēšanā un pildot savus pienākumus, ir tiesības pieaicināt ekspertus. Ja Iepirkumu komisijai konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai. Ja Iepirkumu komisija ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt piedāvājumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājs piedāvājumu vērtē pēc tā rīcībā esošās informācijas. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Iepirkuma komisija nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi pretendentam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana pretendentam rada nesamērīgus izdevumus. Iepirkumu komisija ir tiesīga pārbaudīt un / vai iegūt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, datubāzēs vai no citiem avotiem. Gadījumos, ja iepirkumu komisija ir ieguvusi informāciju šādā veidā, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai. Iepirkumu komisija ir tiesīga piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi. Iepirkumu komisijai ir tiesības izdarīt grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūtot attiecīgu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, kas tiek ievietots internetā un publicēts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu komisijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru bez līguma noslēgšanas. Iepirkuma komisijai ir tiesības lemt par atklāta konkursa termiņa pagarinājumu, par to Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā publicējot informāciju. Iepirkumu komisijas pienākums ir piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, sniegt informāciju, ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildus informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šajā gadījumā pasūtītājs nosūta papildus informāciju piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu. Iepirkumu komisijas pienākums ir izskatīt pretendentu piedāvājumus, novērtēt to atbilstību nolikuma prasībām. Iepirkumu komisijas pienākums ir rakstiski informēt visus Pretendentus par konkursa rezultātiem pēc lēmuma pieņemšanas Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Nolikumā, regulē Publisko iepirkumu likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
FIZISKO PERSONU DATU AIZSARDZĪBA 10.1. Līdzējiem ir tiesības apstrādāt no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus tikai ar mērķi nodrošināt Līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī Līguma izpildes ietvaros iegūtos fizisko personu datus, ievērojot tiesību normatīvajos aktos noteiktās prasības šādu datu apstrādei un aizsardzībai, tajā skaitā, bet ne tikai, no 2018.gada 25.maija ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. 10.2. Līdzējs, kurš nodod otram Līdzējam fizisko personu datus apstrādei, atbild par piekrišanu iegūšanu no attiecīgajiem datu subjektiem. 10.3. Līdzēji apņemas nenodot tālāk trešajām personām no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus, izņemot gadījumus, kad Vienošanās ir noteikts citādāk vai tiesību normatīvie akti paredz šādu datu nodošanu. 10.4. Ja saskaņā ar tiesību normatīvajiem aktiem Līdzējam var rasties pienākums nodot tālāk trešajām personām no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus, tas pirms šādu datu nodošanas informē par to otru Līdzēju, ja vien tiesību normatīvie akti to neaizliedz. 10.5. Neskatoties uz Vienošanās 10.3.punktā minēto, UZŅĒMĒJS piekrīt, ka PASŪTĪTĀJS nodod no UZŅĒMĒJA saņemtos fizisko personu datus trešajām personām, kas sniedz PASŪTĪTĀJAM pakalpojumus un ar kurām PASŪTĪTĀJS sadarbojas tā darbības un šīs Vienošanās izpildes nodrošināšanai. 10.6. Līdzēji apņemas pēc otra Līdzēja pieprasījuma iznīcināt no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus, ja izbeidzas nepieciešamība tos apstrādāt šīs Vienošanās izpildes nodrošināšanai.
