PASŪTĪJUMS: Pakalpojuma Līgums Nr. 2018-VIDE/1515-02 (04.09.2018.)

PASŪTĪJUMS: Pakalpojuma Līgums Nr. 2018-VIDE/1515-02 (04.09.2018.)

PASŪTĪTĀJS: SIA “KVL Baltic”

Xxxxxx xxxx 00, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167

IZPILDĪTĀJS: SIA „Firma L4”

Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX–0000

OBJEKTS: Ietekmes uz vidi novērtējums dīķsaimniecības izveidei un ar to saistītai derīgo izrakteņu ieguvei

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Paredzētajai darbībai

Dīķsaimniecības izveide un ar to saistītā derīgo izrakteņu ieguve zemes īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi”, Mārupes novadā

Ziņojuma pilnveidotā redakcija (10.06.2019.)

Rīga, 2019

SATURS

IEVADS 5

1. Paredzētās darbības un darbības vietas izvēles argumentēts pamatojums 6

2. Vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un paredzētās darbības atbilstība tām 7

2.1. Nacionālie normatīvie akti 7

2.2. Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti 21

2.3. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti 24

3. Paredzētās darbības raksturojums 29

3.1. Pamatinformācija par dīķsaimniecības izveidi 29

3.2. Dīķu ierīkošana 30

3.3. Smilts atradne un tās raksturojums 31

3.4. Aprobežojumu un pieguļošo platību raksturojums, teritorijas sagatavošana dīķu ierīkošanai 34

3.5. Derīgā izrakteņa ieguves tehnoloģijas 36

3.6. Plānotie derīgo izrakteņu ieguves veidi un apjomi 38

3.7. Iespējamie nosusināšanas risinājumi 39

3.8. Piebraukšanas iespējas dīķsaimniecības teritorijai un pievedceļu raksturojums 41

3.9. Zivju dīķa aprīkošana pēc smilts materiāla izrakšanas 47

3.10. Zivsaimnieciskā ražošana 48

3.11. Citi paredzētās darbības īstenošanai nepieciešamie infrastruktūras objekti 53

3.12. Atkritumi un to apsaimniekošana 55

4. Esošās situācijas raksturojums 59

4.1. Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas apraksts 59

4.2. Paredzētās darbības atbilstība teritorijas pašreizējai un noteiktajai (atļautai) izmantošanai Mārupes novada plānojumā un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi 63

4.3. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums 67

4.4. Hidroloģisko apstākļu raksturojums derīgo izrakteņu ieguves un tai piegulošajā teritorijā 72

4.4.1. Teritorijas dabīgās drenāžas un meliorācijas sistēmu, kuras varētu tikt ietekmētas, raksturojums 74

4.4.2. Tuvāko ūdensteču un ūdenstilpju raksturojums, tām noteiktais ūdeņu tips un izmantošana 75

4.5. Paredzētās darbības teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un inženierģeoloģisko apstākļu

raksturojums 77

4.6. Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums 79

4.7. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums 81

4.8. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums 88

4.9. Objektam paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē esošo citu vides problēmu un riska

objektu raksturojums 89

5. Iespējamā ietekme uz vidi Paredzētās darbības īstenošanas laikā 93

5.1. Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē 93

5.2. Trokšņa izplatības novērtējums dzīvojamajā zonā 115

5.3. Iespējamie smilts materiāla transportēšanas maršruti 127

5.4. Hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā režīmu izmaiņu prognoze 128

5.5. Augsnes struktūras un mitruma izmaiņu prognoze 137

5.6. Iespējamās ietekmes (arī hidroģeoloģisko faktoru) izvērtējums uz dabas vērtībām 138

5.7. Prognoze par iespējamo ietekmi uz ainavas daudzveidību 138

5.8. Citas iespējamās ietekmes 139

5.9. Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze. Iespējamie ierobežojošie nosacījumi paredzētās darbības veikšanai vai infrastruktūras objektu izbūvei 139

5.10. Paredzētie pasākumi ietekmju uz vidi mazināšanai 140

5.11. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums 142

5.12. Iespējamie ierobežojumi esošajās saimnieciskajās darbībās 144

5.13. Paredzētās darbības sociāli - ekonomisko aspektu izvērtējums 145

6. IZMANTOTĀS NOVĒRTĒŠANAS METODES 146

6.1. Novērtēšanas un prognozēšanas metodes 146

6.2. Problēmas un risinājumi 147

7. Paredzētās darbības alternatīvu izvērtējums, Izvēlētā varianta pamatojums UN

PALIEKOŠO IETEKMJU BŪTISKUMA RAKSTUROJUMS 148

7.1. Paredzētās darbības iespējamo alternatīvu raksturojums 148

7.2. Kritēriji alternatīvo risinājumu salīdzināšanai un alternatīvu salīdzinājums 149

7.3. Paliekošo ietekmju būtiskuma raksturojums 151

8. PLĀNOTĀS DARBĪBAS NOZĪMĪGUMA IZVĒRTĒJUMS 153

9. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem 154

10. Vides kvalitātes novērtēšanas monitorings 155

11. Literatūras saraksts 156

PIELIKUMI

1. IVN Programma Nr. 5-03/4 (20.07.2018.);

2. Derīgo izrakteņu atradnes pase “Liellauki” (pase sastādīta 27.04.2018.);

3. Zemesgrāmatu apliecība īpašumam “Liellauki” un “Strautmaļi”;

4. Valsts SIA “ZMNI” Tehniskie noteikumi Nr.Z-2017-430 (25.04.2017.);

5. Savstarpējās sadarbības līgums par ceļu uzturēšanu starp dīķsaimniecības izveides saimnieciskās darbības veicējiem;

6. Mārupes novada domes vēstule par ceļa posmu caur Pelēm;

7. Vienošanās starp Fizisku personu un SIA “KVL Baltic” par īpašumu “Liellauki”;

8. Līgums starp Fizisku personu un SIA “KVL Baltic” par īpašumu “Strautmaļi”;

9. Starptautiskās lidostas Rīga vēstule Nr.18-7/1692 (20.12.2018.);

10. Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūras” Lidlauku standartu un drošības daļas vēstule Nr.01-8/1766 (28.12.2018.);

11. Sugu un biotopu ekspertes Dr.ģeogr. Ineses Silamiķeles Atzinums;

12. Eksperta Xxxxxxx Xxxxxx Atzinums par ietekmi uz savvaļas putnu populācijām;

13. Gaisa piesārņojošo vielu emisiju aprēķins un izkliedes modelēšanas rezultāti;

14. Gaisa piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas ievaddati, programmfaili,

sagatavotās kartes (pielikums pievienots tikai elektroniskā formā);

15. SIA “Vides eksperti” vēstule par trokšņa datormodelēšanas informācijas sniegšanu

smilts atradnei “Liellauki” un “Strautmaļi”;

16. Trokšņa modelēšanas ievaddati (pielikums pievienots tikai elektroniskā formā);

17. Trokšņa rādītāju modelēšanas rezultātu kartogrāfiskais materiāls;

18. Mārupes novada domes vēstule Nr. 1/2-3/466 (01.04.2019.) par paredzēto darbību;

19. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu/komentāru

apkopojums;

20. Hidroģeologa atzinums par perspektīvās smilts atradnes (dīķsaimniecības ierīkošanas laikā) izstrādes ietekmes uz vidi novērtējuma hidroģeoloģiskajiem aspektiem;

21. IVN Ziņojuma Sabiedriskās apspriešanas protokols;

22. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi/komentāri, skaidrojums, kā tie ņemti vērā;

23. Mārupes novada domes vēstule 1/2-3/858 (04.06.2019.) Par Mārupes novada pašvaldības autoceļiem;

24. Eksperta papildinājums par nozīmīgām dabas vērtībām, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm, īpaši aizsargājamiem un ES nozīmes biotopiem un mikroliegumiem paredzētās darbības iespējamās ietekmes zonā.

IEVADS

Paredzētā darbība ir dīķsaimniecības izveide un ar dīķu ierīkošanu saistītā smilts ieguve Mārupes novada zemes īpašumos „Liellauki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 8076 011 0699) un nekustamais īpašums

„Strautmaļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0112).

Šis ietekmes uz vidi novērtējums veikts pamatojoties uz Pakalpojuma līgumu starp SIA “Firma L4” un SIA “KVL Baltic” par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu paredzētajai darbībai. IVN procesā piesaistītie izpildītāji: LVĢMC veica prognozētā gaisa piesārņojuma aprēķinus un izkliedes modelēšanu, SIA “Vides eksperti” veica trokšņa emisiju aprēķinus un trokšņa izplatības modelēšanu, Dr.ģeogr. Xxxxx Xxxxxxxxxx (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperte) veica teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēti un sniedza atzinumu par paredzētās darbības ietekmju būtiskumu, eksperts ornitologs Xxxxxxx Xxxxxx veica teritorijas ornitoloģisko vērtību izpēti, novērtēja paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz tām, kā arī iespējamo ietekmi uz lidostas Rīga lidmašīnu pacelšanās/nolaišanās trases drošību, sadarbībā ar Dr.geol. Xxxxx Xxxxxx veikta hidroģeoloģiskā modelēšana un izvērtēta paredzētās darbības prognozējamā ietekme uz pazemes hidrosfēru.

Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumiem Nr.18 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi un akceptē paredzēto darbību”, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja Programmu Nr. 5-03/4 (20.07.2018.) ietekmes uz vidi novērtējumam dīķsaimniecības izveidei un derīgo izrakteņu ieguvei Mārupes novadā (pielikums Nr.1).

Paredzētā darbība ietver 3 etapus:

1. Smilts materiāla izrakšana, veicot to bez pazemes ūdens līmeņa pazemināšanas ar ekskavatoru un zemessmēlēju;

2. Zivju dīķa aprīkošana un teritorijas labiekārtošana;

3. Zivju dīķa ekspluatācija.

Xxxxxxxx uz vidi novērtējuma ietvaros izvērtēti divi alternatīvie risinājumi:

1. Ekstensīvs ganību dīķis ar rekreācijas un makšķerēšanas funkcijām, ganāmpulku atjaunojot pakāpeniski. Netiek plānota periodiska dīķa nosusināšana, lai nodrošinātu zivju izķeršanu un ganāmpulka 100% atjaunošana vienlaicīgi. Ganāmpulka atjaunošanu veic pakāpeniski

2. Daļēji intensīvas zivkopības ražošanas ganību dīķis, kurš periodiski (reizi 2-3 gados) tiek pilnībā nosusināts, veikta visu zivju izķeršana, dīķa tīrīšana. Pēc tam dīķis tiek uzpildīts no jauna un tiek ielaists jauns zivju ganāmpulks.

Izvērtējuma procesā darbības ierosinātājs pieņēmis lēmumu īstenot 1.alternatīvo risinājumu. To īstenojot paredzētā darbība – zivju dīķa ierīkošana un ekspluatācija tiešā veidā neapdraudēs apkārtnes dabas vērtību saglabāšanos un neradīs kaitējumu tuvākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Prognozētās ietekmes uz gaisa kvalitāti un trokšņa līmeņa izmaiņas paredzētās darbības pieguļošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Veicot hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņu modelēšanu, konstatēts, ka paredzētās darbības īstenošanas iespējamā ietekme uz gruntsūdens līmeņa ieguluma dziļumu ārpus paredzētās darbības teritorijas nepārsniedz 0,2 m, kā arī netiks ietekmēta tuvumā esošo mājvietu ūdensapgāde.

1. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS UN DARBĪBAS VIETAS IZVĒLES ARGUMENTĒTS PAMATOJUMS

Paredzētās darbības īstenošanai – dīķsaimniecības izveidei izvēlētā teritorija ietver 2 zemes īpašumus „Liellauki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 8076 011 0699, platība 10,72 ha) un nekustamais īpašums

„Strautmaļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0112, platība 34,42 ha) Mārupes novadā. Darbības ierosinātājs SIA “KVL Baltic” jau ir īstenojis viena zivju dīķa ierīkošanu Mārupes novadā nekustamajā īpašumā “Viesītes”. Šobrīd tiek veikta zivju dīķa ierīkošana īpašumos “Jaunviesītes” un “Lielstraumes”. Tādējādi darbības ierosinātājam ir pieredze un spējas ierīkot un uzturēt dīķsaimniecību ar reģistrētu zivju ganāmpulku.

Paredzētās darbības atrašanās vieta, tās ģeoloģiskā uzbūve, hidroloģiskais un hidroģeoloģiskais režīms ir piemēroti zivju dīķa ierīkošanai:

• Teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis;

• Esošā meliorācijas sistēma ir aizaugusi un nedarbojas;

• Teritorijā izplatīti ūdeni labi caurlaidīgi smilts nogulumi, kas nodrošina ūdens pieteci sausajā gada laikā;

• Teritorijai raksturīgs humīdais klimats, atmosfēras nokrišņu apjoms pārsniedz iztvaikošanu, kā rezultātā nokrišņi nodrošina dīķu papildināšanos ar ūdeni.

Paredzētās darbības teritorija ir neapdzīvota, Mārupes novada plānojumā ietverta Lauksaimniecības zemju funkcionālajā zonā, kur viens no plānotajiem atļautajiem lietošanas veidiem ir dīķsaimniecības izveide.

Paredzētās darbības vieta nerobežojas ar apdzīvotām teritorijām, tādējādi dīķsaimniecības

ierīkošana un uzturēšana nerada negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem.

Paredzētās darbības teritorijā neatrodas un tā nerobežojas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Teritorijas izpētē nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas, tajā neatrodas un tā tieši nerobežojas ar mikroliegumiem vai īpaši aizsargājamiem dabas objektiem.

Paredzētās darbības teritorijā vai tai pieguļošajās platībās nav kultūrvēsturisku vai

arhitektonisku pieminekļu.

Paredzētās darbības teritorija nav noteikta par ainaviski vērtīgu teritoriju. Daļēji apstrādātas lauksaimniecības zeme un daļēji aizaugušas lauksaimniecības zemes nomaiņa ar dīķu teritoriju neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz ainavu. Piemēram, Paredzētās darbības ierosinātāja izveidotais zivju dīķis īpašumā “Viesītes” ir ainaviski augstvērtīgs un kalpo kā rekreācijas objekts.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var secināt, ka paredzētās darbības teritorija izvēlēta veiksmīgi un netiek konstatēti limitējoši vai aizliedzoši faktori zivju dīķu ierīkošanai un izmantošanai šajos zemes īpašumos.

2. VIDES AIZSARDZĪBAS NORMATĪVO AKTU PRASĪBAS UN PAREDZĒTĀS DARBĪBAS ATBILSTĪBA TĀM

2.1. Nacionālie normatīvie akti

VISPĀRĒJĀ VIDES AIZSARDZĪBA

Vides aizsardzības likums. Pieņemts 02.11.2006. Stājas spēkā: 29.11.2006. Tā darbības laikā Likumā veikta virkne grozījumu:

Vides aizsardzības likums ir uzskatāms par pamatlikumu vides aizsardzībā, un tas nosaka vispārējās prasības vides aizsardzībā, kas ir saistošas jebkurai ierosinātajai darbībai. Likuma mērķis ir izveidot tādu sabiedrības un dabas mijiedarbības mehānismu, kurš garantētu vides aizsardzību, efektīvu dabsaimniecību un Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi. Uz Vides aizsardzības likuma pamata izdota virkne tiesību aktu – Ministru kabineta noteikumu veidā.

Likumā definēti galvenie vides aizsardzības principi:

1) princips "piesārņotājs maksā" — persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu;

2) piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;

3) novēršanas princips — persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;

4) izvērtēšanas princips — jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

Izvērtēšanas princips lielā mērā nosaka IVN procedūras juridisko bāzi. Būtiska uzmanība pievērsta sabiedrības tiesību uz informāciju un iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā regulējuma nodrošināšanai.

Likums nosaka arī vides informācijas sistēmas saturu un pieejamību. Diemžēl reāli vides informācijas sistēma nav izveidota un virkne datu (piemēram, vides monitoringa rezultāti kā valsts veiktā, tā komersantu un pašvaldību veiktā pašmonitoringa dati, nav publiski pieejami).

Kā būtiskākie vides un dabas aizsardzības uzdevumi, kas ievērojami kā IVN procesā, tā paredzētās darbības īstenošanā, definējami:

• labvēlīgas vides nodrošināšana tagadējās paaudzes un nākamo paaudžu dzīvei, darbam un atpūtai,

• sabiedrības ekoloģisko un ekonomisko interešu saskaņošanu;

• pilnīgas un atklātas informācijas nodrošināšanu par ekoloģisko stāvokli;

• vides aizsardzības pasākumu stimulēšana;

• zinātniski tehniskā progresa sasniegumu ieviešana vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

Šie uzdevumi un principi atbilst un ir ievēroti plānojot paredzēto darbību.

Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu 2009. gada 24. februārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.175 „Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem”. Šis normatīvais akts nosaka vienotus nacionālos vides indikatorus tādās jomās kā:

• Atkritumu apsaimniekošana, datu avots LVĢMC;

• Bioloģiskā daudzveidība datu avots DAP;

• Gaisa piesārņojums un ozona slāņa samazināšanās, datu avots LVĢMC;

• Klimata pārmaiņas datu avoti LVĢMC un CSP;

• Ūdeņu apsaimniekošana, datu avots LVĢMC, LHEI un SVA;

• Zemes izmantošana, datu avots LVĢMC, ZM, LAD;

• Dabas resursu izmantošana, datu avots LVĢMC, ZM, CSP.

Diemžēl ne visi ar normatīvajā aktā minētajiem vides indikatoriem saistītie dati ir publiski pieejami un plaši izmantojami ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, savukārt daļa indikatoru ir ļoti vispārīgi un pārsvarā izmantojami tikai vispārīgu vides stāvokļa izmaiņu vērtējumam reģionu vai nacionālā līmenī, bet ne atsevišķu objektu vērtējumam.

Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 17.panta otro daļu un likuma “Par piesārņojumu” 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu 2009. gada 17. februārī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.158 „Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”.

Noteikumi nosaka:

• prasības attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību;

• kārtību, kādā operators kontrolē emisiju apjomu un veic monitoringu;

• kārtību, kādā operators sniedz informāciju par monitoringa rezultātiem;

• kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izveido piesārņojošo vielu reģistru un nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par vidi piesārņojošām vielām un operatoru veiktā monitoringa rezultātiem.

Noteikumos noteikts, ka Vides monitoringu organizē Vides ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošas iestādes un zinātniskās institūcijas, pašvaldību iestādes normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, ja pašvaldībai nepieciešams novērtēt vides kvalitātes izmaiņas, – par pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī komersanti, ja to nosaka vides normatīvie akti, – par saviem līdzekļiem.

Prasības vides monitoringam atradnes “Liellauki” izstrādes laikā noteiktas DRLA

Nr.RI17DI0012, kura ir derīga līdz 2020. gada 13. decembrim.

Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētām iestādēm jāsagatavo un jāievieto iestādes mājaslapā internetā gada pārskatu par veiktā monitoringa rezultātiem. Diemžēl ne par visiem monitoringa veidiem atrodami šādi pārskati un lielākoties tie ir tikai vispārināts apkopojums, kas nedod iespēju padziļināti izvērtēt vides stāvokļa izmaiņu tendences konkrētā teritorijā. Paši monitoringa rezultāti lielākoties nav publiski pieejami, kas izslēdz to izmantošanas

iespējas un mazina to nozīmi teritoriju attīstības plānošanas jomā, ietekmes uz vidi novērtējuma jomā u.c.

Tāpat publiski nav pieejami operatora veiktā monitoringa rezultāti, lai gan tie iesniedzami atbildīgajās valsts institūcijās, taču nav nekādas to izmantošanas iespējas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

Noteikumi nosaka, ka Centrs pārskatā par vides stāvokli valstī iekļauj apkopotu informāciju par operatoru veikto monitoringu. Diemžēl šie pārskati reizi četros gados ietver tikai vispārinātu apkopojumu par valsti kopumā, neietverot pamatdatus, tādējādi tos nav iespējams izmantot ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

Saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 13.panta pirmo daļu un Vides aizsardzības likuma 39. panta ceturto daļu 2008. gada 16. decembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1059 „Noteikumi par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību”. Noteikumi neregulē ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas sfēru, akvakultūras ražošanas vai zemes dzīļu izmantošanas jomu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 31.panta trīspadsmito un četrpadsmito daļu 2008. gada 7. jūlijā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.511 „Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība”. Tā kā paredzētās darbības un tai pieguļošajās teritorijās nav noteikti dabas pieminekļi, minēto noteikumu normas nav aktuālas šī ietekmes uz vidi novērtējuma procesā vai turpmākajā dīķsaimniecības ierīkošanas un ekspluatācijas procesā.

Saskaņā ar „Vides aizsardzības likuma” prasībām, ir izstrādāti un 24.04.2007. pieņemti MK noteikumi Nr. 281 „Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”. Paredzētās darbības plānošana, projektēšana un realizācija tiks veikta ar mērķi pēc iespējas samazināt paredzētās darbības ietekmi uz vidi un novērst gadījumus, kad būtu nepieciešama preventīvo vai sanācijas pasākumu veikšana.

Saskaņā ar Xxxxxx par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu un Vides aizsardzības likuma 38.panta 1.1 daļas 1. un 2.punktu 2013. gada 17. septembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.877 „Vides pārraudzības valsts biroja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”.

Šo noteikumu norma attiecināma uz pieaicināto ekspertu sniegto pakalpojumu apmaksu, ja tādus uzskatīs par nepieciešamu šī ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā pieaicināt Vides pārraudzības valsts birojs, noteiktā maksa ir 8,84 EUR par stundu.

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998) noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai. Likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu veikta virkne grozījumu”

Pamatojoties uz likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izdoti vairāki Ministru Kabineta

noteikumi, tai skaitā:

• Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumi Nr. 300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”;

• Ministru kabineta 13.01.2015. noteikumi Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” detalizēti nosaka kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi.

Ietekmes uz vidi novērtējums tika veikts saskaņā ar šajos normatīvajos aktos noteikto.

Šie dokumenti ir saskaņoti ar attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvam. Likums un tam pakārtotie noteikumi nosaka tās paredzētās darbības, kurām ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, nosaka secību, kādā novērtējums tiek veikts, skaidro visu procedūrā iesaistīto pušu tiesības, pienākumus un arī atbildību, kā arī raksturo ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātu un tā ietekmi uz lēmuma pieņemšanas kārtību.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1985.gada 27.jūnija direktīvas 85/337/EEK par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

2) Eiropas Padomes 1997.gada 3.marta direktīvas 97/11/EEK, ar kuru groza direktīvu

85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu];

3) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

4) Eiropas Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu];

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK], ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK.

PIESĀRŅOJUMS

15.03.2001. Likums "Par piesārņojumu" stājies spēkā 01.07.2001. Tā darbības laikā Likumā veikta virkne grozījumu:

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas.

Arī dīķsaimniecības izveide klasificējama kā piesārņojoša darbība tādēļ ietekmes uz vidi novērtējuma procesā izvērtējama paredzētās darbības īstenošanas radīto emisiju un piesārņojuma apjoma atbilstība likumā un uz likuma pamata pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām piesārņojuma robežvērtībām un citām prasībām. Kā būtiskākās minamas prasības saistībā ar trokšņu emisijām un emisijām gaisā.

Lai detalizēti regulētu piesārņojuma emisijas, pamatojoties uz likumu „Par piesārņojumu”

izdota virkne Ministru kabineta noteikumu.

Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešo daļu 2014. gada 7. janvārī izdoti

Ministru kabineta noteikumi Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. Noteikumi nosaka:

• trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

• prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī rīcības plāna trokšņa samazināšanai un trokšņa stratēģisko karšu izstrādei;

• vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

• kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

• informāciju, kāda par vides troksni sniedzama sabiedrībai un Eiropas Komisijai, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

Noteikumos noteiktas pieļaujamās trokšņa rādītāju vērtības, kuras jāņem vērā veicot kartēšanu un rīcības plānu izstrādi trokšņa samazināšanai. Minētās normas tiek ņemtas vērā izvērtējot paredzētās darbības īstenošanas radīto trokšņa piesārņojumu.

Saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. pantu un likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 4.punktu 2002. gada 23. aprīlī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.163

„Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām”.

Noteikumi nosaka būtiskās prasības tādu ārpus telpām izmantojamu iekārtu ražošanai, marķēšanai un atbilstības novērtēšanai, kuras emitē troksni, kā arī nosaka iekārtu tirgus uzraudzības kārtību. Noteikumu pirmajā pielikumā ir uzskaitītas iekārtas, uz kurām attiecas šie noteikumi. Ņemot vērā šo noteikumu prasības tiks izvērtēts izvēlētais tehniskais nodrošinājums.

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 12.panta otro daļu un 17.panta trešo daļu 2009. gada

3. novembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.

Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi)

Latvijas teritorijā, kā arī:

• gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus;

• gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un

raksturlielumus;

• parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;

• pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

Minētās normas tiek ņemtas vērā izvērtējot paredzētās darbības īstenošanas radītās

emisijas gaisā un to izkliedi.

Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu 2002.gada 12.martā izdoti Ministru

kabineta noteikumi Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”.

Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem. Pasākumi, kas veikti noteikumu prasību īstenošanai nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu. Noteikumu 5. pants nosaka nepieciešamību novērtēt virszemes ūdens kvalitāti ar noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā minētajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar noteikumu 1. pielikuma 2. tabulā minētām vielām. Atbilstoši noteikumu 26.pantā noteiktajam, 10.pielikuma 1.tabulā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai.

Ņemot vērā to, ka paredzētās darbības īstenošanas rezultātā netiek plānotas emisijas virszemes vai pazemes ūdeņos, netiek veikta detalizēta virszemes un pazemes ūdens kvalitātes novērtēšana.

Saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 5.punktu un 10.punktu 2005. gada 27. decembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1047 „Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā”.

Noteikumi nosaka būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības kārtību autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību. Saskaņā ar šīm prasībām tiks izvērtēta plānotās dīķu ierīkošanā izmantoto tehnisko līdzekļu atbilstība.

Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 2.punktu, 18.panta otrās daļas 1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu 2002. gada 22. janvārī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

Noteikumi nosaka notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus piesārņojošo vielu emisijai ūdenī, īpaši jūtīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, šādu teritoriju noteikšanas kritērijus, apsaimniekošanas kārtību un robežas, kārtību, kādā operators kontrolē piesārņojošo vielu emisijas apjomu ūdenī, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju. Paredzētā darbība neietver notekūdeņu novadīšanu.

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 12.panta otro un 2.1daļu 2005.gada 25.oktobrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem”.

Noteikumi nosaka augsnes un grunts kvalitātes normatīvus, kuri attiecas uz jebkuru augsni un grunti Latvijas teritorijā neatkarīgi no tās izmantošanas veida. Saskaņā ar noteikumiem augsnes un grunts kvalitātes normatīvus nedrīkst pārsniegt, uzsākot jaunas piesārņojošas darbības. Ja ir pārsniegts kāds no robežlielumiem, aizliegts veikt jebkādas darbības, kas izraisa augsnes un grunts kvalitātes pasliktināšanos.

Saskaņā ar likumu Par piesārņojumu ir izdota vēl virkne normatīvo aktu, taču tie neregulē un nav attiecināmi uz ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un dīķsaimniecības izveides un ar to saistīto derīgo izrakteņu ieguves procesu, tādēļ to analīze šī Ziņojuma ietvaros netiek veikta.

Plānojot paredzēto darbību un izvērtējot tās radīto ietekmi uz vidi tiek ņemti vērā minēto normatīvo aktu prasības un tajos noteiktās robežvērtības.

AIZSARGJOSLAS

05.02.1997.Likums Aizsargjoslu likums stājas spēkā 11.03.1997. Likuma darbības laikā tajā veikti vairākkārtīgi grozījumi.

Likums pieņemts, lai aizsargātu dabiskus un mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošinātu to ekspluatāciju un drošību, kā arī pasargātu cilvēku un vidi kopumā no saimnieciskās darbības nelabvēlīgās ietekmes. Šī likuma galvenie uzdevumi ir noteikt:

• aizsargjoslu veidus un funkcijas;

• aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;

• aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;

• saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

No likumā atrunātās kārtības būtu jāapskata aizsargjoslu izveides un uzturēšanas kārtība, kas skar derīgo izrakteņu ieguves teritoriju, kā arī to objektu aizsargjoslu nosacījumus, kas atrodas paredzētās derīgo izrakteņu ieguves teritorijas tiešā ietekmes zonā.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir izdota virkne normatīvo aktu, šī Ziņojuma ietvaros tiek veikta to normatīvo aktu analīze, kas attiecināma uz paredzēto darbību.

03.06.2008. MK noteikumi Nr.406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. Šie Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Virszemes ūdensobjektiem aizsargjoslas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā, piemēram, reljefu (izteiktām zemes virsmas augstuma izmaiņu vietām), ceļiem, ielām, meža nogabalu robežām, kvartālstigām, grāvjiem, kultivēto pļavu un aramzemes lauku robežām, apbūvētu vai labiekārtotu teritoriju robežām vai pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 7.pantā noteiktās prasības. Noteikumu 5. punktā teikts, ka erozijas apdraudētajās vietās aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā krasta erozijas iespējamos procesus. Minētajās vietās novērtē esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, nosaka jaunas aizsargjoslu robežas. Savukārt Noteikumu 7.punkts regulē aizsargjoslu platumu gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu. Tādā gadījumā aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā.

Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumi Nr. 306 „Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”. Noteikumi izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 18.panta otro daļu un 59.panta pirmo daļu. Noteikumi nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs.

Aizsargjoslu nosaka valsts, valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm.

Ūdensnotekām (ūdensteču regulētajiem posmiem un speciāli raktām gultnēm), kā arī hidrotehniskām būvēm un ierīcēm uz tām aizsargjoslas robežu nosaka:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – ūdensnotekas abās pusēs 10 metru attālumā no ūdensnotekas krotes;

- meža zemēs – atbērtnes pusē (atkarībā no atbērtnes platuma) astoņu līdz 10 metru attālumā no ūdensnotekas krotes.

Noteikumu 7. punktā noteikts, ka aizsargjoslu uztur kārtībā zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

SIA “KVL Baltic” paredzētā darbība tiks veikta ievērojot minētajos normatīvajos aktos

ietvertās prasības, nosacījumus.

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

28.10.2010. Likums Atkritumu apsaimniekošanas likums (stājas spēkā 18.11.2010.).

Normatīvajā aktā laika gaitā veikta virkne grozījumu.

Likums nosaka, ka atkritumu apsaimniekošana veicama tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta. Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi:

• radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, augiem un dzīvniekiem;

• radīt traucējošus trokšņus vai smakas;

• nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās teritorijas;

• piesārņot un piegružot vidi.

Likuma 3.pantā teikts, ka šis likums neattiecas uz atkritumiem, kas radušies derīgo izrakteņu izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesos. Sadzīves atkritumu, kas

radīsies, veicot paredzamo darbību, apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā regulē pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, kuros nosaka prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu.

21.06.2011. MK noteikumi Nr.470 "Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu

apsaimniekošanas kārtība".

Noteikumi nosaka derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību. Noteikumu 5. pants nosaka, ka šie noteikumi attiecas uz tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanu, ko rada ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm, derīgo izrakteņu apstrāde un uzglabāšana, ja ieguves atkritumus glabā A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā.

Savukārt 6. pantā teikts, ka ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts ir teritorija (ieskaitot ieguves atkritumu glabāšanas vietu), kurā – neatkarīgi no tā, vai attiecīgie ieguves atkritumi ir cieti vai šķidri, izšķīduši vai suspendēti, – uzkrāj vai glabā ieguves atkritumus, ja ieguves atkritumi attiecīgajā vietā tiek glabāti:

• ilgāk par vienu gadu no rašanās brīža – tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanas

objektos,

• kuri nav bīstami un nav inerti;

• ilgāk par trijiem gadiem no rašanās brīža.

Valsts vides dienests ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu atzīst par A kategorijas

objektu, ja:

• paredzamās sekas negadījumam, ko izraisījis ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta konstrukciju integritātes zudums vai nepareiza ekspluatācija, īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai videi;

• tajā atrodas ieguves atkritumi, ko klasificē kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas atkritumus padara bīstamus, ja šo noteikumu 18.punktā minētā attiecība ir 5 % vai lielāka;

• tajā atrodas ķīmiskas vielas vai maisījumi, ko klasificē kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

Dīķu ierīkošanas procesā tiek iegūts un realizēts smilts materiāls, bet augsne izmantota vaļņu ap darbības vietu izveidošanai, pēc tam teritorijas rekultivācijai un apzaļumošanai. Smilts ieguves procesā neveidojas tādi ieguves atkritumi, kuru apsaimniekošanai veidojams A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts.

Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumi Nr. 302 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru

un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”.

Noteikumi nosaka:

• atkritumu klasifikatoru;

• īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus;

• kritērijus blakusproduktiem;

• kritērijus atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai;

• kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai.

SIA “KVL Baltic” paredzētā darbība tiks veikta ievērojot minētajos normatīvajos aktos ietvertās prasības, nosacījumus.

