Meteoroloģisko apstākļu raksturojums. Paredzētās darbības teritorija atrodas Latvijas centrālajā daļā, tās klimatiskie apstākļi atšķiras no Piejūras zemienes daļas klimatiskajiem apstākļiem. Klimats ir vairāk kontinentāls, ar izteiktākām temperatūras svārstībām. Paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijās netiek veikti meteoroloģiskie novērojumi. Tuvākā meteoroloģiskā stacija atrodas Rīgā. Turpmākais klimatiskais raksturojums sagatavots, izmantojot publicētos materiālus un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus. -4 līdz 0 grādiem. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no -10 līdz -5 grādiem. Februāra laikā dienas garums pieaug par divām stundām. Vidēji 14-15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 4-4,5 stundas. Februāris un marts gada gaitā ir mēneši ar vismazāko nokrišņu daudzumu. Februārī vidēji 13-17 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 35 mm. Latvijas centrālajos rajonos 85-95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā. Mēneša nokrišņu daudzums ir 25-50 mm. Februārī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu) vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4m/s. Februāra gaitā pakāpeniski pieaug sniega krājumi, mēneša otrajā pusē – marta sākumā sasniedzot ziemas sezonā vislielāko sniega segas biezumu. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām februārī var būt: apledojums; putenis – vidēji 3-5dienas; sarma – vidēji 7-17 dienas Aprīlis: Latvijā aprīļa vidējā gaisa temperatūra ir +4,7 oC. Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +7...+11 grādi. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir 0...+2 grādi. Aprīlī kopumā saule spīd 24-26 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 7-8 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +1,5 grādiem mēneša sākumā līdz +8 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot stabili augstākai par +5 grādiem, atsākas augu veģetācija. Atbilstoši temperatūras sadalījumam visvēlāk tas notiek– Valsts ziemeļrietumu daļā (vidēji 27. aprīlī). Vidēji 11-14 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 40 mm. Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 mm. Aprīlī vējš pūš pārsvarā no rietumiem, dienvidrietumiem. Vēja vidējais ātrums mēnesī ir 3-5 m/s. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām aprīlī var būt: migla – vidēji mēnesī 4-7, maksimāli 11-15 dienas, apledojums - vidēji – piecos gados reizi, maksimāli – līdz 6 dienām (visbiežāk - ...
Meteoroloģisko apstākļu raksturojums. Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidienē – Vidzemes augstienē un Austrumlatvijas zemienē. Reljefs un virszemes ūdenstilpju tuvums nosaka, ka teritorijai ir raksturīgas klimatiskās atšķirības. Kopumā Madonas novadā gadā vidēji ir ap 185 apmākušās dienas. Īpaši daudz apmākušos dienu ir pēdējā rudens un pirmajos ziemas mēnešos – līdz 23 dienām mēnesī. Novadam ir raksturīgs liels nokrišņu daudzums 700-800 mm gadā. Lielākais nokrišņu daudzums ir jūlijā un augustā. Vismazāk nokrišņu ir ziemas beigās un pavasara sākumā – xxxxx xxxxxx. Pirmais sniegs uzsnieg ap oktobra vidū/beigās. Pastāvīga sniega sega izveidojas decembra sākumā un sāk kust marta beigās vai aprīļa sākumā. Sniega sega novadā saglabājās vidēji 140 dienas, kas ir par divām nedēļām ilgāk nekā vidēji Latvijā. Arī sniega segas biezums ir viens no lielākajiem Latvijā – 40 – 50 cm. Gada vidējā temperatūra ir 4 – 5°C. Aukstākais mēnesis ir janvāris ar vidējo temperatūru –7 °C. Siltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo temperatūru +16-+17 °C. Latvijas teritorija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ bieži, teritorijās ar vāju saposmojumu, kā arī reljefa pazeminājumos, vērojama teritoriju pārmitrināšanās. Atradnes un tai pieguļošo teritoriju saposmojums ir vājš, tajā nav izteiktu paaugstinājumu. Paredzētās darbības teritorijā neatrodas dabiskas ūdensteces vai meliorācijas kadastrā reģistrētas ūdens notekas vai citas meliorācijas sistēmas. Teritorijas apsekošanas gaitā tajā konstatēti daži nedziļi (līdz 1 m) aizauguši meliorācijas grāvji, kas nav savienoti ar meliorācijas kadastrā reģistrētajiem novadgrāvjiem, kas atrodas uz dienvidiem no paredzētās darbības teritorijas. Karjera ūdeņus pēc to attīrīšanas, pa novadgrāvi plānots novadīt Aiviekstes upē. Aiviekste ir Daugavas baseina upe, lielākā Daugavas pieteka. Aiviekste ir 14. garākā Latvijas upe. Paredzētās darbības teritorija un Aiviekstes upes posms, kurā plānota atsūknēto karjera ūdeņu novadīšana, atrodas ūdensobjektā D432 Aiviekste. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” 2.1. pielikumā noteikto, Aiviekstes upei visā tās garumā noteikts karpveidīgo zivju ūdeņu statuss. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumu Nr.4181. “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” 1. pielikumā Aiviekste posmā no Pededzes ietekas līdz Aiviekstes ietekai Daugavā noteikta par riska ūdensobjektu Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav citas dabīg...
Meteoroloģisko apstākļu raksturojums. Paredzētās darbības teritorijas klimatiskais raksturojums sagatavots pamatojoties uz tuvākās meteoroloģisko novērojumu stacijas Stende meteoroloģiskajiem datiem. Laika apstākļus Stendē ietekmē tās atrašanās Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļkursas augstienē. Gada vidējā gaisa temperatūra Stendē ir +6,3oC, kas ir 0,1 oC zemāk nekā vidēji Latvijā. Gada vēsākais mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -3,3 oC (0,4 oC augstāk nekā vidēji Latvijā) ir februāris, savukārt vissiltākais gada mēnesis ir jūlijs ar +16,8 oC, kas ir 0,6 oC zemāk nekā vidēji valstī. Līdzīgi kā vidējā gaisa temperatūra, arī minimālā un maksimālā gaisa temperatūra Stendē ir aptuveni tāda pati kā vidēji Latvijā, savukārt gada zemākā mēneša gaisa temperatūra ir nedaudz augstāka nekā vidēji valstī, bet gada augstākā vērtība ir nedaudz zem Latvijas vidējās vērtības. Meteoroloģiskie apstākļi neietekmē paredzētās darbības veikšanu siltajos gada mēnešos. Ziemas laikā (decembris – marts) sala un biezas sniega segas laikā ieguves un materiāla apstrādes darbi netiek veikti. Sausā laikā, lai mazinātu putekļu veidošanos piebraucamais ceļš un tehnoloģiskais laukums tiek mitrināti.