Pļavas piemēru punkti

Pļavas. Līdzšinējā antropogēnā slodze. Apsaimniekošana gandrīz nenotiek, uzsākta tikai LIFE- Daba projekta apsaimniekotajās vietās un nedaudz ap pastāvošajām viensētām. Palieņu pļavu dabisko hidroloģisko režīmu izmainījusi meliorācija – grāvju sistēmas, drenāža ziemeļrietumu daļā, arī Raķupes iztaisnošana pirms sateces ar Pāci. Iespējamā antropogēnā slodze turpmāk. Pļavu nosusināšana zemas intensitātes apsaimniekošanas režīmā veicina to aizaugšanu, kā arī nosusinātas pļavas ir mazāk piemērotas putnu ligzdošanai. Līdzšinējā antropogēnā slodze. Pāces lejteci ietekmē ūdens līmeņa maiņas, ko izraisa Pāces HES darbība. Raķupe pirms sateces ar Pāci iztaisnota un ievadīta kanālā. Raķupes ūdens kvalitāti ietekmē ūdeņi, kas iekļūst upē no kūdras izstrādes vietām upes augštecē. Iespējamā antropogēnā slodze turpmāk. Bieži Pāces upē ūdens ir nepietiekami, tas apdraud zivju resursus un biezās perlamutrenes populāciju. Raķupes posma iztaisnošana negatīvi ietekmē upes hidroloģisko režīmu.
Pļavas. Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība pļavu biotopos vērtējama kā vidēji augsta, kas acīmredzot saistāms ar nelielajām pļavu platībām un augu sugu daudzveidību. Pļavās dominē mušveidīgo divspārņu Brachycera, plēvspārņu Hymenoptera (skudras Formicidae, bites Apidae), vaboļu Coleoptera, cikāžu Cicadodea, taisnspārņu Orthoptera (sienāži Tettigoniidae, siseņi Acrididae), kā arī zirnekļu Aranea sugu sabiedrības. Lielākā mežos dzīvojošo bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība konstatēta mežos uz salām (lejpus Dzelmēm un pie Daugaviešiem). Kā īpaši nozīmīgs biotops atzīmējamas vecās baltalkšņu audzes (koku diametrs pat vairāk kā 50 cm!) uz salas lejpus Dzelmēm. Kopumā gan lieguma teritorijas mežiem raksturīga vidēja vai pat zema sugu daudzveidība, ko veido galvenokārt divspārņi Diptera, plēvspārņi Hymenoptera, vaboles Coleoptera un augsnes ērces Gamasina. Kopumā uz šo brīdi teritorijā konstatētas astoņas retas un/vai aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas (8. tabula). Daļa minēto sugu dzīvo Daugavā, daļa - salu un piekrastes mežos. Tā kā visas minētās sugas Latvijā nav uzskatāmas par ļoti retām, tad to aizsardzības un saglabāšanas prioritāte būtu vērtējama kā vidēja. No teritorijā konstatētajiem saldūdeņu biotopiem kā retajām un aizsargājamām sugām vērtīgākie biotopi ir atzīstami Daugavas akmeņainie un straujākie posmi, bet sauszemes sugām – meži uz Lielās un Mazās salas. Nr.p.k. Suga ĪAS1 ML2 BD V3 DMB4 LSG5 1Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396.). 3EP Biotopu Direktīvas pielikumā iekļauta suga, t.i., ES aizsargājama suga Upes akmeņgliemeža Theodoxus fluviatilis un upes raibgliemeža Theodoxus fluviatilis atsevišķi eksemplāri konstatēti vairākos upes akmeņainajos posmos. Neliela parka vīngliemeža Helix pomatia populācija konstatēta Kaibalas un Dzelmju salas. Krastmalu medniekzirneklis Dolomedes plantarius konstatēts salu piekrastēs, vietās ar bagātīgu augāju. Teritorijā novērots arī viens karaliskā dižspāres Anax imperator xxxxxxxx. Iespējams, ka suga attīstās lielākajos Daugavas līčos, vietās ar bagātīgu veģetāciju. Daudzskaitlīga kroklūpas vārpstiņgliemežu un krokaino vārpstiņgliemežu populācija konstatēta uz Kaibalas, Dzelmju un Daugaviešu salas. Mazākā skaitā tie konstatēti arī Dzelmju pussalas mežos. Lielā asmaļa Peltis grossa izskrejas konstatētas baltalkšņu audzē uz salas lejpus Dzelmēm. Domājams, ka suga sastopama arī citās baltalkšņu audzēs lieguma teritorijā. Papildus upes akmeņainajos posmos iespējama upes micīšgliemežu Ancylus fluviatilis un vair...