ZEMES DZĪĻU APSAIMNIEKOŠANA

02.05.1996. likums “Par zemes dzīlēm” ("Latvijas Vēstnesis, 87 (572), 21.05.1996.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 13, 11.07.1996.) Likums stājas spēkā 04.06.1996. Normatīvajā aktā vairākkārt veikti grozījumi.

Šis likums ir viens no būtiskākajiem dabas resursu ieguvi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Likuma loma vides aizsardzībā ir nodrošināt zemes dzīļu izmantošanu un aizsardzību. Tas nosaka kārtību, kādā veicama zemes dzīļu kompleksa, racionāla un vidi saudzējoša izmantošana. Saskaņā ar šī likuma 15. pantu, galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā, kas būtu attiecināmas arī uz smilts ieguvi, ir šādas:

• racionāla derīgo izrakteņu ieguve, kā arī atradnēs sastopamo blakusproduktu

izmantošana;

• zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot kaitīgu ietekmi uz derīgo izrakteņu krājumiem un zemes dzīļu īpašībām;

• zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot piesārņošanu ar pazemes un virszemes būvēs un krātuvēs glabājamām ekoloģiski bīstamām vielām, kā arī notekūdeņiem.

Zemes dzīļu izmantošanu drīkst uzsākt tikai tad, kad ir saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likumā ir noteiktas zemes dzīļu izmantotāju tiesības (13. pants) un pienākumi (14. pants), tai skaitā pienākums atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti viņu veiktās zemes dzīļu izmantošanas rezultātā zemes dzīļu īpašniekiem, izmantotājiem, videi, kultūras pieminekļiem.

Pamatojoties uz likumu Par zemes dzīlēm izdoti vairāki MK noteikumi, tai skaitā:

• Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis Ministru kabineta 03.09.2013. noteikumi Nr. 752/LV, 174 (4980), 06.09.2013.

• Zemes dzīļu izmantošanas kārtība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā Ministru

kabineta 18.09.2012. noteikumi Nr. 633/LV, 151 (4754), 25.09.2012.

• Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu Ministru kabineta 28.08.2012.

noteikumi Nr. 578/LV, 137 (4740), 30.08.2012.

• Derīgo izrakteņu ieguves kārtība Ministru kabineta 21.08.2012. noteikumi Nr. 570/LV, 134 (4737), 24.08.2012.

• Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm Ministru kabineta

08.05.2012. noteikumi Nr. 321/LV, 72 (4675), 10.05.2012.

• Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība Ministru kabineta 06.09.2011. noteikumi Nr. 696/LV, 153 (4551), 28.09.2011.

• Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība Ministru kabineta

21.06.2011. noteikumi Nr. 470/LV, 99 (4497), 29.06.2011.

• Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumi Nr. 350/LV, 129 (6215), 29.06.2018.

• Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos Ministru kabineta 27.02.2007. noteikumi Nr. 155/LV, 37 (3613), 02.03.2007.

• Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumi Nr. 1055/LV, 204 (3572), 22.12.2006.

SIA “KVL Baltic” paredzētā darbība tiks veikta ievērojot minētajos normatīvajos aktos ietvertās prasības, nosacījumus.

DABAS, SUGU UN BIOTOPU, KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" Pieņemts: 02.03.1993., stājas spēkā:

07.04.1993. Likumā veikta virkne grozījumu.

Likums nosaka:

• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;

• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas

nodrošinājumu;

• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību;

• kārtību, kā savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā. Likuma objekti ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk — aizsargājamās teritorijas).

Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā: aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.); nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību; saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi.

Likumā definētas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas – NATURA 2000, kuras ir vienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Tas izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās. Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

Veicot paredzētās darbības IVN, tiek apzinātas darbības vietas tuvumā esošās aizsargājamās teritorijas, tai skaitā NATURA 2000 teritorijas, apkopota informācija par tajās noteiktajām dabas vērtībām, to aizsardzības statusu, kā arī izvērtētas paredzētās darbības īstenošanas iespējamās ietekmes uz teritoriju ekoloģiskajām funkcijām un integritāti.

Likums nosaka, ka, veicot tautsaimniecības un teritorijas plānošanu, zemes ierīcību, meža apsaimniekošanu un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamo teritoriju izvietojums, to aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

Pamatojoties uz likumā ietvertajiem deleģējumiem ir izdoti virkne tiesību aktu, kas detalizē aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, aizsardzību un izmantošanu, kā arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi daudzām aizsargājamām teritorijām.

Kritērijus, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, kompensējošo pasākumu piemērošanas kārtību un prasības ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai nosaka 2006.gada 18.jūlija MK noteikumi Nr.594 "Par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai" .

2011. gada 19. aprīļa MK noteikumi Nr.300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)" nosaka:

• kārtību, kādā novērtējama to paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), kuru īstenošanai nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums;

• prasības ziņojuma par kompensējošo pasākumu piemērošanu saturam, kā arī kārtību, kādā ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai;

• prasības informatīvajam ziņojumam, kas iesniedzams Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta īstenošanu.

Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtību nosaka 2008. gada 7. jūlija MK noteikumi Nr.511 „Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība”.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību nosaka 2010. gada 16. marta MK noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dabas liegumus nosaka 1999. gada 15. jūnija MK noteikumi Nr.212 „Par dabas liegumiem”.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - aizsargājamo ainavu apvidus nosaka 1999.gada

23.februāra MK noteikumi Nr.69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem”.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dabas parkus nosaka 1999. gada 9. marta MK noteikumi Nr.83 „Par dabas parkiem”.

Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, apzinātas īpaši aizsargājamās teritorijas, kuras atrodas vistuvāk paredzētās darbības teritorijai un izvērtēta iespējamā paredzētās darbības īstenošanas ietekme uz šīm teritorijām.

Sugu un biotopu aizsardzība

„Sugu un biotopu aizsardzības likums” pieņemts: 16.03.2000, Stājās spēkā: 19.04.2000. Likumā veikta virkne grozījumu:

Likuma mērķis ir:

• nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un

biotopus, sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;

• veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

• regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību.

Likums nosaka Valsts pārvaldes kompetenci sugu un biotopu aizsardzībā, sugu un biotopu aizsardzības prasības.

Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, ziņot Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu, neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli, nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to attīstības stadijās ir aizliegta apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvu mešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana, vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana, putnu dzīvotņu piesārņošana, kaitējuma nodarīšana tām vai citāda putnu traucēšana.

2006.gada 21.februāra MK noteikumos Nr.153 „Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu", 2017. gada 20. jūnija MK noteikumos Nr.350 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu", 2000. gada 14. novembra MK noteikumos Nr.396 „Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpašu aizsargājamo sugu sarakstu" iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992. gada 21. xxxxx Xxxxxxxxxx 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

2012. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, noteikumi nosaka mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību.

Ministru kabineta 2014.gada 9.jūnija noteikumi Nr. 293 „Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība” nosaka dabas datu pārvaldības sistēmas, tajā skaitā sistēmā ietvertā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra, uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

IVN procesā tiek izvērtēti dati par īpaši aizsargājamām teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, biotopiem un mikroliegumiem tiešā paredzētās darbības teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē.

ŪDENS APSAIMNIEKOŠANA

„Ūdens apsaimniekošanas likums” Pieņemts: 12.09.2002., stājies spēkā: 15.10.2002.

Likumā veikta virkne grozījumu.

Likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas:

• veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni,

• novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli,

• uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi,

• nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu,

• nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu,

• nodrošina zemes aizsardzību pret applūšanu vai izkalšanu,

• nodrošina Latvijas jūras ūdeņu aizsardzību,

• sekmē starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, lai pārtrauktu un novērstu jūras vides piesārņošanu, pārtrauktu vai pakāpeniski novērstu ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi jūras vidē un sasniegtu tādu stāvokli, ka jūras vidē antropogēnās izcelsmes ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva nullei, bet dabā sastopamo ķīmisko vielu koncentrācija — tuva dabā pastāvošajam fona līmenim;

Kā arī izveidot plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Pamatojoties uz ūdens apsaimniekošanas likumu, ir izstrādāti un pieņemti vairāki normatīvie

akti MK noteikumi.

Izvērtējot paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz ūdens vidi (virszemes un pazemes ūdeņiem), tiek ņemts vērā ūdens apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktais, kā arī definētie robežlielumi un citi kritēriji un saskaņā ar likumu izstrādātais Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2016.- 2021.gadam.

KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

Likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību" pieņemts: 12.02.1992., stājās spēkā: 11.03.1992. Likumā veikta virkne grozījumu.

Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek apzināti kultūras pieminekļi paredzētās darbības īstenošanas teritorijas tiešā tuvumā, kā arī izvērtēta paredzētās darbības īstenošanas iespējamā ietekme uz tiem.

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

„Teritorijas attīstības plānošanas likums”, pieņemts: 13.10.2011., stājies spēkā: 01.12.2011. Likumā veikti vairāki grozījumi:

Likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

Pamatojoties uz likumu izdoti Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumi Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”.

Izvērtējot paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi, tiks vērtēta arī tās atbilstība Mārupes novada attīstības plānošanas dokumentos ietvertajām nostādnēm un prasībām.

CITI ATTIECINĀMIE NORMATĪVIE AKTI

Uz derīgo izrakteņu ieguvi attiecināms 15.12.2005. likums Dabas resursu nodokļa likums

("LV",209 (3367), 29.12.2005., Ziņotājs, 2, 26.01.2006.), stājas spēkā 01.01.2006.

Normatīvajā aktā veikta virkne grozījumu.

Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu. Uz smilts ieguvi attiecināmas šī likuma 1. pielikumā norādītās nodokļu likmes par dabas resursu ieguvi (DRN likme par smilts ieguvi 0,21 EUR/m3 un melnzemi 0,86 EUR/m3. Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā (40%) un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos (60%).

19.06.2007. MK noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju". Noteikumi nosaka dabas resursu lietošanas, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas, dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt uzskaiti par dabas resursu ieguves un izmantošanas veidu un apjomu.

30.06.2015. MK noteikumi Nr.329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves". Noteikumu prasības tiek ņemtas vērā izvērtējot ietekmi uz esošo meliorācijas sistēmu.

30.06.2015. MK noteikumi Nr.338 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija". Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija". Būvnormatīvs satur klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā.

24.10.2002. likums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums. Normatīvajā aktā veikta virkne grozījumu.

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību.

14.01.2010. likums Meliorācijas likums. Normatīvajā aktā veikta virkne grozījumu.

Likums nosaka kārtību, kādā ir veicama meliorācijas sistēmu būvniecība, ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldīšana lauku apvidū, kā arī nosaka kārtību, kādā ir veicama meliorācijas sistēmu pārbūve.

Veterinārmedicīnas likums Pieņemts: 26.04.2001. Likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.

Izveidojot zivju ganāmpulku ierīkotajos dīķos, tiks ievērotas likumā ietvertās prasības.

2017. gada 14. xxxxx Ministru kabineta noteikumi Nr. 146 “Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”. Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 1. un 10. punktu

Noteikumi nosaka veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

2019. gada 26. xxxxx Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”. Izdoti saskaņā ar Xxxxxxxxxx un dzīvnieku audzēšanas likuma 9.panta pirmo daļu.

2.2. Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti

Dīķsaimniecības izveide un ar dīķu ierīkošanu saistītā smilts ieguve Mārupes novadā neietekmē nevienas Latvijas kaimiņvalsts teritoriju un uz to nav attiecināmas prasības, kas ietvertas 1991. gada 25. februāra ESPO Konvencijā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un tās pielikumos u.c normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos, kas nosaka pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma kārtību.

17.12.1996. Likums „Par 1979.gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību” ("LV", 1/2 (716/717), 03.01.1997., Ziņotājs, 3, 13.02.1997.) [stājas spēkā 03.01.1997.].

Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un arī veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām. Konvencijas pielikumos uzskaitītas Eiropas īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas, aizsargājamās dzīvnieku sugas, un aizliegtie nonāvēšanas, gūstīšanas un citādas izmantošanas līdzekļi un paņēmieni.

31.08.1995. Likums „Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” ("LV", 137 (420), 08.09.1995.) [stājas spēkā 08.09.1995.].

Konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana un godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.

11.03.1999. Likums „Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” ("LV", 96/97 (1556/1557), 25.03.1999., Ziņotājs, 8, 22.04.1999.) [stājas spēkā 25.03.1999.].

Konvencijas mērķis ir migrējošu sugu aizsardzība visā to areālā, nodrošinot sugai labvēlīgus saglabāšanas un apsaimniekošanas nosacījumus. Konvencijas pielikumos uzskaitītas apdraudētās migrējošās sugas.

17.02.1997. Likums „Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību” ("LV", 58/59 (773/774), 26.02.1997.) [stājas spēkā 26.02.1997.].

Konvencija paredz kultūras un dabas mantojuma apzināšanu un aizsargāšanas pasākumu

ieviešanu.

25.06.1998. Likums "Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem" ("LV", 64 (2639), 26.04.2002.) [stājas spēkā 12.09.2002.].

Konvencijas mērķis vides aizsardzības jomā ir plašāks un ir vērsts uz vides informācijas publiskas pieejamības nodrošināšanu, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespējām griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Atbilstošs normatīvais regulējums šajā jomā Latvijas nacionālajā līmenī iekļauts likumā “Par vides aizsardzību”.

Eiropas Padomes Direktīva 80/68/EEK „Par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu” (17.12.1979.).

Direktīvas mērķis ir novērst gruntsūdeņu piesārņošanu ar vielām, kas pieder pie Direktīvas pielikumā dotajā I un II sarakstā uzskaitīto vielu saimēm un grupām.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā. (23.10.2000)

Direktīvas mērķis ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību

Minētie starptautiski dokumenti ir transponēti Latvijas likumdošanā. Veicot paredzēto darbību tiks ievērotas spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, aprobežojumi un nosacījumi.

Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai Briselē, 29.04.2013., COM(2013) 229

Zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem, kas jau šobrīd mūsu planētas iedzīvotājiem sagādā apmēram pusi no uzturā lietotajiem zivju produktiem.

Eiropā akvakultūras nozarē iegūst ap 20 % zvejas produktu, un tajā ir nodarbināti apmēram 85 000 cilvēku. Tajā galvenokārt darbojas MVU vai mikrouzņēmumi no piekrastes un lauku novadiem. Eiropas Savienības akvakultūra izceļas ar augstu kvalitāti, ilgtspēju un augstiem patērētāju aizsardzības standartiem.

Tomēr kopējais ES ražošanas apjoms kopš 2000. gada nav daudz mainījies, lai gan citur pasaulē, tas pa šo laiku ir palielinājies par gandrīz 7 % gadā.

Eiropas Komisijas nolūks ir aktivizēt akvakultūras nozari, reformējot kopējo zivsaimniecības politiku. 2013. gadā tā publicēja stratēģiskās pamatnostādnes, kurās ES līmenī noteiktas kopējās prioritātes un vispārējie mērķi. Apspriešanā ar visām ieinteresētajām aprindām ir noskaidrotas četras prioritārās jomas:

• administratīvā sloga samazināšana,

• teritorijas un ūdeņu pieejamības uzlabošana,

• konkurētspējas uzlabošana,

• to konkurences priekšrocību izmantošana, kuras iegūtas, ņemot vērā augstos kvalitātes, veselības un vides aizsardzības standartus.

Balstoties uz šīm pamatnostādnēm, Komisija un ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu nozares produktivitāti un konkurētspēju. ES valstīm ir jāizveido daudzgadu plāni akvakultūras jomas izvēršanai. Komisija palīdz apzināt traucēkļus un veicina sadarbību, koordināciju un paraugprakses apmaiņu starp ES valstīm.

Tādējādi paredzētā darbība – videi draudzīgas dīķsaimniecības attīstība un akvakultūras audzēšana saistās ar vispārējās EK politiku zivsaimniecības jomā.

2010/221/ES Komisijas 2010.gada 15.aprīļa Lēmums, ar ko apstiprina valsts pasākumus, lai ierobežotu konkrētu akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku slimību ietekmi saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/88/EK 43.pantu (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1850), nosaka slimību izskaušanas valsts programmas konkrētās valstīs (Latvija sarakstā nav iekļauta) un nosacījumus akvakultūras dzīvnieku transportam uz šīm valstīm.

Komisijas 2009.gada 5.xxxxxxx Xxxxxx (EK) Nr.710/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu bioloģisko ražošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.xxxxxx Xxxxxx (EK) Nr.762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.788/96 (1).

Komisijas 2007.gada 24.augusta Lēmums, ar ko groza Lēmumu 2006/656/EK attiecībā uz teritoriju sarakstu, no kurām Kopienā ir atļauts ievest tropu dekoratīvās zivis.

Padomes 2007. gada 11. xxxxxx Xxxxxx (EK) Nr.708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā nosaka prasības, kas jāievēro, lai ievestās akvakultūras sugas neapdraudētu vietējās ekosistēmas.

Komisijas 2008. gada 6. xxxxxx Xxxxxx (EK) Nr.506/2008, ar ko groza IV pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr.708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā, papildinot to sugu sarakstu, kas nav Regulas EK 708/2007 2.panta 5.punkta mērķsugas.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.304/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr.708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā, nosaka papildu regulējumu noteiktu sugu akvakultūras transportam un to apsaimniekošanai slēgtās akvakultūras platībās.

Padomes 2007.gada 28.xxxxxx Xxxxxx (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un

bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu.

Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, attiecas uz pārtikas ražošanā izmantoto dzīvnieku ēdināšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīva Nr.2000/60/EK, ar ko

izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, paredz iekšējo virszemes

ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzību, kā arī nosaka virsmērķi – sasniegt visu ūdeņu labu stāvokli. Tas nozīmē sasniegt arī zivju populācijām piemērotu un čaulgliemju audzēšanas vajadzībām atbilstošu ūdeņu stāvokli.

149. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020.gadam COM(2011)244 galīgā redakcija. Šīs stratēģijas mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un paātrināt ES pāreju uz resursefektīvu un ekoloģisku ekonomiku.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomikai COM (2012) 60 galīgā redakcija. Stratēģijas mērķis ir veicināt inovatīvākas, resursefektīvākas un konkurētspējīgākas sabiedrības veidošanu, kurā nodrošinātība ar pārtiku nav pretrunā atjaunojamo resursu ilgtspējīgai rūpnieciskai izmantošanai un vides aizsardzības nodrošināšanai.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošas iespējas COM (2012) 494 galīgā redakcija. Tā paredz inovatīvu ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanas sekmēšanu ekonomikas attīstības veicināšanai, kā arī jūras vides kvalitātes uzlabošanai.

2.3. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2026.gadam (turpmāk tekstā – Attīstības stratēģija) ir novada ilgtermiņa (līdz 2026. gadam) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva.

Ar Attīstības stratēģiju cieši saistīti ir:

Mārupes novada attīstības programma 2013. – 2019. gadam, kas ir vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas Mārupes novada attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai.

Mārupes novada teritorijas plānojums 2014. – 2026. gadam, kas ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.

Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izdalīti trīs savstarpēji saistīti attīstības

virzieni – cilvēks, ekonomika un dzīves telpa.

Izvirzītās vīzijas: „Mārupes novads – labvēlīgam lidojuma teicama starta vieta” realizēšanai tiek noteikti trīs stratēģiskie mērķi (SM), kas ir Mārupes novada attīstības galvenie stūrakmeņi:

SM1 „Prasmīgi, radoši, labklājīgi un sabiedriski aktīvi cilvēki”, kuriem nodrošināti un pieejami

daudzveidīgi un kvalitatīvi pakalpojumi, paredz cilvēkresursu izaugsmes iespējas. Iedzīvotāji

– ģimenes, seniori, jaunieši un bērni ir novada lielākā vērtība. Visas sociālās grupas ir informētas par aktualitātēm novadā un aktīvi tiek iesaistītas novada attīstības veicināšanā, notiek veiksmīga paaudžu politikas īstenošana, ikvienam pieejamas izglītošanās iespējas

visa mūža garumā, sākot ar pirmsskolas izglītību līdz mūžizglītības iespējām. Radošas un sportiskas aktivitātes ir pieejamas visos ciemos, aktīvi darbojas sabiedriskās organizācijas.

SM2 Dzīves telpa, ko raksturo mobilitāte, laba novada iekšējā un ārējā sasniedzamība, kvalitatīva inženierinfrastruktūra, kas nodrošina augstu vides aizsardzību, ilgtspējīga transporta infrastruktūra, sakopta un droša vide, kā arī līdzsvarota resursu izmantošana.

SM3 Ekonomiskā vide tradicionālo un inovatīvo nozaru attīstībai paredz uzņēmējdarbības ar pievienoto vērtību izaugsmi, investīciju piesaisti un kapitāla pieaugumu, ko sekmē ekonomiskām aktivitātēm nepieciešama un atbilstoša infrastruktūra transporta, enerģētikas, sakaru un citās nozarēs.

Attīstības stratēģijā definēts, ka: “Kā īpašā Mārupes iezīme ir saglabājama lauksaimnieciskā ražošana. Prioritārais lauksaimniecības virziens ir intensīva zemes izmantošana, attīstot tādas nozares kā lopkopība, dārzeņkopība un augkopība, kas pamatotas uz modernu tehnoloģiju pielietošanu. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi ir veidojami videi un ainavai nekaitīgi.” Paredzētā darbība – zivju dīķu ierīkošana pilnībā atbilst deklarētajai lauksaimnieciskajai ražošanai, kā arī novada attīstības vadlīnijām:

1. Darījumu vidi strikti nodalīt no dzīvojamās vides, darījumu objektus izvietojot pie tranzīta transporta ceļiem un mezgliem.

2. Saglabāt un kopt vēsturiski izveidoto intensīvās lauksaimniecības nozari, veicinot modernu videi nekaitīgu tehnoloģiju pielietošanu.

3. Attīstīt darījumu un loģistikas teritorijas starptautiskās lidostas „Rīga” tuvumā.

4. Veicināt ekskluzīvu tirdzniecības un darījumu teritorijas izveidošanu X.Xxxxxx gatves

tuvumā.

5. Veidot industriālo parku valsts autoceļa A5 tuvumā.

Mārupes novada attīstības programma 2013.-2019.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments 2013.-2019.gadam, kas nosaka novada attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Attīstības programma ir pamats Mārupes novada Domes rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai.

Izvērtējot novada resursus un attīstības vērtības, novada specializācija ir:

• transports un loģistika,

• inovatīvas ražotnes,

• specializētā lauksaimniecība (dārzeņi, u.c.) un pārstrāde,

• aktīvā atpūta un saistītie pakalpojumi.

Novada attīstības vīzija un ilgtermiņa prioritāte: Attīstības vīzija līdz 2030. gadam: Mārupes novads ir labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta.

Novada attīstības vīzija pozicionē novadu kā -

• labu dzīves vietu ģimenēm, kuru bērni novadā iegūst stingru pamatu zem kājām, mājas sajūtu, kvalitatīvu izglītību un varēs veiksmīgi startēt augstākajās un profesionālajās mācību iestādēs;

• labu vietu jauniešu un senioru neformālai darbībai, kur visos ciemos ir pieejama infrastruktūra grupu aktīvai un radošai darbībai, jaunu kopienu projektu izstrādei un īstenošanai;

• labu vietu radošai uzņēmējdarbībai, kuras inovāciju lidojumam ir visa nepieciešamā infrastruktūra;

• labu vietu, kur aizmirst ikdienas steigu un ļaut dvēselei lidot, baudot dabu un aktīvi atpūšoties.

Zivju dīķu ar reģistrētiem zivju ganāmpulkiem izveidošana pilnībā atbilst specializētas lauksaimnieciskās ražošanas definīcijai. Hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgi šāda lauksaimnieciskās ražošanas objekta izveidei (augsts gruntsūdens līmenis, vājš zemes virsmas saposmojums, esošās meliorācijas sistēmas aizaugušas un nedarbojas, tādējādi veicinot pārmitru zemju veidošanos, kas nav labvēlīgi apstākļi tradicionālajai lauksaimnieciskajai ražošanai). Šajos apstākļos zivju dīķu izveidošana atstāj arī pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Dīķi darbojas kā lokāls gruntsūdens noplūdes apgabals, tādējādi tā tuvākajā apkaimē nedaudz (0,1 - 0,2 m, atbilstoši hidroģeoloģiskai modelēšanai) pazeminot gruntsūdens līmeni.

Attīstības programmas rīcības virziena (RV2.1): Vides kvalitāte viens no plānotajiem pasākumiem ir gruntsūdens līmeņa pazemināšana. Paredzētā darbība iekļaujas šī pasākuma īstenošanā.

Tādējādi kopumā Paredzētā darbība – Zivju dīķu ar reģistrētu zivju ganāmpulku ierīkošana un izmantošana pilnībā atbilst Novada attīstības stratēģijas nostādnēm, definētajiem stratēģiskajiem mērķiem un rīcības virzieniem šo mērķu sasniegšanai.

Mārupes novada teritorijas plānojums 2014. - 2026. gadam

Saskaņā ar Mārupes novada funkcionālo zonējumu, paredzētās darbības teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir Lauksaimniecības teritorijas.

Saskaņā ar Mārupes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto: Lauksaimniecības teritorijas (L) ir teritorijas ar vai bez apbūves, kur primārais zemes izmantošanas veids ir lauksaimnieciskā darbība, bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas, kas saistītas ar lauksaimnieciskās darbības dažādošanu – lauku tūrisms, amatniecība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde.

Atļautā izmantošana.

• Lauksaimnieciskā darbība,

• Lauksaimniecības produktu ražošanai un glabāšanai nepieciešamās būves,

• Lauksaimnieciskās un vispārīgās ražošanas objekti,

• Savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu),

• Dzīvnieku novietnes, fermas.

• Dīķsaimniecība.

Tādējādi dīķsaimniecības ar reģistrētu zivju ganāmpulku ierīkošana šajos zemes īpašumos (“Liellauki”” un Strautmaļi”) pilnībā atbilst Mārupes novada teritorijas plānojumā noteiktajam plānotajam (atļautajam) izmantošanas veidam.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu sadaļā 4.11. Prasības ūdenstilpju (dīķu) ierīkošanai ietvertas šādas pamatprasības dīķus ierīkošanai:

• Ūdenstilpes, ar platību 1000 m² un vairāk, ierīkošanai ir jāizstrādā būvprojekts.

• Ja ūdenstilpes izveides gaitā tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, darbi ir veicami saskaņā ar valsts likumu (likums „Par zemes dzīlēm)” un normatīvo aktu prasībām.

• Ūdenstilpes izvietojumu nosaka ne tuvāk par 4 m no zemesgabala robežas.

Citi attīstības plānošanas dokumenti

Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam

Plānošanas dokumenta izstrādes mērķis:

1) uzlabot akvakultūras nozares konkurētspēju un atbalstīt tās attīstību un inovācijas;

2) rosināt saimniecisko darbību lauku teritorijās;

3) dažādot un uzlabot dzīves kvalitāti piekrastes un iekšzemes apvidos;

4) sagādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļus akvakultūras operatoriem attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un teritorijai.

Definē, ka Akvakultūra – ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana iekšzemes un jūras ūdeņos, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu produkcijas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas. Ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas un kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā.

Dokuments konstatē, ka akvakultūras uzņēmumu darbība ietekmē vidi un atbilst piesārņojošo darbību C kategorijai, lai nodrošinātu atbilstību vides aizsardzības prasībām, tie saņem C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un atrodas VVD uzraudzībā. Ja akvakultūras uzņēmums diennaktī iegūst vairāk nekā 10 m3 virszemes vai pazemes ūdens, kā arī ja ūdens resursu ieguve var radīt būtisku ietekmi uz vidi, ir nepieciešama ūdens resursu lietošanas atļauja virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei. Atļauja vajadzīga arī darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts.

Saskaņā ar likumu „Par ietekmi uz vidi novērtējumu” ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums nepieciešams zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošanai, kuru kopējā platība pārsniedz 10 hektāru, un zivju audzēšanas kompleksu ierīkošanai dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs. Likums nenosaka, ka akvakultūras dzīvnieku audzētavu ierīkošanai būtu noteikti nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Akvakultūras attīstības Politikas mērķis ir Konkurētspējīga, produktīva un darbībā ilgtspējīga akvakultūra Latvijā.

Plānošanas dokumentā noteikti šādi rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu

sasniegšanai un turpmākās rīcības plānojums:

1. virziens. Tirgū pieprasītu akvakultūras produktu efektīva un inovatīva ražošana.

2. virziens. Akvakultūras pētniecības attīstība un zināšanu pārnese ražošanā.

Dokumentā konstatēts, ka Latvijā 2011.gadā apmēram 90 % no akvakultūras uzņēmumiem akvakultūras produkcijas ražošanai izmantoja dīķus (platība – 5,6 tūkst. ha) un tikai ap 10 % no kopējā uzņēmuma skaita izmantoja intensīvās audzēšanas tehnoloģijas baseinos un

recirkulācijas iekārtās. Galvenais akvakultūras produkcijas apjoms pārtikas patēriņam 2012. gadā tika iegūts atklātajos zemes platību dīķos – 87,9 %, kas vietējos apstākļos ir piemēroti galvenokārt karpveidīgo zivju audzēšanai. Ūdens dabiskās caurplūdes baseinos tika iegūts 7,3 %, bet recirkulācijas sistēmās – 4,8 % akvakultūras produkcijas.

Dīķsaimniecības nodarbojas ar akvakultūras produkcijas ražošanu ekstensīvā veidā, visbiežāk izmantojot videi draudzīgas metodes, tostarp īsteno EZF pasākumu „Ūdens vides pasākumi” un nodrošina tam atbilstošus ūdenstilpņu uzturēšanas un ūdensdzīvnieku audzēšanas apstākļus. Latvijā vairāk nekā 70 % no visiem dīķiem notiek videi draudzīga saimniekošana, bet tas vienlaikus neveicina saražotās akvakultūras produkcijas apjomu palielināšanos no dīķsaimniecībām.

3. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

3.1. Pamatinformācija par dīķsaimniecības izveidi

Paredzētās darbības ierosinātājs SIA “KVL Baltic”.

Paredzētā darbība – dīķsaimniecības izveide, kas ietver vairākas savstarpēji saistītas darbības.

1. Smilts materiāla izrakšana;

2. Dīķa aprīkošana un teritorijas labiekārtošana;

3. Zivju dīķa ekspluatācija.

Paredzētās darbības ietvaros esošā lauksaimniecības zemē, kur viens no plānotās (atļautās) darbības veidiem ir dīķsaimniecības izveide, tiks ierīkots dīķis akvakultūras audzēšanai. Lai to īstenotu, viena no palīgdarbībām ir – zemes dzīļu izmantošana - grunts, šajā gadījumā augsnes un smilts izrakšana dīķa teritorijā. Darbībai, jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence (atļauja) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī:

a. Tiek veikta ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte;

b. Tiek izstrādāts projekts;

c. Saskaņā ar projektu, tiek veikta zemes apauguma un auglīgā augsnes slāņa noņemšana, to uzglabājot vaļņos ap dīķa ierīkošanas teritoriju;

d. Līdz dīķa plānotajam dziļumam tiek veikta grunts izrakšana (izsūknēšana);

e. Izraktā grunts pakāpeniski tiek izvesta no dīķiem pieguļošās teritorijas

(realizēta);

Pēc grunts izņemšanas tiek veikta dīķu aprīkošana un tiem piegulošās teritorijas labiekārtošana, darbi tiek veikti saskaņā ar izstrādātu un akceptētu būvprojektu un būvatļauju. Paredzēta zivju ganību dīķa izveide. Ekspluatācijā optimāli ir dīķi, kuru platība nepārsniedz 50 ha.

Lai uzsāktu uzņēmējdarbību akvakultūrā, ir noteikts administratīvais process:

f. papildus dažādām vispārīgām atļaujām nepieciešama uzņēmuma reģistrēšana vai atzīšana PVD, kurš ir atbildīgs par visu dzīvnieku slimību (arī pārtikas drošību un nekaitīgumu) uzraudzību un uzņēmumu kontroli šajā jomā.

g. Lai varētu izveidot akvakultūras uzņēmumu: specializētai zivju audzēšanai dabiskos ūdeņos ir jāsaņem zivju resursu pārzinātāja (vietējās pašvaldības) atļauja, kas saskaņota ar DAP un BIOR;

h. Dīķa būvniecības gadījumā jāsaskaņo visas darbības atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp jāsaņem vietējās pašvaldības Būvvaldes atļauja;

i. atbilstoši izvēlētajam uzņēmējdarbības veidam jāreģistrējas Komercreģistrā vai VID Nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar vispārējiem uzņēmējdarbību regulējošiem tiesību aktiem;

x. xxxxxxxxxxxxx PVD. PVD veic akvakultūras nozares uzņēmuma vai akvakultūras dzīvnieku apstrādes uzņēmuma (ja šajā uzņēmumā notiek dzīvnieku kaušana) individuālu atzīšanu un reģistrē uzņēmuma ražotni uzraudzības objektu reģistrā, piešķirot tam reģistrācijas numuru. PVD akvakultūras uzņēmumus atzīst vai reģistrē. Ja zivis tiek audzētas patēriņam pārtikā vai tiek pārdoti zivju mazuļi, tad nepieciešama uzņēmuma atzīšana; ja uzņēmums sniedz makšķerēšanas pakalpojumus ar zivju regulāru ielaišanu makšķerēšanas dīķos, tiek piemērota uzņēmuma reģistrācija;

x. xxxxxxxxxx novietne un ganāmpulks LDC pirms akvakultūras dzīvnieku audzētavas darba uzsākšanas un pirms PVD reģistrācijas;

x. xxxxxxx ūdens resursu lietošanas atļauja VVD. Zivju audzētava VVD saņem (NACE kods 01.49) C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu

m. Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai nepieciešama DAP atļauja, kas saskaņota ar BIOR un PVD.

n. Informācija par zivju pārvietošanu un zivju resursu pavairošanu dabiskajās ūdenstilpēs attiecīgās darbības veicējam jāiesniedz BIOR un LDC (Dzīvnieku transportēšanas deklarācijas), bet importam un eksportam ir jāsaņem atļauja no PVD (veterināri sanitārā uzraudzība).

o. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto uzraudzības un kontroles kārtību PVD veic patstāvīgu uzraudzību un kontroli par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām.

p. Saskaņā ar Statistikas likumu sniedz (1- akvakultūra) atskaites veidlapu Centrālai statistikas pārvaldei, kas ietver pārskatu par akvakultūru kalendārajā gadā.

