Medības piemēru punkti

Medības. “Medību likums” (08.07.2003., 19.12.2006. un 14.06.2007.) nosaka medību saimniecības pamatnoteikumus Latvijas Republikā un arī medību un medību saimniecības organizēšanu dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. “Medību noteikumi” (MK noteikumi Nr. 760, 23.12.2003., grozījumi 23.03.2004.) nosaka medīšanas termiņus medījamām sugām, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus termiņiem. Šie noteikumi nosaka, ka medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka ne tikai šie noteikumi, bet arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.
Medības. Apsekojot lieguma teritoriju 2007. gadā, tur konstatētas meža cūku, staltbriežu, aļņu, stirnu un lapsu pēdas. Ņemot vērā to, ka lieguma apkārtnē satopami vairums Ziemeļkurzemes priežu mežiem raksturīgo medījamo dzīvnieku, to sastapšana arī lieguma teritorijā ir iespējama. Medību tiesības lieguma teritorijā izmanto mednieku klubs “Nīcciems”.
Medības. DL “Durbes ezera pļavas” teritorijā medību platības ir iznomātas 4 mednieku formējumiem (skat. 1.15. attēlu): biedrībai "Mednieku klubs Durbe"; biedrībai "Mednieku klubs Pauzeri"; biedrībai “Vecpils mednieku kopa”; privātpersonai.
Medības. Lieguma teritorija ietilpst vairāku mednieku kolektīvu medījamās platībās. Tā kā lielāko teritorijas daļu aizņem Daugavas ūdeņi un tā kā ūdenskrātuves seklūdens daļās rudeņos pulcējas daudz ūdensputnu, teritorijā samērā intensīvi noris pīļu medības. Citi medību veidi lieguma teritorijā praktiski nenotiek.
Medības. Medības liegumā Ventspils rajona daļā organizē VAS „Latvijas valsts meži”struktūrā esošais „Rekreācija un medības” Rietumu iecirknis, bet Talsu rajona daļā – medību klubs „Zvaguļi”. Medības notiek atbilstoši medību likumā paredzētajai kārtībai. Tiek izsniegtas licenzes aļņu, staltbriežu, stirnu, meža cūku un bebru medībām. Reizēm tiek medīti arī limitētie plēsīgie dzīvnieki – vilki un lūši. Medņi un rubeņi netiek medīti. Pēc medību kolektīvu sniegtās informācijas, purva teritorijas netiek apmedītas, medības notiek tikai purvu pierobežā. Nomedīto dzīvnieku skaitu tieši lieguma teritorijā kopumā nav iespējams precīzi noteikt. Ilustrācijai 15. tabulā sniegti dati par medījamo un nomedīto dzīvnieku skaitu Stiklu medību iecirknī pēc medību kolektīva datiem (kopējā platība – 1201ha, no tiem meži -740ha). Aļņi - - Staltbrieži 10 - Stirnas 25 6 Meža cūkas 6 - Bebri 50 11 Teriotorijā konstatēti arī citi medījamie dzīvnieki (lapsas, jenotsuņi, caunas, vāveres, zaķi u.c.).
Medības. Medību likums (2003. gada 8. jūlijs) nosaka medību saimniecības pamatnoteikumus Latvijas Republikā un arī medību un medību saimniecības organizēšanu dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. MK 2014. gada 22. jūlija noteiktumi Nr. 421 „Medību noteikumi” nosaka medījamo dzīvnieku sugas, to medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem; medību pieteikšanas un organizēšanas kārtību; kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai. Šie noteikumi paredz, ka medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka ne tikai šie noteikumi, bet arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju IAIN un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.
Medības. Medību tiesības lieguma teritorijā izmanto mednieku kolektīvs “Pluči”. Pēdējo trīs gadu laikā medības uz salas praktiski nav veiktas un mednieku kolektīvs patreiz nav izrādījis intresi veikt intensīvu salas apmedīšanu, jo to apgrūtina nokļūšana uz salas. Patreiz lieguma teritorijā novēroti meža cūku postījumi pļavās un tām pieguļošajās mežaudzēs, bet tie nav būtiski.
Medības bez īpaša saskaņojuma apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz zaudējumiem/kaitējumu, kas noda- rīts medību laikā.
Medības bez īpaša saskaņojuma apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz zaudējumiem/kaitējumu, kas nodarīts medību laikā.