Related to Pļavas

  • Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).

  • Piezīmes Ja pretendents ir personu apvienība (nereģistrēta), attiecīgo informāciju sniedz par katru personu apvienības dalībnieku. Savukārt, ja pretendents ir personālsabiedrība, attiecīgo informāciju sniedz par katru personālsabiedrības biedru. ** Sniedz informāciju par līguma izpildes pasākumiem, kurus pretendents nodos saistītajai personai, un resursiem, kurus saistītā persona apņemas nodot pretendenta rīcība, kā arī veidu, kādā šie resursi tiks pretendentam nodoti.

  • Piedāvājuma nodrošinājums Iesniedzot piedāvājumu, Pretendents iesniedz neatsaucamu piedāvājuma nodrošinājumu EUR 1000,00 (viens tūkstotis eiro) apmērā bankas garantijas vai apdrošināšanas sabiedrības polises veidā, saskaņā ar piedāvājuma nodrošinājuma formu, kas dota Nolikuma 2.pielikumā, vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājuma summas depozītu EUR 1000,00 (viens tūkstotis eiro) Pasūtītāja bankas norēķinu kontā, kas norādīts Nolikuma 1. punktā. Gadījumā, ja: -tiek iesniegts apdrošināšanas sabiedrības izsniegts piedāvājuma nodrošinājums, apdrošināšanas polisei jāsatur piedāvājuma nodrošinājuma forma (2.pielikums), kā arī tam jāpievieno apdrošināšanas prēmijas samaksu apliecinošs maksājuma dokuments; - Pretendents piedāvājuma nodrošinājuma summu iemaksā Pasūtītāja bankas norēķinu kontā, piedāvājumam jāpievieno samaksu apliecinošs maksājuma dokuments. Piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības termiņš ir 6 (seši) kalendārie mēneši, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. Piedāvājuma nodrošinājuma atbilstības pārbaudi šī Nolikuma prasībām Pasūtītājs veic pirms piedāvājumu vērtēšanas. Piedāvājums, kuram nav atbilstoša nodrošinājuma, tiek noraidīts un tālāk netiek vērtēts. Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz īsākajam no šādiem termiņiem: līdz 7.3.punktā noteiktajam piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības termiņam; līdz brīdim, kad Pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājumu vērtēšanas un izvēles kritērijiem, iesniedz līguma izpildes nodrošinājumu, kas paredzēts iepirkuma līgumā. Nodrošinājuma devējs izmaksā Pasūtītājam nodrošinājuma summu vai Pasūtītājs ietur attiecīgā pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summas depozītu, ja: Pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums; Pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājumu vērtēšanas un izvēles kritērijiem, Pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto līguma izpildes nodrošinājumu; Pretendents savā piedāvājumā ir sniedzis nepatiesu vai apzināti sagrozītu informāciju. Pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājumu vērtēšanas un izvēles kritērijiem, neparaksta iepirkuma līgumu Pasūtītāja noteiktajā termiņā. Piedāvājuma nodrošinājuma oriģināls (bankas vai apdrošināšanas sabiedrības sniegta piedāvājuma nodrošinājuma gadījumā) tiek atgriezts 10 (desmit) darba dienu laikā pēc Pretendenta pieprasījuma, iestājoties šādiem apstākļiem: iepirkums tiek pārtraukts vai izbeigts bez rezultāta; pēc piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņa beigām; pēc līguma noslēgšanas ar uzvarējušo pretendentu un līguma izpildes nodrošinājuma saņemšanas. Piedāvājuma nodrošinājumu (bankas vai apdrošināšanas sabiedrības sniegta piedāvājuma nodrošinājuma gadījumā) iesniedz vienā oriģinālā eksemplārā kopā ar piedāvājumu kā atsevišķu dokumentu. Pasūtītājs izmaksā Pretendentam viņa iemaksāto Piedāvājuma nodrošinājuma summas depozītu 5 darba dienu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas (kurā norādīti pretendenta norēķinu rekvizīti) un pēc tam, kad iestājušies šādi apstākļi: iepirkums tiek pārtraukts vai izbeigts bez rezultāta; beidzies piedāvājuma derīguma termiņš; noslēgts līgums ar uzvarējušo pretendentu un tas iesniedzis līguma izpildes nodrošinājumu.

