SATURS
SATURS
A. Protokoli, kas pievienoti Līgumam par Konstitūciju Eiropai
1. Protokols par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā
2. Protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu
3. Protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem
4. Protokols par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem
5. Protokols par Eiropas Investīciju bankas statūtiem
6. Protokols par Eiropas Savienības iestāžu, dažu struktūru un dienestu atrašanās vietu
7. Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti
8. Protokols par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas, kā arī Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes Pievienošanās līgumiem un aktiem
9. Protokols par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās līgumu un aktu
10. Protokols par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru
11. Protokols par konverģences kritērijiem
12. Protokols par Eurogrupu
13. Protokols par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti saistībā ar Ekonomikas un monetāro savienību
14. Protokols par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju saistībā ar Ekonomikas un monetāro savienību
15. Protokols par dažiem Dānijas Valsts bankas uzdevumiem
16. Protokols par Klusā okeāna Finanšu kopienas franku sistēmu
17. Protokols par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā
18. Protokols par dažu Konstitūcijas III-130. panta aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai
19. Protokols par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar politiku, kas attiecas uz kontroli pie robežām, patvērumu un imigrāciju, kā arī saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un policijas sadarbību
20. Protokols par Dānijas nostāju
21. Protokols par dalībvalstu ārējām attiecībām saistībā ar ārējo robežu šķērsošanu
22. Protokols par dalībvalstu pilsoņu patvēruma tiesībām
23. Protokols par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Konstitūcijas I-41. panta 6. punktu un III-312. pantu
24. Protokols par Konstitūcijas I-41. panta 2. punktu
25. Protokols par Nīderlandes Antiļu salās rafinētu naftas produktu importu Eiropas Savienībā
26. Protokols par nekustamā īpašuma iegādi Dānijā
27. Protokols par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs
28. Protokols par Konstitūcijas III-214. pantu
29. Protokols par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju
30. Protokols par īpašiem nosacījumiem attiecībā uz Grenlandi
31. Protokols par Īrijas Konstitūcijas 40.3.3. pantu
32. Protokols par Konstitūcijas I-9. panta 2. punktu, kas attiecas uz Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai
33. Protokols par aktiem un līgumiem, ar ko papildina vai groza Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Līgumu par Eiropas Savienību
34. Protokols par pārejas noteikumiem attiecībā uz Savienības iestādēm un struktūrām
35. Protokols par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda zinātniskās izpētes fondu
36. Protokols par grozījumiem Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā
B. Pielikumi, kas pievienoti Līgumam par Konstitūciju Eiropai
1) I pielikums - Saraksts, kas minēts Konstitūcijas III-226. pantā
2) II pielikums - Aizjūras zemes un teritorijas, uz kurām attiecas Konstitūcijas III daļas IV sadaļa
A. PROTOKOLI,
KAS PIEVIENOTI LĪGUMAM PAR KONSTITŪCIJU EIROPAI
1. PROTOKOLS
PAR VALSTU PARLAMENTU LOMU EIROPAS SAVIENĪBĀ
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
ATGĀDINOT, ka tas, kā dalībvalstu parlamenti kontrolē savu valdību darbību saistībā ar Savienības darbību, ir atkarīgs no katras dalībvalsts konstitucionālās iekārtas un prakses;
TIEKDAMIES rosināt valstu parlamentus pilnīgāk iesaistīties Eiropas Savienības darbībā un paplašināt to iespējas izteikt viedokli par Eiropas leģislatīvo aktu projektiem, kā arī par citiem jautājumiem, kuros tie varētu būt īpaši ieinteresēti,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Konstitūciju Eiropai un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
I SADAĻA
INFORMĀCIJA VALSTU PARLAMENTIEM
1. PANTS
Komisijas konsultatīvos dokumentus (zaļās grāmatas, baltās grāmatas un paziņojumus), kad tos publicē, Komisija tieši nosūta valstu parlamentiem. Arī ikgadējo likumdošanas programmu un jebkādus citus likumdošanas plānošanas vai politiskās stratēģijas dokumentus Komisija nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. PANTS
Eiropas leģislatīvo aktu projektus, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, nosūta valstu parlamentiem.
Šajā protokolā "Eiropas leģislatīvā akta projekts" ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda Eiropas leģislatīvā akta pieņemšanu.
Komisijas ierosinātos Eiropas leģislatīvo aktu projektus Komisija tieši iesniedz valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
Eiropas Parlamenta ierosinātos Eiropas leģislatīvo aktu projektus Eiropas Parlaments tieši iesniedz valstu parlamentiem.
Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem.
3. PANTS
Valstu parlamenti var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam pamatotu atzinumu par Eiropas leģislatīvā akta projekta atbilstību subsidiaritātes principam, ievērojot procedūru, kas paredzēta Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.
Ja attiecīgo Eiropas leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs pamatoto atzinumu vai pamatotos atzinumus nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.
Ja Eiropas leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs pamatoto atzinumu vai pamatotos atzinumus nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.
4. PANTS
No dienas, kad Eiropas leģislatīvā akta projekts ir pieejams valstu parlamentiem Savienības oficiālajās valodās, līdz dienai, kad projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, lai to pieņemtu vai lai formulētu nostāju saskaņā ar likumdošanas procedūru, ir jāpaiet sešām nedēļām.
Steidzamības gadījumos ir iespējami izņēmumi, kuru pamatojumu norāda Padomes aktā vai nostājā. Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, minētajās sešās nedēļās nedrīkst notikt nekāda vienošanās par Eiropas leģislatīvā akta projektu. Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, no dienas, kad Eiropas leģislatīvā akta projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, līdz dienai, kad pieņem nostāju, ir jāpaiet desmit dienām.
5. PANTS
Padomes sanāksmju darba kārtību un to rezultātu, tostarp to sanāksmju protokolus, kurās Padome apspriež Eiropas leģislatīvo aktu projektus, tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām.
6. PANTS
Ja Eiropadome paredz atsaukties uz Konstitūcijas IV-444. panta 1. vai 2. punktu, valstu parlamentus par šo Eiropadomes iniciatīvu informē vismaz sešus mēnešus pirms eirolēmuma pieņemšanas.
7. PANTS
Revīzijas palāta informācijas nolūkā nosūta savu gada ziņojumu valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
8. PANTS
Ja valsts parlamentārā sistēma nav vienpalātas sistēma, šā protokola 1. līdz 7. pants attiecas uz parlamenta palātām.
II SADAĻA PARLAMENTU SADARBĪBA
9. PANTS
Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopīgi nosaka to, kā organizēt un sekmēt efektīvu un regulāru savstarpējo sadarbību Eiropas Savienībā.
10. PANTS
Tādu parlamentāro struktūrvienību konference, kuras specializējas Savienības jautājumos, var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai izskatīšanai jebkuru priekšlikumu, ko tā uzskata par lietderīgu. Minētā konference arī veicina informācijas un labas prakses apmaiņu starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, kā arī starp to īpašajām komitejām. Tāpat minētā konference var organizēt parlamentu konferences par konkrētiem tematiem, jo īpaši lai apspriestu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumus, tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku. Konferences priekšlikumi nav saistoši valstu parlamentiem un neietekmē to nostāju.
2. PROTOKOLS
PAR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANU
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
VĒLĒDAMĀS nodrošināt to, ka lēmumu pieņemšana tiek iespējami tuvināta Savienības pilsoņiem;
NOLĒMUŠAS paredzēt nosacījumus, lai piemērotu subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā tie noteikti Konstitūcijas I-11. pantā, un ieviest sistēmu šo principu piemērošanas uzraudzībai,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Konstitūciju Eiropai.
1. PANTS
Katra iestāde nodrošina to, ka pastāvīgi tiek ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips, kā tie noteikti Konstitūcijas I-11. pantā.
2. PANTS
Pirms iesniegt priekšlikumu par kādu Eiropas leģislatīvo aktu, Komisija veic vispusīgas konsultācijas. Šādās konsultācijās, attiecīgā gadījumā, vērā ņem paredzēto darbību reģionālo un vietējo dimensiju. Steidzamības gadījumos Komisija izņēmuma kārtā neveic šādas konsultācijas. Šā lēmuma pamatojumu tā norāda savā priekšlikumā.
3. PANTS
Šajā protokolā "Eiropas leģislatīvā akta projekts" ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda Eiropas leģislatīvā akta pieņemšanu.
4. PANTS
Komisija savus Eiropas leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Savienības likumdevējam.
Eiropas Parlaments savus Eiropas leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem.
Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem.
Pieņemot Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas un Padomes nostājas, attiecīgā iestāde tās nosūta valstu parlamentiem.
5. PANTS
Eiropas leģislatīvo aktu projekti ir pamatoti, ņemot vērā subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu. Jebkurā Eiropas leģislatīvā akta projektā jābūt iekļautam sīki izstrādātam ziņojumam, kas ļautu izvērtēt atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Šajā ziņojumā jāiekļauj elementi, kas ļauj izvērtēt akta finansiālo ietekmi, un - attiecībā uz eiroietvarlikumu - tā ietekmi uz noteikumiem, kas dalībvalstīm jāievieš, tostarp - attiecīgā gadījumā - uz reģionālajiem tiesību aktiem. Secinājumu, ka Savienības mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, pamato ar kvalitatīviem un, kad vien tas iespējams, kvantitatīviem rādītājiem.
Eiropas leģislatīvo aktu projektos ņem vērā vajadzību nodrošināt to, ka visi finansiālie vai administratīvie apgrūtinājumi, kas rodas Savienībai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmējdarbības subjektiem un pilsoņiem, ir cik iespējams mazi un atbilstīgi noteiktajam mērķim.
6. PANTS
Ikviens valsts parlaments vai ikviena kāda valsts parlamenta palāta sešās nedēļās no Eiropas leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dienas var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, kurā paskaidrots, kāpēc tā uzskata, ka attiecīgais projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Ikviens valsts parlamenta vai ikviena valsts parlamenta palāta vajadzības gadījumā apspriežas ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras.
Ja attiecīgo Eiropas leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.
Ja Eiropas leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.
7. PANTS
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja kāda no tām ierosinājusi leģislatīvā akta projektu, ņem vērā pamatotos atzinumus, ko snieguši valstu parlamenti vai kāda valsts parlamenta palāta.
Katram valsts parlamentam ir divas balsis, kas sadalītas atbilstīgi valsts parlamentārajai sistēmai. Divpalātu valsts parlamentu gadījumā katrai palātai ir viena balss.
Ja pamatotie atzinumi par Eiropas leģislatīvā akta projekta neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienu trešdaļu no visām valstu parlamentu un to palātu nodotajām balsīm, ņemot vērā šā panta otro daļu, tad projekts ir jāpārskata. Šis minimums ir viena ceturtdaļa attiecībā uz Eiropas leģislatīvo aktu projektiem, kas iesniegti atbilstīgi Konstitūcijas III-264. pantam un kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.
Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Eiropas Parlaments, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja tās ierosinājušas attiecīgo leģislatīvā akta projektu, var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt projektu. Šāds lēmums jāpamato.
8. PANTS
Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izlemt lietas, kas attiecas uz subsidiaritātes principa pārkāpumu kādā Eiropas leģislatīvajā aktā un ko dalībvalstis ierosinājušas saskaņā ar Konstitūcijas III-365. pantā paredzētajiem noteikumiem, vai ko dalībvalstis sava valsts parlamenta vai tā palātas vārdā nodevušas Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar savu tiesību sistēmu.
Arī Reģionu komiteja var saskaņā iepriekšminēto pantu ierosināt lietas par Eiropas leģislatīvajiem aktiem, kuru pieņemšanai Konstitūcijā ir paredzēta apspriešanās ar to.
9. PANTS
Katru gadu Komisija iesniedz Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem ziņojumu par Konstitūcijas I-11. panta piemērošanu. Šis gada ziņojums jānosūta arī Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
3. PROTOKOLS
PAR EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTIEM
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
VĒLĒDAMIES pieņemt Eiropas Savienības Tiesas statūtus, kā noteikts Konstitūcijas III-381. pantā,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Konstitūciju Eiropai un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam .
1. PANTS
Eiropas Savienības Tiesa ir izveidota un darbojas atbilstīgi Konstitūcijai, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam (EAEK līgums) un šiem statūtiem.
I SADAĻA
TIESNEŠI UN ĢENERĀLADVOKĀTI
2. PANTS
Pirms stāšanās amatā visi tiesneši atklātā Xxxxxx sēdē zvēr pildīt pienākumus objektīvi un apzinīgi un ievērot Tiesas apspriežu slepenību.
3. PANTS
Uz tiesnešiem attiecas imunitāte pret tiesvedību. Pēc amata pilnvaru beigām viņu imunitāte saglabājas attiecībā uz darbībām, kas veiktas, pildot amata pienākumus, tostarp attiecībā uz teikto un rakstīto.
Tiesas plēnums imunitāti var atņemt. Ja lēmums attiecas uz Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas locekli, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.
Ja tiesnesim atņem imunitāti un pret viņu sāk krimināllietu, katrā attiecīgajā dalībvalstī viņu var tiesāt tikai tāda tiesa, kuras kompetencē ir tiesāt attiecīgās valsts augstākos tiesnešus.
Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā izklāstītos noteikumus par tiesnešu imunitāti pret tiesvedību.
4. PANTS Tiesneši nedrīkst būt politiskos vai valsts pārvaldes amatos.
Viņi nedrīkst uzņemties algotu vai nealgotu darbu, ja vien ar eirolēmumu, ko Padome pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņēmuma kārtā nav noteikta atkāpe no šā noteikuma.
Stājoties amatā, tiesneši svinīgi solās tiklab amata pilnvaru laikā, kā pēc tam pildīt pienākumus, ko uzliek šis amats, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi, pēc amata pilnvaru beigām pieņemot dažus amatus un priekšrocības.
Visas neskaidrības šajā sakarā izlemj Tiesa. Ja lēmums attiecas uz Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas locekli, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.
5. PANTS
Izņemot parastu nomaiņu vai nāves gadījumu, katra tiesneša pienākumi beidzas, viņam atkāpjoties no amata.
Ja tiesnesis atkāpjas no amata, viņš Tiesas priekšsēdētājam iesniedz atlūgumu, kas jānodod Padomes priekšsēdētājam. Pēc šāda paziņojuma tiesneša amata vieta ir brīva.
Tiesnesis turpina pildīt amata pienākumus, kamēr pēctecis viņu nomaina, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 6. pants.
6. PANTS
Xxxxxxxx var atbrīvot no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām tikai tad, ja pēc Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu vienprātīga atzinuma tiesnesis vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus. Attiecīgais tiesnesis šādās apspriedēs nepiedalās. Ja attiecīgais tiesnesis ir Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas loceklis, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.
Sekretārs Tiesas lēmumu dara zināmu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam, kā arī paziņo to Padomes priekšsēdētājam.
Gadījumā, ja nolemts kādu tiesnesi atbrīvot no amata, pēc šāda paziņojuma tiesneša amata vieta ir brīva.
7. PANTS
Tiesnesi, kas atstāj amatu pirms amata pilnvaru termiņa beigām, aizstāj uz atlikušo pilnvaru termiņu.
8. PANTS
Noteikumi, kas ietverti 2. līdz 7. pantā, attiecas uz ģenerāladvokātiem.
II SADAĻA TIESAS UZBŪVE
9. PANTS
Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, pārmaiņus nomaina trīspadsmit un divpadsmit tiesnešus.
Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot ģenerāladvokātus, katrā reizē nomaina četrus ģenerāladvokātus.
10. PANTS
Sekretārs Xxxxxx priekšā zvēr pildīt pienākumus objektīvi un apzinīgi un ievērot Tiesas apspriežu slepenību.
11. PANTS
Tiesa organizē sekretāra aizvietošanu gadījumā, ja viņš nevar ierasties Tiesā.
12. PANTS
Lai Tiesa varētu darboties, tai piesaista ierēdņus un citus darbiniekus. Viņi ir pakļauti sekretāram priekšsēdētāja vadībā.
13. PANTS
Ar eirolikumu var paredzēt referenta palīgu iecelšanu un noteikumus, kas reglamentē viņu pienākumus. Šo eirolikumu pieņem pēc Tiesas lūguma. Referenta palīgiem atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem var uzdot piedalīties Tiesā izskatāmo lietu izmeklēšanā un sadarboties ar tiesnesi referentu.
Referenta palīgus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kurām ir vajadzīgā juridiskā kvalifikācija; viņus ieceļ ar eirolēmumu, ko Padome pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Referenta palīgi Tiesas priekšā zvēr pildīt pienākumus objektīvi un apzinīgi un ievērot Tiesas apspriežu slepenību.
14. PANTS
Tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un sekretāram ir jābūt dzīvesvietai tur, kur ir Tiesas atrašanās vieta.
15. PANTS
Tiesa pilda savas funkcijas pastāvīgi. Tiesas oficiālās brīvdienas nosaka Tiesa, attiecīgi ievērojot savas darba vajadzības.
16. PANTS
Tiesa veido palātas, kurās ir trīs un pieci tiesneši. Tiesneši no sava vidus ievēl palātu priekšsēdētājus. To palātu priekšsēdētājus, kurās ir pieci tiesneši, ievēlē uz trijiem gadiem. Viņus vienreiz var ievēlēt atkārtoti.
Virspalātā ir trīspadsmit tiesneši. Tās priekšsēdētājs ir Tiesas priekšsēdētājs. Virspalātā ir arī to palātu priekšsēdētāji, kurās ir pieci tiesneši, un citi tiesneši, kurus ieceļ atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.
Tiesa lietas izskata virspalātā, ja to lūdz dalībvalsts vai Savienības iestāde, kas ir puse tiesas procesā.
Tiesas plēnums izskata lietas, kas Tiesai iesniegtas saskaņā ar Konstitūcijas III-335. panta 2. punktu, III-347. panta otro daļu, III-349. pantu vai III-385. panta 6. punktu.
Arī gadījumā, kad Xxxxx uzskata, ka izskatāmā lieta ir ārkārtīgi svarīga, tā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var nolemt attiecīgo lietu nodot izskatīšanai Tiesas plēnumam.
17. PANTS
Tiesas apspriedes ir spēkā tikai tad, ja tajās piedalās nepāra skaits tās locekļu.
To palātu apspriedes, kurās ir trīs vai pieci tiesneši, ir spēkā tikai tad, ja tajās piedalās vismaz trīs tiesneši.
Virspalātas apspriedes ir spēkā tikai tad, ja tajās piedalās vismaz deviņi tiesneši.
Tiesas plēnuma apspriedes ir spēkā tikai tad, ja tajās piedalās vismaz piecpadsmit tiesneši.
Ja kāds no palātas tiesnešiem nevar piedalīties, tad atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem viņa vietā pieaicina citas palātas tiesnesi.
18. PANTS
Tiesnesis vai ģenerāladvokāts nevar piedalīties tādas lietas izlemšanā, kurā viņš iepriekš ir bijis kādas puses pārstāvis, padomdevējs vai advokāts vai bijis pieaicināts izteikties kādas tiesas vai izmeklēšanas komisijas locekļa statusā vai citā statusā.
Ja tiesnesis vai ģenerāladvokāts kāda sevišķa iemesla dēļ uzskata, ka viņš nevar piedalīties kādas lietas izlemšanā vai izskatīšanā, tad viņš par to informē priekšsēdētāju. Ja priekšsēdētājs kāda sevišķa iemesla dēļ uzskata, ka tiesnesim vai ģenerāladvokātam nevajadzētu piedalīties vai izteikt secinājumus kādā lietā, tad viņš to dara zināmu attiecīgajam tiesnesim vai ģenerāladvokātam.
Visas grūtības, kas rodas, piemērojot šo pantu, izlemj Tiesa.
Puses nevar lūgt mainīt Tiesas vai kādas tās palātas sastāvu tiesneša pilsonības dēļ vai tāpēc, ka Tiesā vai palātā nav tiesneša, kam būtu attiecīgās puses pilsonība.
III SADAĻA TIESAS PROCESS
19. PANTS
Dalībvalstis un Savienības iestādes Tiesā pārstāv katrai lietai iecelts pārstāvis. Pārstāvim var palīdzēt padomdevējs vai advokāts.
Tādā pašā veidā pārstāv arī valstis, kas nav dalībvalstis, bet kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzējas Puses, kā arī minētajā līgumā paredzēto Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādi.
Citas puses jāpārstāv advokātam.
Tiesā pārstāvēt kādu pusi vai palīdzēt tai var tikai advokāts, kas ir tiesīgs praktizēt kādas dalībvalsts tiesās vai tādas valsts tiesās, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēja Puse.
Pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem, kas piedalās Tiesas procesā, atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem ir tiesības un garantijas, kas vajadzīgas, lai viņi varētu neatkarīgi pildīt pienākumus.
Attiecībā uz padomdevējiem un advokātiem, kas piedalās Tiesas procesā, Tiesai atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem ir pilnvaras, ko parasti piešķir tiesām.
Augstskolu pasniedzējiem, kas ir to dalībvalstu pilsoņi, kuru tiesību akti dod viņiem tiesības uzstāties tiesā, ir tādas pašas tiesības Tiesā, kādas šis pants piešķir advokātiem.
20. PANTS Tiesas procesam ir divas daļas: rakstiskā daļa un mutiskā daļa.
Rakstiskajā daļā pusēm un Savienības iestādēm un struktūrām, kuru akti tiek apstrīdēti, nosūta pieteikumus, lietas izklāstus, iebildumus un apsvērumus, un atbildes, ja tādas ir, kā arī visus minētajiem dokumentiem pievienotos pamatojuma dokumentus vai to apliecinātas kopijas.
Minētos dokumentus nosūta sekretārs tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi paredzēti reglamentā.
Mutiskā daļa ietver tiesneša referenta ziņojuma nolasīšanu, pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzklausīšanu, un ģenerāladvokāta izteiktos secinājumus, kā arī liecinieku un ekspertu nopratināšanu, ja tādi ir.
Ja Xxxxx uzskata, ka lieta nav saistīta ar jaunu tiesību jautājumu, tā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var nolemt, ka lieta izlemjama bez ģenerāladvokāta secinājumu uzklausīšanas.
21. PANTS
Tiesā vēršas ar sekretāram adresētu pieteikumu. Pieteikumā jābūt iesniedzēja vārdam un pastāvīgajai adresei, un ziņām par parakstītāju; tajā jānorāda atbildētājs vai atbildētāji, strīda priekšmets, prasījums un īss prasījuma pamatojuma izklāsts.
Attiecīgā gadījumā pieteikumam pievieno aktu, ko prasa atcelt, vai - Konstitūcijas III-367. pantā minētajos gadījumos - dokumentāru apliecinājumu par to, kurā dienā izteikts minētajā pantā paredzētais uzaicinājums. Ja šos dokumentus neiesniedz kopā ar pieteikumu, sekretārs lūdz attiecīgo pusi tos iesniegt pieņemamā termiņā, tomēr šādā gadījumā puse nezaudē savas tiesības arī tad, ja dokumentus iesniedz pēc lietas ierosināšanai noteiktā termiņa.
22. PANTS
Lietās, uz kurām attiecas EAEK līguma 18. pants, Tiesā vēršas ar sekretāram adresētu apelāciju. Apelācijā jābūt iesniedzēja vārdam un pastāvīgajai adresei, ziņām par parakstītāju un norādei uz apstrīdēto lēmumu; tajā jānorāda atbildētājs vai atbildētāji, strīda priekšmets, prasījums un īss prasījuma pamatojuma izklāsts.
Apelācijai pievieno apstrīdētā Arbitrāžas komitejas lēmuma apliecinātu kopiju. Ja Tiesa apelāciju noraida, tad Arbitrāžas komitejas lēmums kļūst galīgs.
Ja Tiesa Arbitrāžas komitejas lēmumu atceļ, tad vajadzības gadījumā pēc kādas puses iniciatīvas lietu var atkārtoti izskatīt Arbitrāžas komitejā. Arbitrāžas komiteja ievēro visus Tiesas spriedumus par tiesību jautājumiem.
23. PANTS
Gadījumos, uz kuriem attiecas Konstitūcijas III-369. pants, attiecīgā dalībvalsts tiesa dara zināmu Tiesai savu lēmumu apturēt procesu kādā lietā un nodot lietu Xxxxxx. Tiesas sekretārs šo lēmumu pēc tam paziņo pusēm, dalībvalstīm un Komisijai, kā arī Savienības iestādei vai struktūrai, kas pieņēmusi aktu, kura spēkā esamība vai interpretācija tiek apstrīdēta.
Puses, dalībvalstis, Komisija un, attiecīgā gadījumā, Savienības iestāde vai struktūra, kas pieņēmusi aktu, kura spēkā esamība vai interpretācija tiek apstrīdēta, ir tiesīga divos mēnešos pēc šāda paziņojuma iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus.
Tiesas sekretārs attiecīgās valsts tiesas lēmumu paziņo arī valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzējas Puses, kā arī minētajā līgumā paredzētajai EBTA Uzraudzības iestādei, kas divos mēnešos pēc šāda paziņojuma Tiesai var iesniegt lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja konkrētā lieta ir saistīta ar minētā līguma darbības jomām. Šī daļa neattiecas uz jautājumiem, kas ir EAEK līguma piemērošanas jomā.
Ja kāds nolīgums, kas attiecas uz konkrētu jomu un ko Padome noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, paredz, ka šīs trešās valstis ir tiesīgas iesniegt lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus lietā, kurā dalībvalsts tiesa iesniedz Tiesai prejudiciālu jautājumu saistībā ar attiecīgā nolīguma piemērošanas jomu, tad attiecīgās valsts tiesas lēmumu, kurā ietverts šis jautājums, paziņo arī attiecīgajām trešām valstīm, kuras var divos mēnešos pēc šāda paziņojuma iesniegt Xxxxxx lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus.
24. PANTS
Tiesa var prasīt, lai puses iesniedz visus dokumentus un dara zināmu visu informāciju, ko Tiesa atzīst par vēlamu. Jebkuru atteikumu oficiāli reģistrē.
Tiesa var arī lūgt, lai dalībvalstis un Savienības iestādes un struktūras, kas nav puses attiecīgajā lietā, dara zināmu visu informāciju, ko Tiesa atzīst par vajadzīgu tiesvedības sakarā.
25. PANTS
Tiesa var jebkurai fiziskajai personai, struktūrai, iestādei, komitejai vai citai organizācijai pēc pašas izvēles katrā laikā uzticēt uzdevumu veikt ekspertīzi.
26. PANTS
Lieciniekus nopratina atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.
27. PANTS
Ja liecinieki neierodas tiesā, Tiesai atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem ir pilnvaras, kas parasti ir tiesām, un tā var piemērot finansiālas sankcijas.
28. PANTS
Lieciniekus un ekspertus var nopratināt pēc tam, kad viņi devuši tādu zvērestu, kāds noteikts reglamentā, vai arī tādu zvērestu, kāds noteikts liecinieka vai eksperta valsts tiesību aktos.
29. PANTS
Tiesa var dot rīkojumu, lai lieciniekus vai ekspertus nopratina viņu pastāvīgās dzīvesvietas tiesu iestāde.
Šo rīkojumu atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem nosūta izpildīt kompetentai tiesu iestādei. Dokumentus, kas sagatavoti, izpildot Tiesas uzdevumu, saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem nosūta atpakaļ Tiesai.
Tiesa sedz izdevumus, neierobežojot tiesības vajadzības gadījumā tos piedzīt no pusēm.
30. PANTS
Dalībvalstis pret visiem liecinieku vai ekspertu zvēresta pārkāpumiem izturas tāpat kā tad, ja pārkāpums būtu izdarīts kādā attiecīgās dalībvalsts tiesā, kuras jurisdikcijā ir civillietas. Pēc Tiesas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts pret pārkāpēju ierosina lietu savā kompetentajā tiesā.
31. PANTS
Tiesas sēdes ir atklātas, ja vien Xxxxx pēc savas ierosmes vai pēc pušu lūguma nopietnu iemeslu dēļ nenolemj citādi.
32. PANTS
Tiesas sēžu gaitā Xxxxx var iztaujāt ekspertus, lieciniekus un pašas puses. Tomēr puses var vērsties pie Tiesas tikai ar pārstāvju starpniecību.
33. PANTS
Visas tiesas sēdes protokolē, un protokolu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs.
34. PANTS Priekšsēdētājs sagatavo izskatāmo lietu sarakstu.
35. PANTS
Tiesas apspriedes ir un paliek slepenas.
36. PANTS
Tiesas spriedumos norāda to pamatojumu. Tajos norāda to tiesnešu vārdus, kuri piedalījušies apspriedēs.
37. PANTS
Tiesas spriedumus paraksta priekšsēdētājs un sekretārs. Tos nolasa atklātās tiesas sēdēs.
38. PANTS
Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.
39. PANTS
Saskaņā ar saīsināto tiesāšanās procedūru, kas vajadzības gadījumā var atšķirties no šo statūtu noteikumiem un kas ir noteikta reglamentā, Tiesas priekšsēdētājs var izlemt pieteikumus par akta piemērošanas apturēšanu saskaņā ar Konstitūcijas III-379. panta 1. punktu un EAEK līguma 157. pantu, pieteikumus par pagaidu pasākumu noteikšanu saskaņā ar Konstitūcijas III-379. panta 2. punktu vai pieteikumus par izpildes apturēšanu saskaņā ar Konstitūcijas III-401. panta ceturto daļu vai EAEK līguma 164. panta trešo daļu.
Ja priekšsēdētājs nevar piedalīties sēdē, tad atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem viņu aizstāj cits tiesnesis.
Priekšsēdētāja vai tiesneša, kas viņu aizstāj, rīkojums ir vienīgi provizorisks, un tas nekādi neietekmē Tiesas lēmumu, izlemjot lietu pēc būtības.
40. PANTS
Dalībvalstis un Savienības iestādes var iestāties lietās, kas iesniegtas Tiesai.
Tādas pašas tiesības ir Savienības struktūrām un visām citām personām, ja tās var pierādīt savu ieinteresētību attiecībā uz Tiesai iesniegtas lietas iznākumu. Fiziskās un juridiskās personas nevar iestāties lietās starp dalībvalstīm, lietās starp Savienības iestādēm vai lietās starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Savienības iestādēm, no otras puses.
Neskarot šā panta otro daļu, lietās, kas iesniegtas Tiesai, var iestāties valstis, kas nav dalībvalstis, bet ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzējas Puses, kā arī minētajā līgumā paredzētā EBTA Uzraudzības iestāde, ja konkrētā lieta ir saistīta ar kādu no minētā līguma piemērošanas jomām.
Prasījums, kas ietverts pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst vienīgi atbalstīt vienas puses prasījumu.
41. PANTS
Ja atbildētāja puse pēc atbilstīga uzaicinājuma neiesniedz rakstiskus apsvērumus, tad attiecībā uz šo pusi pieņem aizmugurisku spriedumu. Protestu pret šādu spriedumu var iesniegt mēneša laikā pēc tā paziņošanas. Protesta iesniegšana neaptur aizmuguriskā sprieduma izpildi, ja vien Tiesa nenolemj citādi.
42. PANTS
Dalībvalstis, Savienības iestādes un struktūras, kā arī citas fiziskās vai juridiskās personas - reglamentā paredzētajos gadījumos un atbilstīgi tajā paredzētajiem nosacījumiem - var iesniegt trešās personas protestu par Tiesas spriedumu, kas pieņemts, neuzklausot šīs personas, ja attiecīgais spriedums aizskar viņu tiesības.
43. PANTS
Ja sprieduma saturs vai piemērojuma apjoms ir neskaidrs, Xxxxx to interpretē pēc tās puses vai Savienības iestādes lūguma, kura pamato savu ieinteresētību šādā interpretēšanā.
44. PANTS
Tiesu var lūgt pārskatīt spriedumu vienīgi tad, ja kļūst zināms kāds fakts, kas ir būtiski svarīgs faktors, bet sprieduma pieņemšanas laikā nav bijis zināms Tiesai un pusei, kas lūdz spriedumu pārskatīt.
Pārskatīšanu sāk ar Tiesas spriedumu, kurā skaidri fiksē jaunā fakta esamību un atzīst, ka tā būtība
ļauj sākt pārskatīšanu, un šā iemesla dēļ atzīst lūgumu par pieņemamu.
Lūgumu par pārskatīšanu nevar iesniegt, ja pagājuši desmit gadi pēc Xxxxxx sprieduma pieņemšanas dienas.
45. PANTS
Termiņu pagarinājumus, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, nosaka reglamentā.
Termiņam beidzoties, attiecīgā persona nezaudē savas tiesības, ja pierāda, ka pastāvējuši neparedzēti apstākļi vai force majeure.
46. PANTS
Xxxxxx pret Savienību sakarā ar atbildību, kas izriet no ārpuslīgumiskām attiecībām, var ierosināt piecos gados pēc notikuma, kas ļāvis lietu ierosināt. Noilguma termiņš tiek pārtraukts, ja iesniedz pieteikumu Tiesai vai ja cietusī puse iesniedz provizorisku lūgumu attiecīgajai Savienības iestādei. Pēdējā minētajā gadījumā pieteikums jāiesniedz divos mēnešos, kā paredzēts Konstitūcijas III-365. pantā. Piemēro Konstitūcijas III-367. panta otro daļu.
Šis pants attiecas arī uz tādām lietām pret Eiropas Centrālo Banku, kuras saistītas ar atbildību, kas izriet no ārpuslīgumiskām attiecībām.
IV SADAĻA VISPĀRĒJĀ TIESA
47. PANTS
Šo statūtu 9. panta pirmā daļa, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem.
Šo statūtu 10., 11. un 14. pants mutatis mutandis attiecas uz Vispārējās tiesas sekretāru.
48. PANTS
Vispārējā tiesā ir divdesmit pieci tiesneši.
49. PANTS
Vispārējās tiesas locekļiem var uzdot pildīt ģenerāladvokāta pienākumus.
Ģenerāladvokāta pienākums, rīkojoties pilnīgi objektīvi un neatkarīgi, ir atklātās tiesas sēdēs izteikt pamatotus secinājumus dažās Vispārējā tiesā iesniegtās lietās, lai palīdzētu Vispārējai tiesai pildīt tās pienākumus.
Tādu lietu noteikšanas kritērijus, kā arī procedūru ģenerāladvokātu norīkošanai nosaka Vispārējās tiesas reglamentā.
Vispārējās tiesas loceklis, kam kādā lietā uzdots pildīt ģenerāladvokāta pienākumus, nevar piedalīties sprieduma pieņemšanā attiecīgajā lietā.
50. PANTS
Vispārējā tiesa lietas izskata palātās, kurās ir trīs vai pieci tiesneši. Tiesneši no sava vidus ievēl palātu priekšsēdētājus. To palātu priekšsēdētājus, kurās ir pieci tiesneši, ievēl uz trijiem gadiem. Viņus vienreiz var ievēlēt atkārtoti.
Palātu sastāvu un lietu nodošanu tām nosaka reglaments. Noteiktos gadījumos, kas paredzēti reglamentā, lietas var izskatīt Vispārējās tiesas plēnums vai tiesnesis vienpersoniski.
Reglamentā tāpat var paredzēt, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem Vispārējā tiesa lietas izskata virspalātā.
51. PANTS
Atkāpjoties no Konstitūcijas III-358. panta 1. punkta, vienīgi Tiesas jurisdikcijā ir Konstitūcijas III-
365. un III-367. pantā paredzētās lietas, ko ierosina dalībvalstis:
a) par Eiropas Parlamenta vai Padomes, vai xxx xxxxxx iestāžu kopīgu aktu vai bezdarbību, izņemot:
- eirolēmumus, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Konstitūcijas III-168. panta 2. punkta trešo daļu,
- Padomes aktus, ko tā pieņēmusi atbilstīgi kādam Padomes aktam, kurš attiecas uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem Konstitūcijas III-315. panta nozīmē,
- Padomes aktus, ar ko tā īsteno savas īstenošanas pilnvaras atbilstīgi Konstitūcijas I-37. panta 2. punktam;
b) par Komisijas aktu vai bezdarbību atbilstīgi Konstitūcijas III-420. panta 1. punktam.
Tāpat vienīgi Tiesas jurisdikcijā ir minētajos pantos paredzētās lietas, kuras kāda Savienības iestāde ierosina par Eiropas Parlamenta, Padomes, vai abu minēto iestāžu kopīgu aktu vai bezdarbību vai arī par Komisijas aktu vai bezdarbību, vai kuras iestāde ierosina par Eiropas Centrālās bankas aktu vai bezdarbību.
52. PANTS
Tiesas priekšsēdētājs un Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, savstarpēji vienojoties, paredz nosacījumus, kā Tiesas ierēdņi un citi darbinieki sniedz pakalpojumus Vispārējai tiesai, lai nodrošinātu tās darbību. Daži ierēdņi vai citi darbinieki ir padoti Vispārējās tiesas sekretāram Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā.
53. PANTS Vispārējās tiesas procesu reglamentē III sadaļa.
Vispārējās tiesas procesu, vajadzības gadījumā, precizē un papildina ar tās reglamentu. Reglamentā var būt atkāpes no 40. panta ceturtās daļas un 41. panta, lai ņemtu vērā īpašās iezīmes, kādas ir tiesvedībai intelektuālā īpašuma jomā.
Atkāpjoties no šo statūtu 20. panta ceturtās daļas, ģenerāladvokāts savus pamatotos secinājumus var iesniegt rakstiski.
54. PANTS
Ja pieteikumu vai citu Vispārējai tiesai paredzētu lietas dokumentu kļūdas dēļ iesniedz Tiesas sekretāram, sekretārs to tūlīt pārsūta Vispārējās tiesas sekretāram. Tāpat, ja pieteikumu vai citu Tiesai paredzētu lietas dokumentu kļūdas dēļ iesniedz Vispārējās tiesas sekretāram, šis sekretārs to tūlīt pārsūta Tiesas sekretāram.
Ja Vispārējā tiesa konstatē, ka tā nav kompetenta izskatīt un izlemt lietu, kas ir Tiesas jurisdikcijā, tā nodod šo lietu Tiesai. Tāpat, ja Xxxxx konstatē, ka lieta ir Vispārējās tiesas jurisdikcijā, tā šo lietu nodod Vispārējai tiesai, turklāt Vispārējā tiesa nedrīkst atteikties lietu izskatīt.
Ja Tiesai un Vispārējai tiesai ir iesniegtas lietas, kurās ir viens un tas pats prasījums, kurās jāizskata viens un tas pats interpretācijas jautājums vai kurās apstrīdēta viena un tā paša akta spēkā esamība, Vispārējā tiesa pēc pušu uzklausīšanas var apturēt lietas izskatīšanu līdz sprieduma pieņemšanai Tiesā vai - ja tas attiecas uz lietām, kas ierosinātas saskaņā ar Konstitūcijas III-365. pantu vai EAEK līguma 146. pantu - atteikties lietu izskatīt, lai ļautu to izlemt Tiesai. Atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem arī Tiesa var nolemt apturēt tai iesniegtas lietas izskatīšanu. Tādā gadījumā turpinās lietas izskatīšana Vispārējā tiesā.
Ja vienu un to pašu aktu apstrīd gan dalībvalsts, gan iestāde, Vispārējā tiesa atsakās lietu izskatīt, lai
ļautu to izlemt Tiesai.
55. PANTS
Vispārējās tiesas galīgos lēmumus un lēmumus, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību vai atrisina procesuālus jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai nepieņemamību, Vispārējās tiesas sekretārs dara zināmus visām lietā iesaistītajām pusēm, kā arī visām dalībvalstīm un Savienības iestādēm arī tādā gadījumā, ja tās nav iestājušās lietā, ko izskatījusi Vispārējā tiesa.
56. PANTS
Par Vispārējās tiesas galīgajiem lēmumiem un lēmumiem, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību vai atrisina procesuālus jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai nepieņemamību, Tiesai var iesniegt apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad paziņots apstrīdētais lēmums.
Šādu apelāciju var iesniegt puses, kuru prasījumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji. Tomēr personas, kas iestājušās lietā un kas nav dalībvalstis un Savienības iestādes, var iesniegt apelāciju vienīgi tad, ja Vispārējās tiesas lēmums tās ietekmē tieši.
Izņemot gadījumus, kas attiecas uz strīdiem starp Savienību un tās darbiniekiem, apelāciju var iesniegt arī dalībvalstis un Savienības iestādes, kas nav iestājušās lietā tiesvedības gaitā Vispārējā tiesā. Tādas dalībvalstis un iestādes ir tādā pašā statusā kā dalībvalstis vai iestādes, kas iestājušās lietā tiesvedībā pirmajā instancē.
57. PANTS
Ikviena persona, kuras pieteikumu par iestāšanos lietā Vispārējā tiesa ir noraidījusi, var iesniegt Tiesā apelāciju divās nedēļās pēc tam, kad tai paziņots lēmums pieteikumu noraidīt.
Par Vispārējās tiesas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konstitūcijas III-379. panta 1. vai 2. punktu vai III-401. panta ceturto daļu, vai EAEK līguma 157. pantu vai 164. panta trešo daļu, attiecīgajā lietā iesaistītās puses var iesniegt Tiesai apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad šie lēmumi tām paziņoti.
Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apelācijas izlemj saskaņā ar 39. pantā paredzēto procedūru.
58. PANTS
Apelāciju Tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Apelāciju var pamatot ar to, ka Vispārējā tiesa nav bijusi kompetenta, pārkāpusi Vispārējās tiesas procesu, nelabvēlīgi ietekmējot apelācijas iesniedzēja intereses, vai arī pārkāpusi Savienības tiesību aktus.
Apelāciju nevar iesniegt tikai par to, kam un kādā apjomā piespriesti tiesāšanās izdevumi.
59. PANTS
Ja iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas lēmumu, Tiesas procesam ir rakstiskā daļa un mutiskā daļa. Atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem Tiesa pēc ģenerāladvokāta un pušu uzklausīšanas var atteikties no procesa mutiskās daļas.
60. PANTS
Neskarot Konstitūcijas III-379. panta 1. un 2. punktu un EAEK līguma 157. pantu, apelācijas iesniegšanai nav apturošas iedarbības.
Atkāpjoties no Konstitūcijas III-380. panta, Vispārējās tiesas lēmumi, ar ko par spēkā neesošu pasludina eirolikumu vai eiroregulu, kura uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tomēr stājas spēkā tikai pēc tam, kad beidzies šo statūtu 56. panta pirmajā daļā minētais termiņš vai - ja minētajā termiņā iesniegta apelācija - kad apelācija noraidīta, tomēr neierobežojot pušu tiesības vērsties Tiesā saskaņā ar Konstitūcijas III-379. panta 1. un 2. punktu, lai apturētu par spēkā neesošu pasludināta eirolikuma vai eiroregulas sekas vai lai lūgtu lemt par kādu citu pagaidu pasākumu.
61. PANTS
Ja apelācija ir pamatota, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas lēmumu. Tā var pati pieņemt galīgo nolēmumu attiecīgā lietā, ja to ir iespējams izlemt, vai nodot lietu atpakaļ izlemšanai Vispārējā tiesā.
Ja lietu nodod atpakaļ Vispārējai tiesai, tai ir saistoši Tiesas lēmumi par tiesību jautājumiem.
Ja ir pamatota apelācija, ko iesniedz dalībvalsts vai Savienības iestāde, kas nav iestājusies lietā tiesvedības gaitā Vispārējā tiesā, tad Tiesa, ja uzskata to par vajadzīgu, nosaka, kuras no atceltā Vispārējās tiesas lēmuma sekām tā uzskata par galīgām attiecībā uz lietā iesaistītām pusēm.
62. PANTS
Gadījumos, kas paredzēti Konstitūcijas III-358. panta 2. un 3. punktā, pirmais ģenerāladvokāts var ierosināt Tiesai pārskatīt Vispārējās tiesas lēmumu, ja viņš uzskata, ka ir nopietni apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence.
Tāds ierosinājums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc Vispārējās tiesas lēmuma pieņemšanas. Viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts pirmā ģenerāladvokāta ierosinājums, Tiesa lemj, vai lēmumu pārskatīs vai ne.
V SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
63. PANTS
Tiesas reglaments un Vispārējās tiesas reglaments ietver noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu un, vajadzības gadījumā, papildinātu šos statūtus.
64. PANTS
Noteikumus, kas reglamentē valodu lietojumu Eiropas Savienības Tiesā, nosaka ar eiroregulu, ko Padome pieņem ar vienprātīgu lēmumu. Šo eiroregulu pieņem vai nu pēc Tiesas lūguma, iepriekš apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, vai arī pēc Komisijas priekšlikuma, iepriekš apspriežoties ar Tiesu un Eiropas Parlamentu.
Kamēr nav pieņemti iepriekšminētie noteikumi, turpina piemērot tos valodu lietošanas noteikumus, kas paredzēti Tiesas reglamentā un Vispārējās tiesas reglamentā. Atkāpjoties no Konstitūcijas III-
355. un III-366. panta, minētos noteikumus var grozīt vai atcelt tikai ar Padomes vienprātīgu apstiprinājumu.
65. PANTS
1. Atkāpjoties no Konstitūcijas IV-437. panta, paliek spēkā visi tie grozījumi Protokolā par Tiesas statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un EAEK līgumam, kuri izdarīti laikposmā starp Līguma par Konstitūciju Eiropai parakstīšanu un tā stāšanos spēkā.
2. Lai šā panta 1. punktā minētos grozījumus iekļautu šajos statūtos, tos oficiāli kodificē ar eirolikumu, ko Padome pieņem pēc Tiesas lūguma. Šo pantu atceļ, tiklīdz stājas spēkā minētais eirolikums, ar ko veic kodifikāciju.
4. PROTOKOLS
PAR EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMAS UN EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS STATŪTIEM
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
NOLŪKĀ pieņemt Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus, ko paredz Konstitūcijas I-30. pants un III-187. panta 2. punkts,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Konstitūciju Eiropai.
I NODAĻA
EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMA
1. PANTS
Eiropas Centrālo banku sistēma
1. Saskaņā ar Konstitūcijas I-30. panta 1. punktu Eiropas Centrālo banku sistēmu veido Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas. Eiropas Centrālā banka un to valstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir euro, veido Eurosistēmu.
2. Eiropas Centrālo banku sistēma un Eiropas Centrālā banka īsteno savas funkcijas un veic savu darbību saskaņā ar Konstitūciju un šiem statūtiem.
II NODAĻA
EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
2. PANTS Mērķi
Saskaņā ar Konstitūcijas I-30. panta 2. punktu un III-185. panta 1. punktu Eiropas Centrālo banku sistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Nekaitējot šim mērķim, Eiropas Centrālo banku sistēma Savienībā atbalsta vispārēju ekonomikas politiku, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti Konstitūcijas I-3. pantā. Eiropas Centrālo banku sistēma darbojas saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali un respektējot Konstitūcijas III-177. pantā noteiktos principus.
3. PANTS Uzdevumi
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-185. panta 2. punktu, Eiropas Centrālo banku sistēmas pamatuzdevumi ir:
a) noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku;
b) veikt valūtas maiņas operācijas atbilstīgi Konstitūcijas III-326. pantam;
c) turēt un pārvaldīt dalībvalstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves;
d) veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību.
2. Saskaņā ar Konstitūcijas III-185. panta 3. punktu šā panta 1. punkta c) apakšpunkts neliedz dalībvalstu valdībām turēt un pārvaldīt apgrozāmos līdzekļus ārvalstu valūtā.
3. Saskaņā ar Konstitūcijas- III-185. panta 5. punktu Eiropas Centrālo banku sistēma palīdz veidot līdzsvarotu politiku, ko īsteno kompetentas iestādes, kas saistītas ar kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.
4. PANTS Padomdevējfunkcijas
Saskaņā ar Konstitūcijas III-185. panta 4. punktu ar Eiropas Centrālo banku apspriežas:
a) par visiem ierosinātiem Savienības aktiem jomās, kas ir Eiropas Centrālās bankas kompetencē,
b) valstu iestādes - par visiem normatīvo aktu projektiem jomās, kas ir Eiropas Centrālās bankas kompetencē, taču ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome paredzējusi saskaņā ar
41. pantā paredzēto procedūru.
Jomās, kas ir tās kompetencē, Eiropas Centrālā banka var sniegt atzinumus attiecīgām Savienības iestādēm vai struktūrām, vai valstu iestādēm.
5. PANTS Statistikas informācijas vākšana
1. Lai veiktu Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumus, Eiropas Centrālā banka ar valstu centrālo banku atbalstu vāc vajadzīgo statistikas informāciju no kompetentām valstu iestādēm vai tieši no uzņēmējiem. Šajā nolūkā tā sadarbojas ar Savienības iestādēm vai struktūrām un dalībvalstu vai trešo valstu kompetentām iestādēm, kā arī ar starptautiskām organizācijām.
2. Valstu centrālās bankas, cik iespējams, veic 1. punktā izklāstītos uzdevumus.
3. Vajadzības gadījumā Eiropas Centrālā banka palīdz saskaņot noteikumus un paņēmienus statistikas datu vākšanai, apkopošanai un izplatīšanai jomās, kas ir tās kompetencē.
4. Padome saskaņā ar 41. pantā paredzēto procedūru nosaka fiziskās un juridiskās personas, uz kurām attiecas prasība sniegt ziņojumus, kā arī konfidencialitātes režīmu un piemērotus īstenošanas noteikumus.
6. PANTS Starptautiska sadarbība
1. Eiropas Centrālā banka lemj par to, kā Eiropas Centrālo banku sistēma tiek pārstāvēta saistībā ar starptautisko sadarbību, kas attiecas uz Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumiem.
2. Eiropas Centrālā banka un - ar Eiropas Centrālās bankas piekrišanu – valstu centrālās bankas var iekļauties starptautiskās monetārās iestādēs.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot Konstitūcijas III-196. pantu.
III NODAĻA
EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMAS UZBŪVE
7. PANTS Neatkarība
Saskaņā ar Konstitūcijas III-188. pantu ne Eiropas Centrālā banka, ne valstu centrālās bankas, ne arī kāds no to lēmējinstitūciju locekļiem - īstenojot Konstitūcijas un šo statūtu piešķirtās pilnvaras un veicot uzticētos uzdevumus un pienākumus - nelūdz un nepieņem ne Savienības iestāžu vai struktūru, ne arī kādas dalībvalsts valdības vai citas struktūras norādījumus. Savienības iestādes vai struktūras un dalībvalstu valdības apņemas ievērot šo principu un nemēģināt iespaidot Eiropas Centrālās bankas vai valstu centrālo banku lēmējinstitūciju locekļus, kad viņi veic amata pienākumus.
8. PANTS Vispārējs princips
Eiropas Centrālo banku sistēmu pārvalda Eiropas Centrālās bankas lēmējinstitūcijas.
9. PANTS Eiropas Centrālā banka
1. Eiropas Centrālajai bankai, kas saskaņā ar Konstitūcijas I-30. panta 3. punktu ir tiesību subjekts, visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. Eiropas Centrālā banka var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.
2. Eiropas Centrālā banka nodrošina to, ka tos uzdevumus, kas atbilstīgi Konstitūcijas III-185. panta 2., 3. un 5. punktam uzticēti Eiropas Centrālo banku sistēmai, tā veic vai nu pati, ievērojot šos statūtus, vai arī ar valstu centrālo banku starpniecību, ievērojot 12. panta 1. punktu un 14. pantu.
3. Saskaņā ar Konstitūcijas III.-187. panta 1. punktu Eiropas Centrālās bankas lēmējinstitūcijas ir Padome un Valde.
10. PANTS Padome
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-382. panta 1. punktu, Eiropas Centrālās bankas Padomē ir Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļi un to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kurām nav izņēmuma statusa, kas paredzēts Konstitūcijas III-197. pantā.
2. Katram Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklim ir viena balss. No dienas, kad Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļu skaits pārsniedz 21, katram Valdes loceklim ir viena balss, un balsstiesības ir 15 valstu centrālo banku vadītājiem. Šo balsstiesību piešķiršanas un rotācijas kārtība ir šāda:
a) no dienas, kad valstu centrālo banku vadītāju skaits pārsniedz 15, līdz dienai, kad tas sasniedz 22, vadītājus iedala divās grupās atbilstīgi tam, kāds ir attiecīgās valsts centrālās bankas dalībvalsts īpatsvars tirgus cenās noteiktā iekšzemes kopprodukta kopapjomā un tās īpatsvars visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, monetāro finanšu iestāžu kopsavilkuma bilancē. Dalībvalsts īpatsvaram tirgus cenās noteiktā iekšzemes kopprodukta kopapjomā un monetāro finanšu iestāžu kopsavilkuma bilancē piemēro, attiecīgi, 5/6 un 1/6 svērumu. Pirmajā grupā ir pieci valstu centrālo banku vadītāji, un otrajā grupā ir pārējie valstu centrālo banku vadītāji. Pirmās grupas valstu centrālo banku vadītāju balsstiesību intervāls nav mazāks par otrās grupas vadītāju balsstiesību intervālu. Ievērojot iepriekšējo teikumu, pirmajai grupai piešķir četras balsis un otrajai grupai vienpadsmit balsis;
b) no dienas, kad valstu centrālo banku vadītāju skaits sasniedz 22, šos vadītājus iedala trīs grupās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem kritērijiem. Pirmajā grupā ir pieci valstu centrālo banku vadītāji, un tai piešķir četras balsis. Otrajā grupā ir puse no visu valstu centrālo banku vadītāju kopskaita, noapaļojot uz augšu uz tuvāko veselo skaitli, un tai piešķir astoņas balsis. Trešajā grupā ir pārējie valstu centrālo banku vadītāji, un tai piešķir trīs balsis;
c) katrā atsevišķā grupā valstu centrālo banku vadītājiem ir balsstiesības uz vienādu laikposmu;
d) aprēķinot īpatsvaru tirgus cenās noteiktā iekšzemes kopprodukta kopapjomā, piemēro 29. panta
2. punktu. Monetāro finanšu iestāžu kopsavilkuma bilanci aprēķina atbilstīgi statistikas sistēmai, ko aprēķināšanas laikā piemēro Savienībā;
e) ikreiz, kad tirgus cenās noteikto iekšzemes kopprodukta kopapjomu koriģē saskaņā ar 29. panta
3. punktu vai kad valstu centrālo banku vadītāju skaits palielinās, grupu skaitu un/vai sastāvu pielāgo atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem principiem;
f) Eiropas Centrālās bankas Padome - pieņemot lēmumu ar divu trešdaļu savu locekļu balsu vairākumu, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir balsstiesības, vai nē - paredz visus vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šajā daļā izklāstītos principus, un tā var nolemt rotācijas sistēmas ieviešanu atlikt līdz dienai, kad valstu centrālo banku vadītāju skaits pārsniedz 18.
Balsstiesības īsteno personiski. Atkāpjoties no šā noteikuma, 12. panta 3. punktā minētajā reglamentā var noteikt, ka Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļi drīkst balsot telekonferencē. Reglamentā paredz arī to, ka tie Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļi, kas ilgāku laiku nevar piedalīties Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksmēs, var iecelt sev aizstājējus dalībai Eiropas Centrālās bankas Padomē.
Šā punkta pirmā un otrā daļa neskar Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļu - neatkarīgi no tā, vai viņiem ir balsstiesības, vai nē - balsstiesības, kas paredzētas šā panta 3. punktā un 40. panta 2. un 3. punktā. Ja vien šajos statūtos nav noteikts citādi, Eiropas Centrālās bankas Padome lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
Lai Eiropas Centrālās bankas Padome varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumu pieņem, neņemot vērā kvorumu.
3. Pieņemot lēmumus saskaņā ar 28., 29., 30., 32., 33. un 49. pantu, Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļu balsis vērtē atbilstīgi valstu centrālo banku daļām Eiropas Centrālās bankas parakstītajā kapitālā. Valdes locekļu balsīm ir nulles vērtība. Lēmumus, kuru pieņemšanai vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, pieņem, ja "par" nodotās balsis pārstāv vismaz divas trešdaļas no Eiropas Centrālās bankas parakstītā kapitāla un vismaz pusi no tās akcionāriem. Ja kāds vadītājs xxxxx piedalīties sanāksmē, viņš var izraudzīties aizstājēju, kas balso viņa vietā.
4. Sanāksmes ir konfidenciālas. Eiropas Centrālās bankas Padome var pieņemt lēmumu apspriežu iznākumu darīt zināmu atklātībai.
5. Eiropas Centrālās bankas Padome sanāk vismaz desmit reizes gadā.
11. PANTS Valde
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-382. panta 2. punkta pirmo daļu Valdē ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri citi locekļi.
Šie locekļi pilda pienākumus pilnas darba slodzes apjomā. Neviens no locekļiem neuzņemas nekādu algotu vai nealgotu darbu, ja vien Eiropas Centrālās bankas Padome izņēmuma kārtā viņiem nav ļāvusi to darīt.
2. Saskaņā ar Konstitūcijas III-382. panta 2. punktu Valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos locekļus pēc Padomes priekšlikuma, ko tā sniedz pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālās bankas Padomi, Eiropadome - lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu - ieceļ no personām ar nevainojamu reputāciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos.
Viņu amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai dalībvalstu pilsoņi var būt Valdes locekļi.
3. Valdes locekļu darba noteikumus un nosacījumus, jo īpaši atalgojumu, pensijas un citus sociālās nodrošināšanas pabalstus, paredz Eiropas Centrālās bankas noslēgtos darba līgumos, un tos apstiprina Eiropas Centrālās bankas Padome pēc tādas komitejas priekšlikuma, kurā ir trīs Eiropas Centrālās bankas Padomes iecelti locekļi un trīs Padomes iecelti locekļi. Valdes locekļiem nav tiesību balsot par šajā punktā minētajiem jautājumiem.
4. Ja kāds Valdes loceklis vairs neatbilst prasībām, kas vajadzīgas pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Tiesa pēc Eiropas Centrālās bankas Padomes vai Valdes lūguma var viņu atbrīvot no amata.
5. Xxxxxx Xxxxxx loceklim, kas piedalās sanāksmē, ir balsstiesības, un šajā nolūkā viņam ir viena balss. Ja vien nav noteikts citādi, Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Balsošanas procedūru precizē
12. panta 3. punktā minētajā reglamentā.
6. Valde ir atbildīga par Eiropas Centrālās bankas ikdienas vadību.
7. Visas brīvās vietas Valdē aizpilda, ieceļot jaunus locekļus saskaņā ar šā panta 2. punktu.
12. PANTS Lēmējinstitūciju pienākumi
1. Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem pamatnostādnes un lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to uzdevumu izpildi, kurus Konstitūcija un šie statūti paredz Eiropas Centrālo banku sistēmai. Eiropas Centrālās bankas Padome nosaka Savienības monetāro politiku, vajadzības gadījumā lemjot par starpposma monetārajiem mērķiem, procentu pamatlikmēm un Eiropas Centrālo banku sistēmas rezervēm, kā arī izstrādā vajadzīgās pamatnostādnes šo lēmumu īstenošanai.
Valde īsteno monetāro politiku saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Padomes pieņemtām pamatnostādnēm un lēmumiem. Īstenojot monetāro politiku, Valde dod vajadzīgos norādījumus valstu centrālajām bankām. Turklāt ar Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu konkrētas pilnvaras var deleģēt Valdei.
Neskarot šo pantu, Eiropas Centrālā banka, lai veiktu operācijas, kas ir daļa no Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumiem, vēršas pēc palīdzības valstu centrālajās bankās, ciktāl tā atzīst, kas tas ir iespējams un vēlams.
2. Valde atbild par Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksmju sagatavošanu.
3. Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem reglamentu, kurā nosaka Eiropas Centrālās bankas un tās lēmējinstitūciju iekšējo uzbūvi.
4. Eiropas Centrālās bankas Padome pilda 4. pantā minētās padomdevējfunkcijas.
5. Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem 6. pantā minētos lēmumus.
13. PANTS Priekšsēdētājs
1. Eiropas Centrālās bankas Padomi un Valdi vada priekšsēdētājs vai, viņa prombūtnes laikā, priekšsēdētāja vietnieks.
2. Neskarot 38. pantu, priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona pārstāv Eiropas Centrālo banku
ārējās attiecībās.
14. PANTS Valstu centrālās bankas
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-189. pantu katra dalībvalsts nodrošina, ka tās tiesību akti, tostarp tās centrālās bankas statūti, ir saderīgi ar Konstitūciju un šiem statūtiem.
2. Valstu centrālo banku statūti paredz, ka valsts centrālās bankas vadītāja amata pilnvaru laiks ir vismaz pieci gadi.
Vienīgi tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata. Attiecīgais vadītājs vai Eiropas Centrālās bankas Padome var apstrīdēt šo lēmumu Tiesā, pamatojoties uz Konstitūcijas vai jebkura tās īstenošanai pieņemta akta pārkāpumu. To var apstrīdēt divos mēnešos, skaitot - attiecīgi - no lēmuma publicēšanas, tā paziņošanas prasītājam vai, ja tas nav paziņots, no dienas, kad prasītājs ir uzzinājis par šo lēmumu.
3. Valstu centrālās bankas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas sastāvdaļa un darbojas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas pamatnostādnēm un norādījumiem. Eiropas Centrālās bankas Padome veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas pamatnostādņu un norādījumu ievērošanu, un prasa iesniegt visu vajadzīgo informāciju.
4. Valstu centrālās bankas var veikt arī uzdevumus, kas nav minēti šajos statūtos, ja vien Eiropas Centrālās bankas Padome ar divu trešdaļu balsu vairākumu nenolemj, ka tie ir pretrunā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas mērķiem un uzdevumiem. Valstu centrālās bankas šos uzdevumus veic, pašas uzņemoties atbildību un risku, un tos neuzskata par daļu no Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumiem.
15. PANTS Pienākumi sniegt ziņojumus
1. Vismaz reizi ceturksnī Eiropas Centrālā banka sagatavo un publicē ziņojumus par Eiropas Centrālo banku sistēmas darbību.
2. Konsolidētu Eiropas Centrālo banku sistēmas finanšu pārskatu publicē katru nedēļu.
3. Saskaņā ar Konstitūcijas III-383. panta 3. punktu Eiropas Centrālā banka iesniedz Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Komisijai gada ziņojumu par Eiropas Centrālo banku sistēmas darbību un monetāro politiku gan par iepriekšējo, gan kārtējo gadu.
4. Šajā pantā minētie ziņojumi un pārskati ir bez maksas pieejami visām ieinteresētajām personām.
16. PANTS Banknotes
Saskaņā ar Konstitūcijas III-186. panta 1. punktu vienīgi Eiropas Centrālās bankas Padomei ir tiesības dot pilnvaras emitēt euro banknotes Savienībā. Banknotes drīkst emitēt Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas. Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku emitētās banknotes ir vienīgās naudaszīmes, kam Savienībā ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.
Cik iespējams, Eiropas Centrālā banka ņem vērā pieredzi attiecībā uz banknošu emisiju un noformējumu.
IV NODAĻA
EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMAS MONETĀRĀS FUNKCIJAS UN OPERĀCIJAS
17. PANTS
Konti Eiropas Centrālajā bankā un valstu centrālajās bankās
Lai veiktu operācijas, Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas atver kontus kredītiestādēm, publisko tiesību subjektiem un citiem tirgus dalībniekiem un kā nodrošinājumu pieņem aktīvus, tostarp reģistrētus vērtspapīrus.
18. PANTS
Atvērta tirgus operācijas un aizdevumu operācijas
1. Lai sasniegtu Eiropas Centrālo banku sistēmas mērķus un veiktu tās uzdevumus, Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var:
a) finanšu tirgos pirkt un pārdot tieši (tūlītējos darījumos vai nākotnes darījumos), vai slēdzot atpirkšanas līgumus, un aizdot vai aizņemties prasījumus un tirgojamus finanšu instrumentus euro valūtā vai citās valūtās, kā arī dārgmetālos;
b) veikt aizdevumu operācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, pamatojoties uz atbilstīgu nodrošinājumu.
2. Eiropas Centrālā banka nosaka vispārējus principus, kā tā vai valstu centrālās bankas veic atvērta tirgus operācijas un aizdevumu operācijas, tostarp principus, kā paredzēt nosacījumus, atbilstīgi kuriem tās drīkst veikt šādas operācijas.
19. PANTS Obligātās rezerves
1. Ņemot vērā 2. pantu, atbilstīgi mērķiem monetārās politikas jomā Eiropas Centrālā banka var pieprasīt, lai dalībvalstu kredītiestādes deponē Eiropas Centrālajā bankā un valstu centrālajās bankās obligātas rezerves. Eiropas Centrālās bankas Padome var noteikt to, kā aprēķināt un noteikt obligāto rezervju vajadzīgo apjomu. Neievērošanas gadījumā Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības piemērot soda procentus un citas sankcijas ar līdzīgu iedarbību.
2. Lai piemērotu šo pantu, Padome saskaņā ar 41. pantā paredzēto procedūru nosaka obligāto rezervju bāzi un maksimālo pieļaujamo attiecību starp šīm rezervēm un to bāzi, kā arī atbilstīgas sankcijas neievērošanas gadījumam.
20. PANTS
Citi monetārās kontroles līdzekļi
Eiropas Centrālās bankas Padome ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu pieņem lēmumus par citu monetāras kontroles metožu izmantošanu, kuras tā uzskata par mērķtiecīgām, ņemot vērā 2. pantu.
Padome saskaņā ar 41. pantā paredzēto procedūru nosaka šo metožu izmantošanas jomu, ja tās rada saistības trešām personām.
21. PANTS
Darījumi ar publisko tiesību subjektiem
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-181. pantu Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas nedrīkst piešķirt konta pārtēriņu vai jebkāda cita veida aizdevumu Savienības iestādēm vai struktūrām, kā arī dalībvalstu valdībām, reģionālām vai vietējām iestādēm, citām publiskām iestādēm, citām struktūrām vai uzņēmumiem, kas ir publisko tiesību subjekti. Tāpat Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas nedrīkst tieši pirkt no iepriekš uzskaitītajiem subjektiem to parāda instrumentus.
2. Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var darboties kā 1. punktā uzskaitīto subjektu fiskālie aģenti.
3. Šis pants neattiecas uz kredītiestādēm ar valsts kapitāla līdzdalību, kurām - saistībā ar valstu centrālo banku nodotajiem aktīviem - valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka piemēro tādu pašu režīmu kā privātām kredītiestādēm.
22. PANTS Tīrvērtes un norēķinu sistēmas
Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var nodrošināt iespējas, un Eiropas Centrālā banka var pieņemt noteikumus, lai gan Savienībā, gan attiecībās ar trešām valstīm nodrošinātu tīrvērtes un norēķinu sistēmu efektivitāti un drošību.
23. PANTS
Ārējās operācijas Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var:
a) nodibināt sakarus ar citu valstu centrālajām bankām un finanšu iestādēm un, vajadzības gadījumā, ar starptautiskām organizācijām;
b) iegādāties un pārdot tūlītējos darījumos un nākotnes darījumos jebkādus ārvalstu valūtas aktīvus un dārgmetālus. Termins "ārvalstu valūtas aktīvi" ietver vērtspapīrus un jebkādus citus aktīvus jebkuras valsts valūtā vai norēķinu vienībās, lai kādā formā tie tiek turēti;
c) turēt un pārvaldīt šajā pantā minētos aktīvus;
d) veikt jebkādas banku operācijas ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp aizņēmumu un aizdevumu operācijas.
24. PANTS Citas operācijas
Papildus operācijām, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku uzdevumiem, tās var veikt operācijas administratīvām vajadzībām vai savu darbinieku interesēs.
V NODAĻA KONSULTATĪVA UZRAUDZĪBA
25. PANTS Konsultatīva uzraudzība
1. Eiropas Centrālā banka var sniegt padomus, un Padome, Komisija un kompetentas dalībvalstu iestādes var ar to apspriesties par tādu Savienības juridiski saistošo aktu darbības jomu un piemērošanu, kuri attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.
2. Saskaņā ar visiem eirolikumiem, kas pieņemti atbilstīgi Konstitūcijas III-185. panta 6. punktam, Eiropas Centrālā banka var veikt īpašus uzdevumus attiecībā uz politiku, kas skar kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; izņēmums ir apdrošināšanas uzņēmumi.
VI NODAĻA
EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMAS FINANŠU NOTEIKUMI
26. PANTS Finanšu pārskati
1. Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku finanšu gads sākas janvāra pirmajā dienā un beidzas decembra pēdējā dienā.
2. Eiropas Centrālās bankas gada pārskatus sagatavo Valde saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Padomes noteiktiem principiem. Pārskatus apstiprina Eiropas Centrālās bankas Padome, un pēc tam tos publicē.
3. Analītiskām un darbības vajadzībām Valde sagatavo Eiropas Centrālo banku sistēmas konsolidēto bilanci, ietverot tādu valstu centrālo banku aktīvus un pasīvus, kuras veido Eiropas Centrālo banku sistēmu.
4. Šā panta piemērošanai Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem vajadzīgos noteikumus, lai standartizētu procedūras grāmatvedības uzskaitei un ziņojumu sniegšanai saistībā ar valstu centrālo banku veiktajām operācijām.
27. PANTS Revīzijas
1. Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku pārskatus pārbauda Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Padomes apstiprināti pieaicināti neatkarīgi revidenti. Revidenti ir pilnvaroti pārbaudīt visus Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku grāmatvedības dokumentus un pārskatus un iegūt pilnīgu informāciju par to operācijām.
2. Konstitūcijas III-384. pants attiecas tikai uz Eiropas Centrālās bankas vadības darbības efektivitātes pārbaudi.
28. PANTS
Eiropas Centrālās bankas kapitāls
1. Eiropas Centrālās bankas kapitāls ir 5 miljardi euro. Kapitālu var palielināt ar eirolēmumu, ko Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem ar 10. panta 3. punktā paredzēto kvalificēto balsu vairākumu, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome paredz saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru.
2. Vienīgi valstu centrālās bankas var būt Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstītājas un turētājas. Kapitāla parakstīšana notiek atbilstīgi kapitāla parakstīšanas atslēgai, ko nosaka saskaņā ar 29. pantu.
3. Eiropas Centrālās bankas Padome ar 10. panta 3. punktā paredzēto kvalificēto balsu vairākumu nosaka kapitāla apmaksāšanas apjomu un formu.
4. Izņemot šā panta 5. punktā paredzēto gadījumu, valstu centrālo banku daļas Eiropas Centrālās bankas parakstītajā kapitālā nedrīkst ne nodot, ne ieķīlāt, un tām nedrīkst uzlikt arestu.
5. Ja tiek koriģēta 29. pantā minētā kapitāla parakstīšanas atslēga, valstu centrālās bankas savstarpēji nodot kapitāla daļas tā, lai to sadalījums atbilstu koriģētajai kapitāla parakstīšanas atslēgai. Eiropas Centrālās bankas Padome sīkāk paredz šādas nodošanas noteikumus.
29. PANTS
Kapitāla parakstīšanas atslēga
1. Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgu, kuru pirmoreiz noteica 1998. gadā, kad tika izveidota Eiropas Centrālo banku sistēma, nosaka, katras valsts centrālajai bankai piešķirot procentuālo daļu, kas ir šādu lielumu summa:
— 50 % no attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju īpatsvara Savienības iedzīvotāju kopskaitā priekšpēdējā gadā pirms Eiropas Centrālo banku sistēmas izveidošanas,
— 50 % no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta īpatsvara Savienības iekšzemes kopproduktā tirgus cenās, kas reģistrēts pēdējos piecos gados līdz priekšpēdējam gadam pirms Eiropas Centrālo banku sistēmas izveidošanas.
Procentus noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam skaitlim, kas bez atlikuma dalās ar 0,0001.
2. Šā panta piemērošanai vajadzīgos statistikas datus Komisija sniedz atbilstīgi noteikumiem, ko Padome pieņem saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru.
3. Valstu centrālajām bankām piešķirtās procentuālās daļas koriģē katru piekto gadu pēc Eiropas Centrālo banku sistēmas izveides analogi tam, kā paredzēts 1. punktā. Koriģēto kapitāla parakstīšanas atslēgu piemēro ar nākamā gada pirmo dienu.
4. Eiropas Centrālās bankas Padome veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta piemērošanai.
30. PANTS
Ārvalstu valūtas rezervju aktīvu nodošana Eiropas Centrālajai bankai
1. Neskarot 28. pantu, valstu centrālās bankas nodod Eiropas Centrālajai bankai ārvalstu valūtas rezervju aktīvus valūtās, kas nav dalībvalstu valūtas, euro valūta, Starptautiskā valūtas fonda rezervju pozīcijas un speciālās aizņēmumtiesības, līdz summai, kas ir 50 miljardu euro ekvivalents. Eiropas Centrālās bankas Padome nosaka proporcionālās daļas, ko Eiropas Centrālā banka prasa iemaksāt. Eiropas Centrālajai bankai ir visas tiesības turēt un pārvaldīt tai nodotos ārvalstu valūtas rezervju aktīvus un izmantot tos šajos statūtos paredzētajiem mērķiem.
2. Katras valsts centrālās bankas iemaksu nosaka proporcionāli tās daļai Eiropas Centrālās bankas parakstītajā kapitālā.
3. Katras valsts centrālajai bankai pret Eiropas Centrālo banku ir prasījums, kas ir vienāds ar attiecīgās valsts centrālās bankas iemaksu. Eiropas Centrālās bankas Padome nosaka šādu prasījumu denomināciju un to, kā tos atmaksāt.
4. Saskaņā ar 2. punktu Eiropas Centrālā banka, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome paredz saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru, var pieprasīt papildu rezervju aktīvus, kas pārsniedz 1. punktā noteikto summu.
5. Eiropas Centrālā banka var turēt un pārvaldīt rezervju pozīcijas Starptautiskajā valūtas fondā un speciālās aizņēmumtiesības, kā arī veidot šādu aktīvu uzkrājumu.
6. Eiropas Centrālās bankas Padome veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta piemērošanai.
31. PANTS
Ārvalstu valūtas rezervju aktīvi valstu centrālajās bankās
1. Saskaņā ar 23. pantu valstu centrālās bankas drīkst veikt darījumus, pildot savas saistības pret starptautiskām organizācijām.
2. Pārsniedzot noteiktu summu, ko paredz saskaņā ar 3. punktu, visām citām operācijām ar ārvalstu valūtas rezervju aktīviem, kas paliek valstu centrālajās bankās pēc 30. pantā paredzētās nodošanas, un dalībvalstu operācijām ar apgrozāmiem līdzekļiem ārvalstu valūtā ir vajadzīgs Eiropas Centrālās bankas apstiprinājums, lai nodrošinātu to atbilstību valūtas maiņas kursa politikai un Savienības monetārajai politikai.
3. Lai sekmētu minēto operāciju veikšanu, Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem pamatnostādnes.
32. PANTS
Valstu centrālo banku monetāro ienākumu sadalījums
1. Ienākumus, ko valstu centrālās bankas gūst, veicot Eiropas Centrālo banku sistēmas monetārās politikas uzdevumus (turpmāk "monetārie ienākumi"), katra finanšu gada beigās sadala saskaņā ar šo pantu.
2. Katras valsts centrālās bankas monetārie ienākumi ir gada ienākumi, ko attiecīgā valsts centrālā banka guvusi no aktīviem, kuri atbilst apgrozībā esošo banknošu vērtībai, un no saistībām, kuras rodas no kredītiestāžu iemaksām. Šos aktīvus valstu centrālās bankas iezīmē saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Padomes pieņemtām pamatnostādnēm.
3. Ja trešā posma sākumā Eiropas Centrālās bankas Padome konstatē, ka valstu centrālo banku bilanču struktūras neļauj piemērot 2. punktu, Eiropas Centrālās bankas Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt, ka, atkāpjoties no 2. punkta, laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus, monetāros ienākumus aprēķina, izmantojot alternatīvu metodi.
4. Katras valsts centrālās bankas monetāros ienākumus samazina par summu, kas atbilst procentiem, kurus šī centrālā banka maksā par saistībām, kas rodas no kredītiestāžu iemaksām atbilstīgi 19. pantam.
Eiropas Centrālās bankas Padome var nolemt atlīdzināt valstu centrālajām bankām banknošu emisijas izdevumus vai, izņēmuma gadījumos, īpašus zaudējumus, ko radījušas monetārās politikas operācijas, kuras banka veikusi Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumā. Atlīdzības formu pēc saviem ieskatiem nosaka Eiropas Centrālās bankas Padome. Attiecīgās summas var kompensēt ar valstu centrālo banku monetārajiem ienākumiem.
5. Valstu centrālo banku kopējos monetāros ienākumus sadala starp valstu centrālajām bankām proporcionāli to apmaksātajām daļām Eiropas Centrālās bankas kapitālā, ņemot vērā visus lēmumus, ko Eiropas Centrālās bankas Padome pieņēmusi saskaņā ar 33. panta 2. punktu.
6. Tīvērti un norēķinus par atlikumiem, ko rada monetāro ienākumu sadale, veic Eiropas Centrālā banka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Padomes pieņemtām pamatnostādnēm.
7. Eiropas Centrālās bankas Padome veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta piemērošanai.
33. PANTS
Eiropas Centrālās bankas tīrās peļņas un tīro zaudējumu sadalīšana
1. Eiropas Centrālās bankas tīro peļņu pārskaita šādi:
a) Eiropas Centrālās bankas Padomes noteiktu summu, kas nepārsniedz 20 % no tīrās peļņas, pārskaita vispārējo rezervju fondā, nepārsniedzot 100 % no kapitāla,
b) pārējo tīro peļņu sadala Eiropas Centrālās bankas akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām kapitāla daļām.
2. Ja Eiropas Centrālajai bankai ir zaudējumi, tos sedz no Eiropas Centrālās bankas vispārējo rezervju fonda un vajadzības gadījumā - pēc Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmuma – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli summām, kas sadalītas valstu centrālajām bankām saskaņā ar 32. panta 5. punktu, un nepārsniedzot šīs summas.
VII NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
34. PANTS Normatīvie akti
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-190. pantu, Eiropas Centrālā banka pieņem:
a) eiroregulas tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai veiktu uzdevumus, kas noteikti šo statūtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 19. panta 1. punktā, 22. pantā vai 25. panta 2. punktā, kā arī gadījumos, kas noteikti 41. pantā minētajās eiroregulās un eirolēmumos;
b) eirolēmumus, kas vajadzīgi, lai veiktu uzdevumus, kuri Konstitūcijā un šajos statūtos paredzēti Eiropas Centrālo banku sistēmai,
c) ieteikumus un atzinumus.
2. Eiropas Centrālā banka var nolemt publicēt savus eirolēmumus, ieteikumus un atzinumus.
3. Ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome paredz saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru, Eiropas Centrālā banka ir tiesīga uzlikt uzņēmumiem sodanaudu un kavējuma naudu gadījumā, ja uzņēmumi neizpilda Eiropas Centrālās bankas pieņemtās eiroregulas un eirolēmumus.
35. PANTS
Tiesu iestāžu veikta kontrole un ar to saistīti jautājumi
1. Konstitūcijā paredzētajos gadījumos un atbilstīgi tajā paredzētajiem nosacījumiem Eiropas Savienības Tiesa var izskatīt vai interpretēt Eiropas Centrālās bankas darbību vai bezdarbību. Eiropas Centrālā banka var ierosināt lietu Konstitūcijā paredzētajos gadījumos un atbilstīgi tajā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Strīdus starp Eiropas Centrālo banku, no vienas puses, un tās kreditoriem, debitoriem vai jebkurām citām personām, no otras puses, izšķir kompetentas valstu tiesas, izņemot gadījumus, kad jurisdikcija ir piešķirta Eiropas Savienības Tiesai.
3. Uz Eiropas Centrālo banku attiecas atbildības režīms, kas paredzēts Konstitūcijas III-337. pantā. Valstu centrālo banku atbildību reglamentē šo valstu attiecīgie tiesību akti.
4. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir lemt atbilstīgi jebkurai arbitrāžas klauzulai, kas ietverta publisko tiesību vai privāttiesību līgumā, kuru noslēgusi Eiropas Centrālā banka vai kurš noslēgts tās vārdā.
5. Eiropas Centrālās bankas lēmumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā pieņem Eiropas Centrālās bankas Padome.
6. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izšķirt strīdus par to, kā valstu centrālās bankas pilda pienākumus, ko tām uzliek Konstitūcija un šie statūti. Ja Eiropas Centrālā banka uzskata, ka kāda valsts centrālā banka nav izpildījusi kādu no Konstitūcijā vai šajos statūtos paredzētajiem pienākumiem, tā sniedz pamatotu atzinumu par šo jautājumu, iepriekš dodot iespēju attiecīgajai valsts centrālajai bankai izteikt savus apsvērumus. Ja attiecīgā valsts centrālā banka Eiropas Centrālās bankas noteiktajā laikā nodrošina atbilstību šim atzinumam, Eiropas Centrālā banka var vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
36. PANTS Personāls
1. Eiropas Centrālās bankas Padome pēc Valdes priekšlikuma izstrādā Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtību.
2. Ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz nodarbināšanas kārtība, Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visi strīdi starp Eiropas Centrālo banku un tās darbiniekiem.
37. PANTS Dienesta noslēpums
1. Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku vadības iestāžu locekļi un personāls arī pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nedrīkst izpaust informāciju, uz ko attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.
2. Personām, kam pieejami dati, uz kuriem attiecas juridiski saistošs Savienības akts, ar ko paredz pienākumu ievērot dienesta noslēpumu, šāds pienākums ir saistošs.
38. PANTS Parakstītāji
Eiropas Centrālās bankas juridiskās saistības pret trešām personām uzņemas ar priekšsēdētāja parakstu vai divu Valdes locekļu parakstiem, vai ar divu tādu Eiropas Centrālās bankas darbinieku parakstiem, kurus priekšsēdētājs atbilstīgi pilnvarojis parakstīt dokumentus Eiropas Centrālās bankas vārdā.
39. PANTS Privilēģijas un imunitāte
Dalībvalstu teritorijā Eiropas Centrālajai bankai ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīgas, lai veiktu tās uzdevumus, atbilstīgi nosacījumiem, kuri ietverti Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.
VIII NODAĻA STATŪTU GROZĪJUMI UN
PAPILDNOTEIKUMI
40. PANTS Vienkāršota grozījumu procedūra
1. Saskaņā ar Konstitūcijas III-187. panta 3. punktu šo statūtu 5. panta 1., 2. un 3. punktu, 17. un
18. xxxxx, 19. panta 1. punktu, 22., 23., 24. un 26. pantu, 32. panta 2., 3., 4. un 6. punktu, 33. panta
1. punkta a) apakšpunktu un 36. pantu var grozīt ar eirolikumu:
a) vai nu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,
b) vai arī pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju.
2. Šo statūtu 10. panta 2. punktu var grozīt ar Eiropadomes vienprātīgi pieņemtu eirolēmumu vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, vai arī pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku. Šie grozījumi nestājas spēkā, kamēr tos nav apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.
3. Šajā pantā paredzētajiem Eiropas Centrālās bankas ieteikumiem ir nepieciešams Eiropas Centrālās bankas Padomes vienprātīgs lēmums.
41. PANTS Papildnoteikumi
Saskaņā ar Konstitūcijas III-187. panta 4. punktu Padome pieņem eiroregulas un eirolēmumus, ar ko paredz šo statūtu 4. pantā, 5. panta 4. punktā, 19. panta 2. punktā, 20. pantā, 28. panta 1. punktā,
29. panta 2. punktā, 30. panta 4. punktā un 34. panta 3. punktā minētos pasākumus. Padome lemj pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu:
a) vai nu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,
b) vai arī pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju.
IX NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI UN CITI NOTEIKUMI,
KAS ATTIECAS UZ EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMU
42. PANTS Vispārēji noteikumi
1. Konstitūcijas III-197. panta 1. punktā paredzētais izņēmuma statuss nozīmē, ka attiecīgajām dalībvalstīm nepiešķir tiesības un neuzliek saistības šādi šo statūtu noteikumi: 3. un 6. pants, 9. panta 2. punkts, 12. panta 1. punkts, 14. panta 3. punkts, 16., 18., 19., 20., 22. un 23. pants, 26. panta 2. punkts, 27., 30., 31., 32., 33., 34. un 50. pants.
2. Centrālās bankas tajās dalībvalstīs, kurām ir izņēmuma statuss, kas paredzēts Konstitūcijas III-197. panta 1. punktā, monetārās politikas jomā saglabā pilnvaras saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.
3. Saskaņā ar Konstitūcijas II-197. panta 2. punkta otro daļu šo statūtu 3. pantā, 11. panta 2. punktā un 19. pantā termins "dalībvalstis" nozīmē dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.
4. Šo statūtu 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. un 3. punktā, 12. panta 1. punktā, 16., 17., 18., 22., 23., 27., 30., 31. un 32. pantā, 33. panta 2. punktā un 50. pantā termins "valstu centrālās bankas" nozīmē to dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir euro.
5. Šo statūtu 10. panta 3. punktā un 33. panta 1. punktā termins "akcionāri" nozīmē to dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir euro.
6. Šo statūtu 10. panta 3. punktā un 30. panta 2. punktā termins "parakstītais kapitāls" nozīmē Eiropas Centrālās bankas kapitālu, ko parakstījušas to dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir euro.
43. PANTS
Eiropas Centrālās bankas pārejas posma uzdevumi
Eiropas Centrālā banka pārņem līdzšinējās Eiropas Monetārā institūta funkcijas, kuras paredzētas Konstitūcijas III-199. panta 2. punktā un kuras sakarā ar izņēmuma statusu, kas ir vienai vai vairākām dalībvalstīm, joprojām tiek īstenotas pēc euroieviešanas.
Eiropas Centrālā banka sniedz atzinumus, kad tiek veikti Konstitūcijas III-198. pantā paredzētie priekšdarbi izņēmuma statusa atcelšanai.
44. PANTS
Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadome
1. Neskarot Konstitūcijas III-187. panta 1. punktu, Ģenerālpadomi izveido kā Eiropas Centrālās bankas trešo lēmējinstitūciju.
2. Ģenerālpadomē ir Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un valstu centrālo banku vadītāji. Ģenerālpadomes sanāksmēs bez balsstiesībām var piedalīties arī citi Valdes locekļi.
3. Ģenerālpadomes pienākumi pilnībā ir uzskaitīti 46. pantā.
45. PANTS
Ģenerālpadomes darbība
1. Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomi vada Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs vai, viņa prombūtnes laikā, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks.
2. Padomes priekšsēdētājs un viens Komisijas loceklis bez balsstiesībām var piedalīties
Ģenerālpadomes sanāksmēs.
3. Priekšsēdētājs sagatavo Ģenerālpadomes sanāksmes.
4. Atkāpjoties no 12. panta 3. punkta, Ģenerālpadome pieņem savu reglamentu.
5. Eiropas Centrālā banka nodrošina Ģenerālpadomei sekretariāta pakalpojumus.
46. PANTS
Ģenerālpadomes pienākumi
1. Ģenerālpadome:
a) veic 43. pantā minētos uzdevumus,
b) palīdz īstenot 4. pantā un 25. panta 1. punktā minētās padomdevējfunkcijas.
2. Ģenerālpadome palīdz:
a) nodrošināt 5. pantā paredzēto statistikas informācijas vākšanu;
b) sagatavot 15. pantā paredzētos Eiropas Centrālās bankas darbības ziņojumus;
c) sagatavot 26. panta 4. punktā paredzētos noteikumus, kas vajadzīgi 26. panta piemērošanai;
d) veikt visus citus 29. panta 4. punktā paredzētos pasākumus, kas vajadzīgi 29. panta piemērošanai;
e) izstrādāt 36. pantā paredzēto Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtību.
3. Ģenerālpadome palīdz veikt vajadzīgos priekšdarbus, lai neatsaucami fiksētu maiņas kursus to dalībvalstu valūtām, kurām ir izņēmuma statuss, attiecībā pret euro, kā paredzēts Konstitūcijas III-
198. panta 3. punktā.
4. Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs informē Ģenerālpadomi par Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumiem.
47. PANTS
Pārejas noteikumi, kas attiecas uz Eiropas Centrālās bankas kapitālu
Saskaņā ar 29. pantu katras valsts centrālajai bankai ir noteikta procentuālā daļa Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā. Atkāpjoties no 28. panta 3. punkta, to dalībvalstu centrālās bankas, kurām ir izņēmuma statuss, neapmaksā parakstīto kapitālu, ja vien Ģenerālpadome ar balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no Eiropas Centrālās bankas parakstītā kapitāla un vismaz pusi no akcionāriem, nenosaka to, ka jāapmaksā minimālā daļa, lai piedalītos Eiropas Centrālās bankas darbības izmaksu segšanā.
48. PANTS
Eiropas Centrālās bankas
kapitāla, rezervju un uzkrājumu atliktie maksājumi
1. Tās dalībvalsts centrālā banka, kurai izņēmuma statuss ir atcelts, apmaksā savu parakstīto daļu Eiropas Centrālās bankas kapitālā tādā pašā apjomā kā centrālās bankas pārējās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, un saskaņā ar 30. panta 1. punktu nodod ārvalstu valūtas rezervju aktīvus Eiropas Centrālajai bankai. Nododamo summu nosaka, saskaņā ar 30. panta 1. punktu Eiropas Centrālajai bankai jau pārskaitīto ārvalstu valūtas rezervju aktīvu vērtību, kas izteikta euro valūtā pēc spēkā esošā maiņas kursa, reizinot ar koeficientu, kas ir attiecība starp kapitāla daļu skaitu, uz ko attiecīgā valsts centrālā banka parakstījusies, un kapitāla daļu skaitu, ko citas centrālās bankas jau apmaksājušas.
2. Papildus 1. punktā paredzētajiem maksājumiem attiecīgā valsts centrālā banka veic iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs, uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo 31. decembrī iepriekšējā gadā pirms izņēmuma statusa atcelšanas. Iemaksas summu nosaka, reizinot iepriekš definēto un apstiprinātajā Eiropas Centrālās bankas bilancē uzrādīto rezervju apjomu ar koeficientu, kas ir attiecība starp kapitāla daļu skaitu, uz ko attiecīgā valsts centrālā banka parakstījusies, un kapitāla daļu skaitu, ko citas centrālās bankas jau apmaksājušas.
3. Ja viena vai vairākas valstis kļūst par dalībvalstīm un ja attiecīgās valstu centrālās bankas pievienojas Eiropas Centrālo banku sistēmai, automātiski tiek palielināts Eiropas Centrālās bankas parakstītais kapitāls un limits ārvalstu valūtas rezervju aktīviem, ko var pārskaitīt uz Eiropas Centrālo banku. Palielinājumu nosaka, pašlaik spēkā esošās summas reizinot ar koeficientu, kas - atbilstīgi palielinātā kapitāla parakstīšanas atslēgai - ir attiecība starp to valstu centrālo banku procentuālo daļu, kuras pievienojas, un to valstu centrālo banku procentuālo daļu, kuras jau ir Eiropas Centrālo banku sistēmas locekles. Katras valsts centrālās bankas procentuālo daļu kapitāla parakstīšanas atslēgā aprēķina pēc analoģijas ar 29. panta 1. punktu un saskaņā ar 29. panta 2. punktu. References laikposmi, ko izmanto statistikas datiem, ir tādi paši kā laikposmi, ko izmanto procentuālo daļu pēdējai piecgadu korekcijai, kas paredzēta 29. panta 3. punktā.
49. PANTS Atkāpe no 32. panta
1. Ja trešā posma sākumā Eiropas Centrālās bankas Padome pieņem lēmumu, ka 32. panta piemērošana rada lielas pārmaiņas valstu centrālo banku relatīvajās ienākumu pozīcijās, tad ienākumu summu, kas jāsadala saskaņā ar 32. pantu, samazina par vienādiem procentiem, kas pirmajā finanšu gadā pēc trešā posma sākuma nepārsniedz 60 % un kas katrā nākamajā finanšu gadā samazinās vismaz par 12 procentu punktiem.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro ilgāk kā piecus finanšu gadus pēc trešā posma sākuma.
50. PANTS
Dalībvalstu valūtās denominētu banknošu maiņa
Pēc tam, kad saskaņā ar Konstitūcijas III-198. panta 3. punktu maiņas kursi ir neatsaucami fiksēti, Eiropas Centrālās bankas Padome veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka banknotes, kas denominētas dalībvalstu valūtās, kuru maiņas kursi ir neatsaucami fiksēti, valstu centrālās bankas maina pēc to nominālvērtības.
51. PANTS
Pārejas noteikumu piemērošana
Šo statūtu 43. līdz 48. pantu piemēro, ja ir kāda dalībvalsts, kurai ir izņēmuma statuss, un tik ilgi, kamēr kādai dalībvalstij ir šis izņēmuma statuss.
5. PROTOKOLS
PAR EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS STATŪTIEM
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
VĒLĒDAMIES pieņemt Eiropas Investīciju bankas statūtus, ko paredz Konstitūcijas III-393. pants, IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Konstitūciju Eiropai.
1. PANTS
Konstitūcijas III-393. pantā minētā Eiropas Investīciju banka (turpmāk "Banka") ir izveidota, īsteno savas funkcijas un veic savu darbību saskaņā ar Konstitūciju un šiem statūtiem.
2. PANTS Bankas uzdevums ir noteikts Konstitūcijas III-394. pantā.
3. PANTS
Saskaņā ar Konstitūcijas III-393. pantu Bankas locekļi ir dalībvalstis.
4. PANTS
1. Bankas kapitāls ir 000 000 000 000 euro, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls:
Vācija | 26 649 532 500 |
Francija | 26 649 532 500 |
Itālija | 26 649 532 500 |
Apvienotā Karaliste | 26 649 532 500 |
Spānija | 15 989 719 500 |
Beļģija | 7 387 065 000 |
Nīderlande | 7 387 065 000 |
Zviedrija | 4 000 000 000 |
Dānija | 3 740 283 000 |
Austrija | 3 666 973 500 |
Polija | 3 411 263 500 |
Somija | 2 106 816 000 |
Grieķija | 2 003 725 500 |
Portugāle | 1 291 287 000 |
Čehijas Republika | 1 258 785 500 |
Ungārija | 1 190 868 500 |
Īrija | 935 070 000 |
Slovākija | 428 490 500 |
Slovēnija | 397 815 000 |
Lietuva | 249 617 500 |
Luksemburga | 187 015 500 |
Kipra | 183 382 000 |
Latvija | 152 335 000 |
Igaunija | 000 000 000 |
Malta | 69 804 000. |
Katras dalībvalsts saistības nepārsniedz tās parakstīto un vēl neapmaksāto kapitāla daļu.
2. Uzņemot jaunu locekli, parakstīto kapitālu palielina par summu, kas atbilst jaunā locekļa līdzdalībai.
3. Valde ar vienprātīgu lēmumu var izlemt palielināt parakstīto kapitālu.
4. Parakstītā kapitāla daļas nedrīkst ne nodot, ne ieķīlāt, un tām nedrīkst uzlikt arestu.
5. PANTS
1. Dalībvalstis parakstīto kapitālu apmaksā vidēji 5 % apjomā no 4. panta 1. punktā noteiktajām summām.
2. Ja parakstīto kapitālu palielina, Valde ar vienprātīgu lēmumu nosaka procentuālo daļu, kas jāapmaksā, kā arī apmaksāšanas noteikumus. Apmaksāšanu skaidrā naudā veic vienīgi euro valūtā.
3. Direktoru padome var pieprasīt apmaksāt atlikušo parakstītā kapitāla daļu tādā apjomā, lai Banka varētu izpildīt savas saistības.
Dalībvalstis šo summu apmaksā proporcionāli savai parakstītā kapitāla daļai.
6. PANTS
Banku vada un pārvalda Valde, Direktoru padome un Vadības komiteja.
7. PANTS
1. Valdē ir dalībvalstu norīkoti ministri.
2. Valde saskaņā ar Savienības mērķiem paredz vispārējus norādījumus attiecībā uz Bankas aizdevumu politiku.
Valde nodrošina minēto norādījumu izpildi.
3. Valde turklāt:
a) lemj par parakstītā kapitāla palielināšanu, kā noteikts 4. panta 3. punktā un 5. panta 2. punktā;
b) šo statūtu 9. panta 1. punkta sakarā nosaka principus, ko piemēro finansēšanas operācijām, kuras veic Bankas uzdevuma izpildei;
c) īsteno 9. un 11. pantā paredzētās pilnvaras attiecībā uz Direktoru padomes un Vadības komitejas locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, kā arī 11. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās pilnvaras;
d) lemj par finansējuma piešķiršanu investīciju operācijām, ko pilnīgi vai daļēji veic ārpus dalībvalstu teritorijām, kā noteikts 16. panta 1. punktā;
e) apstiprina Direktoru padomes sagatavoto gada ziņojumu;
f) apstiprina gada bilanci, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu;
g) apstiprina Bankas reglamentu;
h) īsteno citas pilnvaras, ko tai piešķir šie statūti.
4. Saskaņā ar Konstitūciju un šiem statūtiem Valde, lemjot vienprātīgi, var pieņemt lēmumu par Bankas darbības apturēšanu un, vajadzības gadījumā, Bankas likvidāciju.
8. PANTS
1. Ja vien šajos statūtos nav noteikts citādi, Valde lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu. Šim vairākumam ir jāpārstāv vismaz 50 % no parakstītā kapitāla.
Kvalificētam balsu vairākumam ir vajadzīgas astoņpadsmit balsis, kas pārstāv 68 % no parakstītā kapitāla.
2. Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība.
9. PANTS
1. Direktoru padome lemj par finansējuma piešķiršanu, jo īpaši par aizdevumu un garantiju piešķiršanu, un par aizņēmumu ņemšanu, kā arī nosaka aizdevumu procentu likmes, komisijas maksu un citus maksājumus. Pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, tā var dažas savas funkcijas deleģēt Vadības komitejai. Tā nosaka šādas deleģēšanas noteikumus un nosacījumus, kā arī uzrauga to izpildi.
Direktoru padome kontrolē Bankas darbības pareizību un nodrošina Bankas vadības atbilstību Konstitūcijai, šiem statūtiem un Valdes noteiktiem vispārējiem principiem.
Finanšu gada beigās Direktoru padome iesniedz Valdei ziņojumu un pēc apstiprināšanas dara to publiski pieejamu.
2. Direktoru padomē ir 26 direktori un 16 direktoru aizstājēji.
Valde uz pieciem gadiem ieceļ direktorus, un katra dalībvalsts izvirza pa vienam kandidātam. Arī Komisija izvirza vienu kandidātu.
Valde uz pieciem gadiem ieceļ direktoru aizstājējus:
— divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika,
— divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika,
— divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika,
— divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,
— vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika,
— vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste,
— vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas karaliste, Grieķijas Republika un
Īrija,
— vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste,
— trīs aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika,
— vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.
Direktoru padome kopīgi izraugās sešus ekspertus bez balsstiesībām: trīs ekspertus un trīs ekspertu aizstājējus.
Direktorus un direktoru aizstājējus var iecelt amatā atkārtoti.
Noteikumus dalībai Direktoru padomes sanāksmēs un noteikumus, kas attiecas uz direktoru aizstājējiem un izraudzītiem ekspertiem, nosaka reglamentā.
Vadības komitejas priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnē – viens no priekšsēdētāja vietniekiem vada Direktoru padomes sanāksmes, taču nebalso.
Direktoru padomes locekļus izraugās no personām, kuru neatkarība un kompetence nav apšaubāma. Viņi ir pakļauti tikai Bankai.
3. Vienīgi tad, ja kāds direktors vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, Valde - pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu - var viņu atbrīvot no amata.
Ja gada ziņojumu neapstiprina, Direktoru padome atkāpjas.
4. Brīvās vietas, ko rada nāves gadījumi, atkāpšanās, atbrīvošana no amata vai kolektīva atkāpšanās, aizpilda saskaņā ar 2. punktu. Katru locekli aizstāj uz atlikušo amata pilnvaru laiku, ja vien nenotiek vispārēja nomaiņa.
5. Valde nosaka Direktoru padomes locekļu atalgojumu. Valde nosaka, kādas darbības nav saderīgas ar direktora vai vietnieka pienākumiem.
10. PANTS
1. Xxxxxx direktoram Direktoru padomē ir viena balss. Viņš vienmēr var deleģēt savu balsi saskaņā ar procedūru, ko nosaka Bankas reglamentā.