Prasības piedāvājuma noformējumam un iesniegšanai Pretendenti, iesniedzot piedāvājumu, vienlaikus apņemas ievērot visus noteiktos nosacījumus, x.xx. dokumentu noformēšanā un iesniegšanā, un precīzi ievērot iepirkuma procedūras nolikumā un tā pielikumos noteiktās prasības. Pretendents ir tiesīgs iesniegt tikai vienu piedāvājuma variantu. Piedāvājumam pilnībā jāatbilst Nolikumā un tā pielikumos minētajām prasībām. Piedāvājums ir jāiesniedz vienā aizlīmētā iepakojumā. Piedāvājuma iepakojuma līmējuma vietai jābūt apstiprinātai ar Pretendenta paraksttiesīgās vai pilnvarotās personas parakstu. Pretendenti sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņu piedāvājuma sagatavošanu un iesniegšanu Pasūtītājam. Piedāvājums jāiesniedz latviešu valodā drukātā veidā, bez labojumiem un dzēsumiem. Ja Pretendents iesniedz dokumentus kādā citā svešvalodā, tiem jāpievieno paraksttiesīgās vai pilnvarotās personas (pievienojot pilnvaru vai tās kopiju) apliecināts tulkojums latviešu valodā. Piedāvājuma dokumenti jāsagatavo un jānoformē saskaņā ar 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” un nolikuma prasībām. Iesniedzot piedāvājumu, Pretendents ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums ir cauršūts vai caurauklots. Piedāvājumam jābūt: caurauklotam (cauršūtam), tā, lai nebūtu, iespējams nomainīt lapas; uz pēdējās lapas aizmugures cauršūšanai izmantojamā aukla jānostiprina ar pārlīmētu lapu, kurā norādīts cauršūto lapu skaits, ko ar savu parakstu un pretendenta zīmoga (ja tāds ir) nospiedumu apliecina Pretendenta paraksttiesīgā vai tā pilnvarotā persona; ar secīgi numurētām lapām; ar pievienotu satura rādītāju. Pretendents pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām var grozīt vai atsaukt iesniegto piedāvājumu. Piedāvājumā jāiesniedz šādi dokumenti: Pieteikums dalībai iepirkuma procedūrā (paraugforma nolikuma 1.pielikumā). Kvalifikācijas dokumenti (skatīt nolikuma 4.sadaļu). Tehniskais piedāvājums (paraugforma nolikuma 3.pielikumā). Finanšu piedāvājums (paraugforma nolikuma 4.pielikumā). Visi piedāvājuma pielikumi ir tā neatņemamas sastāvdaļas. Piedāvājumu paraksta pretendenta paraksttiesīgā persona vai pilnvarotā persona (pievienojot pilnvaru vai tās kopiju). Pretendents, noformējot piedāvājumu, nodrošina, ka no piedāvājumā iekļautās informācijas ir skaidri secināma pretendenta kvalifikācija. Visai pretendenta piedāvājumā sniegtai informācijai ir jābūt patiesai. Ja Iepirkuma komisijai rodas šaubas, par Pretendenta piedāvājumā sniegto informācijas patiesību vai dokumenta kopijas autentiskumu, tai ir tiesības pieprasīt, lai Pretendents apstiprina informācijas patiesību un/vai, uzrāda apstiprinoša dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju. Kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus, ko izsniedz Latvijas institūcijas, iepirkuma komisija pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā 1 (vienu) mēnesi pirms iesniegšanas dienas, bet ārvalstu kompetento institūciju izziņas, ja tās izdotas ne agrāk kā 6 (sešus) mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu.
Strīdu risināšanas kārtība 7.1. Jebkuras nesaskaņas, domstarpības vai strīdi tiks risināti savstarpēju sarunu ceļā, kas tiks attiecīgi protokolētas. Gadījumā, ja Līdzēji nespēs vienoties, strīds risināms tiesā Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Izpildītāja pienākumi un tiesības 7.1. Izpildītājs pie Līguma parakstīšanas Pasūtītāja atbildīgajai personai iesniedz sekojošus dokumentus: rīkojumu par atbildīgā personāla nozīmēšanu, būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apliecinošus dokumentus, atbildīgā būvuzrauga saistību rakstu 2 eksemplāros u.c. no Izpildītāja nepieciešamo dokumentāciju atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanai būvvaldē un Darbu uzsākšanai. 7.2. Veikt būvuzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, to 125.punktā noteiktajiem pienākumiem un 126.punktā paredzētajām tiesībām. 