Related to Medības

  • Atbildība 6.1. Ja pēc Līguma noslēgšanas rodas pretenzijas no trešajām personām par Līguma saturu vai pārdodamās Objekta sastāvu, tad šajā gadījumā gan materiālo, gan juridisko atbildību uzņemas Pārdevējs.

  • Pušu mantiskā atbildība Nekvalitatīvas vai Līguma noteikumiem neatbilstošas Preces gadījumā Pircējs sastāda Defektu aktu, un Pārdevēja pienākums ir 10 (desmit) dienu laikā veikt atkārtotu kvalitatīvas un Līguma noteikumiem atbilstošas Preces piegādi uz sava rēķina. Ja Pārdevējs nepiegādā Preci Līguma 1.2.punktā noteiktajā termiņā vai neveic Preču apkopi atbilstoši Preces ražotāja noteiktajām prasībām un iepirkuma ietvaros Pārdevēja iesniegtajā piedāvājumā norādītajos laikos, tad Pircējs ir tiesīgs pieprasīt Pārdevējam maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no Līguma summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no Līguma summas. Ja Pircējs neveic Preces apmaksu noteiktajā termiņā un apjomā, tad Pārdevējs ir tiesīgs pieprasīt Pircējam maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no Līguma summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no Līguma summas. Puses ir savstarpēji atbildīgas par otrai Pusei nodarītiem zaudējumiem, ja tie radušies vienas Puses vai tā darbinieku tīšas darbības vai bezdarbības, rupjas neuzmanības vai nolaidības rezultātā. Par nodarītiem zaudējumiem Puse sastāda attiecīgu aktu, kurā tiek konstatēts radušos zaudējumu apmērs un vienu šī akta oriģinālu kopā ar pretenziju iesniedz otrai Pusei. Uz iesniegto pretenziju Pusei ir pienākums sniegt atbildi ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā no tās saņemšanas brīža, apstiprinot nodarīto zaudējumu atlīdzību vai noraidot pretenziju, attiecīgi motivējot pieņemto lēmumu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no saistību izpildes.

  • Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana IZPILDĪTĀJS 10 (desmit) darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas par saviem līdzekļiem veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu pret iespējamajiem zaudējumiem PASŪTĪTĀJAM vai trešajām personām IZPILDĪTĀJA darbības, bezdarbības vai neuzmanības rezultātā DARBU veikšanas laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta Noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” prasībām. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā noteiktā apdrošinājuma summa nedrīkst būt mazāka par kopējo Līgumsummu, kas sastāda EUR ____________ (summa vārdiem). Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu IZPILDĪTĀJS slēdz ar noteikumu, saskaņā ar kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tieši PASŪTĪTĀJAM vai zaudējumus cietušajai trešajai personai. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un apdrošināšanas sabiedrības apliecinājumu par to, ka IZPILDĪTĀJA civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise attiecas uz šī Līguma ietvaros veicamajiem DARBIEM 10 (desmit) darba dienu laikā no Līguma spēkā stāšanās dienas. Apdrošināšanas polises kopija un apliecinājums tiek pievienoti Līgumam kā neatņemamas tā sastāvdaļas.

  • LĪGUMA PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA 10.1. PASŪTĪTĀJS ir tiesīgs nekavējoties bez iepriekšēja brīdinājuma vienpusēji atkāpties no Līguma vai tā daļas (iepirkuma daļas) pirms termiņa, nosūtot UZŅĒMĒJAM rakstveida paziņojumu, ja:

