IETEKME UZ BUDŽETU piemēru punkti

IETEKME UZ BUDŽETU. Kenija jau gūst priekšrocības no tirgus piekļuves regulas (“TPR”), kas, tāpat kā EPN, sniedz beznodokļu un bezkvotu piekļuves iespēju ES tirgum. TPR mērķis bija padarīt pieejamu ES tirgu tām ĀKK valstīm, kuras ir pielikušas pūles, lai noslēgtu, parakstītu un ratificētu EPN, ko galu galā nebija iespējams piemērot provizoriski tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar to gatavību. Tā tas bija Kenijas gadījumā ar 2014. gada ES un EAC EPN, kuru nebija iespējams provizoriski piemērot tāpēc, ka EPN nebija parakstījušas un ratificējušas visas EAC locekles. Tādējādi ietekmes uz budžetu nav, jo nolīgums turpinās sniegt Kenijai piekļuvi ES tirgum ar tādiem pašiem nosacījumiem.
IETEKME UZ BUDŽETU. Priekšlikums ES budžetu neietekmē.
IETEKME UZ BUDŽETU. Ietekmes nav. 2011/0457 (NLE) EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu2, tā kā: (1) Padome 2005. gada 14. novembrī pilnvaroja Komisiju vadīt sarunas, lai panāktu lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu un zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju ar atsevišķām Vidusjūras reģiona valstīm. Sarunas ar Izraēlu sekmīgi noslēdzās 2008. gada 18. jūlijā. Šo sarunu rezultāti ir iekļauti Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1. un 2. protokola un to pielikumu un grozījumu aizstāšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas valsti, no otras puses3 (turpmāk „nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā”), kurš stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.
IETEKME UZ BUDŽETU. Iniciatīvas galvenā ietekme uz budžetu Komisijai ietver papildu cilvēkresursus jauno uzdevumu veikšanai un ekspertu grupas izveidi. Šīs ekspertu grupas sastāvā būs eksperti transfertcenu noteikšanas jomā, un tā sniegs Komisijai zināšanas un kompetenci, lai apsvērtu, kuri elementi būtu jāiekļauj īstenošanas aktos, kurus tā ierosinās Padomei. Tiesību akta finanšu pārskatā ir sniegta informācija par nepieciešamajiem cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.
IETEKME UZ BUDŽETU. Neattiecas.
IETEKME UZ BUDŽETU. ES un Singapūras BTN būs finansiāla ietekme ES budžeta ieņēmumu pusē. Tiek lēsts, ka pēc nolīguma pilnīgas īstenošanas neiegūtie nodokļi varētu sasniegt EUR 248,8 miljonus. Aplēse balstās uz paredzamo vidējo importu 2025. gadā, ja nolīguma nebūtu, un attēlo ikgadējo ieņēmumu zaudējumu, kas izriet no ES tarifu atcelšanas attiecībā uz importu no Singapūras. Sagaidāms, ka ES un Singapūras IAN būs finansiāla ietekme ES budžeta izdevumu pusē. Nolīgums būs ES otrais nolīgums (pēc ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma), kurā ietverta ieguldījumu tiesu sistēma (ITS) strīdu izšķiršanai starp ieguldītājiem un valstīm. No 2018. gada ir paredzēti papildu izdevumi gadā EUR 200 000 apmērā (ja nolīgums stāsies spēkā), lai finansētu šo pastāvīgo struktūru, ko veido Pirmās instances tiesa un Apelācijas tiesa. Vienlaikus nolīgumā paredzēts izmantot administratīvos resursus no budžeta pozīcijas XX 01 01 01 (Izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem), ņemot vērā, ka viens administrators kā pilnslodzes ekvivalents veiks uzdevumus saistībā ar šo nolīgumu. Tas ir norādīts tiesību akta finanšu pārskatā un uz to attiecas pārskatā minētie nosacījumi.