Uguns piemēru punkti

Uguns. Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu, kas izcē- lusies ugunij neparedzētā vietā vai no ugunij paredzētas vietas, tai patstāvīgi turpinot izplatīties tālāk. Apdrošināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai dego- ša vai degšanas rezultātā sakarsuša objekta. Papildus iepriekš minētajam, šī apdrošināšana kompensē arī zaudējumus vai bojājumus, kas apdrošināšanas objektam radušies ugunsgrēka dzēšanas re- zultātā.

Uguns. Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu. Apdro- šināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai degoša objekta un kas apdrošināša- nas objektam radušies ugunsgrēka dzēšanas rezultātā.

Uguns. Būtisks dabiskais traucējums boreālajos priežu mežos ir ugunsgrēki (Angelstam un Kuuluvainen, 2004; Xxxxxxxxx, 2001; Xxxxxxxxx un Xxxxxxxxxx, 2001; Xxxxxxxxx un Xxxxxxxxx, 2008). Līdzīgi nozīmīga ugunsgrēku loma meža ekoloģiskajos procesos un atjaunošanās dinamikā atzīta arī nemorālajos mežos (Xxxxxx et al., 2000). Tomēr citi autori uzskata, ka boreo-nemorālajā zonā uguns galvenokārt ir antropogēnas izcelsmes traucējums (Xxxxxx et al., 2010). Meža ugunsgrēku ietekmes smagums mainās laikā un telpā atkarībā no veģetācijas struktūras, reljefa un laika apstākļiem (Xxxx, 2002). Ugunsgrēku biežums ir nozīmīgs rādītājs, jo nosaka veģetācijas sukcesijas ilgumu un sastāvu (Granström, 2001). Meža ugunsgrēki veicina priežu audžu dabisko atjaunošanos un aizkavē gaismas prasīgu sugu (piem., priedes) aizstāšanu ar ēncietīgām sugām (piem., egli) (Gromtsev, 2002). Dabiskiem boreālajiem priežu mežiem raksturīga kohorta struktūra, kas veidojas ilgākā laika posmā pēc vairākkārtējiem zemas līdz vidējas intensitātes meža ugunsgrēkiem. Savukārt pašizrobošanās dinamika ar nelieliem atvērumiem (~ 200 m2) audzē raksturīga egļu mežiem (Kuuluvainen un Aakala, 2011). Pēdējos divos gadsimtos gan boreālajos, gan nemorālajos mežos novērota būtiska meža ugunsgrēku skaita un skartās platības samazināšanās (1.5., 1.6. attēls), ko saista galvenokārt ar cilvēka mērķtiecīgu darbību uguns apsardzībā, palielinoties cilvēku skaitam šajā reģionā un meža kļūstot par nozīmīgu ekonomisko resursu (Xxxxxxxxx & Xxxxxxxxx 2000; Zin et al. 2013). Kanādā boreālo mežu zonā konstatēts, ka 20. gadsimtā lielākā daļa mežu ugunsgrēku ir mazāka izmēra, bet lielāko daļu no nodegušās platības procentuāli veido atsevišķi lieli meža ugunsgrēki (Bergeron et al., 2004) (1.7. attēls). Arī citos pētījumos Kanādā konstatētas līdzīgas sakarības, ka dabiskajam meža ugunsgrēku platību sadalījums atbilst negatīvi eksponenciālu sadalījumam, t.i. daudz mazu ugunsgrēku un atsevišķi lieli ugunsgrēki (Xxxxxx et al., 2001). Ticamākais, ka dabisko procesu atdarināšanā sociālu apsvērumu dēļ netiks atdarināti liela izmēra ugunsgrēki, lai arī tie ir daļa no dabiskā traucējuma režīma.

Uguns. Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu. Apdrošināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai degoša objekta un kas Apdrošināšanas objektam radušies uguns- grēka dzēšanas rezultātā. • kura apzināti tiek pakļauta apstrādei vai procesiem, kuros iz- manto siltumu vai uguni; • kas cietusi elektriskās strāvas iedarbības rezultātā (pārsprie- gums, īssavienojums, īsslēgums, pārkaršana u. c.); • kas radušies gruzdēšanas rezultātā, ja vien gruzdēšanu nav izraisījis ugunsgrēks. Minētie izņēmumi neattiecas uz bojājumiem vai zaudējumiem pārējam apdrošinātajam īpašumam, ja liesmas, kas radušās, izpla- tījušās tālāk.