Uzdevumi piemēru punkti

Uzdevumi. Rezultatīvie rādītāji:

Uzdevumi. Sniegt informāciju par dzīvnieku iegūšanu izbāžņu gatavošanai. Iepazīstināt ar izbāžņu veidošanas gaitu un ētiku. Muzeja apmeklētājus, īpaši gados jaunākos, interesē vitrīnās izliktie izbāžņi – vai tie ir dzīvi, vai tie ir īsti, kā tādus iegūst. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz taksidermijas vitrīna. Izbāžņus gatavo no Latvijas savvaļas dzīvniekiem, kas gājuši bojā dažādos negadījumos – uz ceļiem, elektrības vados, zvejas rīkos utt. Savukārt, eksotiskos dzīvniekus iegūst no zooloģiskā dārza vai privātajām kolekcijām pēc to bojāejas. Izbāznis ir dzīvnieka otrā dzīve. Izbāzts dzīvnieks kalpo par uzskates līdzekli izglītības mērķiem ilgus gadus. Vecākie izbāžņi Latvijas Dabas muzeja kolekcijā ir datēti ar 1845.gadu. Izbāžņu gatavošanu sauc par taksidermiju, bet cilvēku, kas ar to nodarbojas – par taksidermistu. Gatavojot izbāzni, parasti tiek saglabāta dzīvnieka āda, kuru īpaši apstrādā, lai tā nebojātos. Tiek saglabāti arī nagi, knābji un ragi. Pārējo aizvieto ar mākslīgajiem materiāliem. Mākslīgajā ķermeņa formā precīzi ir atveidots katrs zīdītāja redzamais muskulis un cīpsla. Acis rūpnieciski gatavo no stikla. Izbāznim piešķirot dzīvniekam raksturīgo pozu, iegūst taksidermisko skulptūru. Vienā taksidermiskā skulptūrā iespējams apvienot vairāku dzīvnieku izbāžņus, lai atspoguļotu to attiecības dabā. Putna izbāžņa gatavošana: Izbāšanai sagatavota dzīvnieka āda. No pakulām, skaidām, diega vai sintētiska materiāla izgatavo mākslīgu putna ķermeņa formu. Ķermeņa formai uzvelk sagatavoto ādu, un izveido xxxxxx raksturīgo pozu. Izbāznis ir gatavs. Izbāžņiem izmanto stikla acis, bet knābjus un kājas bieži atstāj dabiskus. Stikla acis gatavo dažādas – pēc lieluma un krāsas piemērotas katrai dzīvnieku sugai.

Uzdevumi. Identificēt iespējamās mūzikas un mākslas programmas, kādās būtu jādarbojas mūsdienīgai, progresīvai un attīstošai mūzikas un mākslas skolai. Jau šobrīd ir skaidrs, ka laba mūzikas skola ir tāda skola, kura piedāvā bērnam visdažādākās muzikālās attīstības iespējas. Skolas pedagogi savā darbinieku konferencē „Skolas stratēģiskā attīstība” ir identificējuši gan pašlaik īstenotās mācību programmas, gan mācību programmas, ko tuvākajā laikā būtu nepieciešams uzsākt īstenot. Pedagogi uzskata, ka nepieciešams veicināt skolā jau esošo lielo kolektīvās muzicēšanas formu – kamerorķestra (stīgu orķestra) un pūtēju orķestra izaugsmi, tāpēc jāuzsāk tādu mācību programmu īstenošana kā Alta, Kontrabasa, Obojas un Mežraga spēle, paralēli jāuzsāk jaunas laikmetīgas kolektīvās muzicēšanas formas – bigbenda veidošana, kas straujāk attīstītu skolas jaunāko metāla pūšaminstrumentu spēles nodaļu. Skolas konkurētspēju paaugstinātu atsevišķu mācību programmu bagātināšana ar tādiem mācību priekšmetiem kā skatuves runa, aktiermeistarība, ritmika, horeogrāfija, improvizācija, kompozīcija, skaņu režija, keramika, aušana u.c.2 Izstrādātāja uzdevums ir:

Uzdevumi. □ Iegūt objektīvus datus novērtējot projekta lietderību. □ Noteikt nepieciešamo finanšu resursu apjomu projekta īstenošanai vienai 4. klasei mācību gada laikā. □ Noskaidrot iesaistīto pašvaldību speciālistu, sporta pedagogu, bērnu un viņu vecāku viedokli par projektu.

Uzdevumi. Atrast kāda reāla darba ( TIESĪBU PAMATOS DRĪKST ARĪ CITU LĪGUMA VEIDU) līguma paraugu (obligāti pievienot analizējamā līguma tekstu, skanēto kopiju vai tml.) Veikt līguma analīzi pēc tabulā piedāvātas struktūras/shēmas, kas sevī ietver atsauces uz normatīvo akta nosaukumu, pantu un punktu, jāaizpilda KATRA rindiņa! Lietotie saīsinājumi: DL – Darba likums CL - Civillikums MK - Ministru kabineta noteikumi MK noteikumi Nr. 558 Rīgā 2018. gada 4. septembrī Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība MK noteikumi Nr. 246 Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām DJSL - Dokumentu juridiskā spēka likums DSL – Darba strīdu likums KoL-Komerclikums u.c. normatīvie akti, kas attiecas uz Jūsu analizēto līgumu Piemērs līguma analīzes sākumam: Dokumenta veids Rakstveida pirkuma līguma dokuments Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.pantu „ Dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs) (turpmāk — organizācija) vai fiziskā persona” Līguma nosaukums Darba līgums CL 2178.pants „Ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību.” DL 28.pants „Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.” Komentārs: Līguma nosaukums atbilst līguma saturam. Līguma elements Analizējamā līguma punkts (pielikums) nerakstiet tekstu-tikai Nr no līguma!!! Komentārs, kurā sniedzat atsauci uz normatīvo aktu, tā pantu un punktu un to citējat, kas nosaka, ka jābūt tā vai ka tā nevar būt! Atceraties, ka to var regulēt gan likumi, MK noteikumi u.c. NA Dokumenta veids Rakstveida darba līguma dokuments Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.pantu „ Dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs) (turpmāk — organizācija) vai fiziskā persona” Līguma nosaukums Darba līgums CL 2178.pants „Ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību.” DL 28.pants „Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.” Komentārs: Līguma nosaukums atbilst līguma saturam.