  • Apakšuzņēmēji Saskaņā ar PIL 1.pantu apakšuzņēmējs ir pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei. Sekojoši, visur, kur prasīts norādīt apakšuzņēmējus, pretendentam ir jānorāda ne tikai „pirmās pakāpes” apakšuzņēmēji, bet arī šādu apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Ja apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējā vērtība ir 10 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, arī uz to attiecas PIL 42.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētie izslēgšanas gadījumi no iepirkumu procedūras. Tā kā šajā iepirkuma līgumā ietvertie pakalpojumi tiks sniegti pasūtītāja objektā, pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendentam jāiesniedz pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norāda apakšuzņēmēja nosaukumu, kontaktinformāciju un to pārstāvēttiesīgo personu, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam jāpaziņo Pasūtītājam par jebkurām Nolikuma 9.1.3.punktā minētās informācijas izmaiņām, kā arī jāpapildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmējiem, kas tiek vēlāk iesaistīti pakalpojumu sniegšanā (ja attiecināms). Saskaņā ar PIL 63.panta trešo daļu apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar koncerna statusu nosakošajiem normatīvajiem aktiem apakšuzņēmējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kurai vienlaikus ir izšķirošā ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.

  • PUŠU ATBILDĪBA UN LĪGUMSODS Puses ir savstarpēji atbildīgas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī atbild par otrai Pusei šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību. Ja Pasūtītājs savas vainas dēļ kavē Līgumā noteikto apmaksas termiņu, Projektētājam ir tiesības pieprasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas par katru nokavēto attiecīgā termiņa dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no savlaicīgi neveiktā maksājuma summas. Ja Projektētājs kavē kādu no Līguma 4.1.punkta apakšpunktos minētajiem darbu izpildes termiņiem, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 0,1% (nulle komats vienu procentu) apmērā no Līguma 3.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi par katru nokavēto dienu, bet kopumā ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no Līguma 3.1.1.punktā minētās samaksas par Projektēšanas darbu izpildi. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt Projektētājam maksāt Būvprojekta Trūkumu dēļ Pasūtītājam radīto zaudējumu atlīdzību, kas var rasties palielinoties Būvprojekta realizācijas laikam, palielinoties būvdarbu apjomam, palielinoties būvdarbu izmaksām un citos gadījumos Projektētāja prettiesiskas rīcības dēļ. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 500,00 EUR (pieci simti euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neorganizē un/vai tā pārstāvis nepiedalās Projektētāja un Pasūtītāja kopīgās sanāksmēs, kurās tiek risināti ar Līguma izpildi saistītie jautājumi, un/vai Projektētājs nepilda šo sanāksmju lēmumus, kuri fiksēti protokolos. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 8000,00 EUR (astoņi tūkstoši euro, 00 centi) par katru gadījumu, ja Projektētājs neievēro Līguma noteikumus par konfidencialitāti. Ja Pasūtītājs pirms termiņa izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 14.3.1., 14.3.2. vai 14.3.3.punktu, Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Projektētājam maksāt līgumsodu 10% (desmit procenti) apmērā no Līgumcenas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no Līgumā paredzēto saistību turpmākas pildīšanas un neizslēdz pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Puses vienojas, ka Pasūtītājam saskaņā ar Līgumu pienākošos līgumsodus un Līguma 7.4.punktā minētos zaudējumus Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo Līgumu, pienākas Projektētājam, pirms tā izmaksas Projektētājam. Projektētājs atbild par zaudējumiem, ko tas ar savu prettiesisku darbību vai bezdarbību nodarījis Pasūtītājam vai trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par tā piesaistīto apakšuzņēmēju Projektēšanas darbu un Autoruzraudzības izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem un par zaudējumiem, ko Līguma izpildē iesaistītie apakšuzņēmēji ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību ir nodarījuši Pasūtītājam un trešajām personām. Projektētājs ir atbildīgs par visu saistību izpildi pret apakšuzņēmēju, tajā skaitā samaksas veikšanu.