Dīķsaimniecības un zivju ganāmpulka uzturēšana tiek veikta saskaņā ar PVD izvirzītām prasībām un atbilstoši VVD Lielrīgas RVP izsniegtajā C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanas apliecinājumā ietvertajām prasībām.

3.2. Dīķu ierīkošana

Paredzēto darbību plānots veikt Mārupes novadā, nekustamajā īpašumā „Liellauki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 8076 011 0699, platība 10,72 ha ) un nekustamajā īpašumā „Strautmaļi” (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0112, platība 34,42 ha).

Reālā dīķsaimniecības ietvaros veidoto dīķu platība un izvietojums tiks noteikta būvprojektā. Dīķu izvietojums zemes īpašumā tiks noteikts Ievērojot aizsargjoslas gar Dzilnupi un aizsargjoslu gar koplietošanas ūdens noteku, ievērojot ceļa servitūtu, kā arī dīķa malas atradīsies vismaz 10 m no zemes īpašuma robežas. Aizsargjosla gar Dzilnupi kā valsts nozīmes ūdens noteku saskaņā ar VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi 25.04.2017. tehniskajos noteikumos NR.Z-2017-430 noteikta 10 m no ūdens notekas krotes, savukārt Mārupes novada teritorijas plānojumā tā noteikta 50 m plata josla katrā krastā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.pantā noteikto, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās nav aizliegta jaunu ūdensobjektu ierīkošana.

Atbilstoši Aizsargjoslu likumā (05.02.1997.) norādītajam, virszemes ūdensobjektu

aizsargjoslas ir vienas no Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām. Vides un

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.pantā Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās norādītajam, dīķa, kas ir hidrotehniska būve, ierīkošana virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā nav aizliegta. Izstrādājot būvprojektu tiks ņemti vērā MK 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"”. Šo noteikumu 196.punktā noteikts, ka hidrotehniskās būves, tai skaitā dīķi, var izmantot dažādiem mērķiem, kā, piemēram, zivsaimniecībai un rekreācijai. Dīķis atradīsies vismaz 10m attālumā no Dzilnupītes, ievērojot nosacījumu, ka 10 m joslā nav atļauta derīgo izrakteņu ieguve ( smilts izrakšana vienlaicīgi ir derīgā izrakteņa ieguve).

Dīķsaimniecības izveidei tiks saņemta būvatļauja un izstrādāts būvprojekts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tiktāl, ciktāl zivju dīķa ierīkošana ir saistīta ar smilts izrakšanu tā teritorijā, tiks ievērotas likumā “Par zemes dzīlēm” un tam pakārtotajos normatīvajos aktos ietvertās prasības, tai skaitā ievērojot aizliegumu veikt derīgo izrakteņu ieguvi 10m platā joslā.

3.3. Smilts atradne un tās raksturojums

Nekustamajā īpašumā “Liellauki” SIA „ĢEO” 2017.gadā veica teritorijas ģeoloģisko izpēti. Darbu mērķis – veikt perspektīvās smilts atradnes „Liellauki” ģeoloģisko izpēti un aprēķināt A (izpētītie) kategorijas derīgā izrakteņa (smilts) krājumus. Izpētes gaitā, atbilstoši izvirzītai pētījumu detalitātei, apzinātas derīgās slāņkopas, segkārtas sagulums, biezums, sastāvs un apjoms, laboratoriski noteikti derīgā izrakteņa kvalitatīvie rādītāji, kā arī izpētīti hidroģeoloģiskie apstākļi.

Ģeoloģiskās izpētes lauka darbus (izpētes izstrādņu ierīkošana un dokumentācija, paraugu noņemšana un sagatavošana testēšanai) veica SIA „ĢEO” speciālisti.

Ģeoloģiskajā izpētē iegūto datu apstrādi, krājumu aprēķinu un pārskata sagatavošanu izpildīja SIA „Zemes Puse” valdes loceklis X.Xxxxx un ģeologs X.Xxxxx, pamatojoties uz vienošanos starp SIA „ĢEO” (izpētes darbu izpildītājs) un SIA „Zemes Puse” (darbu apakšizpildītājs). Vienošanās saskaņota ar ģeoloģiskās izpētes darbu pasūtītāju.

Smilts materiāla testēšanu izpildīja VSIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas

centrs” Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (turpmāk tekstā – LATAK) akreditēta A/S

„Ģeoserviss” Ģeotehniskā laboratorija (LATAK-T-281).

Teritorijas topogrāfiskās uzmērīšanas darbus mērogā 1:500 veica SIA „TOPO RISINĀJUMI” (mērnieka sertifikāta Nr. BC-5), urbumu instrumentālu uzmērīšanu izpildīja SIA „ĢEO” (ģeodēzista sertifikāta numurs BC-297).

Atradnes smilts krājumu laukums noteikts neiekļaujot Dzilnupes aizsargjoslu, kuras platums ir 50 m no krasta līnijas. Atradnes krājumu laukuma dienvidaustrumu robeža noteikta pa aizsargjoslas robežu.

Meliorācijas grāvis (pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteka) atrodas 10,5 – 13,0 m attālumā no atradnes ziemeļrietumu robežas, tas ir, ārpus grāvja ekspluatācijas aizsargjoslas (10 m no grāvja krotes) teritorijas.

Ceļa servitūtu teritorijas, kas atrodas īpašumā gar Dzilnupi un meliorācijas grāvi, nav iekļautas atradnes krājumu aprēķina laukumā.

Pamatojoties uz īpašumā “Liellauki” veiktās ģeoloģiskās izpētes datiem ir veikts derīgā izrakteņa – smilts krājumu aprēķins un ar Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2018. gada 24. janvāra lēmumu akceptēti derīgā izrakteņa krājumi un izsniegta derīgo izrakteņu atradnes pase (pielikums Nr.2)

Derīgo izrakteni atradnē veido augšpleistocēna Latvijas svītas Baltijas ledusezera limnoglaciālie nogulumi – smilts aleirītiska (putekļaina) un ļoti smalkgraudaina bez grants graudiem un oļiem, kas klasificēta kā smilts derīgais izraktenis.

Derīgā izrakteņa kvalitātes rādītāji

Tabula Nr.1

Kvalitātes rādītājs	Mēr- vienība	Vērtība
		no	līdz	vidēji
Frakcijas <5.6 mm	%	100.0	100.0	100.0
Frakcijas > 2.0 mm	%	0.0	0.0	0.0
Frakcijas 2.0-1.0 mm	%	0.0	0.4	0.02
Frakcijas 1.0-0.5 mm	%	0.0	0.8	0.14
Frakcijas 0.5-0.25 mm	%	0.4	25.6	5.94
Frakcijas 0.25-0.125 mm	%	26.8	78.8	56.40
Frakcijas 0.125-0.063 mm	%	6.8	58.0	31.46
Frakcijas <0.125 mm	%	9.2	70.0	37.50
Putekļu un mālu daļiņas (<0.063 mm)	%	1.2	18.4	6.04
Frakcijas >0.5 mm	%	0.0	0.8	0.16
Smilts rupjuma modulis		0.33	1.18	0.69
Filtrācijas koeficients sablīvētā stāvoklī	m/dienn.	0.65	10.30

Attēls Nr.1 Derīgo izrakteņu atradnes “Liellauki” izvietojuma plāns (Avots: Atradnes pase)

Kopā akceptēti 560,64 tūkst. m3 smilts A kategorijas krājumi, no tiem zem pazemes ūdens līmeņa atrodas 539,15 tūkst m3, statiskais ūdens līmenis no zemes virsas ir 0,6 – 1,2 m dziļumā. Kopējā atradnes platība – 93,44 tūkst m2, derīgā slāņa biezums – 6 m. Segkārtu veido vidēji 0,64 m biezs kūdrainas augsnes slānis.

2017. gadā Mārupes novada būvvalde ir izsniegusi Būvatļauju Nr. BIS-BV- 4.4 - 2017-226

(212/09/2017) dīķa 0,5 ha platībā ierīkošanai.

Kā arī tika izstrādāts būvprojekts, veikta tā saskaņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un 2018. gadā tika uzsākta dīķa ierīkošana, kas šobrīd ir pārtraukta līdz jaunās Paredzētās darbības uzsākšanai.

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vēstulē Nr. 4.5.-20/1118 ietverta informācija, ka Pārvalde SIA „KVL Baltic” 2017. gada 14. decembrī izsniedza DRLA Nr.RI17DI0012, kura ir derīga līdz 2020. gada 13. decembrim un ar kuru ir atļauts izmantot saimnieciskajā darbībā augsni 15000 m3 un smilti 8700 m3, kas iegūta dīķa ierīkošanas rezultātā zemes īpašumā „Liellauki”, Mārupes novadā. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, saimnieciskajā darbībā laika periodā no 2017. gada līdz 2019. gadam, tika izmantoti 3245 m3 augsnes (melnzemes). Tika veikta pārbaude, kuras laikā Xxxxxxxx pārbaudīja dīķa rakšanas rezultātā iegūto dabas resursu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka dabas resursu ieguve nenotika. Objektā ir izrakts apmēram 20-30 m2 dīķis, kas, saskaņā ar būvprojektu, paredzēts liekā ūdens epizodiskai novadīšanai Dzilnupītē. Pārbaudes laikā dīķī atradās ūdens sūknis, taču tas nedarbojās un ūdens novadīšana Dzilnupītē netika veikta. Izvērtējot pārbaudes rezultātus, tika secināts, ka dabas resursu izmantošana saimnieciskajām vajadzībām notiek saskaņā ar dabas resursu lietošanas atļaujā Nr. RI17DI0012 izvirzītajām prasībām.

Līdz šim zemes īpašumā “Strautmaļi” nav veikta ģeoloģiskā izpēte un aprēķināti smilts krājumi. Tas tiks darīts pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas un pozitīva VPVB atzinuma saņemšanas un darbības akceptācijas Mārupes novada domē. Ja darbība netiks akceptēta, ģeoloģiskā izpēte netiks veikta.

Ņemot vērā to, ka teritorijas ģeoloģiskā uzbūve ir viendabīga un smilts iegulas izturētas kā plānā, tā griezumā, prognozējams, ka Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi zemes īpašumā “Strautmaļi” ir analogi atradnei “Liellauki”.

3.4. Aprobežojumu un pieguļošo platību raksturojums, teritorijas sagatavošana dīķu ierīkošanai

Paredzēto darbību plānots īstenot paredzētās darbības ierosinātājam SIA “KVL Baltic”, zemes īpašumā „Liellauki” (pielikumā Nr.3 pievienota Zemesgrāmatu apliecība) (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 8076 011 0699, zemes īpašuma platība -10,72 ha), kurš pieder fiziskai personai, kura uz līguma pamata 10,72 ha lielai platībai nodevusi izmantošanas tiesības SIA “KVL Baltic” un nekustamajā īpašumā „Strautmaļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0112, platība 34,42ha ), kurš pieder fiziskai personai (pielikums Nr.3), kura uz līguma pamata 34,42 ha lielai platībai nodevusi izmantošanas tiesības SIA “KVL Baltic”. Tādējādi kopējā paredzētās darbības īstenošanai izmantojamās zemes platība sastāda 45,14 ha. Tai pat laikā izstrādājot dīķsaimniecības projektu jāievēro zemes īpašumos noteiktie apgrūtinājumi un aizsargjoslas (Koplietošanas notekas aizsargjosla 10 m no tās krants, Dzilnupes aizsargjosla –10 m katrā krastā, mākslīgai ūdenstilpei – 10 m josla), kā arī jāsaglabā servitūta ceļš. Zemes īpašuma “Strautmaļi” kopējā platība ir 34,42 ha. Dīķsaimniecības izveidei plānots izmantota zemes platību, kura pieguļ īpašumam “Liellauki”, maksimāli attālinot to no dabas lieguma Cenas tīrelis teritorijas.

Gan īpašums “Liellauki”, gan “Strautmaļi” robežojas ar zemes īpašumiem, kuru

izmantošanas veids ir lauksaimniecības zeme.

Kā “Liellauku”, tā “Strautmaļu” īpašumos pagājušajā gadsimtā ir izveidotas segtās drenāžas sistēmas. 25.04.2017. ir saņemti Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Tehniskie noteikumi Nr.Z-2017-430 (Pielikums Nr.4).

Ņemot vērā IVN procesā veiktās papildus izpētes un modelēšanas datus, darbības īstenošana ne dīķu ierīkošanas procesā, ne turpmākajā to ekspluatācijas procesā nerada

apgrūtinājumus vai aprobežojums pieguļošo teritoriju izmantošanai lauksaimnieciskajai

ražošanai, nerada būtisku ietekmi uz to vides stāvokli.

Dīķu ierīkošana īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi” nerada izmaiņas pieguļošo zemes platību, kas ir lauksaimniecības zemes, izmantošanai, vai papildus nosacījums vai aprobežojumus to izmantošanai.

Atradnes sagatavošana derīgo izrakteņu ieguvei

Derīgā izrakteņa ieguves karjera teritorijas sagatavošanai un derīgā izrakteņa ieguvei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks izstrādāts Karjera izstrādes tehniskais projekts, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks akceptēts atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās. Tehniskā projekta izstrāde tiks uzsākta pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas, paredzētās darbības akcepta Mārupes novada domē. Tehniskā projekta izstrādē tiks ņemtas vērā Vides pārraudzības valsts biroja Atzinumā par Ziņojumu ietvertās obligātās prasības un rekomendācijas paredzētās darbības īstenošanai, normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī pašvaldības un valsts institūciju tehniskajos noteikumos ietvertās prasības un licences zemes dzīļu izmantošanai prasības.

Karjera izstrādes tehniskajā projektā jebkurā gadījumā iekļaujamas šādas sadaļas:

1. Vispārīgā daļa, kurā ietver:

1.1. atradnes ģeoloģiskās uzbūves raksturojumu;

1.2. atradnes hidroloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu;

1.3. derīgo izrakteņu kvalitātes raksturojumu;

1.4. informāciju par derīgo izrakteņu krājumiem;

1.5. ieguves vietas sagatavošana ekspluatācijai, kurā ietver:

1.6. koku un krūmu ciršanu;

1.7. augsnes un segkārtas noņemšanas secību, novietošanu, uzglabāšanu un

izmantošanu;

1.8. ieguves darbiem nepieciešamo būvju iespējamo novietojumu;

1.9. ieguves vietas sagatavošanas plānu, kur grafiski attēloti nepieciešamie darbi ieguves vietas sagatavošanai ekspluatācijai;

2. Ieguves vietas ekspluatācija, kurā ietver:

2.1. izstrādes sistēmas izvēli un tās pamatojumu;

2.2. ekspluatācijas zudumu un rūpnieciski iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu

raksturojumu;

2.3. derīgo izrakteņu ieguves paņēmienu aprakstu, norādot izmantojamo tehniku un

iekārtu veidus, kā arī ceļus, elektrolīnijas un citus aspektus;

2.4. iegūto derīgo izrakteņu iekraušanu, transportēšanu un novietošanu pagaidu

uzglabāšanas vietās;

2.5. kāpļu un izstrādes nogāžu aprakstu, ko vizualizē griezumos, kur parāda nepieciešamās atkāpes, nogāžu slīpumus, augstuma atzīmes un citus raksturīgos parametrus;

3. Derīgo izrakteņu apstrādes tehnoloģiskā shēma, kā arī ieguves un apstrādes

atlikumu novietošana, apsaimniekošana un, ja nepieciešams, to rekultivācija;

4. Speciālās prasības, kur ietver:

4.1. pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izveidi, nepieciešamo monitoringa urbumu skaitu un to konstrukciju, kā arī novērojumu biežumu un ķīmiskā sastāva rādītājus (ja tāds jāveic);

5. Rekultivācija;

6. Darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumi.

Lai teritoriju sagatavotu dīķa ierīkošanai un ar to saistītajai derīgā izrakteņa, smilts ieguvei, nav nepieciešams veikt zemes lietošanas veida maiņu, jo darbība paredzēta lauksaimniecības zemē, kuras viens no izmantošanas veidiem – dīķsaimniecība.

Dīķa ierīkošana un derīgo izrakteņu ieguve tiks veikta pakāpeniski radiāli darbību uzsākot izpētītajā atradnes “Liellauki” teritorijā, paralēli veicot ģeoloģisko izpēti “Strautmaļi” teritorijā. Darbības īstenošanai nav nepieciešamas papildus teritorijas.

Uzsākot darbus, atradnes teritorijā derīgo izrakteņu licences laukumā nospraudīs licences laukuma robežpunktus dabā, ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumu Nr.570 „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 50.punkta nosacījumus. Teritoriju sagatavos saskaņā ar derīgo izrakteņu ieguves projekta ieguves vietas sagatavošanas plānu – izbūvēs pievedceļu, izveidos ieguves vietas iebrauktuvi, uzstādīs barjeras un informatīvās zīmes.

Teritorijā smilts materiāla izrakšanas laikā nav nepieciešams izveidot administratīvo un uzturēšanās bāzi – tāda ir izveidota netālu esošajā SIA “KVL Baltic” piederošā īpašumā “Jaunviesītes”, kur pabeigta dīķu ierīkošana un uzsākta pakāpeniska rekultivācija un dīķa aprīkošana.

Paredzētās darbības teritorijā tiks izvietota pārvietojamā bio tualete.

Sākotnēji tiks sagatavots ieguves laukums ~6 ha platībā. Segkārtu paredzēts noņemt pakāpeniski, atsedzot derīgo materiālu izstrādei pietiekamā un nepieciešamā platībā. Sagatavošanas darbi ietvers:

• Augsnes slāņa noņemšanu. Augsnes slānis tiks izmantots veidojot vaļņus pa īpašuma perimetru, tādējādi mazinot smilts izrakšanas laikā iespējamos trokšņu un putekļu emisijas. Pēc tam augsne tiks izmantota teritorijas labiekārtošanai, bet atlikusī realizēta.

• Atbrīvotajā atradnes teritorijā tiks turpināta dīķa ierīkošana, kā sākuma punktu izmantojot dīķi, kuru uzsākts ierīkots saskaņā ar būvatļauju. Teritorijā netiek veidots atsevišķs tehnoloģiskais laukums – ieguves tehnikas izvietošanai ārpus darba laika – nakti tehnika paliek ieguves vietā, bet ilgstošāka pārtraukuma gadījumā to novieto īpašumā “Jaunviesītes” esošajā laukumā.

• Iegūtās smilts krautnes teritorija ir mainīga un seko dīķa teritorijas paplašināšanai. Šī

teritorija iepriekš tiek planēta tā, lai nodrošinātu ūdens noteci dīķa virzienā.

Tā kā ieguvi plānots veikt nepazeminot pazemes ūdens līmeni, nav nepieciešamība veidot ūdens atsūknēšanas un novadīšanas sistēmu.

3.5. Derīgā izrakteņa ieguves tehnoloģijas

Pasaules praksē derīgā izrakteņa smilts ieguvi veic atklāta karjera tipa izstrādnēs, pielietojot dažādus tehniskos līdzekļus, atkarībā no iegulas īpatnībām. Būtiskākās ieguves tehnoloģiju atšķirības nosaka atradnes apūdeņojums.

Atradnē tiks iegūts derīgais izraktenis - smilts. Tā kā lielākā daļa derīgā izrakteņa slāņa atrodas zem gruntsūdens līmeņa iespējama divu veidu ieguves tehnoloģiju grupas:

• Derīgā izrakteņa ieguve pazeminot pazemes ūdens līmeni;

• Derīgā izrakteņa ieguve zem pazemes ūdens līmeņa, to nepazeminot.

Detalizēti derīgā izrakteņa ieguves process tiks aprakstīts Derīgo izrakteņu ieguves projektā. Tai skaitā nosakot tehnisko specifikāciju izmantojamajiem karjera tehniskajiem līdzekļiem.

Jau sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā, izvērtējot 2 alternatīvas tehnoloģijas – ieguves laikā pazemināt pazemes ūdens līmeni, veicot karjera ūdens atsūknēšanu un veikt ieguvi virs un zem pazemes ūdens līmeņa, to nepazeminot, ir pieņemts lēmums veikt derīgo izrakteņu ieguvi, nepazeminot pazemes ūdens līmeni.

Ieguvei tiks izmantoti tehniskie līdzekļi, kas atspoguļoti tabulā Nr.2.

Tehniskie līdzekļi

Tabula Nr.2

Tehnikas vienība	Jauda	Skaits	Darba stundas gadā
Ekskavators ar apgriezto kausu (New Holland E215BL C)	112 kW	1 gab.	2142
Frontālais iekrāvējs (VOLVO L120)	148 KW	1 gab.	1890
Zemes sūknis (Hidraulisko bagaru Dragflow 01CU/EL1204HC)	74 kW	1 gab.	2142

Minētie tehniskie līdzekļi jau šobrīd tiek izmantoti smilts ieguvei īpašumā “Jaunviesītes” un “Lielstraumes”. Pēc dīķa izrakšanas šajā īpašumā, tie paši tehniskie līdzekļi tiks izmantoti īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi”. Tādējādi kopējais izmantoto tehnisko līdzekļu daudzums un arī transportējamais smilts materiāla daudzums nepalielinās, uzsākot smilts ieguvi jauno dīķu izveidošanas vietās.

Izmantotā tehnika atbilst Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr.1047 “Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā” un Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” prasībām.

Ar ekskavatoru smilts tiks iegūta virs pazemes ūdens līmeņa un zem pazemes ūdens līmeņa, dziļumā, kuru aizsniedz izmantotā ekskavatora kauss, vidēji pirmās kāples augstums 3 m .

Iegūtais smilts materiāls tiks novietots krautnē, kuras pamatne planēta tā, lai nodrošinātu ūdens noteci karjera virzienā. Ūdens notece no krautuvē novietotā smilts materiāla notiks dabiskas filtrācijas ceļā.

Pēc brīvā ūdens notecēšanas, smilts materiāls būs gatavs realizācijai. Atradnē nav plānota papildus iegūtā materiāla apstrāde (sijāšana vai mazgāšana).

Smilts ieguve zem pazemes ūdens līmeņa tiks veikta ar zemes sūcēju.

Zemes sūcējs atrodas uz pontona ieguves baseinā, kurš izveidojies pēc smilts materiāla ieguves ar ekskavatoru. Zemes sūcējs veic ieguvi dziļāk par ekskavatora aizsniegto dziļumu, līdz vidējam dziļumam 6 m. Iegūtais smilts materiāls, kas ir sajaukts ar ūdeni proporcijā

aptuveni 1:4, tiek nogādāts pa caurulēm krautnē, kur notiek ūdens lejupejoša filtrācija. No krautnes, kad sasniegts optimālais mitruma līmenis, materiāls tiek realizēts, vai pārkrauts kompaktākā krautnē.

Ūdens no krautnes nonāk atpakaļ ieguves baseinā.

Realizētās produkcijas svēršana un uzskaite tiek veikta pašā frontālajā iekrāvējā ar kalibrētiem svariem. Plānots iegūt aptuveni 50-100 tūkst.m3 smilts materiāla gadā.

Gatavā produkcija tiek izvesta ar autotransportu (pašizgāzējiem), iekraujot ar frontālo iekrāvēju.

Šāda veida tehnoloģijas ir pasaulē visbiežāk izmantotās smilts ieguvei. Ļoti reti smilts ieguves zem pazemes ūdens līmeņa procesā tiek izmantota karjera ūdeņu atsūknēšana, kas ir sarežģītāks un dārgāks ieguves veids, ar lielāku ietekmi uz vidi, it sevišķi pieguļošo teritoriju pazemes ūdeņu režīmu un hidroloģisko režīmu.

Plānotā tehnoloģija pēc savas būtības ir vienkārša, jo nav nepieciešams iesaistīt lielus tehniskos resursus. Derīgais materiāls ar zemes sūcēju tiek iegūts ieguves baseinā un pa caurulēm kopā ar ūdens plūsmu tiek novadīts atūdeņošanai. Šīs tehnoloģijas izmantošanas rezultātā, ieguves laikā nerodas putekļi, un ievērojami tiek samazināts saimnieciskās darbības izraisītais troksnis, kas rodas no mehānismu darbības.

Ieguves tehnoloģija neparedz ūdens līmeņa pazemināšanu atradnē, kā rezultātā netiek ietekmēts hidroloģiskais režīms. Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka konkrētajā gadījumā šī ieguves tehnoloģija kalpo kā efektīvs un videi draudzīgs risinājums smilts izrakšanai paredzētajā dīķa teritorijā.

Ieguves darbi plānoti: darba dienās, darba laikā, laika posmā no 8:00 – 19:00; siltajā gada laikā (orientējoši no aprīļa līdz novembrim). Savukārt materiāla transports iespējams laika posmā no 8:00 – 19:00, darba dienās.

Tādējādi kopumā var prognozēt, ka ieguves darbi un materiāla izvešana tiks veikta darba dienās (5 dienas nedēļā) laikā no plkst. 8.00 līdz 19.00, nepieļaujot darbu veikšanu normatīvajos aktos noteiktajās vakara un nakts stundās, kas novērš trokšņu traucējumus vakara, nakts stundās un brīvdienās, tai skaitā svētku dienās. Kā arī tiks ievērotas uz transportēšanas maršrutiem uzstādītās ceļa zīmes.

3.6. Plānotie derīgo izrakteņu ieguves veidi un apjomi

Atradnē paredzēts iegūt smilts materiālu ar atklāta karjera metodi. Lielākā daļa derīgā izrakteņa iegulas atrodas zem pazemes ūdens līmeņa, ieguvi plānots veikt virs un zem pazemes ūdens līmeņa ar ekskavatoru, zem pazemes ūdens līmeņa ar zemes smēlēju.

Atradnes izstrādes procesā nav plānota pazemes ūdens līmeņa pazemināšana.

Atradnes teritorijā nav plānots veikt papildus derīgā materiāla apstrādi (sijāšanu vai

skalošanu).

Ar ekskavatoru smilts tiks iegūta virs pazemes ūdens līmeņa un zem pazemes ūdens līmeņa, dziļumā, kuru aizsniedz izmantotā ekskavatora kauss atkarībā no izvēlētā tehniskā līdzekļa veida, vidēji 1,5 m – 2,0 m dziļumam.

Smilts ieguve zem pazemes ūdens līmeņa tiks veikta ar zemes sūcēju. Zemes sūcējs atrodas uz pontona ieguves baseinā, kurš izveidojies pēc smilts materiāla ieguves ar ekskavatoru. Zemes sūcējs veic ieguvi dziļāk par ekskavatora aizsniegto dziļumu, līdz vidējam akceptēto smilts krājumu ieguluma dziļumam, kas ir 6,0 m.

Ieguves apjomi atradnē ir atkarīgi no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma. Šajā projekta attīstības stadijā nav iespējams sniegt precīzus aprēķinus par smilts materiāla pieprasījumu

– izstrādi atradnes izstrādes procesā definējot ieguves apjoma aptuveni 10 gadu, gada, mēneša, dienas vidējo lielumu. Vidējais plānotais ieguves apjoms gadā 50 - 100 tūkst. kubikmetri. Tā kā ieguve plānota tikai siltajā gada laikā (aprīlis līdz novembris), vidējais ieguves apjoms mēnesī ir 5700 kubikmetrus smilts materiāla, vidējais ieguves apjoms dienā

– 280m3.

Ieguves laika grafiks arī lielā mērā būs atkarīgs no pieprasījuma un iespējām realizēt smilts materiālu. Gada griezumā ieguve tiks veikta siltajā gada laikā, prognozējami no aprīļa līdz novembrim, pārtraucot ieguves darbus laikā, kad iespējama dienas vidējā temperatūra zem nulles. Šajā laikā tiks uzkrāti maksimālie apjomi krautnē, no kurienes atkarībā no pieprasījuma materiāla izvešanu var veikt arī laikā, kad ieguve nenotiek.

Ieguve tiks veikta darba dienās, darba laikā no plkst. 8:00 līdz 19:00, iegūtā materiāla transports iespējams no 8:00 – 19:00.

Karjera izstrāde tiks uzsākta esošā dīķa teritorijā, pakāpeniski radiāli virzoties rietumu virzienā. Vispirms dīķis tiek veidots “Liellauki” teritorijā, pakāpeniski pārejot uz “Strautmaļi” teritoriju, kur smilts izrakšanu varēs uzsākt pēc ģeoloģiskās izpētes veikšanas, krājumu akceptācijas un zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanas.

Kad ekskavatora izveidotais karjers ir piepildījies ar ūdeni un sasniedzis vismaz 0,5 ha platību, ir iespējams uzsākt ieguvi, izmantojot zemes sūcēju. Vienlaicīga ekskavatora un zemessūcēja darbība netiek plānota, ieguvi veiks pārmaiņus ar vienu vai otru iekārtu.

Izraktās smilts atbērtnes tiks ierīkotas saskaņā ar ieguves projektu, to izvietojums mainīsies, palielinoties izraktā dīķa platībai.

Konkrēti ieguves darbu secības risinājumi tiks noteikti Derīgo izrakteņu ieguves projektā.

Ieguves laukuma platība tiks noteikta derīgo izrakteņu ieguves projektā, nodrošinot aizsargjoslu, servitūta ceļa teritorijas ievērošanu, kā arī atkāpi no ārējām robežām vismaz 10 m platā joslā.

Dīķa ierīkošanas teritorijā nav noteikti aprobežojumi smilts izrakšanai. Paredzētā darbība – ekstensīvas zivkopības dīķa ierīkošana atbilst Mārupes novada teritorijas plānojumā lauksaimniecības zemju funkcionālajā zonā noteiktajam zemes atļautajam (plānotajam) izmantošanas veidam.

Paredzētās darbības teritorijā nav paredzēta degvielas glabāšana. Tā tiks pievesta ar atbilstošu autotransportu, konkrētām tehnikas uzpildīšanas reizēm. Degvielas uzpildīšana tiks veikta īpašuma “Jaunviesītes” teritorijā tehnikas novietošanas laukuma daļā ar izolējošu (pretinfiltrācijas) segumu, kas nodrošina iežu un pazemes ūdeņu aizsardzību no piesārņojuma, nejauša maza apjoma degvielas daudzuma izlijuma gadījumā. Izlijušā degvielas daudzuma savākšanai tiks nodrošināta nepieciešamo sorbējošo materiālu esamība un darbinieku apmācība to izmantošanai.

3.7. Iespējamie nosusināšanas risinājumi

Paredzētās darbības teritorija ietilpst drenētā platībā: meliorācijas objekts „Rīgas rajona k-zs

„Pionieris" obj. Cēsinieku purvs", šifrs 10444, objekta būvniecība veikta 1957. gadā. Par vēlāk veiktiem meliorācijas sistēmu pārkārtošanas darbiem, un meliorācijas sistēmu kvalitatīvo stāvokli meliorācijas kadastra materiālos datu nav. Teritorijā ir 1957.gadā ierīkota segtā drenāža, taču nav datu par tās precīzu izvietojumu. Vizuāli vērtējot teritoriju mitrajā

gada laikā var konstatēt, ka drenāžas sistēma nedarbojas, teritorija ir pārmitra, nereti reljefa pazeminājumos ūdens līmenis ir virs zemes virsmas.

Pēc meliorācijas kadastra datiem Paredzētās darbības teritorija robežojas ar valsts nozīmes ūdensnoteku Dzilnupe, ŪSIK kods 3812222:01, un koplietošanas ūdensnoteku, kurām noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas 10 m no ūdensnoteku krotes.

Attēls Nr.2 Meliorācijas sistēmu shēma Atradnei pieguļošajā teritorijā (Avots: Valsts meliorācijas

kadastrs)

Zemes īpašuma “Strautmaļi” teritorijā atrodas vairāki susinātājgrāvji, taču tie ir praktiski aizauguši. Kopumā susinātājgrāvji un segtā meliorācijas sistēma ir kompakts objekts, kas atrodas un susina tikai paredzētās darbības teritoriju. To likvidācija neatstāj ietekmi uz apkārtējo teritoriju un neietekmē citu meliorācijas sistēmu darbību.

Rekomendējams iespēju robežās, pārrokot pazemes drenāžu, aiztamponēt aizejošos drenu

zarus, lai novērstu iespējamu ūdens noplūdi no dīķa.

Īstenojot Paredzēto darbību, tiks ievērota aizsargjosla gar Dzilnupi – 10 m platumā, aizsargjosla gar koplietošanas ūdensnoteku – 10 m platā joslā.

