Pamatinformācija. Aizpilda, ja projekta iesniedzējs ir juridiska persona: * Aizpilda, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona:
Pamatinformācija nomas objekta veids (zeme, būve/telpa, kustamā manta); Telpas
Pamatinformācija. 10.1 Atrašanās vieta, objekta apskate un apkārtesošie apstākļi
Pamatinformācija. Plānoto biokurināmā KM paredzēts darbināt automātiskā režīmā, bez pastāvīga apkalpojošā personāla. KM vadība un pārraudzība paredzēta no šīs KM vadības telpas pults, kas automātiskā režīmā informē attālināti operatoru par darba parametriem, kļūdām vai avārijas situācijām. Lietderības koeficients šķeldas katlam paredzams vismaz 87%. KM darbība tiek paredzēta darbam apkures periodā ar pastāvīgu slodzi ne zemāku katrai par 0,2 MW. Katlu mājas iekštelpās, kur tiks uzstādītas tehnoloģiskās iekārtas, iekštelpu gaisa temperatūrai jābūt robežās no + 5 °C līdz +40 °C. Iekārtām, konstrukcijām, komunikācijām, kuras tiks uzstādītas ārpus KM telpām (gaisa vadiem, dūmvadiem, izplūdes cauruļvadiem utt.), apkārtējās vides apstākļi ir sekojoši: ārējā gaisa temperatūra no – 35 °C līdz + 35 °C; gaisa relatīvais mitrums no 30% līdz 100%; gaisa spiediens 950 ÷ 1050 mbar; vēja ātrums 46 m/s; sniega slodze 1,0 kPa. Darbu apjoms: Pasūtītāja vārdā pieprasīt un saņemt visus nepieciešamos tehniskos noteikumus, saskaņojumus un atļaujas. Veikt darbus saskaņā ar izstrādāto, SIA “Kārsavas namsaimnieks” saskaņotu un Kārsavas novada būvvaldē akceptētu būvprojektu; Sagatavot izpilddokumentāciju atbilstoši Pasūtītāja, būvnormatīvu, un būvvaldes prasībām; Sagatavot ekspluatācijas instrukcijas un veikt Pasūtītāja personāla apmācību; Veikt iekārtu palaišanas, ieregulēšanas darbus visā slodžu diapazonā, funkcionālās pārbaudes, nodot biokurināmā ūdenssildāmos katlus (turpmāk – ŪSK) ekspluatācija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo dokumentu prasībām; Labiekārtot teritorijas tādā apjomā, lai tiktu atjaunoti būvniecības laikā bojātie ceļi, laukumi, zālājs un būvju elementi; Nodot objektu ekspluatācijā atbilstoši nolikuma, līguma un Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo dokumentu prasībām.
Pamatinformācija. Balvu pilsētā ir divas siltumapgādes sistēmas. Katrai siltumapgādes sistēmai, kas atrodas Balvu ezera abās pusēs, ir sava katlu māja: • “Centrālā” sistēmas katlu māja atrodas Xxxxxxxx xxxx 00 • “Steķintava” sistēmas katlu māja atrodas Xxxxxxxx xxxx 0x Centrālās sistēmas katlu mājā Xxxxxxxx xxxx 00 darbojas trīs 1972. gadā uzstādīti Krievijā ražoti tvaika apkures katli DKVR - 6.5 - 13 (paredzēti darbam ar oglēm), kuri laika gaitā ir pārveidoti. Sākotnēji ar priekškurtuvi aprīkots katls DKVR - 6.5 - 13 Nr.3, vēlāk papildināts ar kustīgo ārdu sistēmu, patlaban spējīgs saražot no 3,5 līdz 4 MWh. DKVR - 6.5 - 13 Nr.2 veiktā kapitālā remonta rezultāts ir katls, kas aprīkots ar priekškurtuvi un nekustīgiem slīpiem ārdiem koksnes sadedzināšanai un patlaban spējīgs saražot no 3,5 līdz 4 MWh. Katls DKVR - 6.5 - 13 Nr.1 ar pagriežamo ārdu kurtuvi PMZ RPK - 2, kas ir paredzēts darbam ar oglēm, nav pārbūvēts. Katls tiek darbināts ar sausu šķeldu pie ārgaisa temperatūras pazemināšanās zem -15 ºC, attīstāmā jauda no 1,5 līdz 2 MWh. Laika posmā no 2009.gada līdz 2010.gadam ir veikta vēl divu apkures katlu uzstādīšana, tie ir pilnībā automatizēti ūdens sildīšanas katli Multimister 22, E 00-0000-0 un Multimister 22, E 00-0000-0 ar visu to darbībai nepieciešamo aprīkojumu un saskaņā ar specifikāciju to siltumenerģijas ražošanas jaudu ir 7 MWh. Katlu mājas Bērzpils 30 kopējā jauda ir 18,5 MW. Vidzemes 9c kaltu mājā viens DKVR - 4 - 13 katls pēc zviedru risinājuma ir aprīkots ar priekškurtuvi, šķeldas, zāģu skaidu sadedzināšanai. Otrs katls DKVR - 4 - 13 ir pielāgots malkas un nomaļu sadedzināšanai, tā jauda ir 1,5 MWh. Uz doto brīdi “Steķintavas” katlu mājā zviedru risinājuma DKVR - 4 - 13 katls ir rekonstruēts, uzstādot AGB 2,5 MW katlu iekārtu. Vidzemes 9c kopējā jauda ir 4 MW. AS „Balvu enerģija” kā kurināmo izmanto atjaunojamo energoresursu šķeldu. Balvu pilsētā 2016.gadā kopumā abās katlu mājās ir saražotas 34 146,0 MWh siltumenerģijas, no kurām 29 772 MWh ir saražotas Bērzpils 30 katlu mājā, bet 4 374 MWh Vidzemes 9c katlu mājā. Attiecīgi no kopējā saražotā siltumenerģijas apjoma Balvu pilsētā vidēji 87% tiek saražoti Bērzpils 30 katlu mājā. Kopumā Balvu pilsētas patērētājiem 2016.gadā tika realizētas 27 855,30 MWh siltumenerģijas, kas ir 81,58% no kopējā saražotā apjoma (tātad pilsētas kopējos tīklos zudumi sastāda 18,42%). Savukārt 215,44 MWh siltumernerģijas tika iztērētas pašpatēriņam. No Bērzpils 30 katlu mājas tika realizētas 24 231,2 MWh siltumenerģijas, pašpatēr...
Pamatinformācija. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) politikas veidotājiem sniedz neatkarīgus, uz pierādījumiem balstītus padomus, lai palīdzētu visā ES pilnībā ievērot ikviena pamattiesības. Lai to panāktu, aģentūra apkopo un analizē informāciju un datus par virkni pamattiesību jautājumu, sniedz palīdzību un zināšanas ES iestādēm un dalībvalstīm, veicina izpratni par tiesību jautājumiem, dara zināmus savus konstatējumus un stiprina sadarbību un saiknes starp pamattiesību dalībniekiem.
Pamatinformācija. Licences devējam pieder licencēts intelektuālais īpašums atbilstoši terminam, kas definēts turpinājumā.
Pamatinformācija. Latvijas-Lietuvas Pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013. gadam (turpmāk tekstā -
Pamatinformācija. Ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) pamatmērķis ir līdz 2015.gadam sasniegt vismaz labu visu ūdensobjektu stāvokli. Labs ūdens stāvoklis nozīmē gan labu ķīmisko, gan arī labu ekoloģisko stāvokli. Ķīmisko stāvokli nosaka pēc pašreizējiem Vides kvalitātes standartiem (VKS) IX pielikumā iekļautajām vielām, kā arī tiem VKS, kuri pašlaik tiek noteikti X pielikumā norādītajām vielām. Abos minētajos pielikumos iekļautās vielas šajās vadlīnijās tiek dēvētas par “prioritārās darbības vielām”. X pielikumā, kas stājās spēkā, 2001.gada novembrī pieņemot lēmumu 2455/2001/EK, iekļautas 33 prioritārās vielas vai to grupas, kuru daudzuma pakāpeniskai samazināšanai jāizstrādā atbilstoši pasākumi. Vienpadsmit no šīm prioritārajām vielām tiek uzskatītas par prioritārām īpaši bīstamām vielām, savukārt par 14 vielām šobrīd tiek spriests kā par iespējamām prioritārām īpaši bīstamām vielām. ŪSD nosaka, ka pasākumiem prioritāro īpaši bīstamo vielu jomā jāparedz izplūžu, emisiju un zudumu pārtraukšana vai pakāpeniska samazināšana. Nosakot ekoloģisko stāvokli, tiek izvērtētas trīs faktoru grupas: • bioloģiskās kvalitātes faktori, piemēram, flora, zivis, fitoplanktons un fauna; • ķīmiskie un fizikāli-ķīmiskie faktori, kas ietekmē bioloģiskos faktorus, piemēram, termiskie apstākļi, skābekļa un biogēno vielu koncentrācija, ķīmiskie piesārņotāji, kas iekļauti VIII pielikumā; • hidromorfoloģiskie faktori, kas ietekmē bioloģiskos faktorus, piemēram, plūsma, morfoloģiskie nosacījumi.
Pamatinformācija. Ozolnieku novada teritorija redzama attēlā Nr.1. Attēls Nr.1 Ozolnieku novada teritorijas novietojums (Avots: LĢIA xxxxx://xxxxxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/) Plānošanas dokumenta nosaukums Ozolnieku novada teritorijas plānojums Pašvaldība Ozolnieku novada dome Plānošanas reģions pēc administratīvā iedalījuma Zemgales plānošanas reģions Novada administratīvais centrs Ozolnieku ciems, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads Iedzīvotāju skaits novadā Ozolnieku novadā uz 2019. gada 1.janvāri pēc Pilsonības un migrācijas dienesta datiem reģistrēti 10 7051 iedzīvotāji Teritorijas lielums Novads kopā 285,51 km² Pieguļošās administratīvās teritorijas Jelgavas pilsēta un Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Rundāles novadi 1 Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Pagasti novada teritorijā Apdzīvotās vietas Ozolnieku, Cenu un Salgales pagasti Ozolnieki, Āne, Brankas, Cena, Dalbe, Iecēni, Jaunpēternieki, Raubēni, Tetele, Garoza, Emburga Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Dabas liegums “Lielupes palienes pļavas” Dabas liegums “Lāču purvs” Plānošanas dokumenta izstrādātājs Ozolnieku novada dome un Xxxxxx Xxxxxxx Plānošanas dokumenta Vides pārskata izstrādē un informācijas iegūšanā iesaistītās institūcijas - Ozolnieku novada dome - Valsts vides dienests, Centrālā struktūrvienība, Vides resursu pārvaldības departaments – Zemes dzīļu pārvaldības daļa - Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā vides pārvalde - VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Institūcijas, kurām nosūtīts vides pārskata projekts - Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā vides pārvalde - Dabas aizsardzības pārvalde - Veselības inspekcija