Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
Priekšējā vējstikla tīrītāju slotiņu komplekts Škoda Octavia 1,8L benzīns 2013.g. (XX0XXX0XXXX000000)
Līguma darbības laiks 2.1. Līgums stājas spēkā no tā abpusēja parakstīšanas brīža un ir spēkā līdz tajā noteikto Pušu saistību pilnīgai izpildei.
Pušu atbildība par līguma pārkāpumiem 13.1. Ja IZPILDĪTĀJS ir nokavējis LĪGUMA 1.1.apakšpunktā noteikto būvdarbu pabeigšanas termiņu, PASŪTĪTĀJAM ir tiesības pieprasīt, lai IZPILDĪTĀJS maksā līgumsodu par katru nokavēto dienu 0,2% (nulle komats divi procenti) apmērā no LĪGUMA 1.1.apakšpunktā norādītās objekta līgumcenas.
Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).
LĪGUMA TERMIŅŠ UN IZBEIGŠANA 7.1. Līgums stājas spēkā ar tā abpusēju parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei.
Līguma izpildes vieta un laiks Līguma izpildes vieta – Xxxx xxxx 00, Xxxxxxxxxx, Xxxxxxx xxxxxxx, Xxxxxxx xxxxxx, XX-2127. Līguma izpildes laiks – Būvdarbu izpildes un nodošanas termiņš: 6 (seši) kalendārie mēneši no līguma noslēgšanas dienas.
Pakalpojuma sniegšanas termiņš Pakalpojuma sniegšanu Izpildītājs uzsāk ne vēlāk kā 5 dienu laikā no Līguma noslēgšanas dienas. Pakalpojuma daļas Izpildītājs sniedz Līgumā noteiktajos termiņos. Pakalpojumu Izpildītājs sniedz visā Būvdarbu līguma izpildes laikā. Plānotais būvdarbu izpildes termiņš ir 6 mēneši no Būvdarbu līguma spēkā stāšanās dienas.
STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.
PUŠU ATBILDĪBA UN LĪGUMSODS Puses ir savstarpēji atbildīgas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī atbild par otrai Pusei šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību. Ja Pasūtītājs savas vainas dēļ kavē Līgumā noteikto apmaksas termiņu, Projektētājam ir tiesības pieprasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas par katru nokavēto attiecīgā termiņa dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas. Ja Projektētājs kavē kādu no Līguma 4.1.punkta apakšpunktos minētajiem darbu izpildes termiņiem, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no Līguma 3.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma 3.1.1.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt Projektētājam maksāt Būvprojekta Trūkumu dēļ Pasūtītājam radīto zaudējumu atlīdzību, kas var rasties palielinoties Būvprojekta realizācijas laikam, palielinoties būvdarbu apjomam, palielinoties būvdarbu izmaksām un citos gadījumos Projektētāja prettiesiskas rīcības dēļ. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 500,00 EUR (pieci simti euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neorganizē un/vai tā pārstāvis nepiedalās Projektētāja un Pasūtītāja kopīgās sanāksmēs, kurās tiek risināti ar Līguma izpildi saistītie jautājumi, un/vai Projektētājs nepilda šo sanāksmju lēmumus, kuri fiksēti protokolos. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 8000,00 EUR (astoņi tūkstoši euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neievēro Līguma noteikumus par konfidencialitāti. Ja Pasūtītājs pirms termiņa izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 14.3.1., 14.3.2. vai 14.3.3.punktu, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 10% (desmit procenti) apmērā no Līgumcenas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līgumā paredzēto saistību turpmākas pildīšanas un neizslēdz pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Puses vienojas, ka Pasūtītājam saskaņā ar Līgumu pienākošos līgumsodus un Līguma 7.4.punktā minētos zaudējumus Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo Līgumu, pienākas Projektētājam, pirms tā izmaksas Projektētājam. Projektētājs atbild par zaudējumiem, ko tas ar savu prettiesisku darbību vai bezdarbību nodarījis Pasūtītājam vai trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par tā piesaistīto apakšuzņēmēju Projektēšanas darbu un Autoruzraudzības izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem un par zaudējumiem, ko Līguma izpildē iesaistītie apakšuzņēmēji ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību ir nodarījuši Pasūtītājam un trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par visu saistību izpildi pret apakšuzņēmēju, tajā skaitā samaksas veikšanu.