Uzdevumi. 1.2.1. Zemes vienību kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana no Valsts zemes dienesta arhīva, Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Pasūtītāja. 1.2.2. Veicot apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, x.xx. robežzīmju nostiprināšanu, zemes vienību zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu projektus saskaņot ar Pasūtītāju un citām atbildīgajām institūcijām, kuras noteiktas normatīvajos aktos. 1.2.3. Instrumentāli uzmērīto zemes vienību robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu izgatavošana, uzmērīšanas rezultātā iegūto datu iesniegšana Valsts zemes dienestā to aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 1.2.4. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes termiņš atbilstoši tehniskā specifikācijā noteiktajam, no Pasūtītāja rīcībā esošo dokumentu saņemšanas. 1. 2. 3. ANCE 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) 1 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) 3 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) 6 4. no 3.1 līdz 5.0 (platību 5.0 ieskaitot) - 5. no 5.1 līdz 10.0 (platību 10.0 ieskaitot) 4 6. no 10.1 un vairāk - KOPĀ: 14 JŪRKALNE 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) 1 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) - 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) - 4. no 3.1 līdz 5.0 (platību 5.0 ieskaitot) - 5. no 5.1 līdz 10.0 (platību 10.0 ieskaitot) - 6. no 10.1 un vairāk - KOPĀ: 1 POPE 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) - 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) - 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) _ 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) 1 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) 6 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) 1 4. no 3.1 līdz 5.0 (platību 5.0 ieskaitot) 2 5. no 5.1 līdz 10.0 (platību 10.0 ieskaitot) - 6. no 10.1 un vairāk 1 KOPĀ: 11 TĀRGALE 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) 1 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) - 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) 6 4. no 3.1 līdz 5.0 (platību 5.0 ieskaitot) 2 5. no 5.1 līdz 10.0 (platību 10.0 ieskaitot) 1 6. no 10.1 un vairāk - KOPĀ: 10 UGĀLE 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) - 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) - 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) 1 4. no 3.1 līdz 5.0 (platību 5.0 ieskaitot) 1 5. no 5.1 līdz 10.0 (platību 10.0 ieskaitot) 1 6. no 10.1 un vairāk 1 KOPĀ: 4 USMA 1. līdz 0.3 (platību 0.3 ieskaitot) 2 2. no 0.31 līdz 1.0 (platību 1.0 ieskaitot) - 3. no 1.1 līdz 3.0 (platību 3.0 ieskaitot) - 4. no 3.1 līdz 5.0...

Uzdevumi. Nodrošināt 12 (divpadsmit) darba vietas (pa vienai katrai fakultātei, RTU Inženierzinātņu vidusskolai, Rīgas Biznesa skolai, Vakara un neklātienes studiju departamentam) un interaktīvu aktivitāšu zonu, kā arī noliktavas un ģērbtuves telpu izstādes “Skola 2017” laikā (24.-26.02.2017.)

Uzdevumi. 3.1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 2. punktu, pamatuzdevumi, kas jārisina ar ECBS starpniecību, ir: — definēt un īstenot Savienības monetāro politiku; — veikt valūtas operācijas atbilstīgi minētā Līguma 219. pantam; — turēt un pārvaldīt dalībvalstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves; — veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību. 3.2. Saskaņā ar minētā Līguma 127. panta 3. punktu 3.1. panta trešais ievilkums neliedz dalīb­ valstu valdībām turēt un pārvaldīt ārvalstu valūtu kārtējo kontu atlikumus. 3.3. Saskaņā ar minētā Līguma 127. panta 5. punktu, ECBS palīdz veidot līdzsvarotu politiku, ko īsteno kompetentas iestādes, kuras saistītas ar kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

Uzdevumi. Veidot izpratni par areālu un endēmām sugām. Veidot izpratni par kosmopolītiskām, nereti introducētām sugām, un to ietekmi uz endēmām sugām. Iepazīstināt ar katram zooģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgiem dzīvniekiem un to pielāgojumiem konkrētai dzīves videi.

Uzdevumi. Veidot izpratni par areālu un endēmām sugām. Veidot izpratni par kosmopolītiskām, nereti introducētām sugām, un to ietekmi uz endēmām sugām. Iepazīstināt ar katram zooģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgiem dzīvniekiem un to pielāgojumiem konkrētai dzīves videi. Izgatavot Zooloģijas ekspozīcijas sākumdaļas vitrīnu - 4.telpa (nolikuma 9.pielikums) Vitrīna paredzēta informācijas par Gada dzīvnieku izvietošanai un ir Zooloģijas ekspozīcijas sākumdaļa. Plānota iebūvēta vitrīna visas sienas platumā.