7.3. Pirms būvdarbu uzsākšanas iepazīties ar būvprojektu un būvdarbu veikšanas projektu, izstrādāt būvuzraudzības plānu atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, to 127.punktam. Būvuzraudzības plāns ir jāsaskaņo ar Pasūtītāju, vajadzības gadījumā tas ir jāaktualizē, izmaiņas iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju. 7.4. Izpildītājam ir pienākums visā Līguma izpildes laikā nodrošināt, lai viņam būtu aktīva reģistrācija Būvkomersantu reģistrā un būvuzraudzības darbus veiktu atbilstoši normatīvajiem aktiem sertificēti un reģistrēti attiecīgās jomas speciālisti, kuri norādīti Xxxxxxxxx piedāvājumā, vai citi Izpildītāja vai viņa Apakšuzņēmēju speciālisti, kuri iepriekš ir saskaņoti ar Pasūtītāju. 7.5. Izpildītājs veic būvuzraudzības darbus saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošām attiecīgo jomu regulējošām tiesību normām Darbu izpildes brīdī, būvuzraudzības plānu, ievēro labu būvniecības praksi, kā arī ievēro Pasūtītāja norādījumus, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un Līgumu. 7.6. Izpildītājs veicot būvuzraudzības darbus it īpaši ievēro Būvniecības likumu, Vispārīgos būvnoteikumus, būvnormatīvus, Darba aizsardzības likumu un citus spēkā esošos normatīvos aktus, pazemes komunikāciju un gaisvadu līniju aizsardzības noteikumiem, VAS “Latvijas Valsts ceļi” 28.10.2016. apstiprinātajām „Ceļu specifikācijas 2017” (pieejams Latvijas Valsts ceļi mājaslapā, adrese: xxxx://xxxxxx.xx/xxxxxxxxx-xx- dokumentacija/autocelu-specifikacijas/). Būvprojektā norādītās „Ceļu specifikācijas 2015” nav jāpiemēro. 7.7. Izpildītājam ir pienākums būvdarbu gaitā pārbaudīt Objekta būvē lietoto būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem. Nodrošināt, lai būvdarbos tiktu izmantoti tikai tādas kvalitātes būvizstrādājumi (gan reglamentētās, gan nereglamentētās sfēras), kas nav zemāka kā prasīts Būvprojektā. Attiecībā uz jautājumiem, kuriem kvalitātes prasības nav noteiktas Būvprojektā, kvalitātei ir jāatbilst vismaz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, labas būvniecības prakses vadlīnijām vai, ja tādu nav, vispārpieņemtiem standartiem. Izpildītājam ir pienākums nodrošināt, lai tiktu iebūvēti tikai atbilstoši būvizstrādājumi, materiāli, iekārtas u.c. 7.8. Izpildītājam ir pienākums pārbaudīt būvizstrādājumu atbilstību un kvalitāti apliecinošos dokumentus - ekspluatācijas īpašību deklarācijas vai citus attiecīgā materiāla kvalitātes atbilstību apliecinošus dokumentus uzreiz pēc būvizstrādājumu piegādes, pirms to iebūves. 7.9. Izpildītājam ir pienākums izskatīt un saskaņot vai attiecīgi norādīt pamatotus iebildumus par Būvprojekta dokumentācijā nenorādīto tehnoloģisko risinājumu izvēli, iebūvējamo būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un iekārtu izvēli. 7.10. Izpildītājam ir pienākums sniegt pasūtītājam vajadzīgās konsultācijas vai palīdzību darbu veikšanas projekta, izpildzīmējumu un citas tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas vai saskaņošanas laikā, kā arī iespējamo dokumentācijas grozījumu gadījumā. 7.11. Izpildītājam ir pienākums pārbaudīt visu ar būvdarbiem saistīto izpilddokumentāciju, uzmērījumus, atzinumus, kā arī citus būvniecības dokumentus. 7.12. Būvdarbu veikšanas laikā veikt regulāru objekta apskati, dokumentēt fotogrāfijās veiktos būvdarbus pa posmiem un konstatētās neatbilstības, izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā. 7.13. Sagatavot atskaiti par iepriekšējā periodā veiktajiem būvuzraudzības darbiem. 7.14. Pirms būves nodošanas ekspluatācijā ir jāsagatavo un jāiesniedz Pasūtītājam pārskats par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu izpildi un jāapliecina, ka būve ir uzbūvēta atbilstoši būvdarbu kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem. 7.15. Izpildītājam ir pienākums piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā. 7.16. Izpildītājam ir pienākums pēc darbu beigšanas nodot Pasūtītājam visu ar objektu saistīto dokumentāciju. 7.17. Gadījumos, kad nav skaidri saprotama vai citādi ir kavēta kāda darba izpilde, pēc iespējas tiek turpināta citu darbu izpilde, ciktāl tas ir tehnoloģiski pieļaujams, lai nekavētu Līguma izpildi termiņā. 7.18. Ja par iepriekšējos aktos izpildītajiem darbiem ir atklātas nepilnības vai kļūdas, tās labo pēc iespējas nekavējoties. Izpildītājs veic būvdarbu defektu labošanas būvuzraudzību. 7.19. Izpildītājam ir pienākums aizstāvēt Pasūtītāja intereses attiecībās ar pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem. Izpildītājs bez iepriekšējas rakstiskas Pasūtītāja piekrišanas nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā uz būvniecības dokumentācijas grozīšanu un izmaiņām izmaksās. 