Tūrisms. 195. pants
Tūrisms. Kurzemes plānošanas reģiona izteikta priekšrocība tūrisma nozarē ir Baltijas jūras piekraste, kā arī ekoloģiskā vide un dabas teritorijas, kas dod iespējas gan dabas un ekotūrisma, gan rekreācijas un aktīvās atpūtas jomu attīstībai, tostarp arī lauku tūrisma jomā, kurā Kurzemes plānošanas reģions jau ir līderis starp plānošanas reģioniem. Riski nozares izaugsmei ir: ▪ Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, kas to padarītu par mazāk pievilcīgu tūrisma objektu, ▪ neefektīva dabas resursu apsaimniekošana, kā rezultātā pasliktinātos to kvalitāte un būtu apdraudēta dabas un ekoloģiskā tūrisma attīstība, ▪ nozares darbinieku zemais kompetenču līmenis. Nozares attīstībai ieteicams palielināt tūrisma darbinieku kompetences, īpaši valodu zināšanas, tāpat arī ieguldīt nozares infrastruktūras uzlabošanā, lai uzlabotu atpūtas teritoriju sasniedzamību gan Kurzemes reģiona un Latvijas, gan citu valstu tūristiem. Nepieciešams arī izstrādāt vienotu reģiona tūrisma attīstības stratēģiju un veidot integrētus tūrisma maršrutus visām sezonām, pēc iespējas samazinot tūristu plūsmas samazinājumu ārpus vasaras sezonas. Uz līdzīgām pamatnostādnēm balstās arī Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015. gadam, papildus paredzot arī tādus mērķus kā visu tūrismā iesaistīto pušu sadarbību un koordināciju labāka produkta radīšanai un sadarbību ar Baltijas reģiona valstīm kopīga tūrisma piedāvājuma veidošanā.
Tūrisms. 148) XXI sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 176.b pantu:
Tūrisms. Saskaņā ar attiecīgajiem savas valsts tiesību aktiem Līgumslēdzē- jas puses veicina sadarbību tūrisma jomā, veicot īpašus pasāku- mus, kas paredz: — ar tūrismu saistīto amatpersonu un ekspertu apmaiņu, ar šo jomu saistītās informācijas un statistikas apmaiņu un tehnoloģiju pārņemšanu, — to pasākumu izstrādi, kas vajadzīgi, lai veicinātu tūristu plūs- mas un investīcijas šajā jomā, — to apmācību shēmu veicināšanu, kas jo īpaši paredzētas vies- nīcu darbības un pārvaldes atbalstam, — kopīgu dalību gadatirgos un izstādēs, ko rīko, lai palielinātu tūristu plūsmas.
Tūrisms. Puses izvērš un attīsta sadarbību, kas ietver: — tūrisma veicināšanu, — sadarbību starp oficiālām tūrisma organizācijām, — informācijas plūsmas palielināšanu, — zinību tālāknodošanu, — kopīgu darbību iespēju izpēti.
Tūrisms. Sadarbības mērķis būs tūrisma nozares noturīga attīstība āKK valstīs un apakšreģionos, atzīstot tās pieaugošo nozīmi
Tūrisms. Atzīstot tūrisma nozīmi, lai padziļinātu savstarpējo sapratni un atzinību starp Savienības un Jaunzēlandes cilvēkiem, un ekonomiskos ieguvumus no attīstītāka tūrisma, Puses vienojas sadarboties ar mērķi palielināt tūrismu starp Savienību un Jaunzēlandi abos virzienos.
Tūrisms. 103. pants
Tūrisms. Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt sadarbību tūrisma jomā, veicot īpašus pasākumus, to skaitā:
Tūrisms. Tūrisma likums (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002., 27.02.2003.) Likumi par teritorijas plānošanu, īpašumiem, būvniecību Teritorijas plānošanas likums (22.05.2002., grozījumi 27.12.2002.) regulē teritoriju plānojumu, aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, raksturīgo ainavu un teritorijas bioloģisko daudzveidību.