PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS piemēru punkti

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Priekšlikuma pamatojums un mērķi • Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Priekšlikuma pamatojums un mērķi • Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā • Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Pasažieru datu reģistra (PDR) dati ir informācija, ko sniedz pasažieri un ko gaisa pārvadātāji savām komerciālajām vajadzībām vāc un glabā savās rezervācijas un izlidošanas kontroles sistēmās. PDR datu saturs atšķiras atkarībā no rezervācijas un reģistrācijas procesā sniegtās informācijas, un tas var ietvert, piemēram, ceļojuma datumus un pilnīgu pasažiera vai kopā ceļojošu pasažieru grupas ceļojuma maršrutu, kontaktinformāciju, piemēram, adresi un tālruņa numuru, maksājumu informāciju, sēdvietas numuru un informāciju par bagāžu. PDR datu vākšana un analīze var sniegt iestādēm svarīgus elementus, kas tām ļauj atklāt aizdomīgus ceļošanas modeļus un identificēt noziedznieku un teroristu līdzzinātājus, jo īpaši tos, kas tiesībaizsardzības iestādēm iepriekš nav zināmi. PDR datu apstrāde gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās attiecīgi ir kļuvusi par plaši izmantotu tādu tiesībaizsardzības instrumentu, kas ļauj atklāt terorismu un citus smagu noziegumu veidus, piemēram, noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar narkotikām, cilvēku tirdzniecību un bērnu seksuālu izmantošanu, un kas ļauj novērst šādu noziegumu izdarīšanu. Ir arī pierādījies, ka tā ir svarīgs informācijas avots, kas ļauj atbalstīt izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības lietās, kurās ir veiktas šādas nelikumīgas darbības1. Kanādas tiesību aktos ir noteikts, ka gaisa pārvadātājiem, kas veic pasažieru lidojumus uz Kanādu, pirms pasažieru ierašanās Kanādā ir jāsniedz Kanādas Robeždienestu aģentūrai (CBSA) PDR dati, ciktāl šādi dati tiek vākti un glabāti gaisa pārvadātāju automatizētajās rezervācijas un izlidošanas kontroles sistēmās šo pārvadātāju parastās uzņēmējdarbības ietvaros. Šo tiesību aktu mērķis ir ievērojami uzlabot CBSA spēju efektīvi un iedarbīgi veikt pasažieru ceļojumu riska iepriekšēju novērtējumu un atvieglot bona fide ceļošanu, tādējādi uzlabojot Kanādas drošību cīņā pret terorismu un citiem smagiem starptautiskiem noziegumiem. Eiropas Savienība sadarbojas ar Kanādu cīņā pret terorismu un citiem smagiem starptautiskiem noziegumiem un uzskata, ka PDR datu pārsūtīšana Kanādai ir līdzeklis starptautisko tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības veicināšanai. Šajā nolūkā Eiropas Kopiena 2005. gadā parakstīja nolīgumu ar Kanādu par PDR datu pārsūtīšanu un apstrādi2. Nolīgums stājās spēkā 2006. gada 22. martā, un tā pamatā bija i) vairākas saistības, ko CBSA uzņēmās attiecībā uz veidu, kādā tā apstrādās PDR datus, un ii) Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kur...

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „Līgums”) paredzēts, ka daudzgadu finanšu shēmu nosaka ar vienprātīgi pieņemtu Padomes regulu. Finanšu shēma nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, un tā paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei (312. pants). Prakse, saskaņā ar kuru pieņem daudzgadu finanšu shēmu un iestāžu sadarbības un budžeta disciplīnas nosacījumus, tika aizsākta pirms vairāk nekā 20 gadiem, iestāžu nolīgumā1 iekļaujot pirmo finanšu shēmu. Ar to tika ļoti uzlabota un vienkāršota ikgadējā budžeta procedūra un sadarbība starp iestādēm, tādējādi paaugstinot budžeta disciplīnu. Līgumā līdz ar to tiek atzīta finanšu shēmas kā Eiropas Savienības budžeta arhitektūras stūrakmens nozīme, un šī sekmīgā prakse beidzot ir iekļauta Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Par pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2007.-2013. gadam iestādes vienojās 2006. gada maijā, un tā ir noteikta Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību2 (turpmāk „pašreizējais IIA”). Pašreizējā IIA attiecīgie noteikumi ir jākodificē Padomes regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (turpmāk „DFS regula”). Šī kodifikācija ir pašreizējā IIA nosacījumu saskaņošana ar Līguma prasībām. Tomēr, veicot minēto saskaņošanu, ir jāņem vērā instrumenta maiņa: IIA tiek aizstāts ar regulu. Tomēr nav ne iespējams, ne piemēroti transponēt DFS regulā visus pašreizējā IIA nosacījumus. Pašreizējā IIA ir nosacījumi par finanšu shēmu, instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā, budžeta izveidi un iestāžu sadarbību, un finanšu pareizu pārvaldību. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, daži pašreizējā IIA nosacījumi ir zaudējuši aktualitāti, daudzi tiek iekļauti DFS regulā, bet daži – Finanšu regulā. Tomēr ir vajadzīgs jauns IIA attiecībā uz tiem nosacījumiem, kas neietilpst nevienā no šīm divām regulām. Šī nostāja ir atbalstīta Līgumā, kurā atzīts, cik svarīga ir iestāžu laba sadarbība, un teikts (295. pants), ka „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību. Šajā nolūkā tās var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.” Tādējādi tiek apstiprināta un ieteikta prakse, saskaņā ar kuru iestāžu sadarbības noteikumus paredz IIA. Juridisko instrumentu arhitektūru, kas reglamentē ES budžetu, papildina Finanšu regula. Saskaņā ar Līgumu „jo īpaši nosaka budžeta apst...

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. 2.1. Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Nolīgums”), mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu (“Puses”). Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī, un tas tiek provizoriski piemērots no 2017. gada 21. septembra. 2.2. CETA Apvienotā komiteja CETA Apvienotā komiteja ir izveidota saskaņā ar Nolīguma 26.1. pantu, kurā paredzēts, ka CETA Apvienotajā komitejā ietilpst Eiropas Savienības pārstāvji un Kanādas pārstāvji un ka tās līdzpriekšsēdētāji ir Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs un par tirdzniecību atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis vai viņu attiecīgās pilnvarotās personas. CETA Apvienotās komitejas sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc Puses pieprasījuma, un CETA Apvienotā komiteja vienojas par savu sanāksmju grafiku un darba kārtību. CETA Apvienotā komiteja ir atbildīga par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Pušu tirdzniecību un ieguldījumiem un Nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Puse var vērsties CETA Apvienotajā komitejā ar ikvienu jautājumu, kas attiecas uz Nolīguma īstenošanu un interpretāciju, vai arī jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz tirdzniecību un ieguldījumiem Pušu starpā. Saskaņā ar Nolīguma 26.3. pantu CETA Apvienotā komiteja ir tiesīga, savstarpēji vienojoties, pieņemt lēmumus visos jautājumos, par kuriem tas paredzēts Nolīgumā. CETA Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, pamatojoties uz jebkādu nepieciešamo iekšējo prasību un procedūru pabeigšanu, un Pusēm tie ir jāīsteno. Saskaņā ar Nolīguma 26.2. panta 4. punktu specializētās komitejas, ieskaitot Pakalpojumu un ieguldījumu komiteju, var ierosināt lēmumu projektus, kas jāpieņem CETA Apvienotajai komitejai. Saskaņā ar CETA Apvienotās komitejas un specializēto komiteju reglamenta1 10. noteikuma 2. punktu sanāksmju starplaikā CETA Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus vai ieteikumus rakstiskā procedūrā, ja Nolīguma Puses tā lemj, savstarpēji vienojoties. Šim nolūkam priekšlikuma tekstu līdzpriekšsēdētāji rakstiski nosūta CETA Apvienotās komitejas locekļiem atbilstīgi 7. noteikumam, norādot termiņu, kurā locekļiem jāpaziņo bažas vai grozījumi, ko viņi vēlas ieviest. Pieņemtos priekšlikumus paziņo ...

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. 2.1. Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS. Padome 2005. gada 14. oktobrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Izraēlas Valsti saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ņemot vērā Izraēlas panākumus attiecībā uz Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, lai vairāk liberalizētu savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, ņemot vērā Barselonas procesu un ievērojot Eiropas kaimiņattiecību politikas principus un secinājumus, kas izdarīti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencē Luksemburgā, 2005. gada 30. un 31. maijā. Eiropas Komisija un Izraēla 2006. gada 19. jūnijā oficiāli atklāja sarunas Telavivā un noslēdza tās 2008. gada 30. aprīlī. Jaunais nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā tika parakstīts 2009. gada 4. novembrī Briselē un ir stājies spēkā 2010. gada 1. janvārī. Pēc jaunā nolīguma piemērošanas 2010. gada 26. aprīlī Izraēlas vēstniecība informēja par problēmu saistībā ar muitas nodokli, ar ko apliek Izraēlas izcelsmes ķīmiski tīras laktozes importu ES. Pēc padziļinātas analīzes Komisijas dienesti nonāca pie šāda secinājuma: tā kā sarunu laikā