7.20. Izpildītājam nekavējoties ir jāinformē Pasūtītāja atbildīgā persona par tādiem apstākļiem vai notikumiem, kas var neparedzēti ietekmēt objekta sekmīgu būvniecību vai ekspluatāciju, vai nelabvēlīgi ietekmēt darba kvalitāti, palielināt Līgumcenu vai aizkavēt Darbu izpildi, tostarp arī par gadījumiem, kad būvdarbu veicējs neiekļaujas noteiktajos darbu izpildes termiņos, būvdarbus veic nekvalitatīvi vai neatbilstoši būvniecības dokumentācijai. 7.21. Izpildītājam ir pienākums pēc Pasūtītāja uzaicinājuma piedalīties būvniecībā iesaistīto personu būvsapulcēs vai citās ar Līguma Darbu izpildi saistītās sapulcēs. 7.22. Izpildītājam ir pienākums nodrošināt atbildīgā būvuzrauga atrašanos būvobjektā ne mazāk kā 3 (trīs) reizes nedēļā un vajadzības gadījumā, - papildus pēc Pasūtītāja pirmā aicinājuma. Ja atbildīgais būvuzraugs ir saslimis un nevar ierasties būvobjektā vai uz būvsapulci, par to nekavējoties ir jābrīdina Pasūtītāja atbildīgā persona, un jāpiedāvā atbildīgā būvuzrauga aizvietotājs. 7.23. Izpildītājam ir tiesības aizvietot vai nomainīt atbildīgo būvuzraugu, iepriekš saskaņojot to ar Pasūtītāju. Piedāvātajam atbildīgajam būvuzraugam ir jābūt reģistrētam kā Izpildītāja vai apakšuzņēmēja būvspeciālistam Būvkomersantu reģistrā ar būvprakses sertifikātu atbilstošā jomā. 7.24. Izpildītājam ir tiesības prasīt Pasūtītāja atbildīgās personas vai cita pārstāvja nomaiņu, ja šī persona nepilda Līgumā noteiktās saistības vai pienākumus, ir nekompetents vai nolaidīgs. 7.25. Izpildītājam ir pienākums izrakstīt un izsniegt Pasūtītājam rēķinus Līgumā atrunāto maksājumu veikšanai, iepriekš saskaņojot rēķinā iekļaujamās ziņas ar Pasūtītāja atbildīgo personu. 7.26. Izpildītājam ir tiesības saņemt samaksu par pienācīgi veiktajiem Darbiem atbilstoši Līgumā paredzētajai kārtībai. 7.27. Būvuzraugam ir nodrošināta brīva pieeja būvobjektam un citām ar Darbu izpildi saistītām vietām, lai varētu pārbaudīt būvdarbu gaitu, būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību un kvalitāti u.c. Būvuzraugs apņemas ievērot būvlaukuma iekšējos kārtības noteikumus. 7.28. Būvuzraugs seko, lai netiktu bojātas saglabājamās konstrukcijas (tai skaitā arī segtās), izpildītie un izpildīšanā esošie būvdarbi, piegādātie materiāli un iekārtas, būvlaukuma apkārtnē esošie apstādījumi, citas ēkas vai zemes, un netiktu izdarīts kaitējums videi. 7.29. Būvuzraugam ir pienākums izskatīt būvdarbu veicēja iesniegumus, sniegt pamatotus skaidrojumus, sagatavot ierosinājumus konkrētās situācijas risināšanai; vērtēt būvdarbus, pārbaudīt un parakstīt aktu par veiktajiem būvdarbiem; dot norādījumus par būvdarbu izpildi un defektu novēršanu. 7.30. Būvuzraugam ir pienākums raudzīties, lai būvdarbu veicējs līdz būvobjekta pabeigšanai aprīko būvdarbu vietu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, nodrošina nepārtrauktu satiksmes darbību un piekļūšanu privātīpašumiem. 7.31. Būvuzraugam ir tiesības konstatēt faktu par būvdarbu veicēja pārkāpumiem objektā, sastādot aktu un iesniedzot to Pasūtītājam - par satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma shēmas neievērošanu, par būvlaukuma vai apvedceļu uzturēšanu neatbilstoši Līguma prasībām, par Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr.633 „Autoceļu un ielu būvnoteikumi” noteikto darba veikšanas dokumentu neatrašanos Darba veikšanas vietā vai to neaizpildīšanu. 7.32. Izpildītājam ir pienākums raudzīties, lai būvdarbu veicējs nodrošina būvmateriālu masveida pārvadāšanā (kravu skaits pārsniedz 10 (desmit) vienā diennaktī) izmantoto ceļu (izņemot valsts galvenos un reģionālos (1.šķiras) autoceļus) remontu un uzturēšanu, nepasliktinot to seguma stāvokli: 7.32.1.1. Autoceļiem ar grants segumu – planē, atputekļo segumu dzīvojamo māju tuvumā un labo bedrītes ar jaunu materiālu; 7.32.1.2. Autoceļiem ar melno segumu – remontē bedrītes.
Līguma izpildes vieta un laiks Līguma izpildes vieta – Xxxx xxxx 00, Xxxxxxxxxx, Xxxxxxx xxxxxxx, Xxxxxxx xxxxxx, XX-2127. Līguma izpildes laiks – Būvdarbu izpildes un nodošanas termiņš: 6 (seši) kalendārie mēneši no līguma noslēgšanas dienas.