  • Piedāvājums Piedāvājumu veido finanšu piedāvājums un tehniskais piedāvājums. Finanšu piedāvājums sagatavojams saskaņā ar 5.pielikumā pievienoto veidlapu. Pretendentam jāņem vērā, ka izmaksās jāiekļauj visas nodevas, nodokļi un pārējās izmaksas, kuras ir nepieciešamas un saistošas pretendentam, izņemot PVN, kā arī pieskaitāmie izdevumi un pārējās izmaksas, lai nodrošinātu konkursa priekšmetā minētā iepirkuma izpildi. Visām izmaksām jābūt norādītām euro. Visām cenām un izmaksām darbu daudzumu un izmaksu sarakstā jābūt norādītām ar precizitāti 2 (divas) zīmes aiz komata. Vienību cenu izmaiņas iepirkuma līguma darbības laikā nav paredzētas. Attiecībā uz iepirkuma 1.daļu, pretendentam, kā tehniskais piedāvājums, jāiesniedz piedāvāto piesūcināto koka gulšņu ar metāla plāksnēm galos tehniskā dokumentācija, kas apliecina to atbilstību Tehniskajai specifikācijai, tajā skaitā 1. daļas Tehniskās specifikācijas 3.punktā un 4.punktā minētie dokumenti. Tāpat pretendentam ir jāiesniedz dokumenta kopiju (piem., līgumu vai rēķinu vai apliecinājumu u.tml.), kas apliecina, ka koksnes piesūcināšanai izmantotais biocīds (t.i., koksnes konservants – kreozots) ir iegādāts no ražotāja, kuram kompetentā valsts institūcija ir izsniegusi biocīda lietošanas atļauju 8. produktu veidam, kas atļauj attiecīgo biocīdu piedāvāt tirgū un lietot noteiktajā teritorijā. Pasūtītājs par atbilstību noteiktajām prasībām pārliecinās attiecīgo informāciju iegūstot publiskajā datubāzē xxxxx://xxxxxxxxxxx.xxxxx.xx/xxxxx/xxxxxxx#00000000 (t.i., Piešķirtās valsts atļaujas Latvijā). Attiecībā uz iepirkuma 2.daļu, pretendentam jāiesniedz sliežu stiprinājumu ražotāja dokumentācija, no kuras iespējams pārliecināties par stiprinājumu atbilstību Tehniskās specifikācijas prasībām.

  • Piedāvājuma sastāvs 11.1. Piedāvājumi iesniedzami atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem paraugiem. Pretendentu piedāvājums sastāv no:

  • Piedāvājuma iesniegšana 5.1. Pretendents var iesniegt piedāvājumu tikai par visu iepirkuma priekšmetu kopumā. Piedāvājuma variantu iesniegšana nav atļauta.

  • PAKALPOJUMA KVALITĀTE Pakalpojuma kvalitātei jāatbilst Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, Iepirkumā iesniegtajam Uzņēmēja piedāvājumam un Latvijas Republikā noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Ja Pasūtītājs nav pieņēmis Pakalpojumu Vienošanās 5.4.1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, par Pakalpojuma neatbilstību Vienošanās noteikumiem Pasūtītājs paziņo Uzņēmējam rakstiski 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Pakalpojuma plānotās saņemšanas dienas, nosūtot paziņojumu uz Vienošanās 3.2. punktā norādīto e-pasta adresi. Uzņēmējam ir pienākums turpmāk novērst Pasūtītāja konstatēto Pakalpojuma neatbilstību.

  • Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).

  • Piedāvājuma izvēles kritērijs 22.1. Pretendentu piedāvājumi tiek vērtēti pēc pretendentu iesniegtā finanšu piedāvājuma, izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu.

  • Piedāvājuma sagatavošana 3.1. Pretendentam rūpīgi jāiepazīstas ar iepirkuma nolikumu, un tas ir pilnīgi atbildīgs par iesniegtā piedāvājuma atbilstību pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Iesniedzot piedāvājumu, pretendents pilnībā akceptē visus nolikuma noteikumus un prasības.