Augsnes. Pārsvarā lieguma teritoriju klāj velēnu gleja (Vg) augsnes un velēnu podzolētās gleja (Pvg) augsnes. Raķupes ielejas līdzenais reljefs un nelabvēlīgie noteces apstākļi, kurus ietekmē arī bebru aizsprosti, veicinājuši teritorijas pārpurvošanos. Zemākajās vietās augsnes ir stipri glejotas un novērojama organisko vielu uzkrāšanās. Upes palienē sastopamas aluviālās (Ag) augsnes. Lieguma ziemeļu daļas lauksaimniecības zemēs ir velēnu podzolētās augsnes, taču jāatzīmē, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apstrādātas, tāpēc notiek to aizaugšana ar krūmiem, baltalkšņiem un bērziem.
Augsnes. „Kalnciemu pļavu” teritorijā dominē aluviālās (palieņu) augsnes. Pēc jaunās (FAO) klasifikācijas lieguma augsnes raksturojamas kā fluvisols.
Augsnes. Liegums ietilpst Piejūras smilšainās zemienes augšņu rajona Ventspils apakšrajonā (Āva, 1994). Augsnes veidojušās uz smilšu cilmiežiem un dominē tipiskā podzola augsnes, pēc starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas FAO – podzols. Salas sausieņu meži aug uz minerālaugsnēm, kurās nav vērojams pārlieks mitrums arī slapjās vasarās. Liekais ūdens iesūcas augsnes cilmiežu dziļākajos slāņos vai arī noplūst pa virsējiem augsnes horizontiem uz zemākām vietām. Uz smilšainajām podzolētajām augsnēm galvenokārt izvietojušies sausie priežu meži.
Augsnes. Lieguma teritorijā un tā apkārtnē atsevišķās Daugavas terasēs, nogāzēs un palikšņos sastopamas velēnu karbonātaugnes. Atsevišķās vietās zemākajās terasēs un palienē sastopamas aluviālās augsnes. Lauksaimnieciski apgūtajās teritorijās - kultūraugsnes (Xxxxxxxx, 1995). Lieguma teritorija ir neapdzīvota, taču tā robežojas ar vairākām apdzīvotām vietām – Kaibalu, Dzelmēm (Lieljumpravu), Daugaviešiem un vairāk nekā 20 viensētām. Gar Daugavas labo krastu stiepjas nepārtraukta, sen apgūtu un labi iekoptu lauksaimniecības zemju josla, kas kopā ar viensētām, mežu puduriem un koku grupām veido Daugavas senlejai raksturīgo ainavu. Tas ir daudz vairāk pārveidots, urbanizēts un intensīvāk izmantots, salīdzinot ar kreiso krastu, kurā starp nelielām lauksaimniecības zemju teritorijām un viensētām vēl saglabājušies lieli vienlaidus mežu masīvi. Atšķirīgo Daugavas krastu apguves intensitāti skaidri raksturo liegumā ietverto pagastu iedzīvotāju blīvuma atšķirības. Lielvārdes novadā iedzīvotāju blīvums sasniedz 120 iedz./km2, Jumpravas pagastā - 24 iedz./km2, kamēr pretējā krastā esošajā Birzgales pagastā tikai 6,9 iedz./km2. Spriežot pēc jaunu viensētu un ciematu celtniecības intensifikācijas, pēdējos gados abos Daugavas kastos iedzīvotāju skaitam ir tendence palielināties. Faktiski dabas liegumu veido mākslīgi radīti biotopi, kas veidojušies Ķeguma ūdenskrātuvei daļēji appludinot Daugavas senleju. Lieguma teritoriju būtiski ietekmē HES darbības noteiktās ūdens līmeņa svārstības. Līdz ar to antropogēnā slodze uz teritoriju jāvērtē kā ļoti būtiska. Lieguma atrašanās salīdzinoši blīvumi apdzīvotā reģionā ar labām piekļuves iespējām - starp diviem valsts nozīmes autoceļiem, nosaka samērā intensīvu teritorijas apmeklētību. Pastiprinātu cilvēku pieplūdumu sekmē ierīkotie stāvlaukumi Daugavas labajā krastā pie autoceļa A6. Tanī pat laikā apmeklētību ierobežo samērā blīvā Daugavas krastu apbūve un nelielais, publiski pieejamo ceļu, pa kuriem piekļūt Daugavas krasiem, skaits. Rezultātā, publiski pieejamajos Daugavas krastu posmos vērojama pastiprināta antropogēnā slodze – nelabiekārtotas ugunskura un atpūtas vietas, izmētāti sadzīves atkritumi.
Augsnes. Stiklu purvu teritorijā galvenokārt ir izplatītas augstā tipa kūdras augsnes, kas izveidojušās purva attīstības gaitā. Purvu malās sastopamas pārejas un zemā tipa kūdras augsnes. Augsnes ap purviem galvenokārt ir veidojušās uz mālainiem vai morēnas, bet vietām arī granšainiem cilmiežiem. Augsnes ir salīdzinoši smagas un mitras, sevišķi purvu tuvumā, kas saistīts ar salīdzinoši augsto gruntsūdens līmeni.