Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums. Purvs ir veidojies holocēnā, Baltijas ledus ezera nevienmērīgas akumulācijas ieplakā (Pakalne, 2003). Pēc Baltijas ledus ezera regresijas, pirms 11 000–10 500 gadiem, purva vietā palika viļņots līdzenums. Cenas tīreļa vietā bija izveidojies plašs reljefa pazeminājums, kura virsmas absolūtā augstuma atzīmes svārstījās no 6,8 līdz 7,2 m, bet šīs plašās ieplakas malas pacēlās līdz 9,0–9,5 m. Nevienmērīgās akumulācijas ieplaku un tās krastus pārsvarā veidoja smalkas un putekļainas smiltis, bet atsevišķās vietās arī mālsmilts. Šie kvartāra nogulumi, kuru biezums sasniedz 15 m, brīvi ļāva iefiltrēties atmosfēras nokrišņiem, jo gruntsūdens līmenis iegūla salīdzinoši dziļi, un tādēļ sākumā šeit neveidojās pārmitri apstākļi, kas veicinātu kūdras uzkrāšanos un purva veidošanos (Kalniņa, u.c., 2005; Silamiķele, u.c., 2005). Gruntsūdens celšanās ieplakā radīja pārmitrus apstākļus, kas bija labvēlīgi mitrumu mīlošu augu–grīšļu un niedru augšanai (Xxxxxxxx, u.c., 1997). Augiem un kokiem atmirstot, sāka veidoties koku-zāļu kūdra. Kopš šī laika purvs “audzis” gan vertikāli, gan arī aizņēmis arvien plašāku teritoriju, līdz 20. gadsimta sākumam tas bija izveidojies par lielu augstā tipa purvu ar labi izteiktu grēdu-liekņu un grēdu-akaču mikroreljefu (Xxxxxxx, u.c., 2005; Silamiķele, u.c., 2005). Plānotās kūdras ieguves laukumos un apkārtnē gruntsūdeņu horizontu1 veido Litorīnas jūras un Baltijas ledus ezera smalkas smiltis ar vidēji graudainu smilšu un aleirīta starpkārtām. Kvartāra smilšu slānis ir apmēram 10 m biezums, vidējā slāņa pamatnes atzīmes apkārtējos ģeoloģiskās kartēšanas un izpētes urbumos ir ap 2,0 m v.j.l. (Geoconsultants, 2011; Ģeoplus, 2009; LVĢMC, 1980-1990) Smilšaino slāņkopu paguļ limnoglaciālie slokšņu māli un aleirīti, glacigēnie smilšmāli, augš- devona Ogres (D3og) un Katlešu (D3kt) svītas māli, aleirolīti un domerīti. Kopējais šo ūdeni vāji caurlaidīgo nogulumu biezums Olaines - Jaunmārupes apkārtnē svārstās no 21 līdz 25 m. Sprostslānis efektīvi izolē dziļākos ūdens horizontus no gruntsūdens horizonta. Sprostslāņa caurlaidība tika pētītā Olaines šķidro toksisko atkritumu ziemeļu (vecās) izgāztuves iecirknī (GeoConsultants, 2011; Ģeoplus, 2009). Dziļāk ieguļ Daugavas svītas (D3dg) dolomīti ar dolomītmerģeļa starpkārtām, Salaspils svītas dolomītmerģeļi ar dolomīta starpkārtām un ģipšakmens piejaukumu, un Pļaviņu svītas (D3slp) dolomīti ar dolomītmerģeļa starpkārtām. Slāņmijas griezumā izplatītie Ogres, Daugavas un Pļaviņu ūdens horizonti satur sulfātu...
Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums. Latvija, tai skaitā Mārupes novads un paredzētās darbības teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā. Baseina hidroģeoloģisko griezumu veido ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņkopu mija (7.tabula). Ūdens daudzums, ko satur atsevišķi slāņi un ūdens kvalitāte tajos ir visai atšķirīga. Vadoties no ūdens apmaiņas intensitātes un ūdens ķīmiskā sastāva, artēziskā baseina griezumā var izdalīt trīs hidrodinamiskās zonas: • Aktīvas ūdens apmaiņas – saldūdeņu; • Palēninātas ūdens apmaiņas – sāļūdeņu; • Lēnas ūdens apmaiņas, jeb stagnanto ūdeņu – sālsūdeņu. Pazemes ūdeņu veidošanos nosaka un ietekmē virkne visdažādāko faktoru, galvenie no tiem ir: • fizikāli - ģeogrāfiskie - reljefs, hidrogrāfiskais tīkls, klimats, augsne un veģetācija; • ģeoloģiskie - slāņu sagulums, to litoloģiskais sastāvs, porainība un plaisainība, tektoniskie apstākļi un ģeostatiskais spiediens; • vēsturiskie - teritorijas paleoģeoloģija un paleoģeogrāfija; • antropogēnā darbība - derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguve, piesārņojuma avotu radīšana, meliorācija, hidrobūves, pilsētbūvniecība u.c. Minēto faktoru mijiedarbība rada pazemes ūdeņu resursu un to ķīmiskā sastāva daudzveidību plānā un griezumā. Pie tam, gruntsūdeņus ietekmē galvenokārt vietējie faktori, bet palielinoties ūdens horizontu ieguluma dziļumam pieaug reģionālo faktoru nozīmīgums. Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi ir samērā vienkārši. Tā kā paredzētā darbība skar un var ietekmēt tikai Kvartāra gruntsūdens horizontu šajā Ziņojumā tiek sniegta īsa informācija par aktīvas ūdens apmaiņas zonu un detalizēta informācija par Kvartāra ūdens horizontu. Ģeoloģiskā griezuma augšējo, izpētīto daļu Mārupes novada teritorijā veido Kvartāra nogulumi un Devona nogulumi. Mārupes novada teritorijā urbumos nav atsegts vidusdevona Narvas svītas reģionālais sprostslānis. Kvartāra nogulumi Gruntsūdens horizonts Q 15-30 Kūdra, smilts, sīkgraudaina, mālaina, putekļaina, morēnas smilšmāls un mālsmilts Pamatnē esošie morēnas nogulumi veido lokālu sprostslāni Augšdevona Ogres Ketleru - D3kt+og 4-6 Merģeļa slāņmija un māla Lokāls sprostslānis Augšdevona Daugavas D3dg 8-15 Dolomīts plaisains Ūdens horizonts ar kvalitātes problēmām Augšdevona Salaspils D3slp 14-18 Dolomīta merģeļa un māla slāņojums, vāji Ūdens ar horizonts kvalitātes Horizonts Ģeoloģiskais indekss Aptuvenais biezums, m Litoloģiskais sastāvs Piezīmes caurlaidīgie māla un merģeļa slāņi prevalē horizonta virsmā un pamatnē problēmām Aug...
Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums. Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi ir samērā vienkārši. Paredzētā darbība praktiski neskar un neietekmē nevienu pazemes ūdens horizontu. Derīgā izrakteņa iegula pilnībā atrodas virs gruntsūdens līmeņa. Tādējādi ieguves procesā nav paredzama ūdens pieplūde karjerā. Kandavas novadā reģistrēta tikai viena pazemes ūdens atradne - 615020 Kandava, Kandavas pilsētas centralizētās ūdensapgādes ūdens avots. Atradnē ūdeni iegūst no Augšdevona Gaujas – Amatas ūdens horizonta, ūdens ieguves intervāls 140m – 180m no zemes virsmas. Ūdens horizonts ir ļoti labi aizsargāts no virszemes piesārņojuma. Ņemot vērā attālumu līdz paredzētās darbības vietai, teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskos apstākļus, nekādos apstākļos nav iespējams, ka Paredzētās darbības īstenošana varētu ietekmēt šis pazemes ūdens atradnes ūdens resursus vai to kvalitāti. Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā neatrodas pazemes ūdens atradnes vai ūdens ieguves urbumi, tā neatrodas un nerobežojas ar pazemes ūdens atradņu vai urbumu aizsargjoslām.