Secinājumi un priekšlikumi. Elastdrošība ir sabalansēta stratēģija, kā vienlaicīgi darba tirgū palielināt tā elastību un darba ņēmēju drošību par nodarbinātību. Secinājumi par elastdrošības situāciju Latvijā, atbilstoši elastdrošības koncepcijas četriem nosacījumiem (uzticēšanās kvadrāts) ir sekojoša: (a) elastīgas un drošas līgumu attiecības (uzticēšanās); Latvijā ir viens no zemākajiem īpatsvariem Eiropas Savienības valstu vidū darbiniekiem ar nepilnu darba laiku. Bezdarbnieku aptaujā iegūtie rezultāti parādīja, lai darba ņēmēji justos droši tiek meklēta iespēja būt nodarbinātām pilnā slodzē vienā darba vietā un par to saņemt maksimāli augstāko iespējamo atalgojumu. Atšķirībā no augsta ienākuma valstīm, darba ņēmēji nemēģina sabalansēt iespējamo ieņēmumu līmeni ar sociāliem pienākumiem. Tas laika gaitā neveicina viņu apmierinātību ar esošo darbu, līdz ar to tiek grauta darba ņēmēju un darba devēju savstarpēja uzticēšanās. Tieši tāpat savstarpējo uzticēšanos neveicina atalgojuma izmaksa, nenomaksājot visus nodokļus, vai nelegālā nodarbinātība, ja to iniciē darba devējs, izmantojot darba ņēmēja atrašanos grūtībās.
Secinājumi un priekšlikumi. Noteiktie projekta mērķi projekta īstenošanas laikā tika sasniegti, par to liecina gan izgatavotie materiāli, gan skolēnu un skolotāju aptauju rezultāti. Tā kā šis bija divpusējās partnerības projekts, visi skolēni un skolotāji apguva nepieciešamās prasmes strādāt starptautiskā komandā, jo sadarbība bija ļoti cieša divu gadu garumā. Skolēni un skolotāji apguva partnervalsts valodas pamatzināšanas un mobilitāšu laikā viņiem bija iespēja piemērot savas jaunās valodas zināšanas reālās situācijās. Skolēni iepazīstināja auditoriju citā ES valstī ar savu kultūras mantojumu. Skolēniem bija arī iespēja izmantot savas angļu valodas prasmes reālās situācijās, jo angļu valoda bija darba valoda projektā. Daudzi eiropieši bieži ignorē savas saknes un mēdz uzsvērt atšķirības, kas atdala viņus no cilvēkiem citās valstīs un nezināšana izraisa dziļi iesakņojušies aizspriedumi pret ārzemniekiem. Mūsu mērķis bija novērst šo attieksmi, parādot mūsu skolēniem, ka lai gan sākumā šķiet, ka esam ļoti atšķirīgi, mums tomēr ir daudz kas kopīgs gan mūsu kultūrā, gan sadzīvē. Mēs visi esam Eiropas pilsoņi un kopīgā mums ir daudz vairāk nekā atšķirīgā. Skolēni secināja, ka arī folklorā ir ļoti daudz kopīgu elementu. Studentiem bija iespēja dalīties ar savu kultūras mantojumu ar partnervalsti un tādējādi saprast, cik svarīga ir būt ES pilsonim. Visi dalībnieki ir kļuvuši iecietīgāki pret kultūras atšķirībām. Projekts veicināja labāku izpratni par kultūru citās Eiropas valstīs, un savienoja cilvēkus no Bulgārijas un Latvijas. Mobilitātes motivēja skolēnus un skolotājus apgūt svešvalodas un izpētīt savu kultūras mantojumu, lai par to varētu pastāstīt partnervalsts skolēniem un skolotājiem, tādējādi izveidot ilgstošas draudzību pāri robežām. Dalībnieki saprata, ka mobilitāte Eiropā ir salīdzinoši viegla, un mēs visi varam sazināties efektīvāk, kad cenšamies kopīga mērķa labā. Ļoti svarīga priekšrocība projektā bija tā, ka mūsu valstis atrodas ļoti tālu viena no otras un laika gaitā ir izveidojušies zināmi stereotipi par ziemeļnieku un dienvidnieku raksturu, temperamentu un attīstību, kurus projekta dalībniekiem izdevās lauzt tieši piedaloties mobilitātēs. Turklāt projekta dalībniekiem bija iespēja novērtēt to, cik svarīgas ir svešvalodu zināšanas, jo mūsu valstīs atšķiras arī žesti un ķermeņu valoda, kas apgrūtina komunicēšanu, ja ir ļoti vājas svešvalodas zināšanas. Jaunieši no mūsu divām Eiropas valstīm ir kļuvuši iecietīgāki un atvērtāki daudzveidībai un vairāk pārliecināti par valod...
Secinājumi un priekšlikumi. Gala nodevums ir iesniedzams: Digitāli Word un pdf formātā (USB atmiņa vai nosūtīts uz elektroniskā pasta adresi); Visas tabulas, diagrammas, kartes un datubāzes papildus jāiesniedz arī atsevišķos attiecīgos oriģinālajos formātos (piem. Excel, JPG, shp/dbf u.c.) USB formātā; Teksts jāsagatavo un jāiesniedz Word formātā. Teksta sagatavošanai jāizmanto Times New Roman fonts, burtu lielums 12, atstarpes starp rindām 1,15;
Secinājumi un priekšlikumi. Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra pilnveidošanai Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs ir informatīvs reģistrs, un reģistrēšanās pienākumam šobrīd nav piespiedu rakstura, nav arī kontroles mehānisma, kas nepieļautu pārvaldniekiem likuma normu nepildīšanu. Reģistrēšanās Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā ne pārvaldniekam, ne trešajām personām nerada tiesiskas sekas. Tiesa ir atzinusi, ka reģistrēšanās Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā personai rada tikai faktiskas sekas – ieraksta izdarīšanu reģistrā un personas datu publiskas pieejamības nodrošināšanu. Likums šobrīd nosaka kritērijus tām personām, kurām ir pienākums reģistrēties Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, paredzot izņēmumus īpašniekiem, kuri pārvalda dzīvojamās mājas, kas ir mazākas par 1500 kvadrātmetriem un neparedz pienākumu reģistrēties tiem pārvaldniekiem, kuri dzīvojamās mājas pārvalda valsts vai pašvaldības uzdevumā. Saskaņā ar likumu pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību, taču sankcijas par pārvaldīšanas uzdevuma veikšanu bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas likums nenosaka. Pakalpojuma sniedzēji (ūdensapgāde, siltumenerģijas piegāde, atkritumu apsaimniekošana), kā saistītie uzņēmumi, slēdzot līgumu ar pārvaldnieku, nevar pārliecināties par pārvaldnieka atbilstību likuma prasībām, jo Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā pieejamā informācija nav pilnīga. Operatīvie dienesti, uzraugošās iestādes, valsts pārvaldes iestādes, savu funkciju izpildei, nevar saņemt operatīvu un precīzu informāciju par dzīvojamo māju vai tās pārvaldnieku. Ekonomikas ministrijai kā Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra pārzinim ne likumā, ne Ministru kabineta noteikumos nav paredzētas tiesības veikt ierakstus vai dzēst ierakstus pēc reģistra iestādes iniciatīvas, ja konstatēti pārvaldnieka darbības pārkāpumi. Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru ir nepieciešams pārveidot par publisku reģistru, kas attiecīgi nodrošinātu to, ka pārvaldnieks savu tiesībspēju un rīcībspēju iegūtu tikai pēc reģistrēšanās attiecīgajā reģistrā. Reģistrēšanās Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā jāveic administratīva akta veidā, kas ir valsts pārvaldes gribas izpausmes rezultāts un tas ir vērsts uz tiesisko seku radīšanu. Xxxxxxxxxxx Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru par publisku reģistru, jāparedz likumā pārejas laiks, reģistrēties visiem esošajiem pārvaldniekiem, kas darbojas pārvaldīšanas tirgū bez reģistrē...
Secinājumi un priekšlikumi. Projekts ir īstenots daļēji – no 2 plānotajiem mūzikas instrumentiem veiksmīgi ir iegādāts augstas kvalitātes mūzikas instruments – soprāna saksofons, kas nodrošinās maksimāli augstu kvalitāti izglītības programmas Saksofona spēle īstenošanā. Akordeons netika iegādāts, jo tā iegādei VKKF finansējums netika piešķirts. Kvalitatīvu mūzikas instrumentu nodrošināšanai arī turpmāk ceram uz VKKF finansiālu atbalstu.
Secinājumi un priekšlikumi. 2.17.1. Secinājumu un priekšlikumu nodaļa ir jāizstrādā īpaši rūpīgi, jo tieši šai nodaļai ir vislielākā nozīme darba aizstāvēšanā. Secinājumi un priekšlikumi izriet no darba temata, tie satur tikai paša autora domas, spriedumus un atziņas (nav pieļaujami citāti no citu autoru darbiem).
Secinājumi un priekšlikumi. Izmantotās literatūras un avotu saraksts............................................................ Pielikumi ........................................................................................................... 1.pielikums „Nosaukums” 2.pielikums Npk Kritērijs Prakses vadītāja vērtējuma p vienība Studenta vērtējuma p vienība Eksāmena vērtējuma p vienība 1 Spēja teoretiskās zināšanasizmantot praksē 0.004 0.002 0.117 2 Saskarsmes iemaņas ar pacientiem un to tuviniekiemizglītošā darbā 0.002 0.014 0.002
Secinājumi un priekšlikumi. Aktīvās nodarbinātības pasākums „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” ir palīdzējis 78 bez darba esošiem Jūrmalas iedzīvotājiem iegūt un uzturēt darba iemaņas pašvaldības izveidotajās darba vietās. Pasākums veiksmīgi sasniedza nabadzīgos un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, sniedzot cilvēkiem aktivizācijas iespējas. Projekta ietvaros tika organizētas darba vietas pašvaldības teritoriju sakopšanai. Projekta dalībnieki tika iesaistīti pašvaldības piederošās teritorijas (pludmales, kāpu zonu, zaļo zonu, trotuāru, pilsētas mežu un Lielupes piekrastes) sakopšanā. Projekta dalībnieku darba kavējuma rezultātā, faktiskais Valsts nodarbinātības programmas speciālā budžeta finansējums tika apgūts mazākā apmērā, kā sākotnēji plānots. Samazinoties bezdarba līmenim Jūrmalas pilsētā, samazinājās pieprasījums pēc pasākuma piedāvātājām darba vietām. Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, ir nepieciešama arī turpmāka pasākuma „Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošana, jo katru gadu ir sociāli neaktīvo cilvēku grupa, kuriem šāda programma ir nepieciešama. 1 Pamatinformācijas sadaļu var papildināt/mainīt atbilstoši projekta vajadzībām.
Secinājumi un priekšlikumi. 1.Iepirkuma galvenais mērķis vairs nav tikai nodrošināt saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, bet publisko interešu ievērošana, piemēram, lai atbalstītu dažādas politikas: kā “zaļais iepirkums”, “sociāli atbildīgs iepirkums” vai “inovatīvs iepirkums”, un tiem jāatbilst atklātuma, vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma principam. 2.Nav “publiskais iepirkums” termina skaidrojuma (definīcijas) Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā, kā arī nav „Publisko iepirkumu likums”.
Secinājumi un priekšlikumi