  • Atbilde Pasūtītājs informē, ka saskaņā ar RP SIA “Rīgas satiksme” valdes pieņemto lēmumu, ir veikti grozījumi Pasūtītāja Xxxxxxxxx noteikumos, nosakot līgumsoda apmēra gradāciju atkarībā no līguma summas un līguma termiņa. Atbilstoši pašreizējai Pasūtītāja Xxxxxxxxx noteikumu redakcijai iepirkuma līgumos jāparedz Sabiedrības tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes un pieprasīt līgumsodu, ja līgumpartneris vai līgumpartnera amatpersonas, līguma izpildē iesaistītie līgumpartnera darbinieki ir atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar konkrēto līguma noslēgšanas procedūru vai izpildi. Līgumsods līgumos, kuru līgumcena nepārsniedz 500 000,000 EUR bez PVN, nosakāms 2 (divu) līgumcenu apmērā, bet līgumos, kuru līgumcena pārsniedz 500 000,000 EUR bez PVN, nosakāms viena gada līgumcenas apmērā, bet ne mazāk kā 1 000 000 EUR. Pasūtītājs norāda, ka šāds regulējums, kas ietverts tā izstrādātajos iekšējos normatīvajos aktos, balstās uz labas pārvaldības principa ievērošanu. Pasūtītājs norāda, ka tā ieskatā, ja Pasūtītāja sadarbības partneris ir iesaistīts noziedzīgā nodarījumā un Pasūtītājs ir saistīts ar šādu darījuma partneri, Pasūtītājam rodas negatīvas sekas, kas atstāj ietekmi ne tikai uz Pasūtītāja reputāciju, bet var radīt arī finansiālus riskus Pasūtītāja darbībai, kas ievērojami pārsniedz ar konkrētā līguma neizpildi saistītos riskus. Pasūtītājs norāda, ka tam ir svarīgi izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem vai partneriem ar sliktu reputāciju, kā arī atbildīgi pieņemt lēmumus par darījumu veikšanu. Līgumsods, kas noteikts Līguma projekta 4.19.punktā, noteikts ar mērķi samazināt risku Pasūtītājam tikt iesaistītam krāpnieciskos darījumos, kā arī nav pretrunā ar Civillikuma normām, kas paredz līgumsodu par pārkāpumiem, ja tie saistīti ar atturēšanos veikt kādas konkrētas darbības. Papildus jānorāda, ka Pasūtītāja ieskatā, piemēram, aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos ir viens no bīstamākajiem veidiem, kā kavēt un kropļot konkurenci pastāvošajā tirgū. Līdz ar to līgumsoda apmērām ir jābūt pietiekami lielam, lai preventīvi atturētu personu no vēlmes pieļaut šādu būtisku pārkāpumu. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Pasūtītāja Iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu veikt grozījumus iepirkuma procedūras nolikuma 4.pielikumā “Līguma projekts”, 4.19.punktu izsakot jaunā redakcijā:

  • LĪDZĒJU MANTISKĀ ATBILDĪBA 13.1. Līdzēji atbild par kaitējumu, kas viņu vainas dēļ Xxxxx laikā nodarīts otra Līdzēja tehniskajiem līdzekļiem, būvizstrādājumiem un darbiem. Par trešo personu nodarīto kaitējumu Xxxxx laikā atbild šī trešā persona. Par zaudējumu nodarīšanu Darbu laikā trešajai personai atbild vainīgais Līdzējs.

  • Piedāvājuma sagatavošana 3.1. Pretendentam rūpīgi jāiepazīstas ar iepirkuma nolikumu, un tas ir pilnīgi atbildīgs par iesniegtā piedāvājuma atbilstību pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Iesniedzot piedāvājumu, pretendents pilnībā akceptē visus nolikuma noteikumus un prasības.

  • Pasūtītāja saistības Pasūtītājs primāri pasūta Preces no Piegādātāja, kurš Vienošanās 1.pielikumā, attiecīgajā Konkursa daļā ir norādīts kā Piegādātājs Nr.1; Ja Piegādātājs Nr.1 nevar piegādāt Preci Līguma 4.2.punktā noteiktajā termiņā vai piegādā līguma prasībām neatbilstošas kvalitātes preci, tad Pasūtītājs Preci pasūta no nākamā Piegādātāja; Pasūtītājs Vienošanās darbības laikā ievēro Vienošanās 4.punktā noteikto Piegādes līguma izpildes kārtību.