Iespējas. Lai veicinātu sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu, abas Puses vienojas nodrošināt ierēdņiem un ekspertiem, kas iesaistīti sadarbības īstenošanā, vajadzīgās iespējas, lai veiktu to funkcijas saskaņā ar abu Pušu valsts tiesību aktiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Iespējas. Atvieglot administratīvo slogu, ieviešot vienotu normatīvās bāzes interpretāciju un divvvirzienu komunikāciju starp iestādēm; Ieviešot vienotu risku novērtēšanas sistēmu, samazināt veikto auditu skaitu, vienlaikus nostiprinot tā veikšanu pēc rezultāta, ne tikai pēc iztērēto līdzekļu apjoma; VIS uzlabošana, izveidojot vienu IT sistēmu CFLA līmenī; Mācības un pieredzes apmaiņas iespējas; EK piedāvā starptautisko labāko praksi; Pārbaužu metodiku var aizgūt viena iestāde no otras; Apvienoto pārbaužu, kurās iesaistītas vairākas iestādes, veikšana, mazinot administratīvo slogu finansējuma saņēmējam; Skaidrojošu semināru par visbiežāk pieļautajām kļūdām organizēšana; Pilnveidot VIS, lai tajā būtu informācija par pārkāpējiem visos ES fondos, vai nodrošināt pieeju citai vienotai datubāzei, kurā šāda informācija būtu pieejama visām iestādēm, kas lemj par ES finansējuma piešķiršanu/atgūšanu; Administratīvā procesa likuma regulējuma izmantošana, noskaidrojot maldināšanas pazīmes personas rīcībā; Veicināt tiesiskā regulējuma ietveršanu atbilstošākā zemākā līmenī, nepiesārņojot ārējos normatīvos aktus ar nolikuma vai līguma līmenim raksturīgāku regulējumu, tādējādi arī novēršot dubultu lēmumu pieņemšanu, paātrinot un vienkāršojot procedūras; Noteikt apstrīdēšanas sistēmu, kas nedublētu resursus un neveidotu konkurenci starp resoriem; Nelauzt līdzšinējo labo praksi tikai tāpēc, lai ieviestu kaut ko jaunu. Galvenie secinājumi un priekšlikumi par ES KP fondu vadības un kontroles sistēmas aspektiem un to pilnveidošanas iespējām Šajā nodaļā, balstoties uz 2.nodaļā veikto situācijas analīzi, ir apkopoti galvenie secinājumi un priekšlikumi attiecībā uz ES KP fondu tiesisko ietvaru un vadības un kontroles aspektiem 2014.-2020.plānošanas periodā. ES KP fondu tiesiskais ietvars un tā pilnveidošanas iespējas Izvērsti Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības fondu aktivitāti nav nepieciešami nedz publisko tiesību subjektu, nedz privātpersonu gadījumā. Iesakām izdot vienus Ministru kabineta noteikumus pa nozares ministrijas aktivitātēm, īsumā par katru aprakstot svarīgāko (aktivitātes nosaukums, mērķis, sasniedzamie rādītāji, pieejamais finansējums, iesniedzēju loks, atlases veids, atbalstāmās darbības, līguma izbeigšanas obligātie pamati). Aktivitātes noteikumos var norādīt arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, tomēr tas nav obligāti; to var norādīt arī nolikumā un līgumā.Pārējo regulējumu noteiktu Uzraudzības komiteja un/vai iestāde, kas izsludina projektu atlasi....
Iespējas. 1.2.1. Iekārta ir papildināma, modulāra un elastīga sistēma. Tās pamatā ir centrālā kamera, kurai var pieslēgt līdz pat 8 procesa kameras, no kurām viena ir paredzēta ielādes/izlādes funkciju izpildei.
Iespējas. Paplašināt iesaisti Eiropas profesionālās E&E ražotāju vērtību ķēdēs. Eiropas ražotāji ir līderpozīcijās šajā segmentā, un Latvijas ražotājiem ir priekšrocības izveidot ražošanas partnerības ģeogrāfiskā novietojuma, ražošanas kultūras un izveidoto kontaktu dēĮ. Turklāt Latvijas ražotāji jau tagad pārsvarā orientējas uz nišas produktiem – profesionālo aparatūru vai tās komponentēm. Šajā nišā ir mazāka konkurence no zemo izmaksu valstīm, jo nepieciešama lielāka kompetence un elastība, augstāka kvalitāte un lielāks izstrādes ātrums.38 • viedie skaitītāji39 un sensori patēriņa tirgum, profesionālajai uzstādīšanai, kā arī komponentes automatizācijas produktos; • datu pārraides aparatūra trīsveidu40 tīkliem, datu pārraidei, telekomunikācijām, viedajām iekārtām; • industriālo iekārtu automatizācija; • profesionālā aparatūra un tās komponentes medicīnai, drošībai u. c.
Iespējas. Jauna iespēja īstenot pilsētvides projektus, kas satur peļņas komponenti Šāda veida finanšu instruments ļauj palielināt investīciju ilgtspēju un atdevi. • Instruments pilsētvides atjaunošanas projektu īstenošanai ERAF finansējums, izmantojot JEXXXXX xxxxxxxxxxx, var tik ieguldīts atkārtoti jaunos investīciju projektos. Tiek pieļauts ERAF finansējumu papildināt ar citām investīcijām. • Publiskajam sektoram piederošu nekustamo īpašumu un teritoriju izmantošanas ekonomiskā potenciāla apzināšana un izmantošana Pirms JESSICA instrumenta ieviešanas nepieciešams apzināt potenciāli atbalstāmos projektu veidus, kā arī veikt šo īpašumu un atbilstošu pilsētas teritoriju izmantošanas un attīstības potenciāla izvērtējumu • Nestabila ekonomiskā situācija pastiprina interesi par citiem sadarbības instrumentiem starp publisko un privāto sektoru. • Pašvaldību atbildības palielināšana pilsētvides attīstības mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā to, ka pilsētvides attīstības projekti ilgst vairāku gadu garumā, nepieciešamībai gūt ienākumus ir jābūt līdzsvarā ar projekta ilgtermiņa mērķi sekmēt pilsētvides atjaunošanu un attīstību. • Papildu finansējums pilsētvides projektiem no privātā sektora, x.xx. kredītiestādēm; • Iespēja kombinēt projektus, kas tiek finansēti no DP, un citus, t.i. neattiecināmus, projektus. Draudi • Nokavēta JEXXXXX xxxxxxxxx xttiecībā uz ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda dokumentu sagatavošanu Finanšu ministrija kā ES fondu Vadošā iestāde ir atbildīga par savlaicīgu tiesiskā regulējuma sagatavošanu un nodrošināšanu, lai būtu iespējas izmantot JEXXXXX xinanšu instrumentu. Viens no priekšnosacījumiem ir finanšu inženierijas instrumentu iekļaušana ES fondu darbības programmās, bet uz ziņojuma tapšanas laiku esošajos programmu projektos šāda atsauce nepastāv. • Valsts un pašvaldību līdzfinansējuma trūkums JESSICA instrumenta izmantošanā ir pieļaujama tā kombinēšana ar cita veida finanšu resursiem, tajā skaitā valsts un pašvaldību finansējumu. Ņemot vērā pilsētvides attīstības projektu specifiku un to ilgtermiņa raksturu, nepieciešams izsvērt visas pastāvošās papildus finansēšanas iespējas • Pilsētu neieinteresētība sadarboties ar privāto sektoru pilsētvides attīstības projektu īstenošanā Latvijā līdz šim ir neliela pieredze PPP projektu īstenošanā un nav reālu piemēru pašvaldību sadarbībai ar privāto sektoru pilsētvides attīstības projektu īstenošanā, tāpēc pašvaldības var būt neinteresētas vai arī būt pārlieku piesardzīgas attiecībā uz iespējamiem sada...
Iespējas dalībnieks reģistrējoties saņem “uzstāšanās karti”, kuras vērtība ir, piemēram, 2 minūtes; apspriedes laikā dalībnieks gan var pats izmantot šo karti, gan atdot to kādam citam, kuram iespēja izteikties liekas svarīgāka.
Iespējas. Apspriedes laikā dodiet dalībniekiem iespēju izteikt savu viedokli par problēmas risinājuma variantu – “par” vai “pret” - rakstiskā formā, piemēram, uz līmlapiņām un tad uzrakstītos argumentus pielīmēt pie attiecīgās nostājas. “Klusā diskusija”. Izvietojiet gar sienām lielās lapas, katras lapas centrā uzrakstiet kādu jautājumu vai apgalvojumu. Aiciniet dalībniekus rakstīt savus argumentus vai atbildes gan uz jautājumu/apgalvojumu, gan reaģējot uz citu dalībnieku rakstīto. Viedokļu, argumentu rakstīšanas laikā dalībnieki nesarunājas.