Pļavas. Līdzšinējā antropogēnā slodze. Apsaimniekošana gandrīz nenotiek, uzsākta tikai LIFE- Daba projekta apsaimniekotajās vietās un nedaudz ap pastāvošajām viensētām. Palieņu pļavu dabisko hidroloģisko režīmu izmainījusi meliorācija – grāvju sistēmas, drenāža ziemeļrietumu daļā, arī Raķupes iztaisnošana pirms sateces ar Pāci. Iespējamā antropogēnā slodze turpmāk. Pļavu nosusināšana zemas intensitātes apsaimniekošanas režīmā veicina to aizaugšanu, kā arī nosusinātas pļavas ir mazāk piemērotas putnu ligzdošanai. Līdzšinējā antropogēnā slodze. Pāces lejteci ietekmē ūdens līmeņa maiņas, ko izraisa Pāces HES darbība. Raķupe pirms sateces ar Pāci iztaisnota un ievadīta kanālā. Raķupes ūdens kvalitāti ietekmē ūdeņi, kas iekļūst upē no kūdras izstrādes vietām upes augštecē. Iespējamā antropogēnā slodze turpmāk. Bieži Pāces upē ūdens ir nepietiekami, tas apdraud zivju resursus un biezās perlamutrenes populāciju. Raķupes posma iztaisnošana negatīvi ietekmē upes hidroloģisko režīmu.
Pļavas. Dabas aizsardzības vērtības
Pļavas. Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība pļavu biotopos vērtējama kā vidēji augsta, kas acīmredzot saistāms ar nelielajām pļavu platībām un augu sugu daudzveidību. Pļavās dominē mušveidīgo divspārņu Brachycera, plēvspārņu Hymenoptera (skudras Formicidae, bites Apidae), vaboļu Coleoptera, cikāžu Cicadodea, taisnspārņu Orthoptera (sienāži Tettigoniidae, siseņi Acrididae), kā arī zirnekļu Aranea sugu sabiedrības. Lielākā mežos dzīvojošo bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība konstatēta mežos uz salām (lejpus Dzelmēm un pie Daugaviešiem). Kā īpaši nozīmīgs biotops atzīmējamas vecās baltalkšņu audzes (koku diametrs pat vairāk kā 50 cm!) uz salas lejpus Dzelmēm. Kopumā gan lieguma teritorijas mežiem raksturīga vidēja vai pat zema sugu daudzveidība, ko veido galvenokārt divspārņi Diptera, plēvspārņi Hymenoptera, vaboles Coleoptera un augsnes ērces Gamasina. Kopumā uz šo brīdi teritorijā konstatētas astoņas retas un/vai aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas (8. tabula). Daļa minēto sugu dzīvo Daugavā, daļa - salu un piekrastes mežos. Tā kā visas minētās sugas Latvijā nav uzskatāmas par ļoti retām, tad to aizsardzības un saglabāšanas prioritāte būtu vērtējama kā vidēja. No teritorijā konstatētajiem saldūdeņu biotopiem kā retajām un aizsargājamām sugām vērtīgākie biotopi ir atzīstami Daugavas akmeņainie un straujākie posmi, bet sauszemes sugām – meži uz Lielās un Mazās salas. Nr.p.k. Suga ĪAS1 ML2 BD V3 DMB4 LSG5 1Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396.). 3EP Biotopu Direktīvas pielikumā iekļauta suga, t.i., ES aizsargājama suga Upes akmeņgliemeža Theodoxus fluviatilis un upes raibgliemeža Theodoxus fluviatilis atsevišķi eksemplāri konstatēti vairākos upes akmeņainajos posmos. Neliela parka vīngliemeža Helix pomatia populācija konstatēta Kaibalas un Dzelmju salas. Krastmalu medniekzirneklis Dolomedes plantarius konstatēts salu piekrastēs, vietās ar bagātīgu augāju. Teritorijā novērots arī viens karaliskā dižspāres Anax imperator xxxxxxxx. Iespējams, ka suga attīstās lielākajos Daugavas līčos, vietās ar bagātīgu veģetāciju. Daudzskaitlīga kroklūpas vārpstiņgliemežu un krokaino vārpstiņgliemežu populācija konstatēta uz Kaibalas, Dzelmju un Daugaviešu salas. Mazākā skaitā tie konstatēti arī Dzelmju pussalas mežos. Lielā asmaļa Peltis grossa izskrejas konstatētas baltalkšņu audzē uz salas lejpus Dzelmēm. Domājams, ka suga sastopama arī citās baltalkšņu audzēs lieguma teritorijā. Papildus upes akmeņainajos posmos iespējama upes micīšgliemežu Ancylus fluviatilis un vair...