Tā kā nav plānota gruntsūdens atsūknēšana un novadīšana, minētie koplietošanas

meliorācijas objekti netiek skarti un to darbība netiek traucēta.

Darbu sākuma etapam, tā kā meliorācijas sistēmas nedarbojas un teritorija ir pārmitra ir izveidota virszemes noteces novadīšanas sistēma, kas ietver 0,3 m diametra kolektora izveidi ar noteci Dzilnupē, nodrošinot virs zemes līmeņa esošo ūdeņu novadīšanu pēc stiprām lietavām. Kas ļauj veikt sākotnējos iekšējo ceļu izveidošanas darbus.

Tā kā Dīķu ierīkošanas rezultātā izveidojusies ūdenstilpe kļūs par lokālu pazemes noteces apgabalu, tai pieguļošajā teritorijā līdz 50 m platā joslā ap ūdenstilpes krastiem tiks nenozīmīgi pazemināts gruntsūdens līmenis

Gatavā produkcija tiks novietota krautnēs uz blietēta pamata bez iedobēm, virs grunts ūdens līmeņa. No tām notekošais ūdens pašteces ceļā nonāks ieguves procesa rezultātā izveidotajā ūdenstilpnē. Tādējādi nav nepieciešams paredzēt papildu nosusināšanas risinājumus bērtnēm, ceļiem un apkārtējai teritorijai.

3.8. Piebraukšanas iespējas dīķsaimniecības teritorijai un pievedceļu raksturojums

Mārupes novada transporta infrastruktūra

Mārupes novada transporta infrastruktūra ir samērā labi attīstīta, ko lielā mērā nodrošina valsts galveno un reģionālo autoceļu esamība. Novada teritoriju šķērso valsts nozīmes transporta ceļi, kas rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Starptautiskajā un nacionālajā līmenī pakalpojumus sniedz Rīgas starptautiskā autoosta, Rīgas Pasažieru dzelzceļa stacija, VAS „Starptautiskā lidosta "Rīga"” un Rīgas Pasažieru osta. Sasaistē ar Rīgu pasažierus pārvadā “Rīgas satiksmes” un Rīgas taksometru parka transports.

Tranzīta plūsmas apkalpo sekojošie autoceļi:

• Mārupes novada teritoriju šķērso Rīgas apvedceļa A5 posms no A8 Rīga–Jelgava– Lietuvas robeža (Meitene) līdz A9 Rīga (Skulte) –Liepāja;

• gar novada robežu iet autoceļš A10 Rīga – Ventspils (K.Ulmaņa gatve Rīgas teritorijā) un A8 Rīga - Jelgava (Vienības gatve Rīgas teritorijā);

• tranzīta plūsmām tiek izmantots arī a/c P132- (Daugavas iela);

• autoceļš P 133 - savieno lidostu Rīga ar K.Ulmaņa gatvi,

Novada teritorijā atrodas gan valsts autoceļi, gan pašvaldības ielas un ceļi: P132 – Daugavas iela, V13 – Jelgavas ceļš, V14 – Skultes iela, V15 – Kantora iela un Stīpnieku ceļš, V16 – Plieņciema iela, V19 – Mazcenu aleja un Ozolu iela, V21 – Ziedkalnu iela un Loka ceļš, u.c.

Iekšējai satiksmei tiek izmantotas novada ielas: Plieņciema, Upesgrīvas, Kantora, Dikļu- Liepājas, Daugavas-Tēriņu-O.Vācieša un Cēres u.c.

Mārupes novadā kopējais ielu garums ir 85 km, no kuriem 36 km jeb 43% ir ielas ar asfaltbetona segumu. Grants un šķembu seguma īpatsvars ir 35 % (garums 29 km). Gandrīz 23% no Mārupes novada ielām ir bez seguma (19 km). Vietējo ielu tīkls attīstās līdz ar apbūvi un ekonomiskām vajadzībām.

Zivju dīķa ierīkošanai paredzētā teritorija atrodas Mārupes novadā apmēram 1,4 – 1,8 km uz

dienvidrietumiem no apdzīvotās vietas „Jaunmārupe” centra.

Teritorija sasniedzama pa pašvaldības grants seguma autoceļu C-22 (Misiņi-Lāčplēši) un C-

2 (Misiņi-Peles), kas tālāk savienojas ar citiem pašvaldības ceļiem un ielām (C-4 Meh.darbnīcas – Peles un V-21 Loka ceļš), kā arī valsts nozīmes A5 autoceļu Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte). Minētie ceļi (ielas) tiks izmantoti izraktā smilts materiāla transportam.

Pārsvarā smilts materiāls tiek transportēts līdz autoceļam A5 un tālāk pa to, atsevišķos gadījumos iespējama tā izmantošana Jaunmārupes ciemā un tam pieguļošajās teritorijās.

Saskaņā ar Mārupes novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietverto informāciju

• Ceļš C-22 Misiņi – Lāčplēši ir Mārupes pašvaldības ceļš ar grants segumu, ceļa

platums 6 m, garums 565 m, autoceļa aizsargjoslas platums – 30 m

• Ceļš C-2 Misiņi – Peles ir Mārupes pašvaldības ceļš ar grants segumu, ceļa platums

5,5 m, garums 4377 m, autoceļa aizsargjoslas platums – 30 m ;

• Ceļš C-4 Meh.darbnīcas – Peles ir Mārupes pašvaldības ceļš ar asfalta segumu, ceļa

platums 5,5 m, garums 3258 m aizsargjoslas platums 30 m;

• V-21 Loka ceļš saskaņā ar Mārupes novada TIAN 7.tabulā noteikto ir Valsts vietējais autoceļš Bērzciems - Lāčplēši - Kalngale , ceļam ir asfalta segums un tam noteikta aizsargjosla 30 m uz katru pusi no ceļa ass, savukārt TIAN 1.pielikuma shēmā Mārupes novada ielu un ceļu klasifikācija šis ceļš iezīmēts kā novada iela.

Atbilstoši Mārupes novada domes sniegtajai atbildei vēstulē Nr. 1/2-3/858 (04.06.2019.), uzturēšanas klases minētajiem ceļiem ir: V-21 – A klase, C-22 – B klase, C-2 – C klase, C-4

– C klase. Minēto ceļu ikdienas apsekošana tiek veikta atbilstoši MK noteikumi Nr.224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” kā A klasei, dēļ augstās kravas transportlīdzekļu intensitātes.

Novada ielu šķērsprofils ir noteikts TIAN 1.pielikumā.

Attēls Nr.3 Novada ielas (tai skaitā V-21) šķērsprofils (Avots: Mārupes novada teritorijas plānojuma

2014. – 2026.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, 1.pielikums)

Tādējādi, saskaņā ar TIAN ietverto informāciju Valsts vietējais autoceļš V-21 ir arī novada iela. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 34.pantā noteikto, gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Tādējādi autoceļam V-21 ir spēkā 30 m plata aizsargjosla no autoceļa ass.

Attēls Nr.4 Plānotie transportēšanas maršruti

TP TIAN 1.pielikums ielu un ceļu šķērsprofili

Attēls Nr. 1 Ielu un ceļu klasifikācija

Attēls Nr.5 Mārupes novada ielu un ceļu klasifikācija (Avots: Mārupes novada teritorijas plānojuma

2014. – 2026.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, 1.pielikums)

Jāatzīmē, ka ielai – Loka ceļš V21 būtu jānodrošina smagā transporta plūsma neskarot Jaunmārupes ciemu, taču apbūve tajā veidota atsevišķās vietās pārāk tuvu ielai (ceļam), neievērojot 30 m aizsargjoslu, kā rezultātā jau šobrīd atsevišķās vietās dzīvojamās apbūves zonā pat vienas smagās mašīnas kustība rada trokšņa līmeni, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto.

Tai pat laikā Mārupes novada pašvaldības veiktie transporta plūsmas mērījumi liecina par samērā intensīvu transporta plūsmu.

Mārupes novadā tika veikta Autotransporta gada nobraukuma uzskaite Mārupes novada pašvaldības ceļiem un ielām (2018. gads). Šie dati tika izmantoti ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros.

Tabulā Nr.3 apkopoti Mārupes novada domes sniegtie dati par autotransporta plūsmu ceļos, pa kuriem plānota izraktā smilts materiāla izvešana.

Autotransporta plūsmas intensitāte

(Avots: Mārupes novada dome, 2018.gads)

Tabula Nr.3

N.p.k.	Nosauku ms	ceļa Nr.	No	Līdz	km	Saskaitīto automašīnu skaits	Datums	Uzskaite s laika periods	Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte (GDVI)
1.	Misiņi- Lāčplēši	C-22	Loka ceļš (V- 21)	C-2	0.57	94 (no tām 28 kravas auto)	28.05.2018.	17:00- 19:00	728 (no tā 217 kravas auto)
2.	Misiņi- Peles	C-2	C-22	C-24	4.40	18 (no tām 7 kravas auto)	13.06.2018.	8:00-9:00	233 (no tā 91 kravas auto)
3.	Meh.darb nīcas- Peles	C-4	Mazcen u al.(V- 21)	C-24	3.30	58 (no tām 7 kravas auto)	28.05.2018	7:00-9:00	484 (no tā 58 kravas auto

Paredzētas darbības ierosinātājs jau šobrīd veic dīķsaimniecības izveidi blakus esošajos īpašumos “Jaunviesītes” un “Lielstraumes” un ierīkojot dīķus tiek izrakts un realizēts smilts materiāls.

Uzsākot jauno dīķsaimniecību izveidi īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi”, nav plānots palielināt smilts izrakšanas un realizēšanas apjomus un mainīt izmantoto tehniku.

Līdz ar to paredzētā darbība nepalielina noslogojums uz ceļiem. Vienkārši darbība pakāpeniski tiks pavirzīta uz priekšu nekustamajos īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi”.

Esošajā situācija kravas autotransports ar smilts materiālu pārvietojas uzbraucot uz C-2 ceļa, pagriežas pa labi un tālāk brauc pa C-22 (Misiņi-Lāčplēši) un pēc tam pa V-21 (Loka ceļš) ceļu līdz valsts galvenajam autoceļam A5. Ceļa posms no C-22 uzbraucot uz Loka ceļu (V- 21) ir asfaltēts.

Paredzētās darbības ietvaros transportēšanas maršrutus tiks diversificēts, uzbraucot uz C-2 ceļa, kravas automašīnas nogriezīsies gan pa labi, kā līdz šim, gan pa kreisi - autoceļš C-2 (Misiņi – Peles) – C-4 (Mehāniskās darbnīcas – Peles) līdz valsts galvenajam autoceļam A5, tādā veidā mazinot ietekmi uz apkārtējo vidi, salīdzinot ar šī brīža situāciju, kad visas automašīnas pārvietojas pa C-22 (Misiņi-Lāčplēši) un V-21 (Loka ceļš) ceļiem. Ceļa posms C-4 (Mehāniskās darbnīcas – Peles) ir asfaltēts. Iespēju robežās transportēšanas maršruts tiks veidots tā, lai automašīnas no autoceļa A5 iebrauktu pa autoceļu C-2 (Misiņi – Peles) – C-4 (Mehāniskās darbnīcas – Peles) līdz īpašumam “Liellauki”, bet izbrauktu virzienā C-22 (Misiņi-Lāčplēši) un V-21 (Loka ceļš) līdz autoceļam A5. Šādā veidā mazinātos pretī braucošo mašīnu skaits, veidojot vienvirziena kustību.

IVN Ziņojuma pielikumā Nr.23 pievienota Mārupes novada domes vēstule Nr. 1/2-3/858 (04.06.2019.) Par Mārupes novada pašvaldības autoceļiem. Vēstulē teikts, ka minētie autoceļi ar asfaltbetona segumu (V-21 (Loka ceļš) un C-4 (Mehāniskās darbnīcas – Peles)) projektēti un uzbūvēti kā ceļi ar vieglo auto kustību un nelielu kravas transportlīdzekļu daļu, iepriekš netika plānots straujš kravas transportlīdzekļu intensitātes pieaugums. Attiecīgi jau esošajā situācijā tiem ir nepietiekoša nestspēja un nepieciešamība pēc atbilstoša plānotai kravas transportlīdzekļu kustībai aprēķinātas seguma konstrukcijas. IVN Xxxxxxxx xxxtrādātājs uzskata, ka autoceļa īpašnieks un apsaimniekotājs ir atbildīgs par autoceļu piemērotību transporta kustībai pa to. Transporta intensitāti pa autoceļu neveido tikai ar paredzēto darbību saistītais transports (tas sastāda līdz 10%) no kopējās intensitātes. Jāmin

tas, ka, ne šobrīd, ne vēsturiski autoceļiem nav tikusi noteikta transporta līdzekļu masas vai gabarītu ierobežojumi. Autoceļiem novecojot, to regulārs remonts ir objektīvi nepieciešams un to nodrošina autoceļa īpašnieks. Paredzētās darbības īstenošana neradīs kravas transportlīdzekļu reisu skaita pieaugumu, jo lai ierīkotu dīķsaimniecību, tiek mainīta darbības vieta, ne izvedamā smilts materiāla daudzums. Jāatzīmē, ka paredzētās darbības veicējs ir plānojis transportēšanas maršruta diversifikāciju, kas mazina paredzētās darbības radīto slodzi uz minētajiem autoceļiem, salīdzinot ar pašreizējo. Lai nepasliktinātos esošais ceļu stāvoklis tā uzraudzība un apsaimniekošana ir jāveic ceļu īpašniekam, veidojot kopīgu sadarbību ar dīķsaimniecības ierīkotājiem, kā tas tiek praktizēts arī šobrīd.

Par autoceļu uzturēšanu ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums starp dīķsaimniecības izveides saimnieciskās darbības veicējiem (pielikums Nr.5). Savukārt Mārupes novada pašvaldība neiebilst, ka SIA “KVL Baltic” izmanto pašvaldības ceļus: ceļu C-2 no nekustamā īpašuma “Jaunviesītes” caur Pelēm, Mehāniskām darbnīcām līdz A-5, nosakot par nepieciešamību piedalīties autoceļa uzturēšanā (pielikums Nr.6).

Derīgā materiāla izvešanai aktīvajā periodā paredzēti līdz 45 reisi dienā.

Tā kā materiāla izvešanu īsteno smilts materiāla pircēji ar saviem transporta līdzekļiem, nav iespējams viennozīmīgi prognozēt mašīnu kravnesību. Tā var mainīties plašās robežās no 9

- 30 m3. Līdzšinējā prakse rāda, ka visbiežāk izmantotas smagās automašīnas ar kravnesību

12 m3 un 18 m3.

Saskaņā ar likuma Par autoceļiem 5.pantā noteikto: Ceļu lietotājiem ir tiesības transportlīdzekļu satiksmei lietot visus autoceļus, uz kuriem neattiecas īpašs aizliegums, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par autoceļu valsts aizsardzību”.

Tā kā nevienai no paredzētās darbības ietvaros materiāla transportam izmantotajām ielām un ceļiem nav noteikti nekādi transporta līdzekļu masas vai gabarītu ierobežojumi, ievērojot satiksmes noteikumus, pa tiem ir tiesīgs pārvietoties arī ar paredzētās darbības īstenošanu saistītais autotransports un nav iemesla šaubām par šo ielu un ceļu piemērotību automašīnu kustībai pa tiem, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Ņemot vērā, ka tie ir publiskas izmantošanas autoceļi, nav nepieciešams veikt papildus izpēti par autoceļu stāvokli vai nestspēju, ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzrauga un nepieciešamības gadījumā ierobežojumus nosaka autoceļa (ielas) īpašnieks.

Tā kā visus autoceļus, kurus paredzēts izmantot smilts materiāla transportēšanai bez papildus ierobežojumiem izmanto kā smagais tā vieglais autotransports, un tiem netiek noteikti masas vai gabarītu ierobežojumi, nav iemesla šaubām par to piemērotību automašīnu kustībai pa tiem, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Mārupes novada dome 2017. gada 26. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu Nr.8.”Par Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu izstrādi”. Lai risinātu sasāpējušo kravu transportēšanas jautājumu, ar grozījumiem tiek piedāvāts veidot jaunu ceļu (ceļš C-37 teritorijas plānojuma grozījumu paskaidrojuma raksta 4.pielikums), kas savienotu Mārupes novada dīķsaimniecības teritorijas ar valsts autoceļu A5. IVN Ziņojuma veiktajos modelēšanas darbos (gaisa un trokšņa modelī) perspektīvais alternatīvais ceļš nav iekļauts, jo uz IVN Ziņojuma sagatavošanas brīdi nav skaidra un argumentēta pamatojuma par šī ceļa plānoto izbūvi un izmantošanu. Jāpiebilst, ja šis ceļš perspektīvā tiks izbūvēts, ietekme uz vidi (tieši trokšņa radītais piesārņojums) mazināsies, jo novērsīs jau esošo problēmu – kravas autotransporta kustību gar blīvi apdzīvotām teritorijām (Loka ceļš). Līdz ar to IVN Ziņojuma laikā sagatavotie aprēķini un modeļi atspoguļo esošo situāciju, iekļaujot arī

alternatīvo risinājumu – transportēšanas maršruta diversifikācija līdz A5 autoceļam caur

Pelēm.

3.9. Zivju dīķa aprīkošana pēc smilts materiāla izrakšanas

Dīķis tiek veidots kā perspektīvs, tūrisma attīstību veicinošs objekts, kas izmantojams gan vasarā, gan ziemā. Dīķis tiks izbūvēts, kā zivju ganāmpulka ganību dīķis, tā, lai būtu izmantojams arī rekreācijas un sporta pasākumiem, tai skaitā ūdens transportam, zvejai un makšķerēšanai.

Dīķa izveidei un turpmākajai rekreācijas un tūrisma infrastruktūras izveidei tiks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts būvprojekts. Ņemot vērā, ka izrokamais smilts materiāla apjoms ir liels, tā izrakšanu un izvešanu plānots īstenot 10 – 15 gadu laikā. Tādējādi šobrīd izstrādāt dīķa būvprojektu ir pāragri. Šobrīd tiek izstrādāta projekta vīzija, aptuveni nosakot dīķa konfigurāciju un iespējamos infrastruktūras objektus. Izstrādājot būvprojektu un to realizējot aprīkojot dīķi, tiks saņemti un ņemti vērā nepieciešamie tehniskie noteikumi un normatīvo aktu prasības, veikta būvprojekta saskaņošana atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Dīķa aprīkošanas vispārējie nosacījumi:

• Dīķis tiks projektēts smilts grunti ar nogāžu slīpumu m=3, ar dziļumu no iespējamā normālā ūdens līmeņa 1,50 – 2,10 m. Kopējais dīķa dziļums no zemes virsas – 6 m.

• Ar izrakto grunti - smilti paredzēts izveidot ap dīķi aptuveni 1 m augstu valni sasniedzot aptuveni 9 m v.j.l. atzīmi kas vidēji pacelta virs esošās zemes virsmas 0,5- 0,1 m. Tādējādi novēršot dīķa pārplūšanu spēcīgu lietavu, pavasara vai rudens plūdu laikā, kad ūdens daudzums dīķī būtiski pieaug.

• Paredzēts iekārtot vismaz 10 – 30 m platu atpūtas joslu ap dīķiem, ar pastaigai un arī atsevišķās vietās autotransportam piemērotiem ceļiem. Ceļi un takas veidojami paaugstinot virsmas atzīmi (tos uzberot).

• Projektēšana tiks veikta ievērojot "Būvniecības likumu", Aizsargjoslu likumu", 16.09.2014. MK noteikumus Nr. 550 „Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi" un 16.08.2014. MK noteikumus Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi", kā arī LBN 224-15 prasības, saņemto Tehnisko noteikumu prasības.

• Izbūvējamā dīķa dienvidaustrumu mala robežojas ar Dzilnupes aizsargjoslu, kurā netiks veikti būvniecības darbi.

• Dīķa sausā nogāze veidojama dabīga saguluma smilts gruntī ar slīpumu 1:3 (Visos SIA „ĢEO" “Pārskatos par ģeoloģisko izpēti” - ir noteikts, ka dabīgas nogāzes leņķis ir robežās (0,28-0,32), zemūdens daļā 0,26.

• Ūdens bilance dīķim veidosies no gruntsūdens pieteces notiekot filtrācijai caur dīķa nogāzēm un dibenu un arī no nokrišņu - iztvaikošanas starpības. Netiek paredzēta ūdens krājumu papildināšana no Dzilnupes.

• Tā kā veidojamā dīķa platība ir drenēta, rakšanas darbu laikā atsegto drenu vadi to lejas daļā aiztamponējami ar šim nolūkam paredzētiem aizbāžņiem SMT, lai novērstu noplūdi no dīķa. Izbūvējamo dīķu teritorijā neatrodas drenu vadi, kas apkalpotu citus zemes gabalus.

• Visa īpašumu teritorija tiks labiekārtota un apzaļumota.

• Pirms labiekārtošanas darbu sākšanas, jāveic visas labiekārtojamās platības nospraušana, planēšana, augstumu aprēķināšana un aprēķināto augstumu pārnešana dabā.

• Grunts līdzināšana un planēšana jāveic tā, lai zemes virsmas slīpums būtu 0,5 – 1,0

% virzienā no dīķa 10 m platā joslā.

• Pēc grunts izlīdzināšanas, labiekārtojamā platība un dīķa sausā nogāze jāplanē. Planēšana jāveic vairākās (2-3) kārtās. Planējot dīķa nogāzes un platības, jāietur projektā paredzētais virsmas slīpums. Nedrīkst uz noplanētās virsmas atstāt atsevišķas ieplaciņas (bedrītes) un pacēlumus lielākus par 10 cm, kā arī akmeņus un koksnes atliekas.

• Virs izlīdzinātās un noplanētās grunts, jāpārvieto un jāiestrādā saglabātā augsne. Lai izveidotos vienmērīgs un noslēgts zālāju zelmenis, labiekārtojamā platībā melnzemes maisījums jāuzber un jāizlīdzina vienmērīgi pa visu platību vidēji 5 - 10 cm biezā slānī. Pirms melnzemes maisījuma uzbēršanas noplanētā virsma papildus jāuzirdina tā panākot to labāku saķeršanos. Uzberamā melnzemē nedrīkst būt nesasmalcināti zemes gabaliņi, kuru diametrs būtu lielāks par 3 - 4 cm. Uzberamā melnzeme attiecīgi jāsagatavo - jākaļķo un jāiestrādā minerālmēslu maisījums. Kaļķojamā materiāla un minerālmēslojuma devas precizējamas pēc izdarītajām uzberamās augsnes analīzēm. Pēc platību sagatavošanas tās jāapsēj ar daudzgadīgo zālāju sēklu maisījumu. Lai uzbērtajā augsnē saglabātu mitrumu, kas nepieciešams sēklas ātrākai sadīgšanai, un novērstu vieglu augsnes un sēklas noskalošanos apsētās platības jāpieveļ. Platību apsēšanu ar zālāju var izdarīt visu vasaru, bet ne vēlāk par

1. septembri. Labākais sējas laiks - maijs - jūnijs. Sausā laikā sēja jāveic pēc lietus.

Lai izvairītos no putnu pulcēšanās, netiek rekomendēts veikt koku stādījumus.

• Būvdarbu laikā jānovērš smilts, augsnes un citu substanču ieplūšanu Dzilnupes gultnē. Dīķa nogāžu nostiprināšana ar zāļu sēju uzbērtā augsnes slānī, jāpārklāj ar Bona terra tipa pārklājiem, lai zāle varētu iesakņotos. Nostiprināšanas darbi jāveic vasarā līdz septembrim.

• Dīķim tiks veidotas vairākas pieejas, peldlīdzekļu piestātne, kā arī citi rekreācijas infrastruktūras objekti.

• Teritorijā tiks nodrošināta elektroapgāde (apgaismojumam, ūdens aerācijai, putnu

atbaidīšanas iekārtām u.c. vajadzībām), atbilstoši projektam.

3.10. Zivsaimnieciskā ražošana

Zivsaimnieciskā ražošana tiek uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot dīķu reģistrāciju un zivju ielaišanu.

Dīķa plānošanas laikā tika izvērtēti 2 alternatīvi zivju audzēšanas tehnoloģijas risinājumi:

1. Ekstensīvs ganību dīķis ar rekreācijas un makšķerēšanas funkcijām, ganāmpulku atjaunojot pakāpeniski. Netiek plānota periodiska dīķa nosusināšana, lai nodrošinātu zivju izķeršanu un ganāmpulka 100% atjaunošanu

2. Daļēji intensīvas zivkopības ražošanas ganību dīķis, kurš periodiski (reizi 2-3 gados) tiek pilnībā nosusināts, veikta visu zivju izķeršana, dīķa tīrīšana. Pēc tam dīķis tiek uzpildīts no jauna un tiek ielaists jauns zivju ganāmpulks.

1.alternatīvais risinājums

Dīķis tiek izmantots ekstensīvi, videi draudzīgā veidā. Tajā nav plānota mākslīga ūdens apjoma nomaiņa. Ūdens resursi papildinās dabīgā ceļā ar gruntsūdeņiem un atmosfēras nokrišņiem.

Nepieciešamības gadījumā ūdens tiek kaļķots, izmantojot augstas kvalitātes nedzēstos kaļķus

Zivju izķeršanu nodrošina makšķernieki. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota zveja ar tīkliem, kas tiek izmantota arī kontroles nolūkos.

Saskaņā ar veterinārārsta rekomendācijām tiek veikta ganāmpulka atjaunošana.

Karpu audzēšanas dīķim jābūt ar vāji tekošu vai stāvošu ūdeni, nelielu dūņu slāni un mērenu zemūdens augu daudzumu. Niedres, vilkvāles u.c. cietie ūdens augi dīķa vidū nav vēlami. Piemērotos ekoloģiskos apstākļos dīķī attīstās bagātīga dabiskā zivju barības bāze. Preču karpu galvenā barība ir bentiskie kukaiņu kāpuri un tārpi. Latvijas apstākļos karpu masa pieaug galvenokārt jūlijā un augustā, kad ūdens temperatūra ir visaugstākā un barības bāze visbagātākā. Paredzētās barošanas vietās piekrastē noblietē dīķa gultni (ap 2 m diametrā) vai arī uz tās ierīko koka barošanas galdus.

Ielaižamo karpu skaitu profesionālie zivkopji katrā konkrētā gadījumā aprēķina pēc īpašas formulas, ņemot vērā zivju sākuma svaru, dīķa platību, dabisko produktivitāti, paredzamo pieaugumu un izdzīvotību.

2.alternatīvais risinājums

Zivkopības ražošanas ganību dīķis karpu intensīvai audzēšanai. Šajā gadījumā pēc ganāmpulka ielaišanas periodiski (reizi 2-3 gados) dīķis tiek pilnībā nosusināts, veikta visu zivju nozveja, dīķa tīrīšana. Pēc tam (parasti nākamajā pavasarī) dīķis tiek uzpildīts no jauna un tiek ielaists jauns zivju ganāmpulks.

Karpu intensīvai audzēšanai paredzētā dīķa sagatavošanu sāk iepriekšējā rudenī, kad tas nolaists, veicot apzveju. Dīķi kaļķo, izpļauj piekrastes augus, tīra gultni un kanālus, labo hidrotehniskās būves.

Izvērtējot šī alternatīvā risinājuma iespējamo ietekmi, tika veiktas aplēses par prognozējamo novadāmā ūdens daudzumu:

Aptuveni 30 ha liela dīķa ar vidējo dziļumu 4 m tilpums ir 1 200 000 m3.

Tātad dīķi nosusinot būtu jānovada vidē šāds minētais ūdens daudzums. Novadāmais ūdens prognozējami ir bagāts ar barības vielām (galvenokārt fosforu), tajā parasti ir paaugstināts suspendēto vielu daudzums un tā temperatūra rudenī, kad vēlama dīķu nolaišana, prognozējams būtiski pārsniegs saņemošās ūdensteces – Dzilnupe ūdens temperatūru.

Dīķis ir ar meniķi savienots ar saņemošo ūdensteci.

Ņemot vērā to, ka Dzilnupe ir mazā upe, ar zemu vidējo caurteci, šāda ūdens daudzuma strauja novadīšana būtiski ietekmētu Dzilnupes biotopus un tās ekoloģisko stāvokli.

Izvērtējot iespēju ūdeni pirms novadīšanas filtrēt vai nostādināt, tika konstatēts, ka šādas iespējas tehniski gan pastāv, tašu to izmantošana ir dārga un šāda veida dīķsaimniecībā ekonomiski neizdevīga.

Izvērtējot dīķa uzpildīšanas iespējas tika konstatēts, ka nav iespējams droši prognozēt, ka dīķa uzpildīšanās pilnībā var notikt dabiskā ceļa (gruntsūdeņu pieplūde un atmosfēras

nokrišņi). Lai nodrošinātu pilnīgu dīķa uzpildīšanu, šādam nolūkam nepieciešams stabils

ūdens ieguves avots (piemēram, atbilstošas jaudas artēziskais urbums).

Veicot sākotnējo hidroģeoloģisko apstākļu novērtējumu, īpaša uzmanība tika pievērsta paredzētās darbības iespējamajai ietekmei uz dabas lieguma Cenas Tīrelis hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Izvērtējot abas iespējamās zivju dīķa ekspluatācijas tehnoloģiju alternatīvas, tika konstatēts, ka pilnīga dīķa nosusināšana rada lai arī īslaicīgu – līdz 6 mēnešiem, bet būtisku ietekmi uz gruntsūdens līmeņu režīmu, veidojot līdz 500m rādiusā depresijas piltuvi, kas pakāpeniski aizpildās dīķa uzpildīšanas laikā.

Ganību dīķa ekspluatācija

Ganību dīķa ikdienas ekspluatācija ir analoga abiem alternatīvajiem variantiem. Ganāmpulka uzraudzīšana, barošana, ūdens kvalitātes kontrole, ūdens aerācija, putnu atbaidīšana u.c. pasākumi ir analogi abos gadījumos.

Saimniecībai tiek noslēgts līgums par veterināro uzraudzību, kur atbilstošas kvalifikācijas veterinārārsts regulāri apseko un kontrolē ganāmpulka veselības stāvokli. Tiek izstrādāts pasākumu komplekss infekcijas slimību apkarošanai, preventīviem pasākumiem, kā arī reaģēšanai slimības izplatības gadījumā.

Dīķis plānots kā karpu ganību dīķis. Uzņēmumā nav plānota nārsta, mazuļu vai audzēšanas dīķi. Zivis ganāmpulkam tiek iepirktas no zivju audzētāja. Optimālo ielaižamo zivju skaitu nosaka akvakultūras ražošanas objekta projektā. Papildus tiek ielaists neliels procents līdaku eksemplāru, kas nodrošina optimālus karpu augšanas apstākļus.

Karpa ir Sazana kultūrforma. Karpas visintensīvāk barojas, kad ūdens temperatūra ir 20- 28°C. Ūdens temperatūrai pazeminoties līdz 12-14°C, karpu barošanās intensitāte un barības izmantošana pazeminās, bet pazeminoties līdz 4°C, tās pilnīgi pārtrauc uzņemt barību, kļūst mazkustīgas un uzturas dīķa dziļākajās vietās. Atsevišķos gadījumos vienvasaras un novājējušas divvasaru karpas barību gan uzņem, bet slikti to sagremo. Dīķsaimniecībās divgadīgās karpas sasniedz 400-1000 g lielu masu. Karpas labāk dzīvo ne pārāk dziļās, bet labi sasilstošās ūdenstilpnēs ar stāvošu vai vāji tekošu, mīkstu ūdeni un dūņainu dibenu (eitrofās ūdenstilpnēs). Samērā mazas ir prasības attiecībā uz skābekļa daudzumu ūdenī: intensīvi ēdinot, pietiek 6-7 mg/1, mēreni ēdinot — apmēram 3-4 mg/1, kritiskais daudzums — 0,7 mg/1.

Karpa ir ļoti auglīga: atkarībā no vecuma, masas un turēšanas apstākļiem mātīte izlaiž līdz 1

500 000 ikru, vidēji — 700 000 - 800 000 ikru. Dzimumgatavību sasniedz ceturtajā vai piektajā dzīves gadā. Tēviņi dzimumgatavību sasniedz gadu ātrāk nekā mātītes. Nārsta laikā tiem parādās «kāzu tērps» daudz cietu, gaišu pauguriņu (pērļu izsitumi) uz žaunu vākiem, krūšu spuru stariem utt. Nārsto parasti maijā vai jūnijā (ja ūdens ir 17-19°C silts), seklos netekošos, biežāk aizaugušos piekrastes iecirkņos. Ikri ir sīki, 1-5 mm diametrā, lipīgi un caurspīdīgi, pielīp pie augiem (substrāta). Ikru inkubācijas ilgums atkarīgs no temperatūras: ja temperatūra ir apmēram 20°C, izšķilšanās sākas pēc trijām diennaktīm, ja apmēram 16°C

— pēc 5 diennaktīm. Izšķīlušies mazuļi (ķermeņa garums 5,5 mm) vēl nav pilnīgi izveidojušies, pirmās 1-2 diennaktis tie ir mazkustīgi, bieži karājas pielipuši pie substrāta, no ārējās vides barību neuzņem, attīstās uz dzeltenuma maisa rēķina.

Pieaugusi karpa ir visēdāja. Pazeminoties ūdens temperatūrai, pazeminās ari barošanās intensitāte un kopējā vielu maiņa; rudenī, kad temperatūra ir 1-2°C, karpas sapulcējas dziļākajās vietās un mazkustīgā stāvoklī nebarojoties pavada ziemu.

Dīķos ielaižamo karpu daudzumu aprēķina pēc formulas:

g x P x 100 A = ---------------------

(V x v) x r

A — karpu skaits ielaišanas laikā;

g — dīķa platība, ha;

P — zivju dabiskā produktivitāte, kg/ha;

V — plānotā dzīvmasa rudenī, kg;

v — viengadīgo karpu masa dīķa apzivošanas laikā, kg;

r — divgadīgo karpu iznākums, %.

Viena centnera preču zivju iegūšanai vajadzīgs ne vairāk par 250 - 350 viengadīgo karpu. Divgadīgo karpu dzīvmasas palielināšanās galvenokārt notiek jūlijā — augustā.

Šajā laikā karpas intensīvi barojas, un dīķos ir visvairāk dabiskās barības.

Tiek sastādīts zivju audzēšanas plāns un sistemātiski kontrolēts divgadīgo karpu augšanas temps. Šajā nolūkā katras dekādes beigās izdara kontrolzveju. Vienlaikus ņem ūdens paraugus gāzes analīzei un zivju dabiskās baribas krājumu stāvokļa noteikšanai. Ja zivju dzīvmasa salīdzinājumā ar plānotajiem rādītajiem ir zema, veic pasākumus karpu barošanas apstākļu uzlabošanai (ēdināšana, ūdens aerācija, mēslošana, meliorācija u. c. ).

Regulāri tiek veikta ūdens kvalitātes kontrole (vismaz 2 reizes gadā). Attēlā Nr.6 sniegts dīķsaimniecībā izmantojamā ūdens ķīmiskais sastāvs.

Attēls Nr.6 Dīķsaimniecībā izmantojamā ūdens ķīmiskais sastāvs

Zivju barošanu veic vienu reizi dienā. Barošanai izmanto atbilstošas barotavas. Granulēto kombinēto barību sadala, izmantojot dažādas ierīces. Dīķsaimniecībās šim nolūkam lieto lopbarības sadalītājus CKP-3A, AK-1, AK-2-2, KP3-1, DPK. Barību sadala virs ēdināšanas laukumiem vietās, kur nav ūdensaugu un ir ciets pamats. Dīķos, kur pamats mīksts, jāizmanto ēdināšanas galdi. Zivju ēdināšanas praksē lieto dažāda tipa (pasīvā) galdus, ko uzstāda dīķa dibenā, un aktīvā tipa galdus, kas dozē barību. Barotavas un to izvietošanas vietas tiks noteiktas akvakultūras saimniecības projekta izstrādes gaitā.

Karpu ēdināšanai ieteicams lietot olbaltumvielām bagātus augu un dzīvnieku barības līdzekļus. Pie tādiem pieder pākšaugi: zirņi, lēcas, pupas, lupina, vīķi, soja. Piemērota barība ir lopbarības graudi: rudzi, auzas, mieži, kukurūza u.c. Šim nolūkam var izmantot ari klijas, raušus, nezāļu sēklas, vārītus kartupeļus u. c. Lai barība būtu pilnvērtīga, jādod arī dzīvnieku valsts barības līdzekļus (gaļas, gaļas-kaulu un asins miltus). Pilnvērtīgāku zivju barību iegūst, kombinējot vairākus barības līdzekļus. Barībā jābūt arī minerālvielām.

Par barības līdzekļu izmantošanas efektivitāti zivkopībā spriež pēc barības koeficienta, kurš rāda, cik kilogramu barības zivij jāpatērē, lai tās dzīvmasa palielinātos par 1 kg.

Zivs dzīvmasas pieauguma attiecību pret tās izēdinātās barības vienību sauc par barības atmaksāšanos ar produkciju.

Ēdinot karpas papildus, tomēr nedrīkst aizmirst dabiskās barības pavairošanu dīki, jo tā satur augšanai visas nepieciešamās vielas. Ēdinot karpas jāseko, vai tās apēd visu barību. Ja ēdināšana notiek pareizi, karpas nekādas barības atliekas neatstāj.

Barības patēriņu uz dīķi aprēķina, ņemot vērā tajā ielaisto zivju daudzumu, to dzīvmasas pieaugumu zināmā periodā un barības izlietojumu 1 kg dzīvmasas pieaugumam.

Zivju ēdināšanas plāna kopējo barības daudzumu paredz sadalīt pa veģetācijas perioda mēnešiem, dekādēm un dienām.

Kā barība tiks izmantota specializētā zivju barība, tai skaitā kombinētā barība, graudi u.c. Barības daudzumu aprēķina atbilstoši zivju masai dīķī.

Lai atbaidītu putnus no dīķa un novērstu to pulcēšanos (līdz šim neapsaimniekotās pļavas un blakus esošos īpašumus pārceļotāji ūdensputni izmantoja kā pulcēšanās un atpūtas vietu gan pavasarī, gan rudenī), tiek paredzēts izmantot atbilstošas skaņas iekārtas, kuras tiks izmantotas un darbinātas gadījumos, kad tiek novērota putnu pulcēšanās.

Regulāri, saskaņā ar veterināra izstrādātu programmu, tiek veikta ūdens kvalitātes kontrole dīķī. Testēšanu veic atbilstoši sertificēta laboratorija.

3.11. Citi paredzētās darbības īstenošanai nepieciešamie infrastruktūras objekti

Paredzētās darbības īstenošanai nav nepieciešama jaunu transporta būvju (ceļu būvniecība).

Dīķa ierīkošanas (tai skaitā smilts materiāla izrakšanas un teritorijas rekultivācijas) procesā nav nepieciešama papildus infrastruktūras objektu izveide vai būvniecība, paredzēts izmantot esošo infrastruktūru īpašumā “Jaunviesītes”.

Dīķa ekspluatācijas procesā:

Apvienotajā īpašumā “Liellauki” un “Strautmaļi”, tiks izstrādāts projekts un tiks ierīkoti iekšējie ceļi, kā arī labiekārtota pastaigu taka, kura sākas pie īpašuma Buras, gar meliorācijas noteku garām īpašumiem uz Cenu tīreli. Papildus rekreācijas infrastruktūras objekts – skatu tornis, kas ļaus pārskatīt dīķus, apkārtējos laukus, Cenu tīreļa daļu un Medemu purvu, ļaujot vērot dzīvniekus dabiskā vidē.

Energoresursi

Elektroapgādei tiks ierīkota kabeļu līnija, saskaņā ar Projektu.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 16. pantā. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem noteikto: Aizsargjoslu gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām veido — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem.

No energoresursiem darbības veikšanai būs nepieciešama dīzeļdegviela tehnikas darbināšanai. Prognozēt precīzu dīzeļdegvielas patēriņu šobrīd nevar. Tomēr ekskavatoram, frontālajam iekrāvējam, pašizgāzējiem un citiem transporta līdzekļiem degviela būs vajadzīga. Atradnes teritorijā netiek plānota degvielas uzglabāšana, tās uzpilde ir nodrošināta īpašumā “Jaunviesītes”.

Ūdensapgāde

1.alternatīvais risinājums

Dīķa ierīkošanas (tai skaitā smilts materiāla izrakšanas un teritorijas rekultivācijas) procesā

nav nepieciešami papildus ūdens resursi un ūdens izmantošana.

Ūdens ir nepieciešams tikai sadzīves vajadzībām objektā strādājošiem darbiniekiem, vidēji 3

- 5 cilvēkiem.

Dzeramais ūdens tiks piegādāts iepakojuma veidā, piemēram, Venden 20 l plastmasas

pudeles ar statīvu, nodrošinot regulāru ūdens piegādi, mainot pudeles.

Pārējā infrastruktūra, tai skaitā sanitāri higiēnisko vajadzību apmierināšanai ir jau izveidota īpašumā “Jaunviesītes” un to izmantos arī turpmāk.

Dīķu ekspluatācijas procesā nav paredzēta ūdens pievadīšana. Ūdens daudzumu dīķi

nodrošina gruntsūdens infiltrācija caur dīķa malām un dibenu, kā arī atmosfēras nokrišņi.

Tūrisma un rekreācijas infrastruktūras un darbinieku sanitāri higiēnisko vajadzību nodrošināšanai ūdens apgādei paredzēts ierīkot ūdens ieguves urbumu. Urbuma ierīkošana tiks veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tikai pēc detalizēta projekta izstrādes būs iespējams aplēst prognozējamo nepieciešamo ūdens daudzumu.

2.alternatīvais risinājums

Papildus nepieciešami ūdens resursi, lai nodrošinātu dīķa uzpildīšanu. Kopējais dīķa tilpums 1 200 000 m3. Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, daļa dīķu uzpildās no gruntsūdens pieteces un atmosfēras nokrišņiem, taču var būt apstākļi (zemes gruntsūdens līmenis, sausuma periodi, kad ir nepieciešams nodrošināt papildus ūdens pievadīšanu). Ūdens apjoms var variēt plašās robežās un tikai praktiskā darba rezultātā iespējams pārliecināties par to, cik veiksmīgi dīķis piepildās un cik daudz ūdens jāpievada.

Ja tiek izvēlēts 2.alternatīvais variants, pirms dīķa ekspluatācijas uzsākšanas ierīkojams ūdens ieguves urbums.

Notekūdeņi

1.alternatīvais risinājums

Dīķu ierīkošanas un aprīkošanas procesā neveidojas notekūdeņi. Šajā laikā sanitārajām vajadzībām tiks izmantota pārvietojamā jeb mobilā eko tualete, nodrošinot tās regulāru apkopi. Pārējā infrastruktūra atrodas īpašumā “Jaunviesītes”.

Dīķu un rekreācijas infrastruktūras ekspluatācijas laikā netiek plānota ūdens novadīšana no dīķa, tādējādi ražošanas notekūdeņi neveidojas.

Sanitāri higiēnisko vajadzību apmierināšanai paredzēts izmantot konteinertipa sanitāro mezglu. Ņemot vērā to, ka teritorijā nav pieejama centralizētā kanalizācijas sistēma, un augsto gruntsūdens līmeni, paredzēts notekūdeņus uzkrāt hermētiskā tvertnē, par notekūdeņu izsūknēšanu un nodošanu attīrīšanas iekārtās noslēdzot līgumu ar atbilstošu komersantu.

Projektējot dīķa aprīkošanu un teritorijas labiekārtošanu, kā viena no prasībām ir – izveidot dīķa krasta valni līdz vismaz 9 m v.j.l. atzīmei, lai novērstu jebkādas dīķa ūdens pārplūšanas iespējas un dīķa ūdens nonākšanu Dzilnupē vai meliorācijas notekās.

2.alternatīvais risinājums

Dīķa ūdens (aptuveni 1 200 000 m3) periodiski (reizi 2-3 gados tiek pilnībā novadīts Dzilnupē. Lai to nodrošinātu veicama ūdens atsūknēšana. Novadāmā ūdens kvalitāte var mainīties, taču prognozējama paaugstināta barības vielu koncentrācija (galvenokārt fosfora), kā arī iespējama paaugstināta suspendēto vielu koncentrācija.

3.12. Atkritumi un to apsaimniekošana Atkritumi dīķa izveides un smilts materiāla izrakšanas laikā

Smilts izrakšanas (derīgā izrakteņa ieguves) procesā un dīķa ierīkošanas (teritorijas rekultivācijas pēc smilts izrakšanas) procesā veidosies:

1. Sadzīves atkritumi;

2. Neliels apjoms ražošanas atkritumu, tai skaitā bīstamie atkritumi (smēreļļas, izlietotās eļļas u.c.);

3. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumi, ko veido segkārtas augsnes iežu pārpalikumi.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanai īpašuma “Jaunviesītes” teritorijā un paredzētās darbības teritorijā tiks novietoti sadzīves atkritumu savākšanas konteineri un noslēgts līgums ar atbilstošu komersantu par to apsaimniekošanu (savlaicīgu un regulāru iztukšošanu un turpmāko atkritumu apsaimniekošanu).

Sadzīves atkritumus radīs atradnē strādājošie aptuveni 3-5 darbinieki. Mēnesī 1 cilvēks rada aptuveni 0,1 m3 sadzīves atkritumu, tad 5 strādājošie kopā mēnesī radis aptuveni 0,5 m3 atkritumu. Paredzot, ka smilts izrakšanas sezona ilgs 5 - 7 mēnešus, tad sezonā tiks radīti aptuveni 3-5 m3 sadzīves atkritumu.

Radīto sadzīves atkritumu sastāvs būs apmēram sekojošs:

• pārtikas atkritumi - 40%;

• PET un plastmasa -15%;

• papīrs un kartons -12%;

• stikls -10%;

• metāls -5%;

• citi atkritumi-18%.

Ņemot vērā salīdzinoši nelielo atkritumu daudzumu tie netiks šķiroti, bet to var mainīt atkarībā no pašvaldības nostājas un iespējām tālāk utilizēt dalītos atkritumu veidus. Atkritumu savākšanai un uzglabāšanai tiks izmantots konteiners ar tilpumu 500 I, ko saskaņā ar noslēgto līgumu izvedīs licencēts atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, atkritumi tiks izvesti uz sadzīves atkritumu poligonu.

Ražošanas atkritumi un bīstamie atkritumi galvenokārt veidojas tehnisko līdzekļu apkopes un remonta gaitā. Par tās apkopi un remontu plānots slēgt līgumu ar šādu darbu veikšanā specializējušos komersantu. Kā viena no līguma prasībām, tiks ietverta arī apkopes un remonta laikā radušos atkritumu savākšana un apsaimniekošana. Šādas firmas parasti visus radušos atkritumus savāc un aizved, nodrošinot atkritumu turpmāko apsaimniekošanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Neliels daudzums eļļainu lupatu, sorbenta un sorbējošo paklājiņu var rasties degvielas uzpildes gaitā. Šo atkritumu savākšanai īpašuma Jaunviesītes teritorijā tiks novietots speciāls konteiners un noslēgts līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas pēc vajadzības savāks un

izvedīs šos atkritumus, nodrošinot to turpmāko apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Smilts materiāla izrakšanas procesā neveidosies atkritumi. Noņemtā segkārta tiks uzglabāta vaļņos un izmantota teritorijas labiekārtošanai, pārpalikums realizēts.

Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtību nosaka 2011gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.470 „Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība”, tie izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 14.panta 11.punktu.

Minēto noteikumu 3. un 4. punktā definēti gadījumi, uz kuriem šo Noteikumu prasības nav attiecināmas. Savukārt Noteikumu 5.punkts nosaka, ka šie noteikumi attiecas uz tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanu, ko rada ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve atbilstoši normatīvajiem aktiem Par zemes dzīlēm, derīgo izrakteņu apstrāde un uzglabāšana, ja ieguves atkritumus glabā A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā.

Īstenojot paredzēto darbību – smilts ieguvi atradnē “Liellauki” un turpmāk pēc izpētes atradnē “Strautmaļi”, nav prognozējams, ka radušos derīgo izrakteņu ieguves atkritumu uzglabāšanas objekts atbilstu šajos noteikumos definētajai A kategorijai. Ieguves atkritumu apsaimniekošanā tiks ievērotas minēto noteikumu prasības, tai skaitā Noteikumu 12.punktā noteikto, ka ieguves atkritumus apsaimnieko:

• neradot apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai;

• neradot apdraudējumu virszemes un pazemes ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī

florai un faunai;

• neradot trokšņus vai smakas, kas pārsniedz normatīvajos aktos par trokšņu un smaku novēršanu un ierobežošanu noteiktās robežvērtības;

• neradot nelabvēlīgu ietekmi ainavās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

• nepiesārņojot vidi.

Noteikumi nosaka, ka aizliegts pamest, izgāzt un nekontrolēti apglabāt ieguves atkritumus. Lai novērstu vai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, apsaimniekotājs nodrošina:

• ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pārvaldību tā darbības laikā;

• ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pārvaldību pēc tā slēgšanas;

• negadījumu novēršanu un to seku ierobežošanu, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta tehniskos parametrus, tā atrašanās vietu un vides apstākļus.

Saskaņā ar Noteikumos ietvertajām prasībām, lai apstrādātu, reģenerētu un glabātu ieguves atkritumus un mazinātu to daudzumu, apsaimniekotājs izstrādā ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principus, kā arī attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi ir:

1) novērst vai mazināt ieguves atkritumu daudzumu un kaitīgumu, ņemot vērā:

▪ derīgo izrakteņu izstrādes stadijā izmantotās derīgo izrakteņu ieguves un apstrādes metodes;

▪ pārmaiņas, kas var notikt ar ieguves atkritumiem, paplašinoties bērtnes virsmas laukumam un ieguves atkritumiem nonākot ārējās vides faktoru ietekmē;

▪ iespēju pēc derīgo izrakteņu ieguves ievietot ieguves atkritumus atpakaļ izraktajā tilpē atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams;

▪ iespēju pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas atlikt atpakaļ augsnes virsslāni vai izlietot to citur;

▪ iespēju derīgo izrakteņu apstrādei izmantot mazāk bīstamas ķīmiskas vielas;

2) veicināt ieguves atkritumu reģenerācijas iespējas, šādus atkritumus atkārtoti

izmantojot vai pārstrādājot;

3) nodrošināt ieguves atkritumu drošu īstermiņa un ilgtermiņa glabāšanu, jau projektēšanas stadijā ņemot vērā plānotos apsaimniekošanas pasākumus ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības laikā un pēc tā slēgšanas, izvēloties projektu, kas:

▪ paredz pēc iespējas mazāku slēgta ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta monitoringu, kontroli un pārvaldību;

▪ novērš vai rada pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi (piemēram, piesārņotājvielu izplatīšanās no ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pa gaisu vai pa ūdeni);

▪ nodrošina visu dambju vai bērtņu ilgtermiņa ģeotehnisko stabilitāti.

Veidojot ieguves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tiks ievērotas iepriekš minētās prasības. Iegūtā augsne, maksimāli tiks izmantota teritorijas labiekārtošanā.

Atkritumi zivju dīķa apsaimniekošanas procesā 1.alternatīvais variants

Zivju dīķa, kas veidots kā ganību dīķis un kurā nav paredzēta ūdens nolaišana, apsaimniekošanas procesā praktiski neveidojas atkritumi.

Pēc ilgāku gadu darbības, ja dīķī seklākajās zonās sāk augt pārmērīgi niedres un tamlīdzīgi ūdens augi, var būt nepieciešama niedru izpļaušana. Šajā gadījumā nopļauto niedru masa tiek izņemta no ūdenstilpes. Iegūtā niedru masa turpmāk var tikt izmantota gan kā mulčēšanas materiāls, gan arī kompostēta vai nodota biomasas apstrādāšanai enerģijas iegūšanai.

Atsevišķos gadījumos (prognozējami reizi 10 - 15 gados) iespējams var rasties nepieciešamība veikt dīķa tīrīšanu, samazinot dibennogulumu apjomu. To veic, izmantojot atbilstoši aprīkotu zemessūcēju. Iegūto dūņu masu kompostē un izmanto zemes auglības paaugstināšanai.

2.alternatīvais variants

Periodiski – katru otro vai trešo gadu pēc dīķa nosusināšanas tiek veikta tā tīrīšana, izvācot izveidojušās nogulsnes. To izmantošana analoga kā 1.alternatīvajā variantā – tās iespējams kompostēt un izmantot zemes auglības paaugstināšanai.

Rekreācijas objektā

Izveidotajā rekreācijas un tūrisma objektā prognozējama sadzīves atkritumu veidošanās. Paredzēta šķirota atkritumu savākšanas sistēma, izvietojot teritorijā atbilstoši marķētus konteinerus un slēdzot līgumu ar atbilstošu atkritumu apsaimniekotāju.

4. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

4.1. Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas apraksts

Piegulošās teritorijas apraksts

Paredzēto darbību plānots īstenot paredzētās darbības ierosinātājam Mārupes novadā.

Mārupes novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas aglomerācijas tiešā ietekmes zonā. Būtiska nozīme ir tam, ka teritoriju šķērso valsts un reģionālas nozīmes autoceļi.

Novada ģeogrāfiskais stāvoklis, x.xx. lidostas klātbūtne novadā, ir bijuši par priekšnosacījumiem uzņēmējdarbības attīstībai, it īpaši jomās, ka saistītas ar transportu un loģistiku, kā arī ar ražošanas sektoru. Tai pat laikā novadā, ņemot vērā lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvaru, ir saglabājusies un attīstījusies lauksaimnieciskā ražošana. Novada platība 103,9 km2.

Tabulā Nr.4 atspoguļota informācija par Mārupes novada nekustamo īpašumu lietošanas mērķu grupām.

Nekustamo īpašumu lietošanas mērķu grupas (Avots: Valsts zemes dienests)

Tabula Nr.4

Kods	Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa	Zemes vienību skaits	Kopplatība (5+10+11+ 12+13+14+ 15+16+17)
1	2	3	4
01	Lauksaimniecības zeme	1474	4198,1
02	Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu	76	3584,5
03	Ūdens objektu zeme	18	39,6
04	Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas	0	176,5
05	Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme	46	71,8
06	Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme	4250	880,8
07	Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme	135	60,1
08	Komercdarbības objektu apbūves zeme	154	189,7
09	Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme	91	167,1
10	Ražošanas objektu apbūves zeme	73	134,7
11	Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme	464	881,6
12	Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme	43	12,8
13	Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav norādīts	18	4,4
Kopā:		6842	10401,7

Mārupes novads robežojas ar Rīgas pilsētu, Olaines un Babītes novadu.

Mārupes novadā ietilpst četri ciemi - Mārupe, Jaunmārupe, Tīraine un Skulte. Novada administratīvais centrs ir Mārupe.

Novads atrodas Daugavas kreisajā krastā un to šķērso 3 mazas upītes – Mārupīte, Neriņa un Dzilnupe. Mārupes novadā atrodas daļa Cenu tīreļa, daļa Medemu purva un Bieriņu purvs.

Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada teritorijas aizņem Lauksaimniecības zemes

– 4198,1 ha jeb 40,36%, Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu – 3584,5 ha jeb 34,46% no teritorijas kopplatības. Dažāda veida apbūves zemes aizņem 1432,4 ha, jeb 13,77%, satiksmes infrastruktūra - 881,6 ha, jeb 8,47%. (01.01.2018., Valsts zemes dienesta informācija).

Lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem pļavas 1292,1 ha un aramzeme - 1202,8 ha. Novadā lauksaimniecība ir stabila nozare, neskatoties uz to, ka kopumā lauksaimniecības zemju platības samazinās, galvenokārt tās tiek apbūvētas.

Novada teritorijā atrodas dabas liegums “Cenas tīrelis”.

Mārupes novads atrodas Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu daļas Tīreļu līdzenumā, kas pāriet Piejūras līdzenumā. Teritorijas reljefu veido Baltijas jūras dažādu stadiju akumulatīvie līdzenumi. Reljefs pārsvarā ir lēzeni viļņots un apvidus augstums nedaudz pazeminās Rīgas līča virzienā. Vietām lēzeno teritoriju saposmo Baltijas jūras stadijām atbilstošās krasta līniju reljefa formas – kāpu grēdas un masīvi. Absolūtais augstums no 5 līdz 10 m v.j.l.

Paredzētās darbības teritorija

Paredzētās darbības teritorija – īpašums “Liellauki” (kadastra Nr. 8076 011 1455 zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu Nr. 8076 011 0699) un nekustamais īpašums „Strautmaļi” (kadastra Nr. 8076 011 0112).

Zemes īpašums “Liellauki” 10,72 ha platībā pieder Konstantīnam Gribovskim, īpašums uz Vienošanās pamata nodots SIA “KVL Baltic” (pielikums Nr.7).

Zemes īpašums “Strautmaļi” ar platību 34,42 ha pieder Xxxxxx Xxxxxxxx. Saskaņā ar Līgumu (pielikums Nr.8) īpašums nodots lietošanā SIA “KVL Baltic”, deleģējot tiesības veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ģeoloģisko izpēti un izstrādāt racionālu zivsaimnieciska dīķa ierīkošanas projektu.

Abi īpašumi kopā veido vienotu teritoriju ar platību 45,14 ha. Zemes īpašumiem noteikti apgrūtinājumi:

• meliorācijas grāvja aizsargjoslas Īpašumā Strautmaļi – 0,16 ha,

• Ūdens notekas aizsargjosla īpašumā Strautmaļi 4,62ha, Īpašumā Liellauki – 0,51 ha;

• Ceļa servitūta teritorija īpašumā Liellauki 0,22 ha.

Minētajās apgrūtinājumu teritorijās nav paredzēta zivju dīķa ierīkošana vai rakšanas darbu veikšana. Servitūta ceļu paredzēts rekonstruēt, uzlabojot tā kvalitāti.

Piegulošās teritorijas

Paredzētās darbības teritorija robežojas ar vairākiem fiziskām un juridiskām personām piederošiem zemes īpašumiem. Ņemot vērā personas datu aizsardzības prasības, IVN Ziņojumā, kas ir publiski pieejams, zemes īpašnieku personas datus nav iespējams publiskot.

Lielākoties Paredzētās darbības teritoriju no citiem īpašumiem atdala esošās ūdens notekas (meliorācijas grāvji), skatīt attēlu Nr.7.

Attēls Nr.7 Paredzētās darbības teritorija un tās tuvumā esošie zemes īpašumi

Ar paredzētās darbības teritoriju robežojas zemes īpašumi, kuru izmantošanas veids –

lauksaimniecības zeme, tajos neatrodas viensētas.

Tuvākā viensēta “Saulessētas” atrodas 180 m attālumā no paredzētās darbības teritorijas robežas. Pārējās tuvākās viensētas atrodas vairāk kā 350 m attālumā no paredzētās darbības vietas, skatīt attēlu Nr.8.

Attēls Nr.8 Attālumi līdz tuvākajām viensētām

4.2. Paredzētās darbības atbilstība teritorijas pašreizējai un noteiktajai (atļautai)

izmantošanai Mārupes novada plānojumā un šīs teritorijas izmantošanas

aprobežojumi Mārupes novada teritorijas plānojums

Mārupes novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums 2014. - 2026.gadam.

Ir uzsākta teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde, kā arī ir notikusi Teritorijas plānojuma grozījumu 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana, sīkāka informācija pieejama Mārupes novada mājas lapā.

Attēls Nr.9 Mārupes novada Teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma karte (Avots: Mārupes novada teritorijas plānojums)

Attēls Nr.10 Mārupes novada Teritorijas plānojuma funkcionālās zonējuma kartes apzīmējumi

(Avots: Mārupes novada teritorijas plānojums)

Saskaņā ar funkcionālā zonējuma kartē norādīto informāciju, paredzētās darbības teritorija atrodas Lauksaimniecības zemē, kur primārais zemes izmantošanas veids ir lauksaimnieciskā darbība, bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas, kas saistītas ar lauksaimnieciskās darbības dažādošanu – lauku tūrisms, amatniecība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde.

Tai skaitā kā atļautā izmantošana definēta Dīķsaimniecība. Bet kā papildizmantošana arī Tūrisma un atpūtas iestādes, Labiekārtotas publiskas ārtelpas, Sporta un atpūtas objekti, Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka:

• Objekti, kas nepieciešami teritorijas apkalpei un izvietojami atsevišķā zemes vienībā vai esošā dzīvojamā ēkā vai palīgēkā, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus;

• Teritoriju apsaimniekošanā nav pieļaujama tādu objektu celtniecība un izvietošana, un saimnieciska darbība, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību VAS

„Starptautiskās lidostas „Rīga"" lidojumu drošības zonā, kā arī būvējot, ierīkojot un izvietojot objektus, kas veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barošanās avots un ligzdošanas vietas) 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta, jāsaņem atļauja normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

• Aizliegts izvietot objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas pārsniedz

100 m.

Tāpat noteiktas prasības meliorēto zemju apsaimniekošanai:

• Apsaimniekojot meliorētās lauksaimniecības teritorijas ir jāievēro valsts normatīvo aktu prasības,

• Zemes īpašniekiem jānodrošina meliorācijas sistēmu uzturēšana,

• Būvniecība, ceļu ierīkošana un remonts nedrīkst izjaukt meliorācijas sistēmu darbību, ēkas un būves ir izvietojamas, ievērojot meliorācijas būvju ekspluatācijas aizsargjoslas.

Tādējādi var secināt, ka paredzētā darbība – dīķsaimniecības izveide pilnībā atbilst plānotajam (atļautajam) zemes lietošanas veidam šajā Mārupes novada teritorijā.

Saskaņā ar TIAN ietvertajām prasībām, nav konstatēti limitējoši vai ierobežojoši faktori paredzētās darbības īstenošanai.

Izveidojot dīķsaimniecību un ar to saistīto infrastruktūras objektu izveidi, tiks ievēroti Zemes robežu plānos noteiktie apgrūtinājumi, kā ar Mārupes novada TIAN, Būvatļaujā, zemes dzīļu izmantošanas licencē un normatīvajos aktos ietvertās prasības.

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bioloģiski ražotos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm t.i. nelietojot ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus (netērē enerģiju to ražošanai, neiznīcina nezāles, kaitēkļus un sīkbūtnes ar indēm), bet veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas un mikroorganismu palīdzību.

Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku un kas ir ne mazāk svarīgi – veselīgu lopbarību.

Ražas palielināšanai baro nevis augus, bet dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē, piemēram, augsekā obligāti ieslēdz augus, kas simbiozē ar mikroorganismiem spēj slāpekli uzņemt no gaisa:

• nodrošina sīkbūtņu barošanos, ievadot augsnē dažādu organisko masu, kā kompostus, zaļmēslojumu u.c. , kas radīti ar tiešo saules enerģiju;

• lieto arī mikroorganismu darbību rosinošus augsnes apstrādes paņēmienus kā atkārtotu augsnes apvēršanu, vagu metodi, dziļirdināšanu u.c.

• izmanto dabiskus preparātus augu un kompostu apstrādei, kas veicina mikroorganismu darbībā un augiem grūti uzņemamo savienojamo savienojumu augsnē pārveidošanos viegli uzņemamu savienojumu veidā;

• neizslēdz daļu kopšanas un transporta darbu veikšanu ar zirga vilkmes palīdzību;

• palielina saules enerģijas izmantoto daudzumu.

• vides piesārņojuma samazināšanu panāk ierobežojot mājlopu skaitu un kūtsmēslu daudzumu uz zemes platības vienību.

Dabas daudzveidības saglabāšanai bioloģiskā lauksaimniecība iesaka audzēt vietējo šķirņu kultūraugus un mājdzīvniekus, jo tie atrodas vislabākajā saderībā arī ar vietējiem mikroorganismiem un dod vietējiem iedzīvotājiem vispiemērotāko pārtiku.

Vēja erozijas novēršanai un patvēruma nodrošināšanai derīgiem kukaiņiem un zvēriem laukā atstāj vai stāda atsevišķus kokus, koku grupas, aizsargjoslas.

Bioloģisko lauku saimniecību reģistrā nav ietverta informācija par šādām saimniecībām Mārupes novadā, tai skaitā nav reģistrēts, ka kādā no Mārupes novada lauksaimniecības zemēm tiktu attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība vai biškopība.

Tai pat laikā dīķsaimniecības izveide nekādā mērā neietekmē bioloģiskās lauksaimniecības vai biškopības attīstības iespējas Mārupes novada lauksaimniecības zemēs, arī tajās, kuras robežojas ar paredzētās darbības teritoriju. Tas pat būtu apsveicami, jo samazinātu iespējamu gruntsūdens piesārņojumu ar pesticīdiem un citiem sintētiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Sabiedriski nozīmīgi objekti

Paredzētās darbības teritorijas tuvumā atrodas dabas liegums Cenas tīrelis, kas uzskatāms par sabiedriski nozīmīgu objektu (teritoriju). Citu sabiedriski nozīmīgu objektu, tai skaitā kultūrvēsturisku pieminekļu paredzētās darbības teritorijā un tās potenciālās ietekmes zonā nav.

Iespējamie traucējumi lidostas Rīga darbībai

Starptautiskās lidostas Rīga 2018. gada 20. decembra vēstulē Nr.18-7/1692 (pielikums Nr.9) norādīts, ka zivju dīķu ierīkošana 15 km rādiusā ap lidlauka kontrolpunktu uzskatāma par gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstama objekta būvniecību un ierīkošanu, jo veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos kā barības avots un ligzdošanas vieta. Un tai saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja.

Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūras” Lidlauku standartu un drošības daļa 28.12.2018. vēstulē Nr.01-8/1766 (pielikums Nr.10) neiebilst pret dīķsaimniecības izveidi nekustamajos īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi” Mārupes novadā, ja tiks nodrošināts, ka dīķsaimniecība un tajā veicamās darbības neizraisīs putnu masveida pulcēšanos.

Jāatzīmē, ka šobrīd paredzētās darbības teritorija un tai apkārtējie lauki rudeņos un pavasaros kalpu kā daudzskaitlīgu putnu pulcēšanās vieta, nereti to daudzums skaitāms simtos. Savukārt putnu ligzdošanas vietas ir Cenu tīrelī, Medemu purvā un Bieriņu purvā.

Paredzētās darbības īstenošana vismaz 10 gadu dīķu ierīkošanas laikā samazinās putnu pulcēšanos paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā, ko nodrošinās zemes rakšanas tehnisko līdzekļu darbība un darbinieku klātesamība.

Savukārt pēc dīķu ierīkošanas paredzēts izmantot putnu atbaidīšanas līdzekļus, lai tie neizmantotu dīķi kā barošanās vietu.

Dīķī un tai piegulošajā teritorijā netiks pieļauta putnu ligzdošana.

Tādējādi paredzētā darbība nekādā mērā neapdraud Lidostas darbību, bet gan samazina līdz šim eksistējušos draudus, ko rada putnu pulcēšanās paredzētās darbības teritorijā.

4.3. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums

Paredzētās darbības teritorija atrodas Latvijas centrālajā daļā, tās klimatiskie apstākļi atšķiras no Piejūras zemienes daļas klimatiskajiem apstākļiem. Klimats ir vairāk kontinentāls, ar izteiktākām temperatūras svārstībām. Paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijās netiek veikti meteoroloģiskie novērojumi. Tuvākā meteoroloģiskā stacija atrodas Rīgā. Turpmākais klimatiskais raksturojums sagatavots, izmantojot publicētos materiālus un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus.

Janvāris: Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no -4 līdz 0 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no -9 līdz -5 grādiem. Janvārī saule jau ir uzsākusi savu ceļu augšup un mēneša laikā dienas garums pieaug par pusotru stundu. Vidēji 11-13 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5-3 stundas dienā. Janvārī vidēji 16-20 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 42 mm ar teritoriālajām svārstībām no 30 līdz 60 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos 85-95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā. Janvārī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2 mm. Janvārī Latvijā kopumā pārsvarā ir dienvidu virziena, kā arī dienvidrietumu un rietumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 m/s. Normai atbilstošos temperatūras apstākļos janvāra sākumā Latvijā beidzas stabilas sniega segas izveidošanās. Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug – pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 5-6 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 14 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 5-8, bet Alūksnē jau 18 cm. Atsevišķās dienās sniega segas biezums jebkurā Latvijas vietā var sasniegt un daudzviet arī jūtami pārsniegt pusi metra. Ziemas sezonā janvāris un februāris ir mēneši, kad visbiežāk veidojas sarma un vējš sniegu griež putenī. Visbiežāk sarma ir Austrumlatvijas augstieņu rajonos (ar maksimumu Alūksnē – vidēji 8, maksimāli – katru mēneša dienu (1968. gads), visretāk sarma veidojas jūras piekrastē – vidēji 1-2, maksimāli 7-9 reizes mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji 5-6, maksimāli 16-18 dienas mēnesī. Janvārī Janvārī visvairāk - vidēji 5-8 dienas, var veidoties migla. Janvārī raksturīga apledojuma veidošanās Latvijas centrālajā daļā vidēji 1, maksimāli 3-7 dienas mēnesī.

Februāris: Februāra vidējā gaisa temperatūra ir Februāra vidējā gaisa temperatūra ir no - 6,7...-6,2 grādiem) līdz -2,8...-2,7 grādiem. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no

-4 līdz 0 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no -10 līdz -5 grādiem. Februāra laikā dienas garums pieaug par divām stundām. Vidēji 14-15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 4-4,5 stundas. Februāris un marts gada gaitā ir mēneši ar vismazāko nokrišņu daudzumu. Februārī vidēji 13-17 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 35 mm. Latvijas centrālajos rajonos 85-95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā. Mēneša nokrišņu daudzums ir 25-50 mm. Februārī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu) vēji. Mēneša vidējais vēja

ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4m/s. Februāra gaitā pakāpeniski pieaug sniega krājumi, mēneša otrajā pusē – marta sākumā sasniedzot ziemas sezonā vislielāko sniega segas biezumu. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām februārī var būt: apledojums; putenis – vidēji 3-5dienas; sarma – vidēji 7-17 dienas

Marts: Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -2,6 līdz -2,7 grādiem. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +1...+3 grādi. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir - 3...-7 grādi. Mēnesī kopumā saule spīd 22-24 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no -3,7 grādiem mēneša sākumā līdz +1,3 grādiem mēneša beigās. Mēneša trešajā dekādē teritorijas lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par 0 ºC, tādējādi iezīmējot meteoroloģiskā pavasara sākumu. Vidēji 12-15 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 35 mm ar teritoriālām svārstībām no 26 līdz 47 mm. Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2-3 mm. Vējš martā pārsvarā pūš no dienvidaustrumiem, dienvidiem un dienvidrietumiem. Tā mēneša vidējais ātrums ir 3-5 m/s. Mēneša pirmajā dekādē vidējais sniega segas biezums austrumu rajonos ir 15-26 cm. Temperatūrai paaugstinoties, sākas sniega segas kušana. Stabila sniega sega izzūd marta trešajā dekādē. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām martā var būt: apledojums - vidēji 1 diena, maksimāli – līdz 7 dienām; putenis – vidēji 3-4, maksimāli 11-12 dienas; migla – vidēji 2-7, maksimāli 8-20 dienas.

Aprīlis: Latvijā aprīļa vidējā gaisa temperatūra ir +4,7 oC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +7...+11 grādi. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir 0...+2 grādi. Aprīlī kopumā saule spīd 24-26 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 7-8 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +1,5 grādiem mēneša sākumā līdz +8 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot stabili augstākai par +5 grādiem, atsākas augu veģetācija. Atbilstoši temperatūras sadalījumam visvēlāk tas notiek– Valsts ziemeļrietumu daļā (vidēji 27. aprīlī). Vidēji 11-14 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 40 mm. Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 mm. Aprīlī vējš pūš pārsvarā no rietumiem, dienvidrietumiem. Vēja vidējais ātrums mēnesī ir 3-5 m/s. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām aprīlī var būt: migla – vidēji mēnesī 4-7, maksimāli 11-15 dienas, apledojums - vidēji – piecos gados reizi, maksimāli – līdz 6 dienām (visbiežāk - Latvijas austrumu rajonos), putenis – vidēji ne biežāk kā reizi mēnesī, maksimāli 4-9 dienas, pērkona negaiss – vidēji vienu, maksimāli 1-8 dienas.

Maijs: Kopumā Latvijā maija vidējā gaisa temperatūra ir +10,6 ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +13...+14 grādiem līdz +17...+18 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +4...+7 grādi. Maijā kopumā saule spīd 28-29 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas. Saulei turpinot celties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +8 grādiem mēneša sākumā līdz +13 grādiem mēneša beigās. Laikā no 5. līdz 26. maijam (vidējie datumi), sākot no Centrāl- un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Kurzemes ziemeļu daļu, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +10 grādiem, kas iezīmē aktīvas augu veģetācijas un arī siltumu mīlošo kultūru attīstības sākumu. Vidēji 10-13 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 50 mm ar teritoriālām svārstībām no 33-50 mm Latvijas rietumu daļā līdz 50-58 mm centrālajos un austrumu rajonos. Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 4 mm. Maijā sastopas gan aizejošās ziemas, gan tuvojošās vasaras parādības. Pavasara aukstuma viļņos īslaicīga snigšana un sniega segas izveidošanās maijā iespējama visā Latvijā. Sniegot un pastiprinoties vējam,

retumis maijā ir iespējams arī putenis. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām maijā vēl var būt: migla – vidēji mēnesī 3-7, maksimāli 9-17 dienas, pērkona negaiss – vidēji 2-4, maksimāli 8-16 dienas. Maijā vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa.

Jūnijs: Mēneša vidējā gaisa temperatūra jūnijā ir no +13,3...+13,4°C līdz +15,5...+15,7°C. Kopumā Latvijā jūnija vidējā gaisa temperatūra ir +14,6 ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +17...+18 grādiem līdz +21 grādam. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +9...+11 grādi. Jūnijā saule nespīd tikai 1-2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-11 stundas. Laikā ap Jāņiem saule sasniedz gadā visaugstāko punktu debesjumā un diena ir visgarākā. Turpmāk debesjumā sākas pakāpenisks saules lejupceļš. Tomēr augsne un gaiss vēl turpina sasilt un mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +13 grādiem mēneša sākumā līdz +16 grādiem mēneša beigās. Laikā no 7. līdz 29. jūnijam (vidējie datumi), diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +15 grādiem, kas iezīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu. Tomēr arī jūnijā vēl ir iespējamas salnas. Aukstos laika periodos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat Jāņiem. Vidēji 10-15 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 66 mm. Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5 mm. Jūnijā pārsvarā ir rietumu vējš. Vēja vidējais ātrums mēnesī pārsvarā ir 3, jūras piekrastes rajonos – 4, pašā Kurzemes jūras piekrastē 5 m/s. Siltajā gadalaikā, auksto un silto gaisa masu saskaršanās joslā, kad atmosfēras stratifikācija ir ļoti nestabila, Latvijā ir novēroti arī virpuļstabi. Jūnijs un jūlijs gada gaitā ir tie mēneši, kad Latvijā visbiežāk ducina pērkons. Jūnijā pērkona negaiss ir vidēji 5-7, maksimāli 12-16 dienas mēnesī. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa. Migla gada gaitā jūnijā ir visretāk, ar miglu vidēji mēnesī ir 1-4, maksimāli 3-8, dienas.

Jūlijs: Jūlijs Latvijā gada gaitā ir vissiltākais mēnesis. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no

+16,0 +17,1°C. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +20 līdz +23 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +11...+14 grādi. Jūlijs ir vienīgais mēnesis gadā bez salnām gaisā. Jūlijā saule nespīd vidēji tikai 1-2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas. Lai gan jūlijā saule debesjumā jau ir sākusi savu ceļu lejup, gaiss vēl nedaudz turpina sasilt un gadā visaugstāko diennakts vidējo temperatūru - vidēji Latvijā +17 grādus - sasniedz jūlija trešajā dekādē. Gada gaitā jūlijs un augusts ir kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie mēneši. Jūlijā vidēji 11-16 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa vidēji Latvijā ir 78 mm. Vismazākais vidējais mēneša nokrišņu daudzums ir Latvijas rietumu daļā - Baltijas jūras piekrastē (63-64 mm), vislielākais

– Vidzemes augstienes rietumu - ziemeļrietumu nogāzē (90-100 mm). Jūlijā dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5-6 mm. Jūlijā Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums pārsvarā ir 3 līdz 5 m/s. Sastopoties gaisa masām ar krasi atšķirīgām temperatūru un mitrumu, kā arī zem intensīviem gubu-lietus mākoņiem arī jūlijā Latvijā ir novēroti virpuļstabi un krasas vēja pastiprināšanās gadījumi. Šīs parādības parasti ir lokālas un tām ir raksturīgs liels vēja ātrums, kas var sasniegt pat 30m/s. Jūnijs un jūlijs gada gaitā ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk ducina pērkons. Jūlijā pērkona negaiss ir 5-7, maksimāli 11-17 dienas. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa. Migla jūlijā ir vidēji 1-4 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu ir sasniedzis 10-13.

Xxxxxxx: Xxxxxxx Latvijā gada gaitā ir otrais vissiltākais mēnesis. Visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no 16,2ºC daudzviet līdz 16,8ºC. Kopumā Latvijā augusta vidējā

gaisa temperatūra ir 16,0ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 20 līdz 22 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir 10-14 grādi. Pozitīvas, bet tuvas nullei, minimālās gaisa temperatūras, kā arī salnas uz augsnes virsmas un zāles virskārtā, iespējamas visu augustu. Augustā saule vēl spīd dāsni – 29-30 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 8-9 stundas. Tomēr augustā Saules augstums debesjumā un dienas garums jau pakāpeniski samazinās. Līdz ar to samazinās arī diennakts vidējā gaisa temperatūra – vidēji Latvijā no 17 grādiem mēneša sākumā līdz 14 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +15 grādiem, vidēji 26. augustā Latvijā beidzas meteoroloģiskā vasara.. Augustā vidēji 13-16 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 77 mm. Valsts lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums ir 60-80 mm, augstieņu rietumu un centrālajos rajonos 80-90 mm. Augustā dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5-6 mm. Augustā Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem. Jūlijs un augusts gadā ir mēneši ar Latvijā vismazāko vēja ātrumu. Mēneša vidējais vēja ātrums pārsvarā ir 2-3 m/s. Augustā Latvijā pērkona negaiss ir 3-5, maksimāli 10-13 dienas. Vidēji reizi 10 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem līdz 3 reizēm mēnesī, iespējama krusa. Migla augustā piekrastes rajonos ir vidēji 1-4, iekšzemē 3-7 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu ir sasniedzis 10-16.

Septembris: Septembra vidējā gaisa temperatūra ir no 10,3 grādiem līdz 12,5-13,1 grādam. Kopumā Latvijā septembra vidējā gaisa temperatūra ir 11,5ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 15 līdz 17 grādiem. Lai gan mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +6...+10 grādi, ar salnu iespējamību gan gaisā, gan uz augsnes visā Latvijas teritorijā ir jārēķinās visu septembri. Mēneša laikā dienas garums samazinās par vairāk kā 2 stundām. Palielinās mākoņu daudzums un, lai gan saule spīd vēl vidēji 26-27 dienas, dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra samazinās no 14 grādiem mēneša sākumā līdz 9 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +10 grādiem, vidēji 25. septembrī, Latvijā beidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Septembrī vidēji 14-17 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 72 mm. Valsts lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums ir 60-80 mm, Kurzemes un Vidzemes augstieņu rietumu daļā pieaugot līdz 90-95 mm. Septembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 4-5 mm. Septembrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums ir 3, m/s. Migla septembrī piekrastes rajonos ir vidēji 2-3, iekšzemē 4-7 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu var sasniegt 9-15. Rudenim iestājoties, retāk ducina pērkona negaiss– vidēji 1-2, maksimāli 3-9 dienas mēnesī. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem līdz 3 reizēm mēnesī, iespējama krusa. Kā ļoti reta parādība, septembra beigās ir iespējams īslaicīgs sniegs.

Oktobris: Oktobra vidējā gaisa temperatūra ir no 5,0-5,3 grādiem līdz 8,1-8,3 grādiem. Kopumā Latvijā oktobra vidējā gaisa temperatūra ir 6,6ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 8 līdz 11 grādiem. Lai gan mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir

+2...+6 grādi, sals oktobrī jau var būt visai intensīvs, atsevišķos gadījumos sasniedzot - 10grādus. Oktobrī vidēji 20-23 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir vairs tikai 4 - 4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no 9 grādiem mēneša sākumā līdz 4 grādiem mēneša beigās. Mēneša vidū Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra jau noslīd zem +5ºC, kas liecina par augu veģetācijas sezonas izbeigšanās Latvijā sākumu. Oktobrī vidēji 15-18 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 66 mm. Oktobrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3-5 mm. Oktobrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4m/s.

Novembris: Rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -0,1...-0,6 grādiem līdz

+3,2...+3,5 xxxxxxx. Kopumā Latvijā novembra vidējā gaisa temperatūra ir +1,4ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +2 līdz +6 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no +1 līdz -3 grādiem. Novembrī vidēji 10-15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5 - 3 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no +4 grādiem mēneša sākumā līdz -1 grādam mēneša beigās. Novembrī vidēji 17-20 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 62 mm. Ap 50% nokrišņu ir lietus, otra puse – sniega un slapja sniega veidā. Mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 45-55 mm līdz 70-95 mm. Novembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 - 4 mm. Novembrī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu) vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Lai gan sniega sega novembra pirmajā dekādē lielākajā Latvijas daļā vēl ir pat retāk nekā katru otro gadu, sniega segas parādīšanās vidējie datumi – no 3. novembra līdz 23. novembrim liecina, ka līdz stabilai sniega segai vairs nav tālu. Aukstos novembros visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, jau ir novērota stabilas sniega segas izveidošanās. Sniega gan vēl nav daudz – novembra trešās dekādes vidējais sniega segas biezums ir līdz 5 cm. Tomēr atsevišķās dienās sniega segas biezums jau mēneša pirmajā dekādē var tuvoties 30cm. Mēneša trešajā dekādē Latvijas centrālajos un austrumu rajonos sniega segas biezums vietām jau var sasniegt gandrīz 40cm. Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Visvairāk - vidēji katru trešo dienu, maksimāli līdz pat 20-22 dienām mēnesī. Rudenim beidzoties, palielinās dienu skaits ar apledojumu, sarmu un puteni. Arī apledojums un sarma visbiežāk ir Latvijas austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē) un visretāk – jūras piekrastes rajonos.

Decembris: Ziemas pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -4,3...-4,4 grādiem līdz 0,0...-0,1 grādiem. Kopumā Latvijā decembra vidējā gaisa temperatūra ir -2,3ºC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no -2 līdz +2 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no -2 līdz -7 grādiem. Decembris ir gada vistumšākais mēnesis, Saule tajā noslīd viszemāk, lai pēc tam atkal sāktu savu ceļu augšup. Vidēji 8-12 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir tikai 2-2,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpina samazināties: vidēji Latvijā no -1 grāda mēneša sākumā līdz -4 grādiem mēneša beigās. Decembrī vidēji 17-21 dienā ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 54 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos jau 75-80% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā. Mēneša nokrišņu daudzums centrālajos un austrumu rajonos ir 40-70 mm. Decembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2 - 4 mm. Decembrī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu un dienvidrietumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Iekšzemē vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 34 m/s (1971. gada 22. decembrī Alūksnē un Daugavpilī). Normai atbilstošos temperatūras apstākļos decembrī Latvijā parasti izveidojas stabila sniega sega. Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug –pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 2 cm līdz 6 cm, bet trešajā dekādē jau 11cm. Atsevišķās dienās sniega segas biezums decembrī var sasniegt ap pusi metra. Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Decembrī visvairāk - vidēji 7-10, maksimāli līdz 17-21 dienai mēnesī. Decembris un janvāris ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk veidojas apledojums. Ziemai iestājoties, palielinās dienu skaits ar sarmu un puteni. Sarma visbiežāk – vidēji 5-6, maksimāli 18-23 dienas mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji - 5 (Rūjienā un Alūksnē), maksimāli - 20 (Priekuļos) dienas mēnesī.

Būvniecības vajadzībām teritorijas klimatiskos apstākļus raksturo izmantojot ar 30.06.2015.g. Ministru kabineta noteikumiem Nr.338 Rīgā apstiprinātajā Latvijas būvnormatīvā LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" un tā pielikumos ietverto klimatisko apstākļu raksturojumu konkrētām Latvijas teritorijām. Būvnormatīvā ietverti šādi dati par klimatiskajiem apstākļiem: Vidējā gaisa temperatūra (° C), Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C), Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C), Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības, Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības, Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības, Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C), Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C), Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa), Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%),Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%), Mēneša un gada nokrišņu summa (mm), Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%),Vidējais vēja ātrums (m/s), Maksimālais vēja ātrums un maksimālās vēja brāzmas (m/s), Sniega segas biezums un svars, Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība sk ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados), kN/m2, Ārkārtējās sniega slodzes uz zemes virsmas vērtība sAd, kN/m2 (ārkārtējās sniega slodzes koeficienta Xxxx vērtība ir 2,0), Ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficients V, Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība, Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību, Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību, Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā, Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²), Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē. Minētie lielumi doti pārsvarā 10 punktiem Latvijas teritorijā. Paredzētās darbības teritorijai tuvākie raksturotie punkti ir: Rīga un Dobele.

Zivju dīķa ierīkošanas darbus plānots īstenot tikai siltajā gada laikā, vidēji laika posmā no aprīļa līdz novembrim. Taču šie laiki var mainīties atkarībā no ikgadējiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Diennakts vidējās temperatūras pazemināšanās zem 0° C, būtiski apgrūtina un sarežģi rakšanas darbu, un rekultivācijas darbu apstākļus, tādēļ sala laikā šie darbi tiek pārtraukti. Latvijā valdošie vidējie meteoroloģiskie apstākļi nav uzskatāmi par darbības veikšanu ierobežojošiem apstākļiem. Atsevišķas dabas parādības var īslaicīgi traucēt vai apgrūtināt rakšanas darbus, piemēram stipras vētras, virpuļviesuļi vai ļoti spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes.

Zivju dīķa ekspluatācija ir nepārtraukts process. Sala periodā, ja dīķi klāj ledus, var būt nepieciešamība veidot no ledus brīvas teritorijas un nodrošināt ūdens aerāciju, lai novērstu zivju smakšanu. Zivju dīķa projekts tiks izstrādāts un īstenots tāds, lai novērstu iespējamu dīķa pārplūšanu ilgstošu un spēcīgu lietavu vai pavasara plūdu gadījumā. Šajā nolūkā tiek veidots paaugstināts valnis ap dīķi.

4.4. Hidroloģisko apstākļu raksturojums derīgo izrakteņu ieguves un tai piegulošajā teritorijā

Hidroloģiskie apstākļi

Latvijas teritorija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz

iztvaikošanu.

Paredzētās darbības teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu daļas Tīreļu līdzenumā. Darbības un tai piegulošās teritorijas reljefu veido Baltijas ledus ezera akumulatīvais līdzenums. Reljefs ir līdzens, absolūtās augstuma atzīmes no 8,30 – 8,72 m virs jūras līmeņa. Teritorijas saposmojums vājš. Šie faktori, kā arī smilts vājās filtrācijas

īpašības, ietekmē virszemes un pazemes noteci teritorijā. Virszemes un pazemes notece ir vāji izteikta, virszemes un pazemes ūdeņu plūsmas ātrums zems. Teritorijā kopumā ir apgrūtinātas dabīgās virszemes noteces apstākļi, ko nosaka teritorijas vājais saposmojums. Savukārt ūdeni vāji caurlaidīgie ieži, kas veido augsnes cilmiezi būtiski apgrūtina atmosfēras nokrišņu lejupejošo filtrāciju.

Gruntsūdens līmenis samērā augsts ar lielu izmaiņu amplitūdu. Ģeoloģiskās izpētes laikā konstatēta vidēji 0,5 -1,5 m liela svārstību amplitūda atkarībā no gada laika.

Šādi ģeomorfoloģiskie, ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi rada pārmitru zonu veidošanās priekšnosacījumus, kā arī veicina pārpurvošanās procesu attīstību.

Dabīgi paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā izveidojušās plašas pārmitras teritorijas, un kūdras nogulumi. Aptuveni 100 m attālumā no paredzētās darbības teritorijas sākas Cenas tīrelis.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē teritorijā izveidota meliorācijas sistēma. Starp paredzētās darbības teritoriju un Cenas tīreli atrodas ūdens noteka (novadgrāvis) 3 - 5m dziļš, kurā ietek susuinātājgrāvji no Cenas Tīreļa teritorijas.

Teritorijā ir bijusi izveidota segtā drenāžas sistēma, taču apsekojumi un teritorijas pārmitrais stāvoklis liecina, ka sistēma vairs nedarbojas.

Attēls Nr.11 Paredzētās darbības teritorija no Jaunmārupes ciema puses

Applūstošās teritorijas

Aizsargjoslu likuma 1.panta 11.punktā par applūstošām teritorijām tiek definētas ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai.

No tiesiskā regulējuma izriet, ka obligāts nosacījums, lai teritoriju klasificētu kā applūstošu teritoriju, tā ir jānosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Mārupes novada teritorijas plānojumā Paredzētās darbības un tai pieguļošā teritorija, tai skaitā Dzilnupes aizsargjosla nav atzīmēta kā applūstoša teritorija.

Dzilnupe ir meliorēta un iztaisnota, Valsts meliorācijas kadastrā tā iezīmēta kā meliorācijas sistēmu daļa. Līdz ar to paredzētās darbības vietā un tās tuvākajā teritorijā nav applūstošu teritoriju.

Tai pat laikā, nereti zemes virsma ir pārmitra ar lāmām un peļķēm.

4.4.1. Teritorijas dabīgās drenāžas un meliorācijas sistēmu, kuras varētu tikt ietekmētas, raksturojums

Atradnes un tai piegulošās teritorijas dabīgā drenētība ir vāja, tādēļ teritorijā vērojamas pārpurvošanās pazīmes. Uz dienvidaustrumiem no teritorijas atrodas purvs – Cenas Tīrelis.

Attēls Nr.12 Meliorācijas sistēmas Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā (Avots: Valsts

meliorācijas kadastrs)

Visa teritorija, gan paredzētās darbības, gan tai piegulošās lauksaimniecības zemes platības, un Cenu tīrelis ir meliorēts pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Paredzētās darbības teritorija robežojas ar valsts nozīmes ūdens noteku Dzilnupe (Nr.3812222:01) un Pašvaldības nozīmes novadgrāvi Nr. 3812222:13. Teritorijā ir bijusi ierīkota segtā drenāža, taču nav saglabājušies tās plāni. Īpašumā “Strautmaļi” ir vairāki susinātājgrāvji, kuri šobrīd ir aizauguši un savas funkcijas nepilda.

Tādējādi teritorijā nav saglabājies dabīgs hidroloģiskais režīms.

Meliorācijas sistēmas praktiski ir viena īpašuma vai viena bloka un tās likvidācija vai pārveidošana neietekmē kaimiņu īpašumus, ja tiek saglabātas koplietošanas ūdens notekas. Paredzētās darbības īstenošanā tiek ievērotas aizsargjoslas ap koplietošanas ūdens notekām un tās netiek skartas un nav plānota ūdens novadīšana tajās.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var secināt, ka Paredzētās darbības īstenošanas rezultātā netiks ietekmētas meliorācijas sistēmas piegulošajos īpašumos, kā arī netiks izmainīts dabīgais hidroloģiskais režīms (jo tāds šajās teritorijās nav saglabājies).

4.4.2. Tuvāko ūdensteču un ūdenstilpju raksturojums, tām noteiktais ūdeņu tips un

izmantošana

Paredzētās darbības un tai piegulošo teritoriju virszemes ūdeņi pieder pie Lielupes upju baseina apsaimniekošanas apgabala.

Paredzētās darbības teritorija atrodas ūdensobjektā L100 SP Lielupe.

Lielupes upju baseina apgabalam ar 2015. gada 22. decembra Vides ministra Rīkojumu Nr.378 ir apstiprināts apsaimniekošanas plāns 2016. – 2021.gadam. Lielupes upju baseinu apgabalu veido 32 upju ūdensobjekti un 13 ezeru ūdensobjekti, kas ir ~16% no upju ūdensobjektu un 5% no ezeru ūdensobjektu kopskaita Latvijā.

Ūdensobjekta L100 SP Lielupe raksturojums (Avots: Lielupes upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2016. -2021.gadam)

Tabula Nr.5

Upju ūdensobjek ti ŪO kods	ŪO izcels me	ŪO nosaukums	Precizēts ŪO tips	Vecais tips	Garums, km	Sateces baseina daļas platība, km2	Notece , mm/ga dā	Caurplūdu ms, m3/s
L100SP	SPŪO	Lielupe	R6	R6	43.02	17600	170	106

Paredzētās darbības teritorija robežojas ar Dzilnupi, kas noteikta par valsts nozīmes ūdens noteku. Dzilnupe iztek no Cenu tīreļa ZR-Z daļas, daļēji meliorējot purva teritoriju, un tālāk novada teritoriju šķērso R-ZR virzienā jau kā regulēts grāvis, tikai mežu teritorijā tās krastos dažviet atjaunojies apaugums. Pie Božu ūdenskrātuves Dzilnupīte ieplūst Babītes novada teritorijā un tālāk Neriņas - Dzilnupes polderis saistīts ar Babītes ezeru. Upes kopējais garums ir 18 km, baseina laukums - 115,2 km2.

Detalizēta informācija par Dzilnupi un tās ūdens un ekoloģisko kvalitāti Lielupes upju baseina

apsaimniekošanas plānā nav pieejama.

Paredzētās darbības ietekmes zonā nav dabīgu ezeru. Tuvākie ir purva ezeriņi Cenu tīrelī un Stūnīšu ezers Medema purvā.

Ir izveidoti vairāki dīķi un notiek vairāku dīķu veidošana:

• Zivju dīķis Viesītes, ar reģistrētu zivju ganāmpulku, aprīkots atpūtas un rekreācijas

objekts;

• Tiek izbūvēts zivju dīķis īpašumos “Jaunviesītes” un “Lielstraumes”;

• Tiek izbūvēts zivju dīķis īpašumā “Misiņi-1”;

• Notiek dīķa rakšanas darbi īpašumā “Jaunarāji”, kur saskaņā ar būvatļauju plānots izveidot ainavu dīķi un dzīvojamo māju;

• Notiek dīķa rakšanas darbi īpašumā “Ķoņi”. Nav zināms tā ierīkošanas mērķis.

Attēls Nr.13 Makšķerēšanas un rekreācijas dīķis Viesītes, ar zivju ganāmpulku

(Avots: SIA “AV Apsaimniekotājs”)

Paredzētās darbības sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotājs vērsa uzmanību uz to, ka Dzilnupē esot novērota plēvīte ūdens virsmā, līdzīga naftas produktu plēvītei un saistīja to ar darbības ierosinātāja pašlaik veikto darbību.

2019. gada 4. martā veicot apsekošanu un ūdens līmeņa mērījumus Dzilnupē un meliorācijas grāvjos, tika novērota plēvīte kā Cenu tīreļa apvadgrāvī (3812222:106), tā Dzilnupē (Nr.3812222:01) un Tīreļa apvadgrāvi un Dzilnupi savienojošajā novadgrāvī (Nr.3812222:13), kā augšpus virs paredzētās darbības vietas, tā lejpus.

Dzilnupē tiešā plēvītes izplatības vietā tika paņemts virszemes ūdens paraugs un nosūtīts sertificētai laboratorijai SIA “AND resources” testēšanai, tabulā Nr.6 redzami testēšanas rezultāti.

Virszemes ūdens testēšanas rezultāti

Tabula Nr.6

Lab.reģ. Nr.	ĶSP mg/l	BSP5 mg/l	Naftas produkti mg/l	Kopēja Cietība mgekv/l
2l	32,10	1,80	<0,02	5,65

Lab.reģ. Nr.	Ca2+ mg/l	Mg2+ mg/l	Na+ mg/l	K+ mg/l	HCO3- mg/l	SO42- mg/l	Cl- mg/l	EVS □s/Cm	kopēja mineraliz mg/l
2l	73,2	24,0	6,4	2,7	328	10,9	6,4	550	453

Kā liecina testēšanas rezultāti un dabā veiktie novērojumi, tā nav naftas produktu radīta plēvīte. Konsultējoties ar vairākiem speciālistiem, par iespējamu tās veidošanās iemeslu tika minētas ķīmiskās reakcijas ar purva ūdenī esošajām organiskajām vielām. Tādējādi tās izcelsme ir dabiski procesi un to izpēte varētu izraisīt zinātnieku interesi, taču nav saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu.

4.5. Paredzētās darbības teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums

Mārupes novada, tāpat kā visas Latvijas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ZR daļā. Tās ģeoloģiskajai uzbūvei raksturīgi divi pēc iežu sastāva, vecuma un attīstības vēstures krasi atšķirīgi uzbūves elementi: Kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.

Kristāliskais pamatklintājs

Pamatklintāju veido pirmsplatformas attīstības stadijā stipri dislocēti dažāda sastāva un vecuma metamorfie ieži. Lielā ieguluma dziļuma dēļ paredzētās darbības – derīgo izrakteņu ieguve ar atklāta karjera metodi, īstenošana nav saistīta un neietekmē kristāliskā pamatklintāja iežus.

Nogulumiežu sega

Nogulumiežu segas aptuvenais biezums Mārupes novada teritorijā sasniedz aptuveni 1200m. Nogulumiežu segu veido divi būtiski atšķirīgi ģeoloģiskie elementi – pirmskvartāra nogulumi un kvartāra nogulumi.

Pirmskvartāra nogulumus Izpētes teritorijā veido Kembrija, Ordovika, Silūra un Devona nogulumieži. Tā kā paredzētā darbība neskar un neietekmē pirmskvartāra nogulumus, šajā Ziņojumā nav ietverts detalizēts to apraksts.

Kvartāra nogulumi Latvijā sāka veidoties pirms apmēram 0,78 – 0,8 miljoniem gadu. Tie veido tikai platformsegas virsējo kārtu. Kvartāra periodā Latviju vairākkārt pārklājuši kontinentālie segledāji. Daļa iežu ledāja virzīšanās gultnē ir noārdīti, pārvietoti un glaciotektoniski deformēti. Kvartāra nogulums pārsvarā veido ledāju un to kušanas ūdeņu veidotie nogulumi. Kvartāra nogulumu segas biezumu, uzbūvi un virsmas reljefa veidošanos galvenokārt ietekmēja zemledāja gultne un ledāja dinamika pēdējā apledojuma beigās.

Dīķis tiek ierīkots kvartāra segas nogulumu augšējā daļā.

Izrakta tiek augsne un limnoglaciālie Baltijas ledus ezera nogulumi (lgQ3bl) smilts smalka un putekļaina, pelēkbrūna, brūna, 6-7 m biezumā. Smilts ir samērā viendabīga. Putekļainība nenozīmīgi palielinās palielinoties ieguluma dziļumam.

Dziļāk ieguļ Baltijas ledus ezera limnoglaciālie nogulumi aleirīts un māls(glQ3bl). Kopējais limnoglaciālo nogulumu biezums atradnes teritorijā – 13 – 14 m.

Kvartāra segas pamatni veido Latvijas apledojuma morēnas (gQ3ltv) mālsmilts. Mālsmilts ir brūna, plastiska oļaina. Ģeoloģiskās izpētes procesā nav atsegts viss kvartāra nogulumu biezums darbības teritorijā. Pēc literatūras datiem (Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:200 000, lapa 32, Jelgava) Mārupes apkaimē kvartāra nogulumu kopējais biezums ir aptuveni 20 m, tātad morēnas mālsmilts slāņa prognozējamais biezums ir 6 -7 m.

Attēls Nr.14 Kvartāra nogulumu virsmas karte (Avots: Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:200 000, lapa

32, Jelgava)

Inženierģeoloģiskie apstākļi

Paredzētās darbības teritorijā inženierģeoloģiskie apstākļi ir vidēji sarežģīti, un tos galvenokārt nosaka samazinātā grunšu nestspēja – teritorija ir pārmitra un tajā ir apgrūtināta pārvietošanās ar rakšanas tehniku. Inženierģeoloģiskie dabas apstākļi šeit pieder pie 2. sarežģītības pakāpes. Saskaņā ar LVS 437:2002 „Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija.”, atradnē konstatētās gruntis klasificējamas kā irdeno grunšu klases biogēnās un vāji saistīto nogulumiežu gruntis. Zemes virsmā ieguļ viegli saspiežamās gruntis – kūdra un augsne, dziļāk – smalka un putekļaina smilts, kas pārsvarā ir ūdens piesātināta.

Gruntsūdens atradnes teritorijā ieguļ samērā sekli, 0.6 m līdz 1.2 m dziļumā no zemes virsmas jeb 7.17 – 7.84 m vjl. (atbilstoši urbumos fiksētiem līmeņiem, vidējais līmenis ir 7.6 m vjl.). un smilts materiāla ieguve paredzēta arī zem gruntsūdens līmeņa. Jāņem vērā, ka zem gruntsūdens smilts un putekļainās gruntis kļūst tiksotropas – sašķidrinās. Zemes līmenim, pa kuru plānots novietot un ekspluatēt ieguves tehniku jābūt vismaz 1-2 m virs gruntsūdens līmeņa. Tā kā nav paredzēts pazemināt pazemes ūdens līmeni, smilts izrakšanas procesā izmantojama kāpurķēžu tehnika, un izstrādājot ieguves projektu, izvērtējama nepieciešamība veidot uzbērumu, pa kuru var pārvietoties ekskavators. Tāpat jāizvērtē nepieciešamība veidot uzbērumu ap izveidoto dīķi, lai novērstu tā pārplūšanu pavasara palu un stipru ilgstošu lietavu laikā.

Mūsdienu ģeoloģiskie procesi un paaugstināta ģeoloģiskā riska nogabali

Latvijā paaugstinātu ģeoloģisko risku saista ar mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem – karstu, sufoziju, nogāžu procesiem, pārpurvošanos.

Paredzētās darbības un tai pieguļošajās teritorijās nav konstatēti mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas radītu ģeoloģiskos riskus. Iespējamie pārpurvošanās procesi nav aktuāli un neattīstās dīķa ierīkošanas procesā. Dīķa ierīkošana tam piegulošajā teritorijā samazina pārpurvošanās iespējamību

4.6. Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums

Latvija, tai skaitā Mārupes novads un paredzētās darbības teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā. Baseina hidroģeoloģisko griezumu veido ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņkopu mija (7.tabula). Ūdens daudzums, ko satur atsevišķi slāņi un ūdens kvalitāte tajos ir visai atšķirīga.

Vadoties no ūdens apmaiņas intensitātes un ūdens ķīmiskā sastāva, artēziskā baseina griezumā var izdalīt trīs hidrodinamiskās zonas:

• Aktīvas ūdens apmaiņas – saldūdeņu;

• Palēninātas ūdens apmaiņas – sāļūdeņu;

• Lēnas ūdens apmaiņas, jeb stagnanto ūdeņu – sālsūdeņu.

Pazemes ūdeņu veidošanos nosaka un ietekmē virkne visdažādāko faktoru, galvenie no

tiem ir:

• fizikāli - ģeogrāfiskie - reljefs, hidrogrāfiskais tīkls, klimats, augsne un veģetācija;

• ģeoloģiskie - slāņu sagulums, to litoloģiskais sastāvs, porainība un plaisainība, tektoniskie apstākļi un ģeostatiskais spiediens;

• vēsturiskie - teritorijas paleoģeoloģija un paleoģeogrāfija;

• antropogēnā darbība - derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguve, piesārņojuma avotu radīšana, meliorācija, hidrobūves, pilsētbūvniecība u.c.

Minēto faktoru mijiedarbība rada pazemes ūdeņu resursu un to ķīmiskā sastāva daudzveidību plānā un griezumā. Pie tam, gruntsūdeņus ietekmē galvenokārt vietējie faktori, bet palielinoties ūdens horizontu ieguluma dziļumam pieaug reģionālo faktoru nozīmīgums.

Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi ir samērā vienkārši. Tā kā paredzētā darbība skar un var ietekmēt tikai Kvartāra gruntsūdens horizontu šajā Ziņojumā tiek sniegta īsa informācija par aktīvas ūdens apmaiņas zonu un detalizēta informācija par Kvartāra ūdens horizontu.

Ģeoloģiskā griezuma augšējo, izpētīto daļu Mārupes novada teritorijā veido Kvartāra nogulumi un Devona nogulumi. Mārupes novada teritorijā urbumos nav atsegts vidusdevona Narvas svītas reģionālais sprostslānis.

Mārupes novada ģeoloģiskā uzbūve (aktīvas ūdens apmaiņas zona) (Autors: I.Gavena)

Tabula Nr.7

Horizonts			Ģeoloģiskais indekss	Aptuvenais biezums, m	Litoloģiskais sastāvs			Piezīmes
Kvartāra nogulumi Gruntsūdens horizonts			Q	15-30	Kūdra, smilts, sīkgraudaina, mālaina, putekļaina, morēnas smilšmāls un mālsmilts			Pamatnē esošie morēnas nogulumi veido lokālu sprostslāni
Augšdevona Ogres	Ketleru	-	D3kt+og	4-6	Merģeļa slāņmija	un	māla	Lokāls sprostslānis
Augšdevona Daugavas			D3dg	8-15	Dolomīts plaisains			Ūdens horizonts ar kvalitātes problēmām
Augšdevona Salaspils			D3slp	14-18	Dolomīta merģeļa un māla slāņojums, vāji			Ūdens ar	horizonts kvalitātes

Horizonts	Ģeoloģiskais indekss	Aptuvenais biezums, m	Litoloģiskais sastāvs	Piezīmes
			caurlaidīgie māla un merģeļa slāņi prevalē horizonta virsmā un pamatnē	problēmām
Augšdevona Pļaviņu	D3pl	14-18	Dolomīts ar merģeļa un māla starpkārtām	Ūdens horizonts ar kvalitātes problēmām
Augšdevona Amatas	D3am	20 - 25	Smilšakmens smalkgraudains, vāji cementēts ar māla un aleirolīta starpkārtām	Ūdens horizonts
Augšdevona Gaujas	D3gj	50 - 60	Smilšakmens vidēji graudains ar māla un aleirolīta starpkārtām	Ūdens horizonts (izmanto dzeramā ūdens ieguvei Mārupes novadā)
Vidusdevona Burtnieku	D2br	40 -50	Smilšakmens smalkgraudains,	Ūdens horizonts ar kvalitātes
			reizēm mālains, ar	problēmām
			aleirolīta mālaina un
			māla starpslāņiem.
Vidusdevona Arukilas	D2ar	20 -30	Smilšakmens, māla un aleirolīta slāņu mija.	Ūdens horizonts ar kvalitātes problēmām

Mārupes novadā pazemes ūdens ieguvei izmanto augšdevona Gaujas ūdens horizontu. Citi

novada teritorijā izplatītie derīgie izrakteņi koncentrēti Kvartāra nogulumos.

Apūdeņotais smilts slānis – Baltijas ledus ezera smalka un putekļaina smilts – veido pirmo no zemes virsmas bezspiediena horizontu (gruntsūdens horizontu). Gruntsūdens horizonta (apūdeņotā smilts slāņa) biezums ir maz mainīgs - no 7 līdz 8 m. Pēc ģeoloģiskās kartēšanas datiem plašā apkārtējā teritorijā ir līdzīgs šī smilts slāņa biezums.

Apūdeņotais smilts slānis ieguļ uz samērā bieza limnoglaciālā aleirīta un māla slāņa, zem tā arī morēnas smilšmāla slānis. Visi šie nogulumi ir ūdeni vāji caurlaidīgi un veido sprostslāni, kas droši izolē gruntsūdens horizontu no dziļāk iegulošajiem artēziskā ūdens horizontiem.

Tāpēc hidroģeoloģiskajos aprēķinos ir pieņemts, ka gruntsūdens horizonts ir izolēts no apakšas, ignorējot to hidraulisko saistību ar pamatiežu spiedienūdens horizontiem.

Gruntsūdeņu resursi papildinās ar atmosfēras nokrišņiem visā pētāmajā teritorijā. Olaines apkārtnē nav veikti gruntsūdeņu līmeņu bilances novērojumi. Pēc reģionālajiem valsts pazemes ūdeņu monitoringa datiem, tipisks gruntsūdeņu neto infiltrācijas lielums līdzīgos hidroģeoloģiskajos apstākļos svārstās no 0,0003 m/d pie gruntsūdeņu līmeņa dziļuma ap 1 m līdz 0,0001 m/d purvos.

Reģionālā gruntsūdeņu plūsma vērsta uz dienvidiem – dienvidrietumiem Dzilnupes virzienā, kas ir galvenais reģionālais gruntsūdeņu noplūdes apgabals. Vietējo gruntsūdeņu plūsmu ietekmē virkne meliorācijas grāvju, kas ir otrās kārtas, lokāli gruntsūdeņu noplūdes apgabali un drenē galvenokārt gruntsūdens horizonta augšējo daļu.

Mārupes novada teritorijā atrodas 6 pazemes ūdens atradnes ar akceptētiem A kategorijas pazemes ūdens krājumiem (Skulte, Jaunmārupe, Tīraine, Upleju iela, Mārupes vidusskola, Lidosta).

Pazemes ūdens atradnes Mārupes novada teritorijā (Avots: LVĢMC)

Tabula Nr.8

Atradnes numurs	Nosaukums	Atrašanas vieta	Izmantotais ūdens horizonts	Ūdens veids	Ķīmiskās aizsargjoslas platība, h
613644	Skulte	Mārupes novads	D3gj	sulfātu saldūdens	37,5
613642	Jaunmārupe	Mārupes novads	D3gj	sulfātu saldūdens	44,7
613638	Tīraine	Mārupes novads	D3gj	saldūdens	40,5
613637	Upleju iela	Mārupes novads	D3gj	saldūdens	177
613636	Mārupes vidusskola	Mārupes novads	D3gj	saldūdens	280
613635	Lidosta	Mārupes novads	D3gj	saldūdens	178

Visās atradnēs ūdens tiek iegūts no Augšdevona Gaujas ūdens horizonta, kas ir droši aizsargāts no virszemes piesārņojuma.

Ņemot vērā labo horizonta aizsargātību, atradnēm netiek noteikta bakterioloģiskā aizsargjosla, stingra režīma aizsargjosla ir 10 m, ķīmiskā aizsargjosla iezīmēta Mārupes novada teritorijas plānojumā. Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā neatrodas pazemes ūdens atradnes un tā neatrodas un nerobežojas ar pazemes ūdens atradņu aizsargjoslām.

4.7. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums IETEKMJU UZ BIOTOPIEM NOVĒRTĒJUMS

Paredzētās darbības un tai piegulošo teritoriju dabas vērtības pētīja un novērtēja Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Xxxxx Xxxxxxxxxx (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018. pagarināts līdz 01.07.2023.). Pielikumā Nr.11 pievienots sugu un biotopu ekspertes pilns atzinums.

Pētāmās teritorijas apsekošanas datums un meteoroloģiskie apstākļi, apsekošanas laiks, atrašanās vieta un izpētes metodes: paredzētās darbības īstenošanas vieta: Mārupes novads, nekustamais īpašums „Liellauki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 8076 011 0699, platība – 10,72 ha, centra koordinātas x:301933,2; y: 493901,86) un nekustamais īpašums „Strautmaļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0112, platība- 34,42 ha, x: 301616,64; y: 493757,00). Teritorija apsekota ar maršrutu metodi 2018. gada 18. septembrī, labos laika apstākļos. Novērtēti zemesgabalos un tiem tieši pieguļošajās platībās sastopamie biotopi. Atzinums sagatavots vadoties pēc MK noteikumu Nr.925 (30.09.2010.) “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības”. Eiropas Kopienas valstīs nozīmīgie īpaši aizsargājamie biotopi tiek noteikti atbilstoši metodikai, kas ieteikta rokasgrāmatā „Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata.

2. precizēts izdevums” (Xxxxxx (red.), 2013) un ievērojot metodiskos precizējumus (https://xxx.xxxx.xxx.xx/public/%). Latvijā īpaši aizsargājamos biotopus nosaka 20.06.2017. MK noteikumi Nr. 350. “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, bet īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstu - MK14.11.2000. noteikumi Nr. 396. (ar aktuālajiem

precizējumiem) „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo sugu

sarakstu”.

Teritorijas statuss atbilstoši aizsargājamām dabas teritorijām noteiktajam statusam: apsekotie zemesgabali “Liellauki” un Strautmaļi” neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, bet tās rietumu stūris atrodas apmēram 70 m attālumā no īpaši aizsargājamas Natura 2000 teritorijas, dabas lieguma “Cenas tīrelis” robežas (xxxx://xxxxx.xxxx.xxx.xx/xxx/).

Vispārīgs pētāmās teritorijas apraksts: zemesgabali “Liellauki” un “Strautmaļi” ir daļa no lielāka lauksaimniecībā izmantojamas, meliorētas zemes masīva. Teritorijas reljefs – līdzens. Analizējot situāciju apsekojuma laikā un kartogrāfisko materiālu konstatējams, ka zemesgabali ilgstoši izmantoti kā kultivētie zālāji. Samazinot apsaimniekošanas intensitāti, meliorācijas grāvju malas apaug ar krūmājiem, kas tiek izcirsti. Paredzētās darbības teritorijā nav sastopami dabiski biotopi. Visa paredzētās darbības teritorija ir antropogēni ietekmēta.

Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija: Natura 2000 dabas teritorija dabas liegums “Cenas tīrelis” atrodas apmēram 70 m attālumā uz R no paredzētās darbības teritorijas. Dabas liegums „Cenas tīrelis” 2133 ha platībā dibināts 15.06.1999. (LR MK noteikumiem Nr. 212.) paredzēts putnu un tiem nepieciešamo biotopu aizsardzībai, nozīme augsto purvu, pārejas purvu un distrofu ezeru aizsardzībā (http://xxx.xxxx.xxx.xx/public/lat/iadt/dabas_lieg%). Dabas lieguma “Cenas tīrelis” un ar paredzētās darbības vietu robežojošos purvu biotopu kompleksu var ietekmēt hidroloģiskā režīma izmaiņas veidojot zivju dīķus.

Īss piegulošās teritorijas raksturojums: plānotās darbības vieta atrodas lauksaimniecības zemju masīvā. Dienvidaustrumos tā robežojas ar meliorācijas sistēmas ūdensnoteku Dzilnupe, bet ziemeļrietumos ar meliorācijas novadgrāvis. Paredzētās darbībai teritorijā un tieši pieguļošajās platībās neatrodas ēkas vai būves. Tuvākās viensētas ir „Atpūtas” un

„Rūdeļi”, kas atrodas 0,4 – 0,7 km attālumā. Paredzētās darbības vietas rietumu mala robežojas ar novadgrāvi, kas nodala Cenas tīreļa purva masīvu, bet apmēram 70 m attālumā uz R atrodas īpaši aizsargājamas NATURA 2000 dabas teritorijas, dabas lieguma “Cenas tīrelis” robeža. Uz Z, Z-A no plānotās darbības vietas atrodas smilts atradnes „Jaunviesītes”,

„Jaunviesītes-2” un „Lielstraumes”, kur jau notiek smilts ieguve ar līdzīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādi tiek plānoti zemesgabalos “Liellauki un “Strautmaļi”.

Attēls Nr.15 ĪADT, Īpaši aizsargājama biotopa “7120 Degradēti augstie purvi, kuros notiek vai iespēja dabiskā atjaunošanās” izvietojums attiecībā pret plānotās darbības vietu (Avots: I.Silamiķeles Atzinums)

Dažu desmitu metru attālumā (vairāk kā 50 m) uz rietumiem no paredzētās darbības vietas atrodas Natura 2000 īpaši aizsargājamā dabas teritorija, dabas liegums “Cenas tīrelis” ar īpaši aizsargājamu aktīva augstā (sūnu) purva biotopu kompleksu. Paredzētās darbības tuvumā dabas liegumā sastopami izcilas kvalitātes biotopi: “7110* Aktīvs augstais purvs”, “91D0* Purvaini meži”.

Natura 2000 teritorijas dabas lieguma Cenas tīrelis apraksta kopsavilkums:

Atrašanās vieta, platība, kods un karte:

Dabas liegums, Natura 2000 teritorija “Cenas tīrelis” (kods: XX0000000)

atrodas Babītes novada Babītes pagastā; Mārupes novadā un Olaines novadā (1. attēls). Koordinātes: centra koordinātas pēc LKS92: X 490755; Y 6301638 (Dabas aizsardzības plāns, 2005) Platība: 2296 ha Dibināšanas gads: 1999.

- plānotās darbības vieta

Attēls Nr. 16 Dabas lieguma “Cenas tīrelis” izvietojums (Avots: xxxx://xxx.xxx.xx/xxxxxxxx/XXX/XXX%000000_00-00.xxx)

Natura 2000 teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķi:

Dabas lieguma “Cenas tīrelis” iekļaušanu NATURA-2000 tīklā pamato konstatētie 5 Eiropas Savienības nozīmes (Biotopu Direktīvas (92/43/EEK)) īpaši aizsargājami biotopu veidi, 2 no tiem prioritāri aizsargājami (*): “7110* Aktīvi augstie purvi”, “7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās”, “7140 Pārejas purvi un slīkšņas”, “91D0* Purvaini meži”, “3160 Distrofi ezeri”. Teritorijā konstatētas 4 Latvijā īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas (nozīmīgākās: pundurbērzs Betula nana, ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum, 2 sūnu un 1 sēņu suga. Tas ir viens no nedaudzajiem purviem Latvijā, kurā sastopamas gan austrumu tipa (pundurbērzs Betula nana, ārkausa kasandra), gan rietumu tipa (ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum) purvu veģetācijas pazīmes. Teritorija ar piegulošajiem mežiem atzīta par putniem starptautiski īpaši nozīmīgu vietu

„Cenas tīrelis”(diagnosticējošās sugas sējas zoss Anser fabalis, dzērve Grus grus, purva tilbīte Tringa glareola). Kopumā faunā dažādos laikos konstatētas 26 Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas putnu sugas, 5 Eiropas Padomes Biotopu Direktīvas zīdītājdzīvnieku sugas, 4 bezmugurkaulnieku un 2 abinieku sugas.

2005. gadā LDF izstrādāja dabas aizsardzības plānu 2005.-2020. gadam (xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxx/xxx/xxxx/xxxxx_xxxxxxx/xxxxx_xxxxxxx/%00%00/ ).

Faktori, kas jau pirms paredzētās darbības īstenošanas negatīvi ietekmē Natura 2000

teritorijā vai potenciāli ietekmējamā teritorijas daļā esošās dabas vērtības

Būtiskākais dabas lieguma “Cenas tīrelis” dabas vērtību saglabāšanos ietekmējošais faktors ir apkārtējās teritoriju meliorācija lauksaimniecības zemju ierīkošanai un kūdras ieguvei. Pirmie meliorācijas pasākumi veikti 20 gs. sākumā. Mūsdienās no agrākā Cenas tīreļa saglabājušās 2 mazietekmētas daļas – lielākā no tām (2296 ha) ietilpst dabas liegumā “Cenas tīrelis”, bet mazākā (317 ha) dabas liegumā “Melnā ezera purvs” (atrodas vairāk kā 2 km attālumā no paredzētās darbības vietas). Grāvju izraisītā teritoriju degradēšanās šobrīd novērojama apmēram 50 m platā joslā, tomēr, ilgtermiņā iespējams, ka summējoties vairākiem nelabvēlīgiem faktoriem, piemēram – klimata izmaiņām, vides eitrofikācijai, degradēto purva biotopu platības turpmāk var paplašināties.

Likumsakarības un mijiedarbības, kas nosaka dabas vērtību pastāvēšanu Natura 2000 teritorijā (piemēram, atbilstošs hidroloģiskais režīms, esošie sugas pārvietošanās koridori)

Dabas lieguma “Cenas tīrelis” galvenās dabas vērtības ir saistītas ar aktīva sūnu purva biotopu kompleksu. Purvaino biotopu ilglaicīgai pastāvēšana un saglabāšanās primāri ir atkarīga no atbilstoša hidroloģiskā režīma. Lai gan Xxxxx purva masīva meliorācija ir uzsākta jau 00.xx. pirmajā pusē, aizsargājamās teritorijas platības lielums (2296 ha) ļauj saglabāties meliorācijas un cilvēka darbības mazietekmētām teritorijām. Meliorācijas grāvji atrodas tikai dabas lieguma perifērijā (daļa purva dabiskajā ārmalā), to nešķērsojot.

Augu sugu migrāciju daļēji apgrūtina apvidus apsaimniekošanas un apbūves intensitāte, bet pozitīva ietekme ir apkārtnē esošajiem plašajiem mežu masīviem. Putnu faunai nozīmīga ir dabas lieguma atrašanās sugu migrācijas ceļā un lielas purva platības cilvēkiem salīdzinoši grūtā piekļūstamās vietās.

LIFE projekta LIFE04NAT/LV/000196 “Implementation of mire habitat management plan for Latvia” (“Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā”) pasākumu ietvaros notikusi aizsprostu veidošana uz grāvjiem, lai stabilizētu dabas lieguma „Cenas tīrelis” hidroloģisko režīmu. Dabas liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts (xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxx/...).

Teritorijas nozīme Natura 2000 teritoriju tīkla vienotībā valstī un bioģeogrāfiskajā rajonā

Latvijā nav veikti mērķtiecīgi pētījumi par dabas lieguma “Cenas tīrelis” nozīmi Natura 2000 tīklā un bioģeogrāfiskajā reģionā. Bet, var atzīmēt, ka visās Eiropas Kopienas valstīts mitrāji tiek atzīti kā īpaši vērtīgi un apdraudēti.

DL “Cenas tīrelis” aizsargājamo biotopu platību īpatsvars

Tabula Nr.9

ES īpaši aizsargājamais biotopu veids DL “Cenas tīrelis”	Platība, ha DL “Cenas tīrelis”	Platība, ha		Platība, ha		Platība, ha
		Natura 2000 teritorijās	No tiem DL “Cenas tīrelis, %	Latvijā kopumā	No tiem DL “Cenas tīrelis”, %	Boreālajā bioģeogr. reģionā	No tiem DL “Cenas tīrelis”, %	Ietekmes vērtējums īstenojot plānoto darbību
7110* Aktīvi augstie purvi	1790	70863	2,53	266200	0,67	967000	0,18	Neitrāla vai ilgtermiņā platības samazināšanās par dažiem ha
7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama, vai notiek dabiskā atjaunošanās	22	8271	0,3	31700	0,07	72800	0,03	neitrāla vai ilgtermiņā platības palielināšanās par dažiem ha
90D0* Purvaini meži	128	35419	0,36	200000	0,06	2693800	0,005	neitrāla

Paredzētās darbības īstenošanas rezultātā nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamu biotopu un augu sugu populācijām tādā apmērām, lai tā būtiski ietekmētu šo biotopu un sugu populāciju izdzīvošanu un saglabāšanās apstākļus valstī vai reģionā kopumā.

Konstatētās īpaši aizsargājamās sugas vai sugu grupas: zemesgabalā netika konstatētas īpaši aizsargājamas augu sugas.

Konstatētie Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamie biotopi: apsekotajā zemesgabalā netika konstatēti Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopu veidi. Plānotās darbības vietas R mala piekļaujas Cenas tīreļa daļai, kas neietilpst dabas lieguma platībās. Šeit sastopams EK īpaši aizsargājams biotops “7120 Degradēti augstie purvi kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās”. Biotops veidojies kūdras atradnes “Cenas tīrelis” izstrādes vajadzībām ierīkojot meliorācijas grāvju tīklu, tomēr šeit ierīkotajos kūdras laukos izstrāde tika apturēta un tas ļāva saglabāties ietekmētām sūnu purva platībām. Sastopams degradētiem sūnu purviem raksturīgs augājs ar sila viršiem Calluna vulgaris, purva vaivariņu Ledum palustre, sfagni sastopami fragmentāri. Nosusināšana veicinājusi priežu intensīvāku augšanu. No plānotās darbības vietas aizsargājamo biotopu norobežo purva kontūrgrāvis

Citas apsekotās teritorijas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai nozīmīgas vērtības (piem. dižkoki, alejas u.c.) zemesgabalā netika konstatētas.

IETEKMJU UZ SAVVAĻAS PUTNU POPULĀCIJĀM NOVĒRTĒJUMS

Eksperts Xxxxxxx Xxxxxx (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 08.04.2013,

derīgs līdz 13.05.2023) veica apsekošanu un sniedza Atzinumu par plānotās zivju

dīķsaimniecības izveides Mārupes novadā, nekustamajos īpašumos „Liellauki” (kadastra Nr. 80760111455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 80760110699) un „Strautmaļi” (kadastra Nr. 80760110112) ietekmi uz savvaļas putnu populācijām (Pielikumā Nr.12 pilns eksperta Atzinums).

Izvērtējamā teritorija Mārupes novadā, nekustamajos īpašumos „Liellauki” (kadastra Nr. 80760111455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 80760110699) un „Strautmaļi” (kadastra Nr. 80760110112) apsekota 2018. gada 14. septembrī, laikā no plkst. 10:50 līdz plkst. 11:55, apsekošanā piedaloties SIA “KVL Baltic” pārstāvim Konstantīnam Gribovskim.

Laika apstākļi teritorijas apsekošanas laikā putnu augstai aktivitātei labvēlīgi un tā ir atbilstoši sezonai, diennakts laikam un citiem apstākļiem augsta. Laiks saulains, mākoņi 30–40%, vējš 2–4 balles, gaisa temperatūra +17℃. Izvērtējamā teritorijā veikta rekogniscējoša izpēte. Tā apsekota, pārvietojoties kājām. Apsekošanā izmantots binoklis, fotoaparāts un GPS ierīce ar precizitāti 2–6 m. Atzinuma sagatavošanā izmantota arī cita pieejamā ornitoloģiskā informācija, kā arī veikta kartogrāfiska analīze, izmantojot dažādu karšu, Natura 2000 teritoriju, putniem nozīmīgo vietu un ornitoloģisko datu digitālos slāņus.

Apsekošanas laikā nav konstatēta neviena īpaši aizsargājamā putnu suga . Nav konstatētas arī putnu sugas, kuru aizsardzībai veidojami mikroliegumi un Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās putnu sugas.

Izvērtējamā teritorijā nav nozīmīgu ligzdojošo putnu dzīvotņu un tādu nav arī tuvākajā apkaimē, ieskaitot tai piegulošo Cenas tīreļa perifēriju, kura kalpo kā neskartās purva daļas buferzona dažādu antropogēnu ietekmju mazināšanai uz Cenas tīreļa ornitofaunu. Savukārt, migrāciju laikā caurceļojošās zosis un dzērves barojas Jaunmārupes laukos, bet nakšņo Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā, nelielā skaitā, iespējams, arī Jaunmārupes laukos. Izvērtējamā teritorijā un tās tuvākajā apkaimē līdz šim nozīmīgas migrējošo putnu koncentrācijas nav reģistrētas.

Kopējais trokšņa piesārņojums izvērtējamās teritorijas perifērijā plānotā karjera izstrādes laikā varētu palielināties nedaudz, un, spriežot pēc pašreizējā trokšņa piesārņojuma līmeņa, kā arī karjera izstrādātāja plāniem ap smilts ieguves vietu ierīkot augsnes vaļņus, putniem nozīmīgākās Cenas tīreļa platības tas varētu skart nebūtiski vai neskart nemaz. Savukārt, pārējā karjera perifērijā, ņemot vērā to, ka kumulatīvā aspektā smilts izstrādes un tās transportēšanas radītu ietekmju intensitāte telpā un laikā varētu palielināties salīdzinoši nedaudz, tā ir uzskatāma par nebūtisku.

Tā kā teritorijā plānota zivju dīķu ierīkošana komerciālai makšķerēšanai un rekreatīviem pasākumiem. Šobrīd nav definēti pasākumi nedz putnu atbaidīšana, nedz speciāla piesaistīšana, bet atbaidīšanas pasākumi varētu tikt realizēti tikai tajā gadījumā, ja putni, kas uzturētos dīķos, radītu draudus aviācijas drošībai lidmašīnām, kas ielido un aizlido no starptautiskās lidostas “Rīga”. Ja tāda nepieciešamība nākotnē radīsies, atbaidīšanas pasākumu kompleksa izstrādei, ņemot vērā aktuālo ornitoloģisko situāciju kā pašos zivju dīķos, tā to perifērijā (līdz 20 km rādiusā), rekomendējams piesaistīt ornitologu. Uzskatu, ka pašlaik tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka tradicionālās migrējošo putnu barošanās, atpūtas un nakšņošanas vietas atrodas pietiekami lielā attālumā no izvērtējamās teritorijas un pēdējā, kā potenciāla putnu koncentrācijas vieta, kā tāda nebūs vismaz to laiku, kāds ir nepieciešams atradnes resursu pilnīgai izmantošanai un vēl vismaz dažus gadus pēc teritorijas rekultivācijas.

4.8. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums

AINAVISKO VĒRTĪBU RAKSTUROJUMS

2007.gada 29.martā LR Saeimā ir pieņemts likums "Par Eiropas ainavu konvenciju", kas stājās spēkā ar 2007.gada 19.aprīli. Eiropas ainavu konvencija pieņemta Florencē 2000. gada 20. oktobri. Ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta Eiropas ainavu konvencija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija noteikta par kompetento institūciju, kura koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi. Konvencijas izpratnē "ainava" nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā. Puses apņemas: identificēt ainavas visā tās teritorijā; analizēt to īpašības, un spēkus un ietekmes, kas tās pārveido; dokumentēt un ņemt vērā izmaiņas; novērtēt šādi identificētās ainavas, ņemot vērā to īpašās vērtības, kuras ieinteresētās puses un iedzīvotāji tām ir piešķīruši. Katrai pusei, pēc konsultācijām ar sabiedrību, jānosaka ainavas kvalitātes mērķus identificētajām un izvērtētajām ainavām. Lai ainavu politika tiktu īstenota, katra Puse apņemas ieviest instrumentus, kuru mērķis ir aizsargāt un pārvaldīt ainavas un/vai plānot ainavas.

Latvijā nav izstrādāti vienoti ainavu vērtēšanas kritēriji, nav noteikta neviena aizsargājama ainava un to kvalitātes mērķi. Šobrīd Latvijā nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas noteiktu ainavu vērtēšanas kārtību, mērķus un prasības ainavu aizsardzībai. Katrs eksperts ainavas vērtē, izmantojot savu subjektīvo vērtējumu un izvēlētus vērtējuma kritērijus.

Paredzētās darbības teritorijas ainavas apraksts veidots pamatojoties uz Xxxx. X.Xxxxxxxxxx (2002) piedāvātu ainavu aprakstīšanas shēmu, kā galvenos faktorus izdalot:

• Fiziskos faktorus (ģeoloģija, reljefa formas, mitruma režīms, augsne, veģetācija, ekoloģija);

• Cilvēka faktorus (arheoloģija, ainavas vēsture, zemes izmantošanas veids, celtnes un apdzīvotas vietas);

• Estētiskos faktorus (proporcija, mērogs, noslēgtība, saskaņotība, krāsa, skati);

• Asociācijas (vēsturiskās un kultūras).

Fiziskie faktori: Paredzētās darbības teritorijas un tai piegulošo platību ainava veidojusies uz samērā vienveidīgiem kvartāra nogulumu iežiem. Pārsvarā teritorijā dominē smilšainie nogulumi, tikai teritorijas zemākajos iecirkņos virs ledāja veidotajiem nogulumiem izveidojušies dažāda biezuma kūdras nogulumi. Vienveidīgie ledāju nogulumi nosaka arī samērā vienkāršu un vienveidīgu, līdzenuma reljefu. Teritorija ir meliorētu lauksaimniecības zemju bloka sastāvdaļa. Teritorijā nav īpaši aizsargājamas teritorijas, īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi.

Attēls Nr.17 Skats uz paredzētās darbības teritoriju (Avots: X.Xxxxxx foto)

Tādējādi fiziskie faktori nerada priekšnoteikumus augstvērtīgu vai nozīmīgu ainavu

noteikšanai.

Cilvēka faktori: Paredzētās darbības teritorija un tās tuvākā apkārtne nesaistās ar nozīmīgiem cilvēka faktoriem. Tajā nav vēsturisko vai arheoloģisko pieminekļu, vēsturiski nozīmīgu vietu.

Estētiskie faktori: Teritorijā vērtējama kā labi pārredzama meliorētu un daļēji intensīvi apsaimniekotu, daļēji pakāpeniski aizaugošu ar krūmāju lauksaimniecības zemju teritorija. No autoceļa paveras tālu skatu perspektīva, taču ainava ir samērā vienmuļa līdzenuma ainava ar atsevišķām viensētām. Tādējādi paredzētās darbības teritorijas vides estētiskā vērtība ir zema. Plašas ūdens teritorijas izveide ainavu papildinātu ar jaunu elementu, viešot daudzveidību.

Asociācijas (vēsturiskās un kultūras): Paredzētās darbības un tai piegulošā teritorija atrodas attālu no teritorijām, kuras saistās ar vēsturiskiem pieminekļiem un notikumiem. Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav vietu vai objektu, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tautas nemateriālo mantojumu, piemēram, teikām vai nostāstiem. Teritorija nav saistīta ar pazīstamu, slavenu personu dzīvi vai darbību.

Kopumā var secināt, ka Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav konstatēti tādi faktori, pamatojoties uz kuriem būtu iespējams un nepieciešams izdalīt vērtīgas vai aizsargājamas ainavas.

KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

Novadā atrodas viens valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietverts objekts : Nr. 9129, Švarcenieku muiža, kurai noteikts vietējas nozīmes Arhitektūras pieminekļa statuss, muiža atrodas Mārupes novadā, Jaunmārupē, Xxxxxxx xxxxx 0.

Paredzētās darbības īstenošana neskar un neietekmē šo kultūras pieminekli.

4.9. Objektam paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē esošo citu vides problēmu un

riska objektu raksturojums

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav konstatētas būtiskas esošas vai potenciālas vides problēmas. Tajā nav noteiktas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas teritorijas, nav attīstīti mūsdienu ģeoloģiskie procesi, nav konstatēts gaisa piesārņojums.

Tuvākajā apkārtnē Mārupes novada teritorijā ir veikta vai tiek veikta vairāku dīķu ierīkošana, kas saistīta ar smilts materiāla izrakšanu. Tā kā smilts materiāls tiek iesaistīts saimnieciskajā darbībā (pārdots), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikta ģeoloģiskā izpēte, akceptēti derīgā izrakteņa krājumi un saņemta zemes dzīļu izmantošanas licence.

Saimnieciskās darbības veicēji”:

1. Nekustamais īpašums “Viesītes”. Valsts vides dienests 2011.gada 10.martā sagatavoja smilts atradnes “Viesītes” derīgo izrakteņu atradnes pasi, kas derīga līdz 2021.gada 9.martam. Dienests SIA “KASTOS” 2011.gada 11.aprīlī izsniedza zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.CS11ZD0098 derīgo izrakteņu ieguvei atradnē “Viesītes”, kas derīga līdz 2021.gada 9.martam. Licences Nr.CS11ZD0098 laukuma platība 2,29 ha. Atradne rekultivēta un 2017. gada 20 .oktobrī ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes protokolu Nr.73 izslēgta no Derīgo izrakteņu atradņu reģistra. Dīķī ir reģistrēts zivju ganāmpulks un tiek ierīkota rekreācijas infrastruktūra.

2. Nekustamais īpašums “Buras”. Dienests 2017.gada 26.jūlijā sagatavoja smilts atradnes “Jaunviesītes” iecirkņa “Buras” pasi, kas derīga līdz 2042.gada 25.jūlijam. 2018.gada 28.septembrī LVĢMC komisija ar sēdes protokolu Nr.69 izslēdza smilts atradnes “Jaunviesītes” iecirkni “Buras” no Derīgo izrakteņu atradņu reģistra, pamatojoties uz SIA “KVL Baltic” iesniegumu, kurā norādīts, ka atradnē ieguve nav notikusi.

3. Nekustamais īpašums „Jaunviesītes”. Dienests 2015.gada 28.augustā sagatavoja smilts atradnes „Jaunviesītes” pasi, kas derīga līdz 2035. gada 31. decembrim. Dienests 2015. gada 28. augustā izsniedza SIA “KVL Baltic” licenci Nr.CS15ZD0310 derīgo izrakteņu ieguvei smilts atradnē „Jaunviesītes”, kas derīga līdz 2035.gada 31.decembrim. Licences Nr.CS15ZD0310 laukuma platība ir 4,1 ha. Dienests 2015.gada 14.decembrī ar lēmumu Nr.CS15VL0131 saskaņoja smilts atradnes

„Jaunviesītes” derīgo izrakteņu ieguves projektu. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, atradnē laika periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam, tika iegūti 58,314 tūkst. m3 smilts. Saskaņā ar LVĢMC datiem un operatora sniegto atskaiti par 2018. gadu, smilts atradnē „Jaunviesītes” uz 2019. gada 1. janvārim ir palikuši 222,54 tūkst. m3 smilts. Pārvalde 2016. gada 19. janvārī izsniedza Dabas resursu lietošanas atļauju (turpmāk - DRLA) Nr. RI16DI0002, kura bija derīga līdz 2018. gada 31. decembrim un ar kuru tika atļauts saimnieciskajā darbībā izmantot 19000 m3 augsnes, kas tika iegūta smilts atradnes „Jaunviesītes” sagatavošanas darbos. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, saimnieciskajā darbībā laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam, tika izmantoti 17211 m3 augsnes (melnzemes).

4. Nekustamajā īpašumā „Jaunviesītes” ietilpst arī smilts atradne „Jaunviesītes 2”. Dienests 2014.gada 13.augustā sagatavoja smilts atradnes „Jaunviesītes 2” pasi, kas derīga līdz 2039.gada 28.jūlijam. Dienests 2014.gada 12.septembrī SIA „KVL Baltic” izsniedza licenci Nr.CS14ZD0382 derīgo izrakteņu ieguvei smilts atradnē

„Jaunviesītes 2”, kas derīga līdz 2039.gada 28.jūnijam. Licences laukuma platība ir 3,25 ha. Dienests 2015.gada 11.augustā ar lēmumu Nr.CS15VL0086 saskaņoja smilts atradnes „Jaunviesītes 2” derīgo izrakteņu ieguves projektu un 2018.gada 19.septembrī ar lēmumu Nr.CS18VL0157 grozījumus smilts atradnes „Jaunviesītes 2” projektā. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, atradnē laika periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam, tika iegūti 657 011 tūkst. m3 smilts. Xxxxxxxx 2015. gada 27. augustā izsniedza DRLA Nr. RI15DI0014, kura bija derīga līdz 2018. gada 27. augustam un ar kuru tika atļauts saimnieciskajā darbībā iesaistīt

augsni 13300 m3 apjomā, kas tika iegūta smilts atradnes „Jaunviesītes 2”

sagatavošanas darbos.

5. Nekustamais īpašums „Lielstraumes”. Dienests 2015.gada 17.novembrī sagatavoja smilts atradnes „Lielstraumes” pasi, kas derīga līdz 2040.gada 16.novembrim. Dienests 2016.gada 1.martā izsniedza SIA „KVL Baltic” licenci Nr.CS16ZD0059 derīgo izrakteņu ieguvei smilts atradnē „Lielstraumes”, kas derīga līdz 2040.gada 31.decembrim. Licences laukuma platība 3,46 ha. Dienests 2017.gada 24.novembrī ar lēmumu Nr.CS17VL0142 saskaņoja smilts atradnes „Lielstraumes” derīgo izrakteņu ieguves projektu. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, atradnē laika periodā no 2017. gada līdz 2019. gadam, tika iegūti 89,175 tūkst. m3 smilts un ir palikuši 151,72 tūkst. m3 smilts.

6. “Jaunviesītes” un “Lielstraumes” veido vienotu dīķsaimniecības objektu. Saskaņā ar paredzētās darbības ierosinātāja sniegto informāciju, Paredzētā darbība tiks uzsākta pēc tam, kad smilts izrakšanas darbi šajā objektā būs pilnīgi pabeigti. Tos plāno pabeigt 2019. gadā. Lai gan aprēķinātie smilts krājumi šajās teritorijās ir daudz lielāki, nav nepieciešamība un netiek plānots tos visus izrakt. Tā kā mērķis ir dīķa ierīkošana, tad tiek izrakts tik daudz smilts materiāla cik nepieciešams konkrētā dziļuma un konfigurācijas dīķa izveidei. Apvienotajos īpašumos “Jaunviesītes” un “Lielstraumes” jau ir uzsākta dīķa aprīkošana, veidojot tā krastus un apzaļumojot tajā daļā, kur ir sasniegts optimālais dziļums. Attēlā Nr.18 redzama plānotā dīķa skice.

Attēls Nr.18 Īpašumu “Jaunviesītes” un “Lielstraumes” paredzētā dīķa skice (Avots: SIA “AV

Apsaimniekotājs”)

7. Nekustamais īpašums „Misiņi-1”. Dienests 2015.gada 23.oktobrī sagatavoja smilts atradnes „Misiņi-1” pasi, kas derīga līdz 2040. gada 8. septembrim. Dienests 2016. gada 3. martā izsniedza SIA „EURO MINING GROUP” licenci Nr.CS16ZD0064 derīgo izrakteņu ieguvei smilts atradnē „Misiņi-1”, kas derīga līdz 2040.gada 8.septembrim. Licences Nr.CS16ZD0064 laukuma platība 4,8 ha. Dienests 2016.gada 27.jūnijā ar lēmumu Nr.CS16VL0100 saskaņoja smilts atradnes „Misiņi-1” projektu. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, atradnē laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam tika iegūti 79,44 tūkst. m3 smilts. Saskaņā ar LVĢMC datiem un operatora sniegto atskaiti par 2018. gadu, smilts atradnē „Misiņi- 1” uz 2019. gada 1. janvārim ir palikuši 100,47 tūkst. m3 smilts. Pārvalde 2016. gada

22. jūlijā izsniedza DRLA Nr. RI16DI0010, kura bija derīga līdz 2018. gada 31. decembrim un ar kuru tika atļauts saimnieciskajā darbībā iesaistīt augsni 12220 m3 apjomā, kas iegūta smilts atradnes „Misiņi-1” sagatavošanas darbos. Ņemot vērā pārskatus par dabas resursu lietošanu, saimnieciskajā darbībā laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam, tika izmantoti 3548 m3 augsnes (melnzeme). Saskaņā ar īpašnieka sniegto informāciju, šajā īpašumā dīķa rakšanas darbi tiks pabeigti 2019.gadā un tiks veikta dīķa aprīkošana.

8. Nekustamais īpašums “Jaunarāji”. Dienests 2016.gada 6.maijā sagatavoja smilts atradnes „Jaunarāji” pasi, kas derīga līdz 2041.gada 5.maijam. Dienests 2016.gada 10.maijā SIA „LAMAT VZ” izsniedza licenci Nr.CS16ZD0142 derīgo izrakteņu ieguvei smilts atradnē „Jaunarāji”, kas derīga līdz 2041.gada 9.maijam. Licences Nr.CS16ZD0142 laukuma platība ir 4,92 ha. Dienests 2016.gada 1.jūlijā ar lēmumu Nr.CS16VL0102 saskaņoja smilts atradnes „Jaunarāji” derīgo izrakteņu ieguves projektu. Saskaņā ar LVĢMC datiem, smilts atradnē „Jaunarāji” uz 2019. gada 1. janvārim ir palikuši 234,60 tūkst. m3 smilts. Pārvalde 2016. gada 26. augustā izsniedza DRLA Nr. RI16DI0012, kura derīga līdz 2019. gada 25. augustam un ar kuru ir atļauts saimnieciskajā darbībā izmantot augsni 15000 m3, kas iegūta smilts atradnes „Jaunarāji” sagatavošanas darbos.

9. Nekustamais īpašums „Ķoņi”. Xxxxxxxx xxxxxxxx personai 2016. gada 23. septembrī izsniedza DRLA Nr.RI16DI0014, kura ir derīga līdz 2019. gada 22. septembrim un ar kuru ir atļauts saimnieciskajā darbībā izmantot augsni 4600 m3 un smilti 19093 m3, kas iegūta dīķa rakšanas rezultātā. Tādējādi rakšanas darbi īpašumā Ķoņi tiks pabeigti pirms paredzētās darbības uzsākšanas.

Jāatzīmē, ka visos īpašumos dīķu izrakšana notiek nepazeminot pazemes ūdens līmeni. Tādējādi, vērtējot kopējās un savstarpējās ietekmes nav prognozējamas paredzētās darbības un darbību īpašumos “Jaunviesītes”, “Lielstraumes” un “Misiņi-1” kopējas vai savstarpējas ietekmes. Darbi šajos objektos būs pabeigti pirms tiks uzsākti smilts izrakšanas darbi īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi”.

Lai gan nav bijusi iespēja iegūt informāciju no īpašnieka, ņemot vērā īpašuma “Ķoņi” un tajā plānotā dīķa nelielo izmēru un to, ka jau 2018.gadā ir uzsākti dīķa rakšanas darbi, var prognozēt, ka tie tiks pabeigti pirms Paredzētās darbības uzsākšanas.

Tāpat nav bijusi iespēja iegūt informāciju no īpašuma “Jaunarāji” īpašnieka. Tajā notiek smilts izrakšanas darbi, bet nav iespējams novērtēt cik ilgi un intensīvi tos plānots veikt.

Paredzētās darbības prognozējamajā ietekmes teritorijā nav citu nozīmīgu rūpniecības vai

vides risku objektu.

5. IESPĒJAMĀ IETEKME UZ VIDI PAREDZĒTĀS DARBĪBAS ĪSTENOŠANAS LAIKĀ

5.1. Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē

LVĢMC sniegusi informāciju par esošo piesārņojuma līmeni Paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijās, kā arī smilts materiāla transportēšanas teritorijās līdz autoceļam A5 veicot modelēšanu un sagatavojot izkliedes kartes šādām gaisu piesārņojošām vielām: oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds, putekļu daļiņas PM10 un PM2,5, kā arī sēra dioksīds. Daļiņām PM10 noteikta diennakts 36.augstākā vērtība, sēra dioksīdam – diennakts 4.augstākā vērtība, slāpekļa dioksīdam noteikta stundas 19.augstākā vērtība, sēra dioksīdam stundas 25.augstākā vērtība.

FONA PIESĀRŅOJUMA LĪMENIS

Fona piesārņojuma līmeņa novērtēšana tika veikta balstoties uz valsts statistiskā pārskata par gaisa aizsardzību „Nr.2-Gaiss” atskaites par Mārupes novadā esošajiem uzņēmumiem un to piesārņojošām vielām 2017. gadā.

Papildus stacionāro avotu radītajām emisijām, fona piesārņojuma līmeņa novērtēšanā, tika izmantota informācija par autotransporta plūsmu izmantojot Va/s "Latvijas Valsts ceļi" publiski pieejamo informāciju par satiksmes intensitāti uz valsts autoceļiem par laika posmu no 1996. gada līdz 2016. gadam.

Tā kā publiski nav pieejama informācija par blakus esošo saimnieciskās darbības veicēju kravas autotransporta intensitāti, pieņemti dati no veiktās autotransporta gada nobraukuma uzskaites Mārupes novada pašvaldības ceļiem un ielām:

- ceļa C-22 GDVI (gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte kravas automašīnām) ir 217;

- C-2 GDVI kravas automašīnām ir 91;

- C-4 GDVI kravas automašīnām ir 58.

Fona piesārņojuma līmeņa modelēšana tika veikta diviem variantiem:

1. Esošais fons ņemot vērā atradnes “Jaunviesītes” darbību. Esošā brīža fona aprēķinos tika iekļauti gaisa piesārņojošo vielu emisiju dati par atradni “Jaunviesītes”. Tika pieņemts, ka atradnē “Jaunviesītes” izstrādes apjomi, tehnikas vienības un kravas transportlīdzekļi būs tieši tādā pašā apjomā kā aprēķinos veiktajām atradnēm “Liellauki” un “Strautmaļi”. Kā arī ņemtas vērā emisijas, kas rodas no blakus esošo teritoriju tehnikas vienībām teritorijās “Koņi”, “Jaunarāji”, “Misiņi-1”.

2. Esošais fona piesārņojums atradņu “Liellauki” un “Strautmaļi” izstrādes laikā. Esošais piesārņojuma līmenis atradņu “Liellauki” un “Strautmaļi” izstrādes procesā tika aprēķināts neņemot vērā atradnes “Jaunviesītes” darbību, jo šīs atradnes izstrāde jau būs pabeigta un visas tehnikas vienības pārceltas uz “Liellaukiem” un “Strautmaļiem”. Tomēr pie fona aprēķiniem tiek piesummētas emisijas no blakus esošajām teritorijām: “Koņi”, “Jaunarāji”, “Saulgoži B”. Darbība no teritorijas “Misiņi-1” tiek pārcelta uz teritoriju “Saulgoži B”, kas tiek ņemta vērā esošā fona aprēķiniem.

Esošais piesārņojuma līmenis smilts atradņu “Liellauki” un “Strautmaļi” ietekmes zonā

sniegts 10. un 11. tabulā.

Gaisa piesārņojošo vielu emisiju aprēķins un izkliedes kartes pievienotas pielikumā Nr.13, gaisa piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas ievaddati, programmfaili, sagatavotās kartes pievienotas pielikumā Nr.14 - pielikums pievienots tikai elektroniskā formā.

Esošais piesārņojuma līmenis smilts atradņu “Liellauki” un “Strautmaļi” ietekmes zonā

(ņemot vērā atradņu “Jaunviesītes”, “Misiņi 1”, “Jaunarāji”, “Koņi” darbību)

Tabula Nr.10

Viela	Gada vidējā koncentrācija, μg/m3
Oglekļa oksīds (CO)	330,83
Slāpekļa dioksīds (NO2)	10,26
Daļiņas PM10	21,89
Daļiņas PM2.5	11,03
Sēra dioksīds (SO2)	0,358

Esošais piesārņojuma līmenis smilts atradņu “Liellauki” un “Strautmaļi” ietekmes zonā

(ņemot vērā atradņu “Saulgoži B”, “Jaunarāji”, “Koņi” darbību)

Tabula Nr.11

Viela	Gada vidējā koncentrācija, μg/m3
Oglekļa oksīds (CO)	330,82
Slāpekļa dioksīds (NO2)	10,24
Daļiņas PM10	15,5
Daļiņas PM2.5	10,28
Sēra dioksīds (SO2)	0,343

Paredzētās darbības ietekmes zonā nav konstatēti gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi.

PROGNOZĒTĀS EMISIJAS GAISĀ PAREDZĒTĀS DARBĪBAS ĪSTENOŠANAS LAIKĀ

Izvērtējot paredzēto darbību un katru tās etapu, konstatēts, ka Zivju dīķu ekspluatācija ne 1. alternatīvajā variantā ne 2. alternatīvajā variantā nerada emisijas gaisā.

Tādēļ emisiju aprēķins veikts smilts ieguves un transportēšanas procesam zemes īpašumos “Liellauki” un “Strautmaļi” Mārupes novads (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 8076 011 0699 un nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 0112). Iegūtie aprēķinu dati, gaisa izkliedes modelī attēloti izvēloties vienotā laukuma centra koordinātas. Paredzētā darbība - Zivju dīķsaimniecības izveide un ar

to saistītā smilts materiāla izrakšana un izvešana. Aprēķinos un modelēšanā ņemti vērā esošās saimnieciskās darbības un to radītās emisijas gaisā.

Galvenie nosacījumi un pamatdati, kas tika ņemti vērā gaisa modeļa izstrādei un aprēķinu veikšanai

Gada ieguves apjoms

Smilts ieguves apjoms gadā plānots no 50 000 m3 – 100 000 m3. Aprēķinos tiek pieņemts sliktākais iespējamais scenārijs, ka gada laikā tiek izstrādāti 100 000 m3 derīgā materiāla.

Pieņemot, ka lielāks pieprasījums pēc derīgā materiāla ir aktīvajā būvniecības sezonā (no maija – oktobrim (ieskaitot)), tad var pieņemt, ka šajā laika periodā no visa prognozētā gada ieguves apjoma izstrādās apmēram 80% jeb līdz 80 000 m3 derīgā materiāla.

Pieņemts, ka atradne gada griezumā var darboties nepārtraukti, tas ir, visas darba dienas (50 nedēļas x 5 dienas ~ 252 dienas gadā).

Izstrādes intensitāti gada griezumā var izdalīt trīs periodos:

1) intensīva atradnes izstrāde būs 126 dienas (darbdienu skaits no maija līdz oktobrim

(ieskaitot);

2) vidēja atradnes izstrāde būs 63 dienas (darbdienu skaits novembris, marts, aprīlis);

3) vidēja atradnes izstrādes būs 63 dienas (darbdienu skaits decembris, janvāris, februāris).

Aprēķiniem pieņemts, ka diennakts griezumā atradnes izstrāde plānota diennakts gaišajā laikā pēc iespējas tuvāk normālam darba laikam - no 7:00 līdz 19:00. Pieņemot, ka lielāks pieprasījums pēc derīgā materiāla ir aktīvajā būvniecības sezonā (maijs – oktobris), tiek pieņemts, ka šajā laika periodā (126 dienas) izstrāde notiek no 7:00-19:00 jeb 12 h dienā. Pārējā laikā gada griezumā izstrāde notiks maksimums 4 un 6 h dienā.

Derīgā materiāla iegūšana

Derīgā materiāla ieguvei izmantos ekskavatoru, un hidraulisko bagaru (zemes sūkni). Ar zemes sūkni iesūktais materiāls tiks nogādāts krastā uz nosusināšanas krautnēm. Pēc nosusināšanas derīgā materiāla apstrāde notiks iepriekš minētajā „parastajā” kārtībā. Zemes sūcēja darbību ierobežo laika apstākļi, proti, ar to nevar strādāt, ja ir aizsalusi ūdenstilpne. Tāpēc var pieņemt, ka zemes sūcējs strādās tikai aktīvajā būvniecības sezonā maijs-oktobris (12. un 13. tabula).

Derīgā materiāla izvešana

Derīgā materiāla izvešanai aktīvajā periodā paredzēti aptuveni 45 reisi dienā. Tā kā materiāla izvešanu īsteno pircēji ar saviem transporta līdzekļiem, nav iespējams viennozīmīgi prognozēt mašīnu kravnesību. Tā var mainīties plašās robežās no 9 - 30 m3. Līdzšinējā prakse rāda, ka visbiežāk izmantotas smagās automašīnas ar kravnesību 12 m3 un 18 m3. Tiek plānots, ka būs divu veidu smagās automašīnas ar kravnesību 12 m3 un 18 m3. Izvešana tiek veikta tikai darba dienās - 252 dienas gadā. Materiālu izvešanas apjomi dienā ir atkarīgi no izstrādes perioda, izvešana plānota no 79,39 m3 līdz 634,92 m3 dienā (12. tabula).

Kravas automašīnu slodze nepieaugs, jo paredzētā darbība netiks veikta paralēli atradņu “Jaunviesītes”, “Jaunviesītes-2” un “Lielstraumes” darbībai, arī derīgā materiāla izvešanas darbi, kas ir paredzētās darbības veicējs iepriekš minētajos zemes īpašumos. Transportēšanas maršrutus tiks diversificēts, uzbraucot uz C-2 ceļa, kravas automašīnas

nogriezīsies gan pa labi, gan pa kreisi, tādā veidā mazinot ietekme uz apkārtējo vidi, ja visas kravas automašīnas pārvietotos pa C-22 (Misiņi-Lāčplēši) un V-21 (Loka ceļš) ceļiem. Ceļa posms no C-22 uzbraucot uz Loka ceļu (V-21) un C-4 (Mehāniskās darbnīcas – Peles) ir asfaltēti.

Darbības īstenošanai jaunu ceļu vai pievedceļu būvniecība netiek paredzēta. Iebraukšana ieguves vietā notiks no ziemeļaustrumiem pa iebrauktuvi caur zemes īpašumiem ar kadastra Nr.8076 011 0020, Nr.8076 011 0139, Nr.8076 011 0255 un Nr.8076 011 0267. Norādītajās

zemes vienībās piebraucamais ceļš un tā izmantošana dīķsaimniecības izveidei (tai skaitā smilts materiāla transportēšanai) ir noteikts kā apgrūtinājums un reģistrēts zemesgrāmatās.

Darbības veikšanai netiek paredzēts veidot jaunus infrastruktūras objektus. Transporta un tehniskas vienības darbu laikā paredzēts novietot uz austrumiem no ieguves vietas zemes īpašumā „Jaunviesītes”, kur jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Šeit ir izvietota apsardze, darbinieku sadzīves telpas, tehnikas novietne, atkritumu konteineri, ugunsdzēsības aprīkojums u.c.

Paredzētā darbība ietver smilts materiāla izstrādi dīķa izveidošanas vietā atradnēs „Liellauki” un “Strautmaļi” pēc analoga tehnoloģiskā risinājuma, kā tas tiek īstenots smilts atradnēs

„Jaunviesītes”, „Jaunviesītes-2” un „Lielstraumes”, izmantojot to pašu tehniku, darbi

vienlaicīgi netiks veikti.

Derīgā materiāla krautnes

Viss iegūtais derīgais (smilts) materiāls, kas tiek izstrādāts tiek novietots krautnēs izžūšanai. Prognozētais izstrādes apjoms gada laikā 100 000 m3. Krautnes tiks veidotas karjera iekšienē.

Prognozētais ieguves apjoms

Tabula Nr.12

	Decembris, janvāris, februāris	Maijs - oktobris	Marts, aprīlis, novembris	Kopā gadā
Prognozētais izstrādes apjoms gadā	5 000 m3 (7850 t)	80 000 m3 (125 600 t)	15 000 m3 (23 550 t)	100 000 m3 (157 000 t)
Darba dienu skaits	63	126	63	252 dienas
Maksimālais darba laiks dienā laika periodā 7:00- 19:00	4 h (252 h)	12 h (1512 h)	6 h (378 h)	2142 h
Maksimālais prognozētais izstrādes apjoms dienā	79,37 m3 (124,61 t)	634,92 m3 (996,82 t)	238,10 m3 (373,82 t)	-
Zemes sūcējs
Xxxxx sūcēja darba stundas	-	2142 h	-	2142 h

	Decembris, janvāris, februāris	Xxxxx - xxxxxxxx	Xxxxx, aprīlis, novembris	Kopā gadā
Materiāla izvešana – kravas automašīnas
Maksimālais prognozētais izstrādes apjoms dienā	79,37 m3 (124,61 t)	634,92 m3 (996,82 t)	238,10 m3 (373,82 t)	-
Transportlīdzekļa kravnesība (18m3 un 12 m3 mašīnu kravnesība)	18 m3 (39,69 m3 jāizved) 12 m3 (39,69 m3 jāizved)	18 m3 (317,46 m3 jāizved) 12 m3 (317,46 m3 jāizved)	18 m3 (119,05 m3 jāizved) 12 m3 (119,05 m3 jāizved)	-
Reisu skaits dienā pret ieguves apjomu dienā	6 reisi dienā (6 braucieni ar kravu un 6 braucieni bez kravas)	45 reisi dienā (45 braucieni ar kravu un 45 braucieni bez kravas)	17 reisi dienā (17 braucieni ar kravu un 17 braucieni bez kravas)	-
Kravas mašīnu nobrauktie km atradnes teritorijā vienas dienas laikā (no atradnes tālākā gala līdz tehn. laukumam ~ 600 m)	7,2 km	54,0 km	20,4 km	8 542,8 km gadā

Smilts ieguvē izmantotās iekārtas

Tabula Nr.13

Tehnikas vienība	Jauda	Skaits	Darba stundas	Slodzes faktors emisiju aprēķiniem
Ekskavators ar apgriezto kausu (New Holland E215BL C)	112 kW	1 gab.	2142	0.5
Frontālais iekrāvējs (VOLVO L120)	148 KW	1 gab.	1890	0.5
Zemes sūknis (Hidraulisko bagaru Dragflow 01CU/EL1204HC)	74 kW	1 gab.	2142	0.5
Kravas automašīna	EURO IV > 32 t pašmasa	Ikdienā – 2 gab.	sk. 11. tabulu	-

Emisiju aprēķins

I Emisijas no autotransporta un specializētās tehnikas izplūdes gāzēm smilts ieguves

vietā

Piesārņojošo vielu, kas nonāk gaisā kopā ar atradnē strādājošās tehnikas un autotransportu izplūdes gāzēm, emisijas daudzuma novērtēšana, tika veikta pamatojoties uz paredzētās tehnikas smilts ieguves teritorijā esošā autotransporta, to veida, skaita, autotransporta plūsmas intensitāti, autotransporta ekoloģiskajiem rādītājiem un transporta darba režīmu.

Izmešu daudzums un slodzes faktora koeficients iekārtām noteikts izmantojot dokumentu:

„Emissions Estimations technique Manual for Combusions Engines”, Version 3.0 (National Pollutant Inventory, Environment Australia, 2008).

Izmešu daudzums: Pārējo iespējamo emisiju (SO2, CO, NO2, PM10, PM2,5) aprēķināšanai no autotransporta smilts ieguves vietā tika izmantota formula, kas dota dokumenta 5.4.1.2. nodaļā, 5. vienādojums.

Slodzes faktora koeficienta noteikšanai izmantota dokumenta 5. tabulā sniegtā informācija (informācija par slodzes faktoriem apkopota IVN Ziņojuma 13. tabulā).

Emisiju faktori autotransportam izvēlēti dokumenta: ekskavatoram un zemes sūknim – 35. tabula; frontālam iekrāvējam – 31. tabula (Emisijas faktori autotransportam atkarībā no jaudas doti IVN Ziņojuma 14. tabulā).

Emisiju faktori kravas transportam, kas pārvadās kravas derīgo izrakteņu ieguves vietā, noteikti izmantojot EMEP vadlīnijās sniegto informāciju. EMEP/EEA emission inventory guidebook 2016, 1.A.3.b.i-iv “Road transport”, tabula Nr.3.21 un 3.22. (15.tabula).

Emisijas faktori autotransportam atkarībā no jaudas

Tabula Nr.14

Piesārņojošā viela	Emisijas faktors ekskavatoram, zemes sūknim Kg/kWh	Emisijas faktors frontālam iekrāvējam Kg/kWh
CO	0.0062	0.0036
NOx	0.015	0.012
SO2	0.000008	0.0000075
PM10	0.0012	0.0011
PM2,5	0.0011	0.00099

Emisiju faktori smagajiem kravas transportlīdzekļiem

(Klase – EURO IV, pašmasa> 32 t, 20 km/h)

Tabula Nr.15

Emisiju faktors, g/km	CO	NO2	SO2	PM10	PM2,5
No izplūdes gāzēm, g/km(1)	0.121	4.61	0.0041(2)	0.0268	0.0268

(1)EMEP/EEA emission inventory guidebook 2016, 1.A.3.b.i-iv “Road transport”, tabula Nr.3.21 un Nr. 3.22.

(2) Pēc COPERT V metodikas

E t/g = P x OpHrs x LF x EFi x (10^-3),

Kur:

E – izmešu daudzums no specializētās tehnikas, t/a

P - vidējā automašīnu jauda, kW;

OpHrs - darba stundas, h/a; LF - slodzes faktors;

EFi - emisijas faktors piesārņojošajai vielai (kg/kWh).

Et/a = Efi x s x 252 x 2 x 10-6,

Kur:

E - izmešu daudzums no kravas automašīnas, t/a (2 kravas automašīna)

EFi - emisijas faktors kravas transportam, g/km

s – nobrauktais ceļa garums dienā, (katram periodam savs – sk. IVN Ziņojuma 12.tabulu)

252 – dienu skaits gadā, kad notiek kravas automašīnu pārvietošanās teritorijā (katram

periodam savs – sk. IVN Ziņojuma 12.tabulu) 2 – kravas automašīnu skaits

Aprēķinātās emisijas no autotransporta un specializētās tehnikas izplūdes smilts ieguves vietās “Liellauki” un “Strautmaļi” sniegtas 16. tabulā.

Emisijas no autotransporta un specializētās tehnikas izplūdes gāzēm smilts

ieguves vietā

Tabula Nr.16

Vielas	CO	NO2	SO2	PM10	PM2,5
Frontālais iekrāvējs	0.5035	1.6783	0.0010	0.1538	0.1385
Ekskavators	0.7437	1.7993	0.0010	0.1439	0.1319
Zemes sūknis	0.4914	1.1888	0.0006	0.0951	0.0872
Kravas automašīna (pašizgāzējs) visi periodi kopā	0.0021	0.0788	0.0001	0.0005	0.0005
KOPĀ	1.741	4.745	0.003	0.393	0.358

II Putekļu emisijas no karjerā esošajiem ceļiem

Daļiņu PM10 un PM2.5 emisiju aprēķins karjerā esošiem ceļiem veikts balstoties uz informāciju, kas aprakstīta metodoloģijas “Emissions Factors & AP 42, Compilation of Air Pollutant Emission Factors, Introduction to Fugitive Dust Sources Unpaved roads" 13.2.2. nodaļā (xxxx://xxx.xxx.xxx/xxx/xxxxx/xx00/xx00/xxxxx/x00x0000.xxx).

Putekļu emisijas no ceļa aprēķinātas pēc vienādojuma:

kur:

E - emisiju faktors (lb/vehicle mile traveled pārrēķināts uz 1lb/VMT=281g